1.iesaka Padomei:a)atkārtoti apstiprināt savu pilnīgu un nelokāmu apņemšanos, kas pausta attiecībā uz Pekinas deklarāciju un rīcības platformu un tajā uzsvērtajām vairākām rīcībām attiecībā uz sieviešu cilvēktiesībām visā to daudzveidībā un tajā uzsvērto dzimumu līdztiesību; apstiprināt savu apņemšanos attiecībā uz sieviešu cilvēktiesībām, tostarp seksuālo un reproduktīvo veselību un tiesībām, izmantojot integrētu pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai visās attiecīgajās politikas jomās un ciklos, īstenot konkrētas un mērķtiecīgas darbības sieviešu cilvēktiesību un dzimumu līdztiesības jomā un nodrošināt pienācīgu dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā;b)paust visdziļāko pretestību tam, ka Saūda Arābija šogad ir Sieviešu statusa komisijas ikgadējās sanāksmes prezidējošā valsts, un nosodīt jebkāda veida politisku instrumentalizāciju, ņemot vērā to, ka šīs valsts sasniegtais sieviešu tiesību jomā ir niecīgi un daudzi tās politikas virzieni ir pretrunā Sieviešu statusa komisijas pilnvarām un mērķiem; vērst uzmanību uz sieviešu sistēmisko diskrimināciju un sieviešu tiesību aktīvistu vajāšanu, kas notiek Saūda Arābijā;c)nodrošināt, ka dzimumu līdztiesība un sieviešu un meiteņu tiesības tiek pilnībā un ar pārliecību īstenotas kā ES ārējās darbības pamatelements, izmantojot pienācīgi finansētu, dzimumvērīgu, iekļaujošu un intersekcionālu pieeju, ņemot vērā marģinalizētas sievietes un sievietes neaizsargātās situācijās, jo īpaši tāpēc, ka pasaulē pieaug pret dzimumu līdztiesību vērstu kustību finansēšana Datta, N., Eiropas Seksuālo un reproduktīvo tiesību parlamentārais forums, “Tip of the Iceberg- Reliligious Extremist Funders against Human Rights for Sexuality and Reproductive Health in Europe 2009–2018”, 2021. gada jūnijs, https://www.epfweb.org/sites/default/files/2021-08/Tip%20of%20the%20Iceberg%20August%202021%20Final.pd.;d)nodrošināt, ka lēmumu pieņemšanas procesā par Savienības nostāju ANO Sieviešu statusa komisijas 62. sesijā tiek pilnībā iesaistīts Parlaments un tā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja (2025. gada 10.–25. marts); nodrošināt, ka Parlamentam pirms sarunām ir pienācīga, regulāra un savlaicīga informācija un piekļuve ES nostājas dokumentam; nodrošināt savlaicīgu Parlamenta nostājas paziņošanu ES sarunu grupai; un turpināt uzlabot iestāžu sadarbību un neoficiālu apspriešanos, tostarp pirms sarunām un to laikā, lai pienācīgi ņemtu vērā Parlamenta prioritātes;e)sagatavot ikgadēju pārskatu Pekinas deklarācijas un rīcības platformas īstenošanā gūtajiem panākumiem un tās trūkumiem;f)apņemties stingri atbalstīt darbu, ko veic organizācija UN Women, kas ir viens no galvenajiem ANO Dzimumu līdztiesības un sieviešu iespēju veicināšanas iestādes sistēmas dalībniekiem, vienlaikus apņemoties nodrošināt tās finansējumu, kā arī palielināt finansējumu dzimumu līdztiesībai;g)pastiprināt ES centienus pārvarēt atlikušās problēmas un paātrināt Pekinas deklarācijas un rīcības platformas pilnīgu īstenošanu, jo tā ir vispārējs dokuments, un ES dalībvalstis nebūt nav sasniegušas visus mērķus; nodrošināt, ka ES rāda piemēru, ieviešot stingrus politikas pasākumus, kam piesaistīts adekvāts finansējums, lai novērstu, risinātu un apkarotu dzimumu nevienlīdzību visās tās izpausmēs un nodrošinātu pilnvērtīgas iespējas sievietēm visā viņu dažādībā visās ES valstīs un nodrošinātu viņu tiesību īstenošanu;h)atkārtoti norādīt, ka