1.pauž visdziļāko solidaritāti ar visiem cietušajiem, viņu tuviniekiem un visām personām, kuras skāruši postošie plūdi Vācijā un Itālijā, kā arī ar valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm, kas iesaistītas centienos sniegt palīdzību;

2.atzinīgi vērtē šo lēmumu kā taustāmu un redzamu izpausmi Savienības solidaritātei ar tās iedzīvotājiem un reģioniem skartajos apgabalos Vācijā un Itālijā;

3.atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi informēt sabiedrību par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda (ESSF) nodrošinātajiem reālajiem ieguvumiem — arī tādēļ, lai vēl vairāk palielinātu iedzīvotāju izpratni par Savienības instrumentiem un programmām;

4.uzsver, ka Eiropā pieaug smagu, postošu un nāvējošu dabas katastrofu skaits, un aicina dalībvalstis un Komisiju vairāk ieguldīt klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumos, lai izvairītos no cilvēku bojāejas un ekonomiskiem zaudējumiem; uzskata, ka ESSF vai tam līdzvērtīga instrumenta budžets būtu ievērojami jāpalielina, ņemot vērā gaidāmo Komisijas priekšlikumu par jauno daudzgadu finanšu shēmu un tam sekojošās iestāžu sarunas, un ka ESSF vai tam līdzvērtīgam instrumentam ir jāsniedz tāda palīdzība iedzīvotājiem, kas atbilst šādu katastrofu lielumam; norāda, ka ESSF būtiska palielināšana ļautu dalībvalstīm efektīvāk un ātrāk reaģēt uz katastrofām, savukārt citi instrumenti, jo īpaši kohēzijas fondi, kuru galvenais mērķis nav reaģēšana uz katastrofām, varētu tikt saglabāti;

5.uzsver ievērojamo kaitējumu, ko plūdi nodarījuši lauksaimniecības zemei un lauku saimniecībām, transporta infrastruktūrai un jo īpaši maziem ciematiem un pilsētām ārpus pilsētu reģioniem; uzsver, ka klimata pārmaiņu dēļ salas un piekrastes reģioni ir īpaši neaizsargāti pret dabas katastrofām; atzīst, ka tādas parādības kā zemestrīces, plūdi, vulkāna izvirdumi un sausums, kas ietekmē arī ezerus un upes, arvien vairāk apdraud daudzus Eiropas reģionus, jo īpaši Vidusjūras reģionus; apšauba, vai ESSF ir pienācīgi saskaņots ar ārkārtas vajadzībām, kas saistītas ar pielāgošanos klimata pārmaiņām šajās īpaši neaizsargātajās teritorijās; tādēļ uzskata, ka salām un piekrastes reģioniem būtu jāsaņem pienācīgs finansējums no ESSF, lai novērstu to īpašo neaizsargātību; aicina dalībvalstis ņemt vērā, ka dabas katastrofas jo īpaši ietekmē neaizsargātās iedzīvotāju grupas, kas skaidrojams ar sociālekonomiskiem faktoriem, kuri vēl vairāk kavē neaizsargāto grupu spēju atgūties no katastrofām;

6.uzsver, ka ESSF ir tikai postījumu novēršanas instruments un ka Savienībai būtu arī jāturpina risināt jautājumus, kas saistīti ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un to mazināšanu, atbalstot Eiropas un valstu politiku dabas katastrofu novēršanai; uzsver, ka EVA ziņojumā Nr. 1/2024 “Eiropas klimata riska novērtējums” tika brīdināts, ka Savienība nav gatava klimata pārmaiņu ietekmei, un stingri norāda, ka ir jārīkojas, lai izvairītos no tā, ka apzinātie klimata riski sasniedz kritisku līmeni; aicina dalībvalstis un Komisiju veikt nepieciešamos pasākumus, lai panāktu, ka Savienība pilda Parīzes nolīgumā noteiktās saistības; atgādina, ka ir vajadzīga efektīva sinerģija ar citām Savienības politikas jomām un programmām, un uzsver, ka dalībvalstīm būtu pēc iespējas labāk jāizmanto finansēšanas iespējas, jo īpaši tās, ko sniedz Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds+ un lauku attīstības programmas; aicina Komisiju pienācīgi steidzami izvērtēt visus pamatotos dalībvalstu pieprasījumus pārdalīt nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos paredzētos līdzekļus palīdzībai dabas katastrofu gadījumos saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/241 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp.). paredzētajiem noteikumiem; turklāt uzsver, ka ir jāīsteno preventīvi pasākumi, lai ne tikai mazinātu turpmāku kaitējumu, bet arī novērstu riska apstākļu saasināšanos pēc katastrofāliem notikumiem, piemēram, plūdiem, dabas ugunsgrēkiem, zemes nogruvumiem vai ezeru un upju izžūšanas; uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt pietiekamu elastību starp dažādām programmām; uzsver, ka no ESSF sniegtajai palīdzībai nevajadzētu mazināt Savienības finansējumu, ko dalībvalstis saņem no citām Savienības programmām vai rīcībpolitikām; atgādina, ka saskaņā ar piemērojamiem Savienības noteikumiem dalībvalstis var piešķirt valsts atbalstu īpaši lauksaimniecības uzņēmumiem, kas cietuši zaudējumus dabas katastrofu dēļ;

7.norāda, ka Komisija 2024. gada 21. oktobrī iesniedza tiesību akta priekšlikumu par reģionālu ārkārtas atbalstu rekonstrukcijai pēc dabas katastrofas Eiropas Komisijas 2024. gada 21. oktobra priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai: RESTORE — Reģionālais ārkārtas atbalsts rekonstrukcijai, ar ko groza Regulu (ES) 2021/1058 un Regulu (ES) 2021/1057 (COM(2024)0496). un īpašiem Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) pasākumiem, kuru mērķis ir sniegt papildu palīdzību dabas katastrofu skartajām dalībvalstīm Eiropas Komisijas 2024. gada 21. oktobra priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz īpašiem ELFLA pasākumiem, kuru mērķis ir sniegt papildu palīdzību dabas katastrofu skartajām dalībvalstīm, groza Regulu (ES) 2020/2220 (COM(2024)0495)., nolūkā nodrošināt papildu elastību līdzekļu izmantošanā;

8.atgādina, cik svarīgi ir ātri un rūpīgi novērtēt zaudējumus, pienācīgi ņemot vērā ekonomiskās sekas, un prasa pastiprināt operatīvos centienus, lai samazinātu vidējo laiku avansa maksājumu veikšanai, vienlaikus nodrošinot Savienības budžeta aizsardzību;

9.uzsver, ka no ESSF ir steidzami un nekavējoties ir jāpiešķir finansiāla palīdzība, lai nodrošinātu, ka atbalsts var laicīgi sasniegt skartos reģionus;

10.apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

11.uzdod priekšsēdētājai parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

12.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.