1.atgādina, ka šobrīd pētniecība un inovācija mums ir izšķirīga joma un ka Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, 2024. gada jūlijā iepazīstinot Parlamentu ar savu programmu otrajam Eiropas Komisijas priekšsēdētājas pilnvaru termiņam, norādīja, ka Eiropai ir jāizvirza “pētniecība un inovācija mūsu ekonomikas centrā”;

2.atzīmē, ka M. Draghi, E. Letta un M. Heitor ziņojumos pētniecībai un inovācijai ir piešķirta vislielākā nozīme, lai Eiropa kļūtu konkurētspējīga, kā arī uzsvērts, ka steidzami ir jārīkojas, lai neatpaliktu; uzsver, ka ir vajadzīga stingra apņemšanās izveidot tādu nākamo pamatprogrammu, kas būtu būtisks ieguldījums Eiropas konkurētspējā un labklājībā kopumā;

3.atgādina, ka M. Draghi un M. Heitor ziņojumi ir trauksmes signāls Eiropai, lai tā stātos pretī globālajai konkurencei un Ķīnas zinātnes būtiskajai izaugsmei iepriekšējos gados; atzinīgi vērtē to, ka pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” panākumu līmenis ir augstāks nekā pamatprogrammai “Apvārsnis 2020”; atzinīgi vērtē pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” spēju reaģēt uz krīzēm, piemēram, Covid-19 un ģeopolitiskām problēmām, taču pauž nožēlu ne tikai par papildu finansējuma trūkumu, bet arī par pastāvīgiem finansējuma samazinājumiem, kas apdraud sākotnējās prioritātes;

4.pauž nožēlu par negatīvo pieredzi pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” īstenošanā, jo pārejā no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” uz pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” lielākoties ir pieredzēta sarežģītības un birokrātijas palielināšanās; uzsver, ka dažās programmas daļās panākumu rādītāji joprojām ir tik zemi, ka tie nemudina iesniegt potenciāli izcilus pieteikumus, jo īpaši no pētniekiem, kas strādā maza budžeta pētniecības institūtos un MVU; uzskata, ka stratēģiskajai plānošanai lielākā mērā ir jāsekmē plānošanas kvalitāte un jāstiprina visu pētniecībā un inovācijā ieinteresēto personu iesaiste, kas līdz šim, šķiet, nav bijusi sevišķi rezultatīva; uzskata, ka 10. pamatprogramma ir jābalsta uz pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” instrumentiem, kas ir apliecinājuši savu efektivitāti un lietderību;

5.uzsver, cik būtiski ir pamatprogrammā iestrādāt elastību; norāda, ka M. Heitor ziņojumā ir uzsvērts, cik būtiski ir reaģēt uz straujajām izmaiņām zinātnes un inovācijas jomā, un ieteiktas radikālas reformas, kā pamatprogrammas pārvaldībā iesaistīt speciālistus, ko jo īpaši varētu panākt, ja izveidotu ierosinātās divas jaunās padomes, kā arī uzaicinājumos iesniegt pieteikumus izvirzītu mazāk preskriptīvas prasības; atgādina — M. Draghi ziņojumā ir norādīts, ka pašreizējā pamatprogrammas pārvaldība ir lēna un birokrātiska, ka tās organizācija būtu jāpārveido tā, lai tā vairāk būtu balstīta uz rezultātiem un to novērtētu augstākā līmeņa eksperti, un ka turpmākā pamatprogramma būtu jāpārvalda cilvēkiem, kuriem ir pierādīta pieredze pētniecības vai inovācijas jomā; atzīmē, ka inovatīvas idejas ne vienmēr var prognozēt un plānot, un uzsver, ka ir vajadzīgs pietiekams finansējums, kas nav iepriekš īpaši ieplānots, jo tikai tā var pilnībā izmantot inovācijas attīstības potenciālu;

6.uzsver — lai nodrošinātu labāko Eiropas pētnieku līdzdalību visas programmas gaitā, ir ļoti būtiski izstrādāt pamatprogrammu, kas balstīta uz izcilību; ir pārliecināts, ka viens no ES pētniecības un inovācijas politikas tvēruma būtiskajiem trūkumiem ir saistīts arī ar to, ka trūkst jēgpilnas integrētas un papildinošas pieejas starp tādām pētniecības un inovācijas darbībām, kuras ir pielāgotas vietējiem apstākļiem un kuras virza izcilības centieni, jo īpaši starp pamatprogrammu un kohēzijas politikas pētniecības un inovācijas daļu, kuru apmērs ES budžeta ziņā ir vienāds; atzīmē, ka pētniecības rezultātu ieviešana un komercializācija joprojām ir liela problēma Eiropā;

7.atgādina par M. Heitor ziņojumā pausto ieteikumu veicināt pievilcīgu un iekļaujošu Eiropas pētniecības, izstrādes un inovācijas ekosistēmu; atgādina par E. Letta ziņojumā pausto ieteikumu veicināt piektās brīvības attīstību vienotajā tirgū; atgādina par M. Draghi ziņojumā konstatēto, ka ES inovācijas ekosistēmas sadrumstalotība ir viens no pamatcēloņiem, kādēļ Eiropas inovācijas rezultāti ir tik vāji; atgādina, ka Līgumi paredz pamatprogrammas iekļaušanu Eiropas Pētniecības telpas attīstībā; ir pārliecināts — lai maksimāli palielinātu pamatprogrammas ietekmi, tā ir jāiekļauj plašākā Eiropas pētniecības politikā, ar ko nodrošina, ka Eiropa ir pievilcīga vieta pētniecības darbībām, kas piesaista pasaules mēroga talantus, efektīvi pārvērš zinātni ekonomikas izaugsmē un sabiedrības attīstībā un efektīvi novērš inovācijas plaisu ES; uzskata, ka gaidāmajam Eiropas Pētniecības telpas aktam (EPT akts) vajadzētu būt mērķētam uz tieši tādas Eiropas izveidi; atzīst, ka joprojām pastāv būtiski šķēršļi intelektuālā darbaspēka apritei starp dalībvalstīm, tostarp kvalifikāciju atzīšanai;

8.prasa dalībvalstīm obligāti uzņemties konkrētas saistības, lai līdz 2030. gadam pētniecības un izstrādes izdevumu rādītājs atbilstu nospraustajiem 3 % no IKP; atzīmē, ka ES investē ievērojami mazāk nekā citas pasaules lielvaras un ka vairāk nekā divdesmit gadus ES nav sasniegusi izdevumu 3 % mēķrādītāju, proti, 2022. gadā pētniecībā un izstrādē ieguldīti 2,24 % no ES IKP, savukārt ASV tam tērē 3,5 % no IKP; uzsver, ka ES ieguldījumi pētniecībā un izstrādē ik gadu kļūst aizvien mazāki un padziļinās plaisa starp ES un trešām valstīm; norāda, ka pastāv būtiskas atšķirības starp pētniecības un izstrādes intensitāti 27 ES dalībvalstīs, no kurām piecas sasniedz pētniecības un izstrādes izdevumu 3 % mērķrādītāju, savukārt citas nesasniedz pat 1 %; atgādina — tā kā kopējais ES budžeta ieguldījums pētniecības un izstrādes izdevumos ir zem 7 % M. Draghi ziņojums par Eiropas konkurētspējas nākotni, 236. lpp., ļoti neliela daļa no kopējiem publiskajiem izdevumiem tiek novirzīta pētniecībai un izstrādei ES; atzīmē, ka valstu izdevumus pētniecībai nevajadzētu samazināt, reaģējot uz ES pētniecības finansējuma pieejamību no alternatīviem avotiem; uzsver, ka ir vajadzīgi kopīgi Eiropas un valstu centieni, lai uzlabotu pētniecības un inovācijas finansēšanu; uzsver arī privāto ieguldījumu svarīgo lomu pētniecībā un inovācijā, jo tie papildina publisko finansējumu; pauž nožēlu, ka Eiropas privātie ieguldījumi pētniecībā, izstrādē un inovācijā atpaliek no ieguldījumiem Ķīnā un ASV, proti, ES tie ir 1,3 % no IKP, savukārt ASV — 2,4 % un Ķīnā — 1,9 % no IKP; tāpēc prasa, lai ES intervencei būtu izšķirīga loma kā pētniecības un attīstības izdevumu katalizatoram, un prasa uzlabot koordināciju un saskaņošanu starp valstu un ES pētniecības un izstrādes izdevumiem;

9.uzsver, ka liela loma ir ilgtermiņa publiskajam finansējumam nolūkā atbalstīt izcilus fundamentālos pētījumus, kuru pamatā ir zinātniska tieksme pēc zināšanām un kuru vienīgais mērķis ir attīstīt zinātnes atziņas bez acīmredzama vai tūlītēja labuma, un dažkārt šādu pieeju nosaka talants uz atklājumiem;

