P10_TA(2024)0036ES darbības pret Krievijas ēnu floti un Krievijai uzlikto sankciju pilnīgas izpildes nodrošināšanaEiropas Parlamenta 2024. gada 14. novembra rezolūcija par ES darbībām pret Krievijas ēnu floti un Krievijai uzlikto sankciju pilnīgas izpildes nodrošināšanu (2024/2885(RSP))Eiropas Parlaments,

–ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Krieviju un Ukrainu, jo īpaši tās, kas pieņemtas kopš Krievijas agresijas kara pret Ukrainu eskalācijas 2022. gada februārī,

–ņemot vērā 14 secīgās sankciju paketes pret Krieviju, ko ES ir pieņēmusi kopš 2022. gada februāra,

–ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus un Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju,

–ņemot vērā Starptautisko konvenciju par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (MARPOL), Starptautisko konvenciju par jūrnieku sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes pildīšanas standartiem, Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) Starptautisko konvenciju par civiltiesisko atbildību par naftas piesārņojuma radītiem zaudējumiem un citas attiecīgās Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) konvencijas,

–ņemot vērā SJO Ģenerālās asamblejas 2023. gada 6. decembrī pieņemto Rezolūciju A.1192(33) “Aicinājums dalībvalstīm un visām attiecīgajām ieinteresētajām personām veicināt pasākumus, lai novērstu t. s. tumšās flotes jeb ēnu flotes nelikumīgas darbības jūrniecības nozarē,

–ņemot vērā G7 valstu vadītāju 2023. gada 6. decembra paziņojumu,

–ņemot vērā Reglamenta 136. panta 2. un 4. punktu,

A.tā kā Krievija kopš 2022. gada 24. februāra īsteno nelikumīgu, neprovocētu un nepamatotu pilna mēroga agresijas karu pret Ukrainu, turpinot to, ko tā sāka 2014. gadā, kad Krievija anektēja Krimu un pēc tam okupēja Doneckas un Luhanskas reģionu daļas; tā kā ES jau kopš paša sākuma ir stingri nosodījusi Krievijas agresijas karu pret Ukrainu un aicinājusi Krieviju izbeigt šādu agresiju un respektēt Ukrainas teritoriālo integritāti;

B.tā kā Krievija ir viena no pasaules lielākajām naftas ražotājām; tā kā Krievija eksporta peļņas un budžeta ieņēmumu ziņā ir ļoti atkarīga no naftas tirdzniecības, kas naftu padara par galveno finansējuma avotu tās karam Ukrainā;

C.tā kā ES un citi G7+ cenu ierobežošanas koalīcijas dalībnieki noteica cenas griestus Krievijas izcelsmes jēlnaftai un naftas produktiem, lai saglabātu globālās piegādes, vienlaikus ierobežojot ieņēmumu plūsmas, ko Krievija izmanto, lai finansētu savu agresijas karu pret Ukrainu; tā kā, reaģējot uz to, Krievija ir izveidojusi ēnu floti, šim nolūkam — atbilstoši aplēsēm — iztērējot 9 miljardus EUR; tā kā naftas tankkuģi ar Krievijas naftu katru dienu šķērso Eiropas ūdeņus un tas ir viens no Krievijas centieniem izvairīties no ES un G7 sankcijām;

