A.tā kā Azerbaidžānas galvaspilsētas Baku izvēle par vietu Apvienoto Nāciju Organizācijas 29. konferencei par klimata pārmaiņām (COP29), kas paredzēta 2024. gada 11.–22. novembrī, ir izraisījusi domstarpības, jo īpaši Azerbaidžānas cilvēktiesību stāvokļa pasliktināšanās dēļ, kā arī saistībā ar nesenajiem un klajajiem starptautiskajiem tiesību pārkāpumiem, tostarp agresīvo rīcību pret tās kaimiņvalsti Armēniju; tā kā cilvēka pamattiesību ievērošana un pilsoniskās sabiedrības līdzdalība ir nostiprināta uzņēmējas valsts nolīgumā, ar kuru Azerbaidžānas valdība apņēmās ievērot šīs tiesības; tā kā, gatavojoties šai nozīmīgajai starptautiskajai konferencei, Azerbaidžānas varasiestādes ir pastiprinājušas represijas pret pilsoniskās sabiedrības organizācijām, aktīvistiem, opozīcijas politiķiem un atlikušajiem neatkarīgajiem medijiem, veicot aizturēšanu un tiesu iestāžu īstenotu vajāšanu; tā kā korupcija un tiesu neatkarības trūkums vēl vairāk apdraud pārvaldību;

B.tā kā pilsoniskās sabiedrības organizācijas Azerbaidžānā ir apzinājušas vairāk nekā 300 politieslodzīto, tostarp Gubad Ibadoghlu, Anar Mammadli, Bakhtiyar Hajiyev, Tofig Yagublu, Ilhamiz Guliyev, Aziz Orujov, Bahruz Samadov, Akif Gurbanov un daudzus citus; tā kā ir ticami ziņojumi par ieslodzīto cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp par turēšanu apcietinājumā necilvēcīgos apstākļos, spīdzināšanu un pienācīgas medicīniskās aprūpes atteikumu;

C.tā kā ievērojams cilvēktiesību aizstāvis un klimata aktīvists Anar Mammadli kopš 2024. gada 30. aprīļa atrodas pirmstiesas apcietinājumā, pamatojoties uz fiktīvu apsūdzību sazvērestībā ar nolūku valstī ievest nelikumīgu ārvalstu valūtu, un apcietinājumā viņa veselība ir ievērojami pasliktinājusies; tā kā 2023. gada jūlijā Azerbaidžānas varasiestādes arestēja politekonomistu, opozicionāru un vienu no 2024. gada Saharova balvas par domas brīvību finālistiem Gubad Ibadoghlu un turēja viņu apcietinājumā līdz 2024. gada 22. aprīlim, kad viņa apcietinājums tika nomainīts pret mājas arestu; tā kā kopš arestēšanas Gubad Ibadoghlu veselība ir ievērojami pasliktinājusies, jo viņš tika spīdzināts, turēts necilvēcīgos apcietinājuma apstākļos un viņam tika atteikta pienācīga medicīniskā aprūpe, tādējādi apdraudot viņa dzīvību; tā kā Gubad Ibadoghlu sievas Irada Bayramova veselība turpina pasliktināties fiziskās vardarbības dēļ, ko viņa piedzīvoja Azerbaidžānas varasiestāžu veiktās aizturēšanas laikā; tā kā 2023. gada 4. decembrī cilvēktiesību aktīvists Ilhamiz Guliyev tika arestēts, pamatojoties uz politiski motivētām apsūdzībām dažus mēnešus pēc tam, kad viņš “Abzas Media” sniedza anonīmu interviju par iespējamo policijas praksi izmantot narkotikas par iemeslu politisko aktīvistu aizturēšanai;

D.tā kā vairāk nekā desmit gadus un ar aizvien lielāku apņēmību Azerbaidžānas varasiestādes ir samazinājušas pilsoniskās sabiedrības iespējas, patvaļīgi slēdzot nevalstiskās organizācijas (NVO) un aizturot pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus vai piespiežot viņus doties trimdā; tā kā pēdējos gados Azerbaidžānas varasiestādes ir noteikušas arvien stingrākus ierobežojumus pilsoniskās sabiedrības organizācijām; tā kā aktīvisti, žurnālisti, politiskie oponenti un citi ir ieslodzīti, pamatojoties uz safabricētām un politiski motivētām apsūdzībām;

