1.atzīmē, ka Padomes budžets ietilpst DFS 7. izdevumu kategorijā “Eiropas publiskā pārvalde”, kuras kopējā summa 2023. gadā bija 12,3 miljardi EUR (6,4 % no Savienības kopējā budžeta); atzīmē, ka Padomes budžets aptuveni 0,6 miljardu EUR apmērā veido aptuveni 5,2 % no Savienības kopējiem administratīvajiem izdevumiem;

2.norāda, ka Eiropas Revīzijas palāta (“Revīzijas palāta”) savā 2023. finanšu gada pārskatā ir izvērtējusi 70 darījumu izlasi kategorijā “Administrācija” — par 10 darījumiem vairāk, nekā tā pārbaudīja 2022. gadā; turklāt norāda uz Revīzijas palātas ziņoto, ka administratīvie izdevumi ietver izdevumus par cilvēkresursiem, tai skaitā izdevumus par pensijām, kas 2023. gadā veidoja aptuveni 70 % no kopējiem administratīvajiem izdevumiem, un izdevumus par ēkām, iekārtām, enerģiju, komunikācijām un informācijas tehnoloģijām, un ka tās daudzu gadu darbs liecina, ka kopumā šie izdevumi ir zema riska izdevumi;

3.atzīmē, ka no 70 pārbaudītajiem darījumiem 21 darījumā (30 %) bija kļūdas, taču Revīzijas palāta, pamatojoties uz piecām skaitliski izteiktām kļūdām, lēš, ka kļūdu līmenis ir zem būtiskuma sliekšņa;

4.norāda, ka Revīzijas palāta savā 2023. finanšu gada pārskatā ir iekļāvusi apsvērumu par Padomes piešķirtā ēku uzturēšanas pamatlīguma ilgumu; norāda, ka Revīzijas palāta četros pārbaudītajos maksājumos attiecībā uz Padomi nekonstatēja skaitļos izsakāmas kļūdas;

5.pauž dziļu nožēlu, ka kopš 2009. gada un arī attiecībā uz 2022. finanšu gadu Parlaments ir bijis spiests atteikties sniegt apstiprinājumu par budžeta izpildi, jo Padome joprojām atsakās sadarboties ar Parlamentu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā, un šā iemesla dēļ Parlaments nevar pieņemt pamatotu lēmumu, pamatojoties uz Padomes budžeta izpildes nopietnu un rūpīgu pārbaudi;

6.norāda, ka attiecīgie Parlamenta dienesti 2024. gada 20. septembrī tā referenta vārdā, kas strādā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru, nosūtīja Padomes Sekretariātam anketu ar 90 Parlamentam būtiskiem jautājumiem, lai varētu rūpīgi pārbaudīt Padomes budžeta izpildi un Padomes darba pārvaldību; norāda arī, ka līdzīgas anketas tika nosūtītas arī visām pārējām iestādēm, un tās visas ir sniegušas Parlamentam detalizētas atbildes uz visiem jautājumiem;

7.pauž nožēlu, ka 2024. gada 23. septembrī Sekretariāts kārtējo reizi informēja Parlamentu, ka tas neatbildēs uz Parlamenta anketas jautājumiem un ka Padome nepiedalīsies uzklausīšanā, kura tika organizēta 2024. gada 12. novembrī budžeta izpildes apstiprināšanas procesa ietvaros un kurā piedalījās visas pārējās uzaicinātās iestādes;

8.norāda uz Parlamenta prerogatīvām sniegt apstiprinājumu par budžeta izpildi saskaņā ar LESD 319. pantu, kā arī piemērojamajiem Finanšu regulas un Parlamenta Reglamenta noteikumiem atbilstīgi pašreizējai interpretācijai un praksei, proti, pilnvarām sniegt budžeta izpildes apstiprinājumu, lai saglabātu pārredzamību un demokrātisku pārskatatbildību attiecībā pret Savienības nodokļu maksātājiem;

9.uzsver, ka Finanšu regulas 59. panta 1. punktā ir noteikts, ka Komisija piešķir pārējām Savienības iestādēm vajadzīgās pilnvaras, lai tās varētu izpildīt budžeta iedaļas, kuras uz tām attiecas, un tāpēc pauž neizpratni par Padomes uzskatu, ka ir atbilstīgi apstiprinājumu par Padomes budžeta izpildi sniegt Komisijai;

10.uzsver labi iedibināto un ievēroto praksi sniegt budžeta izpildes apstiprinājumu visām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, ko Parlaments ir īstenojis vairāk nekā divdesmit gadus un kas attiecas arī uz Eiropadomi un Padomi; atgādina, ka Komisija ir paziņojusi, ka nespēj pārraudzīt citu Savienības iestāžu budžeta izpildi; uzsver Komisijas atkārtoti pausto viedokli par to, ka nolūkā turpināt ievērot pareizas finanšu pārvaldības principu arī turpmāk būtu jāīsteno prakse, saskaņā ar kuru Parlaments katrai Savienības iestādei tieši sniedz budžeta izpildes apstiprinājumu par tās administratīvajiem izdevumiem un ES budžeta izpildi;

