A.tā kā ANO Ģenerālā asambleja 1971. gada 25. oktobrī pieņēma ANO Rezolūciju Nr. 2758, ar ko tiek oficiāli atzīta Ķīnas Tautas Republika (ĶTR), savukārt Ķīnas Republika (Taivāna) iepriekšējo statusu zaudē; tā kā Taivāna, lai gan nav Apvienoto Nāciju Organizācijas locekle, pašlaik uztur diplomātiskas attiecības ar 11 no 193 ANO dalībvalstīm, kā arī ar Svēto Krēslu;

B.tā kā ES un Taivāna ir līdzīgi domājoši partneri, kuriem ir kopīgas vērtības — brīvība, demokrātija, cilvēktiesības un tiesiskums; tā kā Taivāna ir dinamiska demokrātija ar plaukstošu pilsonisko sabiedrību; tā kā Taivānā 2024. gada 13. janvārī notika mierīgas un labi organizētas vēlēšanas;

C.tā kā pēc ANO Rezolūcijas Nr. 2758 pieņemšanas Taivāna zaudēja tiesības piedalīties daudzpusējos forumos, piemēram, PVO;

D.tā kā Taivāna nekad nav bijusi daļa no ĶTR; tā kā Ķīnas Republika tika nodibināta 1912. gadā un ĶTR — 1949. gadā;

E.tā kā ANO Rezolūcija Nr. 2758 attiecas uz ĶTR statusu, taču tajā nav noteikts, ka ĶTR būtu suverenitāte pār Taivānu, nedz arī spriests par Taivānas turpmāku iekļaušanu ANO vai jebkādā citā starptautiskā organizācijā; tā kā ĶTR tomēr turpina nepareizi interpretēt ANO Rezolūciju Nr. 2758, lai bloķētu Taivānas jēgpilnu dalību starptautiskās organizācijās un vienpusēji mainītu status quo; tā kā šīs darbības ir apliecinājums ĶTR centieniem mainīt pašreizējo daudzpusējo starptautisko kārtību un vājināt starptautiskās tiesības un tās var uzskatīt par sistēmiskas sāncensības izpausmi;

F.tā kā ES turpina ievērot savu “vienas Ķīnas” politiku, kas ir atšķirīga no ĶTR “vienas Ķīnas” principa; tā kā ES izsenis ieņemtā nostāja ir bijusi atbalstīt status quo un meklēt miermīlīgu atrisinājumu domstarpībām Taivānas šaurumā, vienlaikus veicinot dialogu un konstruktīvu iesaisti;

G.tā kā G7 valstis 2024. gada 23. septembra paziņojumā cita starpā uzsvēra savu atbalstu Taivānas jēgpilnai dalībai starptautiskās organizācijās locekles statusā, ja valsts statuss nav priekšnosacījums šādai dalībai, un novērotājas vai vieses statusā, ja ir;

H.tā kā atbalsts Taivānas dalībai starptautiskās organizācijās neapdraud ES apņemšanos īstenot “vienas Ķīnas” politiku, kas joprojām ir ES un Ķīnas politisko attiecību pamatā;

I.tā kā pēdējo desmit gadu laikā ĶTR ir pastāvīgi mēģinājusi palielināt savu ietekmi uz starptautiskajām institūcijām un to izmantojusi, lai marginalizētu Taivānu un liegtu Taivānas pasu turētājiem, tai skaitā žurnālistiem, nevalstisko organizāciju darbiniekiem un politiskajiem aktīvistiem, piekļūt starptautiskajām institūcijām; tā kā ĶTR īsteno transnacionālas represijas, ļaunprātīgi izmantojot izdošanas līgumus, lai vērstos pret Taivānas pilsoņiem ārvalstīs un tādējādi pakļautu viņus patvaļīgas vajāšanas un cilvēktiesību pārkāpumu riskam;

J.tā kā vairākumā gadījumu to starptautisko organizāciju (tai skaitā PVO, UNFCCC, INTERPOL un ICAO) statūtos, kuru uzdevums ir risināt globālus jautājumus, ir paredzētas iespējas tādām struktūrām kā Taivāna iesaistīties šajās organizācijās, neaizskarot dalībvalstu tiesības;

K.tā kā Taivāna ir konsekventi demonstrējusi miermīlīgu un uz sadarbību vērstu attieksmi pasaules mērogā un sniegusi ievērojamu atbalstu pasaules norisēs, un tādējādi varētu dot arī lielu ieguldījumu dažādu starptautisko organizāciju darbā;

L.tā kā ĶTR ir vienpartijas valsts, kuru pilnībā kontrolē un vada Ķīnas Komunistiskā partija;

