1.uzskata, ka Komisijai un Padomei būtu jāpastiprina centieni īstenot ESTP saskaņā ar 2021. gada marta rīcības plānu un Lailpas deklarāciju, lai sasniegtu 2030. gada pamatmērķus; aicina Komisiju nodrošināt, ka 2026. gada vienotajā nodarbinātības ziņojumā tiktu analizēta visu ESTP principu īstenošana saskaņā ar Regulu (ES) 2024/1263 un iekļauta analīze par sociālo dimensiju valstu vidēja termiņa fiskālajos strukturālajos plānos, kas saistīti ar sociālo noturību, cita starpā ar ESTP; šajā sakarībā atzinīgi vērtē paziņojumu par jaunu rīcības plānu ESTP īstenošanai U. fon der Leiena, “Eiropas izvēle. Politikas pamatnostādnes nākamajai Eiropas Komisijai (2024–2029)”, 2024. gada 18. jūlijs. 2025. gadam, lai sociālajai attīstībai dotu jaunu impulsu; atzinīgi vērtē to, ka ir sagaidāms, ka gandrīz visas dalībvalstis 2025. gadā palielinās publiskās investīcijas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu piekļuvi kvalitatīviem sabiedriskajiem pakalpojumiem un sasniegtu ESTP mērķus; atgādina, ka dalībvalstis līdz 2026. gada 31. decembrim var izmantot ANM ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes politikai un nākamās paaudzes politikai saskaņā ar Regulā (ES) 2021/241 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/241/oj). definēto tvērumu;
2.uzsver, ka ir svarīgi izmantot sociālo rezultātu pārskatu un sociālās konverģences sistēmu, lai apzinātu riskus un sekotu līdzi panāktajam attiecībā uz nevienlīdzības mazināšanu, sociālās aizsardzības sistēmu stiprināšanu un pienācīgu darba apstākļu un pārkārtošanos saistībā darba ņēmējiem paredzētu atbalsta pasākumu veicināšanā; uzsver, ka šajā saistībā ir jānodrošina ilgtspējīga, taisnīga un iekļaujoša Eiropa, kurā sociālās tiesības tiek pilnībā aizsargātas un garantētas tādā pašā apmērā kā ekonomiskās brīvības; atgādina, ka ES iedzīvotāji sociālo Eiropu atzīst par vienu no savām prioritātēm;
3.pauž nožēlu par to, ka trūkst datu un analīzes par labklājības nevienlīdzību un koncentrāciju Eiropas Savienībā, jo minētais faktors ir viens no galvenajiem nabadzības noteicējiem; norāda, ka saskaņā ar labklājības sadales pārskatiem, kas ir Eiropas Centrālo banku sistēmas izstrādāta datu kopa, 2023. gada ceturtajā ceturksnī 10 % turīgāko personu turēto līdzekļu daļa bija 56 %, kamēr trūcīgākās puses daļa — tikai 5 %;
4.atzinīgi vērtē IAM un Eiropas līdztiesības stratēģiju pozitīvā devuma analīzes iekļaušanu 2025. gada vienotajā nodarbinātības ziņojumā un aicina Komisiju nodrošināt, lai 2026. gada vienotajā nodarbinātības ziņojumā būtu iekļauta gan sadaļa, kurā analizēta ar nodarbinātību un sociālo politiku saistīto IAM sasniegšanas gaita, gan sadaļa par panākto sociālās un darba diskriminācijas izskaušanā saskaņā ar dzimumu līdztiesības stratēģiju 2020.–2025. gadam, ES rasisma apkarošanas rīcības plānu 2020.–2025. gadam, ES romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības stratēģisko satvaru 2020.–2030. gadam, LGBTIQ līdztiesības stratēģiju 2020.–2025. gadam un Personu ar invaliditāti tiesību stratēģiju 2021.–2030.gadam;
5.aicina dalībvalstis īstenot atjauninātās nodarbinātības pamatnostādnes, liekot uzsvaru uz izglītību un apmācību visiem, jaunajām tehnoloģijām, piemēram, MI, un nesenajām politikas iniciatīvām attiecībā uz platformu darbu, cenas ziņā pieejamiem un pienācīgiem mājokļiem un darbaspēka un prasmju trūkuma novēršanu, lai stiprinātu demokrātisku lēmumu pieņemšanu;
6.atkārtoti uzsver to, cik svarīgi ir ieguldīt darbaspēka prasmju attīstībā un profesionālajā apmācībā un nodrošināt kvalitatīvu nodarbinātību, īpašu uzmanību pievēršot individuālajām tiesībām uz apmācību un mūžizglītību; mudina dalībvalstis sadarbībā ar vietējām ieinteresētajām personām, tai skaitā izglītības un apmācības iestādēm un sociālajiem partneriem, izstrādāt prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas pasākumus, lai stiprinātu saikni starp izglītības un apmācības sistēmām un darba tirgu un paredzētu darba tirgus vajadzības; atzinīgi vērtē to, ka visā ES turpina uzlaboties neseno profesionālās izglītības un apmācības absolventu nodarbinātības rādītāji; pauž bažas par jauniešu mācību snieguma pasliktināšanos, īpaši attiecībā uz pamatprasmēm; šajā sakarībā atzinīgi vērtē paziņojumu par rīcības plānu pamatprasmju jomā un STEM izglītības stratēģisko plānu; aicina dalībvalstis ieguldīt programmās, kuru mērķis ir izglītojamajiem nodrošināt darba pasaulē un tās digitalizācijai vajadzīgās pamata, digitālās un transversālās prasmes, kā arī palīdzēt viņiem sniegt jēgpilnu devumu sabiedrībai; atgādina, ka Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondam darbu zaudējušiem darba ņēmējiem var būt svarīga loma saistībā ar atbalstu lielu pārstrukturēšanas pasākumu rezultātā atlaistiem darba ņēmējiem un viņu pārkvalifikāciju;