D.tā kā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma 2022. gada 24. februārī ES ir noteikusi vērienīgus un nepieredzētus ierobežojošus pasākumus un sankcijas pret Krieviju, lai grautu Krievijas ekonomisko, finansiālo un militāro spēju veikt karadarbību; tā kā Padomes 6. sankciju pakete cita starpā aizliedz pa jūru piegādātas jēlnaftas un konkrētu naftas produktu iegādi, importu un pārvešanu no Krievijas uz ES; tā kā Padomes 11. un 12. sankciju paketes pievēršas iespējamai ēnu flotei noteikto sankciju apiešanai; tā kā 14. sankciju paketē pret Krievijas naftu Padome ieviesa jaunu pasākumu, kas vērsts pret konkrētiem kuģiem, kuri veicina Krievijas karu pret Ukrainu un uz kuriem attiecas aizliegums piekļūt ostām un pakalpojumu sniegšanas aizliegums; tā kā līdz šim ES šajā sarakstā ir iekļāvusi tikai 27 kuģus, tostarp tankkuģus, kas pārvadā Krievijas naftu un piekopj bīstamu un nelikumīgu kuģošanas praksi; tā kā 2024. gada oktobrī Apvienotās Karalistes valdība noteica sankcijas pret 18 Krievijas naftas tankkuģiem un 4 sašķidrinātas dabasgāzes (LNG) tankkuģiem; tā kā līdz šim ēnu flotes kuģu identificēšanai ir bijusi vislielākā ietekme uz ēnu flotes darbībām;

E.tā kā ēnu flotes jau ir izmantojušas naidīgas valstis, piemēram, Irāna, Venecuēla un Ziemeļkoreja; tā kā tomēr Krievijas operāciju apjoms un sarežģītība to paceļ īpašā kategorijā, jo tiek lēsts, ka Krievijas ēnu flote naftas transportēšanai katru mēnesi izmanto aptuveni no 160 līdz 200 tankkuģiem, un tiek lēsts, ka tās flotē kopumā ir 600 kuģu, kuriem ir būtiska loma Krievijas jēlnaftas eksporta saglabāšanā;

F.tā kā Krievijas ēnu flotes izmantošana kā sankciju apiešanas metode ir ievērojami samazinājusi sankciju režīma ietekmi un ļāvusi Krievijai joprojām izmantot šos ieņēmumus, lai finansētu agresijas karu pret Ukrainu, un skaidri parāda nepieciešamību stiprināt un paplašināt sankciju starptautisko koordināciju;

G.tā kā tiek lēsts, ka pasaules ēnu floti veido vismaz 600 tankkuģu; tā kā tie ir vecāki tankkuģi, tie bieži vien kuģo bez nozarei raksturīgās standarta apdrošināšanas un tiem bieži mainās nosaukumi un karoga reģistrācija, kas Krievijai ļauj pārdot ievērojamu daļu naftas virs cenas griestiem un graujot valstu spējas pieprasīt tankkuģu īpašnieku atbildību par vides attīrīšanu naftas noplūdes gadījumā; tā kā šie kuģi kopumā ir nederīgi ekspluatācijai un palielina jūras sadursmju risku starptautiskās tirdzniecības maršrutos, tādējādi radot nopietnu apdraudējumu videi, jo pastāv augsts risks novest pie naftas noplūdēm, kas kaitētu jūras ekosistēmām un piekrastes teritorijām, tostarp aizsargājamās jūras teritorijās ar īpaši jutīgu dzīvo dabu, kur naftas noplūdes radītu katastrofālas sekas; tā kā pieredze ar tankkuģu izraisītām naftas noplūdēm liecina, ka kaitējums piekrastes un zemūdens ekosistēmām, kā arī ūdens virspusē dzīvojošiem dzīvniekiem un jūras putniem var turpināties gadu desmitiem; tā kā Eiropas Jūras drošības aģentūras (EMSA) flotes paplašināšana ar papildu ātrās reaģēšanas kuģiem atbilstu ES saistībām attiecībā uz vides aizsardzību, noturību saskaņā ar Eiropas zaļo kursu un ES civilās aizsardzības mehānisma mērķiem uzlabot ātras reaģēšanas un sagatavotības katastrofām spējas;

