1.apstiprina 2023. gada ziņojumu, ko iesniedza Eiropas ombude, un atzinīgi vērtē viņas teicamo izklāstījumu, kurā norādīti vissvarīgākie fakti un skaitļi attiecībā uz Ombuda darbu 2023. gadā;

2.apsveic Emily O’Reilly par viņas ievērojamo darbu un nenogurstošajiem centieniem atbalstīt demokrātiju, uzlabojot ES iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru pārskatatbildību un pārredzamību, un nodrošināt, ka ES administrācija reaģē uz pilsoņu bažām;

3.pauž atzinību par Eiropas Ombuda konstruktīvo sadarbību ar Eiropas Parlamentu, jo īpaši ar Lūgumrakstu komiteju, kā arī ar citām ES iestādēm;

4.atzinīgi vērtē to, ka Ombuds ir publicējis ES dokumentu piekļuves rokasgrāmatu, kuras mērķis ir palielināt pilsoņu informētību par viņu tiesībām piekļūt dokumentiem un dot viņiem iespēju rūpīgi pārbaudīt ES lēmumu pieņemšanu; uzskata, ka ir būtiski turpināt sniegt pilsoņiem atbilstošu informāciju par Ombuda lomu un darbības jomu un tā ietekmi uz ES iestāžu attīstību;

5.atzinīgi vērtē ieteikumus pēc Ombuda iniciatīvas veiktās izmeklēšanas par laiku, kas Komisijai vajadzīgs, lai izskatītu pieprasījumus par publisku piekļuvi dokumentiem; aicina Komisiju uzlabot veidu, kādā tā izskata šādus pieprasījumus, steidzami novērst sistēmisko kavēšanos un ievērot termiņus, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem; piekrīt Ombuda viedoklim, ka pieprasītie dokumenti un informācija bieži vien ir laika ziņā sensitīvi un kavēšanās gadījumā var zaudēt nozīmi pieprasītājiem; uzskata, ka Komisijai ir proaktīvi jāpublicē dokumenti un statistika par to, kā tā izskata pieprasījumus par piekļuvi dokumentiem, jo šāda informācija ir būtiska, lai uzlabotu pārredzamību šajā jautājumā un stiprinātu Komisijas pārskatatbildību pilsoņu priekšā; uzsver, ka lēmumu pieņemšanas procesa pārredzamība ir bijusi daudzu Ombuda izmeklēšanu uzmanības centrā, jo īpaši attiecībā uz lobēšanu;

6. uzsver, ka publiska piekļuve dokumentiem ir ES pilsoņu pamattiesības un viens no Eiropas demokrātijas stūrakmeņiem; atgādina, ka tehnoloģiju un sabiedrības attīstība kopš Regulas (EK) Nr. 1049/2001 pieņemšanas rada nepieciešamību to pielāgot jaunajam digitālajam kontekstam; šajā sakarā atzīst, ka šī regula ir jāpārskata, un mudina Padomi iesaistīties konstruktīvās sarunās ar Parlamentu un Komisiju par tās pārskatīšanu, lai šīs trīs galvenās ES iestādes kļūtu par paraugu attiecībā uz pārredzamību un publisku pārskatatbildību visā ES; pauž stingru pārliecību, ka jebkuras sarunas par Regulas (EK) Nr. 1049/2001 pārskatīšanu būtu jābalsta uz Parlamenta jau pieņemto nostāju un ka tās darbības joma būtu jāpaplašina, attiecinot to uz visām ES iestādēm, struktūrām un aģentūrām, tādējādi palielinot lēmumu pieņemšanas procesa pārskatatbildību; šajā kontekstā atgādina par Parlamenta nostāju, ka ar dokumentu būtu jāsaprot jebkurš tāds datu saturs neatkarīgi no informācijas nesēja (uz papīra vai elektroniskā formā vai skaņas, vizuālo vai audiovizuālo ierakstu veidā), kas attiecas uz jautājumu Savienības iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras atbildības jomā Eiropas Parlamenta 2011. gada 15. decembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (pārstrādāta redakcija), 3. pants: https://www.europarl.europa.eu/doceo/document/TA-7-2011-0580_LV.pdf.; uzsver, ka ir būtiski, lai iestādes attiecībās ar pilsoņiem būtu pārredzamas, kā tas atzīts arī ombudes izmeklēšanā par trialogu pārredzamību https://www.ombudsman.europa.eu/en/decision/en/69206., kurā ombude pauda izpratni par īpašajām problēmām un sensitīvajiem aspektiem ES iestāžu sarunu sistēmā, tomēr aicināja iestādes censties pārvarēt šādas problēmas, lai pilsoņi varētu efektīvi īstenot savas demokrātiskās tiesības;