7.atzinīgi vērtē paziņojumu par kvalitatīvu darbvietu ceļvedi ar mērķi nodrošināt taisnīgu pārkārtošanos visiem; aicina Komisiju šajā ceļvedī iekļaut apsvērumus par pasākumiem saistībā ar MI un algoritmiskās pārvaldības izmantošanu darba pasaulē, lai darba apstākļu un produktivitātes uzlabošanai izmantotu jaunās tehnoloģijas, vienlaikus ievērojot darba ņēmēju tiesības un darba un privātās dzīves līdzsvaru, kā atzīts vienotajā nodarbinātības ziņojumā Komisijas 2024. gada 17. decembra priekšlikums “Komisijas un Padomes priekšlikums par vienotu nodarbinātības ziņojumu” (COM(2024)0701).;
8.uzsver, ka uz darbaspēka trūkumu Eiropas Savienībā cita starpā jāreaģē, uzlabojot un atvieglinot darbaspēka mobilitāti Savienībā; aicina dalībvalstis stiprināt un atvieglināt prasmju un kvalifikāciju atzīšanu Savienībā, arī trešo valstu valstspiederīgo prasmju un kvalifikāciju atzīšanu; aicina Komisiju analizēt Eiropas Nodarbinātības dienestu (EURES) platformas efektivitāti, lai, iespējams, pārskatītu tās darbību;
9.norāda, ka vairākās dalībvalstīs joprojām ir liels skaits izglītību priekšlaicīgi pametušu personu, cilvēku ar zemāku izglītības līmeni, jauniešu, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET), un to vidū ir neaizsargātas grupas, tai skaitā romi, sievietes, vecāka gadagājuma cilvēki, mazkvalificēti un vidēji kvalificēti darba ņēmēji, cilvēki ar invaliditāti un migrantu vai minoritāšu izcelsmes cilvēki, neraugoties uz lejupejošu tendenci Eiropas Savienībā; aicina dalībvalstis pastiprināt Garantiju jauniešiem, kā noteikts ESTP 4. principā, lai atbalstītu grūtā situācijā esošus jauniešus visā viņu personīgajā un profesionālajā attīstībā; atkārtoti uzsver, ka profesionālajai izglītībai un apmācībai ir izšķiroša nozīme jauniešiem, kuri ienāk darba tirgū, nepieciešamo zināšanu, prasmju un kompetenču nodrošināšanā; uzsver, ka ir jāinvestē profesionālās izglītības un apmācības kvalitātē un pievilcībā, izmantojot Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+); tādēļ atgādina, ka ir jāpievērš uzmanība šai situācijai un jāizstrādā risinājumi, lai noturētu jauniešus izglītībā, apmācībā vai nodarbinātībā, un ka ir svarīgi nodrošināt viņu piekļuvi stažēšanās un māceklības iespējām, dodot viņiem iespēju gūt pirmo darba pieredzi un atvieglojot pāreju no izglītības uz nodarbinātību, kā arī radīt darba apstākļus, kas ļauj novecojošam darbaspēkam palikt darba tirgū;
10.uzskata — lai gan ir panākti uzlabojumi, personas ar invaliditāti, jo īpaši sievietes ar invaliditāti, joprojām saskaras ar būtiskiem šķēršļiem darba tirgū un tāpēc ir nepieciešama profesionālā un digitālā apmācība, un vienlaikus jāveicina personu ar invaliditāti iekļaušana, mērķtiecīgi pievēršoties neaktīvajam darbaspēkam un grupām ar zemu līdzdalību darba tirgū, tai skaitā sievietēm, jauniešiem, gados vecākiem darba ņēmējiem un personām ar hroniskām slimībām; aicina Komisiju atjaunināt ES stratēģiju invaliditātes jomā ar jaunām pamatiniciatīvām un darbībām, sākot ar 2025. gadu, piemēram, Eiropas invaliditātes nodarbinātības un prasmju garantiju un paraugprakses apmaiņu (piemēram, saistībā ar invaliditātes karti), jo īpaši, lai pievērstos personu ar invaliditāti sociālajai iekļaušanai un neatkarīgai dzīvei, kā arī lai nodrošinātu viņu piekļuvi kvalitatīvai izglītībai, apmācībai un nodarbinātībai, sniedzot ieteikumus par invaliditātes pabalstu saglabāšanu;
11.pauž bažas par to, ka romi joprojām saskaras ar būtiskiem šķēršļiem piekļuvē nodarbinātībai un pastāvīgiem aizspriedumiem, kas ierobežo viņu izredzes; norāda, ka ES romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības stratēģiskais satvars akcentē to, ka netiek gūti panākumi attiecībā uz piekļuvi nodarbinātībai un ka aizvien lielāka daļa romu jauniešu nemācās, nestrādā un neapgūst arodu; uzsver satvara mērķi uz pusi samazināt nodarbinātības līmeņa atšķirību starp romiem un iedzīvotājiem kopumā un līdz 2030. gadam nodrošināt, ka vismaz 60 % romu strādā algotu darbu; mudina dalībvalstis pieņemt integrētu, uz līdztiesību vērstu pieeju un nodrošināt, ka publiskā politika un pakalpojumi ir efektīvi attiecībā uz visiem romiem, arī tiem, kas dzīvo attālos lauku apvidos;