E.tā kā saskaņā ar cilvēktiesību aizstāvju sniegto informāciju pilsoniskās sabiedrības apspiešana ir notikusi saistībā ar citiem nozīmīgiem starptautiskiem pasākumiem, ko rīko Azerbaidžāna, tostarp Eirovīziju 2012. gadā un Eiropas spēlēm 2015. gadā;

F.tā kā Azerbaidžānas režīms, šķiet, paplašina represīvās darbības ārpus tās robežām; tā kā Azerbaidžānā notiekošā vārda brīvības apspiešana ir atspoguļota arī ziņojumos par transnacionālām represijām un atriebšanos aizturēto personu ģimenes locekļiem; tā kā kopš 2020. gada pret Azerbaidžānas disidentu blogeri Mahammad Mirzali Francijā ir notikuši vairāki slepkavības mēģinājumi; tā kā 2024. gada 29. septembrī Azerbaidžānas režīma kritiķim Vidadi Isgandarli, kurš Francijā dzīvo kā politiskais bēglis, tika uzbrukts viņa mājoklī un divas dienas vēlāk viņš tika savainots; tā kā Azerbaidžānas varasiestādes ir iesaistījušās arī politiski motivētā ES pilsoņu kriminālvajāšanā, kā redzams Théo Clerc gadījumā, mudinot vismaz vienu dalībvalsti oficiāli brīdināt savus pilsoņus neceļot uz Azerbaidžānu patvaļīgas aizturēšanas riska dēļ;

G.tā kā Azerbaidžāna ir īstenojusi sistemātisku politiku amatpersonu un ievēlēto pārstāvju kukuļošanai Eiropā, lai mazinātu Azerbaidžānas īstenoto cilvēktiesību pārkāpumu nopietnību un apklusinātu kritiķus, un šī politika ir daļa no plaši izmantotas stratēģijas, ko dēvē par “kaviāra diplomātiju”; tā kā dažas lietas ir izmeklētas un dažas no iesaistītajām personām ir sauktas pie atbildības un notiesātas vairāku ES dalībvalstu tiesās;

H.tā kā vairākos Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumos ir konstatēts, ka Azerbaidžāna ir pārkāpusi cilvēktiesības; tā kā saskaņā ar Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas datiem vairāk nekā 320 pret Azerbaidžānu pieņemtie tiesu spriedumi vēl izpildīti nav vai ir īstenoti tikai daļēji un tā kā tas ir lielākais skaits starp visām Eiropas Cilvēktiesību konvencijas dalībvalstīm;

I.tā kā 2024. gada 3. jūlijā Eiropas Padomes Eiropas Komiteja spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai (CPT) publiski nosodīja Azerbaidžānas “atteikumu uzlabot situāciju, ņemot vērā komitejas ieteikumus” un “Azerbaidžānas iestāžu pastāvīgo sadarbības trūkumu ar CPT”;

J.tā kā PACE 2024. gada janvārī nolēma neratificēt Azerbaidžānas delegācijas pilnvaras, norādot uz “ļoti nopietnām bažām par to, kā [Azerbaidžānā] tiek ievērotas cilvēktiesības”; tā kā Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja norādīja, ka tās Uzraudzības komitejas referentiem neļāva tikties ar cilvēkiem, kuri aizturēti, pamatojoties uz iespējami politiski motivētām apsūdzībām, un ka Azerbaidžānas delegācija atteicās atļaut Juridiskās un cilvēktiesību komitejas referentam apmeklēt valsti;

