P10_TA(2024)0018Bülent Mumay lieta TurcijāEiropas Parlamenta 2024. gada 10. oktobra rezolūcija par Bülent Mumay lietu Turcijā (2024/2856(RSP))Eiropas Parlaments,

–ņemot vērā iepriekšējos ziņojumus un rezolūcijas par Turciju,

–ņemot vērā 2024. gada pasaules preses brīvības indeksu, kur Turcija ierindota 158. vietā no 180 valstīm,

–ņemot vērā Reglamenta 150. panta 5. punktu un 136. panta 4. punktu,

A.tā kā 2023. gada 6. maijā turku žurnālistam un Deutsche Welle Turcijas redakcijas Stambulas biroja koordinatoram Bülent Mumay tika piespriests 20 mēnešu cietumsods par sociālajos medijos publicētiem ierakstiem par to, ka kāds valdību atbalstošs uzņēmums AKP valdīšanas laikā ir piesavinājies Stambulas pašvaldības metro būvniecībai paredzētos līdzekļus; tā kā viņa apelācijas sūdzība tika noraidīta un viņa tvīti tika dzēsti;

B.tā kā 2024. gada 20. augustā Stambulas 26. apgabaltiesa, kas darbojās kā apelācijas tiesa, atstāja spēkā piespriesto sodu un uzdeva Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iestādei bloķēt piekļuvi ziņu reportāžām par spēkā atstāto cietumsodu;

C.tā kā šis spriedums apvienojumā ar atkārtotu cenzūru liecina par pieaugošo spiedienu uz preses brīvību Turcijā, jo Bülent Mumay lieta nav viens atsevišķs gadījums, bet gan daļa no plašākas tiesu iestāžu veiktas vajāšanas un cenzūras, kas vērsta pret Turcijas neatkarīgajiem medijiem;

D.tā kā Turcijai kā Eiropas Padomes dalībvalstij un ES kandidātvalstij ir jāpiemēro visaugstākie demokrātijas standarti un prakse, tostarp jāievēro cilvēktiesības, tiesiskums, pamatbrīvības (tādas kā preses brīvība un vārda brīvība) un vispārējās tiesības uz taisnīgu tiesu, kā arī stingri jāievēro nevainīguma prezumpcijas princips un tiesības uz pienācīgu procesu,

1.nosoda Bülent Mumay piespriesto sodu, kas ir daļa no plašākas kritiskās žurnālistikas apklusināšanas prakses; aicina Turcijas iestādes atcelt apsūdzības, kas izvirzītas pret Bülent Mumay un visiem patvaļīgi aizturētajiem mediju darbiniekiem un žurnālistiem, kā arī politiskajiem oponentiem, cilvēktiesību aizstāvjiem, ierēdņiem un akadēmisko aprindu pārstāvjiem;

2.pauž dziļas bažas par demokrātijas standartu pasliktināšanos Turcijā, jebkādu kritisku viedokļu neatlaidīgu apspiešanu un vēršanos pret neatkarīgiem žurnālistiem, aktīvistiem un opozīcijas locekļiem, kā arī par biežajiem ziņojumiem par juridisku iebiedēšanu, cenzūru un finansiāliem spaidiem, kas ir veids, kā apspiest kritiku un pētniecisko žurnālistiku;

3.pauž nožēlu par to, ka Turcijas valdība, pieņemot vairākus tiesību aktus, tostarp 2020. gada Sociālo mediju likumu, 2021. gada Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas likumu un 2022. gada Dezinformācijas likumu, ir izveidojusi sarežģītu tiesību aktu tīklu, kas kalpo par instrumentu žurnālistu sistemātiskai kontrolei un apklusināšanai; pauž nopietnas bažas par jauno “ārvalstu aģentu regulējumu”, ko paredzēts ieviest līdz 2024. gada beigām;

4.turpina nosodīt prokuratūras un tiesu iestāžu neatkarības trūkumu un tiesu sistēmas politisko instrumentalizāciju Turcijā un aicina Turcijas varas iestādes atjaunot tiesu iestāžu neatkarību, ievērot preses brīvību un nodrošināt atbilstību starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā;

5.aicina EĀDD pienācīgi atbalstīt ES delegāciju Turcijā, lai tā pastiprinātu aizturēto žurnālistu un mediju darbinieku tiesas procesu novērošanu, pievērstu Turcijas visu līmeņu varas iestāžu uzmanību viņu lietām un vienlaikus uzturētu ciešas attiecības ar pilsonisko sabiedrību;

6.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, EADD, Turcijas prezidentam, valdībai un parlamentam un uzdot to iztulkot turku valodā.