1.pauž bažas par situāciju pašreizējās DFS 7. izdevumu kategorijā; atgādina, ka ierobežojumi izriet no samazinājumiem, ko Padome piemēroja jau tā ļoti nelielajam Komisijas sākotnēji ierosinātajam līdzekļu apmēram, vienojoties par pašreizējo DFS 2021.–2027. gadam; pauž nožēlu par Padomes iebildumiem pret Komisijas priekšlikumu, pārskatot DFS, no 2024. gada palielināt 7. izdevumu kategorijas maksimālo apjomu; norāda, ka DFS pārskatīšanā nav atrisināts jautājums par 7. izdevumu kategorijas maksimālo apjomu; uzsver, ka prognozētā negatīvā rezerve 2026. gadam liek domāt, ka šim nolūkam 7. izdevumu kategorijā būs jāizmanto īpašie instrumenti;

2.atbalsta samierināšanas procedūrā starp Prezidiju un Budžeta komiteju 2025. gada 18. martā panākto vienošanos palielinājumu salīdzinājumā ar 2025. gada budžetu noteikt 4,09 % apmērā, kas nozīmē, ka 2026. gada tāmes kopējais apmērs ir 2 636 241 620 EUR, un attiecīgi par kopumā 12 378 000 EUR samazināt apropriācijas, kas ierosinātas šādās budžeta pozīcijās:

1 0 0 6 — Piemaksa par vispārējiem izdevumiem, 1 4 2 — Rakstiskās tulkošanas ārpakalpojumi, 2 0 0 0 — Īre, 2 0 0 7 — Ēku celtniecība un telpu iekārtošana, 2 0 2 4 — Enerģijas patēriņš, 2 1 0 1 — Korporatīvo lietojumprogrammu pārvaldība, 3 2 0 — Specializēto zināšanu ieguve, 3 2 4 3 — Eiropas Parlamenta apmeklētāju centri, 3 2 4 8 — Izdevumi saistībā ar audiovizuālo informāciju, 4 4 — Pašreizējo un bijušo deputātu sanāksmes un citas darbības;

turklāt tika nolemts par 7 010 000 EUR palielināt Prezidija 2025. gada 10. martā apstiprinātā provizoriskā tāmes projekta izdevumu apmēru un attiecīgi palielināt apropriācijas, kas ierosinātas šādās budžeta pozīcijās:

1 2 0 0 — Atalgojums un piemaksas, 1 6 3 0 — Sociālais dienests: sociālie izdevumi, 4 0 0 — Kārtējie administratīvie izdevumi un izdevumi saistībā ar politisko grupu un pie grupām nepiederošo deputātu politisko darbību un informācijas pasākumiem un 4 0 3 — Eiropas politisko fondu finansēšana;

visbeidzot, tika panākta vienošanās grozīt budžeta piezīmes 1 6 3 0. postenī “Sociālais dienests: sociālie izdevumi”, lai iekļautu atsauci uz Reģistrēto deputātu palīgu komiteju;

3.atgādina, ka gandrīz divas trešdaļas budžeta reglamentē tiesību aktos noteikti pienākumi; norāda, ka no 103,5 miljoniem EUR, ar ko papildināts budžets salīdzinājumā ar 2025. gadu, palielinājums par 85,3 miljoniem EUR ir nepieciešams tiesību aktos noteikto finansiālo saistību izpildei, galvenokārt ierēdņu un pagaidu darbinieku, līgumdarbinieku un reģistrēto deputātu palīgu algu atjauninājumam (attiecīgi 52,7 miljoni EUR, 9,2 miljoni EUR un 15,1 miljons EUR); atgādina, ka saskaņā ar Civildienesta noteikumiem un Eiropas Parlamenta deputātu nolikumu algu indeksācijas koeficients, ko Komisija patlaban prognozē 2025. gada aprīlim, 2025. gada jūlijam, 2026. gada aprīlim un 2026. gada jūlijam, ir attiecīgi 1,2 %, 4,6 %, 0,6 % un 3,4 %;