ES ir svarīga loma dzimumu līdztiesības panākšanā, rādot piemēru un atbalstot partnervalstis dzimumu visu veidu tiešas un netiešas dzimumbalstītas vardarbības novēršanā; atgādināt par Stambulas konvencijas nozīmi, mudināt atlikušās piecas dalībvalstis, kas joprojām nav ratificējušas un īstenojušas Stambulas konvenciju, to izdarīt iespējami īsākā termiņā, kā arī aicināt citas valstis panākt progresu virzībā uz tās parakstīšanu un ratificēšanu;i)uzstāt uz vienlīdzīgu piekļuvi un vienlīdzīgām iespējām visās dzīves jomās, lai ļautu sievietēm visā viņu daudzveidībā īstenot savu potenciālu, jo īpaši lēmumu pieņemšanā, cita starpā politikas, ekonomikas, finanšu, akadēmiskajā, veselības, kultūras un ar sportu saistītajās jomās, un tas ir būtiski arī labai pārvaldībai un politikas veidošanai; sekmēt iniciatīvas, kas veicina sieviešu politisko līderību un līdzdalību, stiprinot demokrātisko praksi un iedvesmojot nākamās sieviešu paaudzes;j)šajā sakarībā paust iebildumus pret visu veidu dzimumbalstītu vardarbību, tostarp tiešsaistē vai bezsaistē, kā arī pret sievietēm, kuras ir iesaistītas vai vēlas iesaistīties politikā, kas uztur un pastiprina sieviešu pamanāmības trūkumu un negatīvus stereotipus par sievietēm un attur visu vecumu sievietes no iesaistīšanās politikā un sabiedriskās vietās;k)sekmēt pasākumus, kas veicina sieviešu līdzdalību un dzimumu līdzsvaru visās nozarēs, kurām ir liela ietekme, tostarp STEM zinātnēs; uzsvērt, cik svarīgi ir apkarot dzimumu stereotipus, attieksmi un aizspriedumus visās to dimensijās, izmantojot visu veidu plašsaziņas līdzekļus, tostarp sociālos plašsaziņas līdzekļus, un veicināt programmas, tostarp izmantojot publiskā un privātā sektora partnerības, lai samazinātu sieviešu diskrimināciju politikā un valsts amatos;l)uzsvērt, ka vājas politiskās norādes, apņēmības trūkums, datu trūkums, nepietiekami mērķtiecīgi ieguldījumi, naida runa un naida kampaņas, piekļuves trūkums attiecīgām prasmēm un zināšanām, ekonomisko iespēju un izglītības trūkums, ar dzimumu saistīta diskriminācija darba vietā, tostarp strādājošo māšu aizskaršana, ekonomiskās autonomijas trūkums un nevienlīdzīgi apstākļi darba tirgū, kā arī pret tiesībām vērstu kustību pieaugums ir identificēti kā šķēršļi un draudi sieviešu tiesībām; tādējādi ir nepieciešams mudināt vairāk sieviešu iesaistīties politikā un vadošos amatos, palielināt mērķtiecīgus ar dzimumu līdztiesību saistītus ieguldījumus pakalpojumos, piemēram, izglītībā un veselības aprūpē, un īstenot visaptverošas tiesībās balstītas un dzimumvērīgas izglītības, apmācības un politikas reformas, lai pārvarētu šos sistēmiskos strukturālos šķēršļus un izveidotu patiesi vienlīdzīgu sabiedrību, kurā būtiska nozīme ir vīriešu un zēnu apņēmībai un iesaistei;m)konsekventāk piemērot integrētu pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai un dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā visās attiecīgajās ES politikas jomās, tostarp ārējā darbībā, un šajā sakarībā rādīt piemēru, apņemoties nākamajā 2021.