A.tā kā 2022. gada 27. jūnijā uzņēmums Corteva Agriscience Belgium B.V., kas atrodas Beļģijā, uzņēmuma Corteva Agriscience LLC, kas atrodas Amerikas Savienotajās Valstīs, vārdā iesniedza Nīderlandes valsts kompetentajai iestādei pieteikumu par tādas pārtikas, pārtikas sastāvdaļu un barības laišanu tirgū, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu DP910521 ("ĢM kukurūza"), no tās sastāv vai ir no tās ražota;

B.tā kā ĢM kukurūza rada Cry1B.34 toksīnu un ir izturīga pret herbicīdu glufozinātu;

C.tā kā glufozināts ir klasificēts kā reproduktīvajai sistēmai toksiska viela (1B) un tāpēc tam tiek piemēroti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1107/2009 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp., ELI: https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/2009/1107/oj). noteiktie izslēgšanas kritēriji; tā kā termiņš atļaujai lietot glufozinātu Savienībā beidzās 2018. gada 31. jūlijā;

D.tā kā Cry1B.34 ir sintētisks sapludinātais proteīns, kurā apvienots Cry1B, Cry1Ca1 un Cry9Db1 un kurš izstrādāts, lai nodrošinātu izturību pret insektiem, konkrētāk, tauriņu kārtas kaitēkļiem, bet nav pierādīts tā specifiskums mērķsugām;

E.tā kā ģenētiskā modifikācija ietver divu posmu procesu, proti, CRISPR/Cas9 izmantošanu, lai ievietotu "nosēšanās platformu", kam seko bombardēšana ar mikroskopiskām daļiņām, lai panāktu gēnu ekspresijas kasetes ievietošanu;

Trūkst komplementāro herbicīdu novērtējuma

F.tā kā Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 503/2013 Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 503/2013 (2013. gada 3. aprīlis) par ģenētiski modificētas pārtikas un barības atļauju pieteikumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 un par Komisijas Regulas (EK) Nr. 641/2004 un Komisijas Regulas (EK) Nr. 1981/2006 grozījumiem (OV L 157, 8.6.2013., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2013/503/oj). ir prasīts novērtēt, vai paredzamās lauksaimniecības darbības ietekmēs pētīto galējo punktu rezultātus; tā kā saskaņā ar minēto īstenošanas regulu tas jo īpaši attiecas uz herbicīdtolerantiem augiem;

G.tā kā lielāko daļu ĢM kultūraugu ģenētiski modificē, lai tie būtu toleranti pret vienu vai vairākiem komplementāriem herbicīdiem, kurus var izmantot visā ĢM kultūraugu audzēšanas laikā, attiecīgajam kultūraugam neiznīkstot, kā tas būtu gadījumā, ja izmantotu pret herbicīdiem neizturīgu kultūru; tā kā vairākos pētījumos konstatēts, ka herbicīdtolerantu ĢM kultūraugu audzēšanā vairāk izmanto komplementārus herbicīdus, un tas lielā mērā notiek tādēļ, ka ir parādījušās herbicīdtolerantas nezāles Sk., piemēram, Schulz, R., Bub, S., Petschick, L. L., Stehle, S., Wolfram, J., "Applied pesticide toxicity shifts toward plants and invertebrates, even in GM crops", Science 372(6537), 2021, 81.–84. lpp., https://doi.org/10.1126/science.abe1148; Bonny, S., "Genetically Modified Herbicide-Tolerant Crops, Weeds, and Herbicides: Overview and Impact", Environmental Management, 2016. g. janvāris; 57(1), 31.–48. lpp., https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/26296738; Benbrook, C. M., "Impacts of genetically engineered crops on pesticide use in the U.S. – the first sixteen years", Environmental Sciences Europe, 2012. gada 28. septembris, sējums 24(24), https://enveurope.springeropen.com/articles/10.1186/2190-4715-24-24.;

