1.pauž visdziļāko solidaritāti ar visiem cietušajiem, viņu ģimenēm un visām personām, kuras skāruši postoši plūdi Itālijā, Slovēnijā, Austrijā, Grieķijā un Francijā, kā arī ar valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm, kas iesaistītas centienos sniegt palīdzību;

2.atzinīgi vērtē šo lēmumu kā taustāmu un redzamu izpausmi Savienības solidaritātei ar tās iedzīvotājiem un reģioniem skartajos apgabalos Itālijā, Slovēnijā, Austrijā, Grieķijā un Francijā;

3.atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi informēt sabiedrību par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda (ESSF) nodrošinātajiem reālajiem ieguvumiem, arī lai vēl vairāk palielinātu iedzīvotāju uzticēšanos Savienības instrumentiem un programmām;

4.uzsver, ka Eiropā pieaug smagu un postošu dabas katastrofu skaits, un aicina dalībvalstis un Komisiju vairāk ieguldīt klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumos, lai izvairītos no cilvēku bojāejas un ekonomiskiem zaudējumiem ; uzskata, ka ESSF vai tam līdzvērtīga instrumenta budžets būtu jāpalielina, ņemot vērā gaidāmo Komisijas priekšlikumu par jauno daudzgadu finanšu shēmu un tam sekojošās iestāžu sarunas; mudina Komisiju palielināt Eiropas Solidaritātes rezerves budžetu un nodrošināt, ka finansējuma kopsumma un piešķiršanas kārtība nodrošina ESSF optimālu efektivitāti;

5.uzsver, ka klimata pārmaiņu dēļ salas un piekrastes reģioni ir īpaši neaizsargāti pret dabas katastrofām; atzīst, ka tādas parādības kā zemestrīces, plūdi, vulkāna izvirdumi un sausums, kas ietekmē arī ezerus un upes, arvien vairāk apdraud daudzus Eiropas reģionus, jo īpaši Vidusjūras reģionus; apšauba, vai ESSF ir pienācīgi saskaņots ar ārkārtas vajadzībām, kas saistītas ar pielāgošanos klimata pārmaiņām šajās īpaši neaizsargātajās teritorijās; tādēļ uzskata, ka salām un piekrastes reģioniem būtu jāsaņem pienācīgs finansējums no ESSF, lai novērstu to īpašo neaizsargātību;

6.uzsver, ka ESSF ir tikai atjaunošanai paredzēts instruments un ka Savienībai būtu arī jāturpina risināt jautājumus, kas saistīti ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un to mazināšanu, atbalstot Eiropas un valstu politiku dabas katastrofu novēršanai; uzsver, ka EVA ziņojumā Nr. 1/2024 “Eiropas klimata riska novērtējums” tika brīdināts, ka bloks nav gatavs klimata pārmaiņu ietekmei, un stingri norāda, ka ir jārīkojas, lai izvairītos no tā, ka apzinātie klimata riski sasniedz kritisku līmeni; aicina dalībvalstis un Komisiju dot savu pienesumu to mērķu sasniegšanā, par kuriem tika panākta vienošanās Parīzes klimata samitā; atgādina, ka ir vajadzīga efektīva sinerģija ar citām Savienības politikas jomām un programmām, un uzsver, ka dalībvalstīm būtu pēc iespējas labāk jāizmanto finansēšanas iespējas, jo īpaši Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds+, Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonds, Kohēzijas fonds un lauku attīstības programmas; turklāt uzsver, ka ir jāīsteno preventīvi pasākumi, lai ne tikai mazinātu turpmāku kaitējumu, bet arī novērstu riska apstākļu saasināšanos pēc katastrofāliem notikumiem, piemēram, dabas ugunsgrēkiem, zemes nogruvumiem vai ezeru un upju izžūšanas; uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt pietiekamu elastību starp dažādām programmām; uzsver, ka no ESSF sniegtajai palīdzībai nevajadzētu mazināt Savienības finansējumu, ko dalībvalstis saņem saskaņā ar citām Savienības programmām vai politikas virzieniem; atgādina, ka saskaņā ar piemērojamiem Savienības noteikumiem dalībvalstis var piešķirt valsts atbalstu īpaši lauksaimniecības uzņēmumiem, kas cietuši zaudējumus dabas katastrofu dēļ;

7.atgādina, cik svarīgi ir ātri un rūpīgi novērtēt kaitējumu, pienācīgi ņemot vērā ekonomiskās sekas, un prasa pastiprināt operatīvos centienus, lai samazinātu vidējo laiku avansa maksājumu veikšanai, vienlaikus nodrošinot Savienības budžeta aizsardzību; aicina Komisiju vēl vairāk racionalizēt šo procedūru un saīsināt ESSF mobilizēšanas pieteikumu izskatīšanas laiku, paātrināt reaģēšanas laiku un nodrošināt, ka līdzekļi ātri sasniedz skartos reģionus, jo dabas katastrofas rada būtisku kaitējumu, kas traucē ikdienas dzīvi un vietējo ekonomiku; uzsver, ka ir vajadzīga saprātīga elastība gadījumos, kad saņēmējvalstis saskaras ar pamatotu kavēšanos un problēmām, piesakoties piešķirtajam finansējumam un izmantojot to; aicina dalībvalstis ņemt vērā, ka dabas katastrofas jo īpaši ietekmē neaizsargātās iedzīvotāju grupas, kas skaidrojams ar sociālekonomiskiem faktoriem, kuri vēl vairāk kavē neaizsargāto grupu spēju atgūties no katastrofām;

8.uzsver, ka no ESSF ir steidzami un nekavējoties ir jāpiešķir finansiāla palīdzība, lai nodrošinātu, ka atbalsts var laicīgi sasniegt skartos reģionus;

9.apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

10.uzdod priekšsēdētājai parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

11.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.