1.atzīmē, ka EST budžets ietilpst DFS 7. izdevumu kategorijā “Eiropas publiskā pārvalde”, kuras kopējais apjoms 2023. gadā bija 12,3 miljardi EUR jeb 6,4 % no Savienības kopējā budžeta; norāda, ka EST budžets ir aptuveni 0,5 miljardi EUR jeb aptuveni 3,9 % no Savienības kopējiem administratīvajiem izdevumiem;

2.atzīmē, ka Eiropas Savienības Revīzijas palāta (“Revīzijas palāta”) savā 2023. finanšu gada pārskatā (“Revīzijas palātas pārskats”) kategorijā “Administrācija” ir pārbaudījusi 70 darījumu izlasi, proti, par 10 darījumiem vairāk nekā 2022. gadā. Revīzijas palāta turklāt ir norādījusi, ka administratīvie izdevumi ietver izdevumus cilvēkresursiem — tostarp pensijām —, kas 2023. gadā bija aptuveni 70 % no kopējiem administratīvajiem izdevumiem, un izdevumus ēkām, iekārtām, energoresursiem, komunikācijai un informācijas tehnoloģijai (IT), un ka tās daudzu gadu garumā veiktais darbs liecina, ka risks šajā izdevumu kategorijā kopumā ir zems;

3.norāda, ka no 70 pārbaudītajiem darījumiem 21 darījumā (30 %) tika konstatētas kļūdas, taču Revīzijas palāta, pamatojoties uz piecām izmērītām kļūdām, lēš, ka kļūdu līmenis ir zemāks par būtiskuma slieksni;

4.atzīmē, ka Revīzijas palātas pārskatā attiecībā uz EST nekādas īpašas problēmas nav konstatētas;

5.norāda, ka EST piešķirtais budžets 2023. gadā bija 486 025 796 EUR, t. i., par 3,9 % lielāks nekā 2022. gadā; atzīmē, ka šis pieaugums galvenokārt ir saistīts ar 2023. gadam prognozēto algas korekciju; uzsver, ka EST budžets galvenokārt ir paredzēts administratīvām vajadzībām — aptuveni 75 % apropriāciju attiecas uz izdevumiem, kas saistīti ar tās locekļiem un darbiniekiem, un gandrīz visas atlikušās apropriācijas attiecas uz izdevumiem ēkām un IT;

6.atzīmē, ka vispārējais budžeta izpildes līmenis 2023. gada beigās bija 97,72 %; norāda, ka saskaņā ar Finanšu regulas 29.pantu budžeta lēmējinstitūcijai apstiprināšanai tikai iesniegti pieci pārvietojumi, lai pastiprinātu budžeta pozīcijas “Enerģijas patēriņš”, “Iekārtu un programmatūras iegāde, apkalpošana, uzturēšana un saistītie darbi” un “Ēkas” no citām budžeta pozīcijām, galvenokārt no personālam paredzētās budžeta pozīcijas “Atalgojums un piemaksas”; atzīmē, ka Krievijas agresijas karš pret Ukrainu turpināja radīt spiedienu uz EST budžetu, tostarp inflācijas pieauguma, algu korekcijas un enerģijas un vairāku preču un pakalpojumu izmaksu ievērojamās palielināšanās dēļ;

7.ar gandarījumu norāda, ka deleģētais kredītrīkotājs ir paziņojis, ka piešķirtie līdzekļi ir izlietoti paredzētajam mērķim un saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu un ka ieviestās kontroles procedūras sniedz nepieciešamās garantijas attiecībā uz pakārtoto darījumu likumību un pareizību;

8.atzīmē, ka vidējais maksājuma veikšanai nepieciešamais laiks 2023. gadā bija 23,1 diena salīdzinājumā ar 24,32 dienām 2022. gadā; aicina EST turpināt centienus samazināt maksājumu veikšanas laiku, jo īpaši, ņemot vērā to, ka 2023. gadā 81 % rēķinu tika saņemti elektroniski;

9.atzīmē, ka EST komandējumu budžets, kas 2023. gadā bija 638 000 EUR gan tās personālam, gan locekļiem, turpināja samazināties: 2023. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu tas samazinājās par 3,3 %; norāda, ka 2023. gadā tika izmantotas 85,1 % no komandējumiem paredzētajām apropriācijām salīdzinājumā ar 46,6 % 2022. gadā, jo šajā gadā joprojām bija spēkā ceļošanas ierobežojumi;

10.atzīmē nozīmīgos pasākumus, ko EST veica 2023. gadā savas tiesu sistēmas reformas īstenošanā, kuras rezultātā prejudiciālu nolēmumu sniegšanas piekritība no Tiesas daļēji tika nodota Vispārejai tiesai; norāda, ka, ņemot vērā EST statūtu grozīšanu un lai uzlabotu EST darbību lietu veidotās darba slodzes un izvirzīto jautājumu sarežģītības un sensitivitātes nemitīgas palielināšanās apstākļos, 2023. gada beigās tika panākta politiska vienošanās ar Parlamentu un Padomi; atzīmē, ka pēc minētās reformas apstiprināšanas 2024. gadā tika pieņemti detalizēti noteikumi un procedūras, lai pabeigtu šo reformu un ļautu īstenot jauno tiesisko regulējumu, sākot no 2024. gada 1. oktobra;

