1.uzsver, cik nopietni ir draudi Eiropas kontinenta drošībai, kas ir sasnieguši nepieredzētu līmeni kopš Otrā pasaules kara; pauž dziļas bažas par ģeopolitisko šķelšanos, jaunām un atjauninātām imperiālistiskām ambīcijām attiecībā uz autoritāru spēku dominēšanu, lielvaru sistēmisku sāncensību, nacionālistisku vienpusējību, terorisma, tostarp džihādistu terorisma, izplatīšanos, civiliedzīvotāju piespiedu pārvietošanu un tīšiem uzbrukumiem civilpersonām un infrastruktūrai, un to, ka ļaunprātīgi dalībnieki primāri un arvien vairāk izmanto spēku un vardarbību savu politisko un ekonomikas mērķu un interešu veicināšanai vai strīdu atrisināšanai;

2.šajā sakarā pauž dziļas bažas par acīmredzamajām Savienoto Valstu nostājas izmaiņām attiecībā uz Krievijas agresijas karu, kas ietver atklātu Ukrainas vainošanu notiekošajā karā, ASV militārās palīdzības apturēšanu un mēģinājumu piespiest Ukrainu atteikties no savām likumīgajām tiesībām uz pašaizsardzību; pauž dziļu nožēlu par jebkādiem mēģinājumiem šantažēt Ukrainas vadību, lai padotos Krievijas agresoram tikai nolūkā paziņot par tā dēvēto miera vienošanos, un uzskata, ka pašreizējais ASV administrācijas mēģinājums risināt sarunas par pamieru un miera nolīgumu bez ES valstu iesaistes nav produktīvs, jo tieši minētās valstis būs tās, kurām galu galā būs jāsadzīvo ar rezultātu un tas iedrošina agresorvalsti Krieviju, tādējādi pieļaujot, ka agresīva politika nevis tiek sodīta, bet gan atalgota; ir piesardzīgi optimistisks attiecībā uz priekšlikumu par 30 dienu pamiera nolīgumu; atgādina, ka pamiers var kalpot par efektīvu karadarbības apturēšanas instrumentu tikai tādā gadījumā, ja agresors to ievēro; tādēļ sagaida, ka Krievija tam piekritīs un to ievēros, apturot visus uzbrukumus Ukrainai, tās militārajām pozīcijām, civiliedzīvotājiem, infrastruktūrai un teritorijai; tomēr secina, ka, ņemot vērā Krievijas iepriekšējo nolīgumu pārkāpumu vēsturi, šādu mieru var panākt tikai, padarot Ukrainu spēcīgu, ko var panākt, sniedzot stingras drošības garantijas; pretēji ASV nostājai uzskata, ka jebkura vienošanās, kas apdraud Ukrainas leģitīmās vēlmes, piemēram, tās tiesības izvēlēties pašai savus drošības risinājumu, vai kuram trūkst pārliecinošu drošības garantiju, var pakļaut Ukrainu un citas Eiropas valstis jauniem Krievijas uzbrukumiem; šajā sakarā pauž nožēlu par to, kā ASV valdība, saskaņoti ar Krievijas valdību, ANO Ģenerālajā asamblejā un ANO Drošības padomē ir balsojusi par rezolūcijām, kas sagatavotas sakarā ar Krievijas izvērstā agresijas kara trešo gadadienu;

3.uzskata, ka ģeopolitiskās situācijas Ukrainā, Tuvajos Austrumos, Dienvidķīnas jūrā un Indijas un Klusā okeāna reģionā arvien vairāk ir savstarpēji saistītas, jo Krievija un jo īpaši Ķīna padziļina savas saites un rada būtiskus izaicinājumus globālajam mieram un drošībai un noteikumos balstītai starptautiskajai kārtībai, un starptautiskajai sabiedrībai ir tiem jāpievērš uzmanība; uzsver, ka pieaug uzbrukumi un hibrīddraudi, kuru mērķis cita starpā ir vēlēšanu laikā apdraudēt demokrātiskās vērtības un struktūras, kā arī iedzīvotāju kohēziju un iedzīvotāju pievienošanos Eiropas vērtībās balstītai sabiedrībai un tiesiskumam; uzskata, ka šī tendence ir paradigmas maiņa, jo tā maina starptautiskās drošības veidošanas loģiku, kas pamatojas uz starptautisko tiesību ievērošanu, noteikumos balstītu starptautisko kārtību un multilaterālismu;

4.atzīst globālo drošības apdraudējumu mainīgumu un uzsver izšķirošo nozīmi, kas diplomātijai, attīstības sadarbībai un bruņojuma kontrolei un atbruņošanās procesam ir kopā ar militārajiem centieniem ilgtermiņa starptautiskā miera un drošības garantēšanā; tomēr norāda uz to diplomātisko centienu ierobežoto ietekmi, kuru mērķis pēdējā laikā ir miera un drošības veidošana; uzsver, ka ilgtspējīgu globālu mieru un stabililtāti nav iespējams panākt tikai ar militāriem pasākumiem, bet ka ir vajadzīgas vispusīgas stratēģijas, kuras risina nestabilitātes pamatcēloņus, piemēram, nabadzību, nevienlīdzību, nepareizu pārvaldību un klimata pārmaiņas; uzsver, ka ES Global Gateway iniciatīva un citas attīstības programmas būtu jāsaskaņo ar drošības mērķiem, lai sekmētu noturīgas sabiedrības, veicinot iekļaujošu ekonomikas izaugsmi, labu pārvaldību un cilvēktiesības;

5.ļoti atzinīgi vērtē Kopīgo balto grāmatu par Eiropas aizsardzības gatavību 2030. gadam JOIN(2025)0120., kurā ierosināts spēcīgs un vērienīgs ceļvedis Eiropas drošības uzlabošanai; aicina Komisiju un dalībvalstis nekavējoties ātri īstenot dažādos vērienīgos elementus, jo Eiropai ir jāspēj atturēt agresorus un aizstāvēties visās frontēs, uzņemties vadību un ātri rīkoties drošības jautājumos, kā arī ražot aizsardzības aprīkojumu savām vajadzībām;

6.uzsver, ka ES ir absolūti nepieciešams identificēt un risināt problēmas, ko rada daudzie un pastāvīgi mainīgie draudi tās drošībai, un šajā nolūkā iesaistīties uzlabotā un jaunā politikā un darbībās, kas ļauj ES un tās dalībvalstīm kolektīvi un saskaņoti stiprināt savu aizsardzību Eiropā, lai nodrošinātu ES dalībvalstu un to iedzīvotāju drošību, kā arī uzlabotu viņu spēju rīkoties globālā līmenī;

7.uzskata, ka diplomātijai arī turpmāk jābūt ES ārpolitikas stūrakmenim;

8.atgādina, ka ir svarīgi, lai ES panāk lielāku stratēģisko autonomiju un aizsardzības gatavību saskaņā ar Stratēģisko kompasu, kas ļaus nodrošināt tās uzdevumu un mērķu saskaņošanu ar dalībvalstu kopējām un suverēnām interesēm un Eiropas drošības un aizsardzības plašāku redzējumu; šajā sakarībā atzīst, ka dažas dalībvalstis jau sen īsteno militārās neitralitātes politiku un ievēro katras dalībvalsts tiesības pašām noteikt savu drošības politiku;

9.uzsver, ka ir svarīgi turpināt īstenot LES 42. panta 7. punktu par savstarpējo palīdzību, nodrošinot solidaritāti starp dalībvalstīm, jo īpaši tām, kuru ģeogrāfiskais stāvoklis tās tieši pakļauj nenovēršamiem draudiem un problēmām, neatkarīgi no tā, vai tās ir NATO dalībvalstis; aicina veikt konkrētus pasākumus, lai izstrādātu patiesu ES solidaritātes politiku, tostarp precizējot praktisko kārtību gadījumā, ja dalībvalsts aktivizē LES 42. panta 7. punktu, un saskaņotību starp LES 42. panta 7. punktu un Ziemeļatlantijas līguma 5. pantu;

10.norāda, ka kopš KDAP izveides pirms 25 gadiem kopumā ir panākts ierobežots progress un ir nav veikti pietiekami ieguldījumi kopīgu Eiropas aizsardzības spēju, industriālo spēju un aizsardzības gatavības attīstībā; ar nožēlu norāda, ka, neraugoties uz mērķi izveidot LES 42. panta 2. punktā noteikto kopējās Eiropas aizsardzības politiku, joprojām trūkst konkrētu soļu;

11.uzsver, ka, lai gan mēs stiprinām savu aizsardzību, mūsu alianse un sadarbība ar Amerikas Savienotajām Valstīm, tāpat kā koordinācija ar NATO, joprojām ir ārkārtīgi svarīga gan spēju attīstīšanā, gan klasificētas informācijas apmaiņā; atzīst, ka ASV drošības prioritātes ir mainījušās citu reģionu problēmu dēļ, kas liek Eiropai uzņemties pilnu atbildību par savu aizsardzību;

12.uzskata, ka ir vajadzīga patiesi kopēja pieeja, politika un kopīgi centieni aizsardzības jomā, kā arī ES KDAP paradigmas maiņa, kas ļautu ES izlēmīgi un efektīvi rīkoties kaimiņvalstīs un pasaules mērogā, aizsargāt savas vērtības, intereses un iedzīvotājus un veicināt tās stratēģisko mērķu sasniegšanu; uzsver, ka ir svarīgi parādīt ES kā spēcīgu un vienotu starptautisko dalībnieku, kas spēj rīkoties stratēģiskāk un autonomi, aizstāvēties pret iespējamiem ienaidnieku uzbrukumiem un atbalstīt savus partnerus, kā arī nodrošināt mieru, ilgtspējīgu attīstību un demokrātiju; uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai ES un tās dalībvalstis turpinātu darbu pie kopīgas stratēģiskās kultūras izveides drošības un aizsardzības jomā; uzsver nepieciešamību dalībvalstīm kopā apsvērt savu atturēšanas spējas politikas un doktrīnu nākotni, kā arī to pielāgošanu mainīgajai drošības videi Eiropā; turklāt uzsver — lai izstrādātu saskaņotu ārpolitiku un aizsardzības politiku, ES ir jāstiprina savas demokrātiskās un neatkarīgās struktūras, lēmumu pieņemšanas procesi un operatīvā autonomija;

13.atzinīgi vērtē Komisijas priekšsēdētājas mērķi uzsākt jaunu Eiropas aizsardzības un drošības laikmetu, veidojot patiesu Eiropas aizsardzības savienību; atzinīgi vērtē to, ka Andrius Kubilius tika iecelts par pirmo aizsardzības un kosmosa komisāru, kura uzdevums ir strādāt kopīgi PV/AP; atzinīgi vērtē to, ka ir publicēta baltā grāmata par Eiropas aizsardzības nākotni; uzsver, ka ES un tās dalībvalstīm, kas rīkojas, lai definētu Eiropas aizsardzības savienību, būtu jāveic prioritāri pasākumi un jāsagatavo turpmākas darbības, lai nodrošinātu ES aizsardzības gatavību, jo īpaši attiecībā uz Krievijas radīto apdraudējumu, un lai stiprinātu atturēšanu un uzlabotu operatīvās spējas kā aizsardzības instrumentu kara laikā, vienlaikus apmierinot civilās un humanitārās vajadzības un tādējādi izmantojot “divējāda lietojuma” koncepciju;

14.atzinīgi vērtē Komisijas priekšsēdētājas 2025. gada 4. martā ierosināto piecu punktu plānu “ReArm Europe”;

15.atzinīgi vērtē Eiropadomes ārkārtas sanāksmes 2025. gada 6. martā rezultātus un Eiropadomes 2025. gada 20. marta sanāksmes secinājumus;

16.atzinīgi vērtē to, ka baltajā grāmatā ir ņemtas vērā Parlamenta prasības attiecībā uz nepieciešamību nodrošināt ES sauszemes, gaisa un jūras robežu aizsardzību pret militāriem draudiem un hibrīddraudiem; atzinīgi vērtē Austrumu robežas vairoga apstiprināšanu un atkārtoti pauž atbalstu Baltijas aizsardzības līnijai;

17.atzinīgi vērtē ES sagatavotības savienības stratēģijas publicēšanu un uzsver, ka ES darbībām jābūt holistiskām, pievēršoties visām drošības dimensijām — ārējai, iekšējai, sociālai un ekonomiskai; pauž stingru pārliecību, ka tikai šāda visaptveroša pieeja nodrošinās ilgstošu sabiedrības atbalstu ilgtermiņā; uzsver, ka Baltajā grāmatā un sagatavotības savienības stratēģijā izklāstītajiem pasākumiem ir jābūt savstarpēji papildinošiem un pastiprinošiem;

18.aicina ES un tās dalībvalstis paātrināt Versaļas deklarācijā pausto apņemšanos uzņemties lielāku atbildību par savu aizsardzību un drošību, tostarp panākot lielāku stratēģisko autonomiju un stiprinot aizsardzības un atturēšanas spējas, īpaši pie tās austrumu robežām; uzsver, ka NATO un transatlantiskā partnerība ar Amerikas Savienotajām Valstīm joprojām ir Eiropas kolektīvās aizsardzības stūrakmeņi un ka ES un NATO ir savstarpēji papildinoša, saskaņota un pastiprinoša loma starptautiskā miera un drošības atbalstīšanā; atgādina, ka drošības un aizsardzības jomā spēcīgāka un spējīgāka ES dos pozitīvu ieguldījumu globālajā un transatlantiskajā drošībā, un tā papildina NATO; uzsver, ka ES dalībvalstīm un ES kopumā ir jāpastiprina savi centieni ar uzlabotām un mērķorientētām kopējām investīcijām, tādu aizsardzības produktu kopīgiem iepirkumiem, kuri pamatā ir izstrādāti un ražoti Eiropas Savienībā, un attīstot vairāk kopīgu spēju, cita starpā izmantojot resursu apvienošanu un koplietošanu, tādējādi stiprinot savus bruņotos spēkus — valsts, NATO vai ES operatīvajiem mērķiem; uzsver, ka ES un tās dalībvalstīm ir jānodrošina, ka uz ievērojamu un palielinātu to militārā aprīkojuma daļu neattiecas ierobežojoši trešo valstu noteikumi;

19.piekrīt vērienīgajai iecerei stiprināt Eiropas pīlāru NATO un uzsver, ka Eiropas aizsardzības savienības izveidei ir jādarbojas roku rokā ar ES un NATO sadarbības padziļināšanu, pilnvērtīgi izmantojot katras organizācijas unikālās spējas;

20.uzsver, ka ir vajadzīga cieša koordinācija atturēšanas jomā un sadarbība starp ES un NATO, lai attīstītu saskaņotas, papildinošas un sadarbspējīgas aizsardzības spējas un stiprinātu rūpnieciskās ražošanas spējas; uzsver, ka NATO Eiropas pīlāra daļas īpaši veido stratēģisku veicinātāju vai stratēģisku ieroču sistēmu, piemēram, degvielas uzpildes spējas lidojumā, vadības un kontroles spējas, hiperskaņas ieroču, daudzslāņu pretgaisa aizsardzības, elektroniskās karadarbības spējas un pretgaisa un pretraķešu aizsardzības sistēmas, kopīga iegāde, jo nereti tie ir pārāk dārgi vienai dalībvalstij; uzskata, ka Eiropas pievienoto vērtību veido tādu veicinātāju un sistēmu kopīga izstrāde vai iegāde, kuras kritiski pietrūkst atsevišķām dalībvalstīm; norāda, ka ES spēju veidošana stiprina Eiropas pīlāru NATO un attiecīgi veicina transatlantisko drošību; aicina izveidot ES un NATO pastāvīgu konferenci, lai nodrošinātu ciešu koordināciju un papildināmību starp abu organizāciju un to dalībvalstu centieniem spēju attīstīšanā un bruņojuma jomā, vienlaikus izvairoties no nevajadzīgas un disfunkcionālas dublēšanās; aicina Komisiju un Padomi nodrošināt, ka ES centieni aizsardzības spēju attīstības jomā ir saskanīgi ar NATO aizsardzības plānošanas procesa mērķiem; turklāt aicina visu EMM atbalstu aprīkojuma nodrošināšanai sniegt sadarbībā ar NATO, lai palielinātu efektivitāti un izvairītos no nevajadzīgas dublēšanās;

21.tādēļ uzstāj, ka ES ir jāuzņemas drošības saistības attiecībā uz Ukrainu, kā tas ir ieteikts Kijevas drošības paktā, lai atturētu no turpmākas Krievijas agresijas;

22.uzsver, ka finansiālais atbalsts, ko ES un tās dalībvalstis sniedz Ukrainai, pārsniedz jebkuras citas valsts finansiālo atbalstu, apliecinot Savienības bezprecedenta apņemšanos iestāties par Ukrainu; uzsver, ka ES lomai visās sarunās, kas ietekmē Eiropas drošību, ir jābūt samērīgai ar tās politisko un ekonomisko ietekmi; atkārtoti apstiprina, ka sarunas, kas skar Eiropas drošību, nevar notikt bez ES līdzdalības pie sarunu galda;

23.atkārtoti norāda uz Eiropadomes 2025. gada 20. marta secinājumu, kurā apstiprināts princips “miers caur spēku”, un uzsver, ka Ukrainai ir jābūt iespējami stiprākā pozīcijā, lai galu galā varētu risināt sarunas ar Krieviju;

24.uzsver, ka visaptverošs miera nolīgums, kurā tiek respektēta Ukrainas neatkarība, suverenitāte un teritoriālā integritāte, ir jāpapildina ar stingrām un uzticamām drošības garantijām Ukrainai nolūkā atturēt turpmāku Krievijas agresiju; atzinīgi vērtē centienus, kas šajā jomā sākti ar līdzīgi domājošiem un NATO partneriem; atzinīgi vērtē Eiropadomes 2025. gada 20. marta secinājumus, kuros uzsvērts, ka ES un tās dalībvalstis ir gatavas sniegt ieguldījumu drošības garantijās, jo īpaši atbalstot Ukrainas spēju efektīvi aizstāvēties;

25.atkārtoti apstiprina savu nelokāmo atbalstu tam, lai ES un tās dalībvalstis solidarizētos ar Ukrainu, kura saskaras ar Krievijas agresijas karu, un nodrošinātu Ukrainai visus militāros līdzekļus un laiku, kas tai nepieciešams, lai aizstāvētos, atvairītu Krievijas bruņotos spēkus un to pilnvarotos un izbeigtu konfliktu, atjaunotu savu teritoriālo integritāti savās starptautiski atzītajās robežās; tādēļ pilnībā atbalsta baltajā grāmatā izklāstīto „aizstāvēšanās stratēģiju” Ukrainai; atzinīgi vērtē kopīgās ES un Ukrainas saistības drošības jomā un divpusējos drošības nolīgumus, ko Ukraina noslēgusi ar vairākām dalībvalstīm. uzsver, ka šādas saistības un vienošanās ir daļa no plašākas starptautiski koordinētas Ukrainas drošības garantiju paketes, kas paredz arī G7 izveidot daudzpusēju sistēmu sarunām par divpusējām drošības saistībām un pasākumiem attiecībā uz Ukrainu; uzskata, ka bez ES izlēmīga militārā atbalsta Ukraina nespēs panākt pilnīgu uzvaru pret Krieviju; stingri un atkārtoti aicina ES dalībvalstis steidzami pildīt savas apņemšanās un veikt ieroču, iznīcinātājaviācijas, dronu, pretgaisa aizsardzības sistēmu un munīcijas, tostarp spārnoto raķešu un zeme-zeme tipa sistēmu, piegādi Ukrainai un ievērojami palielināt to attiecīgo daudzumu; norāda uz 1 miljona artilērijas munīcijas lādiņu sekmīgu piegādi Ukrainai, par ko Padome vienojās 2023. gada martā, neraugoties uz nožēlu raisošu deviņu mēnešu kavēšanos; atzīst ievērojamos panākumus ES artilērijas munīcijas ražošanas jaudā, kas veicina ES gatavību un spēju atbalstīt Ukrainu; uzsver, ka ir svarīgi uzlabot Ukrainas pretdronu spējas, jo tās ir kritiski svarīgas, lai pretotos gaisa uzbrukumiem un saglabātu operatīvo drošību; aicina nodrošināt īpašu aprīkojumu un specializētas zināšanas, lai Ukrainas spēki spētu ātri identificēt un izsekot naidīgas dronu darbības un reaģēt uz tām, nodrošinot stabilu aizsardzību gan militārajai, gan civilajai infrastruktūrai; aicina dalībvalstis atcelt visus ierobežojumus, kas liedz Ukrainai izmantot Rietumu ieroču sistēmas pret leģitīmiem militāriem mērķiem Krievijā saskaņā ar starptautiskām tiesībām; aicina Padomi apņemties nosūtīt Ukrainai visu konfiscēto militāro aprīkojumu vai munīciju no ES operācijām un misijām Eiropas Savienībā un ārpus tās; atkārtoti pauž savu nostāju, ka visām ES dalībvalstīm un NATO sabiedrotajiem kopīgi un individuāli būtu jāapņemas sniegt militāru atbalstu Ukrainai ne mazāk kā 0,25 % apmērā no to IKP gadā;

26.atkārtoti uzsver Ukrainas neatņemamās tiesības izvēlēties savu likteni un atgādina par savu prasību pienācīgi iesaistīt Ukrainu un ES notiekošajās sarunās starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Krieviju;

27.atzinīgi vērtē tā dēvēto Dānijas modeli Ukrainas atbalstam, kas paredz tieši Ukrainā tapušu aizsardzības līdzekļu iegādi; aicina Savienību un tās dalībvalstis stingri atbalstīt šo modeli un izmantot visas šī modeļa piedāvātās iespējas, jo aplēses liecina, ka tiek izmantota tikai aptuveni puse no Ukrainas aizsardzības rūpniecības jaudas, turklāt šāds modelis piedāvā daudz priekšrocību abām pusēm, piemēram, ļauj iegādāties lētāku ekipējumu, ātrāk un drošāk īstenot loģistiku un arī vienkāršāk nodrošināt apmācību un uzturēšanu;

28.aicina ES un tās dalībvalstis atbalstīt Ukrainu starptautiskās koalīcijas paplašināšanā, lai atbalstītu Ukrainas prezidenta Volodymyr Zelenskyy iesniegto uzvaras plānu un miera formulu, kas ir vienīgais dzīvotspējīgais ceļš Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes atjaunošanai, pamatojoties uz starptautiskajām tiesībām, un tādējādi saucot Krieviju, tās vadību un līdzdalībniekus, it sevišķi Baltkrievijas režīmu, pie atbildības par agresijas kara īstenošanu pret Ukrainu un to pastrādātajiem kara noziegumiem, tostarp agresijas noziegumu, un nodrošinot reparācijas no Krievijas un citus maksājumus, ar ko tiek atlīdzināts milzīgais kaitējums, kas nodarīts Ukrainā; uzsver, ka visām iniciatīvām, kuru mērķis ir izbeigt konfliktu, ir jāsaņem Ukrainas un galu galā tās iedzīvotāju atbalsts;

29.aicina AP/PV mobilizēt apjomīgāku diplomātisku atbalstu Ukrainai un piemērot Krievijai sankcijas, izmantojot visu diplomātijas instrumentu kopumu, kā arī mudināt ES dalībvalstis apsvērt sekundāru sankciju piemērošanu; pauž nožēlu par to, ka ieročos un to sistēmās, ko Krievija izmanto pret Ukrainu, ir atrasti daži rietumu izcelsmes komponenti, un aicina ES un dalībvalstis rūpīgāk īstenot sankcijas; aicina dalībvalstis turpināt rīkoties un sadarboties, lai apturētu Krievijas ēnu flotes darbību;