10.uzsver pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas 72. apsvērumu, kurā noteikts, ka nolūkā garantēt zinātnisko izcilību un saskaņā ar Hartas 13. pantu programmai būtu jāveicina akadēmiskās brīvības ievērošana visās valstīs, kas gūst labumu no programmas līdzekļiem; uzsver — lai gan vairākās valstīs, kas saņem pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” līdzekļus, ir notikuši vairāki ar akadēmisko brīvību saistīti incidenti, Komisija nav efektīvi izmantojusi šo apsvērumu, lai risinātu konkrētas problēmas; atzinīgi vērtē par jaunuzņēmumiem, pētniecību un inovāciju atbildīgās komisāres uzklausīšanā Parlamentā pausto apņemšanos ierosināt priekšlikumu tiesību aktam par zinātniskās pētniecības brīvību; aicina Komisiju iesniegt šādu leģislatīvo priekšlikumu saskaņā ar Parlamenta 2024. gada 17. janvāra rezolūciju;

11.atbalsta augsto klimata izdevumu līmeni pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” pirmajos gados; mudina Komisiju turpināt iesākto, lai sasniegtu vispārējo klimata izdevumu mērķrādītāju, proti, 35 % apmērā, un to saglabāt visā programmas darbības laikā;

12.uzsver, ka programma “Apvārsnis Eiropa” ir uz pareizā ceļa, lai atbilstīgi programmas “Apvārsnis Eiropa” vadlīnijām sasniegtu nosprausto izdevumu mērķrādītāju, neņemot vērā principu “nenodarīt būtisku kaitējumu”, ja vien tas nav skaidri prasīts attiecīgajā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus; uzsver, ka nav nedz juridiska pienākuma, nedz juridiska pamata principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” vai principa “nenodarīt kaitējumu” horizontālai piemērošanai; atzinīgi vērtē par jaunuzņēmumiem, pētniecību un inovāciju atbildīgās komisāres E. Zaharijevas apņemšanos izvērtēt pašreizējo un jauno pieeju principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanai, tostarp šādas piemērošanas juridisko pamatu, un nosūtīt minēto izvērtējumu Parlamentam; mudina Komisiju pirms 10. pamatprogrammas sākuma ziņot Parlamentam par principa “nenodarīt (būtisku) kaitējumu” izmantošanas ietekmi uz pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, ietverot aplēsi par saistītajām īstenošanas izmaksām, un šo aplēsi iesniegt Komisijai un saņēmējiem, kā arī iesniegt aplēsi par minētā principa ietekmi uz projektu pieteikumu vienkāršošanu;

13.uzskata, ka pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” īstenošanas laikā vairāki nozīmīgi globāli notikumi pakļauj riskam tūkstošiem pētnieku, tostarp ES kaimiņvalstīs, kā rezultātā ievērojami pieaug to pētnieku pieteikumi, kuri ārkārtas stāvokļa dēļ var tikt izvietoti Eiropā; tomēr secina, ka saskaņā ar pašreizējo programmu ES nav pieejams pietiekams finansējums, lai atbalstītu riskam pakļautos pētniekus, un ka dažu dalībvalstu un NVO centieni ir sadrumstaloti;

14.apstiprina starptautiskās sadarbības nozīmi zinātnes attīstībā; šajā sakarībā pauž bažas, ka starptautiskā sadarbība pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” ir mazāka salīdzinājumā ar programmu “Apvārsnis 2020”; mudina Komisiju meklēt iespējas noslēgt (un arī noslēgt) papildu asociācijas nolīgumus ar trešām valstīm un vēlreiz atgādina Eiropas Parlamenta 2024. gada 8. februāra rezolūcija par asociācijas nolīgumiem trešo valstu dalībai Savienības programmās (OV C, C/2024/6341, 7.11.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/6341/oj. un uzsver, ka Parlamenta spēja sniegt jēgpilnu piekrišanu starptautiskiem nolīgumiem, jo īpaši attiecībā uz pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas 16. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto valstu dalību ES programmās, tiek kavēta, ja šādi nolīgumi neparedz sistēmu, kas garantē parlamentāro kontroli saskaņā ar piekrišanas procedūru attiecībā uz dalību konkrētā ES programmā;

15.jo īpaši atzinīgi vērtē Apvienotās Karalistes un Šveices iesaistīšanos pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”, jo šāda iesaistīšanās apliecina, ka Apvienotās Karalistes un Šveices zinātne un inovācija ir neatņemama Eiropas zinātnes un inovācijas ekosistēmas daļa; atkārtoti pauž bažas par grozīto protokolu 2023. gadā un tā noteikumiem par automātisku korekcijas mehānisma piemērošanu Apvienotajai Karalistei; uzsver, ka visos starptautiskajos nolīgumos par Šveices asociēšanu ES programmās būtu pilnībā jāievēro Parlamenta prerogatīva sniegt jēgpilnu piekrišanu saskaņā ar Parlamenta rezolūciju par asociācijas nolīgumiem trešo valstu dalībai Savienības programmās;

16.pieņem zināšanai Komisijas Balto grāmatu par iespējām palielināt atbalstu pētniecībai un izstrādei, kas saistīta ar divējāda lietojuma tehnoloģijām; uzskata, ka gandrīz visi respondenti, kas piedalījās sabiedriskajā apspriešanā par šo Balto grāmatu, noraidīja 3. risinājumu; uzsver, ka daudzi respondenti 1. un 2. risinājuma ietekmi vērtēja par nepietiekami skaidru, lai spētu noteikt, kurš risinājums būtu vēlamāks; uzsver — plaši tiek atzīts, ka pašreizējā sistēma ir jāuzlabo, lai nodrošinātu publisko līdzekļu efektīvu izmantošanu un veicinātu Eiropas tehnoloģisko suverenitāti; atzīmē, ka komisāre E. Zaharijeva uzklausīšanā Parlamentā apņēmās turpināt šo novērtēšanu, iespējams, veicot jaunu pētījumu, lai nodrošinātu, ka paustie viedokļi pārstāv visas ieinteresētās personas;

17.atzīmē, ka pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” ir panākts ievērojams progress dzimumu līdztiesības ziņā, proti, ir noteikti dzimumu līdztiesības plāni kā atbilstības kritērijs un visā programmā dzimumu dimensija pētniecības un inovācijas saturā pēc noklusējuma ir noteikta kā līguma piešķiršanas kritērijs; konstatē — jaunākās analīzes apstiprina, ka dzimumu līdztiesības plānu noteikšanai par atbilstības kritēriju ir bijusi katalizatora ietekme;

18.pauž dziļu pārliecību, ka ES izdevumi zinātnei, pētniecībai un inovācijai ir labākais ieguldījums mūsu kopīgajā Eiropas nākotnē un konkurētspējas un sociālā progresa palielināšanā, kā arī inovācijas plaisas sekmīgā novēršanā; piekrīt M. Draghi, ka visi publiskie pētniecības un izstrādes izdevumi ES līmenī būtu labāk jākoordinē, proti, pienācīgi jāsaskaņo ieguldījumi ar ES stratēģiskajām prioritātēm, koncentrējoties uz finansēšanas iniciatīvām, kas rada būtisku ietekmi un pievienoto vērtību, un ka šajā nolūkā izšķirīga nozīme ir reformētai un stiprinātai pamatprogrammai; uzsver — lai nodrošinātu reālu pievienoto vērtību, pētniecības un izstrādes izdevumi būtu arī labāk jākoordinē dalībvalstu līmenī; vēlreiz norāda, ka reformētie fiskālie noteikumi izslēdz valstu līdzekļu izmantošanu ES programmu līdzfinansēšanai, un prasa pilnībā izmantot šo iespēju, lai palielinātu ES finansējumu pētniecībai;

19.uzsver, ka standartizācijas darbības ir svarīgas, lai Eiropas uzņēmumi varētu efektīvi izmantot pētniecības un inovācijas radītās konkurences priekšrocības;

20.uzsver pētniecības un inovācijas būtisko lomu dažādās rūpniecības nozarēs, jo tās veicina darbvietu radīšanu un Eiropas konkurētspējas palielināšanu salīdzinājumā ar trešām valstīm;

21.uzsver Eiropas Inovācijas padomes (EIP) darba nozīmi Eiropas konkurētspējas veicināšanā; šajā sakarībā uzsver, ka ieguldījumi saskaņā ar EIP nodrošina izrāvienu un rada vēl nebijušas inovācijas, kurām ir revolucionārs un neierobežots potenciāls; uzsver arī EIP instrumenta “Accelerator” unikālo priekšlikumu sniegt īpaši pielāgotu atbalstu augsta potenciāla jaunuzņēmumiem, kuru finansēšanā nav ieinteresētas bankas;

22.atzinīgi vērtē to, ka 44 % no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” budžeta līdz šim ir veicinājuši digitālo un industriālo pārkārtošanos, jo īpaši stimulējot sadarbību tehnoloģiju izstrādē, kas ir būtiska Eiropas konkurētspējai;

23.pauž stingru pārliecību, ka lietišķās pētniecības, izstrādes un inovācijas rīcībpolitikas papildus to būtiskajai lomai ilgtermiņa un ilgtspējīgas konkurētspējas nodrošināšanā ir instrumenti, ar ko novērst, prognozēt un risināt galvenās globālās un sociālās problēmas;

