1.atzīst, ka EIB ir darbojusies efektīvi un lietderīgi apstākļos, ko raksturo būtiskas globālas problēmas, tostarp ģeopolitiskā spriedze, klimata pārmaiņu ietekme un citi faktori, kas ietekmē pasaules ekonomiku; ierosina, veicot pārdomātu analīzi, izskatīt EIB efektivitāti un lietderību un tajā galvenokārt koncentrēties uz tās ietekmi uz konkurētspēju un izaugsmi;

2.atzīst, ka augsto procentu likmju un ierobežoto publisko finanšu kontekstā EIB finansējums kļūst arvien svarīgāks; sagaida, ka EIB problemātiskās ekonomiskās perspektīvas un pieaugošās globālās konkurences kontekstā pievērsīsies tādiem ES konkurētspējas ierobežojumiem kā svārstīgās enerģijas cenas, prasmju trūkums galvenajās nozarēs un nepietiekami ieguldījumi inovācijā un jaunajās tehnoloģijās;

3.norāda, ka saskaņā ar starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS) EIB grupas 2023. gada konsolidētie pārskati uzrāda pārliecinošu rezultātu: 2,272 miljardi EUR (2022. gadā — 2,327 miljardi EUR), kas liecina par 2,4 % samazinājumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu; prasa detalizēti izanalizēt faktorus, kas veicināja šādu samazinājumu, jo īpaši tāpēc, ka šo periodu raksturo stabila ekonomikas izaugsme; konstatē, ka EIB rezerves 2023. gadā sasniedza vairāk nekā 56 miljardus EUR (53,9 miljardi EUR 2022. gadā un 36 miljardi EUR 2014. gadā);

4.norāda, ka EIB kopējais likviditātes rādītājs līdz 2023. gada beigām saglabājās gandrīz iekšēji noteiktajās robežās un ka EIB pirmā līmeņa pamata kapitāla (CET 1) rādītājs 2023. gadā bija 33,1 %, kas ir ievērojami augstāks nekā citu svarīgāko Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzraudzībā esošo iestāžu vidējais rādītājs; uzsver, ka Eiropas Investīciju bankas AAA kredītreitings ar “stabilu” perspektīvu ir svarīgs tirgus finansējuma iegūšanai preferenciālo likmju robežās uz labvēlīgiem nosacījumiem un tas būtu jāsaglabā; uzsver, ka EIB augstais kredītstāvoklis ir tās veiksmīgā uzņēmējdarbības modeļa priekšnosacījums;

5.aicina EIB saglabāt savu spēcīgo kapitāla pozīciju un pastāvīgi augsto peļņu, taču norāda, ka Bankai potenciāli var absorbēt iespējamās peļņas svārstības, neradot risku ne akcionāru kapitālam, ne tās kredītreitingam, tā spēj uzņemties lielāku risku stratēģisko investīciju jomā un ir labi aprīkota, lai vairāk investētu inovatīvos projektos ar augstāku risku, kurus privātais kapitāls parasti vilcinās atbalstīt;

6.aicina EIB uzlabot savu institucionālo pārredzamību, publicējot detalizētākus Direktoru padomes sanāksmju protokolus, tostarp balsošanas protokolus un konkrētu projektu pamatojumus, vienlaikus stingri ievērojot likumā paredzēto konfidencialitāti gadījumos, kad tas obligāti nepieciešams;

7.uzsver, ka 2023. gadā EIB izmaksātās summas sasniedza 54,4 miljardus EUR, no kuriem 53,4 miljardi EUR no EIB pašu resursiem (2022. gadā attiecīgi 54,3 miljardi EUR, no kuriem 53,3 miljardi EUR no EIB pašu resursiem); konstatē, ka 2023. gadā EIF ieguldījumi privātajā kapitālā sasniedza 139,7 miljonus EUR (2022. gadā — 113,7 miljoni EUR); norāda, ka, pamatojoties uz ekonomikas modeli, ko kopīgi izstrādājuši EIB Ekonomikas departaments un Komisijas Kopīgais pētniecības centrs, tiek sagaidīts, ka EIB grupas 2023. gada kopējās investīcijas ES līdz 2027. gadam ES 27 dalībvalstīs radīs aptuveni 1 460 000 jaunu darbvietu un palielinās ES IKP par 1,03 procentpunktiem; aicina EIB grupu nodrošināt līdzsvarotāku investīciju ģeogrāfisko sadalījumu, lai maksimāli palielinātu to ietekmi visos ES reģionos, veicinot saskaņotu un iekļaujošu izaugsmi visā Savienībā un īpašu uzmanību pievēršot nepietiekami pārstāvētām un mazāk attīstītām teritorijām;

8.atgādina, ka EIB statūtos ir noteikts tās darbinieku izcelsmes ģeogrāfiskais līdzsvars un ka darbinieku atlases pamatā ir jābūt nopelniem, taču ir arī jāņem vērā visu dalībvalstu valstspiederīgo taisnīga pārstāvība; mudina Banku pastāvīgi uzraudzīt savu darbinieku izcelsmes ģeogrāfisko līdzsvaru un vajadzības gadījumā attiecīgi pielāgot darbā pieņemšanas procedūras;

9.norāda uz EIB grupas apņēmību stingri apkarot krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešanu, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu; prasa vēl vairāk pastiprināt pārredzamību pār galasaņēmējiem, uzraudzības mehānismus un piekļuvi publiskai informācijai, lai nodrošinātu pilnīgu pārskatatbildību;

10.uzsver, ka EIB kā ES struktūrai būtu pilnībā jāsaskaņo sava pārredzamības prakse ar standartiem, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 1049/2001 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem, OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2001/1049/oj. par publisku piekļuvi dokumentiem; aicina Banku nodrošināt ar finansētajiem projektiem un pieņemtajiem lēmumiem saistīto dokumentu proaktīvu izpaušanu, pieļaujot tikai ierobežotu skaitu un pamatotus izņēmumus; atkārtoti uzsver, cik svarīga ir reāla publiska piekļuve kā institucionālās pārskatatbildības stūrakmens;

11.atzinīgi vērtē 2023. gada 13. decembrī pieņemto EIB grupas 2024.–2026. gada darbības plānu, kurā apkopotas prioritātes un darbības EIB grupas stratēģijas īstenošanai nākamajos trīs gados; prasa pielāgoties jaunajiem tirgus apstākļiem, tostarp vienkāršot un samazināt birokrātiju, lai likvidētu šķēršļus MVU finansēšanai, kuras apjomi ievērojami jāpalielina; atzīst, ka darbībām un pilnvarām, kas ietver augstāku risku, ir izšķiroša nozīme efektīva atbalsta sniegšanā nozarēm ar augstu pievienoto vērtību un inovatīvām nozarēm;

12.atgādina, ka EIB grupai ar InvestEU regulu Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/523 (2021. gada 24. marts), ar ko izveido programmu InvestEU un groza Regulu (ES) 2015/1017, OV L 107, 26.3.2021., 30. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/523/oj. ir piešķirti 75 % (19,6 miljardi EUR) no ES budžeta garantijas; uzsver, ka 2023. gadā vien EIB apstiprināja 30 InvestEU atbilstīgas darbības un to kopējā summa sasniedza 9,1 miljardu EUR; uzskata — lai saglabātu konkurētspēju, ir vajadzīgas ievērojamas, galvenokārt privātā sektora, investīcijas; uzskata, ka koncentrēšanās uz inovatīviem projektiem, jaunuzņēmumiem un augošiem uzņēmumiem uzlabotu Eiropas konkurētspēju un izaugsmi; norāda, ka tādēļ ir jāmobilizē privātie ieguldījumi; tāpēc aicina EIB uzņemties nozīmīgāku lomu stratēģiskā riska mazināšanā, izmantojot garantijas, ar kurām veicina privātā kapitāla investīcijas;

13.aicina EIB grupu, ja iespējams un ievērojot datu aizsardzības pienākumus, sistemātiski atklāt savu finansēšanas darījumu galasaņēmējus, jo īpaši projektiem, ko atbalsta saskaņā ar ES budžeta garantijām un pilnvarām, lai nodrošinātu sabiedrības uzticēšanos un pārraudzību;

14.uzsver, ka pašreizējās 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmas ietvaros EIB pārvalda 87 Komisijas dotās pilnvaras, bet, ja ieskaita pilnvaras, kas saistītas ar dalītu pārvaldību un ko piešķīrušas vietējās pašvaldības un dalībvalstis, tad pilnvaru aptuvenais kopskaits ir 130; norāda, ka EIB par šīm pilnvarām sagatavo ne mazāk kā 457 ziņojumus gadā; norāda — lai varētu labāk izmantot resursus, ir nepieciešama birokrātijas samazināšana un vienkāršošana;