30.stingri nosoda Ziemeļkorejas lomu, atbalstot Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, apmācot Ziemeļkorejas karaspēku un izvietojot to Krievijā, lai tieši piedalītos karā vai atbalstītu Krievijas bruņotos spēkus; visstingrākajā veidā nosoda arī to, ka Ziemeļkoreja piegādā militāro ekipējumu un ieročus, kas aktīvi izvietoti kaujas laukā, un tās iesaistīšanos sankciju apiešanā; uzskata, ka Ziemeļkorejas rīcība klaji pārkāpj starptautiskās normas un brīdina par bīstamu un ievērojamu eskalācijas risku, ko tā rada Eiropai un plašākai starptautiskajai kopienai; ar dziļām bažām uzsver risku, ka Ziemeļkoreja izmanto šo kaujas lauku Ukrainā kā platformu, lai izpētītu progresīvu kaujas taktiku, tai skaitā dronu kara spējas, ar nepārprotamu nolūku šos paņēmienus izmantot iespējamos turpmākos karos; pauž sašutumu par to, ka vairākas citas negodīgas valstis, tostarp Irāna, aktīvi atbalsta Krievijas agresijas karu pret Ukrainu; šajā sakarībā nosoda to, ka Irāna nodod Krievijai Shahed dronus, munīciju un ballistiskās raķetes, palielinot Islāma revolucionāro gvardu korpusa (IRGC) iespējamas militāras iejaukšanās risku Krievijas agresijas karā pret Ukrainu; pauž stingru pārliecību, ka ES un starptautiskajai sabiedrībai uz to ir stingri jāreaģē, apvienojot diplomātiskos, militāros un ekonomiskos pasākumus un, pats svarīgākais, sniedzot lielāku atbalstu Ukrainai, lai stiprinātu tās aizsardzību pret šo Krievijas izveidoto negodīgo valstu aliansi; uzsver, ka šajā sakarībā ir svarīgi cieši sadarboties ar ASV administrāciju 2025.–2029. gadā;

31.uzsver, cik svarīgs ir Eiropas Miera mehānisms (EMM), kas ir palīdzējis atbalstīt militāro spēju nodrošināšanu un apmācības nodrošināšanu Ukrainas bruņotajiem spēkiem, vienlaikus nodrošinot koordināciju visām ieinteresētajām personām ar ES Militārā štāba loģistikas koordinācijas mehānisma starpniecību; atzinīgi vērtē īpašā Ukrainas palīdzības fonda izveidi EMM ietvaros un aicina palielināt finanšu resursus militārajai palīdzībai Ukrainai, izmantojot šo instrumentu, vienlaikus nodrošinot arī vidēja termiņa finanšu plānu; mudina Ungārijas valdību nekavējoties pārtraukt tās centienus kavēt ES rīcību Ukrainas atbalstam un atcelt veto attiecībā uz ES sankciju atjaunošanas perioda pagarināšanu un EMM militāro atbalstu Ukrainai, tostarp saskaņoto atlīdzināšanu ES dalībvalstīm par sniegto militāro palīdzību; pauž dziļas bažas par to, ka Ungārijas valdības veto ir bloķējis jaunas izdevumu daļas atvēršanu Ukrainas bruņoto spēku atbalstam un nav ļāvis atbrīvot 6,6 miljardus EUR kā daļēju atmaksu ES dalībvalstīm, kas sniedz militāro atbalstu Ukrainai; mudina PV/AP un Padomi rast inovatīvus risinājumus, kas spēj atrast izeju no šī strupceļa un kompensēt šos finansējuma samazinājumus; mudina dalībvalstis attīstīt uz scenārijiem balstītu un paredzamu militāro spēju sarakstu, ko var nodrošināt saskaņā ar EMM, lai panāktu, ka dalībvalstīs tiek ātri rastas un nekavējoties sniegtas spējas īstermiņā, un ka spējas ilgtermiņā, kas palīdz Ukrainai atjaunot atturēšanas spējas, vajadzības gadījumā tiek nodrošināta paredzamā laika posmā, koordinējoties ar trešām valstīm; atzinīgi vērtē to, ka visai EMM sniegtajai militārajai palīdzībai un ieroču piegādēm ir notikusi pilnīgā atbilstībā ES kopējai nostājai par ieroču eksportu, starptautiskajām cilvēktiesībām un humanitārajām tiesībām, vienlaikus nodrošinot pienācīgu pārredzamību un pārskatatbildību;

32.nepiekrīt Ungārijas valdības politikai attiecībā uz Krieviju, veto tiesību izmantošanai pret ES sankcijām un ES finansiālās un aizsardzības palīdzības Ukrainai bloķēšanai; uzskata, ka Ungārijas valdības rīcība apdraud vienotību un solidaritāti Eiropā; atgādina, ka saskaņā ar EMM valstīm ir tiesības saņemt finansiālu kompensāciju par aprīkojuma piegādēm Ukrainai, un, ņemot to vērā, uzsver, ka nekavējoties ir jāatceļ pašreizējie izdevumu atlīdzināšanas ierobežojumi 25 dalībvalstīm, no kurām īpaši jāpiemin Polija, kurai kompensācijā nav izmaksāti kopumā 450 miljoni EUR;

33.uzsver NATO Vašingtonas samita rezultātu, kas atkārtoti apstiprināja, ka Ukrainas nākotne ir NATO un ka alianse atbalsta Ukrainas tiesības izvēlēties savus drošības nosacījumus un lemt par savu nākotni bez ārējas iejaukšanās; piekrīt, ka gan ES, gan NATO ir apliecinājušas politisko vienotību, solidarizējoties ar Ukrainu un apņemoties to atbalstīt; vēlreiz pauž pārliecību, ka Ukraina neatgriezeniski virzās uz dalību NATO; atzinīgi vērtē sabiedroto solījumu sniegt ilgtermiņa drošības palīdzību, lai nodrošinātu militāro aprīkojumu, palīdzību un apmācību Ukrainai; atzīst NATO, ES un NATO sadarbības un NATO sabiedroto, piemēram, ASV un Apvienotās Karalistes, izšķirošo lomu centienu koordinēšanā, lai militāri atbalstītu Ukrainu ne tikai ar ieroču, munīcijas un aprīkojuma piegādi, bet arī ar izlūkdatiem un datiem;

34.atzinīgi vērtē Padomes 2024. gada 21. maija lēmumu, kas nodrošina, ka neto peļņa, ko rada ES ierobežojošo pasākumu īstenošanas rezultātā Eiropas Savienībā imobilizētie Krievijas Centrālās bankas (RCB) aktīvi, tiek izmantoti turpmākam militārajam atbalstam Ukrainai, kā arī tās aizsardzības industrijas spējām un rekonstrukcijai; atzinīgi vērtē arī ar Padomi panākto vienošanos, kuras rezultātā Padome 2024. gada 23. oktobrī pieņēma lēmumu pieņemt finansiālās palīdzības paketi, tostarp ārkārtas makrofinansiālās palīdzības aizdevumu līdz 35 miljardu EUR apmērā un Ukrainas aizdevumu sadarbības mehānisma izveidi, kas izmantos iemaksas, kuras iegūtas no imobilizēto RCB aktīvu peļņas, un palīdzēs Ukrainai atmaksāt aizdevumus no ES un tās G7 partneriem līdz 45 miljardu EUR apmērā; tomēr atgādina, ka šī finanšu palīdzības mobilizēšana notiek uz tās summas rēķina, kura bija paredzēta ES militārajam atbalstam, izmantojot Ukrainas mehānismu, kas tagad saņems tikai līdz 15 % no imobilizētajiem RCB aktīviem;

35.atzinīgi vērtē sasniegumus, ko panāca ES militārās palīdzības misija Ukrainas atbalstam (EUMAM), kas līdz 2024. gada vasaras beigām bija apmācījusi vairāk nekā 70 000 Ukrainas karavīru, tādējādi padarot ES par lielāko militārās apmācības sniedzēju Ukrainai, un tas ir bijis būtisks ieguldījums Ukrainas bruņoto spēku militārās spējas uzlabošanā; ņem vērā jauno mērķi par 75 000 Ukrainas karavīru apmācīšanu līdz 2024.–2025. gada ziemas beigām; atzinīgi vērtē Padomes 2024. gada 8. novembra lēmumu pagarināt misijas pilnvaras par diviem gadiem; prasa paplašināt finanšu, loģistikas un cilvēkresursus un pielāgot tos Ukrainas bruņoto spēku mainīgajām militārās apmācības vajadzībām, tostarp gaisa un jūras aizsardzības jomā, kā arī pieprasītajiem ilgtermiņa reformu centieniem saskaņā ar ES un Ukrainas kopīgajām drošības saistībām; pauž atzinību dalībvalstu aktīvajai iesaistei EUMAM, ko var uzskatīt par paraugu turpmākām militārās apmācības misijām, ar ko tiek uzlabota atturēšana, ievērojami palielinot dalībvalstu un partneru sadarbspēju, un aicina dalībvalstis izrādīt līdzvērtīgus centienus un ieguldījumu attiecībā uz citām esošajām un turpmākajām KDAP misijām un operācijām; uzsver, ka EUMAM būtu jāfunkcionē arī kā paraugprakses apmaiņas platformai, nodrošinot, ka arī Eiropas spēki gūst labumu no pieredzes, ko Ukrainas bruņotie spēki guvuši kaujas laukā; atzinīgi vērtē to, ka uzsākta NATO drošības palīdzība un apmācība Ukrainai (NSATU), ko izziņoja NATO Vašingtonas samitā, kas koordinē militārās apmācības un aprīkojuma nodrošināšanu Ukrainai no NATO sabiedrotajiem un partneriem un kas sniedz loģistikas atbalstu; uzsver, ka ir svarīga cieša koordinācija starp EUMAM un NSATU;

36. pauž atzinību Eiropas Savienības padomdevējas misijas Ukrainā (EUAM Ukraine) darbam, sarežģītos apstākļos īstenojot tās no jauna nostiprinātās pilnvaras; aicina ES nodrošināt, ka EUAM var darboties ar pienācīgiem finanšu, loģistikas un ekspertu resursiem, kas atbilst Ukrainas vajadzībām, un šajā sakarībā atzinīgi vērtē trešo valstu līdzdalību; uzsver EUAM nozīmi un lomu, jo tā rada vislielāko ES ietekmi uz vietas, sniedzot stratēģiskas konsultācijas Ukrainas valsts iestādēm un valsts drošības iestādēm; uzsver EUAM galvenos uzdevumus saistībā ar cīņu pret organizētiem un pārrobežu noziegumiem, sabiedrisko pakalpojumu atjaunošanu atbrīvotajās teritorijās un atbalsta sniegšanu starptautisku noziegumu izmeklēšanā un apsūdzību izvirzīšanā, balstoties uz EUAM klātbūtni un specializētajām zināšanām;

37.uzsver, ka ir svarīgi sadarboties un pakāpeniski integrēt Ukrainas aizsardzības rūpniecību ES Eiropas aizsardzības tehnoloģiskajā un industriālajā bāzē (EDTIB), un šajā saistībā aicina Ukrainas aizsardzību pilnvērtīgi ņemt vērā, kad tiek sagatavotas Komisijas jaunās likumdošanas iniciatīvas, kuru mērķis ir stiprināt EDTIB; uzsver, ka Ukrainas pievienošanās ES procesā būtu jāveic konkrēti pasākumi Ukrainas integrācijai ES aizsardzības politikā un programmās, tostarp pielāgojot Ukrainas bruņotos spēkus ES spēju prasībām un iesaistot tos pārrobežu aizsardzības rūpnieciskās un tehnoloģiskās sadarbības projektos un programmās; šajā sakarībā atzinīgi vērtē ES Aizsardzības inovācijas biroja atvēršanu Kijevā, lai apzinātu Ukrainas vajadzības un spējas aizsardzības inovāciju jomā, lai sekmētu kopīgas iniciatīvas un veicinātu pārrobežu sadarbību starp ES un Ukrainas aizsardzības rūpniecības ieinteresētajām personām, un lai būtu kontaktpunkts Ukrainas partneriem, kā arī funkcionētu kā koordinēšanas un informācijas centrs; atzinīgi vērtē vairāku ES dalībvalstu pašreizējās iniciatīvas nolūkā padziļināt sadarbību ar Ukrainu aizsardzības pētniecības un industriālās ražošanas jomā un aicina vēl vairāk izmantot Ukrainas inovatīvo aizsardzības potenciālu, lai izstrādātu ieročus un munīciju un paātrinātu to ražošanu ciešā sadarbībā ar ES un citiem rietumu partneriem, izmantojot pieejamos atbalsta mehānismus; aicina ES dalībvalstu militārās nozares pildīt savu apņemšanos ieviest militāro ražošanu Ukrainas teritorijā;

38.uzsver, ka ir jāstiprina atmīnēšanas spējas Ukrainā, lai risinātu problēmu saistībā ar to, ka teritorijā daudzviet atrodas nesprāgusi munīcija un sauszemes mīnas, kā arī atmīnēt Ukrainas jūras ūdeņus Melnajā jūrā; atbalsta īpašu resursu piešķiršanu, lai palīdzētu veikt vispusīgu atmīnēšanas apmācību, ietverot padziļinātus atklāšanas un likvidēšanas paņēmienus; norāda, ka uzlabota atmīnēšanas spēja ne tikai sekmēs drošākas militārās operācijas, bet arī atbalstīs kara skarto civilo apgabalu atveseļošanos un drošību;

39.atzinīgi vērtē ENAS izvirzīto mērķi panākt ES un tās dalībvalstu aizsardzības gatavību un veicināt EDTIB; šajā sakarībā uzskata, ka Komisijas priekšlikums izveidot Eiropas aizsardzības rūpniecības programmu (EDIP) ir ļoti svarīgs; atbalsta mērķi stiprināt ES aizsardzības rūpniecības sagatavotību, uzlabot kopīgu aizsardzības plānošanu un vēl vairāk veicināt dalībvalstu kopīgus iepirkumus saskaņā ar Spēju attīstības plānā (CDP) noteiktajām prioritātēm un koordinētajā ikgadējā pārskatā par aizsardzību (CARD) apzinātajām sadarbības jomām, lai sāktu īstenot Eiropas kopīgu interešu aizsardzības projektus, īpaši stratēģiskās spēju jomās, piemēram, pretgaisa un pretraķešu aizsardzībā, kā arī garantētu izejvielu piegādes drošību un piekļuvi tām un novērstu deficītu aizsardzības ražojumu jomā; stingri atbalsta ideju galvenokārt izmantot ES līmeņa sadarbību Eiropas aizsardzības rūpniecības nozarē un atbalsta konkrētus kvantitatīvus sadarbības mērķus, kas izklāstīti ENAS un kas jo īpaši vērsti uz kopīgu iepirkumu, jo īpaši aicinot dalībvalstis līdz 2030. gadam kopīgi iepirkt vismaz 40 % aizsardzības aprīkojuma, lai nodrošinātu, ka līdz 2030. gadam ES iekšējās aizsardzības tirdzniecības vērtība ir vismaz 35 % no ES aizsardzības tirgus vērtības, un līdz 2030. gadam iepirkt vismaz 50 % no savām aizsardzības investīcijām ES un līdz 2035. gadam — 60 % no tām;

40.uzsver pastāvīgās strukturētās sadarbības (PESCO) nozīmi ES aizsardzības spēju uzlabošanā un saskaņošanā; ar nožēlu vēlreiz norāda, ka dalībvalstis joprojām pilnībā neizmanto PESCO satvaru un ka reāli rezultāti pašlaik notiekošajos 66 projektos joprojām ir ierobežoti; turklāt pauž nožēlu par informācijas trūkumu Parlamentā par 6 projektu slēgšanu un to iespējamiem rezultātiem; norāda, ka iesaistītās dalībvalstis vienojās par 20 saistībām, kas obligāti jāizpilda, lai sasniegtu ES mērķus aizsardzības jomā; uzskata, ka ir rūpīgi jāpārskata PESCO projekti, ņemot vērā to rezultātus un perspektīvas, lai racionalizētu un izveidotu mazu kopumu ar prioritāriem projektiem, arī paredzot iespēju slēgt projektus, kuros nav gūts pietiekams progress; ierosina PESCO ietvaros izveidot prioritāšu shēmu, lai efektīvi risinātu apzinātās spēju nepilnības un prioritātes;

41.atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par EDIP; ar bažām atzīmē Revīzijas palātas novērtējumu, ka EDIP finansējums ir nepietiekams attiecībā pret tās mērķiem, tādēļ atkārtoti aicina nodrošināt aizsardzībai nepieciešamo finansējumu; tā kā būs nepieciešami ievērojami budžeta centieni, lai EDIP būtu būtiska ietekme uz militāro atbalstu Ukrainai vai uz patiesu Eiropas aizsardzības spēju un konkurētspējīgas ES aizsardzības tehnoloģiskās un rūpnieciskās bāzes (EDTIB) attīstību; atzinīgi vērtē Spēju attīstības plāna (CDP) pārskatīšanu 2023. gadā; pauž nožēlu par ierobežoto progresu spēju attīstībā kopš pirmā CDP pieņemšanas 2008. gadā; aicina dalībvalstis ievērojami palielināt kopīgos centienus, lai laikus panāktu būtisku progresu, pilnvērtīgi un saskaņoti izmantojot ES instrumentus, tostarp, Eiropas Aizsardzības fondu (EDF), PESCO un koordinēto ikgadējo pārskatu par aizsardzību (CARD), kā arī EDIP priekšlikumā ierosinātos instrumentus;

42.atzinīgi vērtē kopīgos centienus, kas līdz šim īstenoti nolūkā stiprināt ES aizsardzības gatavību ar pasākumiem, kuri nostiprina EDTIB un atbalsta tās pielāgošanu, it sevišķi ar EDIRPA un ASAP regulu palīdzību, un aicina tos strauji īstenot; pauž nožēlu par to, ka EDIRPA finansējums joprojām ir ierobežots, un norāda, ka ASAP nozīmi saistībā ar mērķi Ukrainai piegādāt vienu miljonu munīcijas šāviņu ierobežoja Padomes iebildums pret tā regulatīvajiem elementiem;

43.atzinīgi vērtē EDTIB uzņēmumu līdzšinējos centienus un investīcijas nolūkā stiprināt ES aizsardzības industrijas spēju, arī ar ES instrumentu atbalstu; uzsver, ka, lai vēl vairāk un ilgtermiņā stiprinātu EDTIB spēju, pirmām kārtām un galvenokārt ir nepieciešami pasūtījumi no dalībvalstīm, un tie būtu jāveic kopīgi, lai nodrošinātu Savienības aizsardzības gatavību, uzlabotu sadarbspēju dalībvalstu bruņoto spēku starpā un panāktu apjomradītus ietaupījumus, tādējādi optimāli izmantojot ES nodokļu maksātāju naudu; attiecīgi aicina dalībvalstis pastiprināt kopīgā iepirkuma centienus atbilstīgi spēju nepietiekamībai, kas apzināta aizsardzības investīciju nepietiekamības analīzē, un spēju prioritātēm, kuras noteiktas CDP; uzsver, ka, lai kopīgais iepirkums attiecībā uz attīstības projektiem, it sevišķi Eiropas Aizsardzības fonda ietvaros, būtu efektīvs, ir kopīgi jānosaka attiecīgo sistēmu militārās prasības, lai panāktu atbilstīgus apjomradītus ietaupījumus; aicina Komisiju šajā sakarībā izmantot Eiropas Savienības Militārās komitejas (ESMK) speciālās zināšanas šādas kopīgas definīcijas izveidē, lai rūpniecības nozarē nodrošinātu atbilstību militārajām vajadzībām; aicina dalībvalstis veikt kopīgu iepirkumu, lai izveidotu Eiropas mēroga vērtības ķēdes, sadalot ražošanu pa visu Savienību nolūkā līdz ar to palielināt kopīga iepirkuma saimniecisko pievilcību, vienlaikus veidojot stratēģiskas ražošanas jaudas rezerves labākam noturīgumam bruņota konflikta gadījumā; tāpat aicina dalībvalstis un Komisiju censties vēl vairāk stiprināt kopīgā iepirkuma mehānismus un pietiekamu koordināciju, ko veic Eiropas Aizsardzības aģentūra (EAA) sadarbspēju;

44.uzsver, ka ir jāturpina atbalstīt pētniecības projektu pāreja uz tirgū laižamiem risinājumiem, un atzinīgi vērtē attiecīgo noteikumu EDIP priekšlikumā; pauž nožēlu par nevajadzīgu un disfunkcionālu dublēšanos saistībā ar centieniem darbā pie nākotnes kaujas pamattanka un hiperskaņas pārtvērējiznīcinātāja projekta; pauž bažas, ka šāda dublēšanās ir pretrunā EDIS noteiktajam mērķim, proti, līdz 2035. gadam iepirkt 60 % no EDTIB, jo izkliedēti resursi paildzinās laiku līdz tirgū laižamu risinājumu sasniegšanai, tādējādi, visticamāk, novedot pie iepirkumiem no ASV; tāpat pauž nožēlu par būtisku spēju projektu pieaugošajiem kavējumiem, it sevišķi runājot par Francijas un Vācijas projektu “Galvenā sauszemes kaujas sistēma” un Francijas, Vācijas un Spānijas projektu “Nākotnes gaisa kaujas sistēma”, kuros arī draud ASV risinājumu iepirkumi nākotnē; uzsver, ka būtu jāizmanto visa iespējamā sinerģija ar EAF, vienlaikus izvairoties no centienu dublēšanās;

45.akcentē nepieciešamību panākt rezultātu konsekvenci attiecīgajos ES un NATO spēju veidošanas plānošanas procesos; aicina uzlabot ES dalībvalstu un NATO sabiedroto militārā ekipējuma sadarbspēju un veicināt rūpniecisko sadarbību, nodrošinot, ka turpmākie ES juridiskie standarti aizsardzības ražojumu sastāvdaļām un munīcijai ir balstīti uz NATO standartiem;

46.atzinīgi vērtē priekšlikumu par Eiropas aizsardzības kopīgu interešu projektiem nolūkā izveidot kopīgas spējas, kas pārsniegtu atsevišķas dalībvalsts finanšu iespējas; uzskata, ka šie projekti būtu jāizmanto, lai atbalstītu rūpnieciskās un tehnoloģiskās spējas, kas ir vairāku dalībvalstu kopīgo galveno prioritāšu pamatā, un tādās jomās kā ārējo robežu aizsardzība un aizstāvība, jo īpaši sauszemes operacionālajā telpā, kā arī stratēģiskie veicinātāji, jo īpaši kosmosa un Eiropas gaisa aizsardzības jomā, lai reaģētu uz visu apdraudējuma spektru, militārā mobilitāte, jo īpaši stratēģiskais un taktiskais gaisa transports, precīzi tāldarbības triecieni, dronu un pretdronu tehnoloģijas, raķetes un munīcija un mākslīgais intelekts, lai attīstītu suverēnu infrastruktūru un kritiski svarīgus veicinātājus; uzsver, ka ir jāvalda pragmatismam, ņemot vērā lielo prioritāšu skaitu un nepieciešamību mobilizēt jaunus resursus; šajā sakarībā uzskata, ka ES galvenā uzmanība pēc iespējas būtu jāpievērš ātri pieejamām un pārbaudītām Eiropas tehnoloģijām, kas pakāpeniski samazina ES atkarību un uzlabo tās drošību; uzsver, ka ES aizsardzības sadarbības satvarā jāatbalsta Eiropas mēroga vērtības ķēžu attīstīšana, iesaistot uzņēmumus no visas ES, un dažādiem līdzekļiem jāsekmē nozares konkurētspēja, piemēram, ar apvienošanās un vadošo uzņēmumu palīdzību; turklāt uzskata, ka tā vietā, lai koncentrētos uz taisnīgu atdevi, ES aizsardzības politikai būtu jāveicina ES izcilības centru izaugsme;