24.uzskata, ka pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” stagnēja administratīvā vienkāršošana, ņemot vērā, ka 32 % dalībnieku uzskata, ka pieteikšanās pamatprogrammai “Apvārsnis Eiropa” ir apgrūtinošāka nekā “Apvārsnis 2020”, savukārt gandrīz puse dalībnieku nav ziņojuši par atšķirībām Eiropas Komisija: Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāts, Evaluation study on excellent science in the European framework programmes for research and innovation – Final report phase 2 – Supporting the interim evaluation of Horizon Europe [Novērtējuma pētījums par izcilību zinātnē Eiropas pētniecības un inovācijas pamatprogrammās — galīgā ziņojuma 2. posms — pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropai” starpposma izvērtēšanas atbalsta dokuments], Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2024, 47–48. lpp., un pauž bažas par “paplašinātajām kumulatīvajām darījumu un administratīvajām izmaksām”’ M. Heitor ziņojums, 90. lpp.; atzīmē — caurmērā atbalsta saņēmēji ziņojuši, ka 6–10 % no sava projekta budžeta tērējuši administratīvajām izmaksām, turklāt 48 % respondentu administratīvajām izmaksām tērējuši vairāk nekā 10 % no budžeta, tostarp 10 % saņēmēju norādījuši, ka administratīvajām izmaksām tērējuši vairāk nekā 20 %; pauž nožēlu, ka “Apvārsnis Eiropa” dotācijas piešķiršanas termiņš ir ilgāks nekā pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanas laikā un ka tas pārsniedz Komisijas noteikto termiņu Eiropas Komisija: Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāts, Evaluation study on excellent science in the European framework programmes for research and innovation – Final report phase 2 – Supporting the interim evaluation of Horizon Europe [Novērtējuma pētījums par izcilību zinātnē Eiropas pētniecības un inovācijas pamatprogrammās — galīgā ziņojuma 2. posms — pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropai” starpposma izvērtēšanas atbalsta dokuments], Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2024, 49. lpp., proti, astoņus mēnešus; prasa turpināt administratīvo vienkāršošanu, racionalizēt attiecīgās procedūras, samazināt izmaksas un vairāk koncentrēties uz pieteikumu iesniedzējiem, un uzsver, ka vienkāršošanai jāstrādā pieteikuma iesniedzēju labā, vienlaikus nodrošinot, ka pieteikumos ir ietverta visa informācija, kas vajadzīga viņu izcilības novērtēšanai;

25.atgādina, ka pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” dotācijas nolīguma ar norādēm parauga pirmā pilnā versija tika publicēta tikai 2024. gada maijā — vairāk nekā trīs gadus pēc programmas sākuma; norāda, ka bez šā dokumenta pilnas versijas saņēmēji nav pilnībā informēti par juridiskajiem un finansiālajiem nosacījumiem, kas saistīti ar dotācijas nolīguma parakstīšanu; atgādina, ka pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” dotāciju nolīguma ar norādēm pirmā versija tika publicēta pirms programmas oficiālā sākuma; norāda, ka acīmredzamais iemesls novēlotai publicēšanai ir korporatīvā pieeja dotāciju nolīgumu paraugiem, ko Komisija saskaņā ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu izmantoja ES programmām;

26.atzīmē, ka dažādiem saņēmējiem ir dažādi viedokļi un pieredze par fiksētas summas funkcionalitāti; konstatē, ka atsevišķi saņēmēji par vienkāršošanu neuzskata fiksētas summas finansējuma ieviešanu; uzsver, ka 2024. gada novērtējums par fiksētas summas finansējumu sniedz neskaidrus datus, kas rada nopietnas bažas un neatbildētus jautājumus, piemēram, saistībā ar neskaidrību par ex post revīzijas ietekmi, un vienlaikus apstiprina citus iebildumus, piemēram, darba pakotņu skaita mākslīgu pieaugumu Eiropas Komisija: Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāts, Assessment of Lump Sum Funding in Horizon 2020 and Horizon Europe — Analysis of implementation data and feedback from survey [Fiksētas summas finansējuma izmantošanas novērtējums pamatprogrammās “Apvārsnis 2020” un “Apvārsnis Eiropa” — īstenošanas datu analīze un apsekojumos gūtās atbildes], 2024. gada 25. jūlijs.Viens no galvenajiem strīda avotiem bija tas, ka nav zināma fiksētas summas finansējuma pilnīga ietekme uz projektiem, ņemot vērā, ka trūka būtisku datu par pilnībā slēgtiem projektiem. Turklāt jau agrīnā posmā tika atzīts, ka fiksētas summas maksājumi, iespējams, labāk strādātu mazākos projektos (un viena saņēmēja projektos), taču lielākās šaubas rada to ietekme uz lielākiem, daudz sarežģītākiem projektiem. Sk., piemēram, EARTO, EUA un CESAER 2021. gada kopīgo paziņojumu (https://www.eua.eu/news/eua-news/eua-cesaer-and-earto-call-for-caution-in-the-use-of-lump-sum-funding-in-horizon-europe.html). Iebildumi pret fiksētas summas maksājumu plašo izmantošanu izriet no tā, ka bez būtiskiem datiem par pieredzi saistībā ar fiksētas summas maksājumiem un bez rezultātiem, kuri gūti lielos, vairāku saņēmēju projektos, fiksētas summas maksājumu ietekme uz šiem projektiem nav zināma. Tāpēc 2024. gada novērtējumā vajadzēja pievērsties šai problēmai. Liela daļa no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” izmēģinājuma projektiem ietvēra EPP koncepcijas pamatojuma projektus, kas ir mazas, viena saņēmēja dotācijas. Ņemot vērā koncepcijas pamatojuma projektu īpašo raksturu, tie nav iekļauti lielākajā daļā analīžu par fiksētas summas maksājumu finansējumiem, tomēr ne visos gadījumos. Piemēram, šķiet, ka tie ir iekļauti slēgto projektu skaitā (koncepcijas pamatojuma projektu īpatsvars ir 44 % no visiem projektiem — sk. Komisijas 2024. gada novērtējuma 8. lpp., tāpēc tie ir jāiekļauj 96 % no slēgto pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektiem — sk. 6. attēlu). Šāda selektīva un nepārredzama datu izmantošana novērtējumu padara mazticamu.; uzskata — šis novērtējums apstiprina, ka fiksētas summas finansējumu atsevišķi saņēmēji var uzskatīt par vienkāršošana, bet ne visi Eiropas Komisijas prezentācijas 2. slaids tīmekļseminārā “Fiksētas summas maksājuma finansējums: kā tas darbojas? Kā rakstīt priekšlikumu?”, 2024. gada 16. maijs, https://ec.europa.eu/research/participants/docs/h2020-funding-guide/other/event240516.htm. Eiropas Komisija: ES zinātnes un inovācijas promocijas video sižets par fiksētām summām “Kā izvērtēt fiksētas summas priekšlikumus: ievads”, 2023, https://www.youtube.com/watch?v=VsSO_s1Ec84.Eiropas Komisija: ES zinātnes un inovācijas tīmekļseminārs “Fiksētas summas maksājumi pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”: Kā tas darbojas un kādi ir nākamie soļi?”, 2022, https://www.youtube.com/watch?v=gUFYkhxE70I. Prezentācijas 3.05. minūtē direktors M. Will atsaucas uz kļūdu īpatsvara samazināšanu, norādot to kā iemeslu fiksētas summas maksājumu izmantošanai. Prezentācijas pirmā slaida 10.35. minūtē kļūdu īpatsvara samazinājums ir minēts kā fiksētas summas maksājumu izmantošanas galvenais mērķis.;

27.uzskata, ka ar vienkāršošanu, ko piedāvā fiksētas summas finansējums, atceļ visus pienākumus atbalsta saņēmējiem ziņot par faktiskajām izmaksām Komisijai un atceļ projektu ex post finanšu revīzijas; atzinīgi vērtē to, ka rezultātā kļūdu īpatsvars ir zemāks; tomēr uzsver, ka kļūdu īpatsvars ir instruments, ar ko nodrošināt publisko līdzekļu pienācīgu izlietojumu, un tas nav mērķis pats par sevi; šajā sakarībā brīdina, ka nedrīkst apdraudēt ļoti veiksmīgas programmas izdevumu kvalitāti, pārāk ātri palielinot fiksētas summas maksājumu izmantošanu;