15.uzsver, ka EIB pārvalda sešas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) pilnvaras četrās dalībvalstīs, kas apstiprinātas 2021. gadā (Grieķija un Itālija), 2022. gadā (Rumānija) un 2024. gadā (Spānija), ar kopējo vērtību 8,7 miljardu EUR apmērā; atzīst, ka tādu instrumentu pieņemšana, kuru pamatā ir ar izmaksām nesaistīts finansējums un kuru apjoms līdz ar ANM ir ievērojami pieaudzis, pēc būtības palielina kļūdu un dubultas finansēšanas risku; pauž bažas par ANM īstenošanas pārredzamību, revīziju un uzraudzību; aicina EIB sadarboties ar dalībvalstīm, lai risinātu valdības spēju ierobežojumu problēmu un tehnisko prasmju trūkumu nolūkā nodrošināt, ka ANM resursi tiek pārvaldīti pēc iespējas efektīvāk, ievērojot valsts struktūru un visas ANM ziņošanas prasības, jo īpaši investīciju projektu un reformu īstenošanas jomā; mudina Komisiju un EIB, pildot padomdevējas funkcijas, atturēties no tādu jaunu finansēšanas mehānismu ierosināšanas, kuru pamatā ir ANM modelis, taču neveikt korektīvus pasākumus ne tagad, ne arī nākamajā daudzgadu finanšu shēmā laikposmam pēc 2027. gada; uzsver — lai gan EIB tiecas uz vienkāršošanu, ar to tā nedrīkst apdraudēt ne ES resursu pārvaldības pareizību, ne savu spēju nodrošināt pārraudzību un pārskatatbildību, kā noteikts Līgumos;

16.prasa veikt neatkarīgu un visaptverošu revīziju par visiem EIB grupas pārvaldītajiem riska dalīšanas instrumentiem, tostarp tiem, kas saistīti ar ANM, lai nodrošinātu visaugstākos pārredzamības, pārskatatbildības un dubultas finansēšanas risku novēršanas standartus;

17.atzīmē EIB pastāvīgo atbalstu energoapgādes drošībai, kas galvenokārt izpaužas kā elektrotīklu un pārrobežu infrastruktūras stiprināšana, enerģijas pieprasījuma samazināšana ar energoefektivitātes projektiem un mazoglekļa elektroenerģijas ražošanas veicināšana; atzinīgi vērtē EIB atbalstu jaunām enerģētiskās drošības dimensijām, piemēram, pieprasījumreakcijai un enerģijas uzglabāšanai, un to, ka tā ir veicinājusi enerģētikas pārkārtošanai nepieciešamo kritiski svarīgo izejvielu (KSI) ilgtspējīgas piegādes attīstību; prasa steidzami analizēt šo līdz šim īstenoto projektu reālo ietekmi, jo īpaši uz enerģijas pieejamību un izmaksām, kā arī Eiropas uzņēmumu vispārējo konkurētspēju;

18.atkārtoti norāda, ka ir jārisina enerģētiskās nabadzības problēma, un uzsver, ka ir vajadzīga taisnīga un iekļaujoša enerģētikas pārkārtošana; atgādina, ka enerģētikas krīze saasina inflāciju, palielina pārtikas trūkumu un apgrūtina mājsaimniecību budžetus; mudina EIB izmantot Taisnīgas pārkārtošanās mehānismu un Modernizācijas fondu, lai atbalstītu reģionus un iedzīvotājus, kurus enerģētikas pārkārtošana skar visvairāk; uzsver, ka ir svarīgi Taisnīgas pārkārtošanās mehānismu izmantot to darba ņēmēju un reģionu atbalstam, kurus skar pakāpeniska atteikšanās no fosilā kurināmā, nodrošinot viņiem piekļuvi pārkvalificēšanai un kvalitatīvām darbvietām; atzīst, ka daudzas nozares cīnās ar problēmām, kas izriet no pielāgošanās zaļā kursa mērķiem un enerģētikas krīzes un inflācijas radīto grūtību kombinētas ietekmes; uzsver, ka inovatīvu mazoglekļa tehnoloģiju ieviešanas paātrināšanai to izmaksas būtu jāsamazina līdz līmenim, kas var konkurēt ar fosilo kurināmo, un tās jāpielāgo pašreizējai zaļās politikas reformai;

19.atzīst, ka plāns REPowerEU ir būtisks jaunais ES politikas elements reakcijā uz enerģētikas krīzi; norāda, ka 2023. gada jūlijā EIB grupa palielināja 2022. gada oktobrī pieņemto finansējuma saistību mērķus, piešķiramo summu līdz 2027. gadam paaugstinot no 30,0 līdz 45,0 miljardiem EUR (REPowerEU+), lai paplašinātu centienus ES enerģētiskās drošības atbalstam; prasa sniegt skaidru pārskatu par enerģētikas projektu iespējamo dubulto finansēšanu;

20.uzsver, ka 2023. gadā EIB piešķīra aptuveni 21,4 miljardu EUR lielu finansējumu ar enerģētiku saistītiem projektiem, un no tiem aptuveni 19,8 miljardi EUR tika piešķirti projektiem Eiropas Savienībā, bet 1,6 miljardi EUR — ārpus ES; uzskata, ka ir jāpalielina ne tikai ar enerģētiku saistītu projektu finansējuma apjoms, bet arī investīciju efektivitāte; šajā sakarībā uzsver, cik svarīgs ir EIB apvienotais kompetentas tehniskās palīdzības un inovatīva finansiālā atbalsta piedāvājums, un mudina Banku paplašināt uzņēmējiem piedāvāto inovatīvo finansēšanas produktu klāstu, kas būtu plašāks par standarta tirgus piedāvājumu;

21.uzskata, ka ūdeņradis un tā atvasinājumi, jo īpaši tie, kas iegūti no atjaunīgās enerģijas avotiem, var būtiski veicināt ES dekarbonizācijas mērķus un mazināt atkarību no fosilā kurināmā; mudina EIB uzņemties vadošo lomu privāto investīciju mobilizēšanā, jo tās ir būtiskas ūdeņraža ražošanas izvēršanai visā ES, kā arī nodrošināt tehnoloģisko neitralitāti un atbalstīt dažādus inovatīvus dekarbonizācijas risinājumus, tostarp turpmākus zinātniskos pētījumus ar mērķi uzlabot un stabilizēt ūdeņraža tehnoloģijas efektivitāti; mudina Banku apsvērt šādu projektu izmaksu lietderību, ņemot vērā to kopējo dzīves ciklu;

22.atzinīgi vērtē EIB grupas nozīmīgo lomu ES aizsardzības un drošības politikas atbalstīšanā — finansējuma nodrošināšanu un privāto investīciju piesaisti nolūkā uzlabot Savienības stratēģisko autonomiju un noturību; uzsver EIB investīciju spēju nozīmi, atbalstot iniciatīvas, kas palīdz stiprināt ES aizsardzības nozari, attīstīt kiberdrošības infrastruktūru un veicināt inovāciju kritiskās aizsardzības tehnoloģijās;

23.atzinīgi vērtē to, ka drošība un aizsardzība Bankas stratēģiskajā ceļvedī 2024.–2027. gadam ir noteiktas par vienu no galvenajām prioritātēm; uzsver, ka 2024. gada maijā EIB Direktoru padome apstiprināja EIB grupas drošības un aizsardzības nozares rīcības plānu, ar kuru īsteno EIB grupas 2022. gada stratēģisko Eiropas drošības iniciatīvu — tās mērķis ir atbalstīt inovāciju divējāda lietojuma tehnoloģijās, lai palielinātu atbalstu ES drošības un aizsardzības nozarei; ar gandarījumu norāda, ka EIB grupas atbalsts tiek sniegts drošības un aizsardzības nozares MVU un inovatīviem jaunuzņēmumiem saskaņā ar divējāda lietojuma principu, ievērojot ticama civila lietojuma kritēriju, bet atsakoties no ieņēmumu pārbaudes; atzinīgi vērtē EIB Direktoru padomes 2025. gada 21. marta lēmumu paplašināt Bankas tiesības finansēt Eiropas drošības un aizsardzības nozari un infrastruktūru, nodrošinot, ka izslēgto darbību tvērums ir pēc iespējas ierobežots;

24.atzinīgi vērtē EIB mērķtiecīgās investīcijas gan aizsardzības, gan civilajā infrastruktūrā un uzsver, ka ir vajadzīgas stratēģiskas investīcijas tehnoloģijās, kas kalpo gan civiliem, gan aizsardzības mērķiem un atbilst plašākiem ES mērķiem veicināt inovāciju un uzlabot Savienības drošību; aicina EIB grupu pārskatīt savas jaunās divējāda lietojuma preču politikas paplašināšanas ietekmi;

25.uzsver MVU, jaunuzņēmumu un uzņēmumu ar vidēji lielu kapitālu nozīmi drošības un aizsardzības nozares un kopēja Eiropas aizsardzības tirgus izveidē; uzskata, ka mazākie tirgus dalībnieki var izšķirosi stiprināt Savienības spējas izstrādāt inovatīvus aizsardzības ražojumus un autonomiju šajā jomā; mudina EIB turpināt atbalstīt pārrobežu sadarbību pētniecības un izstrādes jomā, jo īpaši paverot iespēju mazākiem tirgus dalībniekiem piedalīties aizsardzības piegādes ķēdēs; uzsver, ka lielākas EIB investīcijas aizsardzības nozarē var veicināt komercbanku ieguldījumus šajā jomā, un uzskata, ka tādēļ, izsniedzot aizdevumus MVU, ir jāpiemēro lielāka elastība;