H.tā kā herbicīdtolerantu ĢM kultūraugu izmantošanas dēļ lauksaimnieki ir piesaistīti nezāļu pārvaldības sistēmai, kas lielā mērā vai pilnībā ir atkarīga no herbicīdiem, un to panāk, uzliekot piemaksu par ĢM sēklām, kas attaisnojama tikai tad, ja lauksaimnieki, kas iegādājas šādas sēklas, izsmidzina arī komplementārus herbicīdus; tā kā lielāka atkarība no komplementāriem herbicīdiem saimniecībās, kurās audzē ĢM kultūraugus, paātrina pret minētajiem herbicīdiem rezistentu nezāļu rašanos un izplatību un tādējādi rada vajadzību vēl vairāk izmantot herbicīdus, proti, apburto loku, ko dēvē par "herbicīdu skrejceliņu";

I.tā kā negatīvā ietekme, ko rada pārmērīga paļaušanās uz herbicīdiem, pasliktina augsnes veselību, ūdens kvalitāti un biodaudzveidību augsnē un zem tās, kā arī palielinās iedarbība uz cilvēkiem un dzīvniekiem, iespējams, arī tāpēc, ka lielāks daudzums herbicīdu atlieku nonāk pārtikā un dzīvnieku barībā;

J.tā kā tiek uzskatīts, ka novērtējums par ĢM augos konstatētajām herbicīdu atliekām un metabolītiem ir ārpus EFSA Ekspertu grupas ģenētiski modificētu organismu jautājumos ("EFSA Ekspertu grupa ĢMO jautājumos") kompetences, un tādēļ to neveic kā daļu no ĢMO apstiprināšanas procesa;

Neatbildēti jautājumi par Bt toksīniem

K.tā kā vairāki pētījumi liecina, ka ir novērotas blakusparādības, kas Bt toksīnu iedarbības rezultātā var ietekmēt cilvēka imūnsistēmu, un ka daži Bt toksīni var darboties kā palīgvielas Ieskatam: Rubio-Infante, N., Moreno-Fierros, L., "An overview of the safety and biological effects of Bacillus thuringiensis Cry toxins in mammals", Journal of Applied Toxicology, 2016. gada maijs, 36(5), 630.–648. lpp., https://onlinelibrary.wiley.com/doi/full/10.1002/jat.3252., proti, nonākot saskarē ar citiem proteīniem, tie var palielināt šo proteīnu alerģiskas iedarbības iespējamību;

L.tā kā zinātniskā pētījumā tika atklāts, ka Bt toksīnu toksiskumu var pastiprināt arī mijiedarbība ar atliekām, kas radušās no izsmidzināšanas ar herbicīdiem, un ka ir vajadzīgi turpmāki pētījumi par transformācijas notikumu kombinēto iedarbību (ĢM kultūras, kas pārveidotas tā, lai būtu tolerantas pret herbicīdiem un ražotu insekticīdus Bt toksīnu veidā) Bøhn, T., Macagnan Rover, C., Semenchuk, P. R., "Daphnia magna negatively affected by chronic exposure to purified Cry-toxins", Food and Chemical Toxicology, 2016. gada maijs, 91. sējums, 130.–140. lpp., https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0278691516300722.; tā kā tomēr tiek uzskatīts, ka herbicīdu atlieku un to metabolītu potenciālās mijiedarbības ar Bt toksīniem novērtēšana neietilpst EFSA Ekspertu grupas ĢMO jautājumos kompetencē, un tāpēc tā netiek veikta kā daļa no riska novērtējuma;

Bt kultūras: ietekme uz blakussugu organismiem

M.tā kā atšķirībā no insekticīdu lietošanas, ja iedarbība notiek izsmidzināšanas laikā un ierobežotu laiku pēc tās, Bt ĢM kultūraugu izmantošana izraisa pastāvīgu Bt toksīnu iedarbību uz mērķa organismiem un blakussugu organismiem;