11.uzsver, ka pašreizējā situācija nozīmē to, ka Parlaments var pārbaudīt tikai Revīzijas palātas un Ombuda ziņojumus, kā arī publiski pieejamo informāciju Padomes tīmekļa vietnē, jo Padome pastāvīgi atsakās sadarboties ar Parlamentu; uzsver, ka šis sadarbības trūkums mazina Parlamenta spēju efektīvi pildīt savu uzraudzības funkciju un pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu par budžeta izpildes apstiprināšanu;

12.pauž nožēlu par to, ka Padome vairāk nekā desmit gadus ir demonstrējusi, ka tai nav politiskas vēlmes sadarboties ar Parlamentu ikgadējās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras kontekstā; uzsver, ka šāda attieksme ir ilgstoši negatīvi ietekmējusi abas iestādes un diskreditējusi Savienības budžeta pārvaldību un demokrātisko kontroli, kā arī iedragājusi iedzīvotāju uzticēšanos Savienībai kā pārredzamai struktūrai; uzsver, ka Padomei ir jāievēro tādi paši pārskatatbildības standarti, kādus tā sagaida no citām Savienības iestādēm;

13.atkārtoti norāda, ka Padomes pastāvīgais atteikums iesaistīties budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā ir nepieņemams demokrātiskās pārskatatbildības pārkāpums; prasa veikt juridiskus un procedūras grozījumus, lai aizturētu budžeta apropriācijas jebkurai Savienības iestādei, kas neievēro pārredzamības pienākumus;

14.atgādina, ka Eiropas Savienības Tiesas judikatūra atbalsta nodokļu maksātāju un sabiedrības tiesības tikt informētiem par publisko ieņēmumu izlietojumu; tādēļ prasa pilnībā ievērot Parlamenta prerogatīvas un Parlamenta kā demokrātiskās pārskatatbildības garanta lomu; aicina Padomi pienācīgi ņemt vērā ieteikumus, ko Parlaments pieņēmis saistībā ar budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru, un uzstāj uz LES 14. panta 1. punkta pilnīgu piemērošanu;

15.aicina Padomi bez liekas kavēšanās atsākt sarunas ar Parlamentu un pēc iespējas drīz aktīvi sadarboties ar Parlamentu augstākajā līmenī, iesaistot abu iestāžu ģenerālsekretārus un priekšsēdētājus, lai izkļūtu no pašreizējā strupceļa budžeta izpildes apstiprināšanā un rastu tam risinājumu, vienlaikus ievērojot Parlamenta un Padomes attiecīgās funkcijas budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā un nodrošinot budžeta izpildes pārredzamību, uzticamību un pienācīgu demokrātisko kontroli; prasa Komisijas un Padomes juridiskajiem dienestiem sniegt atzinumu par iespējamiem Līgumā balstītiem risinājumiem, lai nodrošinātu Padomes pārskatatbildību budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā;

16.uzsver — lai gan pašreizējā situācija ir jāuzlabo, iestādēm veidojot labāku sadarbību Līgumu satvarā, Līgumu pārskatīšana varētu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru padarīt skaidrāku un pārredzamāku, piešķirot Parlamentam nepārprotamu kompetenci apstiprināt katras Savienības iestādes, struktūras, biroja un aģentūras budžeta izpildi atsevišķi; tomēr uzsver, ka līdz brīdim, kamēr šāda pārskatīšana vēl nav notikusi, pašreizējā situācija ir jāuzlabo, uzlabojot iestāžu sadarbību; šajā sakarībā mudina Padomi aktīvi sadarboties ar Parlamentu;

17.norāda — neraugoties uz to, ka Padome nevēlas sadarboties budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras gaitā, Parlaments šajā ziņojumā tomēr uzsver dažas politiskās prioritātes un izklāsta dažus apsvērumus par Padomes budžeta un finanšu pārvaldību, kā arī citus apsvērumus, kas attiecas uz budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru;

18.norāda — tā kā Padome nesadarbojas ar Parlamentu, nākamajās sadaļās izklāstītie apsvērumi galvenokārt balstīti uz apkopotu informāciju, kas ir publiski pieejama un nav pietiekami detalizēta;

19.pauž nožēlu par to, ka Padome izmanto savas prerogatīvas nominēšanas un iecelšanas procedūrās attiecībā uz daudzām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, neņemot vērā ieinteresēto personu viedokļus vai Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) ieteikumus;

20.norāda uz Padomes tradīciju neapšaubīt dalībvalstu ieceltās personas lielākajā daļā amatu;

21.atgādina, ka saskaņā ar LESD 286. panta 2. punktu Padome atbilstīgi dalībvalstu priekšlikumiem un pēc apspriešanās ar Parlamentu ieceļ Revīzijas palātas locekļus; atgādina, ka, pamatojoties uz šo priekšnoteikumu, Parlaments sniedz atzinumu par kandidātiem; pauž nožēlu par to, ka Padome, pildot padomdevējas funkcijas attiecībā uz Revīzijas palātas locekļu iecelšanu, ir atkārtoti ignorējusi Parlamenta ieteikumus; atgādina, ka, lai gan Parlamenta atzinums Padomei nav saistošs, kandidāti, kuri saņēma nelabvēlīgu atzinumu, atsauca savas kandidatūras, akceptējot Parlamenta lēmumu un tādējādi atzīstot Parlamenta kā demokrātiskas uzraudzības iestādes lomu saistībā ar Savienības budžeta aizsardzību; aicina Padomi atzīt Parlamenta lomu un sadarboties budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā;