7.atbalsta ombudes īpašā ziņojuma Īpašais ziņojums no Eiropas ombudes viņas stratēģiskajā izmeklēšanā par laiku, kas Eiropas Komisijai ir nepieciešams, lai izskatītu pieprasījumus saistībā ar publisku piekļuvi dokumentiem (OI/2/2022/OAM). Eiropas Parlamentam secinājumus par laiku, kas Eiropas Komisijai vajadzīgs, lai izskatītu pieprasījumus par publisku piekļuvi dokumentiem, un pauž bažas par ombudes novērtējumu, ka šī sistēmiskā un būtiskā kavēšanās, Komisijai izskatot pieprasījumus par publisku piekļuvi dokumentiem, ir uzskatāma par administratīvu kļūmi; uzsver, ka ir svarīgi, lai Komisija vairāk resursu veltītu atkārtotu pieprasījumu izskatīšanai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001, kā arī tam, ka ir vajadzīga proaktīvāka pārredzamība un konstruktīvāka pieeja attiecībā uz pieprasījumu iesniedzējiem; aicina Komisiju prioritārā kārtā labot šo situāciju, reformējot sabiedrības piekļuves dokumentiem pārvaldību savā iestādē; atgādina Komisijai par Parlamenta tiesībām vērsties pret to Eiropas Savienības Tiesā (EST) un sagaida, ka jaunā komisāru kolēģija skaidri un nepārprotami apņemsies labot šo situāciju;

8.pieņem zināšanai ombudes izmeklēšanu par to, cik lielā mērā Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija piemēro ES tiesību aktus un EST lēmumus attiecībā uz pieprasījumiem par publisku piekļuvi leģislatīviem dokumentiem, kurā ombude uzsvēra nepieciešamību nodrošināt savlaicīgu publisku piekļuvi leģislatīviem dokumentiem, kā arī veicināt ES pilsoņu līdzdalību ES likumdošanas procesā; atzīst, ka ir svarīgi laikus izskatīt visu iestāžu pieprasījumus par piekļuvi dokumentiem, lai veicinātu uzticēšanos ES likumdošanas procesam, kura pamatā ir galvenie pārredzamības un publiskas piekļuves informācijai principi, kā apstiprināts EST judikatūrā; atgādina, ka saskaņā ar EST judikatūru ES iestādes var atteikties publiskot leģislatīvos dokumentus tikai ārkārtas apstākļos un šādas rīcības pamatojumam ir jābalstās uz konkrētiem un taustāmiem faktiem;

9. norāda uz ombudes nodomu veikt plašāku izmeklēšanu par to, kā Komisija interpretē vides informācijas un ar emisijām vidē saistītās informācijas tvērumu; pauž īpašas bažas par to, ka ombude konstatēja administratīvas kļūmes Komisijas atteikumā nodrošināt piekļuvi dokumentiem par keramikas nozares siltumnīcefekta gāzu emisijām, par kurām ziņots saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu; pauž nožēlu par to, ka Komisija noraidīja ombudes ierosināto risinājumu un nespēja nodrošināt vajadzīgo pārredzamību, kā arī pilnībā īstenot Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Regulu (EK) Nr. 1367/2006 par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem OV L 264, 25.9.2006., 13. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2006/1367/oj., kā arī Orhūsas konvenciju; aicina Komisiju garantēt publisku piekļuvi vides informācijai saskaņā ar ES tiesību aktiem un saistīto EST judikatūru un veicināt sabiedrības līdzdalību ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā; pauž bažas par to, ka Komisijas atteikums nodrošināt piekļuvi visiem pieprasītajiem dokumentiem par siltumnīcefekta gāzu emisijām, par kurām ziņots saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, attiecas arī uz citiem rūpnieciskiem objektiem ārpus keramikas nozares, un aicina Ombudu turpināt palielināt informētību par izmeklēšanas konstatējumiem, lai palielinātu pārredzamību; atgādina, ka ievērojams skaits Eiropas Parlamentam iesniegto lūgumrakstu attiecas uz vides informācijas trūkumu vai ierobežotu piekļuvi tai;

