1.uzskata, ka ES ir steidzami jārīkojas, lai tā pati varētu garantēt savu drošību un lai tā stiprinātu partnerattiecības ar līdzīgi domājošiem partneriem, kā arī būtiski mazinātu savu atkarību no ārpuskopienas valstīm; tāpēc uzsver, ka patlaban ES ir sasniegusi pagrieziena punktu savā vēstures un veidošanās procesā; uzstāj, ka “ierastās darbības scenārijs” vairs nav pieņemams risinājums, jo tas nozīmētu drošas un aizsargātas Eiropas beigas; uzskata, ka ES un dalībvalstīm ir jāizvēlas — vai kopīgiem spēkiem vienoti strādāt, lai novērstu draudus un uzbrukumus ES drošībai, vai arī individuāli stāties pretī agresīviem pretiniekiem un neprognozējamiem partneriem;

2.atgādina, ka miers ir Savienības stūrakmens un ka pēc miera un stabilitātes tai būtu jātiecas, vienlaikus nosodot agresiju; uzsver — lai panāktu mieru un stabilitāti, ir jāatbalsta Ukraina un pašiem jākļūst noturīgākiem;

3.uzsver, ka Eiropa joprojām nelokāmi atbalsta Ukrainu, kura drosmīgi cīnās par Eiropas vērtībām, un atgādina par savu pārliecību, ka Eiropas nākotne izšķirsies tieši Ukrainas kaujas laukos; ir stingri pārliecināts, ka patlaban Eiropa piedzīvo kopš Aukstā kara beigām visnopietnāko savas teritoriālās integritātes militāro apdraudējumu;

4.pauž stingru pārliecību, ka Eiropas drošības un aizsardzības stiprināšanai ir nepieciešams ne tikai vienkārši palielināt centienus un rīcību, bet arī pilnībā pārskatīt veidu, kā mēs rīkojamies un ieguldām mūsu drošībā un aizsardzībā, kas ļautu turpmāk koordinētā un integrētā veidā kopīgi plānot, izstrādāt, attīstīt, iegādāties, uzturēt un izvērst spējas, un pilnībā izmantot visu Eiropas dalībnieku, tostarp NATO, savstarpēji papildinošās kompetences, lai radītu kopēju Eiropas aizsardzību;

5.uzskata, ka Krievija ar savu sabiedroto — tostarp Baltkrievijas, Ķīnas, Ziemeļkorejas un Irānas — atbalstu visnopietnāk gan tieši, gan netieši apdraud Savienību un tās drošību, kā arī ES kandidātvalstu un partneru drošību; atkārtoti pauž visstingrāko nosodījumu Krievijai par neprovocēta, nelikumīga un nepamatota agresijas kara izvēršanu pret Ukrainu; tomēr atzīmē, ka pilnībā ir jāņem vērā arī tādi faktori kā stabilitātes trūkums dienvidu kaimiņreģionā, Ķīnas militārā spēka pieaugums un dažu vidējas nozīmes lielvaru augošā agresivitāte, kuras, šķiet, ir gatavas riskēt ar transatlantisko sadarbību kopējās drošības jomā un noslēgt vienošanos ar Krievijas agresoru uz Ukrainas un Eiropas drošības rēķina, kas principā ir viens un tas pats; atzīmē, ka ASV administrācijas nesenā rīcība un paziņojumi liek vēl vairāk bažīties par ASV turpmāko nostāju attiecībā uz Krieviju, NATO un Eiropas drošību; šajā sakarā pauž nožēlu par to, kā ASV valdība, saskaņoti ar Krievijas valdību, ANO Ģenerālajā asamblejā un ANO Drošības padomē ir balsojusi par rezolūcijām, kas sagatavotas sakarā ar Krievijas izvērstā agresijas kara trešo gadadienu; stingri nosoda ASV draudus Grenlandei;

6.uzstāj, ka Eiropai ir jāuzņemas lielāka atbildība NATO struktūrā, jo īpaši saistībā ar drošības garantēšanu Eiropas kontinentā;

7.uzskata, ka diplomātijai arī turpmāk jābūt ES ārpolitikas stūrakmenim;

8.Atkārtoti aicina Turciju - NATO dalībvalsti un ES kandidātvalsti - ievērot starptautiskās tiesības, atzīt Kipras Republiku un nekavējoties izbeigt okupāciju, kā arī izvest savu karaspēku no salas.

9.uzsver, ka patlaban ES ir vajadzīga holistiska un horizontāla pieeja, kas aizsardzības un drošības dimensiju ļauj iestrādāt lielākajā daļā Eiropas politikas jomu, un ka šāda pieeja ir jāatbalsta ar normatīviem un finanšu instrumentiem, turklāt rēķinoties ar spēju ziņā konstatētajām vajadzībām un nepilnībām;

10.tāpēc uzskata, ka ir pienācis laiks atjaunot politisko apņemšanos rīkoties un panākt, lai ES kļūtu par reālu drošības garantu, kā arī palielināt ES gatavību aizsardzībai un veidot patiesu Eiropas aizsardzības savienību; atgādina, ka Stratēģiskā kompasa pieņemšana bija labs sākums, taču atzīmē, ka to joprojām nepieciešams laikus īstenot; atzinīgi vērtē nesen ieviestos ES aizsardzības instrumentus un uzstāj, ka ir steidzami jāveic vērienīgāki pasākumi ES aizsardzībai, jo tos vairs nevar īstenot ierobežotā apjomā, pēc būtības sadrumstalotus un ar ilgstošu izpildes termiņu; pieprasa kardinālu progresu aizsardzības jomā, kas jāpanāk ar jaunu pieeju, arī ar stingriem lēmumiem, rīcības plānu un aizsardzības nozarei paredzētiem īstermiņa un ilgtermiņa investīciju plāniem; uzsver, ka tādēļ ir vajadzīgs skaidrs nākotnes redzējums, konkrētība un kopīgas saistības gan tīri militārā jomā, gan rūpniecības, tehnoloģiju un izlūkošanas nozarēs;

11.pauž nožēlu, ka Padome un ES dalībvalstis nevēlas risināt dziļas strukturālas problēmas Eiropas aizsardzības rūpniecības jomā un nav pietiekami ieinteresētas ES līmenī veidot sadarbību starp dalībvalstu bruņotajiem spēkiem; aicina dalībvalstis kopīgiem spēkiem palīdzēt spert nopietnu soli ceļā uz ļoti vērienīgas un vispusīgas aizsardzības sistēmas veidošanos;

12.mudina ES iedibināt saskaņotu, stabilu un vispusīgu sistēmu, kura stiprinātu Savienības un tās partneru drošību, un mudina Savienību sekmīgāk noskaidrot nākotnē iespējamos lūzuma punktus un nepieļaut turpmākas krīzes, kā arī koordinēt ar dalībvalstīm kopīgas reaģēšanas spējas, līdzīgas tām, kas tiek izmantotas kara laikā;