4.norāda, ka Parlaments — trešo gadu pēc kārtas — nepieprasa papildu amata vietas 2026. gadam;

5.norāda, ka izdevumi, kas nav noteikti tiesību aktos, ir palielinājušies par 1,96 %, salīdzinot 2025. gadu un 2026. gadu;

6.atzinīgi vērtē ģenerālsekretāra iniciatīvu veikt plašu pārbaudi nolūkā apzināt administratīvās vienkāršošanas iespējas, novērst neefektivitāti un nodrošināt jūtamu izmaksu samazinājumu, tādējādi palielinot efektivitāti un nodrošinot resursu lietpratīgu izmantošanu; aicina ģenerālsekretāru reizi pusgadā sniegt Budžeta komitejai jaunāko informāciju par veiktajām darbībām un rīcības plānu vienkāršošanai, kā arī par to ietekmi uz budžetu un personālu; uzsver, ka administratīvās procedūras un cilvēkresursu pārvaldība ir smags slogs deputātiem, jo īpaši, kad tiek pieņemti darbā vietējie palīgi, un aicina šīs jomas vienkāršot;

7.norāda, ka Parlamenta budžetu vajadzētu veidot uz reālistiska pamata saskaņā ar budžeta disciplīnas un pareizas finanšu pārvaldības principiem; uzsver — ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai finansiāla piesardzība un drošība arī turpmāk būtu pamatprioritātes, un vienlaikus garantēt, ka šie pasākumi nekavē iestādes efektivitāti, lietderību un darbības spēju un netraucē tās pamata personālam sekmīgi veikt savus pienākumus; uzsver, ka Parlamentam ir jārāda piemērs sava budžeta pārvaldībā, ņemot vērā ģeopolitisko kontekstu un investīcijas, kas Savienībai būs jāveic, lai nodrošinātu savu stratēģisko autonomiju;

8.uzsver Parlamenta lomu Eiropas politiskās apziņas veidošanā un Savienības vērtību un rīcībpolitiku — piemēram, digitālās un zaļās pārkārtošanās — veicināšanā; uzsver, ka pārredzamība, pārskatatbildība, dzimumu līdztiesība un integritāte ir pamatprincipi Savienības iestādēs un jo īpaši Parlamentā kā Eiropas demokrātijas mājvietā;

9.pieņem zināšanai to, ka 2024. gada septembrī uz iepriekšējā Iekšpolitikas ģenerāldirektorāta pamata tika izveidoti četri jauni tematiskie ģenerāldirektorāti, kuri atbild par likumdošanas, budžeta un kontroles darbībām, un tas darīts, lai uzlabotu Parlamenta darbību kā vienam no likumdevējiem, vienai no budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm un budžeta izpildes apstiprinātājiestādei; prasa, lai ģenerālsekretārs regulāri informētu Budžeta komiteju par izmaiņām šajos ģenerāldirektorātos darba un personāla ziņā;

10.atzīst, ka politisku lēmumu pieņemšanā vairāk jābalstās uz pierādījumiem un faktiem; pieņem zināšanai 16,75 miljonu EUR budžetu, kas paredzēts, lai stiprinātu Parlamenta administratīvo spēju atbalstīt deputātus viņu parlamentārajā darbā un nostiprinātu tā spēju pārvarēt sarežģītību un nenoteiktību;

11.uzsver, ka politiskās grupas pilda ļoti svarīgu lomu, nodrošinot deputātiem speciālās zināšanas un politisko atbalstu likumdošanas un parlamentārajā darbā; uzsver — ir jānodrošina, ka tiek sasniegts svarīgais mērķis stiprināt Parlamenta spēju atbalstīt deputātu darbu;

12.uzsver, ka Parlamenta kiberdrošība ir viena no galvenajām prioritātēm; norāda, ka kopējais IT budžets veido 7,40 % no 2026. gada tāmes kopējā budžeta; uzsver stabilas kiberdrošības infrastruktūras nozīmi ģeopolitiski nemierīgos laikos un atzinīgi vērtē kiberdrošībai paredzēto apropriāciju palielinājumu; atbalsta plānus līdz 2027. gadam pakāpeniski palielināt kiberdrošībai paredzēto finanšu apropriāciju apjomu līdz 10 % no Parlamenta IKT budžeta;

