P10_TA(2024)0008Sieviešu stāvokļa pasliktināšanās Afganistānā, ņemot vērā nesen pieņemto likumu “Par tikumu veicināšanu un netikumu novēršanu”Eiropas Parlamenta 2024. gada 19. septembra rezolūcija par sieviešu stāvokļa pasliktināšanos Afganistānā, ņemot vērā nesen pieņemto likumu “Par tikumu veicināšanu un netikumu novēršanu” (2024/2803(RSP))Eiropas Parlaments,

–ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Afganistānu,

–ņemot vērā Reglamenta 150. panta 5. punktu un 136. panta 4. punktu,

A.tā kā talibi ir pārkāpuši starptautiskās normas, atsākuši represijas, jo īpaši pret sievietēm un meitenēm, etniskajām minoritātēm, cilvēktiesību aizstāvjiem un LGBTIQ+ personām, un izolējuši Afganistānu, palielinot badu un nabadzību;

B.tā kā talibi ir ieviesuši šariata likuma ekstrēmo interpretāciju un “izsvītrojuši” sievietes no sabiedriskās dzīves; tā kā tas ietver aizliegumu sievietēm strādāt, piekļuvi veselības aprūpei bez vīriešu kārtas radinieka, kā arī aizliedz viņām saņemt izglītību, kas augstāka par sešu klašu izglītību, tas vardarbīgi uzspiež “dehumanizējoša” veida apģērba valkāšanu, noliedz sieviešu klātbūtni publiskajā telpā un likvidē sistēmu no vardarbības cietušo atbalstam; tā kā Afganistānas sievietēm noteiktie tiesību ierobežojumi neļauj viņām saņemt ES vīzas;

C.tā kā nesen pieņemtais talibu dekrēts, t. s. “Likums par tikumu veicināšanu un netikumu novēršanu”, paplašina šos ierobežojumus, pat pieprasot, lai sieviešu balsis nebūtu publiskajā vidē dzirdama, tādējādi vēl vairāk liedzot Afganistānas sievietēm izmantot viņu pamattiesības un brīvības, un tas ir dzimuma aparteīds;

1.nosoda nesen pieņemto talibu dekrētu un šariata likuma interpretāciju un izpildi, sieviešu un meiteņu “izsvītrošanu” no sabiedriskās dzīves, tādu praksi, ka viņas tiek piespiestas doties nevēlamā un agrīnā laulībā un pakļautas seksuālai vardarbībai, kā arī to, ka atkal ir ieviesta publiska pēršana un nomētāšana ar akmeņiem līdz sieviešu nāvei; atzinīgi vērtē Afganistānas sieviešu drosmi, kuras, neraugoties uz dzīvību apdraudošiem riskiem, cīnās par savām tiesībām, un solidarizējas ar viņām;

2.mudina Afganistānas de facto iestādes atcelt savu praksi un tiesību aktus, kas diskriminē sievietes; aicina nekavējoties atjaunot sieviešu un meiteņu pilnīgu, vienlīdzīgu un jēgpilnu līdzdalību sabiedriskajā dzīvē;

3.mudina Afganistānas de facto iestādes atbrīvot patvaļīgi ieslodzītās sievietes un meitenes un no jauna atvērt atbalsta sistēmu vardarbības upuriem, nodrošinot, ka cietušās personas var meklēt patvērumu, medicīnisko aprūpi, tiesiskās aizsardzības līdzekļus un kompensāciju;

4.prasa saukt pie atbildības Afganistānas de facto iestādes, proti, veicot Starptautiskās Krimināltiesas izmeklēšanu un izveidojot ANO neatkarīgu izmeklēšanas mehānismu, un aicina PV/AP ierosināt jaunas ES sankcijas pret talibiem;

5.mudina ES un tās dalībvalstis stingri ievērot piecus Padomes kritērijus, kas pašlaik nav izpildīti, un atbalstīt ANO īpašā referenta pilnvaru atjaunošanu;

6.nosoda valdības, kas, normalizējot attiecības, dod iespējas talibiem; aicina ES un dalībvalstis nodrošināt Afganistānas sieviešu jēgpilnu līdzdalību starptautiskos forumos un sarunās;

7.aicina ES atbalstīt dzimuma aparteīda atzīšanu par noziegumu pret cilvēci;

8.mudina ES, dalībvalstis un citas līdzekļu devējas valstis palielināt humāno palīdzību un finansējumu, lai atbalstītu pamatvajadzības un iztikas līdzekļus, kā arī Afganistānas pilsonisko sabiedrību, nodrošināt elastīgu finansējumu NVO un to humānās palīdzības darbiniecēm un piešķirt humanitārās vīzas un vīzas, kas solītas starptautiskās koalīcijas bijušajiem Afganistānas darbiniekiem; uzsver, ka starptautiskajai sabiedrībai ir jāizvērtē nesen pieņemtā dekrēta ietekme uz humānās palīdzības operācijām;

9.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt ES iestādēm, dalībvalstīm, ANO un Afganistānas de facto iestādēm.