28.konstatē, ka vidējais konsorciju lielums pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” ir ievērojami lielāks nekā pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” Vidējais dalībnieku skaits dotācijā palielinājās no 5,0 pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” līdz 7,1 pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” (sk.: “Apvārsnis Eiropa” stratēģiskā plāna 2025.–2027. gadam analīze). Tajā pašā laikā sadarbības dotāciju īpatsvars samazinājās no 78 % pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” līdz 56 % pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” (sk. M. Heitor ziņojuma 9.1. aili).; uzskata, ka konsorciji uzlabo sadarbību un ka lielāki konsorciji veicina plašāku un, iespējams, daudzveidīgāku sadarbību; tomēr uzsver, ka lielāku konsorciju pārvaldība prasa arī vairāk laika un centienus gan priekšlikuma sagatavošanas, gan projekta īstenošanas posmā, kas atņem resursus pētniecībai; turklāt uzskata, ka sarežģītāki konsorciji jaunpienācējiem ir mazāk pievilcīgi, ņemot vērā, ka pārvaldība ir sarežģītāka un tai ir vajadzīgi resursi un pieredze;

29.uzsver, cik būtiska ir atvērta un pieejama programma ar zemiem pieteikuma prasību sliekšņiem, lai nodrošinātu jaunpienācēju, kā arī MVU līdzdalību; uzsver, ka vairāk nekā puse no MVU dalībniekiem pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” ir jaunpienācēji Eiropas Komisija: Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāts, “MVU dalība pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” — galvenie skaitļi (un galvenie jautājumi) pirmajos trijos gados”, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2024, 11. lpp.; uzskata, ka administratīvais slogs, ieguldījumiem nepieciešamais laiks un lietojumprogrammu sarežģītība var atturēt MVU no dalības programmā Eiropas Parlaments, Zinātnes un tehnoloģiju nākotnes paneļdiskusija, programma “Apvārsnis Eiropa”: atsevišķu tematu stratēģisks izvērtējums, 2024, 48. lpp.; atzīmē, ka vienkāršas, mazas un ātri pieejamas MVU instrumenta dotācijas pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” pievilka tādus jaunpienācējus kā MVU 90 % MVU instrumenta 1. posma dalībnieku bija jaunpienācēji, bet līdz šim tikai 70 % no EIP instrumenta “Accelerator” dalībniekiem ir jaunpienācēji. Eiropas Komisija: Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāts, “MVU dalība pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” — galvenie skaitļi (un galvenie jautājumi) pirmajos trijos gados”, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2024, 11. lpp.;

30.uzskata, ka Komisijai nav izdevies izveidot elastīgu un vienlaikus stingru pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” pārvaldību, un tas ir novedis pie sarežģītas īstenošanas; sagaida, ka starpposma novērtējuma ziņojumā uzmanība tiks pievērsta trūkumiem un iespējamiem risinājumiem;

31.konstatē, ka ir svarīgi no 1. pīlāra atbalstīt zinātniskās izcilības veidošanos un piesaistīt augsti kvalificētu pētniecību ar Eiropas Pētniecības padomes (EPP) starpniecību, kā arī atbalstīt tādas programmas kā Marijas Sklodovskas–Kirī vārdā nosauktās darbības (MSCA);

32.atzinīgi vērtē EPP darba pastāvīgos panākumus; uzsver, ka tās panākumi ir atkarīgi no Zinātniskās padomes neatkarības; uzsver, ka daži iepriekšējie gadi ir apliecinājuši, ka tāda spējīga un apņēmīga Zinātniskās padomes priekšsēdētāja klātbūtne, kuram ir atzītas zinātniskās pilnvaras, ir būtiska EPP darbībai un neatkarībai; atzīmē, ka EPP Zinātniskās padomes augšupējie uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus un neatkarīga pārvaldība ir bijuši ļoti efektīvi;

33.uzsver gan EPP, gan MSCA spēju piesaistīt Eiropai talantīgus zinātniekus; atzīmē MSCA vērtīgo ieguldījumu Eiropas līderībā zinātnes jomā; ar bažām konstatē, ka MSCA panākumu rādītāji ir zemi;

34.uzsver, ka 1. pīlāra finansētajos pētniecības projektos būtu jāievēro princips “augsts risks / augsta atdeve”; ierosina precizēt novērtēšanas kritērijus, lai stingri nodrošinātu “augsta riska / augstas atdeves” realizāciju pētniecības priekšlikumu izvērtēšanā; konstatē, ka “augsts risks” nozīmē arī jaunu pētniecības metožu izmantošanu;

35.uzsver, ka pētniecības infrastruktūras un jo īpaši digitālās pētniecības infrastruktūras nodrošina būtisku platformu pētniekiem un inovatoriem dažādās disciplīnās un nozarēs, lai apmainītos ar datiem, metodēm un speciālajām zināšanām, veicinot jaunu tehnoloģiju izstrādi un izmantošanu nolūkā stiprināt Eiropas tehnoloģisko suverenitāti; šajā sakarībā jo īpaši atzinīgi vērtē progresu, kāds panākts saistībā ar Eiropas atvērtās zinātnes mākoni un Eiropas muzeju mākoni;

36.uzsver, ka kopdarbīga pētniecība ir Eiropas pamatprogrammu fundaments; norāda, cik svarīgs ir 2. pīlārs, kas ir stratēģiski būtisks instruments un veicina Eiropas mēroga sadarbību, apvienojot resursus un zināšanas un saskaņojot publiskās un privātās pētniecības un inovācijas darba programmas; atzīmē, ka šāda sadarbība nenotiktu bez ES finansējuma līdzīgā apmērā, kas uzsver ES sadarbības programmu unikālo pievienoto vērtību, ļaujot Eiropai risināt sarežģītas sociālās problēmas un integrēt uzņēmumus kritiski svarīgās kontinenta mēroga vērtības ķēdēs; uzskata, ka 2. pīlārs ir veicinājis sadarbību pētniecības jomā un jo īpaši ir spējis atbalstīt kopīgas pētniecības un inovācijas darba programmas tehnoloģiju attīstības jomā, izmantojot kopuzņēmumus, un tas veicina ES konkurētspēju;

37.uzskata, ka 2. pīlārs ir stratēģisks instruments, ar ko nodrošināt Eiropas mēroga sadarbību un zināšanu un resursu apvienošanu, piesaistīt privātos ieguldījumus un apvienot publiskā un privātā sektora ieinteresētās personas visā Eiropā, lai risinātu sarežģītas sociālās problēmas; uzskata, ka ir svarīgi turpināt atbalstīt šo sadarbību; tomēr konstatē, ka 2. pīlārs ir sarežģīts; uzskata, ka šā pīlāra īstenošana joprojām ir pārāk sarežģīta un būtu jāuzlabo, jāvienkāršo un jāracionalizē, ņemot vērā mērķi gūt rezultātus, nevis tikai risināt izdevumu problēmu; atzīmē, ka vairāki iesaistītie instrumenti, piemēram, daudzveidīgās partnerības, sarežģītā un hierarhiskā misiju administratīvā īstenošana, kā arī daudzās budžeta izmaiņas ir radījušas nevajadzīgu sarežģītību, kas no dalības projektos attur pieteikuma iesniedzējus un jo īpaši jaunpienācējus; uzsver, cik būtiska ir šo instrumentu pieejamība, jo īpaši visu Eiropas reģionu MVU, lai līdzdarboties spētu visi izcilie pētnieki un inovatori, kā arī lai veicinātu spējas radītās inovācijas ieviest uzņēmumos; atzinīgi vērtē paziņojumu par līdzsvarošanu 2. pīlārā, lai panāktu labāku līdzsvaru starp dažādiem pētniecības un inovācijas darbību veidiem, sākot ar fundamentāliem pētījumiem un beidzot ar inovāciju, kas orientēta uz tirgu, kā tas paziņots pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” otrajā stratēģiskajā plānā; šajā sakarībā atzīmē Eiropas Pētniecības un inovācijas telpas komitejas atzinumā secināto par 10. pamatprogrammu, proti, ka pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” klasteru struktūra rada nevajadzīgus šķēršļus dalībniekiem, kuri meklē finansējumu, jo īpaši jaunpienācējiem, kā arī M. Draghi ziņojumā secināto, ka “programmai būtu jākonsolidē visnotaļ sadrumstalotās un neviendabīgās darbības”;

38.atzīmē, ka pētniecības rezultātu plašapjoma ieviešana un komercializācija joprojām ir Eiropas lielākā problēma; atgādina par uzņēmējdarbības izšķirīgo lomu tādās jomās kā, piemēram, izcilu lietišķo pētījumu komerciāla un ekonomiska izmantošana revolucionārās inovācijās;

39.uzsver, ka Eiropas Inovācijas padome aizpilda visiem zināmo investīciju nepietiekamību, lai lielākā mērā varētu finansēt revolucionāras inovācijas Eiropas Komisija: Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāts, Evaluation study of the European framework programmes for research and innovation for an innovative Europe – Report phase 2 (support study for the interim evaluation of Horizon Europe) [Novērtējuma pētījums par Eiropas pētniecības un inovācijas pamatprogrammām inovatīvai Eiropai — ziņojuma 2. posms (pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” starpposma izvērtēšanas atbalsta dokuments)], Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2024, 98. lpp.; pieņem zināšanai, ka EIP panākumu līmenis ir ļoti zems, un uzskata, ka šis fakts apstiprina EIP finansējuma būtiskumu, kā arī raida satraucošu signālu, ka programmai nepietiek finansējuma; atzinīgi vērtē to, ka EIP kā instruments tika pilnveidota, ieviešot pārejas pasākumus, kuri veido noslēdzošo posmu inovatora darbībā, kas sākas no pirmās idejas un beidzas ar ieviešanu praksē, kā arī atvieglo tehnoloģiju izstrādi un validēšanu; uzsver EIP valdes sniegto konsultāciju kvalitāti un būtiskumu un šajā sakarībā atgādina, cik svarīgas pamatprogrammas īstenošanas gaitā ir ekspertu konsultācijas;