13.atzinīgi vērtē to, ka Prezidijs 2025. gada 10. februārī pieņēma satvaru iekšējās kiberdrošības riska pārvaldības, pārvaldes un kontroles sistēmai; atgādina, ka investīcijas kiberdrošībā ir svarīgas Parlamenta un Savienības demokrātiskā viedokļa aizsardzībai;

14.atzinīgi vērtē investīcijas mākslīgajā intelektā (MI) 1 miljona EUR apmērā; aicina uz plašāku MI izmantošanu, lai palielinātu efektivitāti, vienlaikus paturot prātā ar to saistītos riskus, arī saistībā ar ētiku un datu aizsardzību; uzsver MI potenciālu administratīvo procesu racionalizēšanā; uzsver, ka MI ieviešanā inovācija jālīdzsvaro ar nepieciešamajiem aizsardzības pasākumiem; norāda, ka MI attīstība tiks cieši uzraudzīta saskaņā ar Prezidija noteiktajiem principiem, kas cita starpā ietver rūpīgu riska novērtējumu, izmantojot jaunās tehnoloģijas; aicina Ģenerālsekretariātu gādāt par risinājumiem, piemēram, lietojumprogrammām un rīkiem, un tos pēc iespējas drīz darīt pieejamus deputātiem un darbiniekiem;

15.atzinīgi vērtē Parlamenta vides vadības sistēmas (EMAS) mērķus 2025.–2029. gadam; atgādina, ka investīcijas energoefektivitātē ir labs veids, kā panākt ieguldīto līdzekļu atdevi; pieņem zināšanai, ka 2026. gada tāmē ir paredzēts 8,45 miljonu EUR liels budžets investīcijām energoefektivitātē un vidē, lai turpinātu uzlabot ēku vidisko sniegumu; norāda, ka tas atbilst palielinājumam par 74 % salīdzinājumā ar 2025. gada budžetu; tomēr atzīst, ka šīs vides jomas darbības ir daļa no budžeta pozīcijas 2 0 0 7 “Ēku celtniecība un telpu iekārtošana”, kuras kopējā summa 2026. gadā salīdzinājumā ar 2025. gadu ir samazinājusies par 3,7 miljoniem EUR;

16.atgādina, ka gandrīz divas trešdaļas no Parlamenta oglekļa pēdas rada cilvēku pārvadājumi; prasa samērīgi samazināt to braucienu skaitu, kas saistīti ar sanāksmēm, kuras var efektīvi rīkot attālināti vai jauktā formātā, un veicināt pāreju uz mazoglekļa alternatīvām visu pārējo braucienu gadījumā, ja vien tas neietekmē likumdošanas un politiskā darba kvalitāti;

17.pieņem zināšanai prognozēto oglekļa kredītu cenu pieaugumu, kas nozīmē, ka atbilstoši pašreizējam emisiju līmenim 2026. gadā būs vajadzīgi aptuveni 900 000 EUR; aicina administrāciju saskaņā ar pareizu finanšu pārvaldību turpināt samazināt Parlamenta emisijas, nevis iegādāties oglekļa kredītus; atzinīgi vērtē to, ka, sākot no 2025. gada jūlija, ir ieviests plašāks vilcienu satiksmes piedāvājums komandējumiem uz Strasbūru, kas ir pozitīvs solis virzībā uz CO2 emisiju samazināšanu;

18.norāda, ka Parlaments ir uzstādījis un turpina uzstādīt saules fotoelementu paneļus, lai vēl vairāk palielinātu uz vietas saražotās atjaunīgās enerģijas īpatsvaru un sasniegtu 25 % mērķrādītāju; pieņem zināšanai ģenerālsekretāra sniegtās atbildes saistībā ar Parlamenta 2024. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi, kurās norādīts, ka 2022. gadā tika veikts pētījums par fotoelementu paneļu izmantošanu Strasbūras ēkām, kuru pabeidza 2023. gadā, un ka 2024. gadā tiks veikti papildu pētījumi par praktiski iespējamiem risinājumiem, jo īpaši attiecībā uz WEISS ēku;

19.uzsver, ka daudzvalodība ir svarīgs princips, uz kuru balstās Parlamenta darbs; pieņem zināšanai to, ka 2025. gada pavasarī ir plānots pārskatīt rīcības kodeksu attiecībā uz daudzvalodību; prasa, lai Parlaments attiecīgā gadījumā ar daudzvalodību saistīto pakalpojumu jomā izmantotu būtisko tehnoloģiju attīstību, arī MI izstrādi un izmantošanu; aicina ģenerālsekretāru savlaicīgi informēt Budžeta komiteju par jebkādu ietekmi uz budžetu saistībā ar šo pārskatīšanu;

20.uzsver Eiropas Parlamenta vietējo biroju lomu ārvalstu iejaukšanās un dezinformācijas apkarošanā; šajā saistībā pieņem zināšanai darbu, ko veic EP vietējie biroji, dažādos kanālos un vietējā valodā proaktīvi popularizēdami Parlamenta darbu; uzsver, ka EP vietējie biroji Apvienotajā Karalistē pilda galvenā kontaktpunkta funkciju attiecībā uz Savienības pilsoņiem, kuri dzīvo Apvienotajā Karalistē, sniedz viņiem informāciju par Parlamentu un mudina viņus balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās; prasa Prezidijam paplašināt komunikācijas materiālu sagatavošanu un izplatīšanu pieejamā un iekļaujošā veidā;

21.uzsver jauniešu zemo līdzdalības līmeni nesenajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās dažos Savienības reģionos un Parlamenta lomu ES pilsoniskuma izglītības stiprināšanā;

22.atgādina par programmas “Eiropas Parlamenta Vēstnieku skola” nozīmi Eiropas jauniešu aktīvas līdzdalības sekmēšanā un to, cik svarīga ir David Sassoli vārdā nosauktā apmācības programma jaunajiem žurnālistiem, kuras mērķis ir stiprināt žurnālistu izpratni par Savienību un tās darbību, kas ir labākais dezinformācijas apkarošanas līdzeklis, ņemot vērā nesenās tendences, kuras liecina par satraucošu mediju brīvības un neatkarības samazināšanos visā Savienībā;

23.atzīst, ka apmeklētāju grupas ir svarīgas kā būtisks instruments, kas ļauj iedzīvotājiem labāk iepazīt deputātu darbu; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka ar 2025. gada 1. janvāri ir palielināts maksimālais apjoms un izmaksu faktori, ko izmanto atbalstītajiem apmeklētājiem paredzētā finansiālā atbalsta aprēķināšanā; prasa Prezidijam izvērtēt ar apmeklētāju grupām saistīto pārskatīto noteikumu ietekmi uz ceļa izdevumiem, ņemot vērā tirgus svārstības, un nepieļaut apmeklētāju netiešu ģeogrāfisko diskrimināciju; norāda, ka deputāti parasti neizmanto aptuveni 15 % no apmeklētāju kvotas; aicina ģenerālsekretāru ierosināt Prezidijam neizmantoto kvotu darīt pieejamu ieinteresētajiem deputātiem; norāda, ka apmeklētāju grupām paredzētais budžets atbilst 22 % no Komunikācijas ģenerāldirektorāta kopējā budžeta;

24.ar bažām norāda uz iekšējiem noteikumiem, kuri reglamentē deputātu apmeklētāju grupu uzņemšanu un kuru piemērošanas rezultātā reģistrētajiem deputātu palīgiem dažos gadījumos ir jāsedz 30 % no sākotnējām izmaksām; uzsver šādu noteikumu neizpildāmību un finansiālo slogu, ko tie rada reģistrētiem deputātu palīgiem; pieņem zināšanai Parlamenta 2024. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmes sakarā sniegtās ģenerālsekretāra atbildes attiecībā uz divpakāpju pieejas pamatojumu; saprot loģisko pamatojumu, taču uzsver, ka tas rada aizvien lielākus sarežģījumus reģistrētiem deputātu palīgiem, jo īpaši saistībā ar nepārtraukto pāreju uz stingrākiem noteikumiem;

25.uzsver, ka komunikācijas vide kļūst aizvien sarežģītāka un politiskā komunikācija būtu jāveic daudzos veidos, cita starpā ar saziņu dažādās sociālo mediju platformās un citos medijos; uzsver, ka politiskajām grupām savs vēstījums ir jānodod un jāpauž visās dalībvalstīs, jo tas ir viens no labi funkcionējošas Eiropas demokrātijas pamatprincipiem;

26.pieņem zināšanai jauno pieeju ēku jomā, kur Parlaments pēc iegādes perioda ir sācis ēku konsolidācijas posmu, ņemot vērā ilgtspēju, piekļūstamību un deputātu un darbinieku mobilitāti;

27.pieņem zināšanai to, ka 2026. gada tāmē ir iekļauti 4 miljoni EUR izpētei un darbuzņēmēja sagatavošanās darbiem saistībā ar SPAAK ēkas renovāciju, savukārt kopējās izmaksas tiek lēstas 36 miljonu EUR apmērā; tāpēc konstatē, ka ar SPAAK ēkas renovāciju saistītās izmaksas, kas atbilst 32 miljoniem EUR, 2026. gada tāmē nav iekļautas; norāda, ka ģenerālsekretārs plāno šīs izmaksas segt ar apkopojošu pārvietojumu vai izmantojot aizdevumu; prasa ģenerālsekretāram saskaņā ar Finanšu regulas 272. panta 6. punktu pēc iespējas ātrāk sniegt Budžeta komitejai detalizētu informāciju par iespējamu aizdevumu šo izmaksu segšanai, kā arī pilnīgu darbu plānojumu, kas ietver izmaksu plānojumu; uzstāj, ka izmaksas, kas nav tieši saistītas ar renovācijas darbiem, arī būtu skaidri jānorāda un jāiekļauj budžetā; norāda, ka 2024. gada decembrī SPAAK ēkas projekta tiešās izmaksas bija 14,12 miljoni EUR;

28.atzinīgi vērtē DG INLO izmēģinājuma projektu, kura mērķis ir likvidēt leģionellas Parlamenta sanitāro cauruļvadu sistēmā, un uzsver, ka vienīgais efektīvais veids, kā apkarot leģionellu tālāku izplatīšanos, ir uz noteiktu laiku paaugstināt ūdens temperatūru cauruļvados līdz 55 grādiem pēc Celsija;

29.norāda, ka 2026. gadā plānots ieguldīt 11,45 miljonus EUR ekspozīciju centros Europa Experience; pieņem zināšanai Prezidija 2024. gada novembrī pieņemto lēmumu pārskatīt Europa Experience koncepciju un sagaida, ka pārskatītā koncepcija būs izmaksu ziņā efektīvāka un pievilcīgāka apmeklētājiem; pauž nožēlu par to, ka ekspozīciju centru Europa Experience joprojām nav Bukarestē, Rīgā, Madridē, Lisabonā, Nikosijā, Valletā un Viļņā; prasa izveidot Europa Experience visās dalībvalstīs, tiklīdz būs izstrādāta pārskatīta koncepcija; atgādina, ka Europa Experience būtu jānodrošina iespēja iedzīvotājiem labāk izprast Savienības darbību un uzzināt vairāk par mūsu kopīgajām vērtībām; tādēļ atkārtoti norāda, ka centri Europa Experience ir neatņemama daļa no Parlamenta pastāvīgās komunikācijas ar Savienības pilsoņiem;

30.pieņem zināšanai to, ka nav vajadzīgs papildu finansējums Parlamenta biroju atvēršanai Moldovā un Rietumbalkānos, jo tie tiktu ierīkoti EĀDD telpās; uzsver to, cik svarīga ir Parlamenta klātbūtne šajās valstīs kā apliecinājums Eiropas solidaritātei un Parlamenta apņēmībai īstenot pievienošanās procesu;

31.pieņem zināšanai ar iepriekšējo Wayenberg bērnudārza pakalpojumu sniedzēju noslēgtā līguma pirmstermiņa izbeigšanu pēc vairākām nopietnām apsūdzībām pret darbuzņēmēju; atzinīgi vērtē ar jaunu pakalpojumu sniedzēju noslēgto nolīgumu, kas paredz labākus darba apstākļus bērnudārza darbiniekiem un labākas kvalitātes pakalpojumus bērniem; tomēr atzīst, ka tāpēc ir palielināts šim nolūkam nepieciešamais budžets, taču uzsver, ka principā pienācīgiem ārējā personāla darba apstākļiem attiecīgā gadījumā vajadzētu būt prioritāram apsvērumam Parlamenta publiskajā iepirkumā;

32.vēlreiz norāda uz nepieciešamību pēc kvalitatīvām bērnu aprūpes telpām Parlamenta telpās un aicina kompetentos dienestus modernizēt pašreizējās telpas aprīkojuma, platības un pieejamības ziņā, lai padarītu tās piemērotas bērniem; prasa veikt ietekmes novērtējumu attiecībā uz ģimenes telpas nepieciešamību Parlamenta mītnes vietā Briselē (to deputātu bērniem, kuriem nav pastāvīgas dzīvesvietas Briselē) atbilstoši kārtībai Strasbūrā;

33.atkārtoti pauž plenārsēdē vairākkārt pieņemto prasību attiecīgajām struktūrām pārdomāt risinājumu, kas ļautu deputātiem izmantot viņu tiesības balsot attālināti grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai paternitātes atvaļinājuma laikā un apstiprinātos ilgstošas slimības gadījumos, izmantojot pandēmijas laikā gūto pieredzi attiecībā uz šīs balsošanas metodes tehniskajiem aspektiem;

34.vēlreiz aicina ģenerālsekretāru uzsvērt pamatprincipu, saskaņā ar kuru pieņemšana darbā jābalsta uz kompetenci, vienlaikus nodrošinot ģeogrāfisko līdzsvaru starp visām dalībvalstīm visos personāla līmeņos; aicina Parlamentu veidot savas informēšanas spējas, lai konkursiem piesaistītu kvalitatīvus kandidātus, kas Parlamentam ir vajadzīgi profila, vecuma, dzimuma un valstspiederības ziņā un jo īpaši no nepietiekami pārstāvētām valstīm; uzsver, ka ir svarīgi panākt taisnīgu ģeogrāfisko pārstāvību, lai veicinātu patiesi eiropeisku civildienestu; norāda, ka Parlaments ir konsekventi pieņēmis pasākumus šā mērķa atbalstam, cita starpā organizējis konkrētām valstspiederībām paredzētus konkursus, vienlaikus ievērojot stingri uz nopelniem balstītas atlases pieeju;

35.uzskata, ka Parlamentam — gan kā darba devējam, gan kā publiskai iestādei — būtu jārāda piemērs attiecībā uz personu ar invaliditāti tiesībām; atzinīgi vērtē Parlamenta politiku, kuras mērķis ir nodrošināt, ka personas ar invaliditāti spēj pilnībā neatkarīgi izmantot Parlamenta ēkas, un atbalsta turpmākus pasākumus un pielāgojumus, kas šajā sakarā būs nepieciešami; atzīmē, ka budžetā šim nolūkam ir paredzēti 3,7 miljoni EUR;

36.uzsver, ka tad, ja Parlamentam būtu tikai viena mītnes vieta, būtu iespējams samazināt finansiālās un vidiskās izmaksas; atgādina, ka saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienību Parlamentam ir jāatrodas Strasbūrā; norāda, ka paliekošu izmaiņu veikšanai būtu vajadzīgi grozījumi Līgumā, kuru izdarīšanai ir nepieciešama vienprātība;

37.norāda, ka Parlamenta budžetā 116 miljoni EUR ir paredzēti deputātu un darbinieku komandējumu izdevumiem; aicina Parlamenta struktūras pārdomāt komandējumu praksi un pārskatīt komandējumu noteikumus un praksi, vispārēji tiecoties turpināt komandējumu rakstura uzlabošanu un vēl vairāk samazināt saistītās finansiālās un vidiskās izmaksas; mudina deputātus transportam izmantot mazoglekļa alternatīvas un atbalsta visizdevīgāko lidojumu iespēju atbildīgu un samērīgu izmantošanu un priekšrokas došanu braucieniem ar vilcienu, ja tas ir lietderīgs risinājums;

38.pieņem zināšanai to, ka Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma īstenošanas noteikumu 46. panta 2. punktā ir paredzēta iespēja finansēt papildu izmaksas, kas saistītas ar parlamentārās palīdzības budžetiem, ar apropriācijām no piemaksas par vispārējiem izdevumiem; aicina Parlamenta administrāciju veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu iespēju deputātiem, kuri to vēlas, izmantot savas piemaksas par vispārējiem izdevumiem, lai segtu reģistrēto deputātu palīgu komandējumu izmaksas; uzsver, ka šāds pasākums būtu risinājums deputātu biroju izmaksu pieauguma segšanai, neietekmējot budžetu;

39.aicina Prezidiju neveikt piemaksas par vispārējiem izdevumiem indeksāciju un nepiešķirt bijušajiem deputātiem piemaksu par vispārējiem izdevumiem, tādējādi nodrošinot ievērojamus ietaupījumus tiesību aktos noteikto izmaksu ziņā;

40.aicina Prezidiju pārskatīt noteikumus un ieviest nogaidīšanas periodu attiecībā uz bijušajiem deputātiem, kura laikā viņi nedrīkstētu iesaistīties lobēšanas vai pārstāvības darbībās saistībā ar Parlamentu un kurš būtu vienāds ar laiku, kādā deputāti saņem pārejas pabalstu;

41.atgādina, ka Parlaments kopš 2018. gada ir konsekventi balsojis plenārsēdē par to, lai tiktu apsvērta iespēja atcelt vispārējo aizliegumu reģistrētiem deputātu palīgiem piedalīties oficiālās delegācijās un darba braucienos; pauž nožēlu par to, ka Priekšsēdētāju konferences 2025. gada marta lēmumā par īstenošanas noteikumiem, ar ko reglamentē darba braucienus ārpus Eiropas Parlamenta trim darba vietām, plenārsēdēs paustie aicinājumi nav ņemti vērā; saglabā nostāju, ka reģistrētiem deputātu palīgiem, ievērojot konkrētus nosacījumus, būtu jāļauj pavadīt deputātus oficiālās delegācijās un darba braucienos; aicina attiecīgās struktūras grozīt attiecīgos iekšējo noteikumu pantus, lai bez turpmākas kavēšanās atļautu reģistrētiem deputātu palīgiem piedalīties oficiālos darba braucienos un delegācijās ārpus Parlamenta trim darba vietām;

42.atzinīgi vērtē darbu, ko veic Reģistrēto deputātu palīgu komiteja, kas pārstāv aptuveni 2000 reģistrēto deputātu palīgu, kuru darbs ir ļoti svarīgs EP deputātu ikdienas darbību netraucētai norisei; norāda, ka Reģistrēto deputātu palīgu komitejai ir piešķirti 10 000 EUR, lai tā varētu pildīt savas funkcijas un lai tai būtu pietiekami resursi reģistrēto deputātu palīgu efektīvai atbalstīšanai un pienācīgai pārstāvībai;

43.atzinīgi vērtē to, ka izņēmuma kārtā par 10 % palielinātas stipendijas visiem stažieriem 2026. gadā (tam paredzēts 1 miljons EUR 2026. gada budžetā), lai palīdzētu viņiem segt aizvien lielākās mājokļa izmaksas Briselē un Luksemburgā;

44.sagaida, ka atbildīgās iestādes piešķirs augstu prioritāti pieprasījumiem, par kuriem nobalsots plenārsēdē;

45.pieņem 2026. finanšu gada tāmi;

46.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju un tāmi nosūtīt Padomei un Komisijai.