12.uzsver, ka ir jāpievērš uzmanība konkurētspējas sociālajiem un vides aspektiem, akcentējot to, ka ir jāiegulda izglītībā un apmācībā visiem, lai nodrošinātu vispārēju piekļuvi kvalitatīvām valsts izglītības un profesionālās apmācības programmām, kā arī ilgtspējīgai praksei iekļaujošas izaugsmes veicināšanas nolūkā; uzsver, ka sociālajiem partneriem vajadzētu pildīt izšķirošu funkciju prasmju vajadzību apzināšanā un nodrošināšanā visā ES;
13.aicina Komisiju Eiropas pusgadā iekļaut īpašus ieteikumus par mājokļu pieejamību cenas ziņā un veicināt investīcijas mājokļos; mudina dalībvalstis gādāt par to, lai ar investīcijām mājokļos tiek atbalstīti ilgtermiņa kvalitatīvi mājokļu risinājumi, kas ir reāli pieejami mājsaimniecībām ar zemiem un vidējiem ienākumiem, un uzsver, ka investīcijām sociālajos un cenas ziņā pieejamos mājokļos ir izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu un uzlabotu dzīves kvalitāti visiem; uzsver, ka ir labāk jāizmanto ES finansējums, piemēram, tas, ko nodrošina Eiropas Investīciju bankas finanšu instrumenti, jo īpaši, lai atbalstītu investīcijas ēku energoefektivitātes palielināšanai; aicina Komisiju un dalībvalstis izlēmīgi rīkoties, lai izstrādātu novērtējumu par Savienības rīcībpolitikām, fondiem un vājajām vietām; tam būtu jāveicina tādu piekļūstamu, cenas ziņā pieejamu un energoefektīvu mājokļu, arī sociālo mājokļu, būvniecība, pārveide un renovācija, kuri atbilst jauniešu, cilvēku ar ierobežotām pārvietošanās spējām, grupu ar zemiem un vidējiem ienākumiem, riskam pakļautu ģimeņu un neaizsargātākā situācijā esošu personu vajadzībām, vienlaikus aizsargājot mājokļu īpašniekus un tos, kas vēlas par tādiem kļūt, no turpmākas piedāvājuma samazināšanās;
14.atzinīgi vērtē paziņojumu par Eiropas cenas ziņā pieejamu mājokļu plānu nolūkā palīdzēt dalībvalstīm risināt mājokļu krīzes un strauji augošo īres maksu jautājumus; aicina Komisiju veikt novērtējumu par iespējamiem valsts atbalsta noteikumu šķēršļiem, kas ietekmē mājokļu pieejamību, un publicēt šo informāciju; atgādina, ka Sociālā klimata fonda mērķis ir no 2026. gada sniegt finansiālu atbalstu dalībvalstīm, lai atbalstītu neaizsargātas mājsaimniecības, jo īpaši ar pasākumiem un investīcijām, kuru mērķis ir palielināt ēku energoefektivitāti, ēku siltumapgādes un aukstumapgādes dekarbonizāciju un atjaunīgās enerģijas ražošanas un uzkrāšanas integrāciju ēkās;
15.uzskata, ka bezpajumtniecība ir dramatiska sociāla problēma Eiropas Savienībā; aicina izstrādāt vienotu bezpajumtniecības definīciju ES, kas ļautu sistemātiski salīdzināt un novērtēt bezpajumtniecības apmēru dažādās ES dalībvalstīs; aicina Komisiju izstrādāt stratēģiju un strādāt pie tā, lai līdz 2030. gadam likvidētu bezpajumtniecību ES, veicinot piekļuvi cenas ziņā pieejamiem un pienācīgiem mājokļiem, kā arī piekļuvi kvalitatīviem sociālajiem pakalpojumiem; mudina dalībvalstis šajā jautājumā labāk izmantot pieejamos ES instrumentus, tai skaitā ESF+ Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2023. gada 13. decembra atzinums par tematu “Uz pieeju “mājoklis vispirms” balstīts ES satvars nacionālajām bezpajumtniecības apkarošanas stratēģijām” (OV C, C/2024/1567, 5.3.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/1567/oj).;
16.aicina dalībvalstis izstrādāt nacionālās bezpajumtniecības stratēģijas; atzinīgi vērtē nodomu sniegt Padomes ieteikumu par bezpajumtniecību Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2023. gada 13. decembra atzinums par tematu “Uz pieeju “mājoklis vispirms” balstīts ES satvars nacionālajām bezpajumtniecības apkarošanas stratēģijām”.; mudina Komisiju vēl vairāk palielināt Eiropas platformas bezpajumtniecības apkarošanai vērienīgumu;
