1.norāda, ka dažos pēdējos gados ES lielu satricinājumu gadījumā ir parādījusi augstu noturības līmeni un vienotību, cita starpā pateicoties visu ES iestāžu koordinētai politikas reakcijai, tostarp elastīgai jaunu un esošo instrumentu izmantošanai; turklāt atgādina, ka ilgtspējīgas ilgtermiņa izaugsmes veicināšana nozīmē līdzsvara veicināšanu starp atbildīgu fiskālo politiku, strukturālām reformām un investīcijām, kas kopā palielina efektivitāti, produktivitāti, nodarbinātību un labklājību, kā arī ietver konkurētspējas palielināšanu, vienotā tirgus veicināšanu, ekonomikas izaugsmes politikas izstrādi un tiesiskā regulējuma pārskatīšanu, lai piesaistītu investīcijas; uzsver fundamentālo nepieciešamību pēc ilgtspējīgas, iekļaujošas un konkurētspējīgas ekonomikas izaugsmes;

2.norāda, ka sekmīgai ekonomiskajai un monetārajai savienībai ir fundamentāli nepieciešama ekonomikas politikas koordinācija; atgādina, ka Eiropas pusgads ir labi izveidota sistēma fiskālās, ekonomikas, nodarbinātības un sociālās politikas koordinēšanai visā ES saskaņā ar Līgumiem, vienlaikus ievērojot valstīm atvēlētās kompetences jomas;

3.norāda uz Komisijas apņemšanos nodrošināt, ka Eiropas pusgads virza politikas koordināciju konkurētspējas, ilgtspējas un sociālā taisnīguma jomā, kā arī ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu un Eiropas sociālo tiesību pīlāra integrāciju; norāda, ka Eiropas zaļais kurss joprojām ir viens no galvenajiem Komisijas uzdevumiem;

4.uzsver, ka integrēta, koordinēta, mērķēta un horizontāla rūpniecības politika ir būtiska, lai palielinātu investīcijas ES inovācijas spējā, vienlaikus stiprinot konkurētspēju un vienotā tirgus integritāti;

5.uzsver, ka publiskās un privātās investīcijas ir izšķiroši svarīgas ES spējai risināt pašreizējās problēmas, tai skaitā attīstīt ES inovācijas spēju un īstenot taisnīgu zaļo un digitālo pārkārtošanos, un ka tās palielinās ES noturību, ilgtermiņa konkurētspēju un atvērtu stratēģisko autonomiju; vērš uzmanību uz nepieciešamību veikt stratēģiskas investīcijas energotīklu starpsavienojumos, mazoglekļa enerģijā (piemēram, atjaunīgajos energoresursos) un energoefektivitātē, lai cita starpā i) panāktu ES neatkarību no importētā fosilā kurināmā un novērstu šīs atkarības iespējamo inflācijas ietekmi, ii) modernizētu ražošanas sistēmas un iii) veicinātu sociālo kohēziju; atgādina, ka ar klimata pārmaiņām saistīto fizisko risku materializēšanās var būtiski ietekmēt publiskās finanses, par ko liecina plūdi Valensijā 2024. gada oktobrī un ciklons Majotā 2024. gada decembrī; aicina dalībvalstis veikt nepieciešamās investīcijas, lai uzlabotu pielāgošanos klimata pārmaiņām un to mazināšanu un ES ekonomikas noturību;

6.aicina Komisiju saskaņā ar Budapeštas deklarāciju nākt klajā ar iniciatīvām, kas padarītu ES konkurētspējīgāku, produktīvāku, inovatīvāku un ilgtspējīgāku, pamatojoties uz ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un nodrošinot konverģenci un vienlīdzīgus konkurences apstākļus gan ES, gan pasaulē; norāda uz jauna konkurētspējas koordinācijas rīka izstrādi; sagaida, ka Komisija precizēs, kā šis instruments mijiedarbosies ar Eiropas pusgadu; uzsver, ka ir svarīgi atbalstīt mikrouzņēmumus, mazos un vidējos uzņēmumus, kas ir galvenie ekonomikas izaugsmes un nodarbinātības virzītājspēki ES;