26.norāda, ka aizsardzības un drošības nozares atbalstam piešķirtie resursi galvenokārt nāk no Eiropas Aizsardzības fonda (EAF) (8 miljardi EUR), EIB stratēģiskās Eiropas drošības iniciatīvas (SESI) (8 miljardi EUR) un Eiropas Aizsardzības industrijas programmas (EDIP) (1,5 miljardi EUR); prasa piešķirt īpašu kapitālu aizsardzībai un vēl vairāk pielāgot atbilstīgo investīciju apjomu, lai pildītu ambiciozo uzdevumu, kas EIB grupai noteikts baltajā grāmatā par Eiropas aizsardzības gatavību 2030, proti, veicināt mieru un drošību Eiropā; atzinīgi vērtē 8 miljardu EUR no EIB esošās SESI iekļaušanu transversālā un pastāvīgā publiskās politikas mērķī un iepriekš noteiktā finansējuma maksimālā apjoma atcelšanu šajā jomā; uzskata, ka šie pasākumi ļaus Bankai reaģēt uz investīciju vajadzībām drošības un aizsardzības jomā un vienlaikus turpināt savu darbību un saglabāt spēcīgo finansiālo stāvokli; uzskata, ka Valdes 2024. gada jūnija lēmums palielināt bankas sviras rādītāju ļaus palielināt investīcijas stratēģiski svarīgās jomās, tostarp drošībā un aizsardzībā;

27.uzsver pievienoto vērtību, ko sniedz inovatīvie pasākumi, kurus EIB ir pieņēmusi, lai paātrinātu ieguldījumus drošībā un aizsardzībā, un vienas pieturas aģentūra, kas darbojas kā vienots piekļuves punkts klientiem un ārējām ieinteresētajām personām, kurām banka piedāvā ekspertu palīdzību, lai optimizētu piekļuvi SESI sniegtajam finansējumam un paātrinātu tā piešķiršanu; mudina EIB turpināt izstrādāt un īstenot saskaņotos pasākumus, ar kuriem vienkāršo procedūras klientiem un vēl vairāk paātrina ieguldījumu procesus, vienlaikus nodrošinot AAA reitinga saglabāšanu;

28.ar atzinību norāda, ka 2023. gada jūnijā EIB apstiprināja SESI investīciju palielinājumu no 6,0 līdz 8,0 miljardiem EUR Eiropas Savienības drošībai 2022.–2027. gadā un ka tās turpmāk aptvers arī kosmosa un kiberdrošības nozari; mudina EIB stiprināt institucionālo partnerību ar ES Kosmosa programmas aģentūru un citiem potenciāli iesaistītiem partneriem saskaņā ar ES konkurences noteikumiem;

29.atzinīgi vērtē EIB sadarbību ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp dalībvalstu valdībām, Eiropas Aizsardzības aģentūru (EAA) un NATO Inovāciju fondu; īpaši atzinīgi vērtē EIB grupas sadarbību ar EAA un to, ka 2024. gada 3. oktobrī tika parakstīts abu struktūru saprašanās memoranda atjauninātā versija, kas ļaus tām stiprināt stratēģiskās partnerības un kopīgi apzināt finansējuma vajadzības, lai labāk atbalstītu pētniecību, izstrādi un inovāciju drošības un aizsardzības jomā Savienībā;

30.aicina EIB vēl uzlabot šādu sadarbību ar galvenajām ieinteresētajām personām, lai palielinātu ietekmi, sinerģiju un papildināmību ar ES aizsardzības programmām, nodrošinot, ka tās sniegtās investīcijas papildina plašākus ES aizsardzības politikas mērķus un palīdz panākt apjomradītus Eiropas aizsardzības spēju ietaupījumus; aicina EIB uzlabot reģionālo drošību un noturību, jo īpaši Austrumeiropā un Vidusjūras reģionā, izveidojot infrastruktūru, kas atbalsta reģionālo drošību un veicina ciešāku ES dalībvalstu sadarbību aizsardzības jomā; turklāt uzsver, ka ir svarīgi izpētīt sadarbību ar NATO Inovāciju fondu, lai līdztekus EIF aizsardzības kapitāla mehānisma ieviešanai uzlabotu tehnoloģiju jaunuzņēmumu piekļuvi finansējumam;

31.prasa EIB uzņemties lielāku risku projektos, kas nodrošina pamatpakalpojumus, kuriem ilgtermiņā ir skaidri un izmērāmi ieguvumi; tādēļ atzinīgi vērtē EIB grupas darbības un pasākumus mājokļu un sociālās infrastruktūras jomā, kas veicina mājokļus par pieņemamu cenu, sociālo iekļaušanu un reģionālo attīstību, kā arī atbalsta ilgtspēju un inovāciju; aicina EIB par prioritāti noteikt ieguldījumus šo mērķu sasniegšanā, lai panāktu labāku ekonomikas izaugsmi, sociālo iekļaušanu un reģionālo kohēziju, kā arī atbalstītu ES ilgtspējas mērķus; aicina banku koncentrēties uz ilgtspējīgu pilsētu attīstību un iekļaujošu izaugsmi, nodrošinot, ka tiek apmierinātas ES mājokļu un infrastruktūras vajadzības spēcīgākas, saliedētākas un pārtikušākas Eiropas veidošanai;

32.uzsver, ka pēdējos gados ir ievērojami palielinājušās mājokļu iegādes un īres izmaksas, kas samazina to pieejamību izmaksu ziņā daudzās ES lielpilsētās un ierobežo piekļuvi mājokļiem; uzsver, ka EIB ir jāuzņemas lielāka loma mājokļu krīzes novēršanā; atzinīgi vērtē atbalsta sociālajai infrastruktūrai iekļaušanu EIB grupas astoņās stratēģiskajās prioritātēs 2024.–2027. gadam un piekrīt, ka investīcijas energoefektīvos, ilgtspējīgos un pieejamos mājokļos un viegli pieejamā izglītībā ir būtiskas tam, lai palielinātu produktivitāti un veicinātu spēcīgu un noturīgu sabiedrību; mudina EIB par prioritāti noteikt ieguldījumus mājokļu kooperatīvos, energoefektīvos sociālajos mājokļos un renovācijas projektos, kas paredzēti mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem; uzskata — lai novērstu ES investīciju mājokļos būtisko nepietiekamību, ir jāpārvar gan finansiāli, gan nefinansiāli šķēršļi un ir plašos apmēros jāmobilizē resursi un spējas;

33.atzinīgi vērtē to, ka EIB sadarbībā ar Komisiju ir ierosinājusi Eiropas mēroga investīciju platformu, kuras mērķis ir veicināt ilgtspējīgus mājokļus par pieņemamu cenu un kurā apvienoti konsultāciju pakalpojumi un finansējums, un mudina iesaistītās puses turpināt šo iniciatīvu;

34.atzinīgi vērtē EIB apņemšanos mazināt spiedienu uz mājokļu tirgiem Eiropā; uzsver, ka pēdējos gados ir ievērojami palielinājušās mājokļu iegādes un īres cenas, kas samazina daudzu ES lielpilsētu teritoriju pieejamību dzīvošanai augsto izmaksu dēļ un apgrūtina piekļuvi mājokļiem; uzsver, ka saskaņā ar EIB veikto analīzi, lai apmierinātu pieprasījumu, ES ir vajadzīgi aptuveni 1,5 miljoni jaunu mājokļu gadā un ir jāatjauno aptuveni 75 % no ES ēku fonda —tas nozīmē vēl papildu 5 miljonus mājokļu gadā; atzinīgi vērtē to, ka EIB atbalsta esošo mājokļu atjaunošanu un jaunu sociālo mājokļu par pieņemamu cenu būvniecību; mudina EIB mobilizēt lielāku dalībvalstu finansējumu mājokļu projektiem par pieņemamu cenu;

35.nolūkā nodrošināt vieglāku piekļuvi EIB finansējumam prasa pirms projektu apstiprināšanas vietējo un reģionālo pašvaldību atbalsta interesēs pastiprināt tehnisko palīdzību un zināšanas finanšu jomā, jo īpaši apgabalos ar zemu investīciju kapacitāti; uzskata, ka sadarbībai ar vietējām iestādēm, vietējām pašvaldībām un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem būtu jāveicina tādu sociālo mājokļu plānošana, kas būtu piemēroti visiem un jo īpaši neaizsargātākajām personām; apzinās, ka EIB darbības efektivitāte mājokļu un sociālās infrastruktūras jomā ir atkarīga arī no politikas un regulatīvo šķēršļu novēršanas;

36.norāda, ka 2023. gadā EIB piešķīra finansiālu atbalstu 8,3 miljardu EUR apmērā energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem (65 % no tiem ēku energoefektivitātei); aicina EIB par prioritāti noteikt ilgtermiņā pieejamus risinājumus par pieņemamu cenu un ilgtspējīgas investīcijas, piemēram, energoefektīvu renovāciju un neapdzīvoto ēku atkalizmantošanu;

37.uzskata, ka ar to saistītajām investīcijām būtu jānodrošina pietiekama ilgtspēja, pirms tiek atļauts nomainīt kādu galalietotāju vai izmantošanas veidu;

38.aicina EIB balstīties uz savu ilggadējo pieredzi kā Eiropas investīciju paātrinātājai un izmantot savu potenciālu arī izglītības un apmācības un veselības aprūpes nozarēs, tostarp sniedzot konsultāciju pakalpojumus; aicina Banku stiprināt atbalstu veselības aprūpes spējām gan ES, gan ārpus tās, tā nodrošinot spēcīgāku Eiropas lomu pasaulē;