M.tā kā Taivānas prezidents Lai Ching-te, uzstājoties ar runu 2024. gada 10. oktobrī, proti, Taivānas Nacionālajā dienā, paziņoja, ka ĶTR nav tiesību pārstāvēt Taivānu, un atkārtoti norādīja, ka neviena no abām pusēm nav pakārtota otrai; tā kā ĶTR savas nesenās militārās mācības pamatoja ar apgalvojumu, ka prezidents Lai Ching-te īsteno separātistu stratēģiju;

N.tā kā 2024. gada 14. oktobrī ĶTR sāka plaša mēroga militārās mācības “Joint Sword-2024B”, kurās tika simulēta Taivānas blokāde; tā kā šo mācību laikā Taivānas apkārtnē tika pamanīti 153 ĶTR gaisa kuģi, 18 karakuģi un 17 ĶTR krasta apsardzes kuģi un tas ir rekordliels skaits;

O.tā kā šo mācību laikā četras ĶTR krasta apsardzes vienības patrulēja tuvu salai un uz īsu brīdi ienāca tās aizliegtajos ūdeņos; tā kā ĶTR ļoti bieži veiktā krasta apsardzes izvietošana Taivānas šaurumā, ko tā dēvē par tiesībaizsardzības misijām, rada pastāvīgu spiedienu uz Taivānas iestādēm un bīstami palielina sadursmju risku, tādējādi ļoti konkrēti paužot Ķīnas nodomu graut status quo; tā kā 2024. gada 14. oktobrī sāktās mācības bija ĶTR liela mēroga kara spēļu ceturtā kārta nedaudz vairāk nekā divu gadu laikā;

P.tā kā Taivāna nosodīja šo rīcību kā nepamatotu provokāciju un tā ir jaunākais piemērs kara spēlēm, ko ĶTR izvērš pret Taivānu; tā kā šīs militārās mācības notika dažas dienas pēc tam, kad Taivānas jaunais prezidents Lai Ching-te teica runu, svinīgi apsoloties aizsargāt Taivānas suverenitāti, saskaroties ar ĶTR radītajām problēmām;

Q.tā kā viduslīnija, kas noteikta ar gadu desmitiem senu klusējot izteiktu vienošanos starp Taivānas šauruma abām pusēm, bija paredzēta konflikta riska samazināšanai, turot drošā attālumā militārās lidmašīnas no abām šī šauruma pusēm un tādējādi nodrošinot, ka kļūdaini aprēķini nebeidzas fatāli; tā kā ĶTR Tautas atbrīvošanas armija laikā no 1954. gada līdz 2020. gadam tikai četras reizes ir pārkāpusi šo viduslīniju, bet tagad notiekošā regulārā pārkāpšana liecina par Pekinas nodomu neatgriezeniski pārskatīt sen pastāvošus atskaites punktus;

R.tā kā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos un ASV Valsts departamenta paziņojumos presei ir atkārtoti apstiprināta miera un stabilitātes Taivānas šaurumā stratēģiskā nozīme reģionālās un globālās drošības un labklājības ziņā; tā kā Augstā pārstāvja paziņojumā ir atgādināts par nepieciešamību saglabāt status quo Taivānas šaurumā un pausti iebildumi pret jebkādām vienpusējām darbībām nolūkā ar spēku vai piespiešanu mainīt status quo, kā arī visas puses aicinātas ievērot savaldību un izvairīties no jebkādām darbībām, kas varētu vēl vairāk saasināt spriedzi Taivānas šaurumā;

S.tā kā 2024. gada 23. maijā ĶTR sāka militāras mācības “Joint Sword-2024A”, proti, tikai dažas dienas pēc Taivānas jaunā prezidenta Lai Ching-te inaugurācijas;

T.tā kā ĶTR dažos pēdējos gados ir rīkojusi citas līdzīgas militārās mācības Taivānas tuvumā; tā kā šo militāro mācību intensitāte ir pieaugusi un tās tiek rīkotas aizvien tuvāk un tuvāk Taivānas cietzemes teritorijai; tā kā iepriekšējās mācībās, kas norisinājās 2022. gada augustā, ĶTR arī tika raidījusi raķetes Japānas ekskluzīvajā ekonomikas zonā;

U.tā kā papildus militārajam spiedienam ĶTR jau ilgi ir īstenojusi sarežģītu stratēģiju ar mērķi graut Taivānas demokrātisko sabiedrību, vēršoties pret Taivānu ar ārvalstu īstenotu informācijas manipulāciju un iejaukšanos, arī hibrīduzbrukumiem un kiberuzbrukumiem;