7.uzsver, ka ir jāveicina dinamiska uzņēmējdarbības ekosistēma, kas atbalsta inovatorus, atzīstot viņu izšķirošo lomu globālās konkurētspējas, ekonomikas noturības, darbvietu radīšanas un atvērtas stratēģiskās autonomijas veicināšanā;

8.atzinīgi vērtē Komisijas ieteikumus par eurozonas ekonomikas politiku, kuros tā mudina dalībvalstis uzlabot konkurētspēju un veicināt produktivitāti, uzlabojot uzņēmumu piekļuvi finansējumam, samazinot administratīvo slogu un izmantojot publiskās un privātās investīcijas kopīgu prioritāšu jomās, kas ietver i) taisnīgu zaļo un digitālo pārkārtošanos, ii) sociālo un ekonomisko noturību, tostarp Eiropas sociālo tiesību pīlāru, iii) enerģētisko drošību un iv) aizsardzības spēju veidošanu;

9.atzinīgi vērtē Komisijas ieteikumu, ka, nosakot fiskālās stratēģijas, eurozonas dalībvalstīm jācenšas uzlabot publisko izdevumu un publisko ieņēmumu kvalitāti un efektivitāti, kas ir būtiskas, lai nodrošinātu publisko finanšu ilgtspēju, vienlaikus līdz minimumam samazinot negatīvo un kropļojošo ietekmi uz ekonomikas izaugsmi; uzsver, ka to varētu panākt, cita starpā palielinot Eiropas koordināciju un samazinot nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas; atzinīgi vērtē Draghi ziņojuma secinājumu, ka ES konkurētspējas veicināšanai ir nepieciešama saskaņota darbaspēka ienākuma nodokļa samazināšana strādājošajiem ar zemiem vai vidējiem ienākumiem; atgādina par dalībvalstu kompetenci nodokļu politikas jomā; aicina dalībvalstis novirzīt nodokļu slogu no ienākumiem uz mazāk kropļojošām nodokļu bāzēm;

10.uzsver, ka ir jāizveido fiskālās rezerves, lai risinātu fiskālās ilgtspējas problēmas, nodrošinot pietiekamus resursus investīcijām un potenciālo turpmāko satricinājumu un krīžu risināšanai; uzsver, ka ir svarīgi veicināt konkurētspējīgu, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, lai atbalstītu ilgtermiņa fiskālo stabilitāti un noturību;

11.pauž bažas, ka saskaņā ar Komisijas 2024. gada rudens ekonomikas prognozi ES IKP 2024. gadā pieaugs par 0,9 % (0,8 % eurozonā), 2025. gadā par 1,5 % (1,3 % eurozonā) un 2026. gadā par 1,8 % (1,6 % eurozonā); atgādina, ka šie skaitļi atspoguļo ne tikai pakāpenisku atveseļošanos, bet arī ierobežotu ekonomikas izaugsmi salīdzinājumā ar iepriekšējiem ekonomikas cikliem; norāda, ka ES ekonomikas prognoze joprojām ir ļoti neskaidra un riski visticamāk negatīvi ietekmēs ekonomikas izaugsmi;

12.norāda, ka tiek prognozēts, ka valsts parāda attiecība palielināsies līdz 83,0 % ES un 89,6 % eurozonā 2025. gadā un līdz 83,4 % ES un 90 % eurozonā 2026. gadā, kad starpība starp potenciālo un faktisko ražošanas apjomu praktiski izzudīs gan ES, gan eurozonā, un ka šī attiecība ir augstāka nekā 2024. gadā (82,4 % ES un 89,1 % eurozonā);