–2027. gada DFS iekļaut konkrētus dzimumu līdztiesības mērķus un dzimumu līdztiesības principa ievērošanas budžeta plānošanā metodes, lai varētu palielināt un uzraudzīt visus ieguldījumus attiecībā uz ietekmi uz dzimumu līdztiesību;n)apņemties veikt pastāvīgu novērtējumu un proaktīvus koriģējošus pasākumus ES iekšpolitikā un ārpolitikā attiecībā uz dzimumu līdztiesību, integrēšanu un budžeta plānošanu;o)aizstāvēt un atgādināt, cik svarīga ir Sieviešu, miera un drošības (SMD) programma un tās nozīmīgās rezolūcijas 25. gadadiena, atjaunot SMD ES rīcības plānu un aktīvi cīnīties pret jebkādiem uzbrukumiem šai programmai starptautiskā mērogā;p)aicināt Komisiju turpināt izstrādāt un ieviest konkrētus un labi finansētus plānus un darbības ANO IAM sasniegšanai, jo īpaši to, kas saistīti ar dzimumu līdztiesību, veicinot līdztiesību izglītībā;q)uzņemties vadību globālajā cīņā, lai cīnītos ar pretreakciju pret dzimumu līdztiesību un sieviešu tiesībām, ko jo īpaši rada arvien ietekmīgākas pret tiesībām vērstas kustības, nosodot visus mēģinājumus ierobežot vai atcelt pašreizējo dzimumu līdztiesības aizsardzību, tostarp attiecībā uz seksuālo un reproduktīvo veselību un tiesībām, kā arī visu veidu draudus, iebiedēšanu un aizskaršanu tiešsaistē un bezsaistē cilvēktiesību aizstāvjiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas strādā, lai veicinātu šīs tiesības; uzsvērt, ka pret dzimumu līdztiesību vērstas kustības ne tikai apdraud sieviešu tiesības un dzimumu līdztiesību, bet arī iet roku rokā ar antidemokrātiskām kustībām; veicināt partnerības un alianses, lai vērstos pret regresīvām kustībām, un atkārtoti apstiprināt ES apņemšanos aizsargāt dzimumu līdztiesību kā vienu no pamatvērtībām, tostarp nodrošinot, ka sieviešu tiesību kustības tiek pienācīgi finansētas;r)uzsvērt nepieciešamību aizsargāt un veicināt to grupu tiesības, kuras saskaras ar intersekcionāliem diskriminācijas veidiem, tostarp cilvēkus ar invaliditāti un cilvēku no nelabvēlīgas sociālekonomiskās vides, cilvēku no grupām, kas izveidotas pēc rases, etniskām vai minoritāšu pazīmēm, migrantu izcelsmes personu, vecāka gadagājuma cilvēku vai LGBTIQ+ tiesības;s)strādāt pie tā, lai veicinātu intersekcionālās diskriminācijas apkarošanas koncepciju visās ANO struktūrās un veiktu piemērotu un integrētu intersekcionālu dzimumaspekta analīzi dažādos līmeņos ES un tās dalībvalstīs;t)mudina Komisiju turpināt izstrādāt un uzlabot pēc dzimuma sadalītu līdztiesības datu vākšanu par dzimumu, rasi, ādas krāsu, etnisko vai sociālo izcelsmi, ģenētiskajām īpašībām, valodu, reliģiju vai citu pārliecību, politiskajiem uzskatiem, piederību nacionālajai minoritātei, īpašumu, izcelsmi, invaliditāti, vecumu vai seksuālo orientāciju, raksturīgām dzimumpazīmēm un dzimumidentitāti, kā arī ģeogrāfiski sadalītiem datiem, tostarp reģionālā līmenī, lai nodrošinātu, ka šie dati veicina labāku un informētāku politikas veidošanu, un stiprināt Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu gan finansējuma, gan spēju ziņā;u)apņemties virzīties uz ārpolitiku, drošības un attīstības politiku, kas piešķir prioritāti dzimumu līdztiesībai, aizsargā un veicina tradicionāli marģinalizētu grupu, piemēram, transpersonu, cilvēktiesības un ņem vērā sieviešu un LGBTIQ+ kopienas cilvēktiesību aizstāvju un pilsoniskās sabiedrības viedokli;v)bez kavēšanās un vispilnākajā apmērā īstenot ES GAP III un nodrošināt, ka 85 % no visām jaunajām darbībām ārējo attiecību jomā ne vēlāk kā līdz 2027. gadam veicina dzimumu līdztiesību un iespēju nodrošināšanu sievietēm;w)pieņemt zināšanai un īstenot ieteikumus, kas sniegti Parlamenta 2022. gada 10. marta rezolūcijā par ES GAP III, un tādējādi noteikt GAP III par prioritāti visos ES ārējās darbības aspektos, izmantojot dzimumvērīgu un intersekcionālu pieeju gan attiecībā uz GAP III ģeogrāfisko tvērumu