22.atgādina, ka Eiropas Savienības Tiesas tiesnešus un ģenerāladvokātus, savstarpēji vienojoties, ieceļ dalībvalstu valdības pēc apspriešanās ar komisiju, kuras uzdevums ir sniegt atzinumu par potenciālo kandidātu piemērotību attiecīgo pienākumu veikšanai;

23.aicina rotējošās Padomes prezidentvalstis pārtraukt izmantot korporatīvo sponsorēšanu, lai palīdzētu segt to izdevumus, jo tas saskaņā ar Parlamenta Budžeta kontroles komitejas 2023. gada 27. jūnija semināra secinājumiem rada interešu konfliktu risku; norāda, ka Eiropas ombude savā 2024. gada 9. septembra lēmumā par stratēģisko iniciatīvu attiecībā uz Eiropas Savienības Padomes prezidentūras sponsorēšanu mudināja Padomi izvērtēt, kā ir īstenoti Padomes pieņemtie nesaistošie noteikumi par prezidentūras sponsorēšanas izmantošanu (Norādījumi), un izpētīt citus iespējamos pasākumus, kas varētu palīdzēt mazināt riskus, kuri saistīti ar sponsorēšanas izmantošanu; atkārtoti aicina Padomi paredzēt budžeta līdzekļus Padomes prezidentūrām, lai nodrošinātu pienācīgus un vienotus efektivitātes un lietderības standartus Padomes darbā kopumā;

24. pauž dziļas bažas par to, ka Ungārijas valdība ļaunprātīgi izmanto savu lomu ES prezidentūras laikā, lai īstenotu divpusējas saistības, kas ir pretrunā Savienības pamatvērtībām, piemēram, premjerministra Viktora Orbāna sanāksmes ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, neraugoties uz Savienības sankcijām un Starptautiskās Krimināltiesas apcietināšanas orderi saistībā ar viņā īstenotajiem kara noziegumiem; ar satraukumu norāda uz līdzīgu sadarbību ar citiem autoritārajiem līderiem, kas apdraud ES uzticamību; aicina Padomi stingri nosodīt šādas darbības un veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka prezidējošās dalībvalstis rīkojas saskaņā ar ES principiem, kas aizsargā Savienības integritāti un vērtības;

25.pauž nožēlu par to, ka Eiropadomes un Padomes budžets nav sadalīts divos skaidri nodalītos budžetos, kā Parlaments ieteica iepriekšējās rezolūcijās par budžeta izpildes apstiprināšanu, ar mērķi uzlabot pārredzamību un pārskatatbildību, un jo īpaši tas attiecas uz Eiropadomi, ņemot vērā to, ka pašlaik nav iespējams iegūt ticamu informāciju par tās izmaksām; uzsver uzticamu datu nozīmi objektīvas kontroles veikšanā; aicina ievērot budžeta izpildes apstiprinātājiestādes ieteikumu;

26.norāda, ka Padomes 2023. gada budžets bija 647 908 757 EUR, t. i., par 6 % lielāks nekā 2022. gadā, kas ir vairāk nekā 2,3 % pieaugums laikposmā no 2021. gada līdz 2022. gadam; norāda, ka šis palielinājums galvenokārt ir saistīts ar algu atjaunināšanas parametru pārskatīšanu inflācijas dēļ;

27.atzīmē, ka vispārējais Padomes budžeta izpildes līmenis 2023. gadā bija 97,0 %; norāda, ka 2023. gada beigās tika atceltas gandrīz 20 miljonu EUR apropriācijas, no kurām pusi finansēja no personāla izdevumu budžeta pozīcijas;

28.norāda, ka saskaņā ar Finanšu regulas 29. pantu Padome 2023. gadā veica 41 budžeta pārvietojumu kopumā 6,5 miljonu EUR apmērā; turklāt norāda, ka trijos no šiem pārvietojumiem bija nepieciešams informēt budžeta lēmējinstitūciju saskaņā ar 29. panta 2. punktu, lai stiprinātu dažādas budžeta pozīcijas, tostarp „Telpu iekārtošana un aprīkošana”, „Ūdensapgāde, gāze, elektrība un apkure”, „Ierīču un programmatūras iegāde” un „Dienesta automašīnu noma, uzturēšana un labošana”;

29. aicina Padomi publicēt vecāko ierēdņu, tostarp Eiropadomes priekšsēdētāja, Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos un Sekretariāta, ceļa un reprezentācijas izdevumu gada sadalījumu ērti lietojamā un sabiedrībai pieejamā formātā;

30.norāda, ka no 2023. gada uz 2024. gadu pārnesto apropriāciju kopsumma bija 85,5 miljoni EUR, kas aptvēra galvenokārt datorsistēmas, 2023. gadā nodrošinātās mutiskās tulkošanas izmaksas, par kurām pārskatu noslēgšanas laikā vēl nebija panākta vienošanās ar Eiropas Komisijas dienestiem, ēku, informācijas un komunikācijas, audiovizuālā un konferenču aprīkojuma izmaksas, citus personāla izdevumus un transporta izmaksas;