13.uzskata, ka baltajā grāmatā par Eiropas aizsardzības nākotni būtu jāpiedāvā Eiropadomei konkrēti pasākumi un risinājuma iespējas, lai varētu rīkoties patiešām kardināli un darīt to, kas nepieciešams, un ka būtu jānošķir īstermiņa un ilgtermiņa plāni un mērķi, pievēršoties aizsardzības nozares spēju problemātikai, rūpniecības konkurētspējai un vajadzībai pēc investīcijām, un ka baltajā grāmatā būtu jāizklāsta arī vispārīga pieeja integrētai ES aizsardzībai; mudina gan Padomi, gan Komisiju skaidri un konkrēti noteikt īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa prioritātes, tās papildinot ar atbilstošu izpildes grafiku;

14.uzskata, ka no šāda skatpunkta ir jāpārvērtē un jāpārskata kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) misijas un operācijas; uzstāj, ka KDAP ir jānostiprina un jāpanāk veiklāka reaģēšanas spēja, arī padarot to par galveno ES instrumentu cīņai pret hibrīdkaru, lai KDAP pildītu savu Eiropas drošības “apdrošināšanas polises”, kā arī spēka un drošības garanta funkciju;

15.sagaida, ka baltajā grāmatā par Eiropas aizsardzības nākotni būs skaidri izklāstīti akūtākie apdraudējuma faktori, strukturālie riski un konkurenti un ka tajā būs noteikts, cik lielā mērā ES var plānot savu rīcību ārkārtas situācijās, lai būtu iespējams savstarpējs atbalsts liela mēroga drošības krīzes gadījumā, turklāt sagaida, ka tas palīdzēs Eiropai prognozēt iespējamos agresorus, tiem sagatavoties un atturēt tos no iespējamās agresijas, kā arī palīdzēs Savienībai aizstāvēties gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, lai tā kļūtu par reālu spēku un Eiropas pīlāru NATO struktūrā; uzsver, ka ES sauszemes, gaisa un jūras robežu aizsardzība ir ieguldījums visas ES drošībā, jo īpaši raugoties uz ES austrumu robežu, un tādēļ uzsver, ka “Austrumu vairogam” un Baltijas aizsardzības līnijai vajadzētu būt vadošajiem ES projektiem, ar kuriem sekmēt atturēšanu un pārvarēt iespējamus draudus no Austrumiem;

16.pieprasa nekavējoties rīkoties, lai panāktu lielāku drošību un labāku aizsardzību uz ES ziemeļaustrumu robežas ar Krieviju un Baltkrieviju, un tāpēc veidot visaptverošu un noturīgu aizsardzības līniju pār sauszemes, gaisa un jūras teritorijām, lai dotu pretsparu militāriem draudiem un hibrīddraudiem, cita starpā enerģijas izmantošanai par ieroci, infrastruktūras sabotāžai un migrācijas instrumentalizācijai; akcentē nepieciešamību koordinēt valstu pasākumus un tos integrēt ar ES normatīvo un finanšu instrumentu palīdzību, lai paātrinātu īstenošanas procesu;

17.uzsver, ka spēju un resursu apjoms ir jāpalielina, vienlaikus pārvarot fragmentāciju aizsardzības tirgū; pilnībā piekrīt M. Draghi ziņojumā paustajam viedoklim, ka ES un dalībvalstīm ir steidzami jālemj par ES aizsardzības rūpniecībai vajadzīgiem stimuliem un jārod radoši risinājumi, kas nodrošinātu vērienīgus publiskā un privātā sektora ieguldījumus drošības un aizsardzības jomā;

18.mudina Savienību un dalībvalstis nelokāmi solidarizēties ar Ukrainu; atgādina, ka ir pārliecināts — Eiropas nākotne izšķirsies tieši Ukrainas kaujas laukos un neatgriezeniski mainīsies kurss, ko Krievija īsteno karā pret Ukrainu; uzsver, ka šāda pārmaiņa tagad ir gandrīz pilnībā atkarīga no Eiropas; tāpēc mudina dalībvalstis piegādāt Ukrainai vairāk ieroču un munīcijas, pirms noslēdzas sarunas; brīdina, ka tad, ja Savienība nespēs palīdzēt Ukrainai un tādēļ Ukraina būs spiesta padoties, Krievija vērsīsies pret citām valstīm un, iespējams, arī pret ES dalībvalstīm; aicina dalībvalstis, starptautiskos partnerus un NATO sabiedrotos atcelt visus ierobežojumus, kas noteikti attiecībā uz Ukrainai piegādāto rietumvalstu ieroču sistēmu izmantošanu pret militāriem mērķiem Krievijas teritorijā; prasa Savienībai un dalībvalstīm aktīvi strādāt, lai uzturētu un panāktu pēc iespējas plašāku starptautisko atbalstu Ukrainai un rastu kara miermīlīgu risinājumu, kas obligāti pamatotos uz pilnīgu Ukrainas neatkarības, suverenitātes un teritoriālās integritātes ievērošanu, uz starptautisko tiesību principiem un saukšanu pie atbildības par kara noziegumiem un agresijas noziegumiem, kā arī uz nosacījumu, ka Krievijai ir jāatlīdzina milzīgie zaudējumi, ko tā ir nodarījusi Ukrainai; mudina Savienību un dalībvalstis piedalīties stabilu Ukrainas nākotnes drošības garantiju veidošanā;

19.ir stingri pārliecināts, ka ES vēl vairāk ir jāizvērš un jāuzlabo konkrētiem mērķiem izstrādātas apmācību operācijas, lai reaģētu uz Ukrainas bruņoto spēku vajadzībām, un ka tādā veidā tiek dota iespēja arī Eiropas bruņotajiem spēkiem gūt pieredzi un praksē pārbaudītas stratēģiskās zināšanas no Ukrainas bruņotajiem spēkiem; aicina dalībvalstis plašāk izvērst Ukrainas bruņoto spēku apmācību operācijas, arī Ukrainas teritorijā;

20.uzsver, ka nākamajā daudzgadu finanšu shēmā (DFS) ir svarīgi nodrošināt ģeogrāfiski līdzsvarotu aizsardzības finansējuma sadalījumu, jo īpaši nolūkā stiprināt ES ārējās robežas ar Krieviju un Baltkrieviju;

21.mudina Savienību izstrādāt “Ukrainas stratēģiju”, tajā skaidri izklāstot mērķus attiecībā uz Ukrainas aizsardzības spēju atbalstu un Ukrainas aizsardzības tehnoloģiskās un industriālās bāzes integrāciju EDTIB struktūrā, un aicina Savienību atvēlēt šādas stratēģijas īstenošanai vajadzīgos resursus, vienlaikus atbalstot Eiropas aizsardzības rūpniecības darbību Ukrainā; ierosina piešķirt īpašu, vairāku miljardu vērtu budžetu tieši Eiropas aizsardzības rūpniecības programmā (EDIP) iestrādātajam Ukrainas atbalsta instrumentam, kas paredzēts tieši šim mērķim; uzsver, ka šādai Ukrainas stratēģijai ir jākļūst par neatņemamu Eiropas aizsardzības stratēģijas elementu;