39.uzsver, ka MVU, jaunuzņēmumiem un augošiem uzņēmumiem ir būtiska nozīme ES ekonomikā; norāda, ka šiem uzņēmumiem ir ļoti grūti piekļūt finansējumam un tirgiem un piesaistīt talantus un ka tas ierobežo to izaugsmi; ir pārliecināts, ka uzņēmējdarbības izaugsme, dinamisms un publiskās investīcijas ir būtiskas inovācijas, konkurētspējas un produktivitātes veicināšanai; mudina EIB grupu turpināt risināt šīs problēmas, jo īpaši pašreizējā ģeopolitiskajā kontekstā, izmantojot pielāgotas finanšu programmas, riska dalīšanas mehānismus un mērķtiecīgus finanšu instrumentus, kā arī nodrošināt publisko resursu papildu atbalstu šiem mērķiem un nepieļaut privātā kapitāla izstumšanu; norāda — lai veicinātu aizdevumus uzņēmumiem, dažādus instrumentus var apvienot atbilstoši kontekstam un dažādi EIB grupas instrumenti ir paredzēti dažādu tirgus nepilnību novēršanai un uzņēmumu veidiem; uzsver, ka pirms projektu apstiprināšanas ir jāsniedz tehniska palīdzība MVU, lai uzlabotu to piekļuvi EIB finansējumam;

40.norāda, ka labi funkcionējoša vērtspapīrošanas tirgus izveide var būt svarīgs pirmais solis ceļā uz spēcīgas kapitāla tirgu savienības (KTS) izveidi; uzskata, ka KTS sniegs labumu patērētājiem un MVU, piedāvājot augsta ienesīguma ieguldījumu iespējas reālajā ekonomikā, un galu galā veicinās riska kapitāla tirgu, uzlabojot piekļuvi diversificētiem finansējuma avotiem; uzskata, ka Eiropas kapitāla finansējumu Eiropas augošajiem uzņēmumiem vajadzētu noteikt par prioritāti, sekojot Eiropas Tehnoloģiju čempionu iniciatīvas piemēram — tā tika uzsākta 2023. gada februārī, lai finansētu daudzsološus Eiropas tehnoloģiju uzņēmumus un novērstu uzņēmumu pārdošanu ārvalstu ieguldītājiem Eiropas investīciju trūkuma dēļ; mudina EIF izpētīt iespēju uzsākt šīs iniciatīvas otro paaudzi; norāda, ka Eiropas augošo uzņēmumu atbalsta iniciatīva, kuras mērķis ir nodrošināt izšķirīgi svarīgu finansējumu Eiropas augsto tehnoloģiju uzņēmumiem to vēlīnajā attīstības posmā, papildina Eiropas Tehnoloģiju čempionu iniciatīvu; norāda, ka šiem ieguldījumiem vajadzētu būt saskaņā ar politikas pasākumiem ES un dalībvalstu līmenī; apzinās Eiropas riska kapitāla tirgus salīdzinošās nepilnības attiecībā pret citu konkurentu tirgiem un to, ka Eiropas jaunuzņēmumiem un augošajiem uzņēmumiem bieži vien ir jāpārceļ sava darbība, jāmeklē ārvalstu pircēji vai jāpaļaujas uz citiem ar riska kapitālu nesaistītiem finansējuma avotiem, kas ir mazāk piemēroti straujai izaugsmei;

41.atzinīgi vērtē Eiropas Investīciju fonda (EIF) misiju atbalstīt Eiropas mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu piekļuvi finansējumam; uzskata, ka EIF būtu būtiski jāpalielina savas Eiropas iespējkapitāla ekosistēmas veidošanas darbības, tomēr jāsaglabā ģeopolitisko līdzsvaru; prasa stiprināt EIF darbības, lai varētu palielināt ieguldījumus strauji augošās nozarēs, uzlabot riska dalīšanu starp publiskajiem un privātajiem ieguldītājiem un visā Eiropā veicināt inovācijas; uzskata, ka ir jāuzrauga atbalsta mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem pieauguma rādītāji;

42.mudina EIF turpināt izstrādāt savus uzraudzības instrumentus, lai varētu labāk izsekot līdzi izmaiņām riska kapitāla fondu un MVU finansēšanas darbību ilgtermiņa rezultātos, jo īpaši attiecībā uz darbvietu radīšanu, inovāciju izplatību un reģionālo ietekmi; uzsver arī lielo Eiropas uzņēmumu, jo īpaši to, kas darbojas tādās svarīgās nozarēs kā enerģētika, aizsardzība un infrastruktūra, izšķirošo lomu Eiropas ekonomikas struktūrā; prasa īstenot līdzsvarotu pieeju, kas nodrošina, ka EIB turpina atbalstīt lielos Eiropas uzņēmumus investīciju kapitāla nodrošināšanā lielajiem projektiem un pētniecības un attīstības iniciatīvām, lai tādā veidā uzlabotu Eiropas konkurētspēju pasaulē;

43.pauž atzinību par EIB grupas sniegto atbalstu aptuveni 400 000 MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu — 2023. gadā vien tika piešķirts finansējums 31,1 miljarda EUR apmērā, tajā skaitā aizdevumi un garantijas uzņēmumiem (14,9 miljardus EUR no tiem piešķīris EIF), un tā rezultātā tika mobilizēti vairāk nekā 134 miljardi EUR, un norāda, ka EIB grupa šajā nolūkā sadarbojās ar gandrīz 300 partneriestādēm visā Eiropā; mudina EIB arī turpmāk uzlabot finansējuma pieejamību MVU, kuriem bieži ir grūti piekļūt tradicionālo finanšu iestāžu finansējumam, un tiem nodrošināt mērķtiecīgu finansējumu, kas vajadzīgs izaugsmei un uzplaukumam; atzinīgi vērtē partneriestāžu skaita pastāvīgu palielināšanu, lai panāktu plašu ģeogrāfisko un nozaru tvērumu, un prasa to turpināt;

44.atgādina, ka 2023. gadā beidzās Eiropas Garantiju fonda izmantošana, kura maksājumu mērķis bija palīdzēt MVU (aptuveni 200 000 visā ES) atgūties no pandēmijas negatīvās ietekmes; atkārtoti uzsver iepriekšējās rezolūcijās paustās bažas par lēmumu pieņemšanas procesu pārredzamību un informāciju par galasaņēmējiem;

45.atzinīgi vērtē to, ka EIF pasākumi attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, terorisma finansēšanas apkarošanu un nodokļu apiešanu ietver produktu un darījumu riska novērtējumus, rūpīgu darījumu partneru uzticamības pārbaudi un pārbaudes par to, vai uz īpašumtiesību struktūru un galvenajiem īpašniekiem neattiecas sankcijas vai nelabvēlīgas ziņas medijos; atzinīgi vērtē to, ka ir ieviesta obligāta darbinieku apmācība un noslēgts nolīgums ar Luksemburgas Finanšu ziņu vākšanas vienību attiecībā uz ziņošanu par visiem konstatētajiem aizdomīgajiem darījumiem un turpmākajiem pasākumiem saistībā ar tiem;

46.aicina EIB grupu izveidot visaptverošu un saistošu grupas līmeņa trauksmes cēlēju aizsardzības politiku saskaņā ar Direktīvu (ES) 2019/1937 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1937 (2019. gada 23. oktobris) par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, OV L 305, 26.11.2019., 17. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2019/1937/oj., nodrošinot drošus ziņošanas kanālus, aizsardzību pret represijām un pilnīgus turpmāko pasākumu mehānismus;

47.atzinīgi vērtē to, ka kohēzijas politikas ievirzē 2021.–2027. gadam EIB apņēmās vismaz 40 % no sava kopējā finansējuma Eiropas Savienībā laikposmā 2022.–2024. gadā atvēlēt projektiem kohēzijas reģionos; norāda, ka 2023. gadā šāds finansējums sasniedza 29,8 miljardus EUR — 45 % no Bankas kopējā parakstīto darījumu apjoma ES; uzsver, ka EIB finansējuma daļa, kas piešķirta mazāk attīstītiem reģioniem, palielinājās no 24 % 2022. gadā līdz 26 % 2023. gadā un sasniedza 17,2 miljardus EUR, kas ievērojami pārsniedz EIB kohēzijas ievirzē 2023. gadam noteikto mērķrādītāju (21 %); atkārtoti prasa EIB turpināt uzraudzīt, analizēt un novērst trūkumus, kas neļauj atsevišķiem reģioniem vai valstīm pilnībā izmantot EIB finansiālo atbalstu un palīdzību;

48.atzīst EIF lomu veicināt ekonomisko un sociālo kohēziju Savienībā ar plašu finanšu instrumentu klāstu; norāda, ka EIF saistības kredīta garantijās, riska kapitālā un privātā kapitāla ieguldījumos kohēzijas reģionos 2023. gadā bija 6,8 miljardi EUR (48 % no kopējām EIF saistībām ES); norāda, ka 2023. gadā EIF īpaši aktīvi darbojās Centrāleiropā un Austrumeiropā;

49.norāda, ka EIB vides un sociālās ilgtspējas satvarā ir iekļauta pārskatīta vides un sociālā politika un standarti, kas veicina integrētu pieeju ietekmes un riska novērtēšanai un pārvaldībai;

50.norāda, ka pēdējo 15 gadu laikā EIB ar konsultāciju pakalpojumiem ir atbalstījusi vairāk nekā 1000 projektu kohēzijas reģionos; aicina Banku aktīvi veicināt finansēšanas iespējas mazāk attīstītos un pārejas procesā esošos reģionos, tostarp palielinot konsultāciju pakalpojumu pieejamību EIB vietējos birojos; uzskata, ka sociālās kohēzijas palielināšanas nolūkā ir jāņem vērā arī EIB atbalsta ģeogrāfiskais sadalījums;