H.tā kā Krievijas ēnu tankkuģi regulāri veic Krievijas jēlnaftas un naftas produktu pārkraušanu no kuģa uz kuģi teritoriālajos ūdeņos, tostarp Vidusjūrā; tā kā šajās operācijās tie, nepiestājot nevienā ostā, pārkrauj un sadala Krievijas naftu pa vairākiem kuģiem lai slēptu naftas izcelsmi; tā kā šo darbību veikšana krasta tuvumā rada augstu risku, ka varētu tikt nodarīts kaitējums videi; tā kā to satelītu automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) transponderi bieži tiek izslēgti, lai izvairītos no uzraudzības un oficiālām pārbaudēm; tā kā tas īpaši skartu Eiropas piekrastes valstis; tā kā gadījumā, ja no ēnu flotes kuģiem notiktu naftas noplūde, piekrastes valstīm un šo valstu nodokļu maksātājiem varētu rasties attīrīšanas izmaksas miljardiem euro apmērā, jo šo kuģu īpašnieki lielākoties nav izdibināmi; tā kā naftas noplūdes var arī radīt ievērojamus ekonomiskus zaudējumus, tostarp no tūrisma un zvejas darbību samazināšanās; tā kā šādas noplūdes būtiski apdraud ūdens kvalitāti un vietējo dzīvo dabu, kaitējot jūras ekosistēmām, piesārņojot patēriņa produktus, piemēram, gliemjus, vēžveidīgos un adatādaiņus un tādējādi apdraudot cilvēku veselību, izplatot piesārņojumu tālāk un traucējot zivju vairošanos;

I.tā kā saskaņā ar MARPOL, kas ir starptautisks līgums, kura mērķis ir mazināt kuģu radīto piesārņojumu, apzināta atkritumeļļas nopludināšana jūrā ir nelikumīga; tā kā Krievija ir MARPOL parakstītājvalsts; tā kā ir pierādījumi par MARPOL pārkāpumiem; tā kā sankciju noteikšana atsevišķiem kuģiem ir bijusi iedarbīga, jo melnajā sarakstā jau iekļauto kuģu iespējas piedalīties naftas tirdzniecībā pēc soda piemērošanas samazinās;

J.tā kā kopš 2009. gada ir spēkā Direktīva 2009/20/EK Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/20/EK par kuģu īpašnieku apdrošināšanu pret jūras prasībām, OV L 131, 28.5.2009., 128. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2009/20/oj. par kuģu īpašnieku apdrošināšanu pret jūras prasībām, kura nodrošina, ka visi kuģi, kas kuģo ar kādas ES dalībvalsts karogu, ir apdrošināti un tiem ir apdrošināšanas sertifikāti; tā kā viens no Direktīvas 2009/20/EK mērķiem bija standartiem neatbilstošu kuģu izskaušana; tā kā Starptautiskā konvencija par iejaukšanās tiesībām atklātā jūrā naftas piesārņojuma gadījumā ļauj valstīm rīkoties, “lai novērstu, mazinātu, likvidētu nopietnās un draudošās briesmas valsts piekrastei vai ar to saistītām citām valsts interesēm naftas piesārņojuma vai piesārņojuma draudu gadījumā, kas rodas no jūras negadījuma vai darbībām, kas pielīdzināmas šādam negadījumam”;

K.tā kā nesen klajā nākušos Zviedrijas jūras spēku ziņojumos ir uzsvērti drošības riski, kas saistīti ar ēnu flotes darbībām un tās iespējamo izmantošanu hibrīdoperācijās pret Eiropas valstīm;

L.tā kā, neraugoties uz aizliegumu importēt Krievijā pārstrādātus naftas produktus, nav aizliegts imports no trešo valstu naftas pārstrādes rūpnīcām, kas pārstrādā Krievijas jēlnaftu; tā kā ēnu flote piegādā Krievijas jēlnaftu trešo valstu naftas pārstrādes rūpnīcām; tā kā ES un G7 valstis turpina importēt no Krievijas naftas iegūtus produktus, piemēram, no naftas pārstrādes rūpnīcām Turcijā;

M.tā kā 2024. gadā ir krasi pieaudzis šādu kuģu satiksmes apmērs un Krievijas ēnu kuģu veikto reisu skaits ir vairāk nekā divkāršojies; tā kā ievērojama daļa Krievijas naftas tiek transportēta pa noslogotiem starptautiskajiem kuģošanas maršrutiem; tā kā pārliecinoši lielāko daļu naftas Krievija pārvadā no Baltijas jūras un Melnās jūras ostām;