17.uzskata, ka ES ir steidzami jārīkojas, lai mazinātu pastāvīgi augsto nabadzības un sociālās atstumtības līmeni Eiropas Savienībā, jo īpaši bērnu, jauniešu un vecāka gadagājuma cilvēku, personu ar invaliditāti, ārpus ES dzimušu personu, LGBTI un romu kopienu vidū; uzsver, ka par prioritāti būtu jānosaka piekļuve kvalitatīviem sociālajiem pakalpojumiem un būtu jānodrošina enerģētiskā drošība neaizsargātām mājsaimniecībām; aicina Komisiju pieņemt pirmo ES nabadzības apkarošanas stratēģiju;
18.atgādina par Savienības mērķi pāriet no institucionālās aprūpes uz kopienā vai ģimenē balstītu aprūpi; aicina Komisiju nākt klajā ar deinstitucionalizācijas rīcības plānu; uzsver, ka šim rīcības plānam būtu jāaptver visas grupas, kas joprojām dzīvo iestādēs, tai skaitā bērni, personas ar invaliditāti, cilvēki ar psihoemocionālās veselības problēmām, bezpajumtniecības skartie cilvēki un vecāka gadagājuma cilvēki; aicina dalībvalstis pilnībā izmantot ESF+ līdzekļus, kā arī citus attiecīgus Eiropas un valstu līdzekļus, lai pabeigtu deinstitucionalizācijas procesu un nodrošinātu, ka ikviens ES iedzīvotājs var dzīvot ģimenes vai kopienas vidē;
19.aicina Komisiju izstrādāt Eiropas rīcības plānu psihoemocionālās veselības jomā saskaņā ar tās nesenajiem ieteikumiem Komisijas 2023. gada 7. jūnija paziņojums par visaptverošu pieeju garīgajai veselībai (COM(2023)0298).; aicina dalībvalstis stiprināt psihoemocionālās veselības pakalpojumu un emocionālā atbalsta programmu pieejamību visiem, jo īpaši bērniem, jauniešiem un vecāka gadagājuma cilvēkiem; prasa labāk izmantot sociālo rezultātu pārskata rādītājus, lai risinātu jautājumu par nestabilu dzīves apstākļu un nenoteiktības ietekmi uz psihoemocionālo veselību;
20.aicina Komisiju risināt vientulības problēmu, veicinot holistisku ES stratēģiju par vientulību un piekļuvi profesionālajai aprūpei; aicina arī šajā ES stratēģijā pievērsties vientulības sociālekonomiskajai ietekmei uz produktivitāti un labklājību, risinot tādus jautājumus kā lauku apvidu izolētība; mudina dalībvalstis turpināt īstenot Padomes ieteikumu par piekļuvi cenas ziņā pieejamai un kvalitatīvai ilgtermiņa aprūpei, lai nodrošinātu piekļuvi kvalitatīvai aprūpei, vienlaikus nodrošinot pienācīgus darba apstākļus aprūpes nozarē strādājošajiem, kā arī neformālajiem aprūpētājiem;
21.atzīst, ka 44 miljoni Eiropas iedzīvotāju, pārsvarā sievietes, bieži veic neformālas ilgtermiņa aprūpes pienākumus Eiropas Komisija: Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāts, “Long-term care report – Trends, challenges and opportunities in an ageing society” (Ziņojums par ilgtermiņa aprūpi: tendences, grūtības un iespējas novecojošā sabiedrībā), I sējums, Publikāciju birojs, 2021., https://data.europa.eu/doi/10.2767/677726.;
22.atzīst aprūpētāju unikālo lomu sabiedrībā un to, ka visā ES ilgtermiņa aprūpes nozarē ir nodarbināti 6,4 miljoni cilvēku (kaut arī ES nav saskaņotas aprūpes darbinieku definīcijas);
23.pauž bažas par to, ka 2023. gadā 94,6 miljoni cilvēku ES joprojām bija pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam; uzsver, ka Eiropas Savienība un tās dalībvalstis nesasniegs savus nabadzības samazināšanas mērķus, ja netiks mainīta pieejas nabadzības mazināšanai paradigma; uzskata, ka paziņojums par pirmo ES nabadzības apkarošanas stratēģiju ir solis pareizajā virzienā, lai mainītu šo tendenci, taču ir jānodrošina visaptveroša pieeja nabadzības un sociālās atstumtības daudzdimensionālo aspektu risināšanai ar konkrētu rīcību, stingru īstenošanu un uzraudzību; prasa, lai šī stratēģija aptvertu visus, kas saskaras ar nabadzību un sociālo atstumtību, pirmkārt un galvenokārt tos, kuri ir visnelabvēlīgākajā situācijā, kā arī ietvertu īpašus pasākumus dažādām grupām, piemēram, personām, kuras skar nodarbināto nabadzība, bezpajumtniekiem, personām ar invaliditāti, viena vecāka ģimenēm un jo īpaši bērniem, lai noturīgā veidā pārrautu nabadzības ciklu; uzsver, ka Minimālās algas direktīvas transponēšanai būs izšķiroša nozīme darba ņēmēju nabadzības riska novēršanā un apkarošanā un tajā pašā laikā tā stiprinās nodarbinātības stimulus, un atzinīgi vērtē to, ka vairākas dalībvalstis ir grozījušas vai plāno grozīt savus minimālās algas regulējumus; pauž bažas par to, ka pieaug nestandarta veidu nodarbinātība, kur darba ņēmēji var biežāk pieredzēt nodarbinātu personu nabadzību un nesaņemt pienācīgu tiesisko aizsardzību;