22.prasa steidzami sniegt finansiālu atbalstu, lai nodrošinātu aizsardzības ražojumu savlaicīgu piegādi, izmantojot kopīgu iepirkumu, rūpniecības koordināciju, krājumu veidošanu, ražotāju piekļuvi finansējumam un ražošanas jaudu paplašināšanu un modernizāciju, uzsverot, ka saistībā ar šo finansējumu prioritāte būtu jāpiešķir dalībvalstīm, kas robežojas ar Ukrainu, lai uzlabotu tās aizsardzību, un dalībvalstīm, kas robežojas ar Krieviju, lai vēl vairāk novērstu iespējamos apdraudējumus;

23.atzinīgi vērtē tā dēvēto Dānijas modeli Ukrainas atbalstam, kas paredz tieši Ukrainā tapušu aizsardzības līdzekļu iegādi; mudina Savienību un dalībvalstis stingri atbalstīt šo modeli un izmantot visas šī modeļa piedāvātās iespējas, jo aplēses liecina, ka tiek izmantota tikai aptuveni puse no Ukrainas aizsardzības rūpniecības jaudas, turklāt šāds modelis piedāvā daudz priekšrocību abām pusēm, piemēram, ļauj iegādāties lētāku ekipējumu, ātrāk un drošāk īstenot loģistiku un arī vienkāršāk nodrošināt apmācību un uzturēšanu;

24.prasa ievērojami palielināt finansējumu Ukrainas militārajam atbalstam; šajā sakarībā prasa nevilcinoties pieņemt nākamo militārās palīdzības paketi, kas būtu līdz šim lielākā palīdzības pakete un atbilstu rīcības vērienam, kāds aktuālajā situācijā ir nepieciešams; aicina ES dalībvalstis apņemties vismaz 0,25 % no sava IKP atvēlēt, lai sniegtu militāru palīdzību Ukrainai; nosoda vienas dalībvalsts uzlikto veto Eiropas Miera mehānisma darbībai; aicina ES dalībvalstis kopā ar partneriem no G7 valstīm nevilcinoties izmantot visus iesaldētos Krievijas aktīvus kā pamatlīdzekļus, lai piešķirtu Ukrainai iespaidīgu dotāciju un aizdevumu, jo tas būtu juridiski stabils un finansiāli iedarbīgs veids, kā saglabāt un palielināt Eiropas atbalstu Ukrainas militārajām vajadzībām;

25.mudina Padomi un dalībvalstis izvērtēt un nostiprināt spēkā esošo sankciju izpildes nodrošināšanu, kā arī pieņemt un stingri īstenot ierobežojošus pasākumus, vēršoties pret visām struktūrām un ārpuskopienas valstīm, kuras ļauj vieglāk apiet sankcijas un apgādā Krievijas militāro kompleksu ar militārām un divējāda lietojuma tehnoloģijām un ekipējumu; mudina dalībvalstis īpašu uzmanību pievērst Krievijas ēnu flotei un tās radītajiem drošības un vides riskiem;

26.uzstāj, ka ir ārkārtīgi svarīgi sadarboties ar Ukrainas aizsardzības rūpniecību un to integrēt EDTIB, jo tas nenoliedzami ir izdevīgi abām pusēm, un pieprasa raitāku Ukrainas aizsardzības rūpniecības integrāciju; vērš uzmanību uz to, ka steidzami ir jānodrošina pienācīgs finansējums EDIP iestrādātajam Ukrainas atbalsta instrumentam, kas patlaban nav iekļauts budžetā; turklāt ierosina nodrošināt kara apdrošināšanu kritiski svarīgiem EDTIB projektiem Ukrainā; ierosina uz attiecīgo Padomes sastāvu sanāksmēm novērotāju statusā regulāri aicināt Ukrainas Aizsardzības ministrijas amatpersonas;

27.mudina Komisiju un dalībvalstis pilnībā izmantot pieredzi, ko Ukraina guvusi progresīvu mūsdienu karadarbības spēju, arī dronu un elektroniskās karadarbības ziņā;

28.aicina Komisiju ierosināt ES tiesību aktu kopumu bezpilota lidaparātu jomā, kurā galvenā uzmanība būtu pievērsta bezpilota lidaparātu un pretdronu sistēmām un palīgspējām, ietverot plānus un līdzekļus pētniecības un izstrādes stimulēšanai, kur būtu jāmācās no Ukrainas pieredzes un jābūt atvērtiem Ukrainas sevišķi inovatīvo uzņēmumu dalībai, kā arī rūpniecības programmu, kas veltīta bezpilota lidaparātu un pretdronu sistēmu kopīgai izstrādei, ražošanai un iepirkumam, un regulu par bezpilota lidaparātu izmantošanu civilos un militāros apstākļos;

29.uzsver, ka sagatavotībai hibrīduzbrukumiem un “pelēkās zonas” uzbrukumiem ir jākļūst par daļu no ES stratēģiskās kultūras un ir jāparedz pastāvīgas mācības, kopīgi draudu novērtējumi un iepriekš plānoti, koordinēti risinājumi starp dalībvalstīm, jo īpaši reģionos, kas robežojas ar naidīgām lielvarām;

30.prasa, lai Savienība izstrādātu visaptverošu savu riska faktoru novērtējumu, kurš palīdzētu noskaidrot galvenos starpnozaru apdraudējuma faktorus, kā arī konkrētus riskus, kas aktuāli Savienībai kopumā, un novērtējuma vajadzībām izmantot pašreizējās konkrētām nozarēm izstrādātās riska novērtēšanas procedūras;

31.uzstāj, ka topošo Savienības krīžgatavības stratēģiju ir svarīgi izmantot, lai ES ieturētu kursu uz vispusīgu gatavību;

32.atbalsta konceptuālās sagatavotības principa horizontālu un konsekventu iestrādāšanu visās ES iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās; uzstāj, ka ir jāizstrādā obligāta drošības un gatavības pārbaude turpmākai ietekmes vērtēšanai un arī noturības testi attiecībā uz spēkā esošajiem tiesību aktiem; uzsver, ka ir jāsamazina šķēršļi spēkā esošajos valsts līmeņa un ES tiesību aktos, jo šādi šķēršļi mazina Eiropas aizsardzības un drošības efektivitāti;

33.jo īpaši iesaka pievērst uzmanību S. Niinistö ziņojumā formulētajiem ieteikumiem, kas sniegti, lai iedzīvotāji varētu pilnvērtīgi īstenot savas tiesības panākt sabiedrības noturību, iedvesmojoties no Somijas pilnīgas aizsardzības koncepcijas;

34.aicina Komisiju un dalībvalstis apsvērt iespēju pieņemt ES gatavības tiesību aktu, kurā būtu noteikti kopīgi standarti un ilgtermiņa pamatnostādnes, lai saskaņotu ES un valsts līmenī īstenotus pasākumus;

35.prasa, lai Savienība un dalībvalstis ieviestu un regulāri īstenotu vispusīgas ES gatavības mācības, kas ļautu horizontāli testēt gan augsta līmeņa lēmumu pieņemšanas procesu, gan operatīvo koordināciju un tādējādi veicinātu spēcīgas sasaistes veidošanos starp procesu dalībniekiem un starp visām nozarēm;