11.atzīmē, ka 2023. gadā Tiesa pieņēma lēmumu piecās lietās, kas attiecas uz pārākuma principu saistībā ar četriem prejudiciāliem nolēmumiem, kurus bija lūgušas sniegt tiesas Īrijā, Polijā, Rumānijā un Vācijā, kā arī vienā pārkāpuma lietā, kura attiecās uz Poliju; uzsver Savienības tiesību aktu pārākuma principa būtisko nozīmi, kas nodrošina Savienības tiesību aktu vienotu interpretāciju un piemērošanu visās dalībvalstīs un aizsargā tiesiskumu kā Savienības pamatvērtību; no jauna nelokāmi apstiprina, ka Savienības tiesību aktu pārākums ir Savienības tiesiskās kārtības stūrakmens, un uzsver EST galveno lomu tiesiskuma aizsardzībā visā Savienībā; turklāt atzīmē, ka Vispārējā tiesa ir pieņēmusi nolēmumu sešās lietās, kas saistītas ar pasākumiem Savienības budžeta aizsardzībai pret Ungārijas valdības izdarītiem tiesiskuma principu pārkāpumiem, kuri sistemātiski apdraud Savienības pamatvērtības; mudina Komisiju veikt apņēmīgas izpildes nodrošināšanas darbības pret jebkuru dalībvalsti, kura apstrīd vai neņem vērā EST nolēmumu saistošo raksturu; uzsver, ka lietās, kas attiecas uz izmeklēšanu saistībā ar Savienības budžetu, visām kompetentajām iestādēm pilnībā ir jāievēro pienācīga procesa un pamattiesību principi;

12.atzīmē, ka Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 2. punktā noteikts, ka “Savienība respektē dalībvalstu vienlīdzību saistībā ar Līgumiem, kā arī to nacionālo identitāti, kas raksturīga to politiskajām un konstitucionālajām pamatstruktūrām,tostarp reģionālajām un vietējām pašvaldībām. Tā respektē valstu galvenās funkcijas;

13.nosoda jebkādus valstu veiktus pasākumus un likumdošanas darbības, kas vērsti pret EST spriedumu kodifikāciju un izpildes nodrošināšanu; prasa izveidot oficiālu uzraudzības mehānismu, lai sekotu līdzi tam, kā dalībvalstis ievēro EST nolēmumus, un iesaka saistīt EST nolēmumu ievērošanu ar ES finansējuma izmaksu saskaņā ar tiesiskuma nosacītības satvaru;

14.atzīmē, ka 2023. gadā Tiesai tika iesniegta 821 jauna lieta (salīdzinājumā ar 806 lietām 2022. gadā), no kuras 63 % bija lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu un 28,6 % — Vispārējās tiesas lēmumu pārsūdzības; norāda, ka 2023. gadā ievērojami palielinājās Vispārējā tiesā izskatāmo lietu skaits — 1271 jauna lieta (salīdzinājumā ar 904 lietām 2022. gadā), to skaitā ārkārtīgi liels skaits (404) apvienotu lietu, kas tika iesniegtas 2023. gada oktobrī; atzīmē, ka 2023. gadā 37 % no Vispārējā tiesā izskatāmajām jaunajām lietām, to skaitā minētās 404 apvienotās liets, attiecās uz prasībām, kas saistītas ar institucionālajām tiesībām, 24,3 % — uz prasībām, kuras saistītas ar intelektuālo īpašumu, un 6 % — uz strīdiem starp Savienības institūcijām un to personālu; norāda, ka kopējais izskatīšanā esošo lietu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir stabils: iepriekš minētās 404 lietas uzskatot par vienu lietu, 2023. gada beigās izskatīšanā bija 2587 lietas salīdzinājumā ar 2585 lietām 2022. gada beigās un 2541 lietu 2021. gada beigās;

15.atzīmē, ka 2023. gadā Tiesa slēdza 783 lietas salīdzinājumā ar 808 lietām 2022. gadā un ka Vispārējā tiesa 2023. gadā slēdza 904 lietas salīdzinājumā ar 858 lietām 2022. gadā;

16.atzinīgi vērtē to, ka ir samazinājies vidējais tiesvedības ilgums attiecībā uz Tiesas slēgtajām lietām: 2023. gadā tas bija 16,1 mēneši salīdzinājumā ar 16,4 mēnešiem 2022. gadā; atzīmē, ka vidējais Vispārējās tiesas slēgto lietu izskatīšanas ilgums 2023. gadā bija 18,2 mēneši salīdzinājumā ar 16,2 mēnešiem 2022. gadā un ka Vispārējā tiesa to izskaidro ar 2023. gadā veiktās tiesvedības raksturu un ar to saistīto sarežģītību;