un darbības jomām, gan dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu visās ārējās darbības jomās — tirdzniecības, attīstības politikas, migrācijas, humānās palīdzības, drošības vai tādās nozarēs kā enerģētika, zivsaimniecība un lauksaimniecība, vienlaikus uzlabojot konsekvenci starp iekšpolitiku un ārpolitiku;x)izstrādāt, finansēt un īstenot politiku, ar ko cīnās pret nabadzības feminizāciju un samazina dzimuma kā nabadzības faktora nozīmi gan ES iekšienē, gan ar ārējās darbības palīdzību ārpus tās, pienācīgi ņemot vērā intersekcionālos faktorus, tostarp dzimumu, rasi, ādas krāsu, etnisko vai sociālo izcelsmi, ģenētiskās iezīmes, valodu, reliģiju vai citu pārliecību, politiskos uzskatus, piederību pie nacionālās minoritātes, īpašumu, izcelsmi, invaliditāti, vecumu vai seksuālo orientāciju, raksturīgās dzimumpazīmes vai dzimumidentitāti;y)iestāties par vienlīdzīgu piekļuvi resursiem un vienlīdzīgām iespējām sievietēm visos reģionos, lai panāktu ekonomiskās iespējas un nodrošinātu piekļuvi sociālajam taisnīgumam un labākai dzīves kvalitātei, pateicoties globālam redzējumam par dzimumu līdztiesību; atzīt unikālās problēmas, ar kurām saskaras sievietes, kas dzīvo lauku, attālos un vismazāk attīstītos apvidos, kur piekļuve resursiem, veselības aprūpei, izglītībai un ekonomiskajām iespējām var būt ierobežota; aicina veikt mērķtiecīgus pasākumus un investīcijas, kas risina šo grupu vajadzības, veicinot dzimumu līdztiesību, sieviešu uzņēmējdarbību un nodarbinātības iespējas vai infrastruktūru; uzsver, ka ir svarīgi integrēt šīs perspektīvas visās attiecīgajās ārējās darbības un attīstības stratēģijās, lai nodrošinātu, ka neviena sieviete netiek atstāta novārtā;z)pievērsties sieviešu nabadzības sistēmiskajiem un pamatcēloņiem un uzraudzīt tos, īpašu uzmanību pievēršot tām, kas dzīvo lauku apvidos vai izolētos un nelabvēlīgos apvidos, nodrošināt sievietēm un meitenēm visā viņu daudzveidībā pilnvērtīgas iespējas, izmantojot izglītību, apmācību un mūžizglītību, nediskriminējošas darba iespējas, piekļuvi vienlīdzīgam atalgojumam un pensijām, un veicināt nodarbinātības programmas sievietēm ar invaliditāti;aa)veicināt sieviešu uzņēmējdarbību un sieviešu vadītus uzņēmumus, izmantojot to saimnieciskajai darbībai labvēlīgu vidi, piemēram, atbalsta programmas partnervalstīs, nodrošinot vienlīdzīgu piekļuvi uzņēmējdarbības iespējām un apmācību uzņēmējdarbības prasmju jomā;ab)veicināt iniciatīvas, kas stiprina sieviešu ekonomisko autonomiju un darbvietu radīšanu straujas izaugsmes nozarēs, atbalstīt iniciatīvas, kas dod iespējas sievietēm ekonomiski, jo īpaši sievietēm uzņēmējām un tām kas vada mikrouzņēmumus, mazos un vidējos uzņēmumus, kā arī apkarot stereotipus un pastāvošo nevienlīdzību izglītībā, kā arī risināt sieviešu nodarbinātības līmeni un nepietiekamu pārstāvību noteiktās nozarēs, piemēram, STEM zinātnēs un MI;ac)nodrošināt piekļuvi sociālajiem pakalpojumiem, tostarp ģimenes atbalsta pakalpojumiem, neapmaksātas aprūpes un sociālo pienākumu vienlīdzīgai daļai, izmantojot likumdošanas iniciatīvas, centienus apkarot kaitīgus dzimumu stereotipus, patriarhālu attieksmi un sistēmas un popularizēt sievietes kā paraugu, kā arī darba un privātās dzīves līdzsvara politiku, kas nodrošina piekļuvi digitālajai izglītībai un prasmju apmācībai, lai pārvarētu digitālo plaisu starp dzimumiem; nodrošināt sievietēm piekļuvi līdzdalībai uzņēmumos, īpašumam, atbilstošiem un cenas