40.uzskata, ka EIP principā ir nepieciešams un izcils instruments; ir vienisprātis, ka 3. pīlāra centrālais uzdevums ir EIP darba racionalizēšana un veicināšana, privāto investīciju piesaistīšana un pētniecības komercializācijas atbalsts, kā tas apstiprināts M. Heitor ziņojumā. tomēr pauž nožēlu, ka Komisija ir pieņēmusi atsevišķus īstenošanas lēmumus, kuru dēļ EIP vairs neatbilst paredzētajam mērķim, proti, palīdzēt uzņēmumiem izvērst savu darbību; atzīst, ka EIP vajadzētu būt elastīgai, lai stratēģiski palielinātu tās spējas atbalstīt revolucionāras tehnoloģijas; pauž stingru pārliecību, ka EIP var pilnībā izmantot savu potenciālu, ja tiks precizēts un nostiprināts programmas juridiskais un institucionālais satvars;

41.pauž nožēlu, ka ne visi Parlamenta 2022. gada 22. novembra rezolūcijā par Eiropas Inovācijas padomes īstenošanu izklāstīti ieteikumi ir ieviesti, jo īpaši ieteikums veikt rūpīgu novērtējumu par veidiem, kā uzlabot EIP īstenošanu, un ieteikums apsvērt iespēju saskaņā ar LESD 187. pantu izveidot neatkarīgu ES struktūru, kas būtu galvenā struktūra, kura atbild par EIP īstenošanu; turklāt pauž nožēlu, ka ir ignorēts Parlamenta ieteikums nodrošināt, ka pašu kapitāla un dotāciju komponenti tiek īstenoti tiešā savstarpējā koordinācijā;

42.vērš uzmanību uz programmu vadītāju darbu EIP; pauž stingru atbalstu tādu ekspertu izstrādātai stratēģisko datu pieejai, kuriem ir plaši zināma pieredze attiecīgajā jomā, lai efektīvi plānotu stratēģiskus, uz problēmu risināšanu balstītus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus; jo īpaši atzinīgi vērtē darbu, ko programmu vadītāji paveikuši, lai palīdzētu projektos rast un realizēt pievienoto vērtību, apvienojot kopīgu interešu projektus;

43.ņem vērā kopumā pozitīvos novērtējumus (jo īpaši attiecībā uz ES pievienoto vērtību), ko snieguši neatkarīgi zināšanu un inovāciju kopienu (ZIK) eksperti; atzīmē, ka EIT ZIK palīdz stiprināt saiknes starp augstāko izglītību un uzņēmējdarbību, ka arī novērst prasmju trūkumu, un ka būtu jāizpēta iespējas veidot sinerģiju ar augstskolām, kā tas ierosināts jaunākajos ES tiesību aktos (piemēram, Neto nulles emisiju industrijas aktā, Kritiski svarīgo izejvielu aktā, kiberdrošības pakotnē); turklāt uzsver, ka EIT reģionālās inovācijas shēmas (RIS) darbības palīdz mazināt Eiropas inovācijas spēju plaisu; atgādina, ka būtu jārada lielāka sinerģija, lai pārvarētu inovācijas plaisu starp EIT un citām darbībām, piemēram, ES sagatavošanas darbību “Inovācija vietējiem apstākļiem pielāgotai pārveidei”, un uzskata, ka EIT ZIK varētu uzlabot sinerģiju pamatprogrammā (3. pīlāra darbībās un starp pīlāriem) un izveidot konkrētu sinerģiju starp izcilības virzītu un konkrētai vietai pielāgotu inovāciju, piemēram, īstenojot no Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta vadītajām pētniecības un inovācijas darbībām izrietošos instrumentus, tādus kā instruments “Starpreģionālās investīcijas inovācijā (I3)”;

44.tomēr ar nožēlu secina, ka Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta kā programmas daļas nozīmi apšauba vairākas ieinteresētās personas, tostarp atsevišķi no lielākajiem līdzekļu saņēmējiem; uzsver, ka ieinteresētās personas principā atzinīgi vērtē zināšanu un inovāciju kopienu koncepciju, kas ir lietderīgs instruments, kā efektīvi attīstīt un integrēt inovācijas ekosistēmu; uzskata, ka divi galvenie jautājumi, kas raisa bažas, ir ZIK finansiālās autonomijas prasības Sk., piemēram, Eiropas Universitāšu asociācijas redzējumu par 10. pamatprogrammu, 14. lpp.: https://www.eua.eu/publications/positions/paving-the-way-for-impactful-european-r-i.html. un EIT organizācijas centrālā vadība, kas ir pārāk birokrātiska un apgrūtinoša un rada ZIK pārvaldības grūtības Sk., piemēram, Fraunhofer Gesellschaft nostāju: https://www.fraunhofer.de/content/dam/zv/en/institutes/international/brussels/finalpapers/Fraunhofer_PositionPaper_EIT.pdf.; secina, ka daudzām ieinteresētajām personām finansiālās un citas izmaksas, tostarp lielais slogs, ko rada dalība ZIK, neatsver ieguvumus, ko sniedz salīdzinoši nelielais finansiālais atbalsts, kas tām ir būtisks;

45.lai gan atsevišķi centieni jau ir veikti, pauž nožēlu, ka sinerģija starp EIP, EIT un EPP nav pietiekami attīstīta;

46.atzinīgi vērtē to, ka pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” piedalās aizvien lielāks skaits struktūru no citām valstīm; konstatē, ka inovācijas plaisa joprojām pastāv un ka, neraugoties uz inovācijas snieguma atšķirību samazināšanos Eiropā, tas tomēr notiek pārāk lēni, ja ņem vērā, ka jau divdesmit gadus bijuši centieni šo plaisu novērst; tomēr uzsver, ka šī inovācijas plaisa Eiropā negatīvi ietekmē ES kopumā, jo tas nozīmē, ka pieejamie talanti netiek izmantoti un ir sagaidāms, ka ekonomiskās atšķirības ES palielināsies; norāda, ka šo zemo līdzdalību daļēji var izskaidrot ar strukturāliem faktoriem, tostarp valstu nepietiekamu publisko ieguldījumu pētniecībā un izstrādē, kas mazina valstu pētniecības un inovācijas sistēmu efektivitāti, par ko savukārt liecina zemais vērtējums Eiropas inovācijas rezultātu pārskatā; turklāt atzīmē, ka pastāv saikne starp augsta līmeņa dalību pamatprogrammā un lieliem valstu publiskajiem ieguldījumiem pētniecībā un izstrādē; pauž stingru pārliecību, ka neatkarīgi no Eiropas līmenī īstenotajiem centieniem inovācijas plaisu nevar novērst, ja reformas neveic pašas valstis, un atsaucas uz Eiropas Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu 09/2022 par šo jautājumu; atzīst, ka ir vajadzīgi jauni un efektīvāki paplašināšanas mehānismi, taču šo darbību finansējumam galvenokārt būtu jānāk no valstīm, un tas jāpapildina ar kohēzijas politikas līdzekļiem; aicina Komisiju nodrošināt, ka gaidāmajā EPT aktā dalībvalstīm ir noteikti stingri pienākumi uzlabot savu pētniecības un inovācijas sistēmu darbību, lai novērstu nepietiekamu sniegumu strukturālu problēmu dēļ;

47.uzsver izcilības zīmoga nozīmi pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”; uzskata, ka šāds zīmogs daļēji kompensē pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” joprojām trūkstošo finansējumu, kas būtiski kavē spēju pienācīgi atbalstīt visus augstas kvalitātes priekšlikumus; turklāt atzīst, ka šāds zīmogs zināmā mērā var uzlabot citu valstu pētnieku līdzdalību; tomēr uzsver, ka šo zīmogu nevar uzskatīt par tiešā finansiālā atbalsta aizstājēju, jo īpaši tāpēc, ka zīmogs nav finansējuma garantija;

48.atzīmē, ka plaukstošai Eiropas inovācijas ekosistēmai ir vajadzīgas spēcīgas un labi savienotas konkrētai vietai pielāgotas inovācijas ekosistēmas un ka labāk savienota Eiropas inovācijas ekosistēma būs būtiska nolūkā uzlabot Eiropas konkurētspēju, noturību un stratēģisko autonomiju; atzīst, ka sadarbība starp teritoriālajām ekosistēmām ļauj Eiropas reģioniem izmantot savas kopīgās priekšrocības, lai efektīvāk izstrādātu inovatīvus risinājumus; uzsver, ka šāda sadarbība arī paātrina tehnoloģiju komercializāciju un izvēršanu, stiprinot ES konkurētspēju arī pasaules mērogā; atzīst, ka publiskās pētniecības organizācijas, tostarp universitātes, ir būtiski un vietējiem apstākļiem pielāgoti inovācijas virzītājspēki;