13.atgādina, ka valsts parāda attiecības izmaiņas dažādās valstīs atšķiras; norāda, ka politikas nenoteiktība un ģeopolitiskie riski var ievērojami palielināt dalībvalstu aizņēmumu izmaksas finanšu tirgos; norāda, ka ilgtspējai neatbilstīgi parāda līmeņi varētu apdraudēt ekonomikas stabilitāti un samazināt dalībvalstu ekonomikas noturību un spēju reaģēt uz krīzēm; uzsver, ka ir sagaidāms, ka 2024. un 2025. gadā 11 eurozonas dalībvalstīs parāda attiecība pārsniegs Līgumā noteikto atsauces vērtību 60 % un 5 dalībvalstīs tā saglabāsies virs 100 %;

14.norāda, ka saskaņā ar Komisijas 2024. gada rudens ekonomikas prognozi sagaidāms, ka vispārējās valdības budžeta deficīts ES un eurozonā samazināsies līdz attiecīgi 3,1 % un 3 % no IKP 2024. gadā un vēl vairāk samazināsies līdz 3 % un 2,9 % no IKP 2025. gadā un līdz 2,9 % un 2,8 % no IKP 2026. gadā; uzsver, ka ir sagaidāms, ka desmit ES dalībvalstīs 2024. gadā deficīts pārsniegs 3 % no IKP; norāda, ka 2025. gadā šis skaitlis saglabāsies stabils un ka 2026. gadā lielākajā daļā dalībvalstu tiek prognozēts sliktāks budžeta stāvoklis nekā pirms pandēmijas (2019. gadā) un deviņās no tām joprojām būs deficīts, kas pārsniegs 3 %;

15.atgādina, ka Padome ir veikusi korektīvus pasākumus, un aicina attiecīgās dalībvalstis veikt darbības, lai samazinātu pārmērīgu budžeta deficītu, vienlaikus līdz minimumam samazinot sociālekonomisko ietekmi; atgādina, cik svarīga ir konsekvence pārmērīgas budžeta deficīta novēršanas procedūras piemērošanā dalībvalstīm;

16.norāda, ka saskaņā ar Komisijas 2024. gada rudens ekonomikas prognozi tiek sagaidīts, ka inflācija ES samazināsies no 2,6 % 2024. gadā līdz 2,4 % 2025. gadā un 2 % 2026. gadā un eurozonā no 2,4 % 2024. gadā līdz 2,1 % 2025. gadā un 1,9 % 2026. gadā; atgādina, ka, lai gan šis samazinājums ir vērtējams kā pozitīva norise, pamatinflācija joprojām ir relatīvi augsta, kas liecina par pastāvīgu inflācijas spiedienu; norāda, ka fiskālā politika, vienlaikus saglabājot fiskālo ilgtspēju, var atbalstīt monetāro politiku inflācijas samazināšanā un tai būtu jānodrošina pietiekama telpa papildu investīcijām un jāatbalsta ilgtermiņa izaugsme;

17.norāda, ka Komisija nav spējusi vienlaikus iesniegt gada ilgtspējīgas izaugsmes pētījumu, brīdināšanas mehānisma ziņojumu, eurozonai adresējamā ieteikuma projektu un vienotā nodarbinātības ziņojuma projektu;

18.konstatē, ka saskaņā ar Komisijas 2025. gada brīdināšanas mehānisma ziņojumu 2025. gadā tiks sagatavoti padziļināti pārskati par deviņām valstīm, kuras 2024. gadā tika identificētas kā valstis ar nelīdzsvarotību vai pārmērīgu nelīdzsvarotību, savukārt vēl viens padziļināts pārskats būtu jāveic par vēl vienu citu dalībvalsti, jo tajā ir vērojami īpaši jaunas nelīdzsvarotības riski;

19.uzsver, ka ar makroekonomikas nelīdzsvarotību eurozonā ir tieši saistīta situācija ar mājokļiem, kura graujoši ietekmē ekonomikas noturību, dinamiku un sociālo progresu, kā arī reģionālo un ES iekšējo mobilitāti; pauž bažas par to, ka dažās dalībvalstīs mājokļu cenas, visticamāk, palielināsies un bez holistiskas stratēģijas tās varētu būt grūti ierobežot;