47.uzsver, ka ir būtiski pārvarēt ES aizsardzības industrijas vides sadrumstalotību un visbeidzot panākt ES aizsardzības ražojumu iekšējā tirgus pilnīgu īstenošanu, jo pašreizējā struktūra rada nevajadzīgu dublēšanos un vairo aizsardzības investīciju un to izmantošanas neefektivitāti, kā arī strukturāli kavē aizsardzības gatavības stiprināšanu; pauž bažas par to, ka aizsardzības ražojumu iekšējo tirgu joprojām apdraud nepietiekami saskaņota tā noteikumu piemērošana dalībvalstīs un nesamērīga LESD 346. pantā paredzētā atbrīvojuma izmantošana; atbalsta aicinājumu izveidot patiesu vienoto tirgu aizsardzības ražojumiem un pakalpojumiem, kā izklāstīts arī Niinistö ziņojumā; uzsver, ka ir vajadzīgs nesen atjaunināts un efektīvs tiesiskais regulējums, kura mērķis ir samazināt šķēršļus aizsardzības ražojumu ienākšanai tirgū, veicinot ES aizsardzības rūpniecības konsolidāciju un ļaujot ES uzņēmumiem pilnībā izmantot uzņēmējdarbības potenciālu, sekmējot inovāciju un lielāku un raitāku pārrobežu, kā arī civilo un militāro sadarbību, palielinot ražošanu, palielinot piegādes drošību un nodrošinot viedākas un efektīvākas publiskās investīcijas EDTIB; tajā pašā laikā uzsver, ka ir svarīgi uzturēt lietderīgu konkurenci dažādu konkurentu vidū un izvairīties no oligopoliem, kuros atsevišķi piegādātāji spēj brīvi noteikt aizsardzības ražojumu cenas un pieejamību; aicina Komisiju iesniegt priekšlikumus, lai pabeigtu ES iekšējā tirgus izveidi aizsardzības jomā, jo īpaši pamatojoties uz novērtējumu par ES noteikumiem par iepirkumu aizsardzības jomā un ar aizsardzību saistīto ražojumu nodošanu, kā arī uz pašreizējā tiesiskā regulējuma ierobežojumu un nepilnību apzināšanu un analīzi; turklāt aicina Komisiju nākt klajā ar ierosinājumiem LESD 346. panta interpretācijai, ņemot vērā pašreizējo ES savstarpēji atkarīgās drošības arhitektūras realitāti; aicina uzlabot Direktīvas 2009/81/EK par aizsardzības un sensitīvu drošības iepirkumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/81/EK (2009. gada 13. jūlijs), ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, un ar kuru groza Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK (OV L 216, 20.8.2009., 76. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2009/81/oj). un Direktīvas 2009/43/EK par ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem ES iekšienē (“Sūtījumu direktīva”) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/43/EK (2009. gada 6. maijs), ar ko vienkāršo noteikumus un nosacījumus ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem (OV L 146, 10.6.2009., 1. lpp.,  ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2009/43/oj). īstenošanu un pēc vajadzības, ņemot vērā EDIS, iesniegt šo direktīvu pārskatīšanas priekšlikumus;

48.uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt līdzsvarotus centienus starp pašreizējo bruņojuma rūpniecības spēju stiprināšanu dalībvalstīs īstermiņā un vidējā termiņā un atbalstu pētniecībai un izstrādei attiecībā uz jaunu un inovatīvu militāro aprīkojumu un bruņojumu, kas pielāgots dalībvalstu bruņoto spēku pašreizējām un nākotnes vajadzībām un attiecīgajām ES aizsardzības spējām, piemēram, tām, kuras nepieciešamas KDAP misijās un operācijās, un ES ātrās izvēršanas (RCD) spējām; uzsver, ka prioritāte būtu jāpiešķir tehnoloģiskās priekšrocības saglabāšanai un uzlabošanai ar mērķtiecīgiem stratēģiskiem projektiem, jo tā ir galvenais aspekts atturēšanas spējā pret mūsu ienaidniekiem un konkurentiem; uzsver, ka ir svarīgi drošības un aizsardzības stratēģijās iekļaut visas dalībvalstis, it sevišķi saistībā ar aizsardzības industrijas attīstību;

49.uzsver, ka ir jāizstrādā efektīva ES līmeņa bruņojuma politika, kas ietver funkcionējošas un efektīvas ārējās tirdzniecības dimensijas izveidi, kuras mērķis būtu atbalstīt partnerus, kas saskaras ar agresīvu autoritāru režīmu draudiem, un kura nepieļauj ieroču piegādes nedemokrātiskiem agresīviem režīmiem saskaņā ar spēkā esošajiem astoņiem ES kritērijiem; uzsver, ka šajā saistībā ir jāpārspēj LESD 346. panta ļoti šaurā un valstu līmeņa interpretācija;

50.uzsver, ka sadarbībai ar starptautiskiem partneriem aizsardzības nozarē vajadzētu attiekties tikai uz līdzīgi domājošiem partneriem un nevajadzētu būt pretrunā ES un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības interesēm; atgādina, ka atkarība no augsta riska kritiski svarīgu ražojumu ar digitāliem elementiem piegādātājiem rada stratēģisku risku, kam būtu jāpievēršas ES līmenī; aicina dalībvalstu attiecīgās iestādes apsvērt to, kā samazināt šo atkarību un nekavējoties izvērtēt un pārbaudīt Ķīnas pašreizējās investīcijas kritiskajā infrastruktūrā, tostarp elektrotīklos, transporta tīklos un informācijas un sakaru sistēmās, lai noteiktu visas nepilnības, kas varētu ietekmēt Savienības drošību un aizsardzību;

51.atzinīgi vērtē ES ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) regulas pārskatīšanu; uzsver, ka ir jāturpina stiprināt ĀTI izvērtēšanas procedūras, iekļaujot pienācīgas pārbaudes standartus, lai noteiktu gadījumus, kad valstu valdībām ir ietekme attiecībā uz investoriem ES kritiskajā infrastruktūrā, piemēram, Eiropas ostās, un zemūdens kabeļos Baltijas jūrā, Vidusjūrā un Arktikas jūrā tādā veidā, kas būtu pretrunā Savienības un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības interesēm, kā noteikts KĀDP satvarā saskaņā ar LES V sadaļu; uzsver, ka šai pieejai būtu jāattiecas arī uz kandidātvalstīm; uzskata, ka ir vajadzīgi vēl citi tiesību akti, ar ko efektīvi aizsargāt Eiropas IKT piegādes ķēžu drošību pret risku radošiem piegādātājiem un pasargātu no kiberdarbību sekmētām intelektuālā īpašuma zādzībām; aicina izveidot Eiropas satvaru ar mērķi stingri regulēt un noteikt minimālos standartus un nosacījumus attiecībā uz tāda intelektuālā īpašuma un tehnoloģiju eksportu, kas ir kritiski svarīgi Savienības drošībai un aizsardzībai, tostarp arī divējāda lietojuma preču eksportu;

52. atbalsta aizsardzības pētniecības un izstrādes investīciju būtisku pieaugumu, īpašu uzmanību pievēršot sadarbības iniciatīvām un tādējādi stiprinot ES līderību tehnoloģiju jomā un konkurētspēju aizsardzības nozarē un nodrošinot plašāku ietekmi civilajā tirgū; šajā saistībā norāda, ka 2022. gadā dalībvalstis aizsardzības pētniecībā un izstrādē ieguldīja aptuveni 10,7 miljardus EUR; uzsver, ka, lai panāktu tehnoloģiju progresu kritiski svarīgās jomās, piemēram, gaisa, sauszemes, jūras, kosmosa un kibertehnoloģijās, ir vajadzīgas stabilas, ilgtermiņa investīcijas visās dalībvalstīs nolūkā turēties līdzi straujajam inovāciju tempam globālā mērogā;

53.uzsver, ka ES pētniecības un izstrādes instrumenti un finansējums ir jāizmanto pēc iespējas efektīvāk, lai laikus novērstu spēju nepietiekamību un rīkotos saistībā ar prioritātēm, kā izklāstīts aizsardzības investīciju nepietiekamības analīzē un Spēju attīstības plānā (CDP); tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis saskaņot un ar šo pamatojumu izvirzīt par prioritāti EAF projektus un finansējumu saskaņā ar ES steidzamajām spēju vajadzībām, kā arī koncentrēt uzmanību uz aktuālākajām un daudzsološākajām pētniecības darbībām; aicina Komisiju sākt rūpīgi pārskatīt EAF, lai izstrādātu pārskatītu turpmāku finanšu instrumentu nākamajai daudzgadu finanšu shēmai (DFS); aicina Komisiju un dalībvalstis attiecīgo ES fondu apgūšanā īstenot tādu pieeju, kas paredz zemu enerģijas, oglekļa un vidiskās pēdas nospiedumu, kā arī regulāri ziņot par sasniegto progresu; atgādina, ka pētniecības un izstrādes darbības var novirzīt uz risinājumiem, kuru mērķis ir uzlabot efektivitāti, samazināt oglekļa pēdu un panākt ilgtspējīgu paraugpraksi; atzinīgi vērtē attiecīgās investīcijas 133 miljonu EUR apmērā, kas paredzētas pirmajā gada darba programmā, taču atzīmē, ka tās veido vien 11 % no kopējā EAF gada budžeta; atgādina par NextGenerationEU lomu attiecībā uz rīcību klimata jomā un aicina dalībvalstis izmantot valstu atveseļošanas plānu resursus, lai investētu savas militārās infrastruktūras ilgtspējā;

54. uzsver, ka jāpanāk aktīvāka ES loma, veicot ilgstošas investīcijas divējāda lietojuma tehnoloģijās, kuras ir izmantojamas gan civilajā, gan militārajā kontekstā, lai tādējādi uzlabotu ES noturību pret hibrīddraudiem un jauniem draudiem; uzsver, ka it sevišķi ir jāatbalsta jaunu ražojumu prototipu testēšana un jākoncentrē uzmanība uz jaunām tehnoloģijām ciešā sadarbībā ar Ukrainas aizsardzības un tehnoloģiju jomas dalībniekiem; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt to uzņēmumu, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu (MVU), finansiālo dzīvotspēju, kuri iegulda šādā inovācijā; atbalsta šo tehnoloģiju civilās komercializēšanas veicināšanu, lai tādējādi paplašinātu tirgus iespējas un stiprinātu Eiropas industrijas bāzi, sekmējot sinerģiju starp militāro un civilo izstrādi;

55. uzsver jauno un revolucionāro tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta, kvantu datošanas, mākoņdatošanas un robotikas, svarīgo lomu aizsardzībā; uzsver, ka, lai aizsardzības jomā pētītu un izmantotu šīs tehnoloģijas, ir vajadzīgas papildu ES koordinētas investīcijas un pētniecības centieni, kas ļautu aizsardzības aprīkojuma piegādātājiem ES saglabāt inovācijas pionieru pozīciju; norāda, ka saskaņā ar spēkā esošo EAF regulu un tās garajiem īstenošanas cikliem Komisija laikus nenodrošina finansējumu pētniecības projektiem; tādēļ aicina jauno un revolucionāro tehnoloģiju pētniecības projektiem piemērot elastīgāku un ātrāku pieeju, atspoguļojot attīstības pieaugošo tempu šajā jomā un pamatojoties uz Eiropas Aizsardzības aģentūras Aizsardzības inovācijas centra darbu, kā arī izmantojot ASV Aizsardzības progresīvās pētniecības projektu aģentūras darbu; turklāt aicina ES uzņemties vadošo lomu, veicinot pētniecību par mākslīgā intelekta izmantošanu armijā un izstrādājot pārvaldības sistēmas šīs tehnoloģijas atbildīgai izstrādei un izmantošanai;

56.atkārtoti aicina Komisiju iesniegt Parlamentam detalizētu analīzi par riskiem, kas saistīti ar tādu tehnoloģiju kā pusvadītāji, kvantu datošana, blokķēdes, kosmoss, mākslīgais intelekts un biotehnoloģijas (ieskaitot genomiku), ļaunprātīgu izmantošanu, ko veic mūsu ienaidnieki, kā arī iesniegt ierosināto sarakstu ar ES darbībām šajās jomās saskaņā ar ES ekonomikas drošības stratēģiju; pauž bažas par Ķīnas militāro uzņēmumu lomu ES iedzīvotāju ģenētisko datu vākšanā;

57.aicina Komisiju ierosināt ES tiesību aktu kopumu bezpilota lidaparātu jomā, kurā galvenā uzmanība būtu pievērsta bezpilota lidaparātu un pretdronu sistēmām un palīgspējām, ietverot plānus un līdzekļus pētniecības un izstrādes stimulēšanai, kur būtu jāmācās no Ukrainas pieredzes un jābūt atvērtiem Ukrainas sevišķi inovatīvo uzņēmumu dalībai, kā arī rūpniecības programmu, kas veltīta bezpilota lidaparātu un pretdronu sistēmu kopīgai izstrādei, ražošanai un iepirkumam, un regulu par bezpilota lidaparātu izmantošanu civilos un militāros apstākļos;

58.atkārtoti norāda, ka ar aizsardzību saistītie MVU no visas Savienības ir Eiropas aizsardzības rūpniecības un piegādes ķēžu pamats un tiem ir būtiska nozīme inovācijā šajās jomās, un uzsver, ka ir jāsniedz atbalsts MVU un jaunuzņēmumiem, jo īpaši aizsardzības un divējāda lietojuma nozarē; uzsver, ka EDIS un EDIP ir jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi visiem aizsardzības nozares dalībniekiem visā Savienībā un jāveicina sadarbība starp lielākiem un mazākiem uzņēmumiem no visām dalībvalstīm, nodrošinot, ka nebūs situācijas, kad daži lieli uzņēmumi no ierobežota skaita dalībvalstīm dominēs šajā nozarē; mudina dalībvalstis nodrošināt specializētas iespējas MVU Eiropas aizsardzības nozarē, lai tie piedalītos konkursu procedūrās, izmantojot tādus pasākumus kā iepriekš apstiprinātus uzņēmumu sarakstus, lai atvieglotu ātrāku iesaistes procesu; iepirkuma procesam piesaistot privātkapitāla sabiedrības, kuras iegulda MVU; atbalstot MVU izaugsmi ar inkubatoriem un kapitāla investīcijām; samazinot līguma konkursu procedūru sarežģītību; un īstenojot iekšējus pasākumus, ar kuriem reformētu laiku, kas vajadzīgs līguma komponentu izskatīšanai;

59. uzsver, ka ir svarīgi attīstīt, uzturēt un aizsargāt infrastruktūru, kas vajadzīga, lai nodrošinātu mūsu bruņoto spēku ātru un efektīvu militāro mobilitāti visās dalībvalstīs; uzsver, ka ir jānodrošina tās kritiskās infrastruktūras noturība, kas dara iespējamu militāro mobilitāti un būtisku pakalpojumu sniegšanu; atzīst, ka militārā loģistika var veicināt atturēšanas spēju, liecinot par ES vispārējo militāro sagatavotību; sagaida, ka šie jautājumi tiks skaidri atspoguļoti izziņotajā 2025. gada jūnija kopīgajā paziņojumā par militāro mobilitāti;

60.uzsver, ka ir steidzami nepieciešams būtiski uzlabot militāro mobilitāti un investēt tajā, par prioritāti nosakot investīcijas, kas novērš šaurās vietas un trūkstošās saiknes; šajā sakarībā uzsver, ka ir svarīgi ātri īstenot projektus un regulatīvos pasākumus saskaņā ar ES Militārās mobilitātes rīcības plānu 2.0; atbalsta jaunas stratēģiskas investīcijas civilajā un militārajā infrastruktūrā, piemēram, ostās, lidostās un autoceļos, kas ļauj arī netraucēti pārvadāt militārās vienības un piegādes, ietverot ātrās reaģēšanas spēkus, smagsvara aprīkojumu, preces un humāno palīdzību; aicina Komisiju rīkoties saskaņā ar ieteikumiem, kas sniegti Revīzijas palātas 2025. gada īpašajā ziņojuma par militāro mobilitāti, un divējāda lietojuma projektu atlases procesā lielāku nozīmi piešķirt militārajam novērtējumam Eiropas Revīzijas palātas Īpašais ziņojums 04/2025 “ES militārā mobilitāte: Pilns ātrums nav sasniegts projektēšanas nepilnību un šķēršļu dēļ maršrutā”.;

61.aicina Komisiju izstrādāt tādu integrētu pieeju militārajai mobilitātei un loģistikai, kas nodrošina, ka tiek pildīts Padomes solījums līdz 2026. gadam likvidēt visus atlikušos šķēršļus, un kas iet roku rokā ar daudz lielākām ES investīcijām militārā mobilitātes svarīgākajos aspektos; turklāt prasa nākamajā DFS nodrošināt pienācīgu ES finansējumu pašreizējiem un nepieciešamajiem militārās mobilitātes projektiem; aicina dalībvalstis turpināt darbības militārās mobilitātes procedūru vienkāršošanas un saskaņošanas un atļauju piešķiršanas termiņu saīsināšanas virzienā, lai dalībvalstis varētu ātrāk rīkoties un palielināt reakcijas efektivitāti atbilstoši to aizsardzības vajadzībām un pienākumiem gan saistībā ar KDAP misijām un operācijām, gan valstu un daudznacionālām darbībām; mudina dalībvalstis izmantot trešo valstu PESCO nolīgumu par militāro mobilitāti kā paraugu partnervalstu dalībai, uzsvaru liekot uz PESCO projektu pielāgošanu KDAP misiju vajadzībām;

62.atzinīgi vērtē Ukrainas pierobežas valstu centienus droši un efektīvi sniegt Ukrainai militāro palīdzību; norāda, ka Polijas militārās mobilitātes pieredze un potenciāls, tostarp plānotais centrālais transporta mezgls, ir būtisks visa austrumu flanga drošībai;

63.uzsver, ka ģeopolitiskās norises un draudi ir turpinājuši strauji attīstīties, kopš 2022. gada martā dalībvalstis pieņēma Stratēģisko kompasu; tādēļ aicina pārskatīt visaptverošo kopīgo apdraudējumu novērtējumu, kā paredzēts Stratēģiskajā kompasā, no kura būtu jāizriet ES darbību prioritātēm; uzskata, ka šai pārskatīšanai būtu jāpalīdz formulēt kopīgus viedokļus par Eiropas mēroga spēju nepilnībām, kas būtu jānovērš, izmantojot divpusējas, daudznacionālas vai ES līmeņa programmas, fondus, projektus un instrumentus, un jānosaka termiņš, kādā tas būtu jādara; turklāt aicina Komisiju un PV/AP, ja vajadzīgs, pēc šīs pārskatīšanas iesniegt atjauninātus Stratēģiskā kompasa pasākumus un ņemt tos vērā, sagatavojot balto grāmatu par Eiropas aizsardzības nākotni; atkārto, ka Stratēģiskā kompasa vērienīgos mērķus un starpposma mērķus var sasniegt tikai ar attiecīgu politisko gribu un rīcību dalībvalstu un ES iestāžu vārdā; uzsver, ka ir vajadzīga Stratēģiskā kompasa un NATO stratēģiskās koncepcijas saskaņotība un saderība;

64.aicina Komisiju un EĀDD nodrošināt, ka Klimata pārmaiņu un aizsardzības ceļvedis tiek pilnībā īstenots un uzlabots Stratēģiskā kompasa atjaunināto pasākumu kontekstā; aicina analizēt termiņus ceļveža pārskatīšanai un jo īpaši vispārējos mērķus pārskatīt daudz agrāk par 2030. gadu; aicina dalībvalstis veidot valsts struktūras mērķu atbalstam; mudina PV/AP ierosināt dalībvalstīm rīcības programmu, kas sastāvētu no jau īstermiņā īstenojamām ceļvedī minētām prioritārām darbībām;

65.ierosina, lai Padome pārskata savu aizsardzības un drošības jomā kompetento lēmumu pieņemšanas struktūru institucionālo uzbūvi un apsver iespēju izveidot jaunu pastāvīgu lēmumu pieņemšanas struktūru, kuras sastāvā būtu dalībvalstu aizsardzības ministri, neskarot konkrēto kompetenču attiecīgo sadalījumu valstu ministrijās;

66.uzsver, ka efektīvai ES līmeņa sadarbībai drošības un aizsardzības jomā un ātrai un koordinētai reaģēšanai uz drošības problēmām ir nepieciešama saskaņotība starp dažādām Padomes un Komisijas struktūrām; turklāt uzsver nepieciešamību novērst pārklāšanos, garantēt efektīvas publiskās investīcijas, novērst kritisko spēju trūkumu un izstrādāt saskaņotas drošības stratēģijas attiecībā uz partneriem, trešām valstīm un dažādiem pasaules reģioniem gan politikas veidošanas procesos, gan pašreizējās un turpmākajās iniciatīvās; norāda uz neskaidro atbildības jomu sadalījumu un iespējamo kompetenču pārklāšanos starp komisāriem drošības un aizsardzības jomā pēc aizsardzības un kosmosa komisāra amata izveides, un tādēļ aicina Komisiju skaidri noteikt komisāru kompetences šajā jomā; aicina Komisiju veikt tās dažādo struktūru, tostarp Aizsardzības rūpniecības un kosmosa ģenerāldirektorāta (DEFIS ĢD) un Eiropas Aizsardzības aģentūras, un to pilnvaru iekšēju pārskatīšanu, lai nodrošinātu pašreizējo un turpmāko KDAP iniciatīvu papildināmību un efektīvu pārvaldību; aicina dalībvalstis un Komisiju piešķirt EĀDD papildu finanšu resursus un cilvēkresursus, lai nodrošinātu, ka tas var efektīvi pildīt savu ES diplomātiskā dienesta lomu, ņemot vērā ļoti konkurētspējīgo ģeopolitisko kontekstu un pēdējos gados pieaugušo pieprasījumu pēc tā ierobežotajām spējām;

67.atkārtoti apstiprina, ka, lai ES kļūtu par uzticamu ģeopolitisko dalībnieci, tai būtu jāreformē lēmumu pieņemšanas process par KĀDP/KDAP, un šajā sakarībā uzsver, ka būtu jāapsver iestāžu pārdomas par vienprātības prasības atcelšanu šajā procesā; atgādina, ka ES Līgumu sistēma jau pieļauj vairākas dažādas institucionālas sadarbības formas ārpolitikas, drošības un aizsardzības politikas jomā, un ar nožēlu norāda, ka LES pārejas klauzulās paredzētais ātras rīcības potenciāls šajā jomā ir izmantots tikai ļoti ierobežotā veidā; aicina Padomi apsvērt visas iespējas, kā stiprināt un padziļināt lēmumu pieņemšanas procesu par KĀDP/KDAP, lai īstenotu Līgumos neizmantoto potenciālu; atkārtoti prasa Padomei pakāpeniski pāriet uz kvalificēta vairākuma balsošanu attiecībā uz lēmumiem vismaz tajās KĀDP un KDAP jomās, kurām nav militāru seku; turklāt ierosina Padomei turpināt pilnībā izmantot pārejas klauzulas un to pantu darbības jomu, kas stiprina ES solidaritāti un savstarpējo palīdzību krīžu gadījumā;

68.stingri un atkārtoti aicina stiprināt ES Militārās plānošanas un īstenošanas centru (MPĪC) un panākt tā pilnīgu operatīvo gatavību, tostarp nodrošinot pienācīgas telpas, personālu, uzlabotu vadību un kontroli, kā arī efektīvas sakaru un informācijas sistēmas visām KDAP misijām un operācijām; uzsver, ka ir jāpanāk savlaicīgi rezultāti attiecībā uz MPĪC, ņemot vērā Stratēģiskā kompasa mērķi, kas paredz, ka MPĪC būtu jāfunkcionē kā ES izvēlētajai vadības un kontroles struktūrai, kura spēj plānot un īstenot visas militārās misijas bez izpildpilnvarām un divas maza mēroga vai vienu vidēja mēroga operāciju ar izpildpilnvarām, kā arī vienību/apakšvienību mācības; uzsver, ka ir MPĪC jāveicina sinerģija starp civilajiem un militārajiem instrumentiem, un aicina ilgtermiņā Eiropas līmenī izveidot kopīgu civilmilitāro štābu, kurā apvienoti civilie un militārie instrumenti, nolūkā pilnībā izmantot ES integrēto pieeju krīžu pārvarēšanai, sākot no stratēģiskās plānošanas posma līdz faktiskai misijas vai operācijas norisei; uzskata, ka ES Civilās plānošanas un īstenošanas centram (CPĪC) būs jāapsver, kā no dažādiem hibrīddraudiem aizsargāt izvietotos ES spēkus vai veikt uzlabotas operācijas ar daudz augstāku riska līmeni nekā patreizējā kontekstā; aicina Komisiju, EĀDD, MPĪC, CPĪC, ES Militāro komiteju un ES Militāro štābu veicināt jaunu sapratnes kultūru starp civilajiem un militārajiem partneriem, attīstīt aģentūru sadarbību un nodrošināt paraugprakses nodošanu misiju plānošanā un ar to saistītās koncepcijās, tostarp izstrādājot modeli paraugprakses radīšanai un apmaiņai ar to;