51.uzsver EIB iniciatīvas kohēzijas reģionos veselības aprūpes nozares atbalstam, kā arī programmai HERA Invest (garantija 100 miljonu EUR apmērā), kas izveidota kopā ar Komisiju, lai atbalstītu pētniecību un izstrādi nolūkā novērst neatliekamus pārrobežu veselības apdraudējumus; mudina EIB veicināt mērķtiecīgas investīcijas galvenajos sistēmas balstos, piemēram, veselības aprūpē, izglītībā, sociālajos mājokļos, digitālajā savienojamībā un vietējā finansējumā pilsētām un reģioniem, nodrošinot labāku ģeogrāfisko līdzsvaru, vai nu ar tiešo kreditēšanu, vai arī ar finanšu instrumentiem, kā arī palielināt sinerģiju starp ES dotācijām un EIB aizdevumiem, lai uzlabotu pārrobežu dzelzceļa savienotību, kas ir ļoti svarīga labākai integrācijai ES vienotajā tirgū;

52.atzīst, ka EIB kā ES Klimata bankas stratēģisko ievirzi kopš 2019. gada; uzsver, ka tikai 2023. gadā vien EIB parakstīja finanšu darījumus 41,8 miljardu EUR apmērā klimatrīcības jomā un 25,1 miljarda EUR apmērā vidiskās ilgtspējas jomā (2022. gadā — 35,1 miljards EUR un 15,9 miljardi EUR); norāda, ka EIB kopējais finansējums, kas vērsts uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, 2023. gadā bija 2,7 miljardi EUR, kas atbilst 6,4 % no kopējā klimatrīcības finansējuma (2022. gadā — 1,9 miljardi EUR jeb 5,4 %); uzsver, ka 2023. gadā klimatrīcības un vidiskās ilgtspējas finansējums kopā veidoja 60 % no EIB finansējuma; prasa saglabāt tās ieguldījumu stratēģijas tehnoloģisko neitralitāti klimata un ilgtspējīga finansējuma jomā;

53.atgādina, ka ar 2019. gadā pieņemto EIB enerģētikas aizdevumu politiku (ELP) tika noteikts “atbalsts pakāpeniskai tādu enerģētikas projektu izbeigšanai, kuri atkarīgi no fosilās degvielas, kas ražota bez izmešu mazināšanas”, un ieviests pārejas periods, kurā Banka varētu turpināt apstiprināt izvērtēšanas procesā esošus projektus, taču Direktoru padome šādus projektus nav apstiprinājusi kopš 2021. gada beigām; norāda, ka 2022. gadā EIB grupa REPowerEU atbalstam pagarināja pagaidu un ārkārtas atbrīvojumu no Parīzes nolīgumam pielāgota mehānisma sadarbības partneriem (tā sauktais PATH) piemērošanas, lai tajā iekļautu īpaši inovatīvus un atjaunīgās enerģijas projektus un ES elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūru; konstatē, ka 2023. gadā EIB grupa nolēma tādu pašu pagaidu un ārkārtas pagarinājumu piemērot arī REPowerEU veida projektiem ārpus ES; norāda, ka ir paredzams, ka šādi pagaidu un izņēmuma pagarinājumi darbosies līdz 2027. gadam, ņemot vērā Klimata bankas ceļveža pārskatīšanu, kas gaidāma 2025. gadā; atgādina par savu iepriekšējo rezolūciju Eiropas Parlamenta 2023. gada 12. jūlija rezolūcija par 2022. gada ziņojumu par Eiropas Investīciju bankas finansiālās darbības kontroli (2023/2046(INI)), OV C, C/2024/4007, 17.7.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/4007/oj. un apgalvo, ka PATH piedāvā piemērotu satvaru darījumu partneru atbalstam virzībā uz atbilstību Parīzes nolīguma mērķiem; uzsver, ka ir sagaidāms, ka EIB pastiprinās sadarbību ar visiem saviem klientiem, lai veicinātu to dekarbonizācijas plānu izstrādi;

54.norāda uz 2023. gadā apstiprināto EIB grupas Klimata bankas ceļveža vidusposma pārskatu, kas ietver vienkāršotu Parīzes nolīgumam pielāgotu mehānismu mikrouzņēmumiem, PATH satvara informācijas atklāšanas prasību finanšu starpniekiem pārskatīšanu un to valstu saraksta pagaidu paplašināšanu, kurās EIB var darboties kā vienīgais finansētājs projektiem, kas saistīti ar pielāgošanos klimata pārmaiņām, ņemot vērā to īpašo neaizsargātību pret klimata pārmaiņām;

55.atzinīgi vērtē to, ka EIB grupa savās galvenajās prioritātēs ir iekļāvusi lauksaimniecību un bioekonomiku, taču norāda, ka 2023. gadā lauksaimniecība, zivsaimniecība un mežsaimniecība saņēma tikai 1,1 % no EIB aizdevumiem; uzskata, ka ir svarīgi, lai EIB plānotu ievērojamas summas lauksaimniecības nozares finansēšanai un tai piemērotu vienkāršotas procedūras;

56.uzsver, ka lauksaimniecība ir galvenais izaugsmes un attīstības virzītājspēks lauku apvidos; atzīst pieaugošās problēmas, ar kurām saskaras lauksaimniecības nozare, un to, ka ES lauksaimniekiem ir jāpielāgojas Eiropas zaļā kursa mērķiem, jāpārvar enerģētikas krīze un jātiek galā ar pieaugošo inflāciju; aicina EIB grupu palielināt atbalstu un ar ES pieeju “Viena veselība” veicināt inovāciju šajā svarīgajā nozarē, kurai ir būtiska nozīme pārtikas nodrošinājuma garantēšanā, tajā integrējot cilvēku, dzīvnieku, augu un vides veselību, lai izveidotu ilgtspējīgas, noturīgas un produktīvas lauksaimniecības pārtikas sistēmas; uzsver finansiālās problēmas, ar kurām saskaras lauksaimnieki, jo īpaši gados jaunie lauksaimnieki un mazās lauku saimniecības, un norāda, ka finansējuma saņemšanā lauksaimniekiem un šīs nozares uzņēmumiem veicas sliktāk;

57.uzsver, ka EIB atbalstu vajadzētu piešķirt atbilstoši taisnīgas pārkārtošanās pieejai, lai panāktu ilgtspējīgu lauksaimniecību, kas aizsargā vidi, cilvēku veselību un dzīvnieku labturību, kā arī uzlabo lauksaimnieku, jo īpaši mazo un vidējo lauku saimniecību, iztiku; uzskata, ka atbalsts lauku apvidiem ir būtisks tam, lai veicinātu līdzsvarotu un iekļaujošu attīstību, paaudžu maiņu un vienlīdzīgu piekļuvi finansējuma iespējām sievietēm un vīriešiem; atkārto savu aicinājumu EIB grupai vairāk pievērsties lauksaimniecības nozarei, nodrošinot tai labāku pieeju finansējumam;

58.atzinīgi vērtē to, ka EIB grupa ir viens no galvenajiem digitalizācijas atbalstītājiem ES, jo īpaši digitālās infrastruktūras finansēšanas un inovatīvu digitālo jaunuzņēmumu atbalsta jomā; mudina EIB palielināt atbalstu digitālajiem tīkliem un veicināt ES tehnoloģisko autonomiju un svarīgāko tehnoloģiju inovāciju;

59.uzskata, ka digitālās nevienlīdzības mazināšanai un sociālās atstumtības novēršanai ir vajadzīgi ievērojami publiskie ieguldījumi telekomunikāciju infrastruktūrā, jo īpaši lauku apvidos; mudina EIB atbalstīt Eiropas iedzīvotājus pienācīgas digitālās pratības iegūšanā, lai viņi varētu pilnasinīgi iesaistīties sabiedriskajā dzīvē, un īpašu uzmanību pievērst vecāka gadagājuma cilvēkiem un personām ar invaliditāti;

60.atzīst kiberdrošības nozares izšķirošo lomu uzņēmumu un valdību aizsardzībā pret arvien sarežģītākajiem digitālajiem draudiem un ārvalstu ietekmi; pauž gandarījumu par to, ka no SESI finansētās investīcijas drošībā ir palielinātas no 6 līdz 8 miljardiem EUR un tiek izmantotas, lai risinātu drošības problēmas, arī New Space nozarē;

61.atzinīgi vērtē EIB koncentrēšanos uz dzimumu līdztiesību un ekonomisko iespēju nodrošināšanu sievietēm — 2023. gadā šajā jomā kopumā tika ieguldīti 5,8 miljardi EUR (2022. gadā — 5,1 miljards EUR); uzskata, ka EIB būtu jāturpina palielināt mikrofinansējuma aizdevumus sieviešu vadītiem uzņēmumiem, kas joprojām saskaras ar diskrimināciju piekļuvē finansējumam;

62.uzsver, ka kritiski svarīgu izejvielu piegādes drošība ir ļoti būtiska gan zaļās un digitālās pārkārtošanās procesam, gan aizsardzības nozarei, kā arī ES rūpniecības bāzei kopumā; aicina EIB palielināt investīcijas KSI nozarē, lai palīdzētu dažādot gan primāro, gan otrreizējo izejvielu piegādi un izstrādātu aprites ekonomikas risinājumus, jo īpaši investīcijas pētniecībai un attīstībai alternatīvu, piemēram, biobāzētu, izejvielu jomā; tādēļ atzinīgi vērtē tādas jaunas KSI stratēģiskās iniciatīvas pieņemšanu 2025. gada 21. martā, kas 2025. gadam paredz finansējumu 2 miljardu EUR apmērā investīcijām KSI, jaunu KSI darba grupu un īpašu vienas pieturas aģentūru KSI operāciju un konsultāciju darbību plūsmu izveidei un pārvaldībai un tehnisko zinātību un partnerību palielināšanai;