K.tā kā saskaņā ar Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja (EDSO/ODIHR) vadītās vēlēšanu novērošanas misijas datiem pirmstermiņa prezidenta vēlēšanas, kas norisinājās 2024. gada 7. februārī, notika ierobežojošā vidē, un tās iezīmēja kritisku viedokļu un politisku alternatīvu trūkums; tā kā 2024. gada 1. septembrī Azerbaidžānā notika pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas un saskaņā ar EDSO/ODIHR vadītās starptautiskās vēlēšanu novērošanas misijas pausto tās notika ierobežojošā politiskā un juridiskā vidē, kas nenodrošināja patiesu plurālismu, un tā rezultātā vēlēšanās nebija konkurences; tā kā laikā pirms parlamenta vēlēšanām tika aizturēti vairāki valdības kritiķi;

L.tā kā mediju tiesību akti Azerbaidžānā ir kļuvuši arvien represīvāki un 2022. gada februāra mediju likums faktiski legalizē cenzūru; tā kā vairāki citi tiesību akti, kas ietekmē medijus, pārkāpj arī valsts starptautiskās saistības attiecībā uz vārda brīvību un preses brīvību; tā kā publika varasiestāžu kritika tiek sodīta ar bargām sankcijām;

M.tā kā saskaņā ar organizācijas “Reportieri bez robežām” sniegto informāciju gandrīz visa mediju nozare Azerbaidžānā ir oficiālā kontrolē, un valstī nav neatkarīgas televīzijas vai radio apraides un visi kritiskie drukātie laikraksti ir slēgti; tā kā varasiestādes turpina apspiest pēdējos atlikušos neatkarīgos medijus un apspiest žurnālistus, kuri noraida pašcenzūru; tā kā Azerbaidžāna ir pastiprinājusi represijas arī pret vēl atlikušajiem neatkarīgajiem medijiem, piemēram, Abzas Media, Kanal 13 un Toplum TV, izmantojot aizturēšanas un tiesu iestāžu īstenotu vajāšanu;

N.tā kā Azerbaidžānas tiesību akti, kas reglamentē NVO reģistrāciju, darbību un finansēšanu, ir ļoti ierobežojoši un tiek patvaļīgi īstenoti, tādējādi faktiski nosakot kriminālatbildību par nereģistrētu NVO darbību; tā kā saskaņā ar organizācijas “Freedom House” 2024. gada indeksu Azerbaidžāna ir klasificēta starp pasaulē vismazāk brīvajām valstīm, kas to ierindo zem Krievijas un Baltkrievijas;

O.tā kā gāzes līgumi starp Gazprom un SOCAR par viena miljarda kubikmetra gāzes piegādi no Krievijas uz Azerbaidžānu laikposmā no 2022. gada novembra līdz 2023. gada martam ir radījuši nopietnas bažas par Krievijas gāzes reeksportēšanu uz Eiropas tirgiem, jo īpaši saistībā ar parakstīto saprašanās memorandu par stratēģisko partnerību enerģētikas jomā; tā kā ES mērķis ir samazināt Eiropas atkarību no Krievijas gāzes, bet šo vienošanos varētu uzskatīt par šā mērķa apdraudējumu, jo Krievijas gāze joprojām ieplūstu Azerbaidžānā, tādējādi, iespējams, atbrīvojot Azerbaidžānas gāzi reeksportēšanai uz ES; tā kā ir saņemti arī satraucoši ziņojumi par to, ka Krievijas gāze tiek pārdēvēta par Azerbaidžānas gāzi pārdošanai ES;

P.tā kā Azerbaidžānas līderi ir iesaistījušies pret ES un Rietumiem vērstā retorikā; tā kā Azerbaidžāna ir pastiprinājusi dezinformācijas kampaņas, kas vērstas pret ES un tās dalībvalstīm, īpašu uzmanību pievēršot Francijai; tā kā Azerbaidžāna ir aktīvi iejaukusies Eiropas politikā, aizbildinoties ar antikoloniālismu, jo īpaši aizjūras zemēs un teritorijās, piemēram, Jaunkaledonijā,