V.tā kā ĶTR līderis Xi Jinping ir paziņojis, ka Ķīna neatteiksies no spēka pielietošanas centienos apvienoties ar Taivānu;

W.tā kā ĶTR 2005. gada tiesību akts par atdalīšanās aizliegumu paredz arī nemiermīlīgu līdzekļu piemērošanu neskaidri definētos gadījumos, lai panāktu to, ko ĶTR dēvē par apvienošanos ar Taivānu; tā kā šādas militārās darbības rada nopietnus draudus visa reģiona drošībai un stabilitātei un var izraisīt smagas globālas sekas, tā kā ES un ASV īstenotajai atturēšanai ir stratēģiska nozīme, lai nepieļautu nekādu ĶTR vienpusēju rīcību pret Taivānu;

X.tā kā ĶTR aizvien agresīvākā rīcība, jo īpaši kaimiņreģionos, piemēram, Taivānas šaurumā un Dienvidķīnas jūrā, apdraud reģionālo un globālo drošību; tā kā kopš 2019. gada ĶTR aizvien regulārāk ir pārkāpusi Taivānas pretgaisa aizsardzības identifikācijas zonu; tā kā ĶTR ir veikusi agresīvas darbības plašās Indijas un Klusā okeāna reģiona teritorijās un izmantojusi dažādas intensitātes militāru vai ekonomisku spiedienu, kas novedis pie strīdiem ar kaimiņvalstīm, piemēram, Japānu, Indiju, Filipīnām un Austrāliju,

Y.tā kā ES ir nosodījusi Ķīnas krasta apsardzes kuģu bīstamās darbības pret Filipīnu veiktām likumīgām jūras operācijām Dienvidķīnas jūrā 2024. gada 31. augustā; tā kā šis incidents ir jaunākais piemērs darbībām, kas apdraud cilvēku dzīvības aizsardzību jūrā un pārkāpj tiesības uz kuģošanas un pārlidojumu brīvību saskaņā ar starptautiskajām tiesībām; tā kā drošība jūrā un kuģošanas brīvība ir jāgarantē saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un jo īpaši UNCLOS;

Z.tā kā ĶTR atbalsta Krieviju tās agresijas karā pret Ukrainu, jo īpaši eksportējot uz Krieviju divējāda lietojuma preces un pastāvīgi iesaistot ĶTR uzņēmumus sankciju apiešanā;

AA.tā kā ĶTR kā ANO Drošības padomes pastāvīgā locekle ir atbildīga par miera un stabilitātes nodrošināšanu reģionā un jo īpaši Taivānas šaurumā;

AB.tā kā ES un tās dalībvalstis, īstenojot 2021. gada stratēģiju sadarbībai Indijas un Klusā okeāna reģionā, ir pastiprinājušas savu klātbūtni reģionā, tostarp palielinot dažu dalībvalstu militāro klātbūtni un nodrošinot militāro kuģu regulāru satiksmi caur Taivānas šaurumu;

AC.tā kā situācija Taivānā ir stratēģiski svarīga no tirdzniecības viedokļa, jo īpaši attiecībā uz augsto tehnoloģiju piegādes ķēdēm; tā kā Taivānas šaurums ir galvenais maršruts kuģiem, kas no Ķīnas, Japānas, Dienvidkorejas un Taivānas dodas uz Eiropu; tā kā Taivāna dominē pusvadītāju ražošanas tirgos, tās uzņēmumiem saražojot aptuveni 50 % no visas pusvadītāju produkcijas pasaulē; tā kā ES stratēģijā sadarbībai Indijas un Klusā okeāna reģionā ir aicināts palielināt sadarbību ar Taivānu tirdzniecības un investīciju jomā;

AD.tā kā ES ir Taivānas ceturtā lielākā tirdzniecības partnere pēc ĶTR, Amerikas Savienotajām Valstīm un Japānas; tā kā 2022. gadā Taivāna bija ES 12. lielākā tirdzniecības partnere; tā kā ES ir lielākais ārvalstu tiešo investīciju avots Taivānā; tā kā Taivānas investīciju līmenis Eiropas Savienībā joprojām ir zemāks, nekā tas varētu būt;

AE.tā kā Austrālijas Senāta un Nīderlandes Pārstāvju palātas deputāti nesen pieņēma priekšlikumus attiecībā uz ĶTR sagrozīto ANO Rezolūcijas Nr. 2758 interpretāciju un aicināja atbalstīt Taivānas plašāku līdzdalību daudzpusējās organizācijās,