A.tā kā Minhenes ģenerālprokurors ir pieprasījis atcelt Eiropas Parlamenta deputāta Petr Bystron imunitāti, pamatojoties uz apsūdzībām, kas viņam ir izvirzītas saskaņā ar Vācijas Kriminālkodeksa 108.e panta 1. punktu, 261. panta 1. punkta 2. apakšpunktu, 261. panta 7. punktu, 263. panta 1. punktu un 263. panta 3. punkta 1. apakšpunktu, Vācijas Vispārējā nodokļu kodeksa 370. panta 1. punktu un minētā Kriminālkodeksa 53. pantu par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem – pasīvo korupciju, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un krāpšanu – vismaz sešas epizodes – un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas – vismaz piecas epizodes;

B.tā kā pieprasījums atcelt imunitāti liecina par to, ka, sākot ar kādu brīdi 2020. gadā, Petr Bystron cita starpā esot saņēmis skaidras naudas maksājumus tieši rokā vai kriptovalūtas pārvedumus no prokrieviskās tīmekļa vietnes Voice of Europe īpašnieka apmaiņā pret savu apņemšanos izteikties un balsot kā valsts parlamenta deputātam Kremļa interesēs; tā kā saskaņā ar pieejamo informāciju Petr Bystron 2023. gada 17. un 20. martā esot noguldījis ievērojamas summas bankomātā uz tāda uzņēmuma konta, kura vienīgais akcionārs un izpilddirektors ir viņš pats; tā kā 2023. gada 20. martā viņš, iespējams, atkārtoti esot izņēmis tādu pašu summu 200 EUR banknotēs no tās pašas bankas bankomāta; tā kā, atbildot uz bankas pieprasījumu, Petr Bystron, iespējams, paskaidrojumus par šo aizdomīgo darbību iemesliem nesniedza; tā kā no iespējami skaidrā naudā saņemtajiem kukuļiem Petr Bystron esot noguldījis arī citas summas: 2021. gada jūlijā, 2022. gada aprīlī un septembrī, kā arī 2023. gada jūnijā un jūlijā; tā kā saskaņā ar pieejamo informāciju Petr Bystron , iespējams, mēģināja slēpt skaidras naudas izcelsmi; tā kā Minhenes ģenerālprokurora rīcībā ir nonākuši visu Petr Bystron un minētā tā uzņēmuma kontu pārskaitījumu izraksti, sākot ar 2020. gadu, kura vienīgais akcionārs un izpilddirektors ir viņš pats; tā kā, pateicoties šādai informācijai, iespējams, ir varēts atklāt citus skaidras naudas maksājumus un secināt, ka, iespējams, ir bijuši iepriekš saņemti kukuļi;

C.tā kā vairākās tā valsts parlamenta sesijās, kura deputāts inkriminēto faktu laikā bija Petr Bystron, par jautājumiem, kas ir saistīti ar Krieviju, viņš kopš 2022. gada esot balsojis acīmredzami vislabvēlīgākajā veidā, atbalstot Krievijas valdības intereses, un esot Vācijas Bundestāgā uzstājies vismaz ar divām runām, paužot prokrievisku nostāju;

D.tā kā Petr Bystron, kuram saskaņā ar Vācijas Likumu par deputātiem bija tiesības uz fiksētu maksājumu, kuru piešķir, lai cita starpā pieņemtu darbā darbiniekus, 2021. gada oktobrī esot noslēdzis darba līgumu ar savu advokātu un viņi esot noslēguši piecus līguma papildinājumus, katrs no kuriem grozīja nedēļas darba laiku un mēnešalgu; tā kā fiksēto maksājumu var izmantot tikai tad, ja paredzētais mērķis vai attiecīgās darbības ir pietiekami saistītas ar pilnvaru īstenošanu; tā kā darbs, kas esot veikts saskaņā ar minēto līgumu, neesot bijis saistīts ar deputāta pilnvaru īstenošanu vai tā kā plānotais darbs neesot veikts, bet ka atalgojums, maldinot kompetento darbinieku, esot izmaksāts; tā kā šis maksājums Vācijas Federatīvajai Republikai esot radījis zaudējumus 97 400,00 EUR apmērā;

E.tā kā 2017.–2021. finanšu gadā Petr Bystron ar tā uzņēmuma nodokļu konsultantes starpniecību, kura vienīgais akcionārs un izpilddirektors ir viņš, Minhenes nodokļu iestādēm esot iesniedzis nepareizas PVN deklarācijas, kurās bija ietverti privāti izdevumi, kas nekādi ar minētā uzņēmuma komercdarbību saistīti nebija; tā kā šīs nepareizās informācijas dēļ PVN deklarācijās esot veikta nepamatota PVN atmaksa par kopējo summu 9949,17 EUR;

F.tā kā Petr Bystron Eiropas Parlamentā tika ievēlēts 2024. gada Eiropas vēlēšanās un iespējamā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā Eiropas Parlamenta deputāts viņš nebija;

G.tā kā inkriminētais nodarījums un no tā izrietošais pieprasījums atcelt Petr Bystron imunitāti nav saistīti nedz ar viedokli, ko viņš kā Eiropas Parlamenta deputāts ir paudis, nedz balsojumu, ko viņš veicis, pildot savus pienākumus saskaņā ar Protokola (Nr. 7) par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantu;

H.tā kā saskaņā ar Protokola (Nr. 7) par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. panta pirmās daļas a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta locekļiem savā valstī ir imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;

I.tā kā Vācijas Federālās Republikas Pamatlikuma 46. panta 2., 3. un 4. punkta normas ir šādas:

“2) Deputātu saukt pie atbildības vai aizturēt par sodāmu nodarījumu drīkst tikai, saņemot Bundestāga atļauju, ja vien deputāts nav aizturēts pārkāpuma izdarīšanas brīdī vai nākamās dienas laikā.3)Bundestāga piekrišana papildus tam ir nepieciešama arī par jebkuru citu deputāta personīgās brīvības ierobežojumu vai, ja pret viņu ir ierosināts 18. pantā paredzētais process.4)Jebkurš pret deputātu ierosinātais kriminālprocess vai ikviens 18. pantā paredzētais process, jebkāda aizturēšana vai jebkura cita personīgās brīvības ierobežošana ir jāaptur, ja to prasa Bundestāgs.”;

J.tā kā parlamentārās imunitātes mērķis ir aizsargāt Parlamentu un tā deputātus pret tiesvedību, kas tiek ierosināta par darbībām, kuras ir veiktas, pildot parlamentāros pienākumus, un kuras atrauti no šiem pienākumiem skatīt nevar;

K.tā kā saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 5. panta 2. punktu deputāta imunitāte nav deputāta personiska privilēģija, bet gan visa Parlamenta un tā deputātu neatkarības garantija;

L.tā kā šajā lietā Parlamentam nav pierādījumu par fumus persecutionis, proti, par faktiskiem apstākļiem, kas norādītu uz to, ka attiecīgā krimināllieta ir ierosināta, lai kaitētu konkrētā Eiropas Parlamenta deputāta politiskajai darbībai;

M.tā kā, no vienas puses, Parlaments nevar tikt pielīdzināts tiesai un, no otras puses, deputāts imunitātes atcelšanas procedūras kontekstā nevar tikt uzskatīts par apsūdzēto Vispārējās tiesas 2019. gada 30. aprīļa spriedums, Briois/Parlaments, T-214/18, ECLI:EU:T:2019:266.;