69.atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu tam, ka vēlākais 2025. gada pirmajā pusē ātrās izvēršanas spējām jāsasniedz pilnīgas operatīvās spējas, lai būtu pieejami vismaz 5000 karavīri glābšanas un evakuācijas uzdevumu veikšanai, pirmās klātbūtnes un stabilizācijas operācijām vai misiju pastiprināšanai uz laiku; norāda, ka ES kaujas vienības, kas nekad nav izvietotas, neraugoties uz to darbību kopš 2007. gada, būs daļa no plašāka ES ātrās izvietošanas spēju satvara; atzinīgi vērtē vienību/apakšvienību mācību plānošanu un īstenošanu ātrās izvēršanas spēju ietvaros un mudina turpināt šādas iniciatīvas;

70.uzskata, ka ātrās izvēršanas spējas ir būtisks elements, lai sasniegtu ES mērķu vērienīgumu, un uzskata, ka tām pakāpeniski būtu jāpiešķir papildu karaspēka un spēka elementi, atsaucoties uz 1999. gada Helsinku pamatmērķi; uzskata, ka būtu jēgpilni izmantot baltās grāmatas procesu, lai sāktu diskusijas par papildu pastāvīgu daudznacionālu ES militāro vienību izveidi, kuras varētu pildīt ātrās izvēršanas spēju papildinošus uzdevumus; uzsver, ka ir jāturpina sadarboties ar NATO, lai izveidotu ātrās izvēršanas spējas saskaņā ar vienotā spēku kopuma principu;

71.atkārtoti aicina dalībvalstis ņemt vērā LES 44. panta īstenošanas praktiskos aspektus ātrās izvēršanas spēju (RDC) darbības sākšanas laikā, kā arī citās attiecīgās KDAP misijās, lai ļautu to dalībvalstu grupai, kuras vēlas un spēj, plānot un veikt misiju vai operāciju ES ietvaros un tādējādi atvieglot RDC ātru aktivizēšanu; aicina dalībvalstis apņemties laikus būtiski samazināt kritiskos trūkumus stratēģiskajos veicinātājos, jo īpaši saistībā ar ātrās izvēršanas spējām, piemēram, attiecībā uz stratēģiskajiem aviopārvadājumiem, drošām sakaru un informācijas sistēmām, medicīniskajiem līdzekļiem, kiberaizsardzības spējām, kā arī izlūkošanu un rekognoscēšanu; aicina aizsardzības un kosmosa komisāru savos ierosinātajos Eiropas kopīgu interešu aizsardzības projektos apsvērt iespēju īstenot iniciatīvas, kuras būtu paredzētas nepieciešamo stratēģisko veicinātāju nodrošināšanai, lai sekmētu KDAP misijas un operācijas, un RDC;

72.uzstāj, ka neatliekamas vajadzības nevar gaidīt līdz nākamajai DFS; uzstāj, ka nekavējoties jāizpēta inovatīvi risinājumi papildu finansējuma meklēšanai, piemēram: investēt aizsardzības nozarē, atvieglot un paātrināt līdzekļu pārdali no viena projekta citam un izpētīt iespēju pielāgot ES finansēšanas kritērijus, lai izdevumu piešķiršanā jaunu uzsvaru liktu uz drošības kritērijiem;

73.atzinīgi vērtē to, ka dalībvalstis ir palielinājušas budžetus un investīcijas aizsardzībā, kā arī to, ka 2024. gadā ir (kaut arī nedaudz) palielināts ES budžets KDAP vajadzībām; pauž stingru pārliecību, ka, ņemot vērā vēl nepieredzētos drošības apdraudējumus, visām ES dalībvalstīm būtu steidzami jāsasniedz tāds aizsardzības izdevumu līmenis, kas atbilst IKP daļai, kura ir ievērojami lielāka nekā NATO noteiktais pašreizējais mērķis, proti, 2 %; atzīst, ka 23 no 32 NATO sabiedrotajiem, tostarp 16 valstīm, kas ir gan ES, gan NATO dalībvalstis, bija paredzēts sasniegt NATO izdevumu mērķi līdz 2024. gada beigām, proti, atvēlēt 2 % no sava IKP aizsardzības izdevumiem; norāda, ka šis apjoms ir pieaudzis sešas reizes kopš 2014. gada, kad šis mērķis tika noteikts; norāda, ka ES pašreizējais drošības un aizsardzības budžets neatbilst problēmām, kuras ir jārisina īstermiņā un ilgtermiņā, ņemot vērā ģeopolitiskos nemierus un Krievijas īstenoto karu pret Ukrainu; ņemot vērā aplēsto, ka līdz 2035. gadam aizsardzības jomā būs vajadzīgi 500 miljardi EUR, un pamatojoties uz pastāvīgu analīzi par spēju vajadzībām un trūkumiem, iesaka dalībvalstīm vēl vairāk palielināt ieguldījumus aizsardzības jomā, jo īpaši aizsardzības spēju kopīgā iepirkumā, un pilnībā atbalsta mērķus, kas šajā sakarā noteikti EDIS;

74.aicina Komisiju un dalībvalstis sākt atklātu diskusiju, cita starpā pamatojoties uz ieteikumiem, kas sniegti Draghi un Niinistö ziņojumos, tostarp nākamajā daudzgadu finanšu shēmā palielinot drošībai un aizsardzībai piešķirtos resursus un izpētot visas efektīvas finansēšanas iespējas šajā nolūkā, un apvienojot daļas no valstu aizsardzības budžetiem ES līmenī, lai radītu apjomradītus ietaupījumus; turklāt aicina dalībvalstis grozīt EMM finansēšanas procesu, lai nodrošinātu partneriem un sabiedrotajiem pienācīgu un ilgtspējīgu atbalstu, vienlaikus pieskaņojoties arī KDAP misijām un operācijām; aicina izstrādāt stratēģiju, kuras mērķis ir izveidot izcilības centrus dažādos ES reģionos, izvairoties dublēt NATO darbu šajās jomās, lai veicinātu inovācijas un visu dalībvalstu līdzdalību, nodrošinot, ka ikvienas dalībvalsts spējas un specializētās zināšanas sniedz ieguldījumu saskaņotākā un integrētākā aizsardzības industrijas bāzē;

75.atzinīgi vērtē jauno finanšu instrumentu drošības rīcībai Eiropai (SAFE), un mudina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka, palielinot ieguldījumus Eiropas aizsardzības spējās, tiek ievērota ideja “pirkt vairāk, pirkt labāk, pirkt kopā, iepirkties Eiropā”; pauž nožēlu par 122. panta izmantošanu un no tā izrietošo Parlamenta neiesaistīšanos šā instrumenta apstiprināšanā;

76.atzinīgi vērtē Eiropas uzkrājumu un investīciju savienības stratēģiju un pauž cerību, ka tā atvieglos privāto uzkrājumu mobilizēšanu efektīvākiem kapitāla tirgiem un novirzīs investīcijas aizsardzības nozarei;

77.mudina dalībvalstis atbalstīt aizsardzības, drošības un noturības bankas dibināšanu, kura pildītu daudzpusējas aizdevumu iestādes funkciju un kuras uzdevums būtu izsniegt zemas procentu likmes ilgtermiņa aizdevumus, kas palīdzētu īstenot galvenās prioritātes valsts drošības jomā, tādas kā apbruņošanās, aizsardzības modernizēšana, atjaunošanas pasākumi Ukrainā un tādas kritiski svarīgas infrastruktūras atpirkšana, ko patlaban kontrolē naidīgas ārpuskopienas valstis;

78.atgādina, ka ES solidaritātes, kohēzijas un konverģences mērķi attiecas arī uz aizsardzību; uzsver, ka finanšu līdzekļiem, kas vajadzīgi, lai nākamajā desmitgadē atjaunotu un paplašinātu mūsu aizsardzības spējas, būs liela ietekme uz publisko finanšu stabilitāti un ilgtspēju, tādēļ ir nepieciešama ES līmeņa sadarbība un koordinācija kopā ar patiesu aizsardzības ekonomikas politiku; uzsver, ka aizsardzības investīciju palielināšanai nevajadzētu konkurēt ar citām investīciju prioritātēm, tostarp sociālo kohēziju; turklāt atgādina, ka finansējuma virzienu pamatā vajadzētu būt visas sabiedrības pieejai attiecībā uz noturību, tādēļ tiem ir jāsaņem plašs Eiropas iedzīvotāju atbalsts, un ka šim atbalstam ir jābūt ilgtermiņā ilgtspējīgam; uzsver, ka tādēļ finansiālais slogs ir taisnīgi jāsadala, it sevišķi rentabliem uzņēmumiem, kuri jau gūst labumu no publiskas līdzdalības vai valsts atbalsta; turklāt uzsver, ka publiskie izdevumi būtu jāpapildina ar palielinātu privāto finansējumu; aicina Komisiju apsvērt iespējamos fiskālos risinājumus, kas ļautu taisnīgāk sadalīt finansiālo slogu un ierobežotu konkurences traucējumus EDTIB, kurus izraisa valsts atbalsts un tirgu kropļojošas konkursa procedūras;

79.aicina nākamajā DFS patiešām nodrošināt līdzekļus reālai aizsardzības savienībai; atbalsta priekšlikumus nodrošināt apjomīgas ES finanšu investīcijas Eiropas aizsardzībā un stimulēt pētniecību un tehnoloģisko inovāciju un divējāda lietojuma projektus Eiropas aizsardzības rūpniecībā, tādējādi stiprinot tās konkurētspēju un veicinot progresu, kas sekmē gan drošību, gan ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi; uzsver, ka investīcijām aizsardzības jomā no ES budžeta būtu tikai jāpapildina, bet ne jāaizstāj dalībvalstu finansiālie centieni, jo īpaši attiecībā uz to valstu mērķi, kuras ir gan ES, gan NATO dalībvalstis, ieguldīt aizsardzībā 2 % no sava IKP; aicina dalībvalstis saskaņā ar Stratēģisko kompasu nākt klajā ar atkārtotu novērtējumu par kopējo izmaksu tvērumu un noteikšanu un ar mācībām saistītajām izmaksām, lai stiprinātu solidaritāti un stimulētu dalību KDAP militārajās misijās un operācijās;

80.aicina Komisiju palielināt kopējo parādu, kas nodrošinātu Eiropas Savienībai fiskālo spēju aizņemties pašreizējās un turpmākajās ārkārtas un krīzes situācijās, ņemot vērā NextGenerationEU īstenošanā gūto pieredzi un atziņas, jo mēs pašlaik saskaramies ar neatliekamu nepieciešamību uzlabot drošību un aizsardzību nolūkā aizsargāt ES iedzīvotājus, atjaunot atturēšanu un atbalstīt ES sabiedrotos, pirmkārt un galvenokārt – Ukrainu; uzsver, ka šādas rīcības slogs ir jāsadala taisnīgi;

81.prasa nākamajā DFS palielināt finansiālu atbalstu, lai nodrošinātu aizsardzības ražojumu savlaicīgu piegādi, izmantojot kopīgu iepirkumu, rūpniecības koordināciju, krājumu veidošanu, atbalstu MVU un ražošanas jaudu paplašināšanu; uzsver, ka šis finansējums īpaši prioritārā kārtībā būtu jāpiešķir dalībvalstīm, kas robežojas ar Ukrainu, lai uzlabotu tās aizsardzību, kā arī dalībvalstīm, kuras saskaras ar augstu tradicionālo militāro draudu risku, piemēram, tām, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju;

82.pauž bažas par tik ļoti nepieciešamā privātā finansējuma trūkumu EDTIB, jo īpaši MVU, kas var izrietēt no ilgtermiņa valdības līgumu trūkuma vai pārāk šauras vides, sociālo un pārvaldības kritēriju interpretācijas; tādēļ atzinīgi vērtē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes 2024. gada 14. maijā sniegto skaidrojumu, ka piekļuve līdzekļiem tiek automātiski liegta tikai tiem uzņēmumiem, kuri ir saistīti ar tādiem ieročiem, kas aizliegti saskaņā ar starptautiskajām tiesībām; atzinīgi vērtē Niinistö ziņojumā izteiktos priekšlikumus izvairīties no aizsardzības izdevumu sadrumstalotības, apvienot attiecīgās finansējuma plūsmas un piesaistīt vairāk privātā sektora investīciju; aicina Komisiju izvērtēt ieteikumus un nākt klajā ar konkrētiem priekšlikumiem; uzsver, ka aizsardzības nozarei ir jānodrošina labāka piekļuve kapitāla tirgiem;

83.uzsver, cik svarīga ir aizsardzības nozares piekļuve aizdevumiem, ko sniedz EIB, jo tas ir katalizators privātajām investīcijām Eiropas aizsardzības rūpniecībā; atzinīgi vērtē EIB atbilstības kritēriju turpmāku paplašināšanu, attiecinot tos arī uz divējāda lietojuma precēm, un aicina EIB veikt turpmākus pasākumus šajā sakarībā; uzsver, ka, ņemot vērā EIB mērķi veicināt ES attīstību un atbalstīt tās politiku, jo īpaši aizsardzības politiku un EDTIB stiprināšanu, saskaņā ar LESD 309. pantu EIB būtu jāturpina pārskatīt savu aizdevumu politiku un pastāvīgi pielāgot to; aicina EIB pārskatīt divējāda lietojuma preču politikas paplašināšanas ietekmi un vajadzības gadījumā reformēt atbilstības sarakstu, lai munīcija un militārais ekipējums, kas pārsniedz divējāda lietojuma preču lietojumu, vairs netiktu izslēgts no EIB finansējuma; atzinīgi vērtē EIB 2022. gada stratēģisko Eiropas drošības iniciatīvu, kuras mērķis ir atbalstīt divējāda lietojuma pētniecību, izstrādi un inovāciju, drošības infrastruktūru un tehnoloģiju projektus, kas vērsti uz kiberdrošību, komerciālo kosmosa tehnoloģiju sektoru, mākslīgo intelektu un kvantu tehnoloģijām;

84.pauž ļoti spēcīgas bažas un nosodījumu par Ķīnas atbalstu Krievijai tās agresijas karā pret Ukrainu, jo īpaši saistībā ar sadarbību ar Krievijas armiju, industriālo un tehnoloģisko bāzi, divējāda lietojuma preču eksportu uz Krieviju, un to, ka Ķīnā bāzēti uzņēmumi pastāvīgi praktizē izvairīšanos no sankcijām un to apiešanu; šajā sakarībā pauž nopietnas bažas par nesenajiem ziņojumiem, kuros apgalvots, ka Ķīna ražo tāldarbības bezpilota lidaparātus, ko Krievija plāno izmantot savā agresijas karā pret Ukrainu, un prasa, lai gadījumā, ja Ķīna turpinās atbalstīt Krievijas bruņojuma centienus, tam būtu nopietni jāietekmē ES ārpolitika attiecībā uz Ķīnu; pauž nožēlu par Krievijas un Ķīnas “neierobežotajām” partnerattiecībām un pauž nopietnas bažas par Ķīnas un Krievijas atjaunoto apņemšanos vēl vairāk stiprināt savas saites; atzinīgi vērtē Padomes lēmumu piemērot sankcijas Ķīnas uzņēmumiem par atbalsta sniegšanu Krievijai tās karā pret Ukrainu;

85.pauž dziļas bažas par Ķīnas pieaugošajām investīcijām militārajās spējās un tās piegādes ķēžu militarizāciju, lai stiprinātu savu rūpniecību, vienlaikus izmantojot politiskās un ekonomiskās iespējas, ko radījis Krievijas agresijas karš pret Ukrainu; pauž dziļas bažas par to, kā Eiropas atkarība no Ķīnas ietekmē uzticēšanos dalībvalstu spējai aizsargāt savu nacionālo drošību un Eiropas Savienības spēju kopumā efektīvi kritizēt un apkarot Ķīnas īstenoto ekonomisko piespiešanu, iespējamu tālāku saasinājumu attiecībās ar Taivānu un atbalstu Krievijai; aicina Komisiju un dalībvalstis nopietni īstenot riska mazināšanas politiku, lai pārvaldītu riskus, ko rada ekonomiskā un tehnoloģiskā iesaiste ar Ķīnu; šajā sakarībā aicina novērst riskus, ko Ķīnas piegādātāji rada ES kritiskajā infrastruktūrā, un nevirzīt ES līdzekļus vai subsīdijas šo piegādātāju stāvokļa uzlabošanai Eiropā;

86.stingri nosoda Ķīnas nepamatotās militārās mācības, kas 2024. gada 14. oktobrī notika Taivānas apkārtnē; turklāt visstingrākajā veidā nosoda arī to, ka Ķīna veic arvien vairāk agresijas aktu pret Taivānu, tostarp kiberuzbrukumus, ietekmes kampaņas, Ķīnas militāro lidmašīnu ielidošanu Taivānas pretgaisa aizsardzības identifikācijas zonā, un zemūdens kabeļu saraušanu; no jauna atkārto stingro apņemšanos saglabāt status quo Taivānas šaurumā un uzsver, ka ikviens mēģinājums vienpusēji to mainīt, jo īpaši ar spēku vai piespiešanu, netiks akceptēts un ka tam sekos apņēmīga un stingra pretreakcija; atzinīgi vērtē Taivānas iestāžu savaldību un disciplinēto reakciju un aicina Ķīnas iestādes ievērot savaldību un izvairīties no jebkādām darbībām, kas varētu vēl vairāk saasināt spriedzi šauruma abās pusēs; aicina regulāri apmainīties ar informāciju starp ES un Taivānas partneriem par attiecīgajiem drošības jautājumiem un ciešāk sadarboties dezinformācijas un ārvalstu iejaukšanās apkarošanā; uzsver, ka jebkādai eskalācijai Taivānas šaurumā būtu negatīva ietekme uz Eiropas drošību un ekonomiku, tādēļ mudina Komisiju sākt izstrādāt ārkārtas rīcības plānošanas un seku mazināšanas pasākumus, pamatojoties uz eskalācijas iespējamiem scenārijiem, piemēram, Ķīnas blokādi attiecībā uz Taivānas ekonomiku;

87.pauž dziļas bažas par Ķīnas aizvien agresīvākajām darbībām Dienvidķīnas jūrā un Indijas un Klusā okeāna reģionā, proti, par militārās un ekonomiskās piespiešanas izmantošanu, hibrīdkara taktiku, bīstamiem manevriem, ko tās jūras spēki un krasta apsardze veic pret kaimiņvalstīm un salu veidošanu, lai celtu nelikumīgas jūras prasības un apdraudētu jūras kuģošanas joslas; norāda uz ziņojumiem, ka ar Ķīnu saistīts kuģis 2025. gada janvāra sākumā sarāva Taivānas zemūdens kabeli, un aicina rūpīgi izmeklēt šo lietu; turklāt aicina Taivānu un ES apmainīties ar informāciju par šādiem incidentiem; atkārto savu lielo ieinteresētību un atbalstu kuģošanas brīvībai un jūras drošībai visur un īpaši Dienvidķīnas jūrā; aicina Ķīnas iestādes izbeigt visas agresīvās un provokatīvās darbības, jo īpaši Taivānas šaurumā un Dienvidķīnas jūrā notiekošās gaisa un jūras operācijas, kas apdraud stabilitāti Indijas un Klusā okeāna reģionā un tādējādi apdraud starptautisko mieru un drošību, reģiona valstu suverenitāti, cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras un kuģošanas brīvību pilnīgā saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS); atzinīgi vērtē to, ka ir palielinājies kuģošanas brīvības mācību skaits, kurās iesaistītas vairākas ES valstis, tostarp Francija, Nīderlande un Vācija; norāda, ka šīs darbības notiek saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, un prasa pastiprināt sadarbību un koordināciju ar reģionālajiem partneriem, tostarp, izmantojot koordinētu klātbūtni jūrā Indijas okeāna ziemeļrietumos, lai cita starpā palielinātu kuģošanas brīvības operāciju skaitu šajā reģionā;

88.joprojām izjūt bažas par Krievijas un Ķīnas izdarīto politisko un ekonomisko spiedienu Vidusāzijā un uzsver nepieciešamību palielināt ES klātesamību reģionā, lai reaģētu uz to; uzsver ES ieinteresētību stiprināt drošības sadarbību, ekonomiskās attiecības un politiskās saites ar Vidusāzijas valstīm, tostarp, lai novērstu pret Krieviju un Baltkrieviju vērsto sankciju apiešanu;

89.visstingrākajā veidā nosoda Irānu par tās destabilizējošām darbībām Tuvo Austrumu reģionā, tostarp ar tās pilnvaroto palīdzību, un par tās pastāvīgo atbalstu teroristu grupējumiem, kas tieši apdraud reģionālo, Eiropas un globālo drošību; nosoda pieaugošo militāro sadarbību starp Irānu un Krieviju, jo īpaši to nodomu parakstīt līgumu par visaptverošu stratēģisko partnerību; tomēr pauž pilnīgu atbalstu un solidaritāti Irānas pilsoniskajai sabiedrībai un demokrātiskajiem spēkiem un aicina palielināt starptautiskos centienus, lai atbalstītu šīs grupas to cīņā par brīvību un cilvēktiesībām; atzinīgi vērtē ES lēmumu līdz 2025. gada jūlijam atjaunot pret Irānu noteiktās sankcijas, cita starpā nosakot sankcijas par Irānas dronu un raķešu ražošanu un piegādi Krievijai un plašākam Tuvo Austrumu reģionam; norāda, ka vēl nav izsmeltas tādas sankciju iespējas kā daudz ierobežojošāka pieeja tehnoloģiju nodošanai, ko veic ar tādu produktu eksportu, kas nav klasificēti kā “divējāda lietojuma preces”;

90.nelokāmi nosoda Irānas valdību par palīdzības sniegšanu starptautiski atzītu teroristu organizācijām, piemēram, “Hamas” un “Hezbollah”, un tīkliem, kas ir izdarījuši vai mēģinājuši izdarīt uzbrukumus Eiropas Savienībā, radot tiešus draudus Eiropas drošībai, suverenitātei un stabilitātei; šajā sakarībā atgādina, ka Islāma revolucionāro gvardu korpuss ir bijis iejaukts desmitiem slepkavību un teroristu uzbrukumu plānošanā un izpildē, tostarp ES teritorijā, pēdējo 30 gadu laikā un nesenāk arī uzbrukumos ebreju sinagogām un personām, kā arī Izraēlas vēstniecībām vairākās dalībvalstīs; mudina ES un dalībvalstis uzlabot izlūkdatu koplietošanu un terorisma apkarošanas pasākumus, lai novērstu jebkādus turpmākus uzbrukumus; atkārtoti aicina iekļaut Islāma revolucionāro gvardu korpusu ES teroristu organizāciju sarakstā un atbalsta dažu dalībvalstu iniciatīvas šajā jomā;

91.uzskata, ka Irānas kodolieroču programma ir viens no galvenajiem draudiem globālajai drošībai, un uzsver, ka, ja Irānai izdosies iegūt kodokara spēju, tā var pastiprināt kareivīgumu un palielināt valsts veiktu terorisma sponsorēšanu un raķešu un dronu izplatīšanu;