ziņā pieejamiem mājokļiem un zemei, likvidējot šķēršļus, īpašu uzmanību pievēršot sieviešu, jo īpaši nabadzīgu sieviešu un sieviešu vadītu mājsaimniecību, īpašajām vajadzībām;ad)aicina turpināt centienus, tiesību aktu izstrādi un esošo pasākumu izpildi, lai nodrošinātu aprūpējamo sieviešu un mājsaimniecībās nodarbināto sieviešu tiesības, kā arī neformālo aprūpētāju, tostarp vientuļo māšu, atzīšanu, vērtējot viņu darbu kā būtisku mūsu sabiedrības darbības nodrošināšanai; uzstāt uz vērienīgāku aprūpes politiku un ieguldījumiem aprūpē, lai virzītos uz aprūpes ekonomiku, nosakot minimālos standartus un pamatnostādnes aprūpei visā dzīves ciklā ar intersekcionālu perspektīvu;ae)izstrādāt darbaspēka migrācijas politiku un programmas, kas ir dzimumvērīga, tostarp ļoti “feminizētās” un neoficiālās nozarēs, piemēram, mājsaimniecības un aprūpes jomā, un ar kurām novērš ar dzimumu saistītos šķēršļus sieviešu līdzdalībai darba tirgū un prasmju atzīšanai;af)veicināt Eiropas Savienībā patvēruma tiesības un no vardarbības cietušo sieviešu atzīšanu, aizsardzību, atbalstu un integrāciju neatkarīgi no vardarbības veida;ag)gan iekšēji, gan ārēji uzlabot ES reakciju, resursus un rīkkopu attiecībā uz dzimumbalstītu vardarbību tiešsaistē un bezsaistē, tostarp vardarbību ģimenē, seksuālu, fizisku, psiholoģisku, verbālu un ekonomisku vardarbību, uzmākšanos darbā, kā arī vardarbību konfliktu un kara situācijās, cilvēku tirdzniecību, agrīnām un piespiedu laulībām un seksuālo un reproduktīvo izmantošanu, norādot, ka tiem būtu jāietver atbalsts no vardarbības cietušo sieviešu palīdzības centru izveidei trešās valstīs, jo īpaši mazāk labvēlīgos apgabalos, līdzīgi vardarbības apkarošanas centriem, ar divējādu mērķi, proti: palīdzēt atzīt vardarbības situācijas un nodrošināt gan juridisku, gan praktisku aizsardzību un atbalstu sievietēm, kuras nolemj ziņot par vardarbību un izbeigt to;ah)atbalstīt uz piekrišanu balstītu izvarošanas definīciju kā vispārēju standartu visos reģionos, lai uzlabotu tiesisko aizsardzību un nodrošinātu, ka seksuāla vardarbība tiek definēta kā piekrišanas trūkums, nevis to raksturotu tikai fiziska spēka pielietošana;ai)uzsvērt ar dzimumu saistītas vardarbības tiešsaistē būtisko ietekmi uz sieviešu un meiteņu personīgo un profesionālo dzīvi, kā arī uz viņu garīgo un fizisko veselību;aj)uzsvērt, cik svarīgi ir īstenot starptautiskās humanitārās tiesības, lai aizsargātu sieviešu un meiteņu tiesības konflikta zonās; nodrošināt, ka ārējie nolīgumi, tostarp tie, kas saistīti ar robežkontroli un sadarbību ar trešām valstīm, par prioritāti nosaka sieviešu un meiteņu drošību, uzsverot, ka ES ir jānodrošina, ka partnervalstis ievēro augstus cilvēktiesību standartus, jo īpaši attiecībā uz dzimumbalstītas vardarbības, tostarp cilvēku tirdzniecības seksuālas izmantošanas nolūkā, novēršanu;ak)īpašu uzmanību pievērst Sīrijas sieviešu un bērnu, tostarp kristiešu minoritāšu pārstāvju, stāvoklim, kuri, visticamāk, būs islāmistu režīma konkrētais mērķis, kā tas jau ir vērojams vairākās Tuvo Austrumu valstīs, piemēram, Afganistānā un Irākā;al) veicināt ar dzimumu saistītas vardarbības novēršanu sportā, izveidojot sistēmu šādas vardarbības novērošanai un novēršanai sporta iestādēs, pieprasot organizācijām pieņemt preventīvu politiku un pasākumus, kā arī drošu un aizsargātu ziņošanas mehānismu;am) likvidēt juridiskos, finansiālos, sociālos un praktiskos šķēršļus un ierobežojumus