31. pauž bažas par nepietiekamiem kontroles mehānismiem attiecībā uz to, kā Padome izmanto konsultāciju pakalpojumus un ārējos darbuzņēmējus; prasa pilnībā atklāt informāciju par visiem līgumiem, kuru summa pārsniedz 50 000 EUR, norādot to darbības jomu, sasniedzamos rezultātus un struktūras, kam tie piešķirti, lai novērstu publisko līdzekļu iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu;

32.norāda, ka vidējais rēķinu apmaksas laiks 2022.–2023. gadā samazinājās no 18 līdz 13 dienām, kas ir krietni mazāk par maksimālo 30 dienu termiņu, tādējādi varēja izvairīties no procentu maksāšanas par novēlotiem maksājumiem;

33.norāda, ka komandējumu izdevumi, kas ietver gan Sekretariāta komandējumu izdevumus, gan ar Eiropadomi saistīto darbinieku komandējumu izdevumus, laikposmā no 2022. gada līdz 2023. gadam palielinājās par 25 % un ka delegāciju ceļa izdevumi, kas radušies prezidentvalstīm un valstu delegācijām, tajā pašā laikposmā palielinājās par 36,6 %; aicina Padomi izvērtēt šo būtisko komandējumu izdevumu pieaugumu; tā kā nav piekļuves detalizētai informācijai, mudina Padomi izmantot šos resursus atbilstīgi pareizai finanšu pārvaldībai;

34.norāda, ka Padome noteica mērķus tās budžeta sniegumam 2023. gadā, proti, nodrošināt pastāvīgu lēmumu pieņemšanu Eiropadomē un Padomē; nodrošināt pastāvīgu atbalstu Eiropadomei un Padomei, efektīvi un lietderīgi izmantojot finanšu resursus, jo īpaši ņemot vērā pastāvīgo inflācijas spiedienu un no tā izrietošo cenu pieaugumu līgumu indeksācijas dēļ, un turpināt administratīvās digitālās modernizācijas procesu, lai uzlabotu Sekretariāta organizācijas kvalitāti un resursu pienācīgu izmantošanu;

35.norāda — lai nodrošinātu sava budžeta efektīvu izmantošanu 2023. gadā, Sekretariāts turpināja uzlabot savus finanšu pārvaldības procesus, jo īpaši pamatojoties uz vairāku iekšējo darba grupu ieteikumiem; jo īpaši atzinīgi vērtē jaunos snieguma instrumentus, piemēram, cilvēkresursu un prasmju elementu iekļaušanu integrētās pārvaldības plānošanā, finanšu darbplūsmu pilnīgu digitalizāciju un elektroniskā paraksta ieviešanu;

36.atzinīgi vērtē datu plašāku izmantošanu lēmumu pieņemšanā, jo īpaši pamatojoties uz ikmēneša finanšu infopaneli, kas atspoguļo galvenos snieguma rādītājus visos Sekretariāta dienestos un vadītāju infopaneli ar galvenajām atziņām no cilvēkresursu datiem, lai atvieglotu ikdienas pārvaldību un lēmumu pieņemšanu cilvēkresursu jomā;

37.norāda, ka Sekretariāts 2023. gadā organizēja 4429 sanāksmes, kas bija relatīvi stabils skaits salīdzinājumā ar 2022. gadu; turklāt norāda, ka klātienes sanāksmju skaits palielinājās par 11 % salīdzinājumā ar 2022. gadu, savukārt videokonferencē vai hibrīdformātā rīkoto sanāksmju skaits ievērojami samazinājās, proti, par vairāk nekā 60 %;

38.norāda, ka Sekretariāts ir uzsācis 17 atklātas iepirkuma procedūras, 12 jaunas sarunu procedūras, kā arī 21 starpiestāžu procedūru (dažādas vērtības procedūras), kurās Padome nav vadībā; norāda, ka līdz 2023. gada beigām tika parakstīts 41 līgums salīdzinājumā ar 42 līgumiem 2022. gadā un ka noritēja darbs pie 47 daļām (visās kategorijās); norāda, ka 2023. gadā tika piešķirti līgumi par kopējo summu 124,1 miljons EUR, kas atbilst 19,15 % no Padomes gada budžeta; norāda, ka no kopējās līgumu summas 0,5 % bija paredzēti zemas un vidējas vērtības līgumiem, 58 % — konkrētiem līgumiem saskaņā ar pamatlīgumiem, kuros Padome ir vienīgā līgumslēdzēja iestāde, un 69,5 % — konkrētiem līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas saskaņā ar iestāžu pamatlīgumiem;

39.norāda, ka Padome saskaņā ar Finanšu regulas 118. pantu nosūtīja budžeta izpildes apstiprinātājiestādei savu gada ziņojumu par 2023. gadā veiktajām iekšējām revīzijām; norāda, ka 2023. gada beigās 81 % no 2020.–2022. gadā sniegtajiem ieteikumiem bija īstenoti, 18 % joprojām nebija īstenoti un 1 % gadījumu vadība bija pieņēmusi risku vai ieteikumi vairs nebija piemērojami; norāda, ka četras iekšējās revīzijas, kas bija plānotas 2023. gada darba programmā, tika pabeigtas gada laikā un divas joprojām turpinājās 2023. gada beigās; norāda, ka iekšējais revidents trijās 2023. gada darba programmas revīzijās sniedza augstas prioritātes ieteikumus saistībā ar transporta pakalpojumiem, IOLAN serveriem un pamatpakalpojumiem un IOLAN galapunktu sistēmām;