92.atkārtoti un visstingrākajā veidā nosoda zemiskos teroristu uzbrukumus, ko 2023. gada 7. oktobrī teroristu organizācija “Hamās” veica pret Izraēlu un kas veicināja vēl lielāku destabilizāciju Tuvajos Austrumos, ko pastiprināja Irānas pastarpināto spēku (piemēram, tādu teroristu organizāciju kā “Hezbollah” Libānā un hutieši Jemenā) un paša Irānas režīma īstenotā agresija pret Izraēlu; atkārtoti apstiprina Izraēlas tiesības aizstāvēties, kas nostiprinātas un ierobežotas starptautiskajās tiesībās; aicina nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus atlikušos ķīlniekus, kurus tur gūstā “Hamās”; aicina visas puses nekavējoties izbeigt jebkādu karadarbību un pilnībā ievērot starptautiskās tiesības, tostarp starptautiskās humanitārās tiesības; pauž nopietnas bažas par neseno pamiera sabrukumu Gazā un prasa nekavējoties atgriezties pie tā; uzsver, ka tas būtu nozīmīgs solis ceļā uz to, lai mazinātu abu pušu civiliedzīvotāju milzīgās ciešanas pēdējo mēnešu laikā; atzinīgi vērtē vidutāju, tostarp ASV, Ēģiptes un Kataras, apņēmīgos centienus, kuriem bija izšķirīga nozīme pirmā pamiera panākšanā; mudina visus Eiropas un starptautiskos rīcībspēkus sekmēt jauna pagrieziena punkta panākšanu, aktīvi pārraudzīt pamiera īstenošanu un prasīt atbildību no tiem, kuri to neievēro;

93.atzinīgi vērtē ES Robežu palīdzības misijas Rafā izvēršanu no jauna 2025. gada 31. janvārī, lai atbalstītu Palestīniešu pašpārvaldi, atvieglojot drošu pārvietošanos medicīniskās evakuācijas nolūkā pamiera I posmā; pauž gatavību iesaistīties diskusijās par turpmāku konkrētu ieguldījumu pamiera atbalstīšanā;

94.pauž dziļas bažas par militāro eskalāciju Tuvajos Austrumos, kas veicina turpmāku destabilizāciju reģionā; pauž nožēlu par civiliedzīvotāju upuru nepieņemami lielo skaitu, piespiedu pārvietošanu, ko izraisa pieaugošā vardarbība, un nepārtraukto militārā spēka lietošanu; turklāt pauž nopietnas bažas par Izraēlas aizsardzības spēku patreiz īstenoto militāro darbību Gazas joslā un Rietumkrastā; nosoda Izraēlas aizsardzības spēku uzbrukumus Apvienoto Nāciju Organizācijas Pagaidu spēkiem Libānā (UNIFIL), kas ir smags starptautisko tiesību pārkāpums; atkārtoti apstiprina UNIFIL, kurā piedalās 16 dalībvalstis, būtisko stabilizējošo lomu Libānas dienvidos; aicina nekavējoties panākt pamieru gan Gazā, gan Libānā, izbeigt karadarbību, pilnībā un simetriski īstenot ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1701 (2006) un aizsargāt civiliedzīvotājus; uzsver nepieciešamību ES un citiem starptautiskiem dalībniekiem uzņemties lielāku atbildību un palīdzēt reģiona valdībām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām Tuvajos Austrumos panākt noturīgu un ilgtspējīgu mieru, jo īpaši turpinot atbalstīt Izraēlas un Palestīnas divu valstu risinājumu, kā arī vēršoties pret terorismu un radikalizāciju šajā reģionā, uzsver, ka konfliktu attīstība reģionā ietekmē kaimiņreģionus un Eiropu un rada drošības problēmas ES attiecībā uz atturēšanas, humanitāro tiesību un krīžu pārvarēšanas nākotni;

95.atzinīgi vērtē Arābu valstu atveseļošanas un atjaunošanas plānu, ar ko iepazīstināja Kairas samitā 2025. gada 4. martā un kas ir nopietns pamats diskusijām par Gazas joslas nākotni; mudina PV/AP un Vidusjūras telpas komisāru konstruktīvi sadarboties ar arābu partneriem, lai nodrošinātu ticamus risinājumus Gazas atjaunošanai, pārvaldībai un drošībai; no otras puses, noraida „Trampa Gazas” priekšlikumu, kurā netiek ņemti vērā nestabilie drošības apstākļi Tuvajos Austrumos; uzskata, ka, ņemot vērā postījumu un cilvēku ciešanu apmēru Gazā, ir vajadzīga visaptveroša starptautiska sadarbība ar Amerikas Savienotajām Valstīm, ES, ANO, arābu valstīm un citiem starptautiskiem partneriem, kuri papildina viens otra centienus, lai sarunas atsāktos un tās būtu konstruktīvas; pauž apņemšanos turpināt normalizācijas centienus starp Izraēlu un arābu valstīm reģionā;

96.mudina Padomi un dalībvalstis “Hezbollah” pilnībā atzīt par teroristu organizāciju un stingri pieprasīt tās pilnīgu atbruņošanu saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1701 (2006); uzsver vairāku valstu, tostarp Amerikas Savienoto Valstu un Kanādas nesen pieņemtos lēmumus atzīt Samidoun par teroristu organizāciju, kura darbojas kā Palestīnas Atbrīvošanas tautas frontes (PFLP) pastarpinātie spēki; uzsver, ka Vācija Samidoun aizliedza 2023. gadā, un mudina Padomi un dalībvalstis rīkoties tāpat, lai aizliegtu šo organizāciju to teritorijā;

97.norāda, ka Jordānijas un Sīrijas robeža tiek izmantota kā robežšķērsošanas vieta ieroču un narkotiku nelikumīgai tirdzniecībai; uzsver, ka ES ir jāturpina atbalstīt Jordāniju, kuru ir vājinājusi pašreizējā krīze Tuvajos Austrumos, un aicina vairāk izmantot EMM, lai aizsargātu Jordānijas un Sīrijas robežu;

98.atzīst, ka Turcija ir stratēģiski svarīga ES; norāda, ka Turcija arvien vairāk darbojas jomās, kurās ES ir svarīgas drošības intereses un KDAP misijas un operācijas, un ar nožēlu norāda uz Turcijas lomu konkrētu ES un tās kaimiņvalstu problemātisko jomu destabilizācijā; norāda uz Turcijas nelikumīgajām darbībām, kas vērstas pret ES interesēm Vidusjūras austrumdaļā un kas pārkāpj starptautiskās tiesības, tostarp UNCLOS; atkārtoti pauž nosodījumu par saprašanās memorandu parakstīšanu starp Turciju un Lībiju par visaptverošu drošības un militāro sadarbību un par jūras zonu robežu noteikšanu, kuras ir savstarpēji saistītas un ar kurām ir nepārprotami pārkāptas starptautiskās tiesības, attiecīgās ANO Drošības padomes rezolūcijas un ES dalībvalstu suverēnās tiesības; nosoda to, ka Turcija iedragā ES sankciju pret Krieviju efektivitāti, un atkārtoti aicina Turciju pilnībā tās ievērot; aicina Turciju atturēties no ES KDAP misiju un operāciju apdraudēšanas; atkārtoti aicina Turciju pildīt tās pienākumu pilnībā un nediskriminējoši īstenot Ankaras nolīguma Papildprotokolu attiecībā uz visām dalībvalstīm, to vidū arī Kipras Republiku;

99.pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz deeskalācijas centieniem, Turcija turpina saglabāt casus belli draudus pret Grieķiju un nelikumīgi okupēt Kipras Republikas ziemeļu daļu; stingri nosoda Turcijas nelikumīgās darbības Kiprā, ietverot buferzonas statusa pārkāpšanu, militarizācijas pieaugumu Kipras Republikas okupētajā daļā, kā arī tās centienus uzlabot separātistu vienību Kipras okupētajā daļā, pārkāpjot starptautiskās tiesības, norādot, ka šīs darbības neveicina ANO vadītu sarunu atsākšanu; nosoda to, ka Turcija turpina pārkāpt ANO Drošības padomes rezolūcijas Nr. 550 (1984) un Nr. 789 (1992), kurās Turcija tiek aicināta nodot Varošas teritoriju tās likumīgajiem iedzīvotājiem ANO pagaidu pārvaldībā, atbalstot Varošas pilsētas atvēršanu sabiedrībai; vēlreiz stingri mudina Turciju atcelt nelikumīgās un vienpusējās darbības Varošā; turklāt aicina Turciju izvest savus karavīrus no Kipras;

100.aicina steidzami atsākt sarunas par Kipras atkalapvienošanos ANO ģenerālsekretāra aizgādībā un atkārtoti apstiprina savu beznosacījumu atbalstu Kiprai šā jautājuma risināšanā; aicina Turciju pieņemt taisnīgu, visaptverošu un dzīvotspējīgu šā jautājuma risinājumu;

101.atzinīgi vērtē ANO ģenerālsekretāra 2025. gada 18. martā Ženēvā sasaukto neformālo paplašināto sanāksmi, kuras mērķis ir pavērt ceļu sarunu atsākšanai par Kipras problēmu, stingri ievērojot saskaņoto ANO satvaru, kas ir vienīgais satvars, kuru pieņēmusi ES un starptautiskā sabiedrība, un saskaņā ar ES tiesību aktiem, vērtībām un principiem; atgādina, ka Kipras atkalapvienošana ir viena no prioritātēm Eiropas Savienībai, kas ir gatava pielikt lielākas pūles un uzņemties aktīvu lomu ANO vadītā procesa atbalstīšanā, izmantojot visus tās rīcībā esošos instrumentus; aicina Turciju konstruktīvi iesaistīties sarunās un labticīgi atgriezties pie sarunu galda;

102.aicina ES uzņemties nozīmīgu lomu Vidusjūrā un kļūt par drošības rīcībspēku, kurš spēj nodrošināt reģiona stabilitāti un starptautisko tiesību un UNCLOS ievērošanu; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Vidusjūras telpas komisāra iecelšanu, kurš strādā PV/AP vadībā un saskaņā ar tā politiskajiem norādījumiem; uzsver, ka PV/AP ir, ja nepieciešams, sadarbībā ar Vidusjūras telpas komisāru, kā arī apspriežoties ar dalībvalstīm, jāizstrādā saskaņota drošības stratēģija Vidusjūras reģionam un tā kaimiņvalstīm, arī Ziemeļāfrikā, organizācijā “Irākas un Levantes Islāma valsts” un Sāhelā; aicina pastiprināt sadarbību ar partnervalstīm Vidusjūras reģionā, lai apkarotu ekstrēmismu un terorismu, ieroču nelikumīgu tirdzniecību un cilvēku tirdzniecību;

103.ar bažām norāda uz migrantu pamattiesību pārkāpumiem Lībijā, kā uzsvērts ANO Drošības padomes Rezolūcijā Nr. 2755 (2024); uzsver nepieciešamību pārbaudīt KDAP misiju un operāciju — EUBAM Libya un EUNAVFOR IRINI — nozīmi efektīvā cīņā pret cilvēku kontrabandu un tirdzniecību, kā arī to darbības saistībā ar nepieciešamību aizsargāt migrantu pamattiesības;

104.norāda, ka Bashar al-Assad noziedzīgā režīma, ko Kremlis atbalsta kopš 2015. gada, straujais sabrukums Sīrijā ir būtiska Vladimira Putina politiskā sakāve un apdraud Krievijas stratēģisko un militāro klātbūtni Sīrijā; atgādina, ka kopš 2015. gada Khmeimim un Tartus militārās bāzes ir bijušas galvenie punkti, no kuriem Krievija ir projicējusi savu varu Tuvajos Austrumos un Āfrikā; turklāt norāda, ka Khmeimim un Tartus militārās bāzes bija vitāli svarīgas smago ieroču un ekipējuma piegādei un transportēšanai Krievijas privātajiem militārajiem uzņēmumiem, piemēram, “Vāgnera grupai” un tās operācijām Lībijā, Mali, Centrālāfrikas Republikā un Sudānā; uzsver, ka militāro bāzu zaudēšana Sīrijā varētu vājināt Krievijas operatīvās spējas un ietekmi Āfrikā; tādēļ aicina ES un tās dalībvalstis cieši uzraudzīt situāciju Sīrijā, noteikt, ka saikne ar jauno Sīrijas režīmu ir atkarīga no Krievijas pilnīgas aiziešanas no valsts, un nepieļaut, ka Krievija izveido jaunas militārās bāzes citur šajā reģionā; šajā sakarībā atzīst ES ievērojamo ietekmi Sīrijā attiecībā uz politisko atzīšanu, sankciju atvieglošanu, tirdzniecības nolīgumiem un finansiālu atbalstu rekonstrukcijai, pozicionējot ES kā alternatīvu Turcijai Sīrijas nākotnes veidošanā;

105.pauž arvien lielākas bažas un nosoda Krievijas pastāvīgos mēģinājumus destabilizēt ES austrumu kaimiņreģiona valstis, izmantojot FIMI, politiskas slepkavības, draudus un teritoriālās profesijas, lai negatīvi ietekmētu to centienus tuvināties Eiropai un stabilitāti; uzsver, ka ir jāstiprina ES spējas aizsargāties un attīstīt demokrātiskas un uz vērtībām balstītas sabiedrības valstīs, kas ir ES austrumu kaimiņreģionā;

106.atkārtoti apstiprina apņēmību atbalstīt Moldovas Republikas suverenitāti un teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās un centienus panākt Piedņestras konflikta miermīlīgu, ilgstošu un visaptverošu politisku atrisinājumu; stingri nosoda Krievijas, prokrievisko oligarhu un Krievijas sponsorēto vietējo pārstāvju pastāvīgos un koordinētos mēģinājumus destabilizēt Moldovas Republiku, sekmēt Moldovas sabiedrības šķelšanos un traucēt valsts proeiropeisko virzību, izmantojot hibrīduzbrukumus, enerģijas piegādes kā ieroci, dezinformāciju, sprādzienu draudus un inscenētus protestus, kā arī vardarbības draudus vai vardarbības izmantošanu; ar bažām norāda, ka Moldovas Republikas Drošības un izlūkošanas dienests ir ziņojis par vēl nepieredzētu intensitāti Krievijas darbībās, kuru mērķis ir nostiprināt Moldovu savā ietekmes sfērā; uzsver, ka šie hibrīddraudi ir vērsti uz demokrātiskiem procesiem un apdraud Eiropas integrāciju, tostarp pastiprinot radikālas separātistu tendences valsts dienvidos, jo īpaši Gagauzijā, izmantojot propagandu, manipulējot ar informācijas telpu, iejaucoties vēlēšanu procesā un veicot graujošas operācijas;

107.atkārtoti aicina Krieviju izvest tās militāros spēkus un aprīkojumu no Moldovas Republikas teritorijas, nodrošināt visas munīcijas un aprīkojuma iznīcināšanu Kobasnas munīcijas noliktavā starptautisko pušu uzraudzībā un atbalstīt miermīlīgu risinājumu Piedņestras konfliktam atbilstīgi starptautisko tiesību principiem; aicina palielināt ES atbalstu Moldovai FIMI, hibrīddraudu un kiberuzbrukumu apkarošanā; mudina dalībvalstis palielināt finansējumu EMM, lai stiprinātu Moldovas aizsardzības spējas;

108.atzīst, ka Gruzija bija pirmais mērķis, pret kuru 2008. gadā vērsās Krievijas pilna apjoma militārā agresija un centieni piespiedu kārtā mainīt suverēnas valsts robežas Eiropā; uzsver, ka kopš 2008. gada Krievija turpina nelikumīgi okupēt un efektīvi kontrolēt okupētos Gruzijas reģionus; uzsver, ka Krievijas militārā klātbūtne un ievērojamie militārie spēki okupētajos reģionos, nelikumīgās darbības, nepārtrauktās robežu noteikšanas darbības gar administratīvo robežlīniju un cilvēktiesību pārkāpumi Gruzijā apdraud valsts drošību un Eiropas plašāku drošības satvaru; atkārtoti aicina Krieviju izvest no Gruzijas teritorijas savus militāros spēkus un aprīkojumu;

109.stingri nosoda to, ka Krievija 2024. gada 25. decembrī notrieca “Azerbaijan Airlines” reisa 8243 lidmašīnu, nogalinot 38 no 67 pasažieriem, kuri atradās lidmašīnā; uzsver, ka tas vēlreiz uzsver Krievijas režīma brutālo un kareivīgo raksturu;

110.mudina ES turpināt aktīvu iesaisti un apņēmīgi rīkoties, izmantojot savus nozīmīgos instrumentus, lai nodrošinātu, ka Krievija pilda savas saistības, kas iekļautas ar ES starpniecību panāktajā 2008. gada 12. augusta pamiera nolīgumā, konkrētāk, pienākumu izvest visus savus militāros spēkus no okupētajiem Gruzijas reģioniem, ļaut izvietot starptautiskos drošības mehānismus abos Gruzijas reģionos, ES pārraudzības misijai netraucēti piekļūt visai Gruzijas teritorijai un konstruktīvi iesaistīties Ženēvas starptautiskajās apspriedēs un starpgadījumu novēršanas un reaģēšanas mehānismos; aicina EĀDD sagatavot rūpīgu ziņojumu par 2008. gada 12. augusta pamiera nolīguma pārkāpumiem, konstatēt, kurus noteikumus Krievija joprojām nav izpildījusi, un skaidri informēt par tiem, kā arī sniegt ieteikumus;

111.atzinīgi vērtē nesenās ziņas par to, ka sekmīgi pabeigtas sarunas starp Armēniju un Azerbaidžānu attiecībā uz nolīguma projekta par mieru un starpvalstu attiecību izveidi pilnīgu tekstu, pauž atzinību Armēnijai par to, ka tā ir pavērusi ceļu teksta galīgās redakcijas izstrādei, un mudina Azerbaidžānas vadību godprātīgi parakstīt un īstenot sarunās noslēgto miera nolīgumu;

112.nosoda Azerbaidžānas pastāvīgos centienus mazināt iespējamību nodrošināt reģionā mieru un pastāvīgos draudus Armēnijai; aicina ES un tās dalībvalstis apturēt jebkādu drošības, tehnisko vai finansiālo palīdzību Azerbaidžānai, arī ar dažādu ES instrumentu starpniecību, kas varētu palīdzēt palielināt Azerbaidžānas ofensīvas spējas vai apdraudēt Armēnijas drošību, teritoriālo integritāti un suverenitāti;

113.atgādina, ka ir pagājis gads kopš Azerbaidžānas veiktās Kalnu Karabahas sagrābšanas, kas izraisīja vairāk nekā 140 000 armēņu iedzīvotāju pārvietošanu no šā reģiona; nosoda militāro atbalstu un ieroču piegādi, ko Azerbaidžānai nodrošina trešās valstis; norāda, ka Azerbaidžāna ir vainojama nopietnos cilvēktiesību pārkāpumos Kalnu Karabahā; nosoda Azerbaidžānas veikto armēņu kultūras mantojuma iznīcināšanu reģionā; aicina atbrīvot visus 23 armēņu ķīlniekus, kas aizturēti Azerbaidžānā, tostarp bijušās Kalnu Karabahas de facto amatpersonas un 2020. gada karagūstekņus; aicina Padomi apsvērt iespēju piemērot mērķtiecīgas un individuālas sankcijas pret tiem, kas ir atbildīgi par pamiera pārkāpumiem un cilvēktiesību pārkāpumiem Kalnu Karabahā;

114.atzinīgi vērtē lēmumu pieņemt pirmo palīdzības pasākumu saskaņā ar EMM, lai atbalstītu Armēnijas bruņotos spēkus, jo tas stiprinātu Armēnijas noturību drošības, neatkarības un suverenitātes nodrošināšanas kontekstā; aicina vēl vairāk pastiprināt sadarbību starp Armēniju un ES drošības un aizsardzības jomā, jo īpaši atmīnēšanas jomā, tostarp izmantojot EMM, ņemot vērā to, ka Armēnija ir pārskatījusi savu dalību Kolektīvās drošības līguma organizācijā; atzinīgi vērtē vairāku dalībvalstu veiktās darbības, lai Armēnijai sniegtu militāro atbalstu aizsardzības jomā, un mudina dalībvalstis apsvērt līdzīgas iniciatīvas;

115.uzsver, ka ES būtu steidzami jāpārskata sava reģionālā stratēģija attiecībā uz Sāhelu, ņemot vērā vairākus šajā reģionā notikušos apvērsumus; pauž dziļu nožēlu par Francijas karaspēka un ANO miera uzturēšanas spēku piespiedu aizbraukšanu no reģiona un nosoda privāto militāro uzņēmumu (PMC) un valsts sponsorētu pastarpinātu spēku, piemēram, Āfrikas korpusa (iepriekš “Vāgnera grupas”), klātbūtni; uzsver, ka šīm PMC ir bijusi destabilizējoša loma Sāhelā un ka tās ir atbalstījušas dažādus represīvus režīmus, cenšoties palielināt Krievijas ietekmi Āfrikā; norāda, ka Krievija piegādā ieročus Sāhelas militārajiem režīmiem; turklāt norāda, ka reģionā arvien vairāk darbojas citi dalībnieki, piemēram, Turcija; mudina ES īpašo pārstāvi Sāhelā un dalībvalstis saglabāt diplomātisku iesaisti un turpināt atbalstīt pilsonisko sabiedrību, kā arī attīstības un humānās palīdzības izdevumus;

116.pauž bažas par saskaņotības trūkumu ES reaģēšanā uz krīzēm Lielo ezeru reģionā un aicina Padomi atkārtoti izvērtēt atjaunoto ES stratēģiju par Lielajiem ezeriem, kas tika pieņemta 2023. gada 20. februārī; atzīst, cik svarīga ir patiesa ES apņemšanās nodrošināt mieru šajā reģionā; ar bažām norāda uz Ruandas lomu Kongo Demokrātiskās Republikas (KDR) austrumos un aicina ES noteikt nosacījumus jebkādam militāram atbalstam Ruandai; stingri nosoda to, ka M23 ir sagrābusi teritorijas KDR austrumos, tostarp reģionālās galvaspilsētas Gomu un Bukavu, kā rezultātā ir gājuši bojā aptuveni 3000 civiliedzīvotāju; nosoda to, ka M23 nemiernieki pārkāpj KDR austrumu daļas suverenitāti un teritoriālo integritāti; pauž dziļas bažas par miljoniem pārvietoto personu humanitāro situāciju šajā teritorijā un par izvarošanas kā stratēģiska kara ieroča izmantošanu; mudina PV/AP iesaistīties skaidrās darbībās atbilstoši ES Lielo ezeru stratēģijai, lai atjaunotu stabilitāti, un sadarboties ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Stabilizācijas misiju KDR (MONUSCO), lai aizsargātu civiliedzīvotājus KDR austrumos; mudina Ruandas valdību izvest karaspēku no KDR teritorijas un pārtraukt sadarbību ar M23 nemierniekiem, tostarp nepiegādāt ieročus, karavīrus un loģistikas atbalstu; aicina ES apturēt gan saprašanās memorandu par izejvielām, gan visu militāro sadarbību ar Ruandu, tostarp, izmantojot Eiropas Miera mehānismu vai jebkādu citu mehānismu, līdz Ruanda izbeigs nelikumīgo atbalstu bruņotiem grupējumiem un pilnībā respektēs KDR suverenitāti un teritoriālo integritāti; tāpat aicina KDR pārtraukt sadarbību ar nemiernieku grupējumiem šajā reģionā; atbalsta Luandas un Nairobi miera procesu, lai panāktu politisku konflikta risinājumu, izmantojot diplomātiskus līdzekļus, un mudina PV/AP turpināt diplomātisko saziņu ar konfliktā iesaistītajām pusēm un citām pusēm reģionā un palielināt spiedienu uz pusēm, lai tās no jauna iesaistītos miermīlīgās sarunās, tostarp atliekot ES drošības un aizsardzības konsultācijas ar Ruandu un pieņemot sankcijas atkarībā no situācijas uz vietas un pašreizējiem reģionālajiem starpniecības procesiem;

