A.tā kā Lietuvas Republikas ģenerālprokurors 2024. gada 16. septembra vēstulē nosūtīja pieprasījumu atcelt Petras Gražulis imunitāti saistībā ar iespējamu noziedzīgu nodarījumu, kas ir paredzēts Lietuvas Republikas Kriminālkodeksa 170. panta 2. punktā, proti, par to, ka viņš publiski ir izsmējis konkrētu personu grupu un paudis nicinājumu minētās grupas seksuālās orientācijas dēļ;

B.tā kā pieprasījumā ir norādīts, ka Petras Gražulis tiek apsūdzēts par to, ka viņš publiski esot izsmējis, nomelnojis un pazemojis konkrētu cilvēku grupu un paudis savu nicinājumu pret viņiem viņu seksuālās orientācijas dēļ, kamēr viņš 2022. gada 26. maijā atradās Lietuvas Republikas Seima (“Seima”) koridoros, kad noslēdzās Seima sēde par civilo partnerību un kad viņš diskutēja ar kādu operatoru, pie kam šī diskusija tika filmēta un pārraidīta plašsaziņas līdzekļos; tā kā iespējamais toreizējam Seima deputātam Petras Gražulis inkriminētais noziedzīgais nodarījums notika 2022. gadā; tā kā pirmstiesas izmeklēšana notika 2022. un 2023. gadā un lieta tika nodota Viļņas apgabaltiesai 2024. gada janvārī; tā kā tolaik Petras Gražulis bija Seima deputāta imunitāte, bet 2023. gada 16. novembrī Seims bija devis piekrišanu kriminālprocesa pret viņu ierosināšanai;

C.tā kā 2024. gada jūnija Eiropas vēlēšanās Petras Gražulis tika ievēlēts Eiropas Parlamentā un tā kā iespējamā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā viņš nebija Eiropas Parlamenta deputāts;

D.tā kā iespējamais noziedzīgais nodarījums un no tā izrietošais pieprasījums atcelt Petras Gražulis imunitāti nav saistīti nedz ar viedokli, ko viņš kā Eiropas Parlamenta deputāts ir paudis, nedz balsojumu, ko viņš ir veicis, pildot savus pienākumus saskaņā ar Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantu;

E.tā kā Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. panta pirmās daļas a) punkts paredz, ka Eiropas Parlamenta locekļiem savā valstī ir imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;

F.tā kā saskaņā ar Lietuvas Republikas Konstitūcijas 62. pantu “Seima loceklis ir neaizskarams. Seima deputātu par izdarītu noziedzīgu nodarījumu nevar ne tiesāt, ne apcietināt, ne kā citādi ierobežot viņa brīvību, ja tam nepiekrīt Seims. Seima deputātu ne par Seimā veiktu balsošanu, ne par tajā izdarītiem izteikumiem pie atbildības saukt nevar. Tomēr saskaņā ar spēkā esošajām tiesībām pret viņu var celt apsūdzību par personas aizskaršanu vai neslavas celšanu”;

G.tā kā parlamentārās imunitātes mērķis ir aizsargāt Parlamentu un tā deputātus pret juridiskiem procesiem, kas tiek ierosināti, pamatojoties uz darbībām, kuras ir veiktas, pildot deputāta pienākumus, un kuras atrauti no šiem pienākumiem skatīt nevar;

H.tā kā saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 5. panta 2. punktu deputāta imunitāte nav deputāta personiska privilēģija, bet gan visa Parlamenta un tā deputātu neatkarības garantija;

I.tā kā šajā lietā Parlamentam nav pierādījumu par fumus persecutionis, proti, par faktiskiem apstākļiem, kas norādītu uz to, ka attiecīgā krimināllieta ir ierosināta, lai kaitētu attiecīgā Eiropas Parlamenta deputāta politiskajai darbībai;

J.tā kā, no vienas puses, Parlaments nevar tikt pielīdzināts tiesai un, no otras puses, attiecīgais deputāts imunitātes atcelšanas procedūras kontekstā nevar tikt uzskatīts par apsūdzēto Vispārējās tiesas 2019. gada 30. aprīļa spriedums, Briois/Parlaments, T-214/18, ECLI:EU:T:2019:266.;