piekļuvei drošiem un likumīgiem abortiem visā pasaulē; stingri iestāties par seksuālās un reproduktīvās veselības pamattiesību kā pamattiesību paveida aizsardzību un cīņu pret izvēles noliegšanas tīkliem; nodrošināt, ka sievietēm un meitenēm visā viņu daudzveidībā ir informācija un piekļuve cenas ziņā pieejamiem veselības aprūpes pakalpojumiem, tostarp seksuālās un reproduktīvās veselības un tiesību jomā, saskaņā ar starptautiskajiem cilvēktiesību un sabiedrības veselības standartiem, tostarp visaptverošai vecumam atbilstošai un zinātniski precīzai seksualitātes un attiecību izglītībai, kontracepcijas un ārkārtas kontracepcijas pieejamībai, drošiem un likumīgiem abortiem, cieņpilnai mātes veselības aprūpei un aprūpē balstītiem veselības pakalpojumiem; nodrošināt, ka sievietes ir aizsargātas pret piespiedu grūtniecību un dzimumselektīviem vai piespiedu abortiem, jo īpaši etniskās tīrīšanas prakses kontekstā, un ka aborts nekādā gadījumā nebūtu jāveicina kā ģimenes plānošanas metode, kā tas ir minēts Pekinas deklarācijā; uzsvērt, cik svarīga ir piekļuve garīgās veselības pakalpojumiem, kas pielāgoti sieviešu un meiteņu īpašajām vajadzībām;an)veicināt cieņpilnus un cilvēktiesības respektējošus apstākļus ieslodzītajām sievietēm, kuras ir arī mātes, īpašu uzmanību pievēršot to māšu vajadzībām, kurām ir mazi bērni; atbalstīt piekļuvi veselības aprūpei, psiholoģiskajai aprūpei un rehabilitācijas programmām, nodrošinot pienācīgas telpas saiknes uzturēšanai ar bērniem;ao) ņemt vērā 2024. gada 11. aprīļa rezolūciju par grūtniecības pārtraukšanas tiesību iekļaušanu ES Pamattiesību hartā un īstenot tajā iekļautos ieteikumus,ap)apņemties pastiprināt centienus, lai risinātu dzimumu jautājumus saistībā ar zaļo pārkārtošanos un enerģētikas pārkārtošanu, atzīstot, ka klimata krīze nav dzimumneitrāla; atzīt klimata pārmaiņu intersekcionālo un nesamērīgo ietekmi uz sievietēm un meitenēm, jo īpaši jaunattīstības valstīs, kā arī reģionos un lauku apvidos, kurus šīs pārmaiņas skar visvairāk; iestāties par sieviešu iekļaušanu vides lēmumu pieņemšanas procesos, lai veidotu noturību un dzimumvērīgas stratēģijas;aq)atbalstīt un stiprināt pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas strādā, lai veicinātu sieviešu un meiteņu tiesības un dzimumu līdztiesību jebkādos apstākļos, tostarp invaliditātes, vardarbības, diskriminācijas darbavietā vai maternitātes apstākļos; iestāties par drošu telpu un patversmju nodrošināšanu sievietēm un meitenēm, kas cieš no vardarbības vai draudiem; nodrošināt cilvēktiesību aizstāvju aizsardzību un viņu līdzdalību attiecīgajos forumos;ar)strādāt pie tā, lai nodrošinātu, ka vietējās organizācijas un sieviešu un LGBTIQ+ tiesību aizstāvji, jo īpaši mazas organizācijas, tiek atbalstīti, nodrošinot pienācīgu finansējumu un atceļot ierobežojumus, kas kavē viņu spēju darboties; nodrošināt mērķtiecīgus pasākumus un spēju veidošanas atbalstu vietējām sieviešu organizācijām, lai palielinātu to ietekmi vietējā un starptautiskā līmenī; aktīvi strādāt pret iniciatīvām, kuru mērķis ir mazināt pilsonisko telpu visā pasaulē;as)izveidot Padomes sastāvu dzimumu līdztiesības un līdztiesības jautājumos, lai izveidotu oficiālu forumu par līdztiesības jautājumiem atbildīgajiem ministriem nolūkā veicināt sadarbību, koordinētu politiku un apmainīties ar paraugpraksi starp dalībvalstīm;

2.uzdod priekšsēdētājai šo ieteikumu nosūtīt Padomei un informēšanas nolūkā Komisijai.