A.tā kā Minhenes I apgabala Prokurors ir pieprasījis atcelt Eiropas Parlamenta deputāta Petr Bystron parlamentāro imunitāti saistībā ar apsūdzībām, kas pret viņu izvirzītas saskaņā ar Vācijas Kriminālkodeksa 86.a pantu, un saistībā ar minētā kodeksa 86. pantu attiecībā uz iespējamu antikonstitucionālu un teroristisku organizāciju simbolu izmantošanu;

B.tā kā pieprasījumā norādīts par aizdomām, ka pēc Ukrainas vēstnieka Vācijā atbrīvošanas no amata 2022. gada 12. jūlijā Petr Bystron savā Twitter kontā publicēja fotomontāžu, kurā redzamas to personu fotogrāfijas, kuras iepriekš ieņēma augstus valsts amatus, katra turot savu labo vai kreiso roku izstieptu un uz augšu vērstiem pirkstiem; tā kā publicētajai kolāžai ir pievienots virsraksts “Bye, bye [...]! Vācijas politiķi māj atvadu sveicienu!” Oriģināla tulkojums latviešu valodā.; tā kā Petr Bystron tiek apsūdzēts par vismaz klusējot izteiktu piekrišanu tam, ka šī fotomontāža objektīvam Twitter lietotājam rada iespaidu, ka attēlotais rokas stāvoklis ir “Hitlera sveiciens”, jo tas bija nacistu režīmā izmantotās sasveicināšanās veids; tā kā Petr Bystron tiek apsūdzēts par to, ka viņš ir izplatījis vai publiski izmantojis nekonstitucionālu un teroristisku organizāciju simbolus Vācijā;

C.tā kā pēc izmeklēšanas darbību veikšanas kompetentās iestādes iesniedza Vācijas Bundestāgam adresētu pieprasījumu atcelt Peter Bystron imunitāti, jo tajā laikā viņš bija Bundestāga deputāts; tā kā Vācijas Bundestāgs 2023. gada 7. septembrī atcēla viņa imunitāti;

D.tā kā Petr Bystron 2024. gada jūnija Eiropas vēlēšanās tika ievēlēts par Eiropas Parlamenta deputātu; tā kā pēc galīgo vēlēšanu rezultātu paziņošanas kompetentās iestādes ar 2024. gada 9. jūlija lēmumu uz laiku apturēja pret viņu ierosināto krimināllietu, lai izskatītu pieprasījumu atcelt viņa imunitāti;

E.tā kā Petr Bystron inkriminētā nodarījuma izdarīšanas laikā nebija Eiropas Parlamenta deputāts;

F.tā kā inkriminētais nodarījums un tam sekojošais pieprasījums atcelt Petr Bystron imunitāti nav saistīti nedz ar viedokli, ko viņš kā Eiropas Parlamenta deputāts ir paudis, nedz balsojumu, ko viņš veicis, pildot savus pienākumus saskaņā ar Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantu;

G.tā kā saskaņā ar Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu Eiropas Parlamenta locekļiem savā valstī ir imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;

H.tā kā Vācijas Federālās Republikas Pamatlikuma 46. panta 2., 3. un 4. punkta normas ir šādas:2.“Deputātu saukt pie atbildības vai aizturēt par sodāmu nodarījumu drīkst tikai, saņemot Bundestāga atļauju, ja vien deputāts nav aizturēts pārkāpuma izdarīšanas brīdī vai nākamās dienas laikā.3.Bundestāga piekrišana papildus tam ir nepieciešama arī par jebkuru citu deputāta personīgās brīvības ierobežojumu vai, ja pret viņu ir ierosināts 18. pantā paredzētais process.4.Jebkurš pret deputātu ierosinātais kriminālprocess vai jebkurš 18. pantā paredzētais process, jebkura aizturēšana vai jebkura cita personīgās brīvības ierobežošana ir jāaptur, ja to prasa Bundestāgs.”;

I.tā kā parlamentārās imunitātes mērķis ir aizsargāt Parlamentu un tā deputātus pret tiesvedībām, kas tiek ierosināta saistībā ar darbībām, kuras ir veiktas, pildot parlamentāros pienākumus, un kuras atrauti no šiem pienākumiem skatīt nevar;

J.tā kā saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 5. panta 2. punktu deputāta imunitāte nav deputāta personiska privilēģija, bet gan visa Parlamenta un tā deputātu neatkarības garantija;

K.tā kā šajā lietā Parlamentam nav pierādījumu par fumus persecutionis, proti, par faktiskiem apstākļiem, kas norādītu uz to, ka attiecīgā krimināllieta ir ierosināta, lai kaitētu attiecīgā Eiropas Parlamenta deputāta politiskajai darbībai;

L.tā kā, no vienas puses, Parlaments nevar tikt pielīdzināts tiesai un, no otras puses, deputāts imunitātes atcelšanas procedūras kontekstā nevar tikt uzskatīts par apsūdzēto Vispārējās tiesas 2019. gada 30. aprīļa spriedums, Briois/Parlaments, T-214/18, ECLI:EU:T:2019:266.,