36.prasa Savienībai un dalībvalstīm nodrošināt, ka līdz ar valsts drošības instrumentiem vieglāk var izmantot KDAP instrumentus ES teritorijas un teritoriālo ūdeņu tiešā tuvumā, un ar tā dēvēto visas valdības pieeju stiprināt divējāda lietojuma un civilmilitāro sadarbību ES līmenī; atgādina, ka ir prasījis aizsargāt kritiski svarīgu zemūdens infrastruktūru un tādēļ izstrādāt tieši ES piemērotas ātrās reaģēšanas stratēģijas zemūdens infrastruktūras aizsardzībai, kas darbotos saskaņoti ar NATO; atbalsta investīcijas progresīvās atklāšanas un uzraudzības sistēmās, kas paredzētas zemūdens infrastruktūras monitoringam;

37.prasa Savienībai steidzami pielāgot savus instrumentus jaunajai realitātei un tādēļ veidot administratīvās spējas, kas ļauj krietni ātrāk īstenot attiecīgās procedūras kara vai citas liela mēroga krīzes gadījumā, un prasa ieviest atbilstošus instrumentus;

38.uzskata, ka ir absolūti nepieciešama regulāra draudu analīze, līdzīga tai, kas pirmo reizi veikta Stratēģiskā kompasa dokumentā; tāpēc iesaka atjaunināt ES stratēģisko kompasu un attiecīgi pielāgot tajā iestrādātos pasākumus, lai tajos atspoguļotu, cik milzīga ir apdraudējuma telpa, un iesaka apdraudējumu biežāk izvērtēt, jo bez šāda izvērtējuma nav iespējams reāli un veiksmīgi plānot Savienības spējas un darbību; uzskata, ka Stratēģiskais kompass, KDAP, baltā grāmata un Eiropas aizsardzības rūpniecības stratēģija būtu jāņem par pamatu, lai formulētu visaptverošu redzējumu attiecībā uz Eiropas aizsardzību;

39.uzstāj, ka 2025. gadā ir jāpanāk, lai pilnībā funkcionētu ES ātrās izvēršanas spējas, un ka šis mehānisms būtu jāatjaunina, lai tas darbotos ekstremālākajās neparedzētas militārās krīzes situācijās; atkārtoti aicina stiprināt ES Militārās plānošanas un īstenošanas centru (MPĪC), nosakot, ka tā ir vēlamā ES militāro operāciju vadības un kontroles struktūra, un pienācīgi nodrošinot to ar atbilstošām telpām, personālu, efektīvām sakaru un informācijas sistēmām visu KDAP misiju un operāciju vajadzībām, arī ES ātrās izvēršanas spēju misijām un operācijām;

40.atkārtoti aicina NATO dalībvalsti Turciju izvest savu karaspēku no ES dalībvalsts Kipras un konstruktīvi strādāt pie tā, lai rastu dzīvotspējīgu un miermīlīgu risinājumu, kas balstīts uz attiecīgām ANO rezolūcijām;

41.ir cieši pārliecināts, ka pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā ir ārkārtīgi svarīgi īstenot Līguma par Eiropas Savienību (LES) 42. panta 7. punktu par savstarpējo palīdzību, nodrošinot solidaritāti starp dalībvalstīm, jo īpaši tām, kuras sava ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ ir tieši pakļautas nenovēršamiem draudiem un pārbaudījumiem, neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav NATO dalībvalstis;

42.vēlreiz uzsver to, cik svarīga ir ES un NATO sadarbība, jo NATO ir joprojām svarīgs kolektīvās aizsardzības pīlārs tām valstīm, kuras ir tās locekles; uzsver, ka ES un NATO sadarbībai būtu jāturpinās, jo īpaši tādās jomās kā informācijas apmaiņa, plānošana, militārā mobilitāte un paraugprakses apmaiņa, kā arī jāpastiprina atturēšana, kolektīvā aizsardzība un sadarbspēja; tomēr aicina izveidot pilnībā spējīgu NATO Eiropas pīlāru, kas vajadzības gadījumā spētu rīkoties autonomi; vēlreiz aicina stiprināt sadarbību — darbos, ne vien vārdos — tādās jomās kā militārā mobilitāte, informācijas apmaiņa, plānošanas koordinēšana, uzlabota sadarbība attiecīgajās militārajās operācijās un pastiprināta reaģēšana uz hibrīdkaru, kura mērķis ir destabilizēt visu Eiropas Savienību;

43.aicina dalībvalstis aktīvi piedalīties aizsardzības ražošanas prioritāšu noteikšanas mehānismā, lai palīdzētu noteikt prioritātes pasūtījumiem, līgumiem un darbinieku pieņemšanai darbā ārkārtas situācijās; uzsver, ka dalībvalstīm būtu jāpiemēro plašāka pieeja, aptverot ne tikai savus pašreizējos aizsardzības lietojumus, bet arī citu būtisku noturības veidošanas infrastruktūru, piemēram, enerģētiku, transportu un telesakarus;

44.atzīst, ka ir jāsāk ar kritiski svarīgu aizsardzības spēju nepilnību un trūkumu reālistisku novērtēšanu, lai palielinātu aizsardzības rūpniecības ražošanu; uzsver, ka ir jānodrošina rezultātu saskanība starp ES Spēju attīstības plānu (CDP) un koordinēto ikgadējo pārskatu par aizsardzību (CARD), un NATO spēju mērķrādītājiem, lai noteiktu un novērstu kritiskās aizsardzības spēju nepilnības un trūkumus Eiropas Savienībā un centienus koncentrēti vērstu uz Eiropas stratēģiskajiem veicinātājiem, tā nodrošinot patiesu ES pievienoto vērtību nolūkā novērst ekstrēmākās militārās ārkārtas situācijas; aicina Komisiju rīkoties saskaņā ar ieteikumiem, kas sniegti Eiropas Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā 04/2025 par militāro mobilitāti, un divējāda lietojuma projektu atlases procesā lielāku nozīmi piešķirt militārajam novērtējumam;

45.mudina ES un tās dalībvalstis attiecībā uz bruņotajiem spēkiem pāriet no plūsmas pieejas, kas dominēja miera laikā, uz krājuma pieeju, saskaņā ar kuru aizsardzības ekipējuma krājumi būtu gatavi ilgstošam pieprasījuma pieaugumam; šajā sakarībā norāda uz priekšrocībām, ko sniedz tādi mehānismi kā pirkuma priekšlīgumi, pastāvīgi gatavu iekārtu izveide un aizsardzības gatavības rezervju izveide; uzskata, ka Komisijai būtu jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai mudinātu dalībvalstis uz lielāku apmaiņu un palielinātu uzticēšanos starp tām attiecībā uz ilgtermiņa un pārredzamu plānošanu, proaktīvākiem pasākumiem ar mērķi nodrošināt izejvielas un nepilnību ražošanas procesos un darba tirgū novēršanas politiku;

46.aicina ES pieņemt vispārēju un saskaņotu pieeju ārējai palīdzībai visos tās aspektos, daudz ciešāk saskaņojot kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP) ar KDAP mērķiem un instrumentiem; uzskata, ka radikāli pasliktinās stratēģiskā telpa, kurā darbojas daudzas ES KDAP misijas, un tas liecina, ka ar balto grāmatu ir jānodrošina pa visiem 360 grādiem elastīga pieeja Eiropas drošības garantēšanai, cenšoties veidot dalībvalstīm iedarbīgas atturēšanas potenciālu, uz kuru var paļauties, un nodrošinot, ka dalībvalstu civilais un militārais personāls spēj novērst aizvien lielākus draudus un uz tiem ātri reaģēt;