117.pauž vilšanos par ASV Starptautiskās attīstības aģentūras (USAID) darbības apturēšanu un uzsver, ka tas ievērojami palielina drošības un aizsardzības problēmas, jo līdz ar to ir samazināti izšķiroši svarīgi ieguldījumi noturībā, pielāgošanā, konfliktu novēršanā un miera veidošanā, un tādēļ aicina ES un tās starptautiskos partnerus nodrošināt, ka mūsu pretinieki neizmantos šo radušos vakuumu, stratēģiski apsverot, kā pārņemt dažas programmas, kas ASV valdības darbību dēļ vairs netiek finansētas;

118.pauž bažas par ES ierobežoto lomu Āfrikas ragā, vienlaikus pieaugot citu ārvalstu dalībnieku iesaistei; aicina pārskatīt ES stratēģiju reģionā, lai sasniegtu ES mērķus veicināt mieru, stabilitāti un iekļaujošu un ilgtspējīgu ekonomikas attīstību reģionā; aicina Padomi, Komisiju un EĀDD apsvērt, kā vislabāk izmantot reģionā izvietotās KDAP misijas un operācijas, lai veicinātu šo mērķu sasniegšanu un uzlabotu ES darbības;

119.atzīst, ka Arktikas reģionam ir būtiska stratēģiska un ģeopolitiska nozīme, ņemot vērā tā piekrastē radušos jaunos jūras maršrutus, bagātīgos dabas resursus un globālās sasilšanas radītās ekonomiskās attīstības iespējas, vienlaikus ņemot vērā arvien pieaugošās pretenzijas uz šo reģionu; pauž satraukumu par pieaugošo militarizāciju un resursu konkurenci, ko veicina Krievijas un Ķīnas darbības reģionā; stingri nosoda ASV prezidenta atkārtotos paziņojumus, ka ASV mērķis ir pārņemt Grenlandi;

120.uzsver, cik svarīgi ir Arktikā saglabāt drošību, stabilitāti un sadarbību; uzsver, ka šajā reģionā arī turpmāk nedrīkst pieļaut militāru spriedzi un dabas resursu ļaunprātīgu izmantošanu, vienlaikus ievērojot pirmiedzīvotāju tautu tiesības; atkārtoti norāda, ka Savienības Arktikas politika ir jāiekļauj KDAP un ir jāstiprina atturēšanas un aizsardzības spējas ciešā sadarbībā ar NATO; uzsver, ka ES un NATO sadarbība ir būtiska, lai līdzsvarotu Krievijas un Ķīnas pieaugošo ietekmi reģionā; aicina Politikas un drošības komitejas un Padomes sanāksmēs regulāri pievērsties jautājumiem, kas raisa interesi saistībā ar Arktiku;

121.uzsver bruņotu konfliktu nesamērīgo un unikālo ietekmi uz sievietēm un meitenēm, it sevišķi ar konfliktiem saistītas seksuālās vardarbības ziņā; uzsver, ka ir obligāti jānodrošina atbilstīgas saistītās veselības aprūpes sniegšana un pieejamība bruņotos konfliktos, ietverot seksuālo un reproduktīvo veselību un tiesības; aicina ES un dalībvalstis nodrošināt, ka bruņoti konflikti tiek uzlūkoti no dzimumu līdztiesības perspektīvas;

122.atgādina, ka dzimumu līdztiesības aspektu integrēšana un īstenošana ārējās attiecībās un programmas sieviešu, miera un drošības jomā īstenošana saskaņā ar attiecīgajām ANO Drošības padomes rezolūcijām ir ES ilgtermiņa prioritātes; šajā sakarībā atgādina, ka ir svarīgi stiprināt sieviešu līdzdalību konfliktu novēršanā un atrisināšanā, miera sarunās, miera veidošanā un uzturēšanā, humanitārajā rīcībā un pēckonfliktu rekonstrukcijā;

123.uzsver, ka dzimumperspektīvas integrēšana visās ārējās un iekšējās KDAP darbībās palīdz uzlabot KDAP darbības efektivitāti un veicina ES kā dzimumu līdztiesības veicinātājas uzticamību visā pasaulē; tādēļ uzstāj, ka ir svarīgi izpildīt visas saistības, ko ES uzņēmusies, tostarp tās, kas noteiktas ES Dzimumu līdztiesības rīcības plānā (GAP) III (2020–2024) un Stratēģiskajā kompasā; uzstāj, ka Stratēģiskā kompasa atjaunināšana ierosina turpmākus pasākumus, lai nodrošinātu dzimumu līdztiesību un sieviešu pilnīgu un jēgpilnu līdzdalību KDAP, jo īpaši militārajās misijās;

124.šajā sakarībā atzinīgi vērtē dzimumu un cilvēktiesību perspektīvas iekļaušanu un dzimumu līdztiesības konsultantu iecelšanu visās KDAP misijās un operācijās un dzimumu jautājumu kontaktpunktu tīkla izveidi; aicina izmantot jauno Civilās KDAP paktu, lai censtos panākt sieviešu pilnīgu līdzdalību civilajā KDAP;

125.uzsver, ka katrai no šīm misijām ir svarīgi skaidri un sasniedzami mērķi, atvērtība attiecībā uz uzņēmējas valsts perspektīvām un līdzatbildība, kā arī aprīkojums un nepieciešamie finanšu un loģistikas resursi un cilvēkresursi; uzsver arī tās drošības vides pasliktināšanos, kurā darbojas daudzas KDAP misijas; aicina uzlabot KDAP misiju un operāciju novērtēšanas un kontroles pārvaldību; atkārtoti aicina veikt visaptverošus novērtējumus par KDAP misijām un operācijām, jo īpaši par to, cik reālas ir to pilnvaras attiecībā uz piešķirtajiem resursiem un aprīkojumu, to pārvaldību, personāla pieņemšanas darbā metodēm un profilu pielāgošanu vajadzīgajām prasmēm, pārredzamību attiecībā uz uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus, darbībām un iegūtajiem rezultātiem, pieredzi, kas gūta par labu praksi, un grūtībām, ar kurām tās saskārušās; uzsver, ka visās misijās un operācijās ir vajadzīgi turpināmības noteikumi, lai vajadzības gadījumā nodrošinātu ilgtspējīgu izbeigšanu; aicina PV/AP un dalībvalstis turpināt efektīvi plānot KDAP misijas un operācijas, tostarp ar stabilām, uz rezultātiem orientētām, elastīgām un modulārām pilnvarām, lai pielāgotos mainīgajam drošības kontekstam un uzņēmējvalstu vajadzībām, un saglabāt ciešas partnerattiecības ar uzņēmējvalstu valdībām, pilsonisko sabiedrību un vietējiem iedzīvotājiem, nodrošinot vajadzīgos apstākļus misijām un operācijām to mērķu sasniegšanai ilgtermiņā; aicina dalībvalstis izmantot jauno civilās KDAP paktu, lai stiprinātu savu stratēģisko redzējumu par krīžu civilu pārvarēšanu, precizējot civilās KDAP lomu, efektivitāti un pievienoto vērtību un nosakot kopīga vēriena mērķus krīžu civilai pārvarēšanai; aicina arī veidot sinerģiju un papildināmību starp KDAP civilajām un militārajām dimensijām; aicina Komisiju un EĀDD kopā ar dalībvalstīm izstrādāt strukturētu un regulāru civilo spēju attīstības procesu, lai novērtētu dalībvalstu spēju vajadzību pieejamību, izstrādātu prasības, veiktu trūkumu analīzi un periodiski pārskatītu progresu; uzskata, ka ir jāizveido stabila politika attiecībā uz aprīkojumu un pakalpojumiem, kas vajadzīgi partnervalstīm, kurās notiek civilās KDAP misijas;

126.norāda, ka civilajām KDAP misijām paredzētais KĀDP budžets daudzgadu finanšu shēmā (DFS) 2021.–2027. gadam ir tikai nedaudz palielināts salīdzinājumā ar DFS 2014.–2020. gadam, lai gan tajā pašā laikā misiju skaits un to uzdevumi un izmaksas ir auguši; aicina būtiski palielināt finansējumu KĀDP budžetam, vienlaikus nodrošinot KDAP civilajām misijām piešķirto līdzekļu lietderīgu izmantošanu, lai nodrošinātu, ka tās efektīvi reaģē uz krīzes situācijām un neparedzētiem notikumiem; aicina izveidot īpašu budžeta pozīciju jeb “civilā atbalsta mehānismu”, lai partnervalstīm nodrošinātu nepieciešamo aprīkojumu un pakalpojumus to civilo spēju uzlabošanai;

127.atkārtoti aicina EĀDD īstenot konkrētas darbības, lai atbalstītu KDAP misijas un operācijas, kas aizsargā pret kiberuzbrukumiem un hibrīduzbrukumiem, kā arī apkaro FIMI valstīs, kurās ir izvietotas KDAP misijas un operācijas, it sevišķi Rietumbalkānos un Austrumu partnerības valstīs; aicina Komisiju, formulējot Eiropas demokrātijas vairogu, ņemt vērā KDAP misijas un operācijas, lai novērstu draudus, kuru mērķis ir diskreditēt ES ārējās darbības, un lai aizsargātu ārvalstīs izvietoto personālu; uzstāj, ka ir jābalstās uz gūto pieredzi dažādās KDAP misijās un operācijās, kā arī jāsadarbojas ar dalībvalstu misijām un operācijām, lai labāk paziņotu un apzinātu draudus nolūkā tos novērst vai laikus uz tiem reaģēt, ja tas ir nepieciešams; aicina uzlabot reaģēšanas spēju, stratēģisko komunikāciju un informācijas sniegšanu izvēršanas teritorijās (izmantojot attiecīgās vietējās valodas), lai labāk informētu vietējos iedzīvotājus par KDAP misiju un operāciju motīviem, ieguvumiem un lomu attiecīgajos reģionos, kā arī informētu viņus arī par to, kādas būtu sekas, paļaujoties uz atbalstu no citiem aktoriem, kuru mērķis ir destabilizēt situāciju, it sevišķi runājot par Krieviju un Ķīnu; aicina Komisiju un EĀDD palielināt Austrumu partnerības KDAP misiju un operāciju pamanāmību Austrumu partnerības valstīs, iekļaujot tās savos politiskajos vēstījumos, padarot dokumentus publiski pieejamus un sadarbojoties ar starptautisko presi; aicina Komisiju un EĀDD pielāgot KDAP misiju un operāciju padomdevēja pilnvaras, lai iekļautu specializētu apmācību par cīņu pret hibrīdkara darbībām, kiberkaru un publiskos avotos pieejamu izlūkdatu (OSINT) analīzi; aicina EĀDD pastiprināt sadarbību un koordināciju ar citām līdzīgi domājošu partneru un organizāciju misijām un operācijām, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijas miera uzturēšanas operācijām, lai apkarotu FIMI operācijas uz vietas;

128.norāda, ka korupcija operāciju norises vietās var negatīvi ietekmēt KDAP misijas un operācijas, kaitējot to reputācijai, radot resursu nelietderīgu izmantošanu, kā arī palielināt sliktu pārvaldību un administratīvās kļūmes, kā arī paaugstināt kukuļošanas, krāpšanas, izspiešanas un nepotisma līmeni vietējā mērogā; aicina īstenot stratēģijas korupcijas novēršanai un apkarošanai, attīstot pretkorupcijas speciālās zināšanas un zinātību un pastiprinot centienus mazināt korupcijas riskus pašreizējās un turpmākajās KDAP misijās un operācijās;

129.aicina Padomi un EĀDD savās KDAP misijās un operācijās iestrādāt kultūras mantojuma aizsardzības komponentu, lai piedāvātu palīdzību un iespējas izglītoties vietējiem partneriem, pievēršoties drošības apdraudējumam saistībā ar kultūras mantojuma saglabāšanu un aizsardzību; norāda, ka kultūras mantojuma aizsardzības un starpkultūru dialoga iekļaušana misiju pilnvarās labvēlīgi ietekmētu konfliktu risināšanas un izlīguma procesu;

130.uzsver, ka ir jāpaplašina pilnvaras KDAP misijām un operācijām, kas izvietotas kaimiņos esošajās Austrumeiropas valstīs, kurās paaugstināti drošības apdraudējumi attaisno pastiprinātu ES klātbūtni; mudina visas dalībvalstis šajās misijās un operācijās izvietot personālu; mudina arī palielināt trešo valstu līdzdalību šajās misijās, jo īpaši no trešām valstīm, kuras ir sekmīgi uzņēmušas KDAP misijas; aicina dalībvalstis izskatīt, kā vajadzības gadījumā varētu izveidot jaunas KDAP misijas un operācijas citās ES kandidātvalstīs ciešā sadarbībā ar to valsts iestādēm; aicina EĀDD nodrošināt, ka KDAP misiju atbalsts drošības sektora reformām ietver ministru amatpersonu apmācību; aicina EĀDD un Eiropas Drošības un aizsardzības koledžu palīdzēt attīstīt tā civilā un aizsardzības personāla speciālās zināšanas, kas atbalsta KDAP misijas un operācijas un tiek izvietots tajās; atzīst, ka trešām valstīm, kas uzņem KDAP misijas un operācijas, rodas iespēja palīdzēt ES sasniegt KDAP mērķus un apliecināt savu spēju nodrošināt drošību citiem, piedaloties ārpus teritorijas esošās KDAP misijās un operācijās;

131.atzinīgi vērtē to, ka ANO Drošības padome pēc 2025. gada ir pagarinājusi pilnvaras Eiropas Savienības spēku (EUFOR) operācijai Althea Bosnijā un Hercegovinā kā iedibinātai un pierādītai miera uzturēšanas misijai, kas ir būtiski veicinājusi stabilitāti gan valstī, gan šajā reģionā; turklāt pauž atzinību misijas pozitīvajai reakcijai uz Bosnijas un Hercegovinas Drošības ministrijas Civilās aizsardzības aģentūras pieprasījumu, piedāvājot palīdzību valstu iestādēm neseno plūdu ietekmes novēršanā; uzskata, ka šis pilnvaru pagarinājums atspoguļo visu politisko spēku vienoto apņemšanos Bosnijā un Hercegovinā uzturēt mieru un drošību sadarbībā ar ES; atzinīgi vērtē EUFOR Althea rezerves spēku ierašanos Bosnijā un Hercegovinā marta vidū un atkārtoti aicina visus Bosnijas un Hercegovinas dalībniekus atturēties no jebkādiem politiskiem draudiem un citām potenciāli kaitīgām darbībām, ievērot valsts konstitūciju un strādāt, lai nodrošinātu Bosnijas un Hercegovinas virzību uz integrāciju ES; atzinīgi vērtē Starptautisko spēku Kosovā (KFOR) un Eiropas Savienības tiesiskuma misijas Kosovā (EULEX) klātbūtnes turpināšanos un atzinīgi vērtē tās lomu drošības un stabilitātes stiprināšanā; aicina visas iesaistītās puses ievērot starptautisko tiesību prasības un ierobežot un novērst to, ka jebkādas postošas darbības destabilizē Kosovas ziemeļu reģionu; mudina tās iesaistīties strukturētā dialogā ar ES starpniecību; visstingrākajā veidā nosoda Serbijas paramilitāro spēku teroristu uzbrukumu Kosovas policijai un šausminošo teroristu uzbrukumu kritiskajai infrastruktūrai netālu no Zubinas Potokas Kosovas ziemeļos; uzsver, ka šo nožēlojamo terora aktu veicēji ir jāsauc pie atbildības un nekavējoties jātiesā; aicina stiprināt gan EUFOR operāciju Althea, gan KFOR ar papildu resursiem;

132.atzinīgi vērtē ES partnerības misijas Moldovā (EUPM Moldova) izveidi un darbību, kas ir palīdzējusi stiprināt valsts krīžu pārvaldības struktūras un uzlabot tās noturību pret kiberdraudiem un hibrīddraudiem, kā arī apkarot FIMI; prasa pagarināt misijas pilnvaras pēc 2025. gada maija, novērtēt tās līdzekļu, metožu un resursu atbilstību misijas mērķiem un pielāgot tās resursus, ņemot vērā izvērtējuma secinājumus, lai uzlabotu misijas efektivitāti; atzīst Eiropas Savienības Robežu palīdzības misijas Moldovā un Ukrainā (EUBAM) svarīgo lomu, palīdzot atsākt dzelzceļa kravu pārvadājumus caur Piedņestras teritoriju un kavējot daudzas kontrabandas operācijas; mudina EUBAM paplašināt tās sadarbību ar daudzām starptautiskām organizācijām, tostarp Eiropolu, Frontex un EDSO, izmantojot Ieroču jautājumu darba grupu, ORIO II kopīgās operācijas un iniciatīvas “EU 4 Border Security”;

133.atzinīgi vērtē ES Pārraudzības misijas (EUMM) Gruzijā lomu, uzraugot situāciju Abhāzijas un Dienvidosetijas administratīvajā robežlīnijā; nosoda to, ka drošības pārstāvji uz laiku aizturēja EUMM ierēdņus, veicot regulāru patrulēšanu pie administratīvās robežlīnijas; pauž dziļas bažas par jebkādu rīcību, kura kavē EUMM darbības un kuras mērķis ir iedragāt centienus veidot uzticēšanos; mudina Padomi un EĀDD cieši uzraudzīt situāciju, veicināt EUMM netraucētu piekļuvi Gruzijas teritorijām, ko okupējusi Krievija saskaņā ar misijas pilnvarām, atbalstīt tās pilnvaru pagarināšanu un stiprināt tās spējas, lai pienācīgi apmierinātu vietējo iedzīvotāju drošības un humanitārās vajadzības konfliktu skartajās teritorijās;

134.atzinīgi vērtē un stingri atbalsta darbības, ko īsteno KDAP Eiropas Savienības civilā misija Armēnijā (EUMA), kas turpina palīdzēt palielināt drošību reģionā, ievērojami samazinot starpgadījumu skaitu konflikta skartos un robežu apgabalos, sekmējot uzticēšanos un pazeminot riska līmeni šo apgabalu iedzīvotājiem; atzinīgi vērtē Armēnijas palīdzību EUMA darbībām savā teritorijā; atzinīgi vērtē Padomes lēmumu palielināt misijas spējas un palielināt izvietoto novērotāju skaitu, kā arī pagarināt tās izvietošanas termiņu, un aicina to vēl vairāk paplašināt un pastiprināt klātbūtni reģionā, lai radītu vidi, kas veicina ES atbalstītos normalizācijas centienus Armēnijas un Azerbaidžānas starpā; mudina Azerbaidžānu ļaut ES novērotājiem doties arī uz teritoriju tās robežas pusē; nosoda Azerbaidžānas draudus un Krievijas negatīvo naratīvu pret EUMA;

135.uzskata, ka abām ES KDAP civilajām misijām – Eiropas Savienības Policijas misijai palestīniešu teritorijās (EUPOL COPPS) un Eiropas Savienības Robežu palīdzības misijai Rafas šķērsošanas punktā (EUBAM Rafah) – var būt svarīga loma, atbalstot Palestīnas valsts veidošanas centienus; atbalsta EUPOL COPPS un EUBAM Rafah pastiprinātu nozīmi saskaņā ar Eiropadomes 2024. gada 21. un 22. marta secinājumiem un divu valstu risinājuma principu un nākotnes Palestīnas valsts dzīvotspēju, lai tās varētu piedalīties humānas palīdzības piegādes atvieglošanā Gazas joslā, uzlabot Palestīniešu pašpārvaldes efektivitāti Rietumkrastā un sagatavoties Palestīniešu pašpārvaldes atjaunošanai Gazas joslā; it sevišķi uzsver, ka ir jārada vajadzīgie nosacījumi, lai pilnvērtīgi atjaunotu EUBAM Rafah un lai tā varētu rīkoties kā neitrāla trešā puse Rafas šķērsošanas punktā, koordinējoties ar Palestīniešu pašpārvaldi, kā arī ar Izraēlas un Ēģiptes iestādēm; sagaida, ka kā viena no svarīgākajām prioritātēm gaidāmajā ES un Tuvo Austrumu stratēģijā tiks noteikta EUPOL COPPS un EUBAM Rafah tvēruma un pilnvaru pastiprināšana uz vietas; atzinīgi vērtē Padomes lēmumu pagarināt divu misiju pilnvaras līdz 2025. gada 30. jūnijam;

136.pieņem zināšanai, ka 2024. gadā beidzās EUTM Mali, EUMPM Niger un EUCAP Sahel Niger personāla uz vietas pilnvaras, savukārt ES spēju veidošanas misija (EUCAP Sahel Mali) un ES reģionālā padomdevēja un koordinācijas vienība (EU RACC Sahel) joprojām turpina savu darbību; atzīst, ka dažādās starptautiskās misijas nav spējušas sasniegt savu mērķi stabilizēt reģionu un tā trauslās demokrātijas vai nodrošināt mieru reģionā; pauž bažas par ES Sāhelas stratēģijas nesekmīgo rezultātu drošības un aizsardzības ziņā; pauž dziļas bažas par drošības situācijas pasliktināšanos, valstu pastāvīgi nesekmīgajiem rezultātiem un terorisma atjaunošanos Sāhelā; ņem vērā jauna veida hibrīdas civilmilitārās ES drošības un aizsardzības iniciatīvas Gvinejas līcī (EUSDI Gulf of Guinea) izveidi 2023. gada augustā ar mērķi palielināt Kotdivuāras, Ganas, Togo un Beninas drošības un aizsardzības spēku iespējas uzlabot savu ziemeļu robežapgabalu stabilitāti un noturību; aicina EĀDD un dalībvalstis rūpīgi izskatīt visu KDAP misiju Āfrikā pilnvaras, lai, ņemot vērā pašreizējo politisko kontekstu, katrai misijai nodrošinātu sasniedzamus mērķus un starpposma mērķus, kā arī izpētīt, vai šīs misijas varētu pārveidot, lai tās labāk kalpotu jaunai daudzdimensionālai un pielāgotai ES stratēģijai Sāhelā un Āfrikā un būtu daļa no tās integrētas pieejas; šajā sakarībā aicina prioritārā kārtā pārskatīt EUCAP Sahel Mali un EU RACC pilnvaras un resursus Sāhelas reģionam, ierosinot tajos izmaiņas un vajadzības gadījumā apsverot to izbeigšanu;

137.atzinīgi vērtē EUNAVFOR ASPIDES kā ES militāras operācijas sākšanu 2024. gada februārī, reaģējot uz hutiešu uzbrukumiem starptautiskajiem kuģiem Sarkanajā jūrā, lai veicinātu kuģošanas brīvības un jūras drošības aizsardzību, it sevišķi tirdzniecības un komerciālajiem kuģiem Sarkanajā jūrā, Indijas okeānā un Persijas līcī; aicina dalībvalstis palielināt EUNAVFOR ASPIDES operācijas spējas un apsvērt tās apvienošanu ar ES militāro operāciju ATALANTA, kā sākotnēji paredzēts, lai uzlabotu abu operāciju efektivitāti;

138.uzsver, ka ir svarīgi uzlabot izlūkdatu apmaiņu un informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un ES iestādēm, tostarp Parlamentu, lai apkarotu ārvalstu iejaukšanos, uzlabotu situācijas apzināšanos un spētu labāk paredzēt un apkarot draudus kolektīvajai drošībai un noteikt kopīgus virzienus rīcībai KDAP ietvaros, jo īpaši krīzes pārvarēšanas jomā;