24.vēlreiz aicina Komisiju saistībā ar Eiropas pusgadu un konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem rūpīgi uzraudzīt Garantijas bērniem īstenošanu visās dalībvalstīs; vēlreiz prasa palielināt finansējumu Eiropas Garantijai bērniem, tam atvēlot vismaz 20 miljardus EUR lielu budžetu, un prasa, lai visas dalībvalstis vismaz 5 % no tām piešķirtajiem ESF+ līdzekļiem atvēlētu bērnu nabadzības apkarošanai un bērnu labbūtības veicināšanai; uzskata, ka konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos būtu jāņem vērā dalībvalstu budžetu atbilstība ESF+ regulā izklāstītajai prasībai par minimālo piešķīrumu bērnu nabadzības novēršanai Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1057 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) (OV L 231, 30.6.2021., 21. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/1057/oj).; aicina Komisiju nākamajā DFS paredzēt vērienīgu budžetu Garantijai bērniem, lai risinātu aizvien nozīmīgāko bērnu nabadzības un sociālās atstumtības problēmu;
25.pauž bažas par valstu politikas pasākumiem, kas rada atšķirības veselības aprūpes nodrošinājumā, palielinot nevienlīdzību gan dalībvalstīs, gan to starpā; brīdina, ka tas arī apdraud ESTP 16. principa un 3.8. IAM par vispārēju veselības apdrošināšanu īstenošanu, kā arī ESTP vispārējo mērķi veicināt augšupēju sociālo konverģenci Eiropas Savienībā, nevienu neatstājot novārtā; uzskata, ka sociālo rezultātu pārskatā izmantotie rādītāji nenodrošina visaptverošu izpratni par veselības aprūpes pieejamību cenas ziņā;
26.uzsver, ka darba devējiem ir jāveicina paaudžu saikne uzņēmumā un abu virzienu starppaaudžu mācīšanās starp jaunākiem un vecākiem darba ņēmējiem; uzsver, ka vecāka gadagājuma darbaspēks var palīdzēt uzņēmumam jaunu produktu un pakalpojumu izstrādē, lai radošāk un produktīvāk pielāgotos novecojošas sabiedrības vajadzībām; turklāt aicina radīt stimulus, kas mudinātu uz brīvprātīgo darbu un mentorēšanu, lai veicinātu zināšanu nodošanu starp paaudzēm;
27.brīdina, ka saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas ziņojumiem reālās algas joprojām ir zemākas par pirmspandēmijas līmeni, savukārt produktivitāte ir aptuveni tāda pati; piekrīt, ka tas rada zināmas iespējas attiecībā uz reālo algu atveseļošanu bez inflācijas, un brīdina, ka tad, ja reālās algas neatgūsies, tas palielinātu ilgstoša ekonomiskā vājuma risku, kam varētu būt postoša ietekme un kas vēl vairāk samazinātu produktivitāti eurozonā salīdzinājumā ar citām pasaules daļām; uzskata, ka minimālo algu labākai piemērošanai un darba koplīguma slēgšanas sarunu tvēruma stiprināšanai var būt labvēlīga ietekme uz algu nevienlīdzības līmeni, jo īpaši, palīdzot neaizsargātākiem darba ņēmējiem algu skalas apakšējā daļā, kuri arvien biežāk paliek novārtā;
28.aicina dalībvalstis nodrošināt pienācīgus darba apstākļus, kas cita starpā ietver pienācīgas algas, piekļuvi sociālajai aizsardzībai, mūžizglītības iespējas, arodveselību un drošību, labu darba un privātās dzīves līdzsvaru un tiesības būt bezsaistē, saprātīgu darba laiku, darba ņēmēju pārstāvību, demokrātiju darbā un koplīgumus; mudina dalībvalstis veicināt demokrātiju darbā, sociālo dialogu un darba koplīguma slēgšanas sarunas un aizsargāt darba ņēmēju tiesības, jo īpaši zaļās un digitālās pārkārtošanās kontekstā, un nodrošināt, ka vīrieši un sievietes par vienādu darbu saņem vienādu darba samaksu, uzlabot darba samaksas pārredzamību un novērst ar dzimumu saistītu nevienlīdzību, lai novērstu vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību Eiropas Savienībā;
29.atgādina, ka ir svarīgi uzlabot pašnodarbināto personu piekļuvi sociālajai aizsardzībai, un aicina Komisiju, lai tā saistībā ar konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem uzraudzītu dalībvalstu nacionālos plānus nolūkā īstenot Padomes 2019. gada 8. novembra Ieteikumu par darbinieku un pašnodarbināto personu piekļuvi sociālajai aizsardzībai OV C 387, 15.11.2019., 1. lpp.; šajā sakarībā atgādina, ka pašnodarbināto profesionāļu īpatsvars kultūras un radošajās nozarēs ir vairāk nekā divas reizes lielāks nekā sabiedrībā kopumā, kā arī atgādina par 13 iniciatīvām, kas formulētas Komisijas 2024. gada 21. februāra atbildē uz Eiropas Parlamenta 2023. gada 21. novembra rezolūciju par mākslinieku un kultūras un radošo industriju darbinieku sociālajam un profesionālajam stāvoklim paredzētu ES sistēmu Eiropas Parlamenta 2023. gada 21. novembra rezolūcija ar ieteikumiem Komisijai par mākslinieku un kultūras un radošo industriju darbinieku sociālajam un profesionālajam stāvoklim paredzētu ES sistēmu (OV C, C/2024/4208, 24.7.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/4208/oj)., un aicina Komisiju sākt to īstenošanu sadarbībā ar dalībvalstīm;