20.atgādina, ka reformas mērķis ir padarīt sistēmu vienkāršāku, pārredzamāku un efektīvāku ar lielāku valstu atbildību un labāku izpildi, vienlaikus diferencējot dalībvalstis, ņemot vērā to individuālo izejas punktu, un tas ir solis uz priekšu, lai izbeigtu attiecībā uz visiem vienādu pieeju, ņemot vērā katrai valstij raksturīgos fiskālās ilgtspējas apsvērumus, kas ietverti neto izdevumu virzībā; turklāt atgādina, ka reformas mērķis ir stiprināt fiskālo ilgtspēju, veicot pakāpeniskas un individuāli pielāgotas korekcijas, ko papildina reformas un investīcijas, un veicināt pretciklisku fiskālo politiku;

21.atzīst, ka jaunie fiskālie noteikumi sniedz lielāku elastību un stimulus, kas saistīti ar investīcijām un valstu reformām, kuras vajadzīgas, lai risinātu ekonomiskās, sociālās un ģeopolitiskās problēmas, ar kurām saskaras ES; atzīst, ka finanšu resursi un iemaksas no valstu budžetiem dalībvalstu starpā atšķiras; atzinīgi vērtē to, ka valdības neto primāro izdevumu rādītājs izslēdz visu valsts līdzfinansējumu ES finansētās programmās, nodrošinot dalībvalstīm lielākas fiskālās iespējas ieguldīt ES kopīgajās prioritātēs, kā noteikts Regulā (ES) 2024/1263, tādējādi palīdzot stiprināt sinerģiju starp ES un valstu budžetiem un līdz ar to samazinot sadrumstalotību un palielinot publisko izdevumu kopējo efektivitāti dažās jomās, piemēram, aizsardzības jomā;

22.uzsver, ka parāda atmaksājamības analīzei (DSA) ir būtiska nozīme reformētajos ES fiskālajos noteikumos; uzskata, ka Komisijas rīcības brīvība parāda atmaksājamības analīzē liek attiecīgajiem novērtējumiem būt pilnībā pārredzamiem, paredzamiem, atkārtojamiem un stabiliem; aicina Komisiju pievērsties iespējamiem metodoloģiskiem uzlabojumiem, piemēram, izvērtēt domino efektu starp dalībvalstīm, un šajā sakarā pienācīgi informēt Parlamentu;

23.norāda uz to, ka Komisija iepriekš ir nekonsekventi piemērojusi fiskālo noteikumu sistēmu un ka dalībvalstis šos noteikumus ievēro nevienmērīgi; uzsver, ka jaunajā sistēmā ir būtiski nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret dalībvalstīm; apstiprina, ka veiksmīga sistēma lielā mērā ir atkarīga no tās pienācīgas, pārredzamas un efektīvas īstenošanas jau no paša sākuma, vienlaikus ņemot vērā dalībvalstu izejas punktus un to individuālās problēmas; pieņem zināšanai izmaiņas, kas ieviestas jaunajā sistēmā, lai uzlabotu finanšu sankciju režīma uzticamību;

24.mudina dalībvalstis saskaņot nacionālā darbības rādītāja tehnisko definīciju ar Eiropas primāro neto izdevumu rādītāja definīciju;

25.uzsver Parlamenta un neatkarīgu fiskālo iestāžu lomu ES ekonomikas pārvaldības sistēmā; uzsver Komisijas rīcības brīvību vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu izstrādē; uzsver, ka Parlamentam un Eiropas Fiskālajai padomei ir jāpastiprina Komisijas kontrole, kā paredzēts Regulā (ES) 2024/1263, un ir jāpalielina informācijas plūsma uz Parlamentu, lai nodrošinātu efektīvu tā uzraudzības pilnvaru īstenošanu;