N.tā kā naftas transportētāji un ēnu flotes pārvaldītāji nedarbojas izolēti; tā kā to darbības ir savstarpēji saistītas ar finanšu darījumiem, kas tos atbalsta; tā kā šajos darījumos var būt iesaistītas vienības, uz kurām attiecas finanšu sankcijas; tā kā sankciju režīma ievērošana būtu jāanalizē no vispusīgākas perspektīvas, lai izvairītos no to apiešanas;

O.tā kā kuģu operatori līdz šim ir gribējuši neievērot sankcijas, reģistrējot savus kuģus valstīs, uz kurām neattiecas vienošanās par cenu griestiem; tā kā Krievija ēnu flotes tankkuģu iegādei izmanto trešo valstu starpniekus, organizācijas vai privātpersonas; tā kā daži ēnu flotes tankkuģu un gāzes pārvadātāju īpašnieki un pārvaldītāji ir reģistrēti arī ES dalībvalstīs;

P.tā kā Krievijas ēnu flote lielā mērā ir atkarīga no vairāku valstu, jo īpaši Ķīnas, Indijas, un Turcijas līdzdalības un sadarbības, lai apietu sankcijas,

1.atkārtoti visstingrākajā veidā nosoda neizprovocēto, nelikumīgo un nepamatoto Krievijas agresijas karu pret Ukrainu; aicina Krieviju nekavējoties izbeigt visas militārās darbības Ukrainā un pilnībā un bez nosacījumiem izvest visus spēkus, pastarpinātos spēkus un militāro aprīkojumu no visas starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas, izbeigt Ukrainas civiliedzīvotāju piespiedu deportāciju un atbrīvot visus aizturētos un deportētos Ukrainas iedzīvotājus, jo īpaši bērnus;

2.atkārtoti pauž nepārprotamu atbalstu ES sankciju režīmam, kura mērķis ir graut Krievijas režīma spēju turpināt agresijas karu pret Ukrainu; uzsver, ka ES sankcijas, kas noteiktas, reaģējot uz Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, paredz stratēģiski vājināt Krievijas ekonomisko un rūpniecisko bāzi, īpaši militārrūpniecisko kompleksu, lai mazinātu Krievijas Federācijas spēju turpināt karadarbību, uzbrukt civiliedzīvotājiem un pārkāpt Ukrainas teritoriālo integritāti, kā arī kavēt Krievijas piekļuvi militārajām tehnoloģijām un komponentiem; norāda, ka Krievija aktīvi apiet ES sankcijas un meklē jaunus veidus, kā to izdarīt, cita starpā izmantojot naftas tankkuģu ēnu floti, un tāpēc tā joprojām var īstermiņā pastiprināt karadarbību pret Ukrainu, jo īpaši nākamajā ziemas sezonā;

3.uzskata, ka ēnu flote ir viens no galvenajiem Krievijas finanšu resursiem tās nelikumīgajā un nepamatojamajā agresijas karā pret Ukrainu un nozīmīgs instruments, kas izveidots, lai apietu ES sankciju režīmu; nosoda šo nedrošo un neapdrošināto Krievijas kuģu radīto risku jūras drošībai un Eiropas piekrastes dalībvalstīm un jūras ekosistēmām; nosoda Krieviju par to, ka tā apzināti rada milzīgus riskus, lai gūtu finansiālu labumu, neņemot vērā starptautisko drošību vai neatgriezeniska kaitējuma videi nodarīšanas potenciālu; prasa ES un tās dalībvalstīm pastiprināt centienus, lai ierobežotu Krievijas iespējas izvairīties no sankcijām un apiet tās, un īstenot konkrētus pasākumus, lai nodrošinātu kuģošanas drošību un novērstu vides apdraudējumus Eiropas ūdeņos, jo īpaši Baltijas jūrā; uzskata, ka pārkraušana no kuģa uz kuģi atklātā jūrā ir augsta riska darbības, kas apdraud starptautisko kuģošanas drošību un vides aizsardzību;