49.uzsver misiju zinātniskās komunikācijas lomu un vajadzību šo komunikāciju stiprināt, jo šādi tiek tuvināti pētniecības rezultāti sabiedrībai un ir vieglāk risināt problēmu, kas saistīta ar neuzticēšanos pētniecībai un inovācijai, kā arī vienlaikus būs vieglāk iegūt sabiedrības atbalstu publiskajiem ieguldījumiem pētniecībā un inovācijā; atgādina, ka Komisijas paziņojumā “ES misiju darbība divu gadu garumā — panāktā progresa novērtējums un turpmākā virzība” misijas netika pozitīvi novērtētas un tika secināts, ka tās nav sasniegušas tādus galvenos mērķus kā ārējā finansējuma piesaistīšana;

50.atgādina par partnerību būtisko nozīmi, jo tās saved kopā Komisiju un privātos un/vai publiskos partnerus, un uzskata, ka šīm partnerībām ir jāsaņem pastāvīgs atbalsts noteikta mērķa sasniegšanai noteiktā darbības jomā; uzsver, ka publiskā un privātā sektora partnerības pārvaldības struktūras būtu jāracionalizē un jāvienkāršo nolūkā izvairīties no nevajadzīga sloga un vairāk koncentrēties uz galvenajām prioritātēm; uzskata, ka kopuzņēmumi ir ļoti noderīgi instrumenti, lai veicinātu pētniecības programmu labāku koordināciju un saskaņošanu visā ES, kā arī publiskā un privātā sektora līdzieguldījumus pētniecībā un izstrādē; ar nožēlu norāda, ka Eiropas rūpniecībā kopumā kopuzņēmumi vēl nav palielinājuši pētniecības un izstrādes izdevumus;

51.norāda, ka kopš minētā paziņojuma publicēšanas misiju īstenošanā nav notikušas būtiskas izmaiņas; secina, ka pašreizējā pieeja misijām nav pietiekami mērķēta uz jauna radošuma un pētniecības un inovācijas ideju veicināšanu nolūkā risināt problēmas; uzskata, ka uz misijām orientētā plānošanā vajadzētu ietvert mērķus, kurus var sasniegt ar pētniecības un inovācijas palīdzību, un plānošana būtu jāīsteno, izmantojot atklātus uzaicinājumus iesniegt augšupējas idejas misiju īstenošanai, un plānošana būtu jāpārvalda ar portfeļa pieeju, pamatojoties uz EIP programmu vadītāju pieredzi; uzskata, ka uz misijām orientētai plānošanai pirmkārt un galvenokārt vajadzētu realizēties kā jaunai pieejai pētniecības plānošanā, kurā lielāks uzsvars likts uz augšupējām pētniecības idejām, kas veicina starpdisciplinaritāti un jo īpaši rada telpu sinerģijai starp sociālajām, humanitārajām un mākslas zinātnēm (SSHA) un tehnoloģiju virzītām darbībām nolūkā risināt problēmas; tāpēc aicina Komisiju izmēģināt šo pieeju un atlikušajos programmas “Apvārsnis Eiropa” darbības gados lielāko daļu no misijām piešķirtajiem līdzekļiem tērēt skaidri formulētiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus par pētniecības un inovācijas darbībām, kas var palīdzēt sasniegt konkrētu mērķi; mudina Komisiju apsvērt, vai ir lietderīgi turpināt finansēt katru pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” misiju, un mudina rast papildu finansējumu un atbalstu misiju turpināšanai citās ES budžeta sadaļās un attiecīgā gadījumā valstu un reģionālā līmenī;

52.atbalsta M. Heitor ziņojumā pausto priekšlikumu pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” izveidot eksperimentālu vienību, lai eksperimentētu ar jaunām īstenošanas metodēm un instrumentiem nolūkā veicināt reālu vienkāršošanu dalībniekiem un programmas īstenošanu padarīt raitāku; mudina Komisiju no 2025. gada izveidot darba grupu, kuras uzdevums būtu uzlabot Eiropas pusgada efektivitāti atbilstīgi ES pienesumam 3 % mērķrādītāja sasniegšanā, kā tas skaidri minēts M. Draghi un M. Heitor ziņojumos un kā to vēlreiz norādījuši Eiropas līderi Budapeštas deklarācijā par jauno Eiropas konkurētspējas kursu;

53.prasa, lai Komisija pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” turpinātu izmantot fiksētas summas finansējumu un to piemērotu saņēmējiem, attiecībā uz kuriem novērtējumi liecina, ka šāda veida finansējums nepārprotami ir novedis pie vienkāršošanas, piemēram, MVU un projektiem, par kuriem ir pārliecinoši pierādījumi, ka panākta īstena vienkāršošana; šajā sakarībā uzsver, ka iecere paplašināt fiksētas summas maksājumu izmantošanu 2026.–2027. gada darba programmā joprojām ir apšaubāma, ņemot vērā pašreizējās bažas un neziņu par fiksētas summas maksājumu ietekmi uz vienkāršošanu, ko šādi maksājumi piedāvā atsevišķiem saņēmējiem, kā arī bažas par šādu maksājumu ietekmi uz finansēto projektu kvalitāti; aicina Komisiju veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu ES līdzekļu lietderīgu un efektīvu izmantošanu, pirms pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” atlikušajos darbības gados tiek palielināta pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” budžeta izdevumu daļa, šim nolūkam izmantojot fiksētas summas, kā arī aicina Komisiju izpētīt iespēju vēl vairāk uzlabot sistēmu, lai fiksētas summas finansējums patiešām vienkāršotu procesu, kādā saņēmēji tiek pie atbalsta; atbalsta Eiropas Revīzijas palātas ieteikumu definēt tvērumu attiecībā uz ex post kontrolēm, kurās pārbauda fiksētas summas dotācijas;

54.atbalsta M. Heitor ziņojumā pausto aicinājumu steidzami izveidot līdzfinansējuma pozīciju “Izvēlēties Eiropu” un līdz 2035. gadam pašreizējo Eiropas intelektuālā darbaspēka emigrāciju pārvērst par intelektuālā darbaspēka pieaugumu, un šajā sakarībā norāda, ka šī pozīcija būtu jāuzskata par nozīmīgu un unikālu iespēju Eiropai pašreizējā neskaidrajā ģeopolitiskajā kontekstā, jo īpaši pēc nesenajām ASV prezidenta vēlēšanām, un tādēļ minētā pozīcija būtu steidzami jāsāk īstenot 2025. gadā;

55.aicina Komisiju nekavējoties atjaunot EIP autonomiju un elastību, lai izskaustu pašreizējos sarežģītos procesus, kas noveduši pie zema īstenošanas līmeņa; uzskata, ka EIP pārejas pasākumiem vajadzētu būt mērķētiem uz priekšlikumiem, kuru pamatā ir jebkura pamatprogrammas projekta rezultāti, neatkarīgi no programmas daļas, kura tikusi finansēta ar attiecīgo projektu;

56.mudina Komisiju kā Līgumu uzraudzītāju atsaukties uz pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas 72. apsvērumu, lai panāktu akadēmiskās brīvības lielāku ievērošanu ES, kā arī asociētajās valstīs, un jo īpaši šo apsvērumu izmantot par pamatu, lai atklāti un tieši vērstos pret klajiem dalībvalstu valdību pieļautiem akadēmiskās brīvības pārkāpumiem;

57.iesaka papildus principam “nenodarīt (būtisku) kaitējumu” izmantot detalizētus Komisijas norādījumus par to, kā izvērtēt atbilstību šim principam konkrētajā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus, ja tajā šo principu izmanto;

58.saistībā ar plānotajām diskusijām par ļoti gaidīto Konkurētspējas fondu, par ko Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņoja savā 2024. gada 17. jūlija runā Strasbūrā, aicina 10. pamatprogrammu padarīt par atsevišķu ES programmu, kas veltīta ES pētniecības un inovācijas izcilībai un stratēģisko tehnoloģiju izstrādei, aicina tam paredzēt ievērojami lielāku budžetu, kas atbilstu mērķim atvēlēt izdevumiem 3 % no IKP un kas būtu pietiekams, lai finansētu vismaz 75 % no iesniegtajiem Uzsver, ka nebūtu pieņemama pieeja mainīt “izcilības” slieksni nolūkā sasniegt 75 % mērķuzdevumu bez budžeta palielināšanas. priekšlikumiem, kas novērtēti kā izcili; iesaka 10. pamatprogrammā koncentrēties uz trim galvenajiem mērķiem:a)izveidot Eiropas ideju konkursu un rīku, ar ko paātrināt attīstību no fundamentālās zinātnes līdz inovācijas izvēršanai, sniedzot atbalstu fundamentālajai pētniecībai un pamatpētījumiem, kā arī stiprinot inovatīvu risinājumu ieviešanu un izmantošanu,b)atbalstīt stratēģiskas pētniecības iniciatīvas, kurām nepieciešama plaša un Eiropas mēroga sadarbība, jo programmas spēja piešķirt prioritāti šīm iniciatīvām būs ārkārtīgi svarīga, lai uzlabotu Eiropas spējas risināt sociālās problēmas, ar kurām tā saskaras, kā arī Eiropas rūpniecībai un MVU, tostarp tādās jomās kā tehnoloģiju pilnveide un Eiropas ekosistēmu veicināšana nolūkā novērst konkurētspējas atšķirības ar mūsu globālajiem konkurentiem, galveno uzmanību pievēršot prioritāru inovatīvo un progresīvo tehnoloģiju izstrādei un to realizēšanai konkrētos inovatīvu produktu, procesu un pakalpojumu lietojumos,c)stiprināt EPT, tostarp pievēršoties problēmai, ko rada inovācijas plaisa Eiropā;