47.uzskata, ka KDAP ir izlēmīgi jāizmanto cīņā pret hibrīdkaru, kas vērsts pret partnervalstīm, jo īpaši kandidātvalstīm; pauž dziļas bažas par to, ka strauji pieaug hibrīduzbrukumi, cita starpā sabotāža, kiberuzbrukumi, manipulācijas ar informāciju un iejaukšanās vēlēšanās, lai vājinātu ES un tās kandidātvalstis; aicina ES dalībvalstis apsvērt piemērotus atturēšanas un pretpasākumu veidus, arī LES 42. panta 7. punkta izmantošanu; turklāt aicina dalībvalstis apvienot resursus un speciālās zināšanas kiberdrošības jomā; stingri atbalsta vienotas Eiropas pieejas izstrādi attiecībā uz kiberspēkiem; turklāt uzstāj, ka ir ātri jāizveido kopīgas Eiropas kiberspējas; atgādina par augošajiem kiberkara draudiem un uzsver, ka ES ir jāizveido ES kiberaizsardzības koordinācijas centrs, lai uzraudzītu un atklātu kiberdraudus, kā arī reaģētu uz tiem reāllaikā;

48.uzstāj, ka ir jāuzlabo KDAP spēja identificēt, novērst un apkarot manipulāciju ar informāciju, kuras mērķis ir kavēt ES ārējo darbību; atkārtoti aicina izveidot efektīvu horizontālu stratēģiskās komunikācijas stratēģiju, kas būtu pielāgota visiem ES kanāliem;

49.prasa KDAP ietvaros izveidot ES gaisa floti reaģēšanai krīzes situācijās, kuru veidotu ES mērogā turēti militārā transporta gaisa kuģi, kas būtu pieejami dalībvalstīm izvietošanai ES teritorijā, ekipējuma vai karaspēka transportēšanai (militārā mobilitāte) vai ārkārtas evakuācijai — kuras nepieciešamību apliecināja spēju trūkums spēku no Afganistānas izvešanā —, kā arī civilās drošības misijām, balstoties uz Eiropas Gaisa transporta pavēlniecībai līdzīgu modeli;

50.sagaida, ka Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) veiks visaptverošu un bezkompromisa KDAP misiju un operāciju pārskatīšanu, ņemot vērā jo īpaši to attiecīgo pilnvaru īstenojamību saistībā ar piešķirtajiem resursiem, misiju un operāciju personāla darbā pieņemšanas metodi, jo īpaši attiecībā uz saikni starp nepieciešamajām prasmēm un dažādajiem profiliem, kā arī resursu racionalizāciju un misiju un operāciju pārvaldību, konkursu pārredzamību, darbības un gūtos rezultātus, paraugpraksē gūto pieredzi un radušās grūtības; aicina Padomi, pamatojoties uz šo pārskatīšanu, pieņemt lēmumus, kas vajadzīgi, lai pielāgotu neefektīvas misijas vai atteiktos no tām, kā arī stiprinātu noderīgākās misijas; uzskata, ka ir jāuzlabo KDAP misiju un operāciju novērtēšanas pārvaldība un kontrole;

51.uzskata, ka ES un tās tuviem partneriem būtu jāizstrādā kara laika ekonomiskās sadarbības ārkārtas rīcības plāni, lai nodrošinātu savstarpēju atbalstu tādu liela mēroga drošības krīžu gadījumā, kurās tie ir tieši iesaistīti, un jāpadziļina kara laika ekonomikas dialogi ar Eiropas un globālajiem partneriem, lai nodrošinātu agrīnu brīdināšanu par smagiem draudiem, hibrīddraudiem un kiberdraudiem, veicinātu savstarpēja atbalsta plānošanu, kritiskās infrastruktūras aizsardzību un kuģošanas drošību;

52.prasa ES vēl vairāk paātrināt militārās mobilitātes īstenošanu; uzskata, ka ES ir jāpāriet no mobilitātes uz militāro loģistiku; uzsver, ka ir vajadzīgi ievērojami ieguldījumi militārās mobilitātes infrastruktūrā, lai uzlabotu kravu gaisa pārvadājumu spējas, nometnes, degvielas infrastruktūru, izmantojot depo, ostas, gaisa, jūras un dzelzceļa transporta platformas, dzelzceļa līnijas, ūdensceļus, ceļus, tiltus un loģistikas mezglus; uzsver, ka tas jādara sadarbībā ar NATO, izstrādājot stratēģisko plānu mobilitātes attīstīšanai; prasa ātri īstenot tehnisko pasākumu dokumentu, kas parakstīts Eiropas Aizsardzības aģentūras pārrobežu pārvietošanās atļaujas satvarā, harmonizēt muitas formalitātes un sagatavot autoceļu un dzelzceļa satiksmes standartu centralizētu un pamatotu atcelšanu krīzes situācijā;

53.uzskata — lai izveidotu Eiropas aizsardzības industrijai labvēlīgu ekosistēmu, ES ir jāizlemj par vienotu un skaidru ilgtermiņa redzējumu par Eiropas aizsardzības rūpniecību, dodot tai pamanāmību un nodrošinot, ka tiek risinātas prioritārās vajadzības;

54.uzsver, ka EDIP ir aktīvi jāveicina mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) un jaunu tirgus dalībnieku līdzdalība, vienkāršojot piekļuvi finansējumam; uzsver, ka EDIP būtu jāveido kā atspēriena punkts virzībā uz lielāku Eiropas suverenitāti aizsardzības ražošanas jomā; ierosina piešķirt prioritāti sekmīgiem pastāvīgās strukturētās sadarbības (PESCO) un Eiropas Aizsardzības fonda (EAF) projektiem, ņemot vērā konstatētos spēju trūkumus, un nodrošināt pietiekamu finansējumu projektiem, kas ir snieguši rezultātus; atkārtoti aicina dalībvalstis vismaz divas reizes gadā iesniegt Parlamentam īstenošanas ziņojumu par PESCO projektiem; aicina panākt ģeogrāfiski līdzsvarotāku EDTIB attīstību, nodrošinot, ka kritiskās spējas, piemēram, munīcijas ražošana, pretgaisa aizsardzības sistēmas un dronu tehnoloģijas, tiek attīstītas arī valstīs, kurās atrodas frontes līnija un kurām ir tieša izpratne par operatīvajām vajadzībām;

55.ir dziļi pārliecināts, ka, izmantojot ES līmeņa instrumentus, prioritāte būtu piešķirama atbalstam MVU un jaunuzņēmumiem divējāda lietojuma un aizsardzības nozarē un šis atbalsts pamatīgi jāpalielina; uzsver, ka ir jāatbalsta MVU un jaunuzņēmumi sekmīgi pārbaudītu prototipu laišanā tirgū, arī ražošanas paplašināšanā; uzsver, ka ir jānovērš pašreizējā finansējuma nepietiekamība attiecībā uz šiem svarīgajiem pasākumiem, kas stiprinātu EDTIB, arī ciešā sadarbībā ar Ukrainas tehnoloģisko un aizsardzības rūpniecisko bāzi;