4.prasa nākamajās pret Krieviju vērsto sankciju paketēs noteikt mērķtiecīgākas sankcijas pret ēnu floti, piemēram, identificēt visus individuālos ēnu flotes kuģus, kā arī to īpašniekus, operatorus, pārvaldītājus, kontus, bankas, apdrošinātājus utt.; aicina nekavējoties aizliegt Rietumu kuģu izmantošanu Krievijas naftas transportēšanai; plašākā nozīmē aicina nākamajās ES sankciju paketēs, lai aizsargātu mūsu ūdeņus un izvairītos no finansiālā sloga, ko rada naftas noplūdes seku likvidēšana, iekļaut sistemātiskas sankcijas kuģiem, kas kuģo caur ES ūdeņiem bez zināmas apdrošināšanas; mudina Eiropas Ārējās darbības dienestu un ES sankciju sūtni vērsties pie to valstu valdībām, kurās ir reģistrēti uzņēmumi, kas pārvalda ēnu tankkuģus, un kuru karoga kuģu klātbūtne ES ūdeņos kopš naftas cenu griestu noteikšanas ir ievērojami palielinājusies; aicina ES un tās dalībvalstis vērsties pie šīm karoga valstīm, lai informētu tās par pamatojumu iekļaušanai sarakstā un šādas iespējamās iekļaušanas sekām, uzsvērtu nelikumīgas un augsta riska kuģošanas prakses riskus un nelabvēlīgo ietekmi uz vidi un atgādinātu tām par karoga valstu pienākumiem; mudina karoga valstis svītrot sankcijām pakļautos kuģus no saviem kuģu reģistriem;

5.norāda, ka karoga valstis, kuras palīdz Krievijas ēnu flotei, tādējādi arī palīdz Krievijai tās kara centienos; uzsver — ja klasiskie diplomātiskie centieni nedarbojas, ES būtu nopietni jāpārvērtē divpusējā sadarbība ar trešām valstīm, kas palīdz Krievijai apiet ES sankcijas;

6.nosoda Eiropas kuģu īpašnieku iesaistīšanos Krievijas ēnu flotes izveidē; nosoda to valstu, juridisko pakalpojumu sniedzēju, citu struktūru un indivīdu rīcību, kas palīdz Krievijai izvairīties no ES sankcijām vai mīkstināt tās; atgādina, ka sankciju pārkāpšana ir noziegums ES līmenī un ka tai ir negatīva ietekme uz ES finanšu interesēm; prasa paplašināt un piemērot kuģu pārdošanas ierobežojumus valstīm, kas sekmē tirdzniecību ar Krieviju, un aizliegt tankkuģu pārdošanu šīm valstīm;

7.prasa pastiprināt ES mēroga pasākumus, kas nodrošina sankciju stingrāku izpildi un paplašināšanu, tostarp ES ūdeņos darbojošos kuģu tūlītējas inspekcijas, lai pārbaudītu to apdrošināšanas segumu un atbilstību SJO prasībām; aicina dalībvalstis novērtēt un stiprināt savas administratīvās spējas, lai nodrošinātu ES sankciju ātru īstenošanu un stingru izpildi;