Q.tā kā turklāt 2023. gada septembrī pēc mēnešiem ilgas Kalnu Karabahas nelikumīgās blokādes Azerbaidžāna uzsāka iepriekš plānotu, nepamatotu militāru uzbrukumu teritorijai, piespiežot vairāk nekā 100 000 etnisko armēņu bēgt uz Armēniju, kas ir līdzvērtīgs etniskai tīrīšanai; tā kā tās rezultātā Kalnu Karabahu pilnībā ir pametuši tās armēņu iedzīvotāji, kuri tajā dzīvoja gadsimtiem ilgi; tā kā šis uzbrukums ir rupjš cilvēktiesību un starptautisko tiesību pārkāpums, klajš 2020. gada 9. novembra trīspusējā pamiera paziņojuma pārkāpums un to saistību nepildīšana, ko Azerbaidžāna uzņēmās sarunās, kurās ES bija starpniece;

R.tā kā Kalnu Karabahas armēņi, bēgot no Azerbaidžānas militārās ofensīvas, zaudēja savus īpašumus un mantu un kopš tā laika viņiem to nav izdevies atgūt; tā kā kopš tā laika ir turpinājušās darbības, kas ir līdzvērtīgas etniskai tīrīšanai; tā kā ES ir sniegusi humāno palīdzību cilvēkiem, kas pārvietoti no Kalnu Karabahas; tā kā ticami ziņojumi apstiprina armēņu kultūras un reliģiskā mantojuma organizētu iznīcināšanu Kalnu Karabahā; tā kā Azerbaidžānas līderi un amatpersonas atkārtoti izmanto naida runu pret armēņiem;

S.tā kā gan Azerbaidžānai, gan Armēnijai ir saistošas starptautiskās humanitārās tiesības un Trešā Ženēvas konvencija aizsargā karagūstekņus no jebkāda veida spīdzināšanas un nežēlīgas izturēšanās; tā kā ziņojumi liecina, ka Azerbaidžānas cietumos pašlaik bez atbilstošas juridiskās pārstāvības tiek turēti 23 armēņu ieslodzītie, tostarp astoņi bijušie Kalnu Karabahas vadītāji, no kuriem dažiem ir piespriests ilgs cietumsods;

T.tā kā 2023. gada februārī ES izvietoja Eiropas Savienības misiju Armēnijā (EUMA), lai novērotu norises pie starptautiskās robežas ar Azerbaidžānu; tā kā Azerbaidžāna ir atteikusies sadarboties ar EUMA un pret misiju ir vērsta Azerbaidžānas varasiestāžu un valdības kontrolēto mediju dezinformācija; tā kā Azerbaidžānas vadība turpina nākt klajā ar naidīgiem paziņojumiem attiecībā uz Armēnijas suverēno teritoriju; tā kā Azerbaidžānas armija joprojām ir okupējusi aptuveni 170 km² Armēnijas suverēnās teritorijas;

U.tā kā Armēnija un Azerbaidžāna ir iesaistījušās sarunās par miera līgumu, attiecību normalizēšanu un robežu noteikšanu gan pirms, gan pēc 2023. gada uzbrukuma Kalnu Karabahai; tā kā, neraugoties uz ES un citu valstu starpniecības centieniem, starp Azerbaidžānu un Armēniju nav parakstīts neviens miera nolīgums; tā kā, lai gan abas valdības ir paziņojušas, ka tās ir tuvu tam, lai panāktu vienošanos, Azerbaidžānas prezidenta nesenie izteikumi liecina, ka Baku nevēlas noslēgt sarunas;

V.tā kā ES pilnībā atbalsta gan Azerbaidžānas, gan Armēnijas suverenitāti un teritoriālo integritāti un aktīvi atbalsta centienus panākt ilgtspējīgu miera nolīgumu starp abām valstīm, kas tiktu panākts ar miermīlīgiem līdzekļiem un ievērojot attiecīgo iedzīvotāju tiesības;

W.tā kā kopš Krievijas agresijas kara pret Ukrainu Azerbaidžāna ir padziļinājusi attiecības ar Krieviju, tostarp politiskās un ekonomiskās saites, kā arī palielinājusi sadarbību starp abu valstu izlūkdienestiem; tā kā Krievija ir atklāti atbalstījusi Azerbaidžānas agresīvo rīcību pret Armēniju,