56.mudina ES palielināt saskaņotību starp pašreizējiem un turpmākiem ES instrumentiem, jo īpaši starp PESCO (attiecībā uz pieprasījuma konsolidāciju) un EAF (attiecībā uz programmatiskiem ceļvežiem); starp instrumentu Eiropas aizsardzības industrijas pastiprināšanai, izmantojot kopīgu iepirkumu (EDIRPA) (attiecībā uz kopīgu iepirkumu), un Munīcijas ražošanas atbalsta aktu (ASAP) (attiecībā uz rūpniecības izvēršanu); starp EDIP (attiecībā uz atkarības jomu noteikšanu) un EAF (attiecībā uz noteikto atkarību novēršanu); vai pašā EDIP — saskaņotību instrumenta ietvaros attiecībā uz to darbību īstenošanu, kas saistītas ar pieprasījuma un piedāvājuma konsolidāciju;

57.prasa ievērojami palielināt dalībvalstu veikto kopīgo iepirkumu nepieciešamā Eiropas aizsardzības ekipējuma un spēju jomā; aicina dalībvalstis apvienot pieprasījumu, kopīgi iepērkot aizsardzības ekipējumu, ar iespēju piešķirt Komisijai pilnvaras veikt iepirkumu to vārdā, ideālā gadījumā nodrošinot EDTIB ilgtermiņa plānošanas perspektīvu, tādējādi uzlabojot EDTIB ražošanas jaudu un Eiropas bruņoto spēku sadarbspēju, kā arī efektīvi izmantojot nodokļu maksātāju naudu, gūstot apjomradītus ietaupījumus;

58.atzinīgi vērtē priekšlikumu par Eiropas aizsardzības kopīgu interešu projektiem nolūkā izveidot kopīgas spējas, kas pārsniegtu atsevišķas dalībvalsts finanšu iespējas; uzskata, ka šie projekti būtu jāizmanto, lai atbalstītu rūpnieciskās un tehnoloģiskās spējas, kas ir vairāku dalībvalstu kopīgo galveno prioritāšu pamatā, un tādās jomās kā ārējo robežu aizsardzība un aizstāvība, jo īpaši sauszemes operacionālajā telpā, kā arī stratēģiskie veicinātāji, jo īpaši kosmosa un Eiropas gaisa aizsardzības jomā, lai reaģētu uz visu apdraudējuma spektru, militārā mobilitāte, jo īpaši stratēģiskais un taktiskais gaisa transports, precīzi tāldarbības triecieni, dronu un pretdronu tehnoloģijas, raķetes un munīcija un mākslīgais intelekts, lai attīstītu suverēnu infrastruktūru un kritiski svarīgus veicinātājus; uzsver, ka ir jāvalda pragmatismam, ņemot vērā lielo prioritāšu skaitu un nepieciešamību mobilizēt jaunus resursus; šajā sakarībā uzskata, ka ES galvenā uzmanība pēc iespējas būtu jāpievērš ātri pieejamām un pārbaudītām Eiropas tehnoloģijām, kas pakāpeniski samazina mūsu atkarību un uzlabo mūsu drošību; uzsver, ka ES aizsardzības sadarbības satvarā jāatbalsta Eiropas mēroga vērtības ķēžu attīstīšana, iesaistot uzņēmumus no visas Savienības, un dažādiem līdzekļiem jāsekmē nozares konkurētspēja, piemēram, ar apvienošanās un vadošo uzņēmumu palīdzību; turklāt uzskata, ka tā vietā, lai koncentrētos uz taisnīgu atdevi, mūsu aizsardzības politikai būtu jāveicina ES izcilības centru izaugsme;

59.prasa pilnveidot ES aizsardzības rūpniecības politiku, lai uzlabotu pašreizējos aizsardzības jomas instrumentus un vajadzības gadījumā izstrādātu jaunus, kā arī optimizētu ar aizsardzību tieši nesaistītu instrumentu izmantošanu EDTIB vajadzībām;

60.atgādina, ka ir jānodrošina ES publiskās politikas konsekvence, jo tā nedrīkst radīt pienākumus, kas ir pretrunā vispārējiem aizsardzības mērķiem, jo īpaši drošības krīzes laikā, kad būtu jāievieš stratēģiska izņēmuma jēdziens; aicina izveidot patiesu aizsardzības vidi, kas būtu labvēlīga aizsardzībai un varētu atbalstīt rūpniecības kāpināšanas centienus, labāk izmantojot Komisijas daudznozaru instrumentus — pārbaudot, pārskatot un vajadzības gadījumā grozot tos, lai nodrošinātu, ka tie neapdraud ES aizsardzības politikas mērķus;

61.iesaka izveidot piegādes drošības režīmu, arī kopīgus stratēģiskos izejvielu un kritisko daļu krājumus, lai nodrošinātu aizsardzības produktu ražošanai nepieciešamo izejvielu un komponentu pieejamību un ļautu paātrināt un saīsināt ražošanas ciklus; prasa uzdot Komisijai un dalībvalstīm kopīgi veikt EDTIB kartēšanu un uzraudzību, lai aizsargātu tās stiprās puses, mazinātu tās neaizsargātību, izvairītos no krīzēm un nodrošinātu efektīvu un lietderīgu industriālo politiku;

62.ierosina atļaut attiecīgajām ar aizsardzību saistītajām struktūrām/darbībām piekļūt programmai InvestEU un citiem ES fondiem, lai ES aizsardzību izmantotu kā darbvietu radītāju; uzstāj, ka ar Mikroshēmu akta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1781 (2023. gada 13. septembris), ar ko izveido pasākumu sistēmu Eiropas pusvadītāju ekosistēmas stiprināšanai un groza Regulu (ES) 2021/694 (Mikroshēmu akts), OV L 229, 18.9.2023., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/1781/oj. un Kritiski svarīgo izejvielu akta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1252 (2024. gada 11. aprīlis), ar ko izveido satvaru tam, kā nodrošināt drošu un ilgtspējīgu apgādi ar kritiski svarīgām izejvielām, un groza Regulas (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1724 un (ES) 2019/1020, OV L, 2024/1252, 3.5.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1252/oj. atbalstu attiecīgā gadījumā prioritāte jāpiešķir ar aizsardzību saistītām struktūrām/darbībām; uzskata, ka vienkāršošanas centieniem, par ko paziņojusi Komisija, ir pilnībā jāaptver aizsardzības nozare; aicina Komisiju pilnībā izmantot kosmosa tehnoloģiju divējāda lietojuma potenciālu, uzskatot kosmosu gan par jaunu darbības jomu, gan par būtisku veicinātāju darbībām vairākās jomās; uzsver, ka ES salīdzinājumā ar saviem galvenajiem konkurentiem pašlaik ievērojami atpaliek kosmosa spēju jomā un ka, lai novērstu šīs atšķirības kosmosa tehnoloģiju jomā, pašreizējie paraugprojekti (t. i., Copernicus un Galileo) būtu jāpaplašina, iekļaujot arī aizsardzības lietojumus; turklāt ierosina, ka ES būtu steidzami jāturpina IRIS2 konstelācijas izstrāde, kā arī jāizstrādā turpmāki ES kopīgi projekti, piemēram, kosmosa jomas izpratnes un kosmosā bāzētu raķešu agrīnās brīdināšanas lietojumu jomā;