17.atzīmē, ka ir samazinājies vidējais laiks, kas nepieciešams, lai izskatītu tiešās prasības Tiesā (no 23,5 mēnešiem 2022. gadā līdz 20,8 mēnešiem 2023. gadā) un lūgumus sniegt prejudiciālu nolēmumu (attiecīgi — no 17,3 mēnešiem līdz 16,8 mēnešiem); norāda, ka attiecībā uz tiesas procesu Tiesā ir ievērojami palielinājies tiešo prasību skaits, jo īpaši vides jomā, un ka 2023. gadā Tiesai uzdotie prejudiciālie jautājumi galvenokārt attiecās uz brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kam sekoja nodokļu uzlikšana, patērētāju tiesību aizsardzība un transports; atzīmē, ka attiecībā uz tiesas procesu Vispārējā tiesā ir palielinājies lietu skaits intelektuālā īpašuma un ekonomikas un monetārās politikas jomā, tostarp banku darbības jomā;

18.ar gandarījumu atzīmē augsto e-Curia izmantošanas līmeni 2023. gadā: tika reģistrēti 10 502 e-Curia konti, un 94 % pieteikumu Vispārējā tiesā tika iesniegti, izmantojot e-Curia, proti, tikpat cik 2022. gadā, savukārt e-Curia izmantošanas līmenis Tiesā 2023. gadā palielinājās līdz aptuveni 89 % salīdzinājumā ar 87 % 2022. gadā;

19.atzinīgi vērtē progresu, kas panākts tiesu arhīvu digitalizācijā, lai saglabātu dokumentus apskatīšanai nākotnē un atvieglotu to pieejamību pētniekiem un plašākai sabiedrībai, izmantojot digitālu portālu;

20.atzinīgi vērtē EST izstrādāto uz sniegumu balstīto pieeju, kas EST ļauj pieņemt lēmumus, pamatojoties uz darbības rezultātiem un tās mērķu sasniegšanas līmeni, kuru mērīšanai izmanto darba slodzes un darbības rādītāju kopumu; atzīmē, ka EST izmantotie snieguma pamatrādītāji aptver plašu klāstu konkrētu jomu, lai atbalstītu piecus pārvaldības mērķus, kas saistīti ar EST pienācīgu darbību, digitalizāciju un jaunajām tehnoloģijām, atklātību un pārredzamību, daudzvalodību un cilvēkresursu pārvaldību;

21.norāda, ka 2022. un 2023. gadā tika padziļināti izvērtēta EST iekšējās kontroles sistēma un ka šī izvērtēšana apstiprināja tās pamatīgumu; atzīmē, ka izvērtēšanas ietvaros tika pielāgotas finanšu kontroles procedūras, lai kontroli padarītu efektīvāku;

22.norāda, ka 2023. gadā veiktās svarīgākās iekšējās revīzijas attiecās uz EST izdevumiem ēku tīrīšanai, iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti EST IT aktīvu aizsardzībā un personāla atlases procedūrām; atzīmē, ka vienas iekšējās revīzijas ietvaros tika veikts arī pētījums par mākslīgā intelekta (MI) izmantošanu tieslietu jomā attiecībā uz to, kā īstenot stratēģiju uz MI balstītu instrumentu integrēšanai EST darbībā; norāda, ka daudzos gadījumos EST dienesti veica darbības, lai īstenotu iekšējās revīzijas rezultātā sniegtos ieteikumus pirms iekšējās revīzijas oficiālas pabeigšanas, un ka iekšējais revidents šīs darbības atzina par apmierinošām;

23.atzīmē, ka 2023. gada beigās EST strādāja 1340 ierēdņi (58 %), 765 pagaidu darbinieki (33 %), kas pieņemti darbā saskaņā ar ES pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, un 198 līgumdarbinieki (9 %); norāda, ka 2023. gada beigās štatu saraksta aizpildes līmenis bija 97,11 %; turklāt atzīmē, ka gada vidējā darbinieku mainība 2023. gadā bija 7,8 %, kuras galvenais iemesls bija tas, ka šajā gadā 20 % EST darbinieku aizgāja pensijā;

24.atzīmē, ka Tiesa sastāv no 27 tiesnešiem un 11 ģenerāladvokātiem un ka 2023. gadā amatā nestājās neviens jauns tiesnesis vai ģenerāladvokāts; norāda, ka Vispārējā tiesa sastāv no 54 tiesnešiem un ka 2023. gadā amatā stājās divi jauni tiesneši — viena sieviete un viens vīrietis; atzīmē, ka 2023. gadā ievēlēja jaunu Vispārējās tiesas sekretāru;

25.atzinīgi vērtē EST detalizētās atbildes uz Parlamenta Budžeta kontroles komitejas anketas jautājumiem, kas tika sniegtas pašreizējās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras ietvaros, jo īpaši attiecībā uz personāla sadalījumu 2023. gada beigās; atzīmē, ka Tiesas un Vispārējās tiesas dzimumu sastāvs joprojām ir ļoti nelīdzsvarots; pauž atzinību par Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2024. gadā nosūtīto vēstuli dalībvalstu pārstāvju konferences priekšsēdētājam, kurā viņš aicina dalībvalstis ņemt vērā nepieciešamību nodrošināt dzimumu līdzsvaru, kad tiek izvirzīti kandidāti tiesnešu un ģenerāladvokātu aizstāšanai; aicina dalībvalstis ņemt vērā nepieciešamību pēc dzimumu līdzsvara, kad tās izvirza kandidātus tiesnešu aizstāšanai;