40.norāda, ka no 3116 darbiniekiem 2023. gada beigās 79 % bija pastāvīgie darbinieki, 12,8 % bija pagaidu darbinieki, 7,2 % bija līgumdarbinieki un 1 % — norīkotie valstu eksperti; norāda, ka pastāvīgo un pagaidu darbinieku sadalījums nodarbinātības kategorijās 2023. gadā saglabājās stabils — 1474,25 administratori (AD), 1159 asistenti (AST) un 230 sekretāri (AST-SC) salīdzinājumā ar attiecīgi 1519, 1284 un 190 šajās kategorijās nodarbinātajiem 2022. gadā; norāda, ka štatu saraksta aizpildījums 2023. gada beigās bija 97,4 %;

41. norāda — tā kā Padome nesadarbojas ar Parlamentu, šajā sadaļā izklāstītie apsvērumi galvenokārt balstīti uz apkopotu informāciju, kas publicēta Padomes tīmekļa vietnē un kas nav pietiekami detalizēta;

42.norāda uz citām Sekretariāta īstenotajām iniciatīvām, kuru mērķis ir attīstīt daudzveidīgāku un iekļaujošāku darba vietu; atzinīgi vērtē to, ka Padome saņēma Ombuda 2023. gada balvu par labu pārvaldību kategorijā “Izcilība daudzveidības un iekļaušanas jomā” par pozitīvas rīcības programmu stažieriem ar invaliditāti, jo 2023. gadā Sekretariātā tika nodarbināti 6 stažieri ar invaliditāti;

43.pauž nožēlu par to, ka trūkst publiski pieejamas informācijas par Sekretariāta darbinieku dzimti un ģeogrāfisko sadalījumu; aicina Padomi informēt Parlamentu par tās darbinieku dzimumu līdzsvaru, ģeogrāfisko sadalījumu un invaliditāti, kā arī par attiecīgo iekšējo politiku; mudina Padomi veicināt savu darbinieku ģeogrāfisko līdzsvaru, sekmējot plašāku kandidātu loku no nepietiekami pārstāvētām dalībvalstīm;

44.atzinīgi vērtē Sekretariāta centienus 2023. gadā piesaistīt un noturēt kvalificētu un jaunāku darbaspēku, īstenojot dažādas iniciatīvas, piemēram, pieņemot darbā astoņus jaunākos politikas administratorus saskaņā ar jauno programmu “Junior Policy Team”, pārskatot iekšējās mobilitātes noteikumus un 41 sekretariāta darbiniekam starpiestāžu līmenī piedaloties “ēnošanā” darbā; uzsver, ka prakse būtu jāatalgo atbilstoši Eiropas Parlamenta 2023. gada 14. jūnija rezolūcijai par kvalitatīvu stažēšanos Eiropas Savienībā (2020/2005(INL)), kurā tas prasa atalgot jebkādu Eiropā izietu praksi; pauž nožēlu par to, ka trūkst informācijas par Padomes 2023. gadā sagatavotā Darba devēja atpazīstamības rīcības plāna īstenošanu;

45.norāda, ka 2023. gadā tika pārskatīts psihosociālo risku novēršanas plāns 2020.–2023. gadam un tā rezultāti tika ņemti vērā, sagatavojot jaunu riska novēršanas plānu un atjauninot psihosociālās intervences plānu kā daļu no Padomes iniciatīvām, kuru mērķis ir veicināt darbinieku labbūtību gan individuālā darbā, gan komandu vai vienību darbā; norāda, ka Sekretariāta darbiniekiem un vadītājiem tika piedāvāti vairāki atbalsta un kursu veidi, piemēram, īpaša vadības apmācības sesija par psiholoģisko drošību, Norādījumi vadītājiem par garīgo veselību, īpaši semināri par psihosociālā riska novēršanu, kas tika organizēti pēc pieprasījuma, un stresa pārvaldības semināri Padomes prezidentvalstīm Spānijai un Beļģijai;

46.norāda, ka Sekretariāts pabeidza 2018. gadā sākto jauno darba metožu (NWOW) izmēģinājuma projektu un veica novērtējumu, kas sniedza vērtīgu ieskatu, jo īpaši attiecībā uz saziņu par pārmaiņām, lietotāju iesaisti un darbinieku iesaistīšanos pārmaiņu procesos; norāda, ka Padome izmēģinājuma projekta rezultātos dalījās ar citām organizācijām, kas īsteno līdzīgas programmas; aicina Padomi dalīties gūtajā pieredzē arī ar budžeta izpildes apstiprinātājiestādi;

47.pauž nožēlu par to, ka divi galvenie Padomes ētikas satvara elementi — Sekretariāta darbiniekiem paredzētās “Ētikas un uzvedības vadlīnijas” un “Eiropadomes priekšsēdētāja rīcības kodekss” Padomes tīmekļa vietnē ir pieejami bez papildu norādēm vai publicēšanas datuma; pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz vairākiem Parlamenta pieprasījumiem, Eiropadomes priekšsēdētāja rīcības kodekss nav saskaņots ar Parlamenta un Komisijas rīcības kodeksu, jo īpaši attiecībā uz aktivitāti pēc tam, kad amata pilnvaru termiņš ir beidzies; aicina nekavējoties novērst minētos trūkumus;