8.aicina Komisiju rīkoties ES un SJO sadarbības ietvaros, lai nepieļautu un ierobežotu ēnu flotes darbību; prasa stingri īstenot 2023. gada decembrī pieņemto SJO Ģenerālās asamblejas Rezolūciju A.1192(33) par cīņu pret kaitīgām jūras operācijām, jo īpaši īstenot pienākumu kuģiem sava karoga valstīm ziņot par visām pārkraušanām no kuģa uz kuģi un veikt pastiprinātas inspekcijas ostās attiecībā uz aizdomīgiem kuģiem; aicina ES un tās dalībvalstis ierobežot Krievijas ēnu flotes kuģu piekļuvi ES ūdeņiem; uzsver, ka ir pilnībā jāizmanto Eiropas Jūras drošības aģentūras potenciāls, lai palīdzētu dalībvalstīm identificēt sankcijām pakļautos kuģus un uzraudzīt aizdomīgu kuģu kustību; jo īpaši prasa ES izveidot visaptverošu Krievijas ēnu flotes kuģu sarakstu un veikt mērķtiecīgas inspekcijas, arī jūrā, kā arī noteikt sankcijas, kuru rezultātā kuģi tiek pastāvīgi vai uz laiku bloķēti administratīvu iemeslu dēļ;

9.aicina ES un tās dalībvalstis cieši uzraudzīt, kā tiek īstenota Direktīva 2009/20/EK par kuģu īpašnieku apdrošināšanu pret jūras prasībām, lai nepieļautu, ka pa ES ūdeņiem kuģo neapdrošināti kuģi; uzsver, ka ir jāpastiprina izpildes mehānismi, piemēram, paredzot, ka ES dalībvalstis var liegt neapdrošinātiem vai neatbilstīgiem kuģiem piestāt ES ostās vai ES ūdeņos veikt degvielas uzpildi vai izmantot citus pakalpojumus, un šādu kuģu uzraudzības palielināšanu; aicina dalībvalstis rīkoties, lai nodrošinātu, ka prasībām neatbilstoši kuģi netiek darīti pieejami tirgū;

10.mudina dalībvalstis cieši sadarboties ar Apvienoto Karalisti attiecībā uz pasākumiem, ar kuriem Krievijas ēnu flotes kuģiem ierobežo Lamanša jūras šauruma izmantošanu; prasa valstīm ar starptautiskiem jūras šaurumiem pieprasīt kuģiem pierādīt aizsardzības un atlīdzības apdrošināšanu un minimālo drošības standartu ievērošanu; aicina visas dalībvalstis apdrošināšanas prakses pārredzamības nodrošināšanas nolūkā visiem kuģiem, kas šķērso to ūdeņus, pieprasīt atklāt informāciju par naftas noplūžu apdrošināšanas segumu;

11.mudina ES un tās dalībvalstis uzlabot novērošanas spējas, jo īpaši uzraudzību ar droniem un satelītiem, tostarp izmantojot Sentinel satelītattēlus, lai identificētu ēnu flotes kuģus ES ūdeņos un uzraudzītu tādas darbības kā pārkraušanas no kuģa uz kuģi, ar kurām tiek pārkāptas ES direktīvas un MARPOL, un nekavējoties izmeklētu gadījumus, kad veidojas riski piekrastes teritorijām un jūras ekosistēmām;

12.aicina ES ūdeņos aizliegt Krievijas jēlnaftas un naftas produktu pārkraušanu no kuģa uz kuģi; prasa likt lietā nepieciešamos resursus, lai apzinātu un kavētu šīs pārkraušanas operācijas, tostarp aizliedzot visiem šādiem kuģiem noenkuroties un uzpildīt degvielu ES ūdeņos;

13.aicina dalībvalstis savās ostās un teritoriālajos ūdeņos piemērot stingrus regulatīvos pasākumus; mudina dalībvalstis attiecībā uz tankkuģiem, kuri, iespējams, pārvadā Krievijas naftu, pilnībā izmantot savas tiesības uz to, ka kuģus uz kuģa klāja vada locis no attiecīgās valsts iestādes, tiesības pārbaudīt kravas izcelsmi, kuģa faktiskos īpašniekus, apdrošināšanas dokumentus un atbilstību drošības standartiem, kā arī nodrošināt, ka kuģi, kurus tur aizdomās par izvairīšanos no sankcijām un neatbilstību vides prasībām, tiek pakļauti izmeklēšanai;