63.uzskata, ka ir jānodrošina ģeogrāfiskā saskaņotība, izvērtējot ES un Apvienotās Karalistes gribu, pirmkārt un galvenokārt, veidot drošības garantijas Ukrainai un kļūt par ciešākām partnerēm drošības jomā, un parakstīt kopīgu deklarāciju ar konkrētām saistībām un strukturētu dialogu nolūkā stiprināt ES un Apvienotās Karalistes sadarbību attiecībā uz visiem ārpolitikas un drošības uzdevumiem, ar kuriem saskaras šī pasaules daļa, attiecībā uz ko budžeta un regulatīvie nosacījumi vēl ir jāapspriež, un paturot prātā ES lēmumu pieņemšanas autonomijas svarīgumu; šajā saistībā uzsver to, cik svarīga ir ciešāka sadarbība informācijas un izlūkdatu koplietošanas, militārās mobilitātes, drošības un aizsardzības iniciatīvu, krīzes pārvarēšanas, kiberaizsardzības, hibrīddraudu un ārvalstu īstenotas informācijas manipulācijas un iejaukšanās jomā un vienoti reaģējot uz kopīgu apdraudējumu;

64.prasa nodrošināt lielāku saskaņotību attiecībā uz atbalstu uzņēmumiem, samazinot nevajadzīgu administratīvo slogu un birokrātiju, kā arī krietni atvieglojot aizsardzības nozarē aktīvo mazas un vidējas kapitalizācijas uzņēmumu piekļuvi līdzekļiem; uzsver, ka ir jāpārskata, jāvienkāršo un jāsaskaņo pašreizējais regulējums attiecībā uz eksporta licencēm un ES iekšienē veikto sūtījumu licencēm, kā arī attiecībā uz ekipējuma savstarpējo sertifikāciju, kas ir viena no prioritātēm, lai veicinātu labāku sadarbību tirgū un starp dalībvalstīm;

65.mudina izveidot vienotu Eiropas sertifikācijas shēmu ieroču sistēmām un tātad virzīties uz priekšu salīdzinājumā ar pašreizējo valstu sertifikācijas shēmu, lai paātrinātu ieroču sistēmu ieviešanu dalībvalstu bruņotajos spēkos;

66.prasa nodrošināt lielāku saskaņotību pārvaldībā, jo KDAP jākļūst par būtisku spēcīgas Eiropas instrumentu; uzskata, ka tādēļ vajadzīga reāla pārvaldības saikne starp dalībvalstīm, Komisijas priekšsēdētājas vietnieci / Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) un komisāriem; mudina dalībvalstis pārvarēt ar Eiropas aizsardzības pārvaldību saistīto lēmumu pieņemšanas procesu sarežģītību; aicina izveidot aizsardzības ministru padomi un attiecībā uz lēmumu pieņemšanu Eiropadomē, Ministru padomē un ES aģentūrās, piemēram, EAA, pāriet no vienprātības uz kvalificēta vairākuma balsošanu, izņemot lēmumus par militārām operācijām ar izpildpilnvarām; līdz tam aicina izmantot LES 44. pantu un Komisijā izveidot horizontālu darba grupu aizsardzības jautājumos; prasa palielināt demokrātisko pārskatatbildību, pastiprinot Parlamenta īstenoto kontroli;

67.ierosina stiprināt Parlamenta īstenotās uzraudzības un kontroles funkcijas atbilstoši ES lomas paplašināšanai aizsardzības jomā; aicina iecelt Parlamenta pārstāvi EDIP ierosinātajā jaunajā Aizsardzības industriālās gatavības padomē, kur pašlaik šāds pārstāvis nav paredzēts;

68.uzsver, ka vienota Eiropas aizsardzības tirgus izveide ir prioritāte, jo Eiropas industrijas sadrumstalotība un konkurētspējas trūkums līdz šim ir kavējis ES spēju uzņemties lielāku atbildību kā drošības garantam; atgādina, ka jēdziens “aizsardzības tirgus” nozīmē, ka ir pilnībā jāatzīst tā specifika un pienācīgi un saskanīgi jāpiemēro ES publiskā politika; atgādina, ka šā vienotā tirgus izveides mērķim vajadzētu būt priekšrokas došanai Eiropai, stingri sasaistot teritorialitāti un attiecīgajā teritorijā radīto pievienoto vērtību;

69.uzskata, ka Eiropas priekšrokas principam ir jābūt ar Eiropas aizsardzības tirgu saistītās ES politikas vadošajam principam un ilgtermiņa mērķim, lai attīstītu un aizsargātu Eiropas tehnoloģisko izcilību; tomēr uzsver, ka šādas prioritātes nedrīkst īstenot uz Savienības aizsardzības gatavības rēķina, ņemot vērā aizsardzības nozares starptautisko piegādes un vērtības ķēžu mērogu;

70.noraida scenāriju, kurā ES līdzekļi sekmē to, ka saglabājas vai padziļinās atkarība no ārpuskopienas dalībniekiem gan attiecībā uz spēju veidošanu, gan to izvēršanu;

71.mudina dalībvalstis pārtraukt atsaukties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 346. pantu, lai izvairītos no Iepirkuma direktīvas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/81/EK (2009. gada 13. jūlijs), ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, un ar kuru groza Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK (OV L 216, 20.8.2009., 76. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2009/81/oj. (2009/81/EK) piemērošanas, tādējādi graujot kopējo aizsardzības tirgu; aicina Komisiju pārskatīt direktīvas par tādu ražojumu sūtījumiem, kuri saistīti ar aizsardzību Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/43/EK (2009. gada 6. maijs), ar ko vienkāršo noteikumus un nosacījumus ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem (OV L 146, 10.6.2009., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2009/43/oj., un direktīvu iepirkumu aizsardzības jomā, kā arī direktīvu par sūtījumiem Kopienā (2009/43/EK), lai stiprinātu kopējo aizsardzības tirgu un ieviestu elastību attiecībā uz tādām krīzes situācijām kā šī, ar kuru pašlaik saskaramies;

72.aicina Komisiju izplānot labāk finansētu, stratēģiskāku un efektīvāku Eiropas Aizsardzības fonda pēcteci, kas atbalstītu kopīgu pētniecību un inovāciju aizsardzības jomā visā piegādes ķēdē, un paredzēt nosacījumus tādu tehnoloģisko uzdevumu risināšanai kā paaugstināts pastāvīgs apdraudējums, mākslīgais intelekts un mašīnmācīšanās, kvantu datošana, militāro lietu internets, drošība, uzbrukumi piegādes ķēdēm, nulles dienas izmantojumi un mākoņdatošanas drošība; aicina Eiropas Aizsardzības aģentūras ietvaros pēc ASV Aizsardzības progresīvo pētniecības projektu aģentūras parauga izveidot ES aģentūru, kura būtu vienīgā atbildīgā par atbalstu pētniecībai jaunu un revolucionāru tehnoloģiju jomā un tiktu apgādāta ar pietiekamu riska kapitāla apjomu;

