A.tā kā Beļģijā bāzētais uzņēmums “Bayer Agriculture BV” Amerikas Savienotajās Valstīs bāzētā uzņēmuma “Bayer CropScience LP” vārdā 2023. gada 14. februārī Nīderlandes kompetentajai iestādei saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 5. un 17. pantu iesniedza pieteikumu, kurā lūgts atļaut laist tirgū tādus pārtikas produktus, pārtikas sastāvdaļas un barību, kas satur ģenētiski modificēto kukurūzu MON 94804 (“ĢM kukurūza”), no tās sastāv vai ir no tās ražoti, (“pieteikums”);

B.tā kā pieteikums aptvēra arī tādu produktu laišanu tirgū, kuri satur ĢM kukurūzu vai no tās sastāv un kuri paredzēti lietojumiem, kas nav pārtika un barība, izņemot audzēšanu;

C.tā kā EFSA 2024. gada 13. martā pieņēma labvēlīgu atzinumu, kas tika publicēts 2024. gada 26. aprīlī, secinot, ka attiecībā uz iespējamo ietekmi uz cilvēka un dzīvnieku veselību un vidi ĢM kukurūza ir tikpat droša kā tās konvencionālais analogs un testētās ģenētiski nemodificētās kukurūzas šķirnes;

D.tā kā ĢM kukurūza tika ģenētiski attīstīta, lai radītu mākslīgu miRNS, kas paredzēta, lai selektīvi apslāpētu tādus divus gēnus lielākā gēnu saimē, kuri iesaistīti giberelskābes biosintēzes procesā, tādējādi samazinot auga augstumu;

Neatrisinātie jautājumi par mākslīgās miRNS ietekmi

E.tā kā mākslīgās miRNS ieviešana ne tikai iejaucas mērķa gēnos, bet aptver arī citas regulatīvās funkcijas; tā kā miRNS saskaras ar tālāku pārstādi auga iekšienē un tādējādi mijiedarbojas ar konkrētiem augu fermentiem; tā kā daudzos gadījumos tās ietekme neaprobežojas tikai ar mērķa gēnu, bet bieži vien ietver vairāku simtu citu gēnu funkciju metaboliskās kaskādes;

F.tā kā pieteikuma iesniedzējs sniedz nepietiekamus un nepilnīgus datus par mijiedarbību starp mākslīgo miRNS, produktiem, kas rodas no turpmākiem procesiem šūnās, šo molekulu noturību šūnās un to iejaukšanos citos regulatīvajos tīklos;

G.tā kā, lai secinātu, ka miRNS nerada toksiskuma risku cilvēkiem un dzīvniekiem, EFSA pieņem, ka mākslīgā miRNS strauji noārdās; tā kā tomēr vairākos pētījumos, tostarp pētījumā, kuru tie citē, lai pamatotu šo apgalvojumu Dávalos, A., Henriques, R., Latasa, M. J., Laparra, M., & Coca, M. (2019). Literatūras apskats par bāzlīnijas informāciju attiecībā uz nekodēto RNS, lai atbalstītu riska novērtējumu ģenētiski modificētiem augiem uz nekodētās RNS bāzes lietošanai pārtikā un barībā. EFSA atbalsta publikācijas, 16.8., EN-1688. https://doi.org/10.2903/sp.efsa.2019.EN-1688., ir norādīts, ka miRNS, ko atbalsta īpaši mehānismi, var iegūt no gremošanas trakta;

Neatrisinātie jautājumi par samazinātā giberelīnu līmeņa ietekmi

H.tā kā saskaņā ar dalībvalstu ekspertu uzsvērto 8. pielikums EFSA Ekspertu grupas ģenētiski modificētu organismu jautājumos zinātniskajam atzinumam, kurā, ievērojot Regulu (EK) Nr. 1829/2003, novērtēta ģenētiski modificētas kukurūzas MON 94804 izmantošana pārtikā vai barībā (pieteikums GMFF-2022-10651), EFSA Journal, 2024;22(4):8714, https://doi.org/10.2903/j.efsa.2024.8714., giberelīni ir galvenie dažādu augu fizioloģisko procesu regulatori;

I.tā kā gan augu augstumu, gan dīgtspēju un ziedēšanu regulē arī giberelīni, tiem ir nozīme stresa tolerances regulēšanā un tie ir daļa no sarežģītas regulatīvās savstarpējās saiknes ar citiem augu hormoniem dažādos signālceļos, piemēram, fizioloģiskajos procesos, kas ietekmē augu sastāvu; tā kā giberelīni ir iesaistīti arī augu imūnreakcijā uz patogēniem;