14.aicina dalībvalstis identificēt ostas, kuras spēj apkalpot sankcijām pakļautos kuģus, kas pārvadā jēlnaftu un LNG, un bez atlīdzības konfiscēt nelikumīgo kravu;

15.uzsver, ka spēkā esošajām sankcijām, kā arī finansiālajam un militārajam atbalstam, kas tiek sniegts Ukrainai, joprojām nebūs pietiekami spēcīga ietekme, kamēr vien ES turpinās importēt Krievijas fosilo kurināmo; tādēļ prasa ES un tās dalībvalstīm aizliegt Krievijas fosilā kurināmā, tostarp LNG, importu; aicina ES noteikt prasību, ka kuģi, kas eksportē Krievijas LNG, ir jāiekļauj ES sankciju sarakstā, liedzot tiem piekļuvi ES ostām un jūras pārvadājumu pakalpojumiem; aicina ES un dalībvalstis aizliegt Krievijas kodolproduktu importu un mudina ES dalībvalstis neslēgt jaunas vienošanās ar “Rosatom”, tās vadību un meitasuzņēmumiem;

16.aicina G7 valstis efektīvāk piemērot cenas griestus, kas noteikti pa jūru piegādātajai Krievijas naftai, būtiski samazināt naftas cenas griestus un novērst nepilnības, ko Krievija izmanto, lai savu naftu un naftas produktus pārfasētu un pārdotu par tirgus cenām; aicina ES, dalībvalstis un G7 partnerus pastiprināt sadarbību ar tirdzniecības partneriem, lai ātrāk un efektīvāk identificētu Krievijas naftas pircējus un izbeigtu iegādāties no tiem naftas produktus; aicina šīs identificētās struktūras iekļaut sankciju sarakstā un pilnībā aizliegt reeksportētos Krievijas rafinētos naftas produktus; prasa saskaņoti pārbaudīt fosilā kurināmā, LNG un attīrīta fosilā kurināmā importa izcelsmi, lai novērstu Krievijas enerģijas reeksportu uz ES; aicina dalībvalstis rūpīgi izmeklēt, kā uzņēmumi ievēro eksporta ierobežojumus attiecībā uz sarakstā iekļautajām precēm, un piemērot atturošas sankcijas;

17.stingri iesaka ES un G7 partneriem ievērojami paplašināt sankciju sarakstus, iekļaujot tajos vēl citus kuģus, kas apiet noteiktos cenu griestus un darbojas, neievērojot starptautiskos standartus; aicina ES un partnervalstis, piemērojot sankciju sistēmu, rūpīgi pārbaudīt — piemēram, veicot vai atjaunojot reģistrāciju, — vai apdrošināšana, kas attiecas uz naftas noplūdēm, ir atbilstīga; prasa pastiprināt pienācīgas rūpības prasības attiecībā uz kuģu apdrošināšanu, piemēram, pierādījumus par pārdošanas līgumiem, kuros ievērota cenu griestu prasība, apliecinātus banku kontu izrakstus utt.;

18.aicina Komisiju un dalībvalstis gādāt par pietiekamu sagatavotību vides katastrofām, jo īpaši lielām naftas noplūdēm, un nodrošināt, ka dalībvalstu iestādes cieši sadarbojas gan savstarpēji, gan ar Eiropas Jūras drošības aģentūru, lai risinātu liela mēroga pārrobežu piesārņojuma katastrofas, tostarp turpinot koordinēt attīrīšanai nepieciešamā aprīkojuma uzskaiti; uzsver, ka šāda veida negadījumi izraisīs smagu ilgtermiņa vides degradāciju, kas, savukārt, var atstāt ievērojamu ietekmi uz tūrisma, zvejniecības un jūras nozarēm dalībvalstīs, kas robežojas ar ietekmētajām jūrām; aicina Komisiju piešķirt papildu finansējumu, lai Eiropas Jūras drošības aģentūras vajadzībām nodrošinātu pietiekamu skaitu kuģu naftas noplūdes seku likvidēšanai;