30.prasa īstenot politiku, kas veicina darba un privātās dzīves līdzsvaru un tiesības būt bezsaistē, lai uzlabotu visu ģimeņu un darba ņēmēju dzīves kvalitāti, tādējādi nodrošinot Darba un privātās dzīves līdzsvara direktīvas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1158 (2019. gada 20. jūnijs) par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/ES (OV L 188, 12.7.2019., 79. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2019/1158/oj). un Eiropas Aprūpes stratēģijas īstenošanu; aicina Komisiju iesniegt akta priekšlikumu nolūkā risināt jautājumu par tāldarbu un tiesībām būt bezsaistē, kā arī priekšlikumu par Eiropas kartes izveidi visu veidu lielām ģimenēm un Eiropas rīcības plānu vientuļajiem vecākiem, piedāvājot izglītības un sociālās priekšrocības; visbeidzot, prasa īstenot iniciatīvas nolūkā apkarot darbaspēka atstumtību, ko izraisa garāki slimības atvaļinājumi, pielāgot darba vietu un veicināt elastīgus darba nosacījumus, kā arī izstrādāt stratēģijas nolūkā atbalstīt darba ņēmēju atgriešanos pēc ilgāka prombūtnes laika;
31.prasa ES kohēzijas politikā par prioritāti noteikt demogrāfiskos uzdevumus un konkrētu rīcību šajā jomā ES un valstu līmenī; aicina Komisiju pasludināt Eiropas Demogrāfijas gadu un par prioritāti noteikt tās paziņojuma “Talantu izmantošana Eiropas reģionos” un Talantu kultivēšanas mehānisma izstrādi, lai veicinātu sociālo kohēziju un palielinātu finansējumu lauku un tālākajiem reģioniem un reģioniem ar augstiem depopulācijas rādītājem, atbalstot kvalitatīvu darbvietu radīšanu, sabiedriskos pakalpojumus, vietējās attīstības projektus un pamata infrastruktūru, kas labvēlīgi ietekmē iedzīvotāju tiesības palikt, jo īpaši jauniešu gadījumā; uzsver, ka ir svarīgi ieviest īpašus pasākumus ar mērķi novērst reģionālo nevienlīdzību izglītībā un apmācībā, nodrošinot, ka visiem ir vienlīdzīga piekļuve kvalitatīvai un cenas ziņā pieejamai izglītībai;
32.pauž bažas par to, ka, neraugoties uz uzlabojumiem, ES darba tirgū joprojām būtiskā mērā ir nepietiekami pārstāvētas vairākas iedzīvotāju grupas, to vidū sievietes, vecāka gadagājuma cilvēki, mazkvalificēti un vidēji kvalificēti cilvēki, personas ar invaliditāti un cilvēki ar migrantu vai minoritāšu izcelsmi; brīdina, ka nevienlīdzība izglītības jomā ir padziļinājusies, vēl vairāk saasinot nelabvēlīgā situācijā esošu un migrantu izcelsmes studentu neaizsargātību; norāda, ka saskaņā ar vienoto nodarbinātības ziņojumu cilvēki ar migrantu vai minoritāšu izcelsmi var gūt ievērojamu labumu no mērķtiecīgiem pasākumiem nolūkā novērst prasmju neatbilstību, uzlabot valodu prasmes un apkarot diskrimināciju; uzsver, ka ir svarīgi pastiprināt centienus, lai īstenotu Rīcības plānu par integrāciju un iekļaušanu 2021.–2027. gadam, kas nodrošina kopēju politikas satvaru, lai atbalstītu dalībvalstis valsts politikas izstrādē migrantu integrācijas jomā;
33.aicina Komisiju un Padomi prioritārā kārtā samazināt administratīvo slogu, lai panāktu vienkāršošanu, vienlaikus ievērojot darba un sociālos standartus; uzskata, ka labāks atbalsts MVU un pašreizējiem un potenciāliem uzņēmējiem uzlabos ES konkurētspēju un ilgtermiņa ilgtspēju, veicinās inovāciju un radīs kvalitatīvas darbvietas; norāda, ka MVU un pašnodarbinātiem profesionāļiem visās nozarēs ir būtiska nozīme ES ekonomikas izaugsmē un tādējādi arī sociālās politikas finansēšanā; mudina īstenot konkrētus ieteikumus vienotā tirgus uzlabošanai; pieņem zināšanai to, ka Komisija 2025. gada 29. janvārī publicēja “Konkurētspējas kompasu” Komisijas 2025. gada 29. janvāra paziņojums “ES Konkurētspējas kompass” (COM(2025)0030).;
34.aicina Komisiju veikt konkurētspējai veltītu pārbaudi saistībā ar ikvienu jaunu tiesību akta priekšlikumu, ņemot vērā ES tiesību aktu vispārējo ietekmi uz uzņēmumiem, kā arī uz citām ES politikas jomām un programmām;
