A.tā kā 2022. gada 21. oktobrī Beļģijā bāzētais uzņēmums “Corteva Agriscience Belgium BV” Amerikas Savienotajās Valstīs bāzētā uzņēmuma “Corteva Agriscience LLC” vārdā un Beļģijā bāzētais uzņēmums “Bayer Agriculture BV” Amerikas Savienotajās Valstīs bāzētā uzņēmuma “Bayer CropScience LP” vārdā kopīgi iesniedza Komisijai pieteikumu attiecībā uz ģenētiski modificētās kukurūzas MON 89034 × 1507 × NK603 (“ĢM kukurūza”) atļaujas atjaunošanu;

B.tā kā 2024. gada 13. martā EFSA pieņēma labvēlīgu atzinumu, kas tika publicēts 2024. gada 26. aprīlī;

C.tā kā ĢM kukurūza satur gēnus, kas piešķir rezistenci pret glufozinātu, un ražo insekticīdu proteīnus (“Bt toksīnus”);

Trūkst komplementāro herbicīdu novērtējuma

D.tā kā Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 503/2013 Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 503/2013 (2013. gada 3. aprīlis) par ģenētiski modificētas pārtikas un barības atļauju pieteikumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 un par Komisijas Regulas (EK) Nr. 641/2004 un Komisijas Regulas (EK) Nr. 1981/2006 grozījumiem (OV L 157, 8.6.2013., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2013/503/oj). ir prasīts novērtēt, vai paredzamā lauksaimniecības prakse ietekmē pētīto mērķparametru rezultātus; tā kā saskaņā ar minēto īstenošanas regulu tas jo īpaši attiecas uz augiem, kas ir izturīgi pret herbicīdiem;

E.tā kā lielākā daļa ĢM kultūraugu ir ģenētiski modificēti, lai tie būtu izturīgi pret vienu vai vairākiem komplementāriem herbicīdiem, kurus var izmantot visā ĢM kultūraugu audzēšanas laikā, attiecīgajam kultūraugam neiznīkstot, kā tas būtu pret herbicīdiem neizturīgu kultūru gadījumā; tā kā vairākos pētījumos konstatēts, ka herbicīdizturīgu ĢM kultūraugu audzēšanā vairāk izmanto komplementārus herbicīdus, un tas lielā mērā notiek tādēļ, ka ir parādījušās herbicīdizturīgas nezāles Sk., piemēram, Schulz, R., Bub, S., Petschick, L. L., Stehle, S., Wolfram, J. (2021) “Applied pesticide toxicity shifts toward plants and invertebrates, even in GM crops”, Science 372(6537), 81.–84. lpp., https://doi.org/10.1126/science.abe1148; Bonny, S., “Genetically modified Herbicide-Tolerant Crops, Weeds, and Herbicides: Overview and Impact”, Environmental Management, 57(1), 2016. gada janvāris, 31.–48. lpp., https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/26296738; un Benbrook, C. M., “Impacts of genetically engineered crops on pesticide use in the U.S. – the first sixteen years”, Environmental Sciences Europe, 24(1), 2012. gada 28. septembris, https://enveurope.springeropen.com/articles/10.1186/2190-4715-24-24.;

F.tā kā herbicīdizturīgu ĢM kultūraugu izmantošanas dēļ lauksaimnieki ir piesaistīti nezāļu pārvaldības sistēmai, kas lielā mērā vai pilnībā ir atkarīga no herbicīdiem, un to panāk, uzliekot piemaksu par ĢM sēklām, kas attaisnojama tikai tad, ja lauksaimnieki, kas iegādājas šādas sēklas, izsmidzina arī komplementārus herbicīdus; tā kā lielāka atkarība uz komplementāriem herbicīdiem saimniecībās, kurās audzē ĢM kultūraugus, paātrina pret minētajiem herbicīdiem rezistentu nezāļu rašanos un izplatību un tādējādi rada vajadzību vēl vairāk izmantot herbicīdus, proti, apburto loku, ko dēvē par “herbicīdu skrejceliņu” (herbicide treadmill);

G.tā kā negatīvā ietekme, ko rada pārmērīga paļaušanās uz herbicīdiem, pasliktina augsnes veselību, ūdens kvalitāti un biodaudzveidību virs un zem zemes virskārtas, kā arī palielinās iedarbība uz cilvēkiem un dzīvniekiem, iespējams, arī tāpēc, ka lielāks daudzums herbicīdu atlieku nonāk pārtikā un dzīvnieku barībā;