48. atkārtoti norāda, ka ētiska rīcība veicina pareizu finanšu pārvaldību un palielina sabiedrības uzticēšanos un ka, kā Revīzijas palāta uzsvērusi Īpašajā ziņojumā Nr. 13/2019, ir iespējami uzlabojumi Savienības iestāžu ētikas satvaros; jo īpaši atgādina par Revīzijas palātas ieteikumu uzlabot Padomes ētikas satvaru; pauž bažas par to, ka trūkst vienota Savienības ētikas satvara, kas reglamentētu dalībvalstu pārstāvju darbu Padomē, kā to konstatējusi Revīzijas palāta;

49.norāda, ka, īstenojot ģenerālsekretāra Lēmumu 23/2021 par psiholoģisku un seksuālu uzmākšanos darbavietā, 2023. gadā tika veikti vairāki pasākumi, piemēram, rokasgrāmatas par aizskarošas izturēšanās novēršanu darbavietā publicēšana Sekretariāta iekštīklā, izpratnes veicināšanas pasākumi jaunpienācējiem par Padomes nulles tolerances pieeju un obligātas apmācības organizēšana jaunajiem vadītājiem un darbiniekiem ar vadības pienākumiem par aizskarošas izturēšanās un nepiemērotas uzvedības novēršanu;

50.norāda, ka saskaņā ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 16. panta trešo un ceturto daļu Sekretariāts publicē gada ziņojumu ar informāciju par bijušo Sekretariāta augstāko amatpersonu profesionālo darbību pēc aiziešanas no dienesta; norāda, ka saskaņā ar ziņojumu par 2023. gadu viens bijušais augsta līmeņa ierēdnis paziņoja par savu nodomu iesaistīties profesionālajā darbībā mazāk nekā 12 mēnešus pēc aiziešanas no darba Sekretariātā un iecēlējinstitūcija viņam piešķīra atļauju iesaistīties vienā darbībā, ievērojot konkrētu nosacījumu, kura mērķis bija ievērot Civildienesta noteikumu 16. panta otrajā daļā noteikto nogaidīšanas periodu;

51. mudina Padomi ieviest stingrākus noteikumus nodarbinātībai pēc pilnvaru termiņa beigām attiecībā uz augstākā līmeņa ierēdņiem, tostarp pagarināt nogaidīšanas periodu un obligāti publiskot saistību ar privāto sektoru; aicina Padomi noteikt, ka dalībvalstu pastāvīgo pārstāvniecību dalība ES Pārredzamības reģistrā ir obligāta;

52.pauž nožēlu par to, ka dalībvalstu pastāvīgo pārstāvju dalība obligātajā pārredzamības reģistrā, kas izveidots ar 2021. gada 20. maija Iestāžu nolīgumu starp Parlamentu, Padomi un Komisiju, ir pilnīgi brīvprātīga, jo nosacītības principa piemērošana ir atstāta katras dalībvalsts pastāvīgās pārstāvniecības ziņā; norāda, ka tikai astoņas dalībvalstis un Savienības iestādes ievēro paraugpraksi savā tiesiskajā regulējumā obligāti piemērot plašu lobistu definīciju, un uzstāj, ka visām pastāvīgajām pārstāvniecībām būtu aktīvi jāpiedalās obligātajā pārredzamības reģistrā pirms savas dalībvalsts prezidentūras Padomē, tās laikā un pēc tās; aicina ieviest stingrākus un saskaņotus ētikas noteikumus par interešu konfliktiem, virpuļdurvju efektu un lobēšanas pārredzamību; atgādina Parlamenta nostāju, ka dalībvalstu pārstāvjiem, kuri tieši saņem Savienības subsīdijas ar tiem piederošo uzņēmumu starpniecību, nebūtu jāļauj piedalīties politikas vai budžeta diskusijās un balsošanā, kas saistīta ar minētajām subsīdijām; pauž nožēlu par to, ka Padome pilnībā neizmanto obligāto pārredzamības reģistru un neņem vērā priekšlikumus tā uzlabošanai; atkārtoti aicina Padomi atturēties no tikšanās ar nereģistrētiem lobētājiem;

53. pauž nožēlu, ka Padome pilnībā neizmanto obligāto pārredzamības reģistru, pārsniedzot tā pašreizējos ierobežojumus, un noraida jebkādus ieteikumus par uzlabojumiem; atkārtoti aicina Padomi atturēties no tikšanās ar nereģistrētiem lobētājiem;

54. mudina Padomi paredzēt, ka visām augsta ranga amatpersonām, tostarp pastāvīgajiem pārstāvjiem un delegāciju vadītājiem, ir jāpublisko informācija par savām sanāksmēm ar interešu grupām un lobistiem standartizētā pārredzamības reģistrā, jo tas būtu līdzīgi Eiropas Parlamenta deputātiem un Eiropas Komisijai noteiktajiem pienākumiem;