63.uzsver, ka EIB Global tās otrajā pastāvēšanas gadā tas nodrošināja finansējumu 8,4 miljardu EUR apmērā (2022. gadā — 9,1 miljards EUR); norāda, ka, tā kā ar EIB Global finansējumu var segt ne vairāk kā 50 % no projekta kopējām izmaksām, regulāri notiek investīciju līdzfinansēšana kopā ar attīstības finanšu iestādēm un daudzpusējām attīstības bankām; aicina EIB un Komisiju investēt iekšējās revīzijas un neatkarīgas kontroles funkcijās, lai garantētu visu darbību integritāti un stabilitāti;

64.atgādina, ka EIB Global ir viens no galvenajiem ES Global Gateway īstenošanas dalībniekiem, tāpēc ir sagaidāms, ka tā piemēros visaugstākos pārredzamības un pārskatatbildības standartus;

65.norāda, ka EIB Direktoru padome ir pieņēmusi EIB globālo stratēģisko ceļvedi un ka tā ir apņēmusies atbalstītajos projektos ievērot un veicināt cilvēktiesības un tiesiskumu;

66.uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, lai EIB grupas intervences Ukrainā būtu vērstas uz valsts atjaunošanas prioritātēm, par kurām panākta vienošanās ar ES, un atbilstu Ukrainas plānā izklāstītajām metodēm un satvariem, kā arī ES Līgumu noteikumiem; norāda, ka EIB turpina pastiprināt centienus krāpšanas un korupcijas novēršanai EIB grupas projektos, kas tiek īstenoti Ukrainā; prasa Ukrainai sniegtajai finansiālajai palīdzībai nemainīgi piemērot pienācīgus nosacījumus, galveno uzmanību pievēršot efektīvu uzraudzības mehānismu nodrošināšanai, piemēram, piekļuvei informācijai un telpām, un apmeklējumu uzraudzībai, kā arī šādu nosacījumu sistēmu attiecināt uz visām trešām valstīm, kurām tā nodrošina finansējumu;

67.mudina stiprināt to Ukrainas iestāžu administratīvās un revīzijas spējas, kuras ir atbildīgas par finansēto darbību īstenošanu, uzraudzību, kontroli un pārraudzību, jo īpaši par krāpšanas, korupcijas, interešu konfliktu un pārkāpumu novēršanu; atkārtoti norāda, ka EIB pārraudzībai vajadzētu vienmēr būt skaidrai un neierobežotai;

68.uzskata, ka būtiskāka EIB loma dos pievienoto vērtību gan Ukrainas atjaunošanas un paplašināšanas procesā, gan iespējamajām partnerībām ES Global Gateway programmas un kaimiņattiecību politikas ietvaros, kā arī atbalstīs ilgtspējīgas attīstības mērķus; mudina Komisiju maksimāli izvērst sadarbību ar EIB, lai palielinātu ES stratēģisko autonomiju, jo īpaši enerģētikas un izejvielu jomā;

69.atzinīgi vērtē to, ka 2024. gadā tika pieņemts Ukrainas mehānisms, kas ir EIB iniciatīvas “ES Ukrainai” (EU4U) turpinājums un ar ko izveido atbalsta mehānismu, kura pamatā ir ES budžeta resursi; mudina dalībvalstis nodrošināt, ka minētā valsts turpina saņemt stabilu atbalstu atbilstoši tās vajadzībām;

70.uzsver, ka EIB Ukrainas atbalstam kopš 2014. gada, kad sākās konflikts ar Krieviju, ir izveidojusi aizdevumu portfeli vairāk nekā 7 miljardu EUR apmērā; uzsver, ka pēc 2023. gada 31. decembra datiem EIB finansiālās iesaistes apmērs (izmaksātās un vēl neizmaksātās summas) bija 5,750 miljardi EUR, ko galvenokārt sedz ES garantijas saskaņā ar ārējo aizdevumu pilnvarām; turklāt norāda, ka Banka piešķīra arī ar ES vispārējo galvojumu pilnībā nodrošinātas finanšu garantijas finansiālajai iesaistei ar darījumu partneriem Ukrainā par parakstīto summu 388,7 miljonu EUR apmērā 2023. gada beigās (2022. gada beigās — 478,8 miljoni EUR);

71.norāda uz EIB pieaugošo finansiālo iesaisti Ukrainā; aicina Banku regulāri sniegt detalizētus atjauninājumus budžeta lēmējinstitūcijai un attiecīgajām revīzijas struktūrām par ES garantiju segto līdzekļu izmaksu un īstenošanu;

72.uzsver Krievijas agresijas kara pret Ukrainu nesamērīgo ietekmi uz ES austrumu reģioniem, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju; vērš uzmanību uz izmaksām, ko šiem reģioniem un dalībvalstīm rada kopīgā robeža ar naidīgām kaimiņvalstīm, galvenokārt to nepieciešamība arvien vairāk publisko līdzekļu novirzīt drošībai, aizsardzībai un sagatavotībai, situācijā, kad ievērojami ir samazinājušies gan to vispārējie resursi saimnieciskās darbības, pārrobežu tirdzniecības un cita veida apmaiņas traucējumu dēļ, gan kohēzijas programmās pieejamie resursi; aicina EIB to ņemt vērā, pieņemot finansēšanas lēmumus;

73.atzinīgi vērtē ievērojamos ieguldījumus, kas veikti Moldovā, lai atbalstītu ekonomikas noturību, veicinātu energoapgādes drošību, uzlabotu infrastruktūru un palīdzētu valstij virzīties uz integrāciju ES; atzīst, ka Rietumbalkānos EIB Global 2023. gadā ieguldīja 1,2 miljardus EUR, kā arī papildu 700 miljonus EUR ceļu satiksmes drošības un dzelzceļa tīklu uzlabošanā; atzinīgi vērtē Rietumbalkānu reformu un izaugsmes mehānisma pieņemšanu 2024. gadā, kā arī Eiropas Parlamenta apstiprināto Moldovas reformu un izaugsmes mehānismu;

74.atzīst EIB lomu atbalsta sniegšanā Rietumbalkānu virzībai uz dalību Savienībā saskaņā ar ES paplašināšanās politiku; konstatē, ka 2023. gadā EIB Global Rietumbalkānos ieguldīja 1,2 miljardus EUR, mobilizējot investīcijas kopumā vairāk nekā 6 miljardu EUR apmērā; norāda, ka lielākā daļa finansējuma tika novirzīta ilgtspējīgai savienojamībai, kā arī MVU kredītlīnijām, infrastruktūras projektiem veselības aprūpes, izglītības un prasmju uzlabošanai, kā arī ūdensapgādes un sanitārijas jomā;

75.prasa EIB sadarboties ar citām divpusējām un daudzpusējām iestādēm, lai izstrādātu vienotu metodiku, ko piemērot, analizējot tās ietekmi uz attīstību, un tādējādi ilgtermiņā nodrošinātu pievienoto vērtību un pozitīvu ietekmi;

76.atgādina, ka EIB iekšējo uzraudzību vada Ģenerālinspektorāts, kurā ietilpst trīs ar pārskatatbildību saistītas nodaļas — to kompetencē ir finanšu operāciju izvērtēšana, sūdzību izskatīšanas mehānisms un krāpšanas izmeklēšana, un to uzdevumi ir savstarpēji papildinoši, tādējādi tiek sekmēta pieņēmumu un sūdzību konsekventa izskatīšana;

77.konstatē, ka EIB sūdzību izskatīšanas mehānisma ietvaros 2023. gadā kopumā tika izskatītas 104 lietas (2022. gadā — 97 lietas); norāda, ka 2023. gadā tika saņemtas 60 jaunas sūdzības (2022. gadā — 54), no kurām 44 tika atzītas par pieņemamām un 29 bija saistītas ar EIB finansētiem projektiem, no kuriem 27 atradās ārpus Eiropas;

78.norāda, ka EIB Iepirkuma sūdzību komiteja ir neatkarīga EIB komiteja, kas izskata sūdzības par projektu iepirkuma procedūrām saistībā ar EIB finansētiem projektiem ārpus ES;

79.atzinīgi vērtē Izmeklēšanas nodaļas (IG/IN) centienus sadarboties un koordinēt darbu ar citām ES krāpšanas apkarošanas struktūras daļām, jo īpaši Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Eiropas Prokuratūru (EPPO), kas 2023. gadā saņēma 37 % no izmeklēšanai iesniegtajiem pieprasījumiem (27 lietas no 74); mudina IG/IN stiprināt sadarbību ar visiem ES krāpšanas apkarošanas struktūru komponentiem;

80.norāda, ka IG/IN veic proaktīvus krāpšanas atklāšanas pasākumus, izmantojot krāpšanas un negodprātības riska novērtēšanas rīku un robotu, kas nosaka korupcijas risku iepirkumos, un ka 2023. gadā 24 pārbaudēs tika noteikti subjekti trīs pilnīgu un padziļinātu proaktīvo godprātīguma pārbaužu veikšanai; aicina banku izvērtēt, kā šos digitālos rīkus varētu vēl vairāk uzlabot pārredzamības un finanšu pārskatatbildības atbalstam;