59.iesaka Komisijai nodrošināt uz lietotājiem orientētu, uz zinātnes atziņām balstītu, efektīvu un lietderīgu programmas īstenošanu, cita starpā:a)īstenot uzlabotu pārvaldību, iedvesmojoties no M. Heitor ekspertu grupas un M. Draghi ziņojuma konstatējumiem, lai pievērstos vajadzībai uzlabot programmas elastību nolūkā to:i.mērķēt uz izcilākās zinātnes veicināšanu, tehnoloģiju izstrādi un inovāciju,ii.sniegt pienesumu ES prioritāšu īstenošanā uz nosacījumiem, kas ir piemēroti zinātnei un inovācijai,iii.balstīt uz pašpārvaldes principu, ar kura palīdzību attiecīgās jomas neatkarīgi speciālisti, kuri strādā sabiedrības interesēs, varētu sniegt konsultācijas, kā pētniecība un inovācija vislabāk var sekmēt politikas veidotāju noteikto politikas prioritāšu sasniegšanu; šā principa īstenošanas nolūkā un saskaņā ar M. Heitor ziņojumu ieteikt jaunu padomju izveidi, kuras sniegtu ekspertu padomus par programmas stratēģiskajām prioritātēm, kā arī par uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus tekstu formulēšanu, lai nodrošinātu to kvalitāti,b)ietvert EIP programmu vadītāju amatus, kas būtu līdzvērtīgi amatiem, kādus ieņem Amerikas ARPA aģentūru programmu vadītāji, un attiecīgie vadītāji būtu iecelti ārpus Komisijas struktūrām, viņiem būtu pierādīta pieredze attiecīgajā jomā, viņi uz iepriekš noteiktu periodu tiktu iecelti par pētniecības un inovācijas komisāra īpašajiem padomniekiem, lai nodrošinātu viņu atbildības līmeni Komisijā, un viņu uzdevums būtu pārvaldīt projektu stratēģiskā redzējuma portfeļus, sekmēt sadarbību starp projektiem attiecīgā gadījumā visā programmā, lai ieguvumi būtu visiem, un, pamatojoties uz stratēģisko informāciju, formulēt risināmās problēmas nolūkā veicināt Eiropas vadošo lomu konkrētās attiecīgo ekspertu specializācijas jomās,c)īstenot radikālu vienkāršošanu administratīvajā darbā, kas saistīts ar 10. pamatprogrammas projektu pieteikumiem un pārvaldību, ņemot vērā M. Heitor ziņojumā ietverto priekšlikumu, proti, pieteikumu sistēmai vispirms uzticēties un pēc tam pārbaudīt, kā arī līdz absolūtam minimumam samazināt pieteikumos prasīto informāciju, proti, priekšlikumu iesniegšanas posmā nevajadzētu iekļaut informāciju, kas nav absolūti nepieciešama priekšlikuma zinātniskās vai inovatīvās kvalitātes labam kvalitatīvam izvērtējumam,d)veicināt sinerģiju un koordinētu plānošanu un īstenošanu ar citām programmām un nozaru rīcībpolitikām, jo īpaši ar turpmāko jauno industriālo politiku un turpmākajiem svarīgajiem projektiem visas Eiropas interesēs, kas saistīti ar pētniecību, izstrādi un inovāciju valstu un ES līmenī;

60.iesaka dzimumu līdztiesību kā atbilstības kritēriju finansējuma saņemšanai saglabāt 10. pamatprogrammā, kā tas ir pašlaik, proti, tas ir pastāvīgs un neatņemams elements, lai varētu saņemt ES pētniecības finansējumu;

61.iesaka nodrošināt, lai vispārīgais mērķis attīstīt EPT veicinātu izcilas, vienotas un labi funkcionējošas Eiropas pētniecības telpas izveidi, kas piesaista talantus, integrē jaunpienācējus esošajos tīklos un nodrošina piekļuvi pasaules vadošajām pētniecības un tehnoloģiju infrastruktūrām, vienlaikus saglabājot iespēju iesniegt izcilus pētniecības priekšlikumus neatkarīgi no atbalstošās pētniecības iestādes, kā arī atbalstītu ar valstu finansētājiem kopīgi izstrādātas agrīnās pētniecības programmas; uzsver, ka gaidāmajam EPT aktam ir jānodrošina lielākas valstu investīcijas, valstu reformas un šķēršļu likvidēšana, lai būtu iespējama brīva zināšanu, tehnoloģiju un pētnieku aprite, kas rada apstākļus tādai 10. pamatprogrammai, kura atbalstītu labi funkcionējošas EPT izveidi;

62.uzskata, ka pētniecības infrastruktūrām, COST un sadarbības programmām būtu jāveicina šā vispārējā mērķa sasniegšana; ir pārliecināts, ka 10. pamatprogrammai būtu jākalpo kā instrumentam stratēģiskai investēšanai tehnoloģiju infrastruktūrās; uzskata, ka MSCA ir būtisks instruments šā mērķa sasniegšanai, jo šis instruments veicina mobilitāti visā ES un starp katrā nozarē labākajiem un veiksmīgākajiem, kas tiek izraudzīti, pamatojoties uz iesniegto priekšlikumu izcilību; uzskata — lai veicinātu EPT integrāciju, būtu jāmudina programmā iesaistīties tādām vienībām, kuru sniegums pētniecības jomā ir zems;

63.pauž stingru pārliecību, ka 10. pamatprogrammā būtu jāiekļauj jaunizveidota Eiropas stipendiju programma, kura paredzēta riskam pakļautajiem pētniekiem un kurā nolūkā sasniegt vispārējo mērķi tiktu ņemta vērā pašreizējā sagatavošanas darbībā gūtā pieredze;

64.turpina atbalstīt EIT zinību triādes pieeju, lai veicinātu inovāciju Eiropā; uzskata, ka ar reformētu un pārorientētu EIT būtu jāsekmē šā vispārējā mērķa sasniegšana, ņemot vērā tā īpašo lomu Eiropas inovācijas ekosistēmas integrēšanā;

65.uzskata, ka 10. pamatprogrammā paplašinātām un savstarpēji saistītām EPP un EIP vajadzētu būt Eiropas ideju konkursa virzītājspēkam un ka 10. pamatprogrammas budžetā par prioritāti būtu jānosaka minēto padomju budžeta palielināšana; iesaka šīs programmas izstrādāt tā, lai tās Eiropas inovācijas jomā radītu augšupējas sekmēšanas iespējas, kas ļautu ātri attīstīties un no fundamentālās zinātnes posma nonākt pie inovācijas izvēršanas;

66.uzskata, ka EIP var gūt panākumus tikai tad, ja tā, pirmkārt, spēj apvienotu finansējumu piedāvāt kā atsevišķu projektu, un, otrkārt, riska kapitāla tirgū spēj rīkoties tikpat paredzami un elastīgi kā privātā sektora dalībnieki, ko var panākt, ja īstenošanas vajadzībām izveido īpašu tiesību subjektu; uzsver — lai to realizētu, izšķirīga nozīme ir gan EPP, gan EIP pastiprinātai autonomijai un pašpārvaldei; šajā sakarībā uzskata, ka ir jāizpēta jaunas iespējas, kas nodrošinātu minēto padomju neatkarību un ilgtermiņa stabilitāti, piemēram, izveidojot atsevišķas juridiskas personas;

67.uzskata, ka EIP un EPP paplašināšanā būtu jāiekļauj lielāks finansējums fundamentālajiem pētījumiem, sadarbības un agrīnās pētniecības projektiem; iesaka īstenot šo paplašināšanu, lai finansētu mazākus projektus un konsorcijus nolūkā mazināt šķēršļus līdzdalībai, palielināt panākumu rādītājus un veicināt eksperimentēšanu ar jaunām idejām, kā arī sadarbību; uzskata, ka gan EIP instrumentam “Pathfinder”, gan EPP sinerģijas dotācijām ir sava loma šajā paplašinātajā augšupējas sadarbības pētniecības telpā; uzsver, ka ar EIP instrumentu “Pathfinder” būtu jāturpina finansēt problēmu risināšanu, taču būtu jāreformē uz problēmu risināšanu balstītie uzaicinājumi iesniegt pieteikumus, lai tie kļūtu līdzīgi uz ARPA balstīto problēmu risināšanas pieteikumiem, kas atstāj vietu augšupējiem priekšlikumiem, vienlaikus nodrošinot stratēģisko tehnoloģiju izstrādi;