26.pieņem zināšanai, ka 2023. gada beigās no 2303 ierēdņiem un darbiniekiem 61 % bija sievietes; atzinīgi vērtē to, ka sieviešu īpatsvars administratīvos amatos ir palielinājies līdz 55 %, un jo īpaši to, ka vadošos amatos tas ir palielinājies līdz 43 % salīdzinājumā ar 40 % 2022. un 2021. gadā, apstiprinot augšupejošo tendenci, kas reģistrēta kopš 2018. gada (attiecīgi — 41 % 2020. gadā, 39 % 2019. gadā un 37,5 % 2018. gadā); tomēr atzīmē, ka visaugstākais sieviešu īpatsvars bija asistentu pakāpēs, savukārt viszemākais — augstākā līmeņa vadības amatos; aicina EST nodrošināt lielāku sieviešu īpatsvaru augstākā līmeņa vadības amatos un veikt turpmākus pasākumus, lai veicinātu dzimumu līdzsvaru visos līmeņos; atzinīgi vērtē EST īstenotos centienus, lai atbalstītu līdztiesību, iekļaušanu un daudzveidību, jo īpaši darbā pieņemšanas stadijā;

27.aicina EST publicēt ikgadēju ziņojumu par dzimumu līdztiesību un dažādību, lai nodrošinātu pārredzamību attiecībā uz dzimumu pārstāvību visos iestādes līmeņos, tostarp tiesnešu, ģenerāladvokātu un administratīvo darbinieku vidū, kā arī lai paredzētu konkrētus pasākumus dzimumu paritātes uzlabošanai augstākā līmeņa vadības amatos;

28.atzinīgi vērtē to, ka EST darbinieku vidū ir pārstāvētas visas Savienības dalībvalstis, tomēr atzīmē, ka dažas dalībvalstis ir pārstāvētas vairāk nekā citas; atzinīgi vērtē arī to, ka 2023. gadā EST turpināja centienus panākt labāku ģeogrāfisko līdzsvaru darbinieku vidū, jo īpaši, veicinot savu darba vakanču pamanāmību un pievilcīgumu, radot un piedāvājot labvēlīgākus darba apstākļus, lai piesaistītu pagaidu darbiniekus no atsevišķām mazāk pārstāvētām dalībvalstīm, un plaši informējot dažāda veida auditoriju par darba iespējām EST; atzīmē, ka ir veikti būtiski centieni, lai, izmantojot EST prakses programmu, piesaistītu daudzus talantīgus jauniešus no dažādām dalībvalstīm; aicina EST pārbaudīt, vai ir proporcionāli pārstāvēti visu dalībvalstu praktikanti;

29.mudina EST veicināt daudzvalodu darba vidi, atzīstot tās potenciālu uzlabot dažādas valstspiederības darbinieku taisnīgu sadalījumu; aicina visas ES institūcijas aizsargāt daudzvalodības principu un nodrošināt tā ievērošanu;

30.atzinīgi vērtē darbu, ko veikusi Augsta līmeņa starpiestāžu grupa, kuras uzdevums ir palielināt Luksemburgas kā darba vietas pievilcīgumu darbiniekiem; aicina EST uzturēt un pastiprināt sadarbību ar citām Luksemburgā bāzētām institūcijām dažādu iniciatīvu ietvaros; ar gandarījumu atzīmē, ka pēc Augsta līmeņa starpiestāžu grupas ieteikuma budžeta lēmējinstitūcija 2025. gadam ir apstiprinājusi nepieciešamās apropriācijas, lai varētu piešķirt mājokļa pabalstu zemāku pakāpju darbiniekiem; prasa, lai Parlamentam tiktu sniegta jaunākā informācija par progresu šādu iniciatīvu — kas paredzētas, lai uzlabotu Luksemburgas kā darba vietas pievilcīgumu, — īstenošanā;

31.atzīmē, ka 2023. gadā EST īstenoja vairākas iniciatīvas, lai veicinātu darbinieku fizisko un garīgo labbūtību, izmantojot specializētus seminārus un izpratnes veicināšanas darbības; norāda, ka vadītāji pozitīvi novērtēja tāldarba shēmu, kas stājās spēkā 2022. gada 1. maijā, un ka 92 % no viņiem atbildēja, ka tāldarba režīmu izmantojošo darbinieku ražīgums ir vai nu līdzvērtīgs tam, kāds bija pirms tāldarba shēmas ieviešanas, vai augstāks par to; atzīmē — lai panāktu labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru, EST 2023. gadā atjaunoja saviem darbiniekiem iespēju strādāt attālināti ārpus darba vietas līdz 10 dienām gadā, jo īpaši EST oficiālo brīvdienu laikā;

32.atzinīgi vērtē notiekošās izpratnes palielināšanas, informācijas un apmācības kampaņas, kuru mērķis ir veicināt personu ar invaliditāti un viņu palīgu iekļaušanu, savstarpēju cieņu, sadarbību un atbalstu;