139.uzsver, ka ES ir jāspēj pilnībā izmanto nepieciešamo tiešo informāciju par globāliem jautājumiem, kas rodas ārpus tās robežām, ņemot vērā aizvien lielākas ģeopolitiskās problēmas un krīzes visā pasaulē; pauž atzinību ES Izlūkošanas un situāciju centra (ES INTCEN) un ES Militārā štāba Izlūkošanas direktorāta centieniem, sadarbojoties vienotās izlūkdatu analīzes procedūras (SIAC) ietvaros, kā arī Eiropas Savienības Satelītcentra (SatCen) centieniem visu avotu izlūkdatu novērtējumu sagatavošanā; prasa ES dalībvalstīm stiprināt ES INTCEN, vienoto izlūkdatu analīzes procedūru (SIAC), EĀDD Krīžu reaģēšanas centru un ES Satcen, palielinot to darbinieku skaitu un finanšu resursus, kā arī spējas un informācijas drošību; mudina šos centrus, ja tiem ir atbilstoši informācijas drošības noteikumi, izmantot pieredzi, kas gūta no NATO lomas, veicinot kiberdraudu izlūkdatu publiskā un privātā sektora apmaiņas, un piemērot to savā jomā, tādējādi sniedzot pievienoto vērtību dalībvalstīm;

140.aicina dalībvalstis izmantot ES INTCEN kā efektīvu izlūkdatu apmaiņas struktūru, lai droši apmainītos ar izlūkdatiem, formulētu kopīgu stratēģisko un drošības kultūru un sniegtu stratēģisku informāciju; uzsver, ka, pamatojoties uz apkopotajiem izlūkdatiem, ES INTCEN būtu jāturpina iesaistīties ES iestāžu veiktajos draudu novērtējumos, kā arī digitālo operāciju un sankciju apiešanas attiecināšanu; atkārtoti aicina veicināt sistēmas izveidi regulārai un pastāvīgai izlūkdatu plūsmai no dalībvalstīm uz EĀDD un ES dalībvalstu starpā par ārvalstu un drošības problēmām, kas notiek ārpus Savienības; uzsver drošas komunikācijas un augsta līmeņa informācijas drošības nozīmi uzticamiem izlūkdatiem un atzinīgi vērtē centienus uzlabot un modernizēt drošības noteikumus šajā jomā, lai labāk aizsargātu sensitīvu informāciju, infrastruktūru un sakaru sistēmas pret ārvalstu iejaukšanos un uzbrukumiem;

141.aicina regulāri veikt kopīgus draudu novērtējumus ar dalībvalstu izlūkdienestu ieguldījumu, lai informētu KDAP lēmumu pieņemšanas struktūras, un atkārtoti aicina visās KDAP misijās un operācijās izvērst izlūkdatu vākšanas spējas, kas sniegtu informāciju ES INTCEN, ES Militārajam štābam (EUMS), MPĪC un CPĪC;

142.pauž nopietnas bažas par pieaugošajām drošības problēmām, ko rada kiberuzbrukumi un hibrīduzbrukumi, kā arī FIMI, kuru visu mērķis cita starpā ir apdraudēt ES demokrātisko sabiedrību stabilitāti, jo īpaši ES teritorijās tālu no tās kontinentālās daļas, ES dalībvalstu sabiedrotos un sekmēt polarizāciju, īpaši gatavojoties vēlēšanām; uzsver, ka dalībvalstis, jo īpaši tās, kas atrodas pie ES austrumu ārējās robežas, ir neaizsargātas pret šādu Krievijas un Baltkrievijas naidīgu ietekmi; atzinīgi vērtē ciešo Komisijas EĀDD un Parlamenta institucionālo sadarbību administratīvā līmenī iepriekšējās Eiropas vēlēšanu kampaņas laikā, nepieļaujot, ka ļaunprātīgi trešo valstu un nevalstiskie aktori masveidā izmanto FIMI; aicina Komisiju, EĀDD un Parlamenta administrāciju stiprināt savas spējas, lai palielinātu noturību pret hibrīduzbrukumiem un FIMI; šajā sakarībā norāda uz Rumānijas Konstitucionālās tiesas neseno lēmumu atcelt prezidenta vēlēšanu pirmo kārtu pēc ziņojumiem par Krievijas masveida hibrīduzbrukumiem, jo īpaši ar sociālo mediju platformu starpniecību; turklāt aicina EĀDD un Parlamenta administrācijas cieši sadarboties ar privāto sektoru, pilsonisko sabiedrību un akadēmisko un zinātnes kopienu, lai cīnītos pret šīm ļaunprātīgas ietekmes kampaņām un hibrīdapdraudējumiem, tostarp jauno tehnoloģiju izmantošanu kā ieroci;

143.atbalsta Eiropas demokrātijas vairoga solīto izveidi un atkārtoti aicina dalībvalstis, Komisiju un EĀDD apsvērt iespēju izveidot labi apgādātu un neatkarīgu struktūru, kuras uzdevums būtu apzināt, analizēt un dokumentēt FIMI draudus visai ES kopumā, lai atklātu, izsekotu un pieprasītu dzēst maldinošu tiešsaistes saturu, ar mērķi uzlabot situācijas apzināšanos un izlūkdatu apmaiņu draudu jomā un attīstīt attiecināšanas spējas un pretpasākumus saistībā ar FIMI; uzskata, ka šī struktūra kalpotu par atsauces punktu un speciālo zināšanu centru, lai atvieglotu un veicinātu operatīvo apmaiņu starp dalībvalstu iestādēm un ES iestādēm; uzsver, ka šai struktūrai būtu jāpadara skaidrāka un nozīmīgāka tā loma, kuru pilda EĀDD Stratēģiskās komunikācijas nodaļa un tās darba grupas kā ES diplomātiskā dienesta stratēģiskās struktūras, un jānovērš darbību pārklāšanās; uzsver savu lēmumu Eiropas Parlamentā izveidot īpašu komiteju ES demokrātijas vairoga jautājumos un uzskata, ka tas ir svarīgs veids, kā konsolidēt Eiropas centienus šajā jomā;

144.uzsver, ka ir svarīgi pastiprināt centienus, lai apkarotu dezinformāciju, kuru veicina ārvalstu aktori un kuras mērķis ir iedragāt ES ticamību, it sevišķi ES kandidātvalstīs vai kaimiņu reģionos un reģionos, kur darbojas KDAP misijas un operācijas; uzsver, ka ir ievērojami jāpalielina koordinēšana starp EĀDD un attiecīgajām ES aģentūrām, tostarp Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūru (ENISA) un attiecīgajām iestādēm dalībvalstu līmenī, lai izstrādātu saskaņotas un efektīvas stratēģijas FIMI apkarošanai; šajā sakarībā uzsver, ka ir vajadzīga stratēģiska un preventīva komunikācija, un aicina visas ES iestādes cieši sadarboties ar EĀDD, lai stiprinātu ES ārējo darbību pamanāmību, pozitīvo uztveramību un leģitimitāti;

145.uzskata, ka turpmākajos gados gaidāmajos hibrīddraudos tiks apvienots informācijas karš, elastīga spēka manevrs, masveida kiberkarš un jaunās un revolucionārās tehnoloģijas no jūras gultnes līdz kosmosam, izmantojot progresīvas gaisa un kosmosā balstītas novērošanas un uzbrukuma sistēmas, kuru visu lietošanu potenciāli nodrošinās mākslīgais intelekts (MI), kvantu datošana, arvien viedākas dronu spieta tehnoloģijas, ofensīvas kiberspējas, hiperskaņas raķešu sistēmas, nanotehnoloģijas un bioloģiskā karadarbība; īpaši atzīst mākslīgā intelekta (MI) pieaugošo nozīmi hibrīdkarā un tā iespējamo izmantošanu, lai iedragātu demokrātiskas iestādes, izplatītu dezinformāciju, izpostītu kritisko infrastruktūru un ietekmētu sabiedrisko domu ar automatizētām un datu virzītām darbībām;

146.aicina īstenot stratēģiskus, proaktīvus un saskaņotus ES līmeņa pasākumus, lai apkarotu hibrīddraudus un stiprinātu kritiskās infrastruktūras drošību un integritāti ES, mazinot risku un veicinot ES tehnoloģisko izcilību kritiski svarīgās nozarēs, tostarp pasākumus, ar kuriem ierobežo vai izslēdz augsta riska piegādātājus; šajā sakarībā uzsver, cik nozīmīgs ir PESCO projekts, kura mērķis ir atbalstīt Kibertelpas un informācijas telpas koordinācijas centru (CIDCC), lai atbalstītu visas ES misiju un operāciju plānošanas darbības un to funkcionēšanu ar kibertelpas un informācijas telpas spējām un lai uzlabotu ES vispārējo noturību šajā jomā; tādēļ aicina to pastāvīgi integrēt KDAP;

147.nosoda Krievijas un Baltkrievijas nepārtraukto ļaunprātīgo rīcību, kuras mērķis ir destabilizēt ES, piespiežot migrantus piespiedu kārtā ieceļot ES valstīs, kas ir uzskatāms par hibrīduzbrukumu; aicina ES pārskatīt un atjaunināt savu politiku attiecībā uz tās ārējo robežu stiprināšanu, tostarp piešķirot finansējumu fiziskiem šķēršļiem, lai stiprinātu visas Savienības drošību;

148.atzinīgi vērtē Kiberdrošības solidaritātes aktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2025/38 (2024. gada 19. decembris) kas nosaka pasākumus, kuri stiprina solidaritāti un spējas Savienībā atklāt kiberdraudus un incidentus, tiem sagatavoties un uz tiem reaģēt un ar ko groza Regulu (ES) 2021/694 (Kibersolidaritātes akts) (OV L, 2025/38, 15.1.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2025/38/oj). un tā nozīmi dalībvalstu kiberaizsardzības spējās; atbalsta informācijas apmaiņas un analīzes platformu veicināšanu un aicina tās paplašināt, iekļaujot izlūkdatu par draudiem vai vājajām vietām sniegšanu sadarbībā ar pārrobežu drošības operāciju centriem; aicina izstrādāt skaidrāku finansēšanas plānu, kurā būtu precizēts, cik daudz līdzekļu tiks izmantots tiesību akta īstenošanai;

149.pauž bažas par daudzu dalībvalstu kavēšanos Direktīvas par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa kiberdrošību visā Savienībā (TID 2 direktīva) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2555 (2022. gada 14. decembris), ar ko paredz pasākumus nolūkā panākt vienādi augstu kiberdrošības līmeni visā Savienībā un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 910/2014 un Direktīvu (ES) 2018/1972 un atceļ Direktīvu (ES) 2016/1148 (TID 2 direktīva) (OV L 333, 27.12.2022., 80. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2022/2555/oj). īstenošanā un aicina to ātri īstenot, lai aizsargātu Eiropas kritisko infrastruktūru; aicina PV/AP labāk sinhronizēt kibersankciju, hibrīdsankciju un FIMI sankciju rīkkopas un tās izmantot aktīvāk, vienlaikus arī izpētot, kā var īstenot nozaru sankcijas;

150.atzinīgi vērtē konstatējumus un ieteikumus, ko Draghi ierosināja savā ziņojumā par Eiropas konkurētspējas nākotni, kas mudina dalībvalstis atjaunināt pārvaldības un investīciju noteikumus kosmosa jomā, jo īpaši ar aizsardzību saistītās jomās; aicina Komisiju un dalībvalstis atbilstīgi ieguldīt šajā nozarē saistībā ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu un arī apsverot jebkādu citu finanšu instrumentu; it sevišķi uzsver, ka ir jāturpina pilnveidot Eiropas kosmosa programma, jaunās DFS plānošanā ņemot vērā spēcīgās saiknes starp kosmosa un aizsardzības un drošības nozari; uzsver, ka ir svarīgi uzlabot attiecības starp Komisiju un Eiropas Kosmosa aģentūru, lai izvairītos no dubultiem centieniem un nodrošinātu resursu efektīvāku izmantošanu; aicina sekmēt transatlantisko sadarbību un sinerģiju ar NATO, lai nodrošinātu efektīvu koordinēšanu kosmosa un aizsardzības spēju attīstīšanā;

151.uzsver, ka pašreizējiem ES kosmosa programmas pīlāriem, proti, Galileo globālajai satelītnavigācijas programmai un Copernicus zemes novērošanas programmai, ir nepārprotams divējāda lietojuma potenciāls saistībā ar kosmosa lietojumu un pakalpojumu attīstīšanu; uzsver, ka ir svarīgi izveidot IRIS2 satelītu konstelāciju kā trešo ES kosmosa programmu, lai sniegtu drošus komunikāciju pakalpojumus ES un tās dalībvalstīm, kā arī platjoslas savienojamību Eiropas iedzīvotājiem, privātiem uzņēmumiem un valsts iestādēm; iesaka piešķirt Taivānai un Ukrainai piekļuvi IRIS2 satelītu konstelācijai; uzsver, ka papildus satelītsakariem ES stratēģiskās autonomijas un noturības stiprināšanai būtiskas ir tādas nozares kā pozicionēšana, navigācija, laika noteikšana un zemes novērošana; uzsver, ka šo spēju attīstīšana tieši sekmē efektīvu reaģēšanu uz krīzēm un kritiskās infrastruktūras aizsardzību; tādēļ aicina apsvērt jaunas ES kosmosa programmas, kas ļautu ES stiprināt savu stratēģisko autonomiju un globālās kosmosa lielvaras statusu;

152.atzīst, ka ES nav pietiekamas nesējraķešu spējas un satelītsakari; uzsver, ka ir stratēģiski svarīgi pilnveidot un uzlabot šīs spējas, lai ES varētu efektīvi atbalstīt dalībvalstu un KDAP misijas un operācijas, vienlaikus saglabājot noturīgu un autonomu stāvokli; uzsver, ka ES virzītu risinājumu attīstīšana šajā jomā ir būtiska kritiskās infrastruktūras aizsargāšanā un drošas un konkurētspējīgas klātbūtnes kosmosā garantēšanā;

153.aicina dalībvalstis novērst pieaugošos draudus, ko rada kosmosa militarizācija, jo īpaši ziņojumus par Krievijas progresu kosmosā bāzētu kodolieroču tehnoloģiju jomā, kas būtu klajš 1967. gada Kosmosa līguma pārkāpums;

154.uzsver, ka, ņemot vērā pieaugošo ģeopolitisko spriedzi jūrā, ES ir jāpastiprina savas darbības jūrā, īstenojot vadošo lomu jūrlietu jomas apzināšanā, aizsargājot kritisko infrastruktūru, nodrošinot, ka tās ārējās jūras robežas tiek efektīvi uzraudzītas, lai izvērstu cīņu pret noziedzīgām organizācijām, kas gūst peļņu, nogādājot ES dalībvalstīs neatbilstīgus migrantus, jo īpaši pa Vidusjūru un Atlantijas okeānu, un palīdzot nodrošināt kuģošanas brīvību, jūras sakaru līniju un kuģu un apkalpes drošību, kā arī apkarojot nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju;

155.uzsver apņemšanos stiprināt ES kā starptautiskās jūras drošības nodrošinātājas lomu; šajā sakarībā uzsver koordinētas klātbūtnes jūrā (KKJ) koncepcijas nozīmi, jo tā stiprina ES kā pasaules mēroga jūras drošības garanta lomu un ES pamanāmību nozīmīgākajos jūras reģionos, un uzsver koordinētas klātbūtnes jūrā darbu Gvinejas līcī un Indijas okeāna ziemeļrietumos; aicina dalībvalstis aktīvi iesaistīties šajās iniciatīvās un stiprināt savas militārās spējas jūrā, lai palielinātu ES klātbūtni un pamanāmību jūrniecības nozarē pasaulē; iesaka KKJ attiecināt arī uz citām svarīgām jūras teritorijām visā pasaulē;

156.pauž nopietnas bažas par Krievijas un Ķīnas veikto kritiskās jūras infrastruktūras, piemēram, jūras gultnes sakaru kabeļu un atkrastes energoiekārtu, novērošanu un sabotāžu; jo īpaši pauž nopietnas bažas par bojājumiem, kas 2024. gada 17. un 18. novembrī mazāk nekā 24 stundu laikā tika nodarīti diviem zemūdens sakaru kabeļiem starp Somiju un Vāciju un starp Zviedriju un Lietuvu, un par Krievijas ēnu flotes tankkuģa 2024. gada 25. decembrī nodarīto bojājumu “EstLink 2” elektrokabelim starp Igauniju un Somiju; aicina ES ieviest efektīvas uzraudzības un novērošanas sistēmas un reģionālo krasta apsardzes sadarbību, lai nodrošinātu, ka tiek novērsti un ātri atklāti uzbrukumi šādai infrastruktūrai; šajā sakarībā atzinīgi vērtē NATO uzsākto operāciju “Baltic Sentry”, kurā piedalās vairākas dalībvalstis un kuras mērķis ir uzlabot kritiskās zemūdens infrastruktūras drošību Baltijas jūrā; aicina dalībvalstis pilnībā ievērot Ņujorkas deklarācijā par zemūdens kabeļu drošību un noturību paustās apņemšanās, arī iegādāties zemūdens kabeļu tīklus tikai no sabiedroto valstu uzņēmumiem; aicina Komisiju piešķirt pienācīgus resursus progresīvu zemūdens aktīvu un aizsardzības aprīkojuma pētniecībai un izstrādei, lai aizsargātu salas pret iespējamu izkraušanu un uzbrukumiem, ko veic spēki no trešām valstīm;

157.aicina ES un dalībvalstu iestādes veikt steidzamus un izlēmīgus pasākumus pret Krievijas ēnu floti Baltijas jūrā un Melnajā jūrā un tādēļ atzinīgi vērtē ziņas, ka 2025. gada 21. martā Vācija pārņēma īpašumtiesības attiecībā uz kuģi Eventin, kas tika izmantots, lai apietu ES sankcijas pret Krievijas naftas eksportu;

158.pauž nožēlu par ieroču neizplatīšanas un kontroles režīmu vājināšanos šajos nestabilajos ģeopolitiskajos laikos un aicina divkāršot centienus, lai šo tendenci mainītu; šajā saistībā uzsver, ka ir kritiski un noteikti nepieciešams palielināt ieguldījumu reģionāla un globāla mēroga ieroču kontroles, neizplatīšanas un atbruņošanās procesos, īpašu uzmanību pievēršot daudzpusējām stratēģijām; uzsver, ka šīm stratēģijā, jārisina problēma ar nesprāgušu munīciju un ķīmiskajiem ieročiem, kas tika nogremdēti iepriekšējā gadsimtā, īpaši Baltijas jūrā, Adrijas jūrā un Ziemeļjūrā, jau apdraud drošību, vidi, veselību un ekonomiku;

159.jo jauna pauž savu nelokāmo atbalstu ES un tās dalībvalstu saistībām attiecībā uz Kodolieroču neizplatīšanas līgumu (KNL), atzīstot to par globālā kodolieroču neizplatīšanas un atbruņošanās režīma pamatu; atgādina, ka Krievija 2023. gada oktobrī atsauca Līguma par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu ratifikāciju;

160.norāda, ka Krievijas agresijas pret ES teritoriju radīto bezprecedenta draudu rezultātā dalībvalstīm, jo īpaši tām, kas atrodas Krievijas un tās sabiedrotās Baltkrievijas ģeogrāfiskajā tuvumā, jāpieņem sarežģīti lēmumi attiecībā uz to bruņojuma politiku, tostarp jāpārskata iepriekšējā politika un dalība starptautiskajos līgumos; atkārtoti nosoda Krievijas draudus, kuru dēļ dažas dalībvalstis apsver iespēju izstāties no Otavas līguma, un norāda, ka, lai gan tas nerada vispārējas izmaiņas ES politikā, šīs dalības pārskatīšana uzsver Krievijas draudu nopietnību un nepieciešamību pienācīgi aizsargāt mūsu iedzīvotājus;

161.atgādina, ka starptautiskās sarunas par ieroču neizplatīšanas un kontroles režīmiem un to rezultāti ietekmē Eiropu, jo īpaši ES dalībvalstis; uzsver, ka ir svarīgi dot jaunu impulsu šo režīmu atdzīvināšanai; uzsver arī to, cik svarīgi ir nodrošināt, ka ES uzņemas aktīvu un konstruktīvu lomu, virzot un stiprinot noteikumos balstītus starptautiskos centienus attiecībā uz ieroču neizplatīšanu, ieroču kontroli un atbruņošanās arhitektūru, jo īpaši masu iznīcināšanas ieroču un divējāda lietojuma digitālās novērošanas un manipulācijas rīku jomā;

162.aicina dalībvalstis pilnībā ievērot Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP, ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli, un kas grozīta ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2019/1560, un stingri īstenot 4. kritēriju par reģionālo stabilitāti;

163.uzsver, ka ir jānovērš sensitīvo jauno tehnoloģiju un galveno divējāda lietojuma preču, jo īpaši to, kas ir kritiski svarīgas ES drošībai, nodošanu bažas raisošu saņēmēju rokās ārpus ES; aicina izveidot un ieviest ES mēroga elektroniskas muitas un eksporta licencēšanas sistēmas, kas ir izšķirošs solis, lai padarītu šo tehnoloģiju un preču eksporta kontroli dalībvalstīs efektīvāku;

164.uzsver, ka ir vajadzīga plašāka izpratne par drošības apdraudējumiem un riskiem ES iedzīvotāju vidū, lai uzlabotu kopīgu izpratni un rastos vienota izpratne par draudiem visā Eiropā un lai radītu visaptverošu Eiropas aizsardzības jēdzienu; uzsver, ka demokrātisko iestāžu un līdz ar to arī iedzīvotāju atbalsta nodrošināšana ir būtiska, lai izveidotu sekmīgu un saskaņotu ES ilgtermiņa aizsardzību, kas prasa uz informāciju balstītas publiskas debates; aicina ES un tās dalībvalstis izstrādāt izpratnes veicināšanas un izglītības programmas, it sevišķi gados jaunām personām, kuru mērķis ir uzlabot zināšanas un sekmēt debates par drošību, aizsardzību un bruņoto spēku nozīmi, un palielināt noturību un stiprināt sabiedrības gatavību drošības problēmu risināšanai, vienlaikus darot iespējamu lielāku sabiedrības un demokrātisko kontroli un pārbaudi attiecībā uz aizsardzības nozari; aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt šīs programmas Eiropas demokrātijas vairoga ietvaros, pamatojoties uz valstu programmu modeli, piemēram, Zviedrijas Civilo ārkārtas situāciju iniciatīvu;

165.atzinīgi vērtē centienus stiprināt Eiropas civilo un militāro sagatavotību un gatavību, kā ierosināts arī Niinistö ziņojumā; atzīst iedzīvotāju izšķirošo nozīmi krīžgatavībā un reaģēšanā uz krīzēm, jo īpaši personu psiholoģisko noturību un mājsaimniecību sagatavotību; atzīst arī civilās aizsardzības infrastruktūru un ārkārtas situāciju plānošanas nozīmi; atbalsta visas sabiedrības pieeju attiecībā uz noturību, aktīvi ES drošības satvara stiprināšanā iesaistoties ES iestādēm, dalībvalstīm, pilsoniskajai sabiedrībai un atsevišķiem iedzīvotājiem; uzsver, ka KDAP lēmumu pieņemšanas struktūrām, kas ir atbildīgas par plānošanu, resursiem un loģistiku, ir potenciāls kļūt par galvenajiem krīžu civilas pārvarēšanas veicinātājiem ārkārtas situācijās; aicina dalībvalstis un Komisiju rūpīgi izskatīt ziņojuma ieteikumus un izstrādāt ES riska novērtēšanas un sagatavotības stratēģiju, kopīgas mācības, spēcīgāku ES un NATO sadarbības saskarni, ņemot vērā krīzes situācijas; prasa izveidot pienācīgu civilās aizsardzības infrastruktūru un veikt rūpīgu ārkārtas situāciju plānošanu, kā arī nodrošināt šim nolūkam nepieciešamās investīcijas, tostarp izmantojot īpašu EIB investīciju garantiju programmu pret krīzēm noturīgai civilās aizsardzības infrastruktūrai;

166.atgādina, ka terorisms, tostarp džihādistu terorisms, pastāvīgi apdraud ES un tās partneru drošību; aicina ES turpināt mērķtiecīgi un pilnīgi solidāri apkarot šo draudu, it sevišķi ar lielāku koordināciju, lai uzlabotu zināšanas, izveidotu sagatavotības un reaģēšanas spējas un nodrošinātu ciešāku sadarbību ar partneriem un citiem starptautiskajiem dalībniekiem;

167.norāda, ka ES aizsardzības politikai būtu jāatspoguļo dzimumu līdztiesības dažādības principi, veicinot iekļaujošas militārās vides, kas atspoguļo Eiropas sabiedrības vērtības un dažādību, vienlaikus nodrošinot, ka visiem Eiropas bruņoto spēku pārstāvjiem neatkarīgi no dzimuma vai izcelsmes ir vienlīdzīgas iespējas un piekļuve atbalstam; atkārtoti uzsver jauniešu un jaunatnes organizāciju svarīgo lomu miera un drošības uzturēšanā un veicināšanā un aicina EĀDD apņemties sistemātiskāk integrēt jauniešus jaunatnes, miera un drošības (YPS) programmā; aicina arī izstrādāt pasniedzēju apmācības programmas un īstenot sadarbību starp aizsardzības iestādēm un ES dalībvalstu universitātēm, piemēram, sagatavojot militāros kursus, mācības un lomu spēles apmācības darbības civilajiem studentiem;

168.uzsver, ka ES un tās dalībvalstīm ir jārisina kritiski nozīmīgās rekrutēšanas un noturēšanas problēmas armijā, izstrādājot koordinētus valstu un ES līmeņa pasākumus, lai armijai nodrošinātu ilgtspējīgu darbaspēku; iesaka ES atbalstīt dalībvalstis tādas politikas izstrādē, kas uzlabo karjeras pievilcību un ilgtermiņa noturēšanas stratēģijas; uzsver, ka ES Militārajai komitejai (ESMK) ir jāveic turpmāki pasākumi saistībā ar tās veikto datu vākšanu un analīzi visās ES dalībvalstīs par rekrutēšanas un noturēšanas jautājumiem, lai apzinātu iespējamus pretpasākumus; uzsver, ka, turpinot attīstīt aizsardzības savienību, ir pienācīgi jāņem vērā armijas personāla garīgās veselības un labbūtības atbalstīšana, uzmanību koncentrējot uz profesionālo attīstību un veterānu ilgtermiņa aprūpi;

169.atgādina, ka ir svarīgi organizēt Eiropas bruņoto spēku kopīgas mācības un apmācību, tādējādi arī veicinot sadarbspēju, lai labāk sagatavotos misijām un novērstu dažādus gan tradicionālus, gan arī netradicionālus apdraudējumus; aicina ES līmenī izstrādāt un izveidot apmaiņas programmas dalībvalstu militārajam personālam, lai nodrošinātu apmācības iespējas un pieredzi dažādās Eiropas militārajās vidēs un struktūrās un tādējādi veicinātu ES bruņoto spēku savstarpēju sapratni, kohēziju un sadarbspēju; šajā sakarībā atkārtoti pauž atbalstu Eiropas iniciatīvai jauno militāro virsnieku apmaiņai (Military Erasmus — EMILYO), ko vada Eiropas Drošības un aizsardzības koledža;

170.uzsver Stratēģiskā kompasa partnerības dimensijas nozīmi sadarbības stiprināšanā starp ES un tās sabiedrotajiem un partneriem visā pasaulē, pamatojoties uz kopīgām vērtībām un ievērojot cilvēktiesības un demokrātiju, lai stiprinātu atturēšanas principa uztver un lai vērstos pret ārvalstu stratēģijām, kuru mērķis ir graut ES un tās partnerus un destabilizēt noteikumos balstītu starptautisko kārtību; aicina ES turpināt iesaistīties drošības sadarbībā ar partneriem visās prioritārajās jomās, kas noteiktas Stratēģiskajā kompasā, it sevišķi, lai stiprinātu vietējo drošības nozaru noturību krīžu pārvarēšanas jomā, hibrīddraudu apkarošanā, kā arī lai uzlabotu kiberdrošības iestāžu spējas; aicina arī veidot ciešāku sadarbību starp attiecīgajām organizācijām no partneriem ar ES Satelītcentru, Eiropas Aizsardzības aģentūru (EAA) un ES Kiberdrošības aģentūru (ENISA); uzskata, ka partneru un NATO sabiedroto dalība PESCO projektos, ja par to vienojas ES dalībvalstis, sekmē to aizsardzības nozares standartu saderības uzlabošanu, kā arī pieredzes, izlūkdatu un tehnisko specializēto zināšanu apmaiņu dažādās jomās;

171.atkārtoti apstiprina, ka ES kopējai drošības un aizsardzības politikai (KDAP) ir vienmēr stingri jāievēro starptautiskās tiesības un daudzpusējos lēmumus, kas pieņemti, izrietot no starptautiskām iestādēm; atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemta Eiropas Savienības cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pienācīgas pārbaudes politiku attiecībā uz drošības sektora atbalstu trešām personām (ES HRDDP), kas kalpo par pamatu drošības un militārajai sadarbībai ar trešām valstīm tādā veidā, kas vairāk atbilst cilvēktiesībām un starptautiskajām humanitārajām tiesībām; aicina to rūpīgi īstenot; drošības jomā atkārtoti pieprasa ciešāku sadarbību ar starptautiskajām organizācijām, piemēram (bet ne tikai), ar ANO, Āfrikas Savienību, tās miera uzturēšanas misijām kopīgos misiju apgabalos, kā arī ar EDSO;

172.atzinīgi vērtē G7 valstu aizsardzības ministru 2024. gada 19. oktobra kopīgo deklarāciju un viņu nodomu pastiprināt sadarbību aizsardzības nozarē; uzsver, ka ES ir spēcīga interese attīstīt starptautiskās partnerības ar līdzīgi domājošiem partneriem šajā jomā un ir jāpastiprina savi centieni, lai nodrošinātu, ka valstis, kuras kādreiz bija stratēģiski partneri un ar kurām dažas dalībvalstis uztur spēcīgas kultūras saiknes, netiek ievilktas sistēmisku sāncenšu ietekmes sfērā; atgādina, ka šajos centienos izšķiroša nozīme ir ekonomikas diplomātijai, kas funkcionē kā būtisks instruments, lai nostiprinātu sadarbības saiknes, veicinātu savstarpēju labklājību un konsolidētu ES klātbūtni un ietekmi, sekmējot šo partneru noturību pret ārējiem spiedieniem;

173.uzskata, ka ir jādara viss iespējamais, lai uzturētu un, ja iespējams, pilnveidotu transatlantisko sadarbību visos militārās un aizsardzības nozares aspektos, vienlaikus atgādinot par nepieciešamību pilnveidot Eiropas aizsardzību un attīstīt lielāku suverenitāti;

174.uzsver, cik svarīga ir ES stratēģiskā partnerība ar NATO, pilnībā ievērojot atrunātos vadošos principus attiecībā uz pārredzamību, savstarpīgumu un iekļautību, kā arī lēmumu pieņemšanas autonomiju un procedūrām katrā organizācijā; uzsver, ka NATO un ES pilda papildinošu, saskaņotu un savstarpēji pastiprinošu lomu starptautiskā miera un drošības atbalstīšanā un tādējādi izvairās no aizsardzības centienu dublēšanās, vienlaikus uzturot spēcīgu savstarpējo sadarbību; atzinīgi vērtē Zviedrijas pievienošanos NATO 2024. gadā — pēc tam, kad 2023. gadā bija pievienojusies Somija — kas ir vēsturisks solis drošības stiprināšanā Eiropā, it sevišķi Baltijas jūras reģionā; aicina PV/AP ieviest ciešu koordināciju un vienotību ar NATO ģenerālsekretāru;

175.aicina vēl vairāk padziļināt ES un NATO sadarbību, balstoties uz ES Stratēģisko kompasu un NATO jauno stratēģisko koncepciju, it sevišķi kiberdrošības, hibrīdkara, pretterorisma, militārās mobilitātes, divējāda lietojuma infrastruktūras, konfliktu novēršanas un krīžu pārvarēšanas, militārās un drošības sadarbības jomā, apkarojot trešo valstu ļaunprātīgu ārvalstu iejaukšanos, koordinējot pieeju Indijas un Klusā okeāna reģionam un paplašinot kopīgu rīcību starptautiskajā vidē, lai aizsargātu demokrātiju; stingri atbalsta NATO atvērto durvju politiku; aicina ES un NATO uz spēcīgāku sadarbību, lai atbalstītu mūsu kopīgo partneru spēju veidošanu;

176.uzsver, ka ir pastāvīgi nepieciešama atbilstība starp ES un NATO dalībvalstīm un NATO Statūtu 1. un 3. pantā paredzēto pienākumu attiecībā uz sadarbību, pašpalīdzību un savstarpēju palīdzību; aicina ES pastiprināt savus centienus saistībā ar kopējās drošības un aizsardzības politikas iniciatīvām, kurām nav NATO ekvivalenta, lai palielinātu standartizāciju, uzlabotu sadarbspēju un izstrādātu kopīgas darbības procedūras starp dalībvalstu un ES aizsardzības spējām;

177.atzinīgi vērtē ES un NATO ciešo sadarbību Rietumbalkānos, arī EUFOR Althea un Starptautisko spēku Kosovā militāro operāciju ietvaros, kas Bosnijā un Hercegovinā, kā arī Kosovā un plašākā reģionā garantē nepieciešamo stabilitāti;

178.uzsver Melnās jūras vitāli svarīgo nozīmi Eiropas drošības ainavā un aicina ES sadarboties ar NATO, lai izstrādātu vispusīgu stratēģiju šim reģionam, kurā būtu jārisina drošības problēmas, jāapkaro hibrīddraudi, jāuzlabo sadarbības jūras jomā un jāsekmē reģionālās partnerības;

179.atzinīgi vērtē to, ka ir iecelts NATO īpašais pārstāvis dienvidu flangam un ka NATO pievēršas šim reģionam; uzskata, ka ir vēlams pastiprināt koordināciju un konsultācijas starp ES amatpersonām, kas atbildīgas par politiku dienvidu kaimiņattiecību un Sāhelas jautājumos, un viņu NATO kolēģiem, lai novērstu centienu un līdzekļu dublēšanos un sadrumstalotību;

180.atzinīgi vērtē NATO Parlamentārās asamblejas (NATO PA) priekšlikumu paaugstināt Parlamenta statusu, lai partnerību pašreizējā reformā tas kļūtu par “partneri”; aicina savas delegācijas attiecībām ar NATO PA (DNAT) pilnvērtīgi izmantot Parlamenta pašreizējās un turpmākās priekšrocības; uzskata, ka DNAT ir svarīgs Parlamenta diplomātijas instruments uzlabotās ES un NATO partnerības ietvaros nolūkā stiprināt NATO Eiropas pīlāru un sekmēt alianses vispārējo mērķu sasniegšanu; uzskata, ka DNAT var būt centrāla nozīme, stiprinot ES un NATO sadarbību, pastiprinot pievienošanās valstu un svarīgu partneru demokrātisko noturību, kā arī kopumā uzlabojot šīs būtiskās partnerības parlamentāro dimensiju;

181.uzskata, ka ir būtiski turpināt attīstīt ES ciešās attiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm, kuru pamatā ir savstarpēja cieņa un kopīgas demokrātijas, brīvības un tiesiskuma vērtības, kā arī plašs klāsts kopīgu vai konverģējošu interešu; atzinīgi vērtē Amerikas Savienoto Valstu apņemšanos un iesaistīšanos Eiropas teritoriālajā aizsardzībā saskaņā ar Ziemeļatlantijas līgumu un tā 5. pantu, jo īpaši ņemot vērā Krievijas agresijas karu pret Ukrainu; atbalsta savstarpējas drošības un aizsardzības iniciatīvas un sadarbību atbruņošanās un ieroču neizplatīšanas jomā, revolucionāru tehnoloģiju ietekmes, klimata pārmaiņu, hibrīddraudu, kiberaizsardzības, militārās mobilitātes, krīzes pārvaldības un attiecību ar stratēģiskiem konkurentiem jomā; aicina vēl vairāk stiprināt ES un ASV drošības un aizsardzības dialogu kā svarīgu instrumentu ciešākai transatlantiskajai sadarbībai;

182.norāda, ka ASV administrācijas nesenā rīcība un paziņojumi liek vēl vairāk bažīties par Amerikas Savienoto Valstu turpmāko nostāju attiecībā uz Krieviju, NATO un Eiropas drošību; šajā sakarā pauž nožēlu par to, kā ASV valdība, saskaņoti ar Krievijas valdību, ANO Ģenerālajā asamblejā un ANO Drošības padomē ir balsojusi par rezolūcijām, kas sagatavotas sakarā ar Krievijas izvērstā agresijas kara trešo gadadienu; aicina Komisiju pielikt pūles, lai vēl vairāk stiprinātu ES un ASV drošības un aizsardzības dialogu kā svarīgu instrumentu ciešākai transatlantiskajai sadarbībai;

183.norāda, cik svarīga ir ciešāka sadarbība aizsardzībai nepieciešamā aprīkojuma ražošanā un iepirkumā, tostarp abām šīm aizsardzības nozarēm nodrošinot vienlīdzīgu piekļuvi tirgum; pieņem zināšanai Amerikas Savienoto Valstu 2024. gada janvārī pieņemto nacionālo aizsardzības industrijas stratēģiju un tās mērķi padziļināt rūpniecisko sadarbību ar partneriem; atzīst aizsardzības sadarbības plašās iespējamās savstarpēji izdevīgās jomas un pozitīvo ietekmi uz spēcīgāku transatlantisko partnerību pieaugošas ģeopolitiskās konkurences apstākļos; tomēr uzsver, ka šādai sadarbībai ir vajadzīgi vienlīdzīgi konkurences nosacījumi, kas neatbilst ASV starptautiskās ieroču tirdzniecības regulējuma noteikumiem; attiecīgi aicina Komisija sākt dialogu ar Amerikas Savienotajām Valstīm, izskatot iespējas attīstīt savstarpēji izdevīgu aizsardzības industrijas sadarbību, pamatojoties uz tiesisko regulējumu, kas nodrošina vienlīdzīgus konkurences nosacījumus transatlantiskā mērogā;

184.uzsver, ka sadarbība ar Kanādu ir būtiska ES drošībai, un atzinīgi vērtē Kanādas aktīvo lomu atbalsta sniegšanā Ukrainai; uzskata, ka divpusējais drošības un aizsardzības dialogs un gaidāmā drošības un aizsardzības partnerība nodrošina pamatu ciešākai sadarbībai drošības un aizsardzības jomā, tostarp attiecīgajām iniciatīvām aizsardzības rūpniecības ražošanas veicināšanai;

185.atzīst AK ievērojamo ieguldījumu Eiropas drošībā un stabilitātē, kā arī tās apņemšanos attiecībā uz kopīgiem aizsardzības mērķiem, kuri uzlabo kolektīvo drošību visā Eiropā; atzinīgi vērtē ciešo sadarbību starp ES, ES dalībvalstīm un Apvienoto Karalisti attiecībā uz atbalstu Ukrainai, kā arī divpusējos nolīgumus, piemēram, Trinity House nolīgumu starp Apvienoto Karalisti un Vāciju, lai padziļinātu sadarbību aizsardzības jomā; atzinīgi vērtē Apvienotās Karalistes valdības locekļa, kurš atbildīgs par ārlietām, Sadraudzības un attīstības lietām, dalību ES Ārlietu padomes 2024. gada oktobra sanāksmē; aicina ES un Apvienoto Karalisti strauji stiprināt sadarbību drošība jomā un kļūt par ciešākiem drošības partneriem, parakstot kopīgu deklarāciju ar konkrētām saistībām un strukturētu dialogu, lai stiprinātu ES un Apvienotās Karalistes sadarbību saistībā ar visām Eiropas kontinentā aktuālajām ārlietu un drošības problēmām, ar ko saskaras ES un Apvienotā Karaliste; šajā saistībā uzsver, ka ir svarīga ciešāka sadarbība informācijas un izlūkdatu koplietošanas, pretterorisma, militārās mobilitātes, drošības un aizsardzības iniciatīvu, krīzes pārvarēšanas, kiberaizsardzības, hibrīddraudu un FIMI un kopīgu draudu, piemēram masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas, vienotas risināšanas jomā;

186.uzskata, ka ir būtiski veicināt praktisku sadarbību ar formalizētu kopīgu drošības un aizsardzības partnerības deklarāciju ar Apvienoto Karalisti kā līdzekli Eiropas drošības un NATO Eiropas pīlāra stiprināšanai, jo īpaši saistībā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu; mudina PV/AP regulāri uzaicināt Apvienoto Karalisti uz neformālām Padomes ārlietu (un aizsardzības) ministru sanāksmēm, lai apmainītos viedokļiem par kopīgu interešu jautājumiem, vienlaikus pilnībā aizsargājot ES lēmumu pieņemšanas autonomiju;

187.uzskata, ka ES drošība ir cieši saistīta ar tās tuvāko Eiropas kaimiņvalstu drošību un ka ES ir ieinteresēta piešķirt prioritāti paplašināšanās politikai un stiprināt Dienvidaustrumeiropas un Austrumeiropas kaimiņvalstu, jo īpaši kandidātvalstu, stabilitāti; pieprasa militārās drošības — arī civilās un militārās un policijas un militārās drošības — ziņā spēcīgāku sadarbību ar kandidātvalstīm un partneriem, jo īpaši tādās jomās kā noturība, kiberdrošība, hibrīddraudi, robežu pārvaldība, terorisma apkarošana un dezinformācijas apkarošana; atkārtoti norāda, ka šajā saistībā ir vajadzīga cieša sadarbība ar NATO; atzinīgi vērtē drošības un aizsardzības partnerību parakstīšanu 2024. gada 19. novembrī un 18. decembrī starp ES un attiecīgi Ziemeļmaķedoniju un Albāniju;

188. uzsver, ka Savienībai būtu jāveicina tādu Eiropas partneru, galvenokārt Rietumbalkānu valstu, līdzdalība pašreizējās un turpmākās ar aizsardzības nozari saistītās programmās, kuras nodrošina augstu atbilstības līmeni ES nosacījumiem KĀDP/KDAP jautājumos; atkārtoti apstiprina, ka kandidātvalstu pilnvērtīga iesaistīšanās būtiski sekmētu to pievienošanās procesu, jo tiktu palielinātas to rūpnieciskās un operatīvās spējas aizsardzības nozarē, tādējādi palielinot sadarbspēju ar ES dalībvalstu bruņotajiem spēkiem; uzskata, ka Rietumbalkānu kandidātvalstu vispusīga iekļaušana ES aizsardzības iniciatīvās būtu stratēģiska investīcija, kā arī neatņemama daļa no ES centieniem apkarot šo valstu virzītu pieaugošo uzstājību un ārvalstu iejaukšanos;

189.mudina dalībvalstis turpināt izmantot Eiropas Miera mehānismu (EMM), lai apmācītu un aprīkotu drošības dienestus Dienvidaustrumeiropas un Austrumeiropas partnervalstīs, kas uzņem KDAP misijas, jo īpaši militāro policiju, medicīnas un tiesībaizsardzības infrastruktūru, un palielināt izlūkdatu apmaiņas spējas, izmantojot drošas sakaru līnijas;

190.uzsver ES un Āfrikas attiecību nozīmi Eiropas drošībai; uzskata, ka ir būtiski svarīgi pastiprināt ES partnerības ar Āfrikas valstīm;

191.uzsver Indijas un Klusā okeāna reģiona stratēģisko nozīmi ES aizsardzības satvarā, atzīstot, ka ir jārisina pieaugošās drošības bažas, kas saistītas ar Ķīnas reģionālajām darbībām un to plašāku ietekmi uz globālo stabilitāti; uzskata, ka ir būtiski stiprināt ES klātbūtni un partnerības šajā reģionā; apzinās Taivānas vadošo lomu augsto tehnoloģiju izstrādē un tās milzīgo pieredzi, aizsargājoties pret Ķīnas hibrīduzbrukumiem, dezinformāciju un FIMI, un tas ir galvenais, kas jāņem vērā, novērtējot iespējas stiprināt daudzpusēju apmaiņu un sadarbību;

192.uzsver, ka ir obligāti jāpanāk ilgstošāka kolektīvā drošība, izmantojot reģionālu sabiedroto un partneru tīklu, kurš ir tradicionālais pamats tās iesaiste Indijas un Klusā okeāna reģionā; ļoti atzinīgi vērtē drošības un aizsardzības partnerību neseno parakstīšanu 2024. gada 1. un 4. novembrī starp ES un attiecīgi Japānu un Dienvidkoreju; uzskata, ka ES stratēģiskās un aizsardzības partnerības ar Japānu un Dienvidkoreju turpmākai padziļināšanai un regulāra dialoga, sadarbības un spēju veidošanas attīstīšanai ar citām līdzīgi domājošām Indijas un Klusā okeāna reģiona valstīm, piemēram, Austrāliju, Jaunzēlandi un Taivānu, ir būtiska nozīme kopējās drošības veicināšanā; atkārtoti aicina ES turpināt sadarbību ar jaunajiem stratēģiskajiem partneriem reģionā, piemēram, Indonēziju un Vjetnamu;

193.uzsver ES un Indijas partnerības nozīmi un uzskata, ka Komisijas priekšsēdētājas un komisāru kolēģijas nozīmīgā vizīte Indijā 2025. gada 27. un 28. februārī iezīmēja jaunas sadaļas sākumu ES un Indijas attiecību vēsturē un atkārtoti apstiprināja stratēģisko saikni un tās neizmantoto potenciālu; uzsver mūsu partnerības padziļināšanas potenciālu, tostarp izmantojot pastiprinātas konsultācijas drošības un aizsardzības jomā;

194.uzsver, ka KDAP kā politikas prioritātes stiprināšanai desmitajā sasaukumā un izdevumu palielināšanai aizsardzības politikai un programmām ES līmenī un starp dalībvalstīm ir nepieciešama pilnīga parlamentārā uzraudzība un pārskatatbildība;

195.šajā saistībā aicina stiprināt Parlamenta pārbaudes, likumdošanas un budžeta lomu attiecībā uz pieaugošo aizsardzības iniciatīvu klāstu visās ES iestādēs un it sevišķi uz darbu, ko veic saskaņā ar KDAP, arī pastiprinot regulāru dialogu un informācijas apmaiņu, kā arī saglabājot pastāvīgus saziņas kanālus starp PV/AP, aizsardzības un kosmosa komisāru un Parlamenta kompetentajām struktūrām; iesaka attiecīgajās Parlamenta komitejās integrēt regulārus izlūkdatu atjauninājumus;

196.pauž nožēlu par to, ka informācijas nepieejamība nozīmē to, ka Parlaments nevar pienācīgi pārbaudīt PESCO projektus; atkārtoti aicina dalībvalstis vismaz divas reizes gadā iesniegt Parlamentam īstenošanas ziņojumu par PESCO projektiem; turklāt atkārtoti aicina EĀDD regulāri un vispusīgi ziņot Parlamenta Drošības un aizsardzības komitejai par Stratēģiskā kompasa īstenošanu un citu drošības un aizsardzības iniciatīvu un programmu un to novērtēšanu; uzsver, ka ir jāuzlabo aizsardzības rūpniecības noteikumu īstenošanas pārbaude, ieviešot deleģēto aktu procedūru;

197.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Eiropadomei, Padomei, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Komisijas priekšsēdētājai un atbildīgajiem komisāriem, ANO ģenerālsekretāram, NATO ģenerālsekretāram, NATO Parlamentārās asamblejas priekšsēdētājam, ES aģentūrām drošības un aizsardzības jomā, kā arī dalībvalstu un partnervalstīm valdībām un parlamentiem.