26.norāda, ka ne visas dalībvalstis spēja laikus iesniegt savus vidēja termiņa fiskāli strukturālā un budžeta plāna projektus; norāda, ka vispārējo vēlēšanu un jaunu valdību izveides rezultātā piecas dalībvalstis vēl nav iesniegušas savus vidēja termiņa fiskāli strukturālos plānus un divas dalībvalstis vēl nav iesniegušas savus budžeta plāna projektus, savukārt viena dalībvalsts nav iesniegusi savu budžeta plāna projektu citu neprecizētu iemeslu dēļ; aicina šīs dalībvalstis iesniegt attiecīgos plānus pēc iespējas ātrāk; uzsver, ka šo plānu savlaicīga iesniegšana ir priekšnoteikums jauno noteikumu efektīvai īstenošanai un uzticamībai; atkārtoti apstiprina, ka ir svarīgi savlaicīgi iesniegt budžeta plāna projektu, lai pēc valstu vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu apstiprināšanas fiskālajos plānos izklāstītās saistības pārvērstu konkrētās rīcībpolitikās;

27.atgādina, ka valstu vidēja termiņa fiskāli strukturālajos plānos izklāstītās reformas un investīcijas būtu jāsaskaņo ar ES kopīgajām prioritātēm, kā noteikts Regulā (ES) 2024/1263; uzsver, ka jaunajā sistēmā Komisijai, vērtējot valstu vidēja termiņa fiskāli strukturālos plānus, šīm prioritātēm būtu jāpievērš īpaša uzmanība;

28.atzīst, ka par 21 no 22 līdz šim pārskatītajiem valstu vidēja termiņa fiskāli strukturālajiem plāniem ir saņemts pozitīvs novērtējums; norāda, ka jaunā sistēma ļauj dalībvalstīm izmantot pieņēmumus, kas atšķiras no Komisijas DSA, ja šīs atšķirības tiek izskaidrotas un pienācīgi pamatotas pārredzamā veidā un tiek balstītas uz pamatotiem ekonomiskiem argumentiem tehniskajā dialogā ar dalībvalstīm; tomēr konstatē, ka piecu dalībvalstu iesniegtajos plānos Komisija konstatēja nepietiekami pamatotas neatbilstības un novirzes no DSA sistēmas makroekonomiskajos pieņēmumos, kas saistītas ar potenciālo IKP un/vai IKP deflatoru; uzsver, ka šādas novirzes un atlikšanas riski varētu apdraudēt turpmāko fiskālo ilgtspēju; norāda, ka triju dalībvalstu iesniegtajos plānos Komisija atzīst fiskālo korekciju koncentrēšanos perioda beigās; aicina Komisiju nodrošināt, ka šāda korekcijas koncentrācija atbilst regulā noteiktajām prasībām, un aicina to novērst prociklisku politiku;

29.ņem vērā to, ka tikai septiņas dalībvalstis ir lūgušas savu attiecīgo neatkarīgo fiskālo iestāžu atzinumu, kas nozīmē būtisku papildu pārbaudes dimensiju; ar piesardzību norāda, ka dažas neatkarīgas fiskālās iestādes sniedza negatīvu atzinumu par savas valsts fiskālo plānu; uzsver, ka deviņas dalībvalstis nav izpildījušas savu pienākumu pirms valsts plānu iesniegšanas rīkot politiskas apspriedes ar pilsonisko sabiedrību, sociālajiem partneriem, reģionālajām iestādēm un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām; turklāt pauž nožēlu par to, ka vairākas dalībvalstis nav iesaistījušas savus parlamentus plānu apstiprināšanas procesā un nav ziņojušas, vai ar tiem ir notikušas nepieciešamās apspriedes, kā noteikts jaunajā sistēmā;

30.konstatē, ka piecas dalībvalstis ir pieprasījušas pagarināt korekcijas periodu; uzsver, ka jebkādai šādai pagarināšanai būtu jābalstās uz investīciju un reformu saistību kopumu, kas, kopumā ņemot, uzlabo ekonomikas potenciālo izaugsmi un noturību, atbalsta fiskālo ilgtspēju, pievēršas ES kopīgajām prioritātēm un attiecīgajiem KVAI un ir novērtēts kā tāds, kas atbilst regulējumā izklāstītajiem šādas pagarināšanas nosacījumiem; norāda, ka reformas un investīcijas, kas izmantotas, lai pamatotu šo pagarinājumu, nozīmīgā mērā ir atkarīgas no reformām, kuras jau ir apstiprinātas ANM ietvaros; uzsver, cik svarīgas un vajadzīgas ir reformas un investīcijas, kas pozitīvi ietekmē potenciālo IKP pieaugumu dalībvalstīs; aicina Komisiju ex post efektīvi izvērtēt saskaņoto investīciju un reformu ietekmi attiecībā uz atbalstu fiskālajai ilgtspējai, ekonomikas izaugsmes potenciāla palielināšanu, ES kopīgo prioritāšu un KVAI īstenošanu un valsts finansēto publisko investīciju nepieciešamā līmeņa nodrošināšanu;