N.tā kā pieņēmumu, ka Bt toksīniem ir vienots, tikai mērķa organismus ietekmējošs iedarbības veids, vairs nevar uzskatīt par pareizu un nevar izslēgt ietekmi uz blakussugu organismiem; tā kā tiek ziņots par dažādu ietekmi uz aizvien lielāku skaitu blakussugu organismu;

Dalībvalstu un ieinteresēto personu komentāri

O.tā kā dalībvalstis trīs mēnešu apspriešanās periodā EFSA iesniedza daudzas kritiskas piezīmes https://efsa.onlinelibrary.wiley.com/action/downloadSupplement?doi=10.2903%2Fj.‌efsa.2024.8716&file=efs28716-sup-0012-Annex8.pdf., arī par to, ka attiecīgo pētījumu sarakstā, kas norādīts pieteikuma iesniedzēja literatūras pārskatā, nav iekļauti pētījumi par Bt proteīnu apriti vidē vai par Bt kultūru atlieku iespējamo ietekmi uz blakussugu organismiem, lai gan šādi pētījumi pastāv;

P.tā kā laukizmēģinājumos, kas veikti, lai analizētu ĢM kukurūzas sastāvu un fenotipu, nav ņemti vērā dažādi vides apstākļi un ģenētiskais fons, kas ir būtiski tās audzēšanai, jo īpaši tādās valstīs kā Brazīlija;

Q.tā kā Cry1B.34 toksiskuma novērtējumā nav ņemta vērā augu sastāvdaļu vai izmantoto herbicīdu atlieku kopējā ietekme;

R.tā kā komplementārais herbicīds glufozināts ir saistīts ar ievērojamu risku biodaudzveidībai, augsnes un ūdens kvalitātei, kā arī ekosistēmas ilgtermiņa veselībai;

S.tā kā gēnu sajaukšanās risks ar radniecīgiem savvaļas augiem, piemēram, teosinti, par ko ziņots Spānijā un Francijā, rada bažas par transgēnu noturību un ietekmi uz vidi;

T.tā kā Īstenošanas regulā (ES) Nr. 503/2013 paredzētās monitoringa prasības nav pienācīgi īstenotas, jo nav veikta neatkarīga datu pārbaude;

Vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšana visā pasaulē un Savienības starptautisko saistību ievērošana

U.tā kā stratēģiskā dialoga par lauksaimniecības nākotni Eiropas Savienībā secinājumos "Strategic Dialogue on the Future of EU Agriculture - A shared prospect for farming and food in Europe", 2024. gada septembris, https://agriculture.ec.europa.eu/document/download/171329ff-0f50-4fa5-946f-aea11032172e_en?filename=strategic-dialogue-report-2024_en.pdf. Komisija tiek aicināta atkārtoti izvērtēt savu pieeju attiecībā uz tirgus pieejamību lauksaimniecības pārtikas importam un eksportam, ņemot vērā izaicinājumu, ko rada Savienības un tās tirdzniecības partneru atšķirīgie standarti; tā kā taisnīgākas tirdzniecības attiecības globālā līmenī, kas saskan ar veselīgas vides mērķiem, bija viena no galvenajām lauksaimnieku prasībām 2023. un 2024. gada demonstrāciju laikā;

V.tā kā ANO īpašā referenta jautājumos par tiesībām uz pārtiku 2017. gada ziņojumā konstatēts, ka jo īpaši jaunattīstības valstīs bīstamiem pesticīdiem ir katastrofāla iedarbība uz veselību https://www.ohchr.org/en/documents/thematic-reports/ahrc3448-report-special-rapporteur-right-food.; tā kā ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu ("ANO IAM") 3. mērķa 9. apakšmērķis paredz līdz 2030. gadam būtiski samazināt tādu nāves gadījumu un slimību skaitu, ko izraisa bīstamas ķīmiskas vielas un gaisa, ūdens un augsnes piesārņojums un kontaminācija https://indicators.report/targets/3-9/.;