35.uzskata, ka sociālā ekonomika ir ES sociālās tirgus ekonomikas būtisks elements un ESTP un tā mērķrādītāju īstenošanas virzītājspēks, bieži nodrošinādama neaizsargātu un atstumtu grupu nodarbinātību; aicina Komisiju un dalībvalstis stiprināt atbalstu visiem sociālās ekonomikas uzņēmumiem, taču īpaši — bezpeļņas uzņēmumiem, kā uzsvērts 2021. gada Sociālās ekonomikas rīcības plānā un Ljēžas sociālās ekonomikas ceļvedī, lai veicinātu kvalitatīvu, pienācīgu un iekļaujošu nodarbinātību un aprites ekonomiku, mudinātu dalībvalstis atvieglot piekļuvi finansējumam un uzlabotu sociālās ekonomikas dalībnieku pamanāmību; aicina Komisiju izpētīt inovatīvus finansēšanas mehānismus sociālās ekonomikas attīstības atbalstam Eiropā 2022. gada 6. jūlija rezolūcija par ES sociālās ekonomikas rīcības plānu (OV C 47, 7.2.2023., 171. lpp.). un dinamiskas un iekļaujošas uzņēmējdarbības vides veicināšanai;
36.uzskata, ka šajā pārejas gadā, kad tiek īstenoti pārskatītie ekonomikas pārvaldības noteikumi, dalībvalstīm fiskālā atbildība būtu jāsaskaņo ar ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un nodarbinātību; norāda, ka būtu jāpastiprina sociālo partneru iesaiste, arī vidēja termiņa fiskālo strukturālo plānu izstrādē, lai veicinātu jaunās ekonomikas pārvaldības sistēmas mērķu sasniegšanu;
37.atzinīgi vērtē to, ka valstu vidēja termiņa fiskālajos strukturālajos plānos saskaņā ar jauno ekonomikas pārvaldības sistēmu ir jāiekļauj reformas un investīcijas, lai risinātu svarīgākos uzdevumus, kas noteikti saistībā ar Eiropas pusgadu, kā arī jānodrošina parāda atmaksājamība, vienlaikus augšupējas sociālās konverģences veicināšanas nolūkā veicot stratēģiskas investīcijas atbilstoši ESTP principiem;
38.pauž bažas par to, ka konkrētām valstīm adresēto ieteikumu izpilde joprojām ir zemā līmenī; tāpēc atkārtoti aicina dalībvalstis efektīvi īstenot konkrētām valstīm adresētos ieteikumus, lai veicinātu veselības aprūpi un ilgtspējīgas pensiju sistēmas saskaņā ar ESTP 15. un 16. principu, un ilgtermiņa labklājību visiem iedzīvotājiem, ņemot vērā to darba ņēmēju neaizsargātību, kuru karjerā ir pārtraukumi, tā ir neregulāra un pakļauta pārejai no viena darba uz citu; uzstāj, ka Komisijai būtu jāpastiprina dialogi ar dalībvalstīm par sniegto ieteikumu un nodarbinātības pamatnostādņu īstenošanu, kā arī par pašreizējo vai turpmāko politikas rīcību konstatēto problēmu risināšanai;
39.atzinīgi vērtē to, ka izveidota sistēma sociālās konverģences risku noteikšanai Eiropas pusgada ietvaros, uz ko Parlaments tika stingri aicinājis; atgādina, ka saskaņā ar šo sistēmu Komisija novērtē riskus augšupējai sociālajai konverģencei dalībvalstīs un uzrauga panākto ESTP īstenošanā, pamatojoties uz sociālo rezultātu pārskatu un sociālās konverģences sistēmas principiem; atzinīgi vērtē to, ka 2025. gada vienotajā nodarbinātības ziņojumā sniegta konkrētu valstu analīze, pamatojoties uz sociālās konverģences sistēmas principiem; aicina Komisiju turpināt izstrādāt inovatīvus kvantitatīvās un kvalitatīvās analīzes instrumentus šīs jaunās sistēmas ietvaros, lai to optimāli izmantotu turpmākajos Eiropas pusgada ciklos;
40.atzinīgi vērtē to, ka pirmā analīze, kuras pamatā ir sociālās konverģences sistēmas principi, norāda uz augšupēju konverģenci darba tirgū 2023. gadā Komisijas 2024. gada 17. decembra priekšlikums “Komisijas un Padomes priekšlikums par vienotu nodarbinātības ziņojumu” (COM(2024)0701).; ar bažām norāda, ka joprojām nepieciešams uzlabot nepietiekami pārstāvēto grupu nodarbinātības rezultātus un ka Eiropas līmenī saglabājas augšupējas konverģences riski attiecībā uz prasmju attīstību no agrīnas izglītības līdz mūžizglītībai un nabadzības riska un sociālās atstumtības līmeņa sociālajiem rezultātiem; aicina Komisiju otrajā analīzes posmā sīkāk analizēt šos riskus, kam pakļauta augšupēja sociālā konverģence, un apspriest ar attiecīgajām dalībvalstīm pasākumus, kas veikti vai paredzēti šo risku novēršanai;
41.atzīst dzīves dārdzības krīzi, kura palielinājusi slogu mājsaimniecībām, un mājokļu izmaksu pieaugumu, kas apvienojumā ar augstajām enerģijas izmaksām kāpina augsto enerģētiskās nabadzības līmeni Eiropas Savienībā; tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis visaptveroši novērst šīs krīzes pamatcēloņus, par prioritāti nosakot politiku, kas veicina ekonomikas noturību, sociālo kohēziju un ilgtspējīgu attīstību;