55.pauž dziļu nožēlu par to, ka Padome turpina sistemātiski nepieļaut vai kavēt piekļuvi likumdošanas dokumentiem un ka lēmumu pieņemšanas process Padomē joprojām nav pilnībā pārredzams, tādēļ ir traucēta Padomes lēmumu pieņemšanas publiskā kontrole un tas negatīvi ietekmē iedzīvotāju uzticēšanos Savienībai kā pārredzamai struktūrai, kā arī apdraud visas Savienības reputāciju; atgādina un atbalsta stratēģiskajā izmeklēšanā OI/2/2017/TE iekļautos Eiropas Ombuda ieteikumus par Padomes likumdošanas procesa pārredzamību; mudina Padomi veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai bez nepamatotas kavēšanās īstenotu Ombuda ieteikumus un attiecīgos Eiropas Savienības Tiesas nolēmumus; atgādina, ka Eiropas Savienības Tiesa spriedumā lietā T-163/21 De Capitani/Padome ir uzsvērusi, ka ir nepieciešama labāka likumdošanas pārredzamība no Padomes puses, lai nodrošinātu piekļuvi leģislatīviem dokumentiem, jo tas atbilst Padomes pienākumiem attiecībā uz likumdevēju publisko kontroli un pārskatatbildību kā jebkuras demokrātiskās leģitimitātes pamatu;

56.pauž bažas par to, ka 2023. gadā Eiropas Ombuds vēlreiz aicināja Padomi leģislatīvos dokumentus darīt pieejamus laikā, kas ļautu sabiedrībai efektīvi piedalīties diskusijās; norāda, ka Eiropas Ombuds arī aicināja Padomi turpināt centienus, lai pēc iespējas labāk informētu sabiedrību par ierobežojošiem pasākumiem, kas pieņemti pret Krieviju; atzinīgi vērtē Eiropas Ombuda 2023. gadā sākto stratēģisko izmeklēšanu par to, kā iestādes izskata pieprasījumus par publisku piekļuvi leģislatīviem dokumentiem, jo īpaši pamatojoties uz sešām nesen iesniegtām sūdzībām Ombudam par publisku piekļuvi Padomes izskatītajiem Savienības leģislatīvajiem dokumentiem;

57.norāda, ka darba grupa piekļuves dokumentiem jomā ziņoja, ka 2023. gadā ir saņēmusi un atbildējusi uz neparasti lielu skaitu pieprasījumu par publisku piekļuvi dokumentiem, proti, tā saņēma 3732 sākotnējus pieprasījumus par piekļuvi dokumentiem un 40 atkārtotus pieteikumus, kuru izskatīšanas dēļ bija jāanalizē 13 912 dokumenti; norāda, ka no sākotnējiem piekļuves pieprasījumiem pilnīga piekļuve tika piešķirta 10 908 dokumentiem (78,4 %) un daļēja piekļuve — 1600 dokumentiem (11,5 %), savukārt piekļuve tika atteikta 1404 dokumentiem (10,1 %); norāda, ka no atkārtotajiem pieteikumiem pilnīga piekļuve tika piešķirta 53 dokumentiem un daļēja piekļuve — 45 dokumentiem, savukārt 48 dokumentiem piekļuve tika atteikta; norāda, ka sākotnējie pieprasījumi tika izskatīti vidēji 16 darba dienās un atkārtotie pieteikumi — 32 darba dienās;

58.atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar publiski pieejamajiem gada ziņojumiem atbildīgajiem deleģētajiem kredītrīkotājiem 2023. gadā netika ziņots ne par vienu krāpšanas vai pārkāpumu gadījumu, un šādi gadījumi nebija jāizskata paneļkomitejā (Finanšu regulas 143. pants) vai OLAF;

59.norāda, ka 2023. gadā Sekretariāts turpināja īstenot savu digitālās pārveides mērķi saskaņā ar Digitālās stratēģijas prioritātēm 2022.–2025. gadam; norāda, ka no gada darba plānā paredzētajiem 113 digitalizācijas projektiem, kas jo īpaši attiecas uz kopīgo pakalpojumu, politikas, juridisko un IT jomu, 37 % projektu tika pabeigti gada beigās, 8 % tika atcelti vai apvienoti un 38 % joprojām turpinājās; norāda, ka tika organizēti daudzveidīgāki mācību kursi, tostarp īpaši kursi līgumu elektroniskai parakstīšanai un FIORI — SAP jaunās lietotāju pieredzes — popularizēšanai;

60. mudina Padomi paātrināt drošu digitālās balsošanas un dokumentu apmaiņas sistēmu ieviešanu, lai uzlabotu efektivitāti un pārskatatbildību un samazinātu nevajadzīgus procesus papīra formātā;

61.atzinīgi vērtē to, ka 2023. gadā 97 % rēķinu tika iesniegti elektroniski, t. i., tādā pašā apmērā kā 2022. gadā; atzīst, ka 2023. gadā katru mēnesi tika elektroniski parakstīti 30–40 % no pirkumu pasūtījumiem un līgumiem un tika panākts ievērojams progress virzībā uz finanšu darbplūsmas pilnīgu digitalizāciju, sākot no iepirkuma procedūru sākšanas līdz rēķinu elektroniskai apmaksai;