81.pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz vairākkārtējiem Parlamenta aicinājumiem, IG/IN gada ziņojumā netiek sniegta pietiekama informācija par šīs nodaļas izskatīto lietu finansiālo apjomu, ietekmētajiem fondiem vai pilnvarām, attiecīgo projektu veidiem, pieņemtajiem riska mazināšanas pasākumiem, EIB dienestu un starpnieku vai partneru lomu attiecīgajās lietās vai pat par skartajām dalībvalstīm; aicina IG/IN pārstāvjus attiecībās ar Parlamentu paaugstināt savu iesaistes, sadarbības un pārredzamības līmeni, jo īpaši finanšu darbību kontroles jomā; atkārtoti aicina IG/IN sniegt vairāk nekā tikai aprakstošu vēstījumu par dažu gadījumu analīzi un periodiski sniegt vērtīgu ieskatu par to, cik lielā mērā finanšu intereses tiek aizsargātas; ierosina IG/IN pieņemt ziņošanas modeli, kurš būtu līdzīgs tam, ko izmanto citas izmeklēšanas struktūras, piemēram, EPPO un OLAF, un kurā būtu ievērots pienācīgs līdzsvars starp pārredzamību un konfidencialitātes vai dienesta noslēpuma ievērošanas pienākumiem;

82.apzinās, ka EIB izslēgšanas politika paredz autonomu izslēgšanas procesu, kas lēmumu pieņemšanas standartu, rezultātu un korektīvo pasākumu ziņā nav pilnībā līdzvērtīgs Komisijas agrīnās atklāšanas un izslēgšanas sistēmai; atkārtoti aicina EIB grupu un Komisiju sadarboties iespējamo nepilnību apzināšanā un to novēršanas pasākumu ierosināšanā, tostarp paātrinātajā procedūrā EIB izslēgšanas lēmumu piemērošanai izpildes agrīnās atklāšanas un izslēgšanas sistēmā; secina, ka 2023. gadā uz IG/IN konstatējumiem balstītajās izslēgšanas procedūrās pieci uzņēmumi tika izslēgti no dalības EIB finansētos pasākumos uz pieciem gadiem;

83.atzinīgi vērtē EIB grupas Iekšējās kontroles sistēmas politikas apstiprināšanu 2023. gadā; atzīst EIB un EIF grupas līmeņa saskaņošanas procesa rezultātus, ciktāl tie atspoguļo abu struktūru dažādos uzņēmējdarbības modeļus un pārvaldības struktūras; īpaši atsaucas uz Revīzijas komitejas piezīmēm, kurās teikts, ka gan iekšējā revīzija, gan iekšējās kontroles sistēma ir jāpilnveido kā grupas līmeņa funkcijas;

84.norāda, ka EIB neatkarīgais ārējais revidents ir trešais aizsardzības līmenis; uzsver, ka regulāra revidentu un to norīkojumu rotācija paver jaunas perspektīvas, tādēļ norāda, ka EIB ārējais revidents būtu periodiski jāmaina, taču minētā revidenta (pilnvarots kopš 2009. gada) pilnvarojums tika pagarināts līdz 2027. gadam;

85.atzinīgi vērtē to, ka EIB grupas riska pārvaldības sistēma un EIB grupas riska pārvaldības informācijas atklāšanas pusgada ziņojums ir efektīvi un saskaņoti ar Eiropas Banku iestādes prasībām un tehniskajiem standartiem;

86.uzsver, ka 2023. gadā, neraugoties uz sarežģītajiem tirgus apstākļiem, EIB portfelī ienākumus nenesošu riska darījumu (INRD) līmenis joprojām bija ļoti zems; uzskata, ka pat tad, ja ievērojama daļa bankas aizdevumu portfeļa gūst labumu no kredītkvalitātes uzlabojumiem vai ES dalībvalstu garantijām, EIB portfeļa augstā kvalitāte izriet no ļoti efektīvas EIB aizdevumu politikas rūpīgas īstenošanas;

87.uzsver, ka EIB neietilpst kredītiestādēm piemērojamo ES tiesību aktu, jo īpaši Kapitāla prasību regulas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012, OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2013/575/oj. un direktīvas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK, OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2013/36/oj. (KPR, KPD), piemērošanas jomā, tādēļ Bankai ir tiesības noteikt savas kapitāla un likviditātes prasības veidā, kas ir atbilstīgs un piemērots tās darbībai, uzdevumam un tirgus apstākļiem; norāda, ka EIB grupa ir apņēmusies ievērot labāko banku un tirgus praksi un var noteikt tās piemērojamību saskaņā ar proporcionalitātes principu; uzsver, ka šo normu īstenošanai nevajadzētu radīt nepamatotu slogu; atzinīgi vērtē to, ka EIB grupa pārskatīšanas un novērtēšanas procesu veica brīvprātīgi; norāda, ka tam vajadzētu būtu saskaņā ar EIB pārvaldības struktūru un misiju;

88.saprot, ka atbilstoši ES mainīgajām vajadzībām ES iestādes 2024. gadā apstiprināja EIB Valdes ierosinātās izmaiņas statūtos, koriģējot obligāto sviras rādītāja ierobežojumu Sviras rādītājs nosaka EIB aizdevumu apjomu attiecībā pret tās pašu resursiem., proti, palielinot to no 250 % līdz 290 %, lai EIB varētu ieguldīt vairāk, nepalielinot savu pašu kapitāla bāzi;

89.norāda, ka koriģētais sviras rādītājs dod iespēju uzņemties lielāku risku; atzīst, ka investīcijas atjaunīgajā enerģijā, ilgtspējīgā infrastruktūrā un inovatīvās tehnoloģijās ir būtiskas ES konkurētspējai, taču to nenoteiktās atdeves dēļ tām bieži vien ir augstāks risks; norāda, ka lielāka riska uzņemšanās var palielināt EIB peļņas nestabilitāti, taču norāda, ka EIB rīcībā ir kapitāla rezerves, kas nodrošinātu plašākas riska darbības;

90.pauž satraukumu par situāciju, kurā nonācis akumulatoru ražotājs Northvolt AB, ko uzskatīja par nozīmīgu zaļās pārkārtošanās procesa dalībnieku; uzsver, ka Northvolt AB ir saņēmis apjomīgu EIB aizdevumu paketi (nedaudz vairāk kā 942,6 miljoni EUR) kā daļu no aizņēmuma finansējuma gigarūpnīcas kompleksa paplašināšanai; norāda, ka Northvolt AB iesniedza bankrota pieteikumu 2025. gada martā; aicina EIB sniegt sīkāku informāciju par Northvolt AB finansēšanas izvērtēšanas un lēmumu pieņemšanas procedūru, kā arī par projekta neizdošanās iemesliem;

91.uzsver, ka gigarūpnīcas kompleksa paplašināšanai būtu vajadzējis palielināt akumulatoru ražošanas gada izlaides jaudu, tai bija stratēģiska nozīme globālajā konkurētspējā un tā atbilda ES stratēģijai šajā nozarē;

92.aicina Komisiju un EIB Direktoru padomi bez liekas kavēšanās sākt padziļinātu iekšējo pārbaudi, lai noskaidrotu šā vadošā projekta radīto finansiālo kaitējumu, neveiksmes iemeslus un priekšvēsturi un lai gūtu mācību no šīs pieredzes, kā arī varētu novērst līdzīgas situācijas atkārtošanos vai spētu to agrīni atklāt;

93.uzskata, ka ES atbalsta lielākā pievienotā vērtība ir augsta riska investīciju veicināšana inovatīvos projektos, ES stratēģisko mērķu paplašināšana un tādu ilgtermiņa pārkārtošanās projektu īstenošana, kuri nevar saņemt privātā sektora finansējumu; uzskata, ka, lai efektīvi sasniegtu mērķus inovācijas un konkurētspējas jomā, programmai InvestEU būtu jākoncentrējas uz augstāka riska investīciju un lielāku investīciju augošos uzņēmumos finansēšanu un ka EIB grupai būtu jāuzņemas vairāk apjomīgāku augsta riska projektu, kuros būtu galvenokārt un preferenciāli jāiesaista Eiropas investori, kombinējot uz riska paturēšanu vairāk orientēto InvestEU resursu izmantošanu ar līdzvērtīgu orientāciju EIB grupas pašu finanšu resursu izmantošanā; mudina EIB ieviest stingrākus nosacījumus, lai nepieļautu, ka ES publiskais finansējums tiek izmantots tādu uzņēmumu subsidēšanai, kuri pārvieto ražošanu ārpus Eiropas, un nodrošinātu, ka visi EIB finansētie projekti veicina Eiropas rūpniecības ilgtermiņa noturību;

94.apzinās, ka EIB Vadības komitejas locekļi, pirms viņi sākuši darbu EIB, kur viņu pilnvaru termiņš parasti ilgst divus līdz sešus gadus, bieži ir bijuši ierēdņi savās izcelsmes valstīs un ka tādēļ viņiem ir tiesības izmantot profesionālās attīstības iespējas ar atsevišķiem nosacījumiem nogaidīšanas periodā (kas ir pagarināts līdz 24 mēnešiem pēc viņu amata pilnvaru termiņa beigām EIB); norāda, ka, uzsākot sarunas par iespējamām jaunām darba attiecībām, Vadības komitejas locekļiem ir par to jāinformē Ētikas un atbilstības komiteja un pēc iespējas ātrāk jāsaņem tās apstiprinājums;