42.brīdina par sociālajiem riskiem, ko rada krīze autobūves nozarē, kura saskaras ar nepieredzētu spiedienu gan iekšēju, gan ārēju faktoru ietekmē; aicina Komisiju pievērst uzmanību šai nozarei un uzlabot sociālo dialogu un darba ņēmēju līdzdalību pārkārtošanās procesos; uzsver, ka steidzami vajadzīga koordinēta ES reakcija un tādēļ jāizveido arodbiedrību un darba devēju ārkārtas darba grupa, lai cīnītos ar pašreizējo krīzi;
43.aicina Komisiju uzraudzīt datus par pārstrukturēšanu un tās ietekmi uz nodarbinātību, piemēram, izmantojot Eiropas Pārstrukturēšanas uzraudzības centru, veicināt pasākumus pārstrukturēšanas un darba tirgus pārkārtošanās atbalstam un apsvērt iespēju Eiropas pusgadā uzsvērt valstu pasākumus, ar ko tiek atbalstīta sociāli atbildīga pārstrukturēšana;
44.pauž bažas par Komisijas veikto makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras (MNNP) rezultātu apkopojuma pārskatīšanu, joīpaši par nodarbinātības un sociālo rādītāju samazināšanu — tie ir būtiski, lai novērtētu sociālo un darba tirgus situāciju dalībvalstīs; pauž nožēlu par to, ka jauniešu bezdarbs vairs netiek uzskatīts par pamatrādītāju, lai gan tas ir svarīgs rādītājs, lai noteiktu un risinātu konkrētus darba tirgus uzdevumus un pieņemtu atbilstošu publisko politiku; uzsver, ka lēmumu pieņemšanas procesā lielāka uzmanība būtu jāpievērš sociālo standartu rādītājiem; pauž nožēlu par to, ka Komisija netika pienācīgi apspriedusies ar Parlamentu, un atgādina Komisijai par tās pienākumu cieši sadarboties ar Parlamentu, Padomi un sociālajiem partneriem pirms MNNP rezultātu pārskata un makroekonomikas un makrofinansiālo rādītāju kopuma izstrādes dalībvalstīm; uzsver, ka ESTP principu īstenošanai ir jābūt daļai no MNNP rezultātu pārskata;
45.uzskata, ka teritoriālā un sociālā kohēzija ir būtiski konkurētspējas programmas elementi un ka tādi tiesību akti kā Eiropas pagaidu atbalsta instruments bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE) joprojām ir pozitīvs piemērs, no kā smelties iedvesmu turpmākām ES iniciatīvām;
46.uzskata, ka Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka fiskālā politika Eiropas pusgada ietvaros atbalsta ar ESTP saskaņotas investīcijas, jo īpaši tādās jomās kā pienācīgi un cenas ziņā pieejami mājokļi, kvalitatīva veselības aprūpe, izglītība un sociālās aizsardzības sistēmas, jo minētās jomas ir būtiskas sociālajai kohēzijai un ilgtermiņa ekonomiskajai ilgtspējai, kā arī to problēmu risināšanai, kas noteiktas, izmantojot sociālos rādītājus;
47.uzsver, ka ir jārisina galvenās problēmas, kas sociālo rezultātu pārskatā noteiktas kā “kritiskas” un “tādas, ko nepieciešams uzraudzīt”, ieskaitot nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļautos bērnus, dzimumu nodarbinātības atšķirību, pārmērīgas ar mājokli saistītas izmaksas, bērnu aprūpi un ilgtermiņa aprūpi, personu ar invaliditāti nodarbinātības atšķirības, sociālo pārvedumu ietekmi uz nabadzības mazināšanu un pamata digitālās prasmes Komisijas 2024. gada 17. decembra priekšlikums “Komisijas un Padomes priekšlikums par vienotu nodarbinātības ziņojumu” (COM(2024)0701).;
48.uzsver dzīves dārdzības krīzes negatīvo ietekmi uz personām ar invaliditāti;
49.mudina dalībvalstis apsvērt stingru politiku, kas nodrošinātu taisnīgu atalgojumu un uzlabotu darba apstākļus, jo īpaši darba ņēmējiem ar zemiem ienākumiem un nestabilās darba attiecībās;
50.uzsver, ka ir vajadzīgi savlaicīgi un saskaņoti dati par sociālo politiku, lai uzlabotu uz pierādījumiem balstītas politikas veidošanu un mērķtiecīgas sociālās investīcijas; prasa uzlabot sociālo rezultātu pārskatu, lai aptvertu ESTP 20 principus, ieviešot attiecīgus rādītājus, kas atspoguļo nevienlīdzības tendences un cēloņus, piemēram, šie rādītāji ietvertu kvalitatīvu nodarbinātību, labklājības sadalījumu, piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem, pienācīgas pensijas, bezpajumtniecības līmeni, psihoemocionālo veselību un bezdarbu; atgādina, ka nabadzības vai sociālās atstumtības riska rādītājs (AROPE) neatklāj kompleksa rakstura nevienlīdzības cēloņus; aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt Eiropas datu vākšanas sistēmu sociālo pakalpojumu jomā, lai uzraudzītu investīcijas sociālajos pakalpojumos un to nodrošinājumu;
51.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.