62.norāda, ka 2023. gadā Padome veica pasākumus, lai uzlabotu digitālo pieejamību, jo īpaši publicējot Digitālās piekļūstamības rokasgrāmatu;

63.norāda, ka 2023. gadā Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (EDAU) saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 57. panta 1. punkta g) apakšpunktu sniedza uzraudzības atzinumu par nepieciešamību veikt ietekmes uz datu aizsardzību novērtējumu attiecībā uz Sekretariāta projektu par centralizētas cilvēkresursu analīzes un ziņošanas pakalpojumu izmantošanu un datu noliktavas izveidi; norāda, ka EDAU 2023. gadā nav ziņojis par izmeklēšanu vai sūdzībām attiecībā uz Padomi;

64. pauž bažas par to, ka trūkst stingru aizsardzības pasākumu pret trešo personu veiktu uzraudzību un datu vākšanu; aicina pastiprināt drošības pasākumus, tostarp obligātu datu šifrēšanu un regulāras visu Padomes izmantoto digitālo sakaru sistēmu drošības revīzijas;

65.norāda — lai uzlabotu savu darbinieku informētību par kiberdrošību un sagatavotību, Sekretariāts 2023. gadā izstrādāja un sāka vairākus jaunus apmācības kursus saistībā ar informācijas drošību, pretspiegošanu un kiberdrošību; turklāt norāda, ka 2023. gada oktobrī kiberdrošības mēneša laikā tika organizēti izpratnes veicināšanas pasākumi par kiberdrošību un informācijas drošību;

66.norāda, ka 2011. gada budžeta pozīcija “Ūdensapgāde, gāze, elektrība un apkure” tika palielināta par 33 %, veicot budžeta pārvietojumu 2023. gadā; norāda, ka Sekretariāts turpināja samazināt enerģijas patēriņu, izmantojot tādas metodes kā ēku apkures samazināšana un Justus Lipsius ēkas apkures katlu nomaiņa;

67.norāda, ka 2023. gadā tika īstenoti svarīgi ēku projekti, piemēram, dažu sanāksmju telpu renovācija LEX un Justus Lipsius ēkās, biroju koridoru pastāvīga renovācija Justus Lipsius ēkā, velosipēdu stāvvietu un infrastruktūras uzlabošana Padomes telpās un Justus Lipsius reģistratūras dienestu modernizācija;

68.pauž nožēlu par to, ka Padome joprojām nav īstenojusi vienkāršotu akreditācijas procedūru, lai atvieglotu citu Savienības iestāžu darbinieku piekļuvi Padomes telpām; calls on the Council to implement this measure;

69.norāda, ka pēc 2023. gadā veiktās ārējās revīzijas tika saglabāta vides vadības un audita sistēma un tika atjaunoti ēku energoefektivitātes sertifikāti;

70.norāda, ka saistībā ar pastāvīgajiem prioritārajiem centieniem panākt ilgtspējīgu mobilitāti, tika uzlabotas un pielāgotas velosipēdu stāvvietas un infrastruktūra Sekretariāta telpās, kā arī tika atjaunotas vai ierīkotas videokonferenču iespējas, lai sanāksmes varētu notikt jebkurā telpā; turklāt norāda, ka centieni iesaistīt darbiniekus un vadītājus zaļās pārveides jomā tika īstenoti, izmantojot apmācības un izpratnes veicināšanas pasākumus;

71.uzsver, ka ir jāpārskata LESD 319. pants, lai skaidri noteiktu, ka Parlaments apstiprinājumu par budžeta izpildi sniedz ne tikai Komisijai, bet arī citām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām attiecībā uz to budžeta iedaļu vai to budžeta izpildi; aicina Padomi pārvarēt iestāžu konfliktu un atsākt sarunas ar Eiropas Parlamentu, lai panāktu kopīgu vienošanos par budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras raitu atsākšanu;

72.norāda, ka 2023. gadā kopējais komunikācijas budžets, kas tika īstenots gada laikā, ņemot vērā pārvietojumus, bija 11 871 300 EUR, t. i., par 3,54 % lielāks nekā 2022. gada budžets;

73.norāda, ka Sekretariāts sniedz komunikācijas pakalpojumus Eiropadomes priekšsēdētājam, kura klātbūtne tīmeklī 2022. gadā tika būtiski uzlabota, Eurogrupas priekšsēdētājam, rotējošajai prezidentvalstij, Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos pārstāvei/priekšsēdētājas vietniecei, dalībvalstīm un sekretariātam; norāda, ka 2023. gadā ievērojami palielinājās sadarbība starp Sekretariāta digitālo komandu un prezidentvalstīm, jo īpaši cieša redakcionālā koordinācija palielināja sinerģiju satura atkalizmantošanas un labākas papildināmības ziņā, un tas vairoja vispārējo komunikācijas ietekmi;

74.norāda, ka saskaņā ar tiešsaistes aptauju, kas veikta 2023. gada pēdējā ceturksnī, 67 % lietotāju bija apmierināti ar savu vispārējo pieredzi Padomes tīmekļa vietnē, kurā 2023. gadā tika reģistrēti vairāk nekā 23 miljoni apmeklējumu, t. i., par 1 % vairāk nekā 2022. gadā, un 57 900 abonentu salīdzinājumā ar 51 600 abonentiem 2022. gadā.