31.norāda uz Komisijas novērtējumu, ka tikai 8 no 17 iesniegtajiem budžeta plānu projektiem atbilst fiskālajiem ieteikumiem, kas izriet no valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālā plāna; pauž nožēlu par to, ka 7 plāni tika novērtēti par nepilnīgi atbilstīgiem ieteikumiem, 1 — par neatbilstīgu un 1 — par tādu, attiecībā uz kuru pastāv risks, ka tas neatbilst ieteikumiem; pauž bažas par to, ka sešas dalībvalstis ir iesniegušas budžeta plānu projektus, kuros gada vai kumulatīvais izdevumu pieaugums pārsniedz tām noteiktos maksimālos apjomus;

32.norāda uz Komisijas prognozi, ka ir sagaidāms, ka pārskatītās pārvaldības sistēmas īstenošana 2024. un 2025. gadā visā eurozonā kopumā novedīs pie strukturālās primārās bilances samazinājuma par 0,5 % no IKP 2024. gadam un par 0,25 % no IKP 2025. gadam; norāda uz Komisijas novērtējumu, ka tas atbilst fiskālās stabilitātes uzlabošanas procesam un atbalsta notiekošo inflācijas samazināšanas procesu, jo ekonomiskā nenoteiktība joprojām ir liela; norāda, ka IKP pieaugums turpinās palīdzēt fiskālajai konsolidācijai visā ES; aicina īstenot fiskālo politiku, kas atjauno stabilitāti, vienlaikus veicinot inovāciju, rūpniecības konkurētspēju un ilgtermiņa ekonomikas izaugsmi; uzsver, ka ir jārada papildu fiskālā telpa, lai novērstu nākotnes problēmas un iespējamās krīzes, vienlaikus saglabājot pietiekamu investīciju līmeni, lai atbalstītu un veicinātu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, industrializāciju un labklājību visiem;

33.uzskata, ka fiskālo noteikumu efektīva īstenošana, lai gan tā ir nepieciešama, pati par sevi nav pietiekama, lai vienmēr panāktu optimālu fiskālo nostāju un nodrošinātu augstu dzīves līmeni visiem eiropiešiem; norāda, ka tiek prognozēts, ka fiskālā nostāja par dažādām dalībvalstīm 2025. gadā joprojām būs ļoti atšķirīga; aicina Komisiju izskatīt idejas mehānismam, kas palīdzētu nodrošināt, ka cikliskā pozīcija visai ES kopumā vienmēr atbilst makroekonomikas perspektīvai;

34.atgādina, ka saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju fiskālo slogu 2025. gadā daļēji kompensēs neliels investīciju pieaugums, ko finansēs gan no valstu budžetiem, gan no ANM dotācijām un citiem ES fondiem; uzsver ANM lomu ES investīciju vajadzību apmierināšanā, norādot, ka tā termiņš beigsies 2026. gada beigās, kā rezultātā varētu samazināties publiskās investīcijas kopējās Eiropas prioritātēs;