33.atzīmē, ka slimības atvaļinājuma darba dienu skaits 2023. gadā bija 20 198, t. i., par 14,78 % mazāks nekā 2022. gadā; ar bažām atzīmē, ka medicīniskais dienests 2023. gadā ziņojis par 11 izdegšanas gadījumiem; atzinīgi vērtē diagnostikas ziņojumu rūpīgo analīzi, ko EST veica, lai noteiktu profesionālas izdegšanas gadījumus, un īpašas uzmanības veltīšanu preventīviem pasākumiem, jo īpaši tās medicīnas un sociālo darbinieku komandas palielināšanai, psihosociālo risku novēršanai darbavietā un tādu vadībai paredzētu pasākumu ieviešanai, kuru mērķis ir veicināt izpratni par tiesībām būt bezsaistē un pārstrādāšanās risku; mudina EST saglabāt pastiprinātas uzmanības veltīšanu šai problēmai, lai novērstu turpmākus ar izdegšanu saistītus gadījumus, un informēt Parlamentu par šajā sakarā veiktajiem pasākumiem;

34.atzīmē, ka 2023. gadā attiecībā uz vienu EST darbinieku tika sākta administratīva izmeklēšana par iespējamu seksuālas uzmākšanās gadījumu un ka šī lieta tika slēgta 2024. gadā, piemērojot sankcijas; pauž bažas par to, ka 2023. gadā tika sākta arī palīdzības sniegšana procedūra saistībā ar viena tiesneša iespējamu aizskarošu izturēšanos, taču šajā lietā aizskaroša izturēšanās netika konstatēta; norāda, ka 2023. gada martā — tātad pirms Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu ratifikācijas — izveidotā starpdienestu darba grupa izskatīja EST spēkā esošos noteikumus un procedūras aizskarošas izturēšanās novēršanai un sniedza dažus ieteikumus šo noteikumu un procedūru uzlabošanai; mudina EST veikt attiecīgus pēcpasākumus un arī turpmāk neizrādīt nekādu iecietību pret aizskarošu izturēšanos darbavietā, ieviešot visiem tiesnešiem un augstākā līmeņa amatpersonām obligātu apmācību par neapzinātiem aizspriedumiem un ētikas standartiem, lai novērstu varas ļaunprātīgu izmantošanu;

35.ar gandarījumu atzīmē, ka, ņemot vērā iepriekšējos budžeta izpildes apstiprināšanas ieteikumos paustās prasības, 2023. gadā tika izstrādāts un 2024. gada martā pieņemts jaunais rīcības kodekss par EST ierēdņu un pārējo darbinieku tiesībām un pienākumiem, kas atspoguļo EST vērtības un apņemšanos ētikas jomā; norāda, ka šajā rīcības kodeksā ir iekļauti noteikumi par interešu konfliktu, lojalitātes, konfidencialitātes un diskrētuma pienākumu, ārējām darbībām, profesionālo darbību pēc aiziešanas no dienesta un publikācijām un ka tas attiecas arī uz norīkotajiem valsts ekspertiem un tiesnešu palīgiem, ko EST uzņem Eiropas Tiesiskās apmācības tīkla ietvaros; atzīmē, ka 2023. gadā personālam un vadītājiem tika organizēti izpratnes veicināšanas pasākumi un uzlabotas mācības par minēto rīcības kodeksu, īpašu uzmanību veltot jaunpienācējiem; prasa ieviest visam personālam paredzētu obligātu regulāru apmācību un pastāvīgi informēt Parlamentu par rīcības kodeksa īstenošanu;

36.atzīmē, ka pirms minētā rīcības kodeksa stāšanās spēkā tika paziņoti un saskaņā ar spēkā esošajām procedūrām izskatīti divi iespējami interešu konflikta gadījumi, lai nodrošinātu, ka attiecīgie jaunie darbinieki nav iesaistīti tādu dosjē pārvaldībā, kuri viņiem ir zināmi saistībā ar iepriekšējo darbu;

37.atzīmē, ka pēc EST locekļu un bijušo locekļu rīcības kodeksa pieņemšanas EST locekļu interešu deklarācijas tika publicētas tiešsaistē, lai izvairītos no jebkāda iespējama interešu konflikta lietu izskatīšanā; norāda, ka EST pastāvīgi no jauna izvērtē savus iekšējos noteikumus šajā jomā, lai tos atjauninātu un nodrošinātu augstākos iespējamos ētiskas rīcības standartus; aicina EST izveidot neatkarīgu ētikas komiteju, lai uzraudzītu minētā rīcības kodeksa ievērošanu un izmeklētu iespējamos pārkāpumus; prasa ieviest visam EST personālam, tostarp tiesnešiem un ģenerāladvokātiem, paredzētu obligātu ikgadēju apmācību par ētiku, lai saglabātu Tiesas integritāti; prasa EST informēt Parlamentu par minētā pasākuma — kura mērķis ir novērst interešu konfliktus — efektivitātes turpmākas izvērtēšanas rezultātiem;