73.pauž bažas par to, ka tad, ja netiks būtiski palielinātas investīcijas aizsardzībā, netiks sasniegti ES drošības un aizsardzības mērķi — gan attiecībā uz militāro atbalstu Ukrainai, gan mūsu kopējās drošības uzlabošanu; uzsver to, ka izmaksas saistībā ar nesagatavotību visekstrēmākajām militārajām ārkārtas situācijām būtu daudz augstākas nekā izšķirošas ES sagatavotības izmaksas; aicina ES un tās dalībvalstis sadarboties un vienoties par konkrētiem veidiem un līdzekļiem, kā panākt aizsardzības un drošības jomā veikto publisko un privāto investīciju būtisku pieaugumu īstermiņā un ilgtermiņā;

74.uzskata, ka nākamajā ES daudzgadu finanšu shēmā (DFS) aizsardzības izdevumu pozīcijās būs jāņem vērā jaunā prioritāte, proti, gatavība visekstrēmākajām militārajām ārkārtas situācijām;

75.uzstāj, ka neatliekamas vajadzības nevar gaidīt līdz nākamajai DFS; uzstāj, ka nekavējoties jāizpēta inovatīvi risinājumi papildu finansējuma meklēšanai, piemēram: investēt aizsardzības nozarē, atvieglot un paātrināt līdzekļu pārdali no viena projekta citam un izpētīt iespēju pielāgot ES finansēšanas kritērijus, lai izdevumu piešķiršanā jaunu uzsvaru liktu uz drošības kritērijiem;

76.atzinīgi vērtē Komisijas priekšsēdētājas 2025. gada 4. martā ierosināto piecu punktu plānu “ReArm Europe”;

77.stingri atbalsta ideju, ka ES dalībvalstīm ir līdz jaunam līmenim jāpalielina to aizsardzībai un drošībai paredzētais finansējums; norāda, ka dažas dalībvalstis jau ir palielinājušas savus aizsardzības izdevumus līdz 5 % no IKP;

78.atzinīgi vērtē nesenajā S. Niinistö ziņojumā izteiktos priekšlikumus par Eiropas aizsardzības finansēšanu; atbalsta Eiropas aizsardzības instrumenta un Eiropas drošības instrumenta izveidi; tāpat atzinīgi vērtē un atbalsta priekšlikumu izveidot investīciju garantiju programmu, par paraugu ņemot InvestEU modeli ar atvērtu arhitektūru, lai rosinātu privātā sektora investīcijas, kā arī izdot Eiropas gatavības obligāciju standartu;

79.uzskata, ka nacionālie atveseļošanas un noturības plāni būtu jāgroza, lai nodrošinātu jaunu finansējumu aizsardzībai; prasa, lai ar šīm investīcijām arī tiktu risināta gan militāro spēju, gan sociālās struktūras neaizsargātība, dodot mums iespēju cīnīties pret visiem draudiem mūsu vērtībām, sociālajam modelim, drošībai un aizsardzībai;

80.mudina dalībvalstis atbalstīt aizsardzības, drošības un noturības bankas dibināšanu, kura pildītu daudzpusējas aizdevumu iestādes funkciju un kuras uzdevums būtu izsniegt zemas procentu likmes ilgtermiņa aizdevumus, kas palīdzētu īstenot galvenās prioritātes valsts drošības jomā, tādas kā apbruņošanās, aizsardzības modernizēšana, atjaunošanas pasākumi Ukrainā un tādas kritiski svarīgas infrastruktūras atpirkšana, kas patlaban pieder naidīgām ārpuskopienas valstīm;

81.prasa pētīt iespēju izveidot Eiropas aizsardzības obligāciju sistēmu liela mēroga investīciju priekšfinansēšanai militārajā jomā; tāpat aicina izpētīt neizmantoto koronavīrusa obligāciju izmantošanu aizsardzības instrumentiem, lai papildinātu Komisijas plānu “ReArm Europe”, jo ES šobrīd ir steidzami jāstiprina drošība un aizsardzība, lai aizsargātu savus iedzīvotājus, atjaunotu atturēšanu un atbalstītu savus sabiedrotos, pirmkārt un galvenokārt Ukrainu;

82.saskaņā ar Komisijas plānu “ReArm Europe” vēlreiz aicina Eiropas Investīciju banku (EIB) un citas starptautiskās finanšu iestādes un privātās bankas Eiropā aktīvāk ieguldīt Eiropas aizsardzības rūpniecībā; jo īpaši prasa steidzami pārskatīt EIB aizdevumu politiku un nekavējoties nodrošināt elastību, lai varētu atcelt pašreizējos ierobežojumus aizsardzības finansēšanai, un izpētīt iespēju emitēt drošības un aizsardzības projektu finansēšanai paredzētus parāda vērtspapīrus;

83.aicina Eiropadomes priekšsēdētāju António Costa nekavējoties sasaukt Eiropadomi, pamatojoties uz baltās grāmatas secinājumiem, lai ES vadītāji varētu vienoties par tūlītējiem un tālejošiem lēmumiem Eiropas aizsardzības savienības īstenošanai, kā noteikts LES 42. panta 2. punktā, un sīkāk iztirzāt baltajā grāmatā paredzētos pasākumus;

84.atzinīgi vērtē Eiropadomes 2025. gada 6. marta ārkārtas sanāksmes rezultātus un aicina dalībvalstis gaidāmajā Padomes marta sanāksmē rīkoties izlēmīgi;

85.uzsver nepieciešamību uzlabot mūsu partnerības ar līdzīgi domājošām valstīm, jo īpaši Eiropā, piemēram, ar Apvienoto Karalisti un Norvēģiju; aicina noslēgt starp ES un Apvienoto Karalisti plaša spektra drošības paktu, kas aptvertu arī tādus būtiskus jautājumus kā enerģētika, migrācija un kritiski svarīgie minerāli; norāda uz pievienoto vērtību, ko sniedz mūsu attiecību pilnveidošana ar tādiem globālajiem partneriem kā ASV, Japāna un Austrālija;

86.aicina īstenot ciešāku sadarbību ar Rietumbalkānu valstīm aizsardzības rūpniecības jomā; uzsver, ka Rietumbalkānu valstīm ir ievērojamas zināšanas aizsardzības rūpniecības jomā un ka Eiropas Savienībai būtu jāapsver iespēja iepirkt militāro ekipējumu no Rietumbalkānu valstīm; uzsver, ka šāda pieeja palīdzētu panākt to, ka Rietumbalkānu valstis kļūst par ciešākiem ES sabiedrotajiem;

87.uzskata, ka ir jādara viss iespējamais, lai uzturētu un, ja iespējams, pilnveidotu transatlantisko sadarbību visos militārās un aizsardzības nozares aspektos, vienlaikus atgādinot par nepieciešamību pilnveidot Eiropas aizsardzību un attīstīt lielāku suverenitāti;

88.norāda, ka iepriekšminētais neskar dažu dalībvalstu drošības un aizsardzības politikas īpašās iezīmes;

89.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Eiropadomei, Padomei, Komisijas priekšsēdētājas vietniecei / Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Komisijas priekšsēdētājai un atbildīgajiem komisāriem, ES aģentūrām drošības un aizsardzības jomā, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.