W.tā kā tirdzniecības nolīgums starp ES un Mercosur stimulēs tādas pārtikas un dzīvnieku barības importu Savienībā, kas satur ģenētiski modificētus organismus, sastāv vai ir ražota no tiem; tā kā Brazīlija un Argentīna ir starp pasaulē lielākajiem ĢMO ražotājiem un pesticīdu izmantotājiem, tostarp tādu ĢMO un pesticīdu, kuri Savienībā ir aizliegti veselības vai vides apsvērumu dēļ;

X.tā kā Kuņminas–Monreālas globālais biodaudzveidības satvars, par ko 2022. gada decembrī vienojās ANO Konvencijas par bioloģisko daudzveidību ("ANO KBD") Pušu konferences 15. sesijā, ietver globālu mērķi līdz 2030. gadam vismaz par 50 % samazināt pesticīdu radīto apdraudējumu Skatīt https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/ip_22_7834.;

Y.tā kā Regulā (EK) Nr. 1829/2003 ir noteikts, ka ĢM pārtika vai dzīvnieku barība nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību, dzīvnieku veselību vai vidi un ka Komisijai savu lēmumu izstrādē ir jāņem vērā visi attiecīgie Savienības tiesību aktu noteikumi un citi pamatoti faktori, kas attiecas uz izskatāmo jautājumu; tā kā šādiem pamatotiem faktoriem būtu jāietver Savienības saistības, kas izriet no ANO IAM un ANO KBD;

Atkarības no importētas barības samazināšana

Z.tā kā viena no atziņām, kas gūta no Covid-19 krīzes un joprojām notiekošā kara Ukrainā, ir tāda, ka Savienībai ir jāizbeidz atkarība no atsevišķām kritiski svarīgām izejvielām; tā kā komisāram Kristofam Hansenam adresētajā pilnvarojuma vēstulē Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena aicina viņu meklēt veidus, kā samazināt kritiski svarīgu preču importu https://commission.europa.eu/document/2c64e540-c07a-4376-a1da-368d289f4afe_en.;

Nedemokrātiska lēmumu pieņemšana

AA.tā kā Parlaments astotajā sasaukumā kopumā pieņēma 36 rezolūcijas, kurās iebilda pret tādu ĢMO laišanu tirgū, kas paredzēti izmantošanai pārtikā un dzīvnieku barībā (33 rezolūcijas), un pret ĢMO audzēšanu Savienībā (trīs rezolūcijas); tā kā Parlaments devītajā sasaukumā pieņēma 38 rezolūcijas, kurās iebilda pret ĢMO laišanu tirgū, un pašreizējā desmitajā sasaukumā jau ir pieņēmis vēl astoņas rezolūcijas, kurās iebilst pret ĢMO laišanu tirgū;

AB.tā kā Komisija turpina piešķirt atļaujas ĢMO, neraugoties uz pašas atzītajām nepilnībām demokrātiskā lēmumu pieņemšanas procesā, dalībvalstu atbalsta trūkumu un Parlamenta iebildumiem;

AC.tā kā nav vajadzīgas izmaiņas tiesību aktos, lai Komisija varētu nepiešķirt atļaujas ĢMO gadījumos, kad ar dalībvalstu kvalificētu balsu vairākumu nav sniegts pozitīvs atzinums Pārsūdzības komitejā Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 182/2011 6. panta 3. punktu Komisija "var pieņemt", nevis "pieņem" projektu, ja Pārsūdzības komitejā ar dalībvalstu kvalificētu balsu vairākumu nav sniegts pozitīvs atzinums.;

AD.tā kā Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgā komiteja, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā, 2024. gada 22. novembra balsojumā nolēma atzinumu nesniegt un tas nozīmē, ka atļaujai nav dalībvalstu kvalificēta balsu vairākuma atbalsta; tā kā arī Pārsūdzības komitejas 2024. gada 17. decembra balsojumā atzinums netika sniegts,