35.aicina Komisiju sākt diskusijas par to, kā novērst ievērojamo investīciju trūkumu ES un samazināt aizņēmumu izmaksas, stiprināt finanšu stabilitāti un nodrošināt stratēģiskas investīcijas saskaņā ar ES mērķiem nolūkā sagādāt Eiropas sabiedriskos labumus, piemēram, aizsardzības spējas, lai apmierinātu vajadzības pieaugošo draudu un drošības problēmu kontekstā; prasa pilnībā izmantot efektivitātes ieguvumus, kas var izrietēt no Eiropas sabiedrisko labumu nodrošināšanas ES mērogā, efektīvi koordinējot investīciju prioritātes starp dalībvalstīm; uzskata, ka attiecīgā gadījumā šī sistēma būtu jāstiprina ar ES līmeņa ieguldījumu instrumentiem un rīkiem, kas izstrādāti, lai samazinātu izmaksas ES nodokļu maksātājiem un maksimāli palielinātu efektivitāti Eiropas sabiedrisko labumu nodrošināšanā;

36.atgādina, ka ES finansējumam jānāk kopā ar stingru kontroli, kas nodrošina pārredzamību, pārskatatbildību un līdzekļu efektīvu izmantošanu, lai neradītu nepamatotu publisko izdevumu pieaugumu;

37.mudina dalībvalstis veicināt izdevumus investīcijām, kas rada pozitīvu peļņas normu; atzīst Draghi ziņojuma novērtējumu, ka aptuveni četras piektdaļas ienesīgo investīciju ES veiks privātais sektors, savukārt publiskajām investīcijām būs arī katalizatora loma; atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu ierosināt konkurētspējas fondu saskaņā ar jauno daudzgadu finanšu shēmu un aicina to pilnībā izmantot finanšu garantijas, lai piesaistītu privātās investīcijas; uzsver, ka dalībvalstīm ir jāpastiprina centieni, jo īpaši budžeta centieni, lai paātrinātu inovāciju, digitalizāciju, izglītību, apmācību un dekarbonizāciju, stiprinātu Eiropas konkurētspēju un samazinātu atkarību;

38.norāda, ka pilnībā īstenotu KVAI daļa ir samazinājusies no 18,1 % (2011.–2018. gada periodā) līdz 13,9 % (2019.–2023. gada periodā); atgādina, ka KVAI īstenošana, tostarp attiecībā uz publisko izdevumu efektivitāti, ir būtiska daļa no fiskālās ilgtspējas nodrošināšanas un makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas; atbalsta KVAI un attiecīgo reformu efektīvāku īstenošanu; prasa izpētīt veidus, kā palielināt pilnībā īstenotu KVAI īpatsvaru; aicina Komisiju ciešāk saistīt KVAI ar attiecīgajiem valstu ziņojumiem; prasa izvērtēt reformu ietekmi un progresu identificētās investīciju nepietiekamības samazināšanā; prasa nodrošināt lielāku pārredzamību KVAI sagatavošanā;

39.šajā sakarā atkārtoti norāda, ka KVAI būtu jāuzlabo, koncentrējoties uz ierobežotu problēmu kopumu, jo īpaši konkrētām dalībvalstu strukturālajām problēmām un ES kopīgajām prioritātēm, lai veicinātu stabilu un iekļaujošu ekonomikas izaugsmi, uzlabotu konkurētspēju un makroekonomisko stabilitāti, veicinātu zaļo un digitālo pārkārtošanos un nodrošinātu sociālo un starppaaudžu taisnīgumu;

40.atgādina par dalībvalstu apņemšanos savos nacionālajos fiskālajos plānos ņemt vērā attiecīgo KVAI gan ekonomisko, gan sociālo dimensiju, kā norādīts Eiropas pusgada kontekstā; norāda, ka Komisija valstu fiskālajos plānos ir konstatējusi bez ievērības atstātus KVAI;

41.uzsver KVAI nozīmi darbā ar fiskālās ilgtspējas ilgtermiņa virzītājspēkiem, tostarp ar valsts pensiju sistēmu ilgtspēju un pienācīgu nodrošināšanu, veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes sistēmām, ņemot vērā demogrāfiskās problēmas, piemēram, sabiedrības novecošanu, un gatavību nelabvēlīgiem notikumiem, tostarp ar klimata pārmaiņām saistītiem fiziskiem riskiem; uzsver KVAI nozīmi mājokļu tirgus stabilitātes jautājuma risināšanā, lai veicinātu ES ekonomikas noturību;

42.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.