19.aicina Komisiju nodrošināt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/123/EK, ar ko groza Direktīvu 2005/35/EK par kuģu radīto piesārņojumu un par sankciju ieviešanu par pārkāpumiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīva 2009/123/EK, ar ko groza Direktīvu 2005/35/EK par kuģu radīto piesārņojumu un par sankciju ieviešanu par pārkāpumiem (OV L 280, 27.10.2009., 52. lpp.), ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2009/123/oj., efektīvu īstenošanu un izpildi; aicina dalībvalstis nekavējoties transponēt un īstenot Direktīvu (ES) 2024/1226 par noziedzīgu nodarījumu un sodu definēšanu attiecībā uz Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa Direktīva (ES) 2024/1226 par noziedzīgu nodarījumu un sodu noteikšanu attiecībā uz Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2018/1673 (OV L, 2024/1226, 29.4.2024), ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2024/1226/oj. un nodrošināt atbilstīgu finansējumu, tehniskos resursus un cilvēkresursus pienācīgai ES ierobežojošo pasākumu īstenošanai;

20.mudina dalībvalstis un Komisiju sadarboties ar starptautiskajiem partneriem un ieinteresētajām personām, tostarp kuģniecības, enerģētikas, apdrošināšanas un finanšu nozarēs, lai apzinātu paraugpraksi par to, kā konstatēt un novērst izvairīšanos no sankcijām un mazinātu ietekmi uz vidi ES ūdeņos;

21.aicina Komisiju izstrādāt skaidrākas pamatnostādnes un stingrākus pienācīgas rūpības standartus ES uzņēmumiem un finanšu iestādēm, lai izvairītos no netīšas mijiedarbības ar struktūrām, kas saistītas ar ēnu flotēm;

22.prasa atbalstīt ES sankciju sūtņa darbu pie apiešanas novēršanas, lai nepieļautu sankcijām pakļauto ES preču sistemātisku reeksportēšanu uz Krieviju, jo tā būtiski mazina ES sankciju efektivitāti un traucē starptautiskajiem centieniem izbeigt karu; šajā sakarā mudina visas ES kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis stingri ievērot ES sankcijas, kas noteiktas, reaģējot uz Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, un tādējādi apliecināt to gatavību uzņemties saistības, kas izriet no dalības ES; vēlreiz aicina Padomi paplašināt Eiropas Prokuratūras pilnvaras, lai vērstos pret ES ierobežojošo pasākumu pārkāpšanas noziegumu; prasa ES un tās dalībvalstīm pastiprināt un ES līmenī centralizēt sankciju īstenošanas uzraudzību un izstrādāt mehānismu, ar kuru novērst un uzraudzīt sankciju apiešanu;

23.mudina — nolūkā uzlabot kuģu īpašumtiesību pārredzamību — ar globālajiem kuģu reģistrācijas pārredzamības standartiem samazināt paļaušanos uz čaulas uzņēmumiem un izdevīguma karogiem;

24.aicina Komisiju izvērtēt tādu tirdzniecības politikas instrumentu pieņemšanu, kas ir līdzīgi ASV izmantotajiem instrumentiem, kuri, galvenokārt, attiecas uz tirgus dalībniekiem, kas sankciju režīmu dēļ gūst tirgus priekšrocības un tādējādi var ES tirgū darboties negodīgi;

25.pauž bažas par ziņoto Krievijas naftas ieguves pārpalikumu, kas ievērojami pārsniedz Naftas eksportētāju valstu organizācijas plus (OPEC+) Krievijai noteikto kvotu un arī turpmāk rada iespējas apiet noteiktos cenu griestus un ļauj Krievijai gūt papildu ieņēmumus; aicina ES un tās dalībvalstis cieši uzraudzīt situāciju un sadarbībā ar ES starptautiskajiem partneriem veikt piemērotas darbības;

26.uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Ukrainas prezidentam, valdībai un Augstākajai radai, Eiropas Padomei, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai, Starptautiskajai Jūrniecības organizācijai un Krievijas iestādēm.