38.atzinīgi vērtē EST locekļu interešu deklarāciju publicēšanu, taču prasa ieviest standarta procedūru rūpīgai pirmsiecelšanas pārbaudei, lai jau agrīnā stadijā identificētu un mazinātu iespējamos interešu konfliktus; mudina Padomi izstrādāt pārredzamas pamatnostādnes, pēc kurām dalībvalstīm jāvadās, kad tās izvirza kandidātus EST tiesneša amatam;

39.mudina EST ieviest politiku, kas paredz, ka tiesnešu obligātu atstādināšanu no lietas izskatīšanas gadījumos, kad viņi iepriekš ir bijuši profesionāli saistīti ar kādu no pusēm tiesas lietā; prasa stingrāk pārbaudīt tiesnešu un augsta ranga darbinieku interešu konfliktus, tostarp regulāri atjaunināt finanšu informācijas atklāšanas prasības; prasa publicēt reāllaika lēmumus par tiesnešu atstādināšanu no lietas izskatīšanas gadījumos, kad tiesneši paziņo par interešu konfliktu, tādējādi nodrošinot lielāku pārredzamību tiesas procesā un pastiprinot sabiedrības uzticēšanos EST objektivitātei un integritātei;

40.atzīmē, ka saskaņā ar Statūtu 14. pantu 2023. gadā visi EST locekļi bija Luksemburgas rezidenti;

41.atzīmē, ka kopš 2018. gada EST tīmekļa vietnē tiek publicēts gan Tiesas, gan Vispārējās tiesas locekļu veikto ārējo darbību saraksts; turklāt atzīmē, ka šis saraksts ir grūti lasāms plašākai sabiedrībai, un iesaka to pārskatīt, lai to padarītu skaidrāku un informatīvāku; norāda, ka Tiesas pilnsapulces vai Vispārējās tiesas plenārsēdes iepriekšēja atļauja tiek piešķirta tikai tad, ja ārējā darbība ir saderīga ar rīcības kodeksa prasībām un to locekļu pienākumu būt pieejamiem tiesu darbību veikšanai; prasa EST atbilstoši iepriekšējiem budžeta izpildes apstiprināšanas ieteikumiem informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par visām iniciatīvām, kuru mērķis ir uzlabot ar ārējām darbībām saistītās informācijas lasāmību;

42.atzīmē, ka 2021. gadā atjauninātie noteikumi, kas reglamentē EST locekļu braucienus, komandējumus un šoferu un automobiļu izmantošanu, paredz, ka EST sedz tikai tās pamatdarbības izmaksas, kuras attiecas uz automobiļa izmantošanu nolūkiem, kuri saistīti ar komandējuma rīkojuma izpildi vai EST locekļa pilnvaru īstenošanu 10 000 km robežās; atkārtoti pauž viedokli, ka nekādā gadījumā nav pieļaujama autoparka izmantošanai nolūkiem, kas nav saistīti tikai ar EST locekļu pienākumu veikšanu, un norāda — EST ir paziņojusi, ka tā pašlaik apspriežas ar citām iestādēm, lai nodrošinātu saskaņotu noteikumu kopumu par dienesta transportlīdzekļu izmantošanu, vienlaikus ievērojot katras iestādes autonomiju; aicina visas Savienības institūcijas vienoties par vienu horizontāli piemērojamu sistēmu, kas mazinātu neskaidrību un palielinātu pārredzamību un efektivitāti publisko līdzekļu izmantošanā; prasa EST pastāvīgi informēt Parlamentu par jebkādu progresu šajā jautājumā;

43.atzīmē, ka 2023. gadā tika slēgta OLAF lieta, kura minēta iepriekšējās rezolūcijās par budžeta izpildes apstiprināšanu un kura attiecās uz kāda darbinieka rīcību, kas varētu būt nopietns viņa pienākumu neizpildes gadījums; norāda, ka EST nav zināma neviena jauna 2023. gadā OLAF veikta izmeklēšana vai izdots ieteikums;

44.atzīmē, ka EST 2023. gadā nav ziņojusi par krāpšanas, korupcijas vai Savienības līdzekļu ļaunprātīgas izmantošanas gadījumiem; norāda, ka EST krāpšanas apkarošanas stratēģija ir neatņemama daļa no tās integrētā iekšējās kontroles un riska pārvaldības satvara un ka tajā īpaša uzmanība ir veltīta informācijas nepareizas atklāšanas riskam;

45.atzinīgi vērtē EST apņemšanos uzlabot pārredzamību, tiesu iestāžu pieejamību un publisko atklātību, tādējādi veicinot sabiedrības uzticēšanos Savienības institūcijām;

46.atzīmē, ka 2023. gadā EST konsolidēja Tiesas un Vispārējās tiesas sēžu straumēšanas pakalpojumu Curia tīmekļa vietnē, tādējādi atvieglojot iedzīvotāju piekļuvi EST tiesu darbībām; atzinīgi vērtē struktūras, funkcionalitātes un satura ziņā veiktos uzlabojumus Curia tīmekļa vietnē; atzinīgi vērtē to, ka kopš 2023. gada Curia tīmekļa vietnē tiešraidē tiek pārraidīta Tiesas spriedumu pasludināšana, ģenerāladvokātu atzinumu lasīšana, virspalātas sēdes un dažas to palātu sēdes, kurās piedalās pieci tiesneši; aicina EST vēl vairāk uzlabot pārredzamību, savā tīmekļa vietnē pārraidot visas Tiesas un Vispārējās tiesas sēdes un pastāvīgi glabājot tās tiešsaistē;