H.tā kā EFSA 2015. gada novembrī secināja, ka glifozāts, visticamāk, nav kancerogēns, un Eiropas Ķimikāliju aģentūra 2017. gada martā secināja, ka nevienā klasifikācijā nav nekādu brīdinājumu; tā kā pretēji tam 2015. gadā Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra (specializētā Pasaules Veselības organizācijas vēža pētniecības aģentūra) glifozātu klasificēja kā iespējami kancerogēnu cilvēkam; tā kā vairāki neseni zinātniski salīdzinošie pētījumi apstiprina to, ka glifozāts varētu būt kancerogēns Sk., piemēram, https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S1383574218300887, https://academic.oup.com/ije/advance-article/doi/10.1093/ije/dyz017/5382278, https://journals.plos.org/plosone/article?id=10.1371/journal.pone.0219610, un https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC6612199/.;

I.tā kā ĢM augos atrasto herbicīdu atlieku un metabolītu izvērtēšana neietilpst EFSA Ģenētiski modificēto organismu komisijas kompetencē un līdz ar to ĢMO apstiprināšanas procesā šādu novērtējumu neveic;

Neatbildēti jautājumi par Bt toksīniem

J.tā kā vairāki pētījumi liecina, ka ir novērotas blakusparādības, kas Bt toksīnu iedarbības rezultātā var ietekmēt imūnsistēmu, un ka daži Bt toksīni var darboties kā palīgvielas Sk. Rubio-Infante, N., Moreno-Fierros, L. “Pārskats par Bacillus thuringiensis Cry toksīnu drošumu un bioloģisko iedarbību uz zīdītājiem, Journal of Applied Toxicology, 2016. gada maijs, 36, 5, 630.–648. lpp., https://onlinelibrary.wiley.com/doi/full/10.1002/jat.3252., proti, nonākot saskarē ar citiem proteīniem, tie var palielināt šo proteīnu alerģiskas iedarbības iespējamību;

K.tā kā zinātniskā pētījumā tika atklāts, ka Bt toksīnu toksiskumu var pastiprināt arī mijiedarbība ar atliekām, kas radušās no izsmidzināšanas ar herbicīdiem, un ka ir vajadzīgi turpmāki pētījumi par transformācijas notikumu kombinēto iedarbību (ĢM kultūras, kas pārveidotas tā, lai būtu izturīgas pret herbicīdiem un ražotu insekticīdus Bt toksīnu veidā) https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0278691516300722?via%3Dihub.; tā kā tomēr tiek uzskatīts, ka herbicīdu atlieku un to metabolītu potenciālās mijiedarbības ar Bt toksīniem novērtēšana neietilpst EFSA ĢMO ekspertu grupas kompetencē, un tāpēc tā netiek veikta kā daļa no riska novērtējuma;

Bt kultūras: ietekme uz blakussugu organismiem

L.tā kā atšķirībā no insekticīdu lietošanas, ja iedarbība notiek izsmidzināšanas laikā un ierobežotu laiku pēc tās, Bt ĢM kultūraugu izmantošana rada Bt toksīnu pastāvīgu ietekmi uz mērķa un nemērķa organismiem;

M.tā kā pieņēmumu, ka Bt toksīniem ir vienots un mērķim atbilstīgs iedarbības veids, vairs nevar uzskatīt par pareizu un nevar izslēgt ietekmi uz nemērķa organismiem; tā kā tiek ziņots par dažādu ietekmi uz aizvien lielāku skaitu nemērķa organismu; tā kā jaunākajā pārskatā ir minētas 39 zinātniski recenzētas publikācijas, kurās ziņots par Bt toksīnu būtiski negatīvu ietekmi uz daudzām blakussugām Sk., piemēram, Hilbeck, A., Otto, M., "Specificity and combinatorial effects of Bacillus thuringiensis Cry toxins in the context of GMO environmental risk assessment" (Bacillus thuringiensis Cry toksīnu specifiskums un kombinatoriskā iedarbība ĢMO vides riska novērtēšanas kontekstā), Frontiers in Environmental Science, 2015., 3:71, https://doi.org/10.3389/fenvs.2015.00071.;

Dalībvalstu un ieinteresēto personu komentāri

N.tā kā dalībvalstis trīs mēnešu apspriešanās periodā https://efsa.onlinelibrary.wiley.com/action/downloadSupplement?doi=10.2903%2Fj.‌efsa.2024.8716&file=efs28716-sup-0012-Annex8.pdf. EFSA iesniedza daudzas kritiskas piezīmes, tostarp to, ka attiecīgo pētījumu sarakstā, kas norādīts pieteikuma iesniedzēja literatūras pārskatā, nav iekļauti pētījumi par Bt proteīnu apriti vidē vai par Bt kultūru atlieku iespējamo ietekmi uz nemērķa organismiem, lai gan šādi pētījumi pastāv;

Vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšana visā pasaulē un Savienības starptautisko saistību ievērošana

O.tā kā secinājumos, kas pieņemti stratēģiskajā dialogā par lauksaimniecības nākotni Eiropas Savienībā “Strategic Dialogue on the Future of EU Agriculture - A shared prospect for farming and food in Europe”, 2024. gada septembris, https://agriculture.ec.europa.eu/document/download/171329ff-0f50-4fa5-946f-aea11032172e_en?filename=strategic-dialogue-report-2024_en.pdf., Komisija ir aicināta pārskatīt savu pieeju attiecībā uz tirgus pieejamību lauksaimniecības pārtikas produktu importam un eksportam, ņemot vērā izaicinājumu, ko rada Savienības un tās tirdzniecības partneru atšķirīgie standarti; tā kā taisnīgākas tirdzniecības attiecības globālā līmenī, kas saskan ar veselīgas vides mērķiem, bija viena no galvenajām lauksaimnieku prasībām 2023. un 2024. gada demonstrāciju laikā;

P.tā kā ANO īpašā referenta jautājumos par tiesībām uz pārtiku 2017. gada ziņojumā konstatēts, ka jo īpaši jaunattīstības valstīs bīstamiem pesticīdiem ir katastrofāla iedarbība uz veselību https://www.ohchr.org/en/documents/thematic-reports/ahrc3448-report-special-rapporteur-right-food.; tā kā ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu (“ANO IAM”) 3. mērķa 9. apakšmērķis paredz līdz 2030. gadam būtiski samazināt nāves gadījumu un slimību skaitu, ko izraisa bīstamas ķīmiskas vielas un gaisa, ūdens un augsnes piesārņojums un kontaminācija;

Q.tā kā Kuņminas–Monreālas globālais biodaudzveidības satvars (“Kuņminas–Monreālas satvars”), par ko 2022. gada decembrī vienojās ANO Konvencijas par bioloģisko daudzveidību (ANO KBD) Pušu konferences 15. sesijā, ietver globālu mērķi līdz 2030. gadam vismaz par 50 % samazināt pesticīdu radīto apdraudējumu https://indicators.report/targets/3-9/;

R.tā kā Regulā (EK) Nr. 1829/2003 ir noteikts, ka ĢM pārtika vai dzīvnieku barība nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt cilvēka veselību, dzīvnieku veselību vai vidi un ka Komisijai savu lēmumu izstrādē ir jāņem vērā visi attiecīgie Savienības tiesību aktu noteikumi un citi leģitīmi faktori, kas attiecas uz izskatāmo jautājumu; tā kā šādiem leģitīmiem faktoriem būtu jāietver Savienības saistības, kas izriet no ANO IAM un ANO Konvencijas par bioloģisko daudzveidību;

Atkarības no importētas dzīvnieku barības samazināšana

S.tā kā viena no atziņām, kas gūta no Covid-19 krīzes un joprojām notiekošā kara Ukrainā, ir vajadzība Savienībai izbeigt atkarību no atsevišķām kritiski svarīgām izejvielām; tā kā komisāra amata kandidātam Kristofam Hansenam adresētajā pilnvarojuma vēstulē Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena aicina viņu meklēt veidus, kā samazināt kritiski svarīgu preču importu https://commission.europa.eu/document/2c64e540-c07a-4376-a1da-368d289f4afe_en;

Nedemokrātiska lēmumu pieņemšana

T.tā kā Parlaments astotajā sasaukumā kopumā pieņēma 36 rezolūcijas, kurās iebilda pret tādu ĢMO laišanu tirgū, kas paredzēti izmantošanai pārtikā un dzīvnieku barībā (33 rezolūcijas), un pret ĢMO audzēšanu Savienībā (trīs rezolūcijas); tā kā devītajā sasaukumā Parlaments pieņēma 38 iebildumus pret atļauju laist tirgū ĢMO;

U.tā kā Komisija turpina piešķirt atļaujas ĢMO, neraugoties uz pašas atzītajām nepilnībām demokrātiskā lēmumu pieņemšanas procesā, dalībvalstu atbalsta trūkumu un Parlamenta iebildumiem;

V.tā kā nav vajadzīgas izmaiņas tiesību aktos, lai Komisija varētu nepiešķirt atļaujas ĢMO, ja ar dalībvalstu kvalificētu balsu vairākumu nav sniegts pozitīvs atzinums pārsūdzības komitejā Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 182/2011 6. panta 3. punktu Komisija “var pieņemt” un nevis “pieņem” īstenošanas akta projektu, ja pārsūdzības komitejā ar dalībvalstu kvalificētu balsu vairākumu nav sniegts pozitīvs atzinums.;

W.tā kā Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgā komiteja, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā, 2024. gada 8. jūlija balsojumā nolēma atzinumu nesniegt, kas nozīmē, ka atļaujai nav dalībvalstu kvalificēta balsu vairākuma atbalsta; tā kā arī pārsūdzības komitejas 2024. gada 3. septembra balsojumā atzinums netika sniegts,