J.tā kā pieteikuma iesniedzējs nav izpētījis lielāko daļu ietekmes uz šiem dažādajiem procesiem, izņemot iespējamo ietekmi uz dīgtspēju, ziedēšanu un graudu svaru;

K.tā kā ģenētiskā ekspresija un tās ietekme uz bioaktīvu giberelīnu ražošanu un metabolisko ietekmi tika pētīta tikai lauka apstākļos bez īpašiem stresa faktoriem, savukārt ir zināms, ka giberelskābe ir iesaistīta daudzās biotiskajās un abiotiskās stresa reakcijās;

Atkarības no importētas barības samazināšana

L.tā kā viena no atziņām, kas gūta no Covid-19 krīzes un joprojām notiekošā kara Ukrainā, ir vajadzība Savienībai izbeigt atkarību no atsevišķām kritiski svarīgām izejvielām; tā kā komisāra amata kandidātam Kristofam Hansenam adresētajā pilnvarojuma vēstulē Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena aicina viņu meklēt veidus, kā samazināt kritiski svarīgu preču importu https://commission.europa.eu/document/2c64e540-c07a-4376-a1da-368d289f4afe_en;

Dalībvalstu kompetento iestāžu un ieinteresēto personu komentāri

M.tā kā dalībvalstis trīs mēnešu apspriešanās periodā EFSA iesniedza daudzas kritiskas piezīmes https://efsa.onlinelibrary.wiley.com/action/downloadSupplement?doi=10.2903%2Fj.‌efsa.2024.8714&file=efs28714-sup-0008-Annex8.pdf., tostarp to, ka giberelīni ir galvenie dažādu augu fizioloģisko procesu regulatori, jo īpaši saistībā ar biotiskiem un abiotiskiem stresoriem, un ka pieteikuma iesniedzēja sniegtie dati ir nepilnīgi, novērtējot giberelīnu līmeņa samazināšanas iespējamo ietekmi uz visiem šiem procesiem, un ka lauka izmēģinājumu varietāte ir nepietiekama; tā kā dalībvalstis arī kritizēja datu trūkumu par riskiem, ko rada mākslīgā miRNS iespējamā ilglaicīgā stabilitāte augā, vai faktu, ka nozīmīgu modificētās DNS daļu iespējams iegūt no dzīvnieku vai cilvēku gremošanas trakta, kā arī to, ka sniegtie dati nepierāda, ka gēnu pārnese no auga uz baktērijām ir maz ticama;

N.tā kā Regulā (EK) Nr. 1829/2003 ir noteikts, ka ĢM pārtika vai dzīvnieku barība nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt cilvēka veselību, dzīvnieku veselību vai vidi un ka Komisijai savu lēmumu izstrādē ir jāņem vērā visi attiecīgie Savienības tiesību aktu noteikumi un citi leģitīmie faktori, kas attiecas uz izskatāmo jautājumu;

Nedemokrātiska lēmumu pieņemšana

O.tā kā Parlaments astotajā sasaukumā kopumā pieņēma 36 rezolūcijas, kurās iebilda pret tādu ĢMO laišanu tirgū, kas paredzēti izmantošanai pārtikā un dzīvnieku barībā (33 rezolūcijas), un pret ĢMO audzēšanu Savienībā (trīs rezolūcijas); tā kā devītajā sasaukumā Parlaments pieņēma 38 iebildumus pret atļauju laist tirgū ĢMO;

P.tā kā Komisija turpina piešķirt atļaujas ĢMO, neraugoties uz pašas atzītajām nepilnībām demokrātiskā lēmumu pieņemšanas procesā, dalībvalstu atbalsta trūkumu un Parlamenta iebildumiem;

Q.tā kā nav vajadzīgas izmaiņas tiesību aktos, lai Komisija varētu nepiešķirt atļaujas ĢMO, ja ar dalībvalstu kvalificētu balsu vairākumu nav sniegts pozitīvs atzinums pārsūdzības komitejā Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 182/2011 6. panta 3. punktu Komisija “var pieņemt” un nevis “pieņem” īstenošanas akta projektu, ja pārsūdzības komitejā ar dalībvalstu kvalificētu balsu vairākumu nav sniegts pozitīvs atzinums.;

R.tā kā Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgā komiteja, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā, 2024. gada 17. septembra balsojumā nolēma atzinumu nesniegt, kas nozīmē, ka atļaujai nav dalībvalstu kvalificēta balsu vairākuma atbalsta;