68.mudina Komisiju izstrādāt 10. pamatprogrammu tā, lai ar to efektīvi varētu atbalstīt stratēģiskās pētniecības, tehnoloģiju izstrādes un ieviešanas iniciatīvas, galveno uzmanību pievēršot ierobežotam prioritāšu skaitam, kuras atbalstītu uz pētniecību orientētu konkurētspēju un Eiropas ekonomikas galveno nozaru noturību, kā arī risinātu sociālās problēmas laikposmā līdz 2040. gadam, un kurām risināmās problēmas mēroga un sarežģītības dēļ ir nepieciešama pārrobežu sadarbība; uzskata, ka šīs iniciatīvas varētu īstenot, pirmkārt, kā uz sociālām misijām orientētas programmas, kas risina sociālekonomiskās un/vai ekoloģiskās problēmas, otrkārt, kā uz tehnoloģiskām misijām orientētas programmas stratēģisko tehnoloģiju izstrādes paātrināšanai Eiropā, un treškārt, kā kopuzņēmumus, kas nodrošinātu kopīgus privātā sektora, dalībvalstu un ES ieguldījumus;

69.bez tam ir pārliecināts, ka 10. pamatprogrammas apmēram, kas piešķirts no budžeta, arī turpmāk vajadzētu būt pieejamam uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus par sadarbību augstākas gatavības tehnoloģiju jomā, lai atbalstītu stratēģisko sadarbību, kas nav iekļauta stratēģiskās iniciatīvās, un jo īpaši šo budžetu varētu izmantot stratēģiska rakstura uzaicinājumiem, ko programmu vadītāji izstrādājuši, lai turpinātu revolucionāras ekosistēmas izstrādi;

70.uzsver, ka 10. pamatprogrammā uz misijām orientētās programmas būtu jāorganizē pavisam citādi nekā pašreizējās misijas pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”; aicina Komisiju 10. pamatprogrammā īstenot uz misijām orientētas programmas, kurās izvirzīti mērķi, ko var sasniegt ar pētniecību un inovāciju, īstenojot atklātus uzaicinājumus iesniegt augšupējas idejas, veicinot starpdisciplinaritāti, arī starp darbībām, ko virza SSHA un tehnoloģijas, lai sasniegtu misijas mērķi, un šīs programmas būtu jāpārvalda, izmantojot portfeļa pieeju un pamatojoties uz pieredzi, kas gūta pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” iekļautā izmēģinājuma projektā; uzsver, ka šādu uz misijām orientētu programmu sekmīgai pārvaldībai ir vajadzīgas izcilas zināšanas par konkrēto misiju tematu, nevis vispārīgas zināšanas;

71.uzsver, ka 10. pamatprogrammas atbalsta saņemšanas procedūrās ir jāņem vērā uzņēmumu reālā situācija; uzskata, ka šajā nolūkā 10. pamatprogrammā no jauna būtu jāievieš uz nozari orientēta pieteikšanās procedūra, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta, īstenojot pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” instrumentu “Ātrais ceļš uz inovāciju”, jo īpaši tad, ja programmas mērķis ir atbalstīt stratēģiskas iniciatīvas;

72.ir pārliecināts, ka stratēģiska pieeja starptautiskajai sadarbībai ir svarīgāka nekā jebkad agrāk; uzskata, ka globāla sadarbība zinātnē ir būtiska cilvēces zināšanu attīstībai, bet to nevar īstenot ar naivu attieksmi; iesaka Komisijai izstrādāt skaidru stratēģisko politikas satvaru lēmumiem par starptautisko sadarbību, kurā būtu iekļauta, pirmkārt, skaidra trešo valstu asociācijas politika, kurā atzīts, ka asociācija ir politisko partnerību instruments, otrkārt, strukturēts process, lai noteiktu, kā atklātiem vai slēgtiem 10. pamatprogrammas projektiem jāveicina labākie iespējamie pētījumi, vienlaikus ņemot vērā arī ES stratēģiskās intereses, un, treškārt, plāns globālās sadarbības veicināšanai, izmantojot šo programmu;

73.uzsver, ka ir būtiski, lai 10. pamatprogramma atbilstu Padomes ieteikumam par pētniecības drošību; aicina Komisiju stratēģiskajā pieejā konstatēt, vai pareizo līdzsvaru starp drošību un atvērtību vislabāk var panākt programmu, uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus vai arī atlasītu projektu līmenī; turklāt uzskata, ka papildus pamatprogrammas elastības nodrošināšanai ir jāracionalizē noturības panākšana, lai tā kļūtu par visu nākamās pamatprogrammas lietišķās pētniecības, izstrādes un inovācijas pasākumu neatņemamu sastāvdaļu, ko īstenotu ar diferencētu pieeju atkarībā no konkrētā temata un darbības veida; jo īpaši uzskata, ka ar tirgu saistītajās inovācijas darbībās ir jāņem vērā risks, ka varētu palielināties atkarība no trešām valstīm, kā arī jāņem vērā tik nepieciešamā ES stratēģiskā autonomija;

74.principiāli iesaka nākamajai pamatprogrammai saglabāt civilu raksturu un aicinājumus iesniegt konkrētus aizsardzības pieteikumus deleģēt Eiropas Aizsardzības fonda pēctecim; mudina Komisiju turpināt alternatīvu izstrādi, kas stiprinātu sinerģiju starp pētniecības un izstrādes izdevumiem civilajā un aizsardzības jomā; aicina Komisiju konkrēti izpētīt, kā divējāda lietojuma potenciālu varētu izmantot pēc iespējas efektīvāk, jo īpaši pielietojot intervences pēc projektu atlases, nevis pēc uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus vai programmas definēšanas; uzsver, ka akadēmiskā brīvība ietver pētnieku tiesības izlemt, kādā pētniecībā un izstrādē viņi vēlas piedalīties;

75.iesaka programmā atzīt starpdisciplīnu pētniecības lomu sociālo problēmu risināšanā, tostarp labāk integrēt sociālās, humanitārās un mākslas zinātnes (SSHA); atkārtoti uzsver, ka ir vajadzīgs pietiekams finansējums pētniecības projektiem, kas risina sociālās problēmas un kas ietilpst SSHA jomā;

76.iesaka ieviest pētniecības darbības, ar ko veicinātu un sekmētu zemāka tehnoloģiju gatavības līmeņa pētījumus un fundamentālo pētniecību;

77.atzīmē, ka vismaz 35 % no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” izdevumiem klimata mērķiem tika piešķirti, lai sasniegtu vispārējo ES mērķi, proti, integrēt klimatrīcību ES nozaru rīcībpolitikās un fondos; uzskata, ka tas ir vērienīgs mērķis nolūkā nodrošināt, ka no10. pamatprogrammas pienācīgi tiek finansēta zinātne, pētniecība un inovācija, kas atbalsta ES klimata mērķus;

78.uzsver, ka saskaņā ar Finanšu regulas 33. panta 2. punkta d) apakšpunktu 10. pamatprogrammu reglamentējošos tiesību aktos būtu jāparedz iespēja 10. pamatprogrammā piemērot principu “nenodarīt (būtisku) kaitējumu”;

79.iesaka 10. pamatprogrammā atzīt standartizācijas centrālo lomu inovācijas veicināšanā, konkurētspējas uzlabošanā un ietekmīgu, tirgum gatavu risinājumu nodrošināšanā, panākot, ka ar standartizācijas darbībām saistītās izmaksas, ja tas ir būtiski projektiem, ir skaidri atzītas par attaisnotām, lai saņemtu atmaksājumus programmas ietvaros, kā arī piedāvājot atbalstu standartizācijas darbībās iesaistītajiem pētniekiem;

80.prasa noteikumos par trešo valstu iesaistīšanos 10. pamatprogrammā paredzēt, ka šādu iesaistīšanos var reglamentēt tikai ar starptautiskiem nolīgumiem, kuriem nepieciešama Parlamenta piekrišana par katru konkrēto iesaistīšanos konkrētajā ES programmā, tostarp attiecībā uz konkrētās iesaistīšanās darbības jomu;

81.atzīmē, ka 10. pamatprogrammā būtu jāņem vērā iespēja mākslīgo intelektu (MI) izmantot kā instrumentu, ar ko veicināt Eiropas pētniecības un izstrādes attīstību, vienlaikus apzinot konkrētos riskus, ko varētu radīt MI ļaunprātīga izmantošana zinātniskajā vidē, un paredzot attiecīgus riska mazināšanas pasākumus;

82.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām.