P10_TA(2025)0065Energoietilpīgas nozaresEiropas Parlamenta 2025. gada 3. aprīļa rezolūcija par energoietilpīgām nozarēm (2025/2536(RSP))Eiropas Parlaments,

–ņemot vērā Mario Draghi 2024. gada septembra ziņojumu “The future of European competitiveness” (“Eiropas konkurētspējas nākotne”),

–ņemot vērā Enrico Letta 2024. gada aprīļa ziņojumu “Much More Than A Market” (“Daudz vairāk nekā tirgus”),

–ņemot vērā Komisijas 2025. gada 26. februāra paziņojumu “Tīras rūpniecības kurss — kopīgs konkurētspējas un dekarbonizācijas ceļvedis” (COM(2025)0085),

–ņemot vērā Komisijas 2025. gada 26. februāra paziņojumu “Lētākas enerģijas rīcības plāns” (COM(2025)0079),

–ņemot vērā Reglamenta 136. panta 2. punktu,

–ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

A.tā kā energoietilpīgas nozares (EIN) veido būtisku daļu no Eiropas ekonomikas un tām ir svarīga nozīme darbvietu radīšanā, jo īpaši teritorijās un reģionos, kur tās ir koncentrētas; tā kā EIN ir izšķiroša nozīme ES stratēģiskās autonomijas un konkurētspējas nodrošināšanā un, ņemot vērā to enerģētisko pēdu, arī dekarbonizācijas veicināšanā;

B.tā kā pārejai uz dekarbonizētu ekonomiku un tīras enerģijas sistēmu ir jāsekmē enerģijas cenu samazināšanās un tajā jāņem vērā visas pieejamās tehnoloģijas, kas veicina 2050. gadam ES noteiktā neto nulles emisiju mērķa sasniegšanu izmaksu ziņā visefektīvākajā veidā, nepieļaujot atkarības veidošanos un ņemot vērā dažādo energoresursu struktūru dalībvalstīs, tostarp attiecībā uz atjaunīgajiem energoresursiem vai kodolenerģiju;

C.tā kā tehnoloģiskā neitralitāte ir būtiska Eiropas rūpniecībai, jo tā nodrošina godīgu konkurenci, veicina inovāciju un atbalsta pāreju uz tīru enerģiju, nedodot priekšroku konkrētām tehnoloģijām; tā kā neitrāla tiesiskā regulējuma saglabāšana ļauj uzņēmumiem izvēlēties visefektīvākos un ilgtspējīgākos risinājumus, pamatojoties uz tirgus vajadzībām, nevis politikas veidotāju noteiktajām lejupējām preferencēm; tā kā šī pieeja veicina investīcijas, palielina konkurētspēju un ļauj rūpniecībai pielāgoties jaunajām tehnoloģijām;

D.tā kā elektrifikācija ir EIN dekarbonizācijas procesa pamatā; tā kā EIN ietver nozares, kas temperatūras, spiediena vai reakcijas prasību nodrošināšanai izmanto fosilos resursus, piemēram, ķimikāliju, tērauda, papīra, plastmasas, resursu ieguves, pārstrādes, cementa, kaļķa, krāsaino metālu, stikla, keramikas un mēslošanas līdzekļu nozares, kurās ir grūti samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, tāpēc ka tās ir procesa neatņemama sastāvdaļa vai tāpēc ka minētajās nozarēs ir augstas kapitāla izmaksas, lieli darbības izdevumi vai zems tehnoloģiskais briedums;

E.tā kā enerģijas cenu atšķirības starp ES un ASV un Ķīnu apdraud ES nozaru konkurētspēju; tā kā paaugstinātās un nestabilās fosilās degvielas cenas spēcīgi ietekmē elektroenerģijas cenas un pieņemamu atjaunojamo energoresursu izmaksu pārnese uz enerģijas rēķiniem netiek veikta;

F.tā kā nepietiekami integrēta enerģētikas savienība rada papildu sarežģījumus EIN, jo īpaši saistībā ar pārrobežu starpsavienojumu neesamību un ierobežotu tīras enerģijas pieejamību, kam par iemeslu ir ilgas atļauju izsniegšanas procedūras, augstas kapitāla izmaksas vai lieli darbības izdevumi, kā arī tīkla pārslodze;

G.tā kā emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS) nodrošināja ilgtermiņa investīciju signālus un palīdzēja ETS aptvertajās nozarēs samazināt emisijas par 47 %; tā kā kopš ETS ieviešanas enerģijas tirgū ir notikušas krasas pārmaiņas, jo īpaši pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un pārejas no cauruļvadu gāzes uz sašķidrināto dabasgāzi (LNG); tā kā oglekļa tirgus pārredzamības trūkums rada EIN konkurētspējas kavēšanas riskus; tā kā ETS ieņēmumi dalībvalstīs tiek izmantoti nevienmērīgi un tās nespēj adekvāti atbalstīt EIN dekarbonizāciju;

H.tā kā nevajadzīgs regulatīvais slogs un ilgas atļauju piešķiršanas procedūras ierobežo ekonomisko pamatojumu investīcijām dekarbonizācijā Eiropā; tā kā ES tiesību aktos ir paredzēts īpaši svarīgu sabiedrības interešu jēdziens; tā kā sarežģītais un fragmentētais ES finansējums liedz, galvenokārt maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), laikus veikt investīcijas neto nulles emisiju tehnoloģijās un digitalizācijā;

I.tā kā nepieciešamo privāto investīciju trūkums rada EIN dekarbonizācijas kavēšanas riskus; tā kā pārāk liela paļaušanās uz valsts atbalstu var izraisīt nevēlamas sekas, proti, padziļināt atšķirības un izkropļot konkurenci visā ES;

J.tā kā ES atkarība no primārajām un sekundārajām izejvielām un ierobežotā piekļuve tām gan kvantitātes, gan kvalitātes ziņā rada būtiskus sarežģījumus EIN; tā kā apritīgums un efektivitāte var palīdzēt mazināt ikgadējās investīciju vajadzības rūpniecības nozarē un energoapgādē; tā kā pašlaik melno metālu eksports uz trešām valstīm veido vairāk nekā pusi no visa ES atkritumu eksporta apjoma, radot bažas par to drošu apstrādi;

K.tā kā negodīga trešo valstu konkurence, tostarp subsidēts jaudas pārpalikums, rada lielas problēmas ES uzņēmumiem; tā kā pašlaik daudziem pasaules reģioniem nav vērienīgu dekarbonizācijas mērķu, kas tādējādi palielina oglekļa emisiju pārvirzes risku;

L.tā kā pamatīga EIN pārveide nevar būt sekmīga bez vietējo un reģionālo kopienu, darba ņēmēju un sociālo partneru līdzdalības, kurus smagi ietekmē pārkārtošanās,

1.atkārtoti apliecina savu apņemšanos sasniegt ES dekarbonizācijas mērķus un īstenot stabilu un paredzamu klimata un rūpniecības politiku;

2.aicina dalībvalstis paātrināt atļauju piešķiršanas un licencēšanas procesus tīras enerģijas projektiem, nodrošinot administratīvās spējas, un veicināt tīkla pieslēgumus, lai varētu ražot tīru enerģiju uz vietas, jo īpaši attālos apgabalos; uzsver, ka atjaunīgo energoresursu un elektrifikācijas izaugsmei vajadzēs milzīgas investīcijas tīklos, elastības nodrošināšanā, kā arī uzglabāšanas un sadales tīklos; aicina Komisiju izstrādāt dekarbonizācijas projektu paātrināšanas risinājumus, kas būtu plašāki nekā sevišķi svarīgu sabiedrības interešu jēdziens;

3.uzsver, ka ir nepieciešami turpmāki pasākumi, lai īstenotu elektroenerģijas tirgus modeļa (EMD) noteikumus, jo īpaši veicinātu elektroenerģijas pirkuma līgumus (PPA) un divvirzienu starpības segšanas līgumus (CfD), lai mazinātu nestabilitāti un enerģijas izmaksas EIN; aicina Komisiju ierosināt steidzamus pasākumus, lai risinātu pašreizējos šķēršļus ilgtermiņa līgumu parakstīšanai, jo īpaši MVU, izmantojot riska mazināšanas instrumentus un garantijas, tostarp publisku garantiju, ko nodrošina Eiropas Investīciju banka (EIB); iesaka pētīt papildu veidus, kā EMD satvarā atsaistīt fosilā kurināmā cenas no elektroenerģijas cenām, tostarp ar mērķi veicināt ilgtermiņa līgumus saskaņā ar lētākas enerģijas rīcības plānu, un panākt progresu attiecībā uz īstermiņa tirgu analīzi līdz 2025. gadam, lai apsvērtu alternatīvas tirgus struktūras opcijas;

4.aicina Komisiju izvērtēt iespēju izvērst paraugpraksi, kāda energoietilpīgās nozarēs ir dalībvalstīs, piemēram, enerģijas izlaide Itālijā; aicina Komisiju izstrādāt ieteikumus, kā mazināt pieaugošo enerģijas izmaksu ietekmi uz patērētājiem un jo īpaši EIN, piemēram, samazinot nodokļus un nodevas un saskaņojot tīkla maksas, vienlaikus arī nodrošinot publiskās investīcijas tīklos;

5.prasa sekmēt energosistēmas integrāciju, jo īpaši saistībā ar pārrobežu starpsavienojumiem, lai nodrošinātu tīru un noturīgu energoapgādi; aicina veikt lielākas investīcijas elastībā, piemēram, attiecībā uz uzkrāšanu, tostarp, hidroakumulāciju hidroelektrostacijās un siltumenerģijas un atlikumsiltuma uzkrāšanu, kā arī pieprasījumreakcijā, lai optimizētu tīkla stabilitāti; atgādina, ka energoefektivitātei ir nozīme izmaksu samazināšanā;

6.uzsver, ka iespējami drīz pakāpeniski ir jāatsakās no dabasgāzes; uzsver, ka dažas nozares nevar būtiski paļauties uz elektrifikāciju īstermiņā un vidējā termiņā; uzsver, ka oglekļa uztveršanai, izmantošanai un uzglabāšanai ir būtiska nozīme grūti dekarbonizējamu nozaru dekarbonizācijā un mazoglekļa produktu, tostarp mazoglekļa ūdeņraža, ražošanā; aicina dalībvalstis izstrādāt pasākumus, kuri attiektos uz tādu pašu laika posmu un šīm ierobežotajām nozarēm, lai pienācīgi pamatotos gadījumos risinātu gāzes cenu kāpuma jautājumus; aicina Komisiju izstrādāt rīkus, lai nodrošinātu gāzes piegādi ar samazinātām izmaksām, atļaujot pieprasījuma agregēšanu, pamatojoties uz AggregateEU, un gāzes kopīgu iepirkšanu, vienlaikus saglabājot dekarbonizācijas mērķus; akcentē, ka ir svarīgi atbilstoši spēkā esošajiem tiesību aktiem veicināt stabilus līgumus ar gāzes piegādātājiem, dažādojot piegādes ceļus un uzlabojot tirgus pārredzamību un stabilitāti; prasa veikt ietekmes novērtējumu gaidāmajā ETS pārskatā, lai analizētu saistību starp gāzes tirgu un CO2 cenām, kā arī tirgus stabilitātes rezerves un tās parametru nozīmi;

7.aicina Komisiju atbalstīt EIN tīru un neto nulles emisiju tehnoloģiju, tostarp oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas un mazoglekļa ūdeņraža tehnoloģiju, un energoefektīvu ražošanas metožu pieņemšanā, stiprinot finansēšanas mehānismus un nodrošinot ETS ieņēmumu efektīvu izmantošanu dalībvalstīs; prasa ES mēroga atbalstu papildināt ar valsts atbalstu, ar ko var nodrošināt mērķtiecīgu, tehnoloģiski neitrālu atbalstu EIN, vienlaikus saglabājot vienlīdzīgus konkurences apstākļus vienotajā tirgū;

8.prasa pirms nākamās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) papildināt programmu InvestEU un ar atlikušajiem noturības un atveseļošanas mehānisma aizdevumiem atbalstīt investīcijas EIN dekarbonizācijā; norāda, ka Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platforma jau atļauj elastību pašreizējās programmās, taču tas nav pietiekami; uzstāj, ka gaidāmajā DFS jāpalielina finansējums EIN atbalstam, pamatojoties uz Inovāciju fondu un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrument sadaļu “Enerģētika” vai izmantojot Konkurētspējas fondu; uzsver, ka ir jāpastiprina Eiropas Ūdeņraža banka un oglekļa cenas starpības līgumu programma; aicina Komisiju, izstrādājot gaidāmo Dekarbonizācijas paātrināšanas aktu, pamatoties uz Neto nulles emisiju industrijas aktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1735 (2024. gada 13. jūnijs) par pasākumu satvara izveidi Eiropas neto nulles emisiju tehnoloģiju izgatavošanas ekosistēmas stiprināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2018/1724 (OV L, 2024/1735, 28.6.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1735/oj)., lai racionalizētu atļauju un stratēģiska projekta statusa piešķiršanas procesus;

9.uzsver, ka ir jāvienkāršo birokrātiskās procedūras, lai nodrošinātu pievilcīgus apstākļus privātām investīcijām un atbalstītu EIN pāreju; uzsver, ka privātā finansējuma katalizēšanā izšķiroša loma ir gan InvestEU, gan EIB, jo īpaši veicot riska mazināšanas pasākumus;

10.uzsver, ka ir jānodrošina piekļuve kritiski svarīgām izejvielām; uzsver, ka gaidāmajam Aprites ekonomikas aktam būtu jāuzlabo resursefektivitāte, tostarp labāk pārvaldot to ražojumu atkritumu apsaimniekošanu, kuri satur kritiski svarīgas izejvielas, kā arī veicinot pieprasījumu un otrreizējo izejmateriālu pieejamību; uzsver, ka ir jādefinē minētie otrreizējie izejmateriāli, kuri ir stratēģiski svarīgi un kuru eksports būtu jāuzrauga, piemēram, tērauds un metāllūžņi, un jārisina jebkāda nelīdzsvarotība to piedāvājumā un pieprasījumā, tostarp izpētot eksporta ierobežojumus; uzstāj uz Atkritumu sūtījumu regulas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1157 (2024. gada 11. aprīlis) par atkritumu sūtījumiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1257/2013 un (ES) 2020/1056 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1013/2006 (OV L, 2024/1157, 30.4.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1157/oj). efektīvu īstenošanu;

11.aicina Komisiju pilnībā un efektīvi izmantot tirdzniecības aizsardzības instrumentus; aicina Komisiju rast pastāvīgu risinājumu negodīgas konkurences un strukturālā jaudas pārpalikuma problēmai, pirms 2026. gadā beidzas pašreizējie tērauda aizsardzības pasākumi; aicina Komisiju sadarboties ar ASV saistībā ar paziņotajiem tarifiem importam no ES un nepieļaut nekādu kaitīgu eskalāciju;

12.uzsver, ka oglekļa ievedkorekcijas mehānisma (OIM) efektīva īstenošana ir būtiska, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES ražošanas nozarēm un novērstu oglekļa emisiju pārvirzi, ņemot vērā ietekmi, ko rada paralēlā ETS bezmaksas kvotu pakāpeniskā izbeigšana, un paaugstinātu ražošanas izmaksu risku; aicina Komisiju risināt ar resursu pārnešanu un OIM apiešanu saistītus riskus; turklāt prasa ieviest efektīvu risinājumu ES eksportētājiem un analizēt tā iespējamo attiecināšanu uz citām nozarēm un lejupējiem ražojumiem, vispirms veicot ietekmes novērtējumu;

13.prasa izveidot vadošos tirgus tīriem un apritīgiem Eiropas ražojumiem, nosakot ES publiskajā iepirkumā tādus ar cenu nesaistītus kritērijus kā ilgtspēja un noturība un to, kurām stratēģiskām nozarēm Eiropa dod priekšroku, kā arī izmaksu ziņā efektīvā veidā izveidojot brīvprātīgas marķēšanas sistēmas un minimālā ES satura prasības;

14.uzsver taisnīgas pārkārtošanās nozīmi palīdzības sniegšanā no EIN ļoti atkarīgos apgabalos, saglabājot un radot kvalitatīvas darbvietas, izmantojot prasmju pilnveides un pārkvalificēšanās programmas un efektīvi izmantojot reģionālos atbalsta mehānismus, piemēram, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Kohēzijas fondu; uzsver, ka publiskais atbalsts būs izšķiroši nozīmīgs EIN pārkārtošanās procesā un ka šis atbalsts būtu jāsaista ar šo nozaru apņemšanos aizsargāt nodarbinātību un darba apstākļus un nepieļaut pārcelšanu uz ārzonām; atzinīgi vērtē iniciatīvu “Prasmju savienība”, kas nodrošina labu atbilstību starp prasmēm un darba tirgus prasībām;

15.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Komisijai, Padomei un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.