95.stingri atbalsta Parlamenta vairākkārtējos aicinājumus stiprināt mehānismu interešu konfliktu novēršanai EIB un uzlabot šādu lietu izskatīšanu, kā arī precīzāk definēt noteikumus, saskaņā ar kuriem EIB priekšsēdētāja vietnieki var piedalīties lēmumu pieņemšanā par finanšu operācijām savā izcelsmes valstī, un uzstāj, ka šie jautājumi būtu jānoregulē nākamajā Vadības komitejas rīcības kodeksa pārskatīšanā;

96.uzsver, ka 2023. gada 31. oktobrī Eiropas Ombuds lietā 611/2022/KR secināja, ka bijušais priekšsēdētāja vietnieks ir piedalījies finanšu līgumu apstiprināšanā starp EIB un savas izcelsmes valsts attīstību veicinošu banku Valsts attīstību veicinošas bankas ir finanšu starpnieki starp EIB un maza mēroga projektiem, kas gūst labumu no EIB investīcijām. tikai dažas nedēļas pirms kļūšanas par šīs valsts attīstību veicinošās bankas izpilddirektoru, neraugoties uz EIB galvenā atbilstības uzraudzības inspektora ieteikumu pirms iecelšanas amatā šādos darījumos neiesaistīties; saprot, ka šī lieta attiecas uz laiku, pirms stājās spēkā pašreizējais Vadības komitejas rīcības kodekss, kas tagad ietver īpašus noteikumus par tās locekļu iespējamo turpmāko nodarbinātību; norāda, ka EIB ir apņēmusies, nākamo reizi pārskatot tās Ētikas un atbilstības komitejai piemērojamos noteikumus, apsvērt Eiropas Ombuda ieteikuma par Komitejas lēmumu publiskošanu iekļaušanu;

97.konstatē, ka tādi riska mazināšanas pasākumi kā norobežošanas un nogaidīšanas periodi ir izplatītākās piesardzības klauzulas, kas piemērojamas tā sauktajām “virpuļdurvju” lietām, un apzinās, ka šādus pasākumus īsteno un ievēro Vadības komitejas locekļi, arī tie, par kuriem nesen parādījušās ziņas medijos;

98.piekrīt Eiropas Ombuda viedoklim par to, ka EIB Ētikas un atbilstības komitejas loma būtu jāstiprina plānoto jauno Vadības komitejas locekļu amatu pārraudzības jomā un ka tai vajadzētu spēt noteikt un īstenot riska mazināšanas pasākumus; saprot, ka Ētikas un atbilstības komitejas loma pēdējos gados ir pieaugusi un ka notiek iekšējas diskusijas par to, kā uzlabot tās efektivitāti;

99.aicina Banku veicināt Eiropas uzņēmumu dalību iepirkuma procesos, kas uzsākti EIB finansētiem projektiem; Eiropas konkurētspējas stiprināšanas nolūkā mudina Banku ieteikt aizņēmējiem par prioritāti noteikt Eiropas uzņēmumu atbilstību;

100.atkārtoti aicina EIB nodrošināt pienācīgu ģeogrāfisko pārstāvību, tostarp vidējās un augstākās vadības līmenī, un katru gadu publicēt datus par vidējo un augstāko vadības amatu sadalījumu pēc dzimuma un valstspiederības;

101.pauž patiesu nožēlu par to, ka Eiropas Revīzijas palātai (ERP) joprojām ir liegta pilnīga piekļuve visiem datiem par EIB operācijām; atzīst, ka ne visas EIB darbības tiek tieši finansētas no ES līdzekļiem, tāpēc arī ne visas no tām ir automātiski pieejamas Revīzijas palātai; uzstāj, ka Revīzijas palātai vajadzētu būt pieejamai nepieciešamajai informācijai, lai visaptveroši un izsmeļoši novērtētu visas EIB operācijas, kurās iesaistīti ES līdzekļi, tostarp tās, kuras veic ar finanšu starpnieku starpniecību un ir paredzētas ES politikas īstenošanai; aicina ERP pēc iespējas rūpīgi pārbaudīt visas operācijas, kurās kaut kādā pakāpē iesaistīts ES budžets;

102.konstatē, ka galvenie attiecināmie revīzijas uzdevumi ir uzticēti EIB Revīzijas komitejai, kas ir pilnīgi neatkarīga struktūra; uzskata, ka kvalificētu ārējo pārstāvju dalība konkrētos Revīzijas komitejas uzdevumos varētu uzlabot Revīzijas komitejas veiktās analīzes objektivitāti;

103.norāda, ka EIB pārredzamības politikā ir panākts kompromiss starp atklātības principu un nepieciešamību aizsargāt sensitīvu informāciju; konstatē, ka minētā politika norāda, kāda informācija jāpublicē proaktīvi un kad tas darāms, piemēram, ka projektu kopsavilkumi jāpublicē vismaz trīs nedēļas pirms projekta finansējuma izskatīšanas apstiprināšanai EIB Direktoru padomē, kā arī nosaka attiecīgās atkāpes; prasa, lai šajos kopsavilkumos ieinteresētajām personām tiktu sniegta jēgpilna informācija;

104.norāda, ka 2023. gadā EIB Direktoru padome apstiprināja 449 projektus un ka gandrīz visi (94 %) projektu kopsavilkumi tika publicēti — lielākā daļa no tiem (57 %) pirms apstiprināšanas; konstatē, ka visas EIB darbības, ko veic, iesaistot finanšu starpniekus, tiek publicētas EIB tīmekļa vietnē un ka EIB pēc pieprasījuma sniedz sīkāku informāciju;

105.atgādina, ka visi EIB dokumenti ir publiski pieejami saskaņā ar prezumpciju par labu informācijas atklāšanai; uzsver, ka visi pieteikumu iesniedzēji būtu iepriekš jāinformē par dokumentu publisku pieejamību un ka jebkāda publicēšanas atteikuma pamatā vajadzētu būt vienīgi īpašiem izņēmuma gadījumiem; uzsver, ka EIB būtu jāapsver iespēja savlaicīgi publicēt ar projektu pamatojumu un kontekstu saistīto informāciju un skaidrojumu par to atbilstību ES politikas mērķiem un ieguldījumu to sasniegšanā; aicina EIB sistemātiski publicēt savu lielāko finanšu operāciju revīzijas rezultātus, nodrošinot tās riska pārvaldības un ietekmes novērtējumu neatkarīgu pārbaudi; sagaida, ka EIB informācijas neizpaušanu attiecinās tikai uz Regulā (EK) Nr. 1049/2001 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem, OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2001/1049/oj. un Regulā (EK) Nr. 1367/2006 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1367/2006 (2006. gada 6. septembris) par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem, OV L 264, 25.9.2006., 13. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2006/1367/oj. uzskaitītajiem piemērojamajiem izņēmumiem; prasa pilnībā īstenot Ombuda ieteikumus, kas sniegti pēc tā veiktajām izmeklēšanām par EIB informācijas atklāšanas politiku un saistītajiem pieprasījumiem par piekļuvi dokumentiem;

106.atgādina, ka visiem ES finansējuma saņēmējiem ir vispārējs pienākums atzīt tā izcelsmi un nodrošināt jebkura saņemtā ES finansējuma pamanāmību; aicina EIB grupu nodrošināt, ka galasaņēmēji ievēro ES finansiālā atbalsta pamanāmības kritērijus;

107.uzsver, ka Banka, pilnībā digitalizējot savus projektu ciklus, strādā pie tā, lai saīsinātu laiku no produkta koncepcijas izstrādes līdz tā nonākšanai tirgū (laiks līdz nonākšanai tirgū); prasa Bankai pastiprināt savu darbību digitalizācijas centienus;

108.atkārtoti aicina EIB stiprināt un pilnībā īstenot savu politiku attiecībā uz krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kā arī atturēties no finansējuma piešķiršanas tādiem saņēmējiem vai finanšu starpniekiem, par kuriem ir konstatēts, ka tie ir iesaistīti šādā praksē vai kuriem ir augsts risks būt tajā iesaistītiem;

109.atkārtoti norāda, ka sadarbības memoranda pieņemšana uzlabotu strukturētāku dialogu starp Parlamentu un EIB; šajā sakarā atzinīgi vērtē EIB bezprecedenta sadarbību ar Parlamentu šīs rezolūcijas sagatavošanā un norāda, ka tā ir patiesas atvērtības un pārredzamības izpausme;

110.mudina EIB turpināt ziņot par to, kā tiek īstenoti Parlamenta iepriekšējie ieteikumi, jo īpaši attiecībā uz sasniegtajiem rezultātiem un to darbību ietekmi, kas veiktas tās prioritāšu un ES politikas virzienu īstenošanā, galvenokārt attiecībā uz:a)tās investīciju stratēģijas (ekonomisko, vidisko un sociālo) ietekmi un rezultātiem, kas sasniegti līdzsvarotas un stabilas iekšējā tirgus attīstības veicināšanā Savienības interesēs;b)pieņemtajām darbībām interešu konfliktu, krāpšanas, korupcijas un citu iespējamu pārkāpumu novēršanas un apkarošanas uzlabošanai;c)jauniem pasākumiem pārredzamības stiprināšanai;d)pasākumiem, kuru mērķis ir ar ES politiku stiprināt atbalstu MVU un atbilstīgajiem ekonomikas dalībniekiem;e)turpmākiem pasākumiem saistībā ar aicinājumiem un pieprasījumiem, kas pieņemti ar šo rezolūciju;

111.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai un aicina Padomi un EIB Direktoru padomi apspriest šajā dokumentā izklāstītās Parlamenta nostājas.