10.aicina Padomi nodrošināt pilnīgu publisku piekļuvi juridiskajam atzinumam par Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 19. oktobra Direktīvu (ES) 2022/2041 par adekvātām minimālajām algām Eiropas Savienībā OV L 275, 25.10.2022., 33. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2022/2041/oj., kā to ieteica ombude, kas šajā jautājumā atrada pierādījumus par administratīvu kļūmi;

11. atbalsta ombudes centienus palīdzēt sīkāk precizēt, kas ir uzskatāms par ES dokumentu, un uzsver, ka ES iestādēm būtu jāievēro ombudes ieteikumi, lai pielāgotu savu administratīvo praksi nolūkā ņemt vērā saziņas līdzekļu attīstību; uzsver, ka pilsoņu tiesības uz publisku piekļuvi informācijai attiecas uz rakstiskiem fiziskiem un elektroniskiem dokumentiem, kā arī audio un audiovizuāliem ierakstiem, kas saistīti ar ES iestāžu politiku, darbībām un lēmumiem, un atgādina, ka ar darbu saistītas īsziņas un tūlītējās ziņapmaiņas ziņas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001 tiek uzskatītas par dokumentiem; pauž nožēlu par gadījumiem, kad Komisija nav piešķīrusi publisku piekļuvi dokumentiem e-pastu vai īsziņu veidā, piemēram, attiecībā uz ES augsnes, meža un klimata pielāgošanās stratēģiju projektiem vai informācijas apmaiņu starp Komisijas priekšsēdētāju un kāda farmācijas uzņēmuma izpilddirektoru saistībā ar Covid-19 vakcīnu iegādi;

12.atzinīgi vērtē ombudes apņemšanos ievērot pamattiesības ar migrāciju saistītās darbībās; norāda, ka ombude lūdza Komisijai sniegt papildu skaidrojumu par to, kā tā plāno garantēt cilvēktiesību ievērošanu ES un Tunisijas saprašanās memoranda kontekstā, lai nodrošinātu, ka ES pilda savas saistības cilvēktiesību jomā; uzsver, ka visām ES iestādēm, struktūrām un aģentūrām ir pienākums ievērot cilvēktiesības un pamatbrīvības, kā noteikts Līgumos un Hartā;

13.pieņem zināšanai Komisijas lēmumu sadarboties ar valstu un vietējām iestādēm, lai izstrādātu ES finansēto migrācijas pārvaldības mehānismu ietekmes uz pamattiesībām novērtējumu pēc Ombuda ierosinātās izmeklēšanas pēc savas iniciatīvas;

14. atzinīgi vērtē Ombuda izmeklēšanas pēc Katargeitas skandāla Parlamentā; stingri atbalsta Ombuda secinājumus, ka ES iestādēm ir jāievēro un jāstiprina ES ētikas un pretkorupcijas noteikumi un ka Parlamenta īstenotās reformas šajā jomā ir pienācīgi jāuzrauga un jāīsteno visos līmeņos; uzsver, ka Parlamentam un Komisijai vienmēr ir jāpievērš īpaša uzmanība tiešām un netiešām lobēšanas darbībām, lai apzinātu nepilnības un trūkumus, kas var apdraudēt pārredzamību un pārskatatbildību un palielināt potenciālo interešu konfliktu risku; atzinīgi vērtē ievērojamo progresu, kas panākts saistībā ar pašreizējo Eiropas Parlamenta deputātu rīcības kodeksu attiecībā uz integritāti un pārredzamību, un mudina ombudi attiecīgā gadījumā turpināt uzraudzīt tā īstenošanas procesu; uzsver, ka ētikas noteikumi ir stingri jāievēro, lai stiprinātu pilsoņu uzticēšanos Eiropas iestādēm;

15.uzsver pārredzamības, labas pārvaldības un iestāžu līdzsvara un atsvara būtisko nozīmi ES iestāžu darbā;

16.pieņem zināšanai ombudes veiktās izmeklēšanas par interešu konflikta risku Komisijā, jo īpaši Eiropas Aizsardzības fonda (EAF) jomā, tostarp to, ka Komisijai nav pienākuma publiskot to ekspertu vārdus, ar kuriem tā apspriežas par projektiem, kas saistīti ar EAF; šajā kontekstā norāda uz ombudes ierosinājumu, ka Komisijai būtu proaktīvi jāpublicē Regulējuma kontroles padomes locekļu interešu deklarācijas un vajadzības gadījumā jāgroza attiecīgie noteikumi, kas reglamentē padomi;

17.pieņem zināšanai ombudes aicinājumu Eiropas Investīciju bankai (EIB) uzlabot noteikumus par interešu konfliktiem un stiprināt tās Ētikas un atbilstības komitejas pārraudzības lomu pēc tam, kad tās priekšsēdētāja vietnieks kļuva par valsts attīstību veicinošas bankas izpilddirektoru; šajā sakarā mudina ombudi arī turpmāk pievērsties jautājumam par nogaidīšanas periodiem un virpuļdurvju efektu attiecībā uz visu ES iestāžu, aģentūru un struktūru augstākā līmeņa darbiniekiem, lai nodrošinātu visaugstākos ētikas standartus pārredzamībai un publiskai pārskatatbildībai;

18.atzinīgi vērtē Komisijas iekšējo norādījumu par publisko iepirkumu izmaiņas, kas pozitīvi novērtētas ombudes izmeklēšanā un kas stiprina iespējamo profesionālo interešu konfliktu risināšanu uzaicinājumos iesniegt piedāvājumus;

19.mudina Komisiju pastiprināt centienus palielināt pārredzamību attiecībā uz Atveseļošanas un noturības mehānismu (ANM) un aicina Komisiju uzlabot pieprasījumu par publisku piekļuvi ar ANM saistītiem dokumentiem izskatīšanu un turpināt publicēt dalībvalstu maksājumu pieprasījumu provizoriskos novērtējumus;

20.atzinīgi vērtē ombudes lēmumu pēc savas iniciatīvas sākt izmeklēšanu par Komisijas kavēšanos saistībā ar bīstamu ķimikāliju riska pārvaldību ar mērķi izskatīt kavēšanos saistībā ar ierobežojumu ieviešanu konkrētu ķimikāliju radīto risku mazināšanai un ķimikāliju iekļaušanu to vielu sarakstā, kuru izmantošanai ir vajadzīga iepriekšēja atļauja;

21.pauž bažas par to, ka ombude konstatēja vairākas pārredzamības problēmas Komisijas sadarbībā ar tabakas nozari; tomēr norāda, ka Komisija ir apņēmusies sīkāk izvērtēt tās departamentu pakļautību tabakas nozares īstenotai lobēšanai; atgādina Komisijai, ka ES un visas tās dalībvalstis ir parakstījušas Pasaules Veselības organizācijas Pamatkonvenciju par tabakas kontroli un ka tādēļ tām, nosakot un īstenojot savu sabiedrības veselības politiku attiecībā uz tabakas kontroli, ir jārīkojas, lai aizsargātu šo politiku no tabakas nozares komerciālām un citām savtīgām interesēm;

22.atgādina par ES iestāžu obligāto pienākumu nodrošināt pakalpojumus, izmantojot neatkarīgus un augsti kvalificētus ierēdņus, kas pieņemti darbā atklātā veidā un ar pienācīgu ģeogrāfisko līdzsvaru starp valstspiederību un valodām; norāda, ka ombude veica izmeklēšanu par to, kā Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO) veica priekšatlases testus saistībā ar procedūru jaunu darbinieku pieņemšanai darbā ES civildienestā, un konstatēja problēmas saistībā ar tādu testu organizēšanu, kurus veic tikai attālināti; aicina EPSO uzlabot darbā pieņemšanas procedūras, nodrošinot, ka tehniskās prasības nerada nelabvēlīgus apstākļus konkrētiem kandidātiem, un sniegt kandidātiem skaidru informāciju; uzskata, ka kandidātiem, ja viņi to vēlas, būtu jādod iespēja piedalīties šajos testos, fiziski ierodoties testēšanas centrā, kas bija ierasta prakse pirms Covid-19 pandēmijas;

23.atzinīgi vērtē to, ka 2023. gadā Eiropas ombuda birojs turpināja publiskot savu lomu un popularizēt savu darbu pēc iespējas plašākai auditorijai un piedalījās Eiropas Jaunatnes dienās (EYE2023); uzsver, cik svarīga ir ombudes rīkotā diskusija ar Komisijas un Parlamenta līdzdalību par atbilstību ES administrācijas integritātes regulējumam;

24.atzinīgi vērtē ombudes sāktās izmeklēšanas procedūras pēc sūdzībām, kuras iesniegušas personas ar invaliditāti, un mudina viņu aktīvi līdzdarboties ES pamatsistēmā UNCRPD īstenošanai; uzsver, cik svarīga ir ombudes apņemšanās uzraudzīt, kā ES administrācija īsteno UNCRPD, un aicina visas ES iestādes pievērst vislielāko uzmanību ombudes ieteikumiem pēc izmeklēšanām, kas saistītas ar personu ar invaliditāti tiesībām; atzinīgi vērtē to, kā ombude 2023. gadā vadīja ES satvaru attiecībā uz UNCRPD un kā viņa turpināja darbu kā šī satvara dalībniece;

25.uzsver, ka “Eiropas Piekļūstamības akts” Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/882 (2019. gada 17. aprīlis) par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām (OV L 151, 7.6.2019., 70. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2019/882/oj). tika pieņemts 2019. gada 17. aprīlī un ka tajā noteiktais termiņš tā transponēšanai dalībvalstīs bija 2022. gada 28. jūnijs; uzsver, ka Eiropas Piekļūstamības akta galvenais mērķis bija atvieglot dzīvi vismaz 87 miljoniem personu ar invaliditāti, cita starpā atvieglojot tiem piekļuvi sabiedriskajam transportam, banku pakalpojumiem, datoriem, televizoriem, e-grāmatām un tiešsaistes veikaliem; pauž dziļu nožēlu par to, ka visas dalībvalstis joprojām nenodrošina tā pilnīgu un konsekventu transponēšanu un turpina uzkrāt kavējumus, kā to apstiprina Komisijas sāktās pārkāpuma procedūras pret tām; aicina ombudi pievērst uzmanību šim ļoti nopietnajam ES tiesību aktu pārkāpumam, kas nopietni apdraud personu ar invaliditāti tiesības, kā daļu no vispārējām darbībām, ko veic ES satvarā saistībā ar UNCRPD, lai palīdzētu to prioritārā kārtā novērst;

26.atzinīgi vērtē ombudes izmeklēšanu par to, kā Komisija piemēro ES Civildienesta noteikumos paredzēto noteikumu par bērna pabalsta divkāršošanu, lai palīdzētu aprūpēt bērnus ar invaliditāti; šajā sakarā atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu turpināt visas ES pārvaldes centienus pārskatīt piemērojamos noteikumus, lai nodrošinātu, ka visi šāda veida pabalsta pieteikumi tiek izvērtēti individuāli un pēc būtības;

27.uzsver to, cik nozīmīgs ir Eiropas Ombudu tīkls (EOT) un ikgadējās sanāksmes, ko EOT rīko ar valstu un reģionu ombudiem, lai vēl vairāk palielinātu informētību par to, ko Eiropas ombuds var darīt Eiropas pilsoņu labā; mudina ombudu turpināt piedalīties pieredzes un paraugprakses apmaiņā ar valstu ombudiem, izmantojot EOT; pieņem zināšanai to, ka 2023. gada EOT ikgadējā konferencē galvenā uzmanība tika pievērsta cilvēktiesību aizsardzībai un MI izmantošanas publiskajā pārvaldē ieguvumu un potenciālo trūkumu risināšanai; mudina pilsoniskās sabiedrības organizācijas labāk izmantot Eiropas Ombuda pakalpojumus, lai veiktu ES iestāžu kontroli, garantētu pārredzamību un izskatītu Savienības tiesību aktu neievērošanas gadījumus; atzinīgi vērtē Bosnijas un Hercegovinas Cilvēktiesību ombuda iestādes pievienošanos EOT; aicina Ombudu stiprināt sadarbību ar ES kandidātvalstu ombudu birojiem, lai uzlabotu šo valstu publisko iestāžu spēju pielāgoties ES standartiem attiecībā uz labu pārvaldību, integritāti un pārskatatbildību;

28.prasa turpināt ciešo sadarbību starp ombudi un Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komiteju, kuru kopīgais uzdevums ir tuvināt ES iestādes pilsoņiem; pauž lielu atzinību par ombudes pievērsto uzmanību un turpmākajiem pasākumiem attiecībā uz visām sūdzībām, tostarp sūdzību, kas neietilpst viņas kompetencē un attiecas uz ES tiesību aktu īstenošanu, nodošanu citai attiecīgajai iestādei vai Parlamenta Lūgumrakstu komitejai; mudina Ombuda biroju turpināt centienus šajā ziņā, ņemot vērā to, ka sadarbība ar Lūgumrakstu komiteju, savlaicīga informācija un piekļuve dokumentiem visās 24 oficiālajās ES valodās var palielināt pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības efektīvu līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā;

29.atzinīgi vērtē to, ka ES iestāžu apstiprinājumu īpatsvars 2023. gadā, proti, pozitīvo atbilžu procentuālā daļa no Ombuda iesniegto priekšlikumu kopskaita par to, lai labotu vai uzlabotu administratīvo praksi, bija 81 %, kas ir uzlabojums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu; tomēr pauž stingru pārliecību, ka Savienības iestādēm, aģentūrām, struktūrām un birojiem ir pilnībā un konsekventi jāievēro visi Ombuda ieteiktie risinājumi, ieteikumi un ierosinājumi;

30.atzinīgi vērtē ombudes pastāvīgās konstruktīvās darba attiecības ar Komisiju, kas ir ES iestāde, kuru skar lielākā daļa ombuda izmeklēšanu; norāda, ka šīs attiecības palīdz Komisijai padarīt administratīvās procedūras efektīvākas un pārredzamākas;

31.pauž atzinību un atzinīgi vērtē ombudes un viņas biroja centienus pastāvīgi uzlabot savas iekšējās procedūras, lai nodrošinātu, ka sūdzību iesniedzēju gūtā pieredze ir optimāla un ka sūdzības tiek izskatītas pēc iespējas efektīvāk; mudina ombudes centienus vēl vairāk uzlabot savu darbību pamanāmību un atzinīgi vērtē Ombuda tiešsaistes sūdzību sistēmas uzlabojumus, kas ir padarījuši to lietotājdraudzīgāku; atzinīgi vērtē ombuda daudzvalodu tīmekļvietni, kas atspoguļo ombuda apņemšanos piedāvāt palīdzību 24 ES oficiālajās valodās; uzsver, ka ir svarīgi garantēt personām ar invaliditāti pilnīgu piekļuvi visiem resursiem, ko ES nodrošina saviem pilsoņiem, jo īpaši izmantojot sistemātiskus rakstiskās un mutiskās tulkošanas pakalpojumus, ko piedāvā visās oficiālajās valodās, tostarp zīmju valodā;

32.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju un Lūgumrakstu komitejas ziņojumu nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Ombudam, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī to ombudiem vai līdzīgām kompetentajām struktūrām.