47.atzinīgi vērtē to, ka pēc EST statūtu reformas tā publicēs procesuālos rakstus vai rakstveida apsvērumus, kas iesniegti prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā, pēc šādas tiesvedības izbeigšanas, izņemot gadījumus, kad ir izteikti iebildumi pret personas procesuālā raksta vai rakstveida apsvērumu publicēšanu; uzsver, ka šāda publicēšana uzlabos pārredzamību un tiesu iestāžu pieejamību iedzīvotājiem, un aicina EST savā tīmekļa vietnē publicēt visus ar lietu saistītos dokumentus; aicina EST ieviest procedūru, ko jebkura persona varētu izmantot, lai uz vietas EST piekļūtu visiem ar lietu saistītajiem dokumentiem;

48.atzīmē, ka Vispārējā tiesa 2023. gada aprīlī un Tiesa 2024. gada septembrī pieņēma noteikumus par videokonferences izmantošanu, saskaņā ar kuriem jebkura no pusēm var pieprasīt videokonferences izmantošanu, ja drošības vai citu nopietnu iemeslu dēļ šīs puses pārstāvis tiesas sēdē nevar piedalīties klātienē;

49.norāda, ka noteikumi, kas noteikti ar EST 2019. gada 26. novembra lēmumu par publisku piekļuvi dokumentiem, kuri ir EST rīcībā, tai pildot savas administratīvās funkcijas, neattiecas uz dokumentiem, piekļuvi kuriem reglamentē Tiesu Reglaments; atzīmē, ka EST 2023. gadā ir reģistrējusi 21 pieprasījumu attiecībā uz publisku piekļuvi administratīviem dokumentiem un 12 gadījumos piešķīra piekļuvi šādiem dokumentiem; norāda, ka Eiropas Ombuds 2023. gadā nav konstatējis nevienu EST pieļautas administratīvas kļūmes gadījumu;

50.aicina EST vienkāršot konkrētu nolēmumu meklēšanas procesu e-Curia; atzinīgi vērtē centienus padarīt saskarni lietotājam draudzīgāku un intuitīvāku;

51.atzīmē, ka 2023. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu budžeta izdevumi IT projektiem palielinājās par 10,9 %, IT aprīkojumam — par 13 %, kiberdrošības projektiem — par 59 % un kiberdrošības pakalpojumiem, licencēm un aprīkojumam — par 72 %;

52.norāda, ka 2023. gadā prioritāti saglabāja svarīgu digitalizācijas projektu īstenošana digitālās pārveides stratēģijas ietvaros, piemēram, integrētas lietu pārvaldības sistēmas (SIGA) izstrāde, lietojumprogrammas e-Curia izmantošana veicināšanas procesuālo dokumentu iesniegšanai un paziņošanai ar elektroniskiem līdzekļiem, e-paraksta pieņemšana un HAN/Ares elektronisko dokumentu reģistrēšanas un pārvaldības sistēmas ieviešana; atzīmē, ka EST seko līdzi digitalizācijas projektos veikto investīciju atdevei izmaksu un resursu izmantošanas efektivitātes ziņā, un aicina EST informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par saviem konstatējumiem šajā jomā;

53.norāda, ka EST savas visaptverošās iniciatīvas — palielināt piekļūstamību un iekļaušanu neaizsargātām personām — ietvaros ir turpinājusi īstenot pieeju “piekļūstamība no projekta stadijas” attiecībā uz jebkādām izmaiņām savās IT sistēmās un to attīstību; atzīmē, ka pēc Curia tīmekļa vietnes revīzijas EST sāka uzlabot vietnes pieejamību plašam lietotāju lokam, piemēram, cilvēkiem ar redzes, dzirdes vai mācīšanās traucējumiem;

54.norāda, ka EST saskaņā ar 2023. gada jūnijā pieņemto jauno MI integrācijas stratēģiju ir īstenojusi vairākus uz MI balstītus projektus, tādus kā dokumentu analīzes automatizācija atsaucēm uz piemērojamiem tiesību aktiem un atbalsts rēķinu pārbaudē, izmantojot robotizētus procesus un tiesas sēdes transkripciju; uzsver, ka ir ļoti svarīgi, lai MI tiktu izmantots tādā veidā, kas pilnībā saglabā tiesvedības neatkarību, kvalitāti un pārredzamību, pilnībā ņem vērā ētikas jautājumus un tiek izmantots cilvēku pārraudzībā un vienmēr atļaujot cilvēku iejaukšanos, lai izvairītos no nelabvēlīgām sekām vai riska un apturētu sistēmu, ja tā nedarbojas, kā bija paredzēts; atzīmē, ka šīs stratēģijas ietvaros EST izveidoja MI valdi, kura sastāv no Tiesas un Vispārējās tiesas locekļiem un kuras uzdevums ir pārraudzīt MI izmantošanas ētiskos aspektus EST un noteikt skaidras robežas tā izmantošanai; atzinīgi vērtē MI valdes izdotās personālam paredzētās pamatnostādnes par MI izmantošanu; atzinīgi vērtē arī iniciatīvas, kas ieviestas, lai uzlabotu darbinieku digitālās prasmes, izmantojot mācību kursu, kurš izstrādāts sadarbībā ar Iestāžu komiteju digitālās pārveides jautājumos; uzsver, ka tiesu sistēmas digitalizācija un jaunu tehnoloģiju, tādu kā MI, pieņemšana sniegs būtiskas priekšrocības EST efektīvai darbībai; tomēr iesaka EST paredzēt ar tām saistīto kiberdrošības risku un vēl vairāk pastiprināt sadarbību ar ES Kiberdrošības aģentūru un CERT-EU;

55.atzīmē, ka 2023. gadā EDAU no EST nebija saņēmis nevienu informācijas pieprasījumu; norāda, ka 2023. gadā pēc izmeklēšanas saistībā ar mākoņpakalpojumu izmantošanu Amazon tīmekļa pakalpojumu sniegšanā EDAU nebija sniedzis EST nekādus konkrētus ieteikumus; atzīmē, ka EDAU 2023. gadā publicēja lēmumu, ar ko apstiprināja to, ka EST veiktā videokonferences mākoņpakalpojumu izmantošana atbilst datu aizsardzības tiesību aktiem; tomēr, ņemot vērā pieaugošos ar kiberdrošību un digitālo suverenitāti saistītos draudus, atkārtoti pauž bažas par ārējo mākoņpakalpojumu izmantošanu;

56.atzinīgi vērtē to, ka EST 2023. gadā pieņēma kiberceļvedi un pastiprināja operatīvo spēju kiberdrošības jomā, lai labāk aizsargātu savas sistēmas pret pieaugošo kiberuzbrukumu skaitu; uzsver, ka rūpīgi izstrādāta kiberdrošības stratēģija ir ļoti svarīgs instruments cīņā pret ārvalstu iejaukšanos, kuras mērķis ir graut Eiropas institūciju integritāti; atzīmē, ka EST ir veikusi dažādus pasākumus, lai pastiprinātu savu kiberdrošības gatavību un spēju atgūties no drošības incidentiem, tostarp, šajā nolūkā piedaloties Iestāžu kiberdrošības padomes pārvaldībā un kombinējot kiberdrošības kontroli un instrumentus saskaņā ar CERT-EU ieteikumiem; norāda, ka budžeta lēmējinstitūcija 2025. finanšu gadam ir apstiprinājusi apropriācijas, kas nepieciešamas divām papildu amata vietām, lai pastiprinātu EST personāla spēju kiberdrošības jomā;

57.atzinīgi vērtē pasākumus, kas veikti, lai aizsargātu EST tehnoloģisko infrastruktūru pret kiberdraudiem, piemēram, kiberdrošības revīziju, darbinieku apmācību un protokolus ātrai reaģēšanai uz incidentiem; uzsver, ka tiesu iestāžu digitalizācija un jaunu tehnoloģiju, tādu kā mākslīgais intelekts, izmantošana ne tikai būtiski veicinās EST vienmērīgu darbību, bet arī radīs risku, kurš Tiesai pašai ir laikus jānovērš un pret kuru tai sevi jāaizsargā; šajā sakarā ierosina EST izstrādāt kiberdrošības stratēģiju un pastiprināt sadarbību ar citām ES institūcijām, jo īpaši ENISA (ES Kiberdrošības aģentūru), lai novērstu kiberuzbrukumus, kuru skaits un sarežģītība Eiropā ļoti strauji pieaug;

58.atzinīgi vērtē iniciatīvu piešķirt fiktīvus nosaukumus anonimizētām lietām, izmantojot datorizētu automātisku nosaukumu ģeneratoru, lai stiprinātu personas datu aizsardzību un atvieglotu atsevišķu gadījumu identificēšanu;

59.ar gandarījumu atzīmē Vispārējās tiesas reglamenta grozīšanu, lai paskaidrotu un vienkāršotu tiesas procedūras, tostarp iespēju izmantot videokonferenci tiesas sēdēs, lēmumu elektronisku parakstīšanu un pilotlietu izraudzīšanos;

60.atzīmē, ka pēc tam, kad starp dienestiem notika pārdomas par EST telpu visefektīvāko izmantošanu, kuras noslēdzās 2023. gadā, tika sākta izmēģinājuma projektu īstenošana; norāda, ka šo projektu rezultāti kopā ar citiem faktoriem, tādiem kā vides un budžeta aspekti, tiesu sistēmas kvalitāte, labbūtība darbā, iekļaušana, piekļūstamība un EST pievilcīgums, tiks ņemti vērā, kad tiks pieņemts galīgais lēmums par EST ēku izmantošanu; prasa, lai Parlaments pastāvīgi tiktu informēts par šo secinājumu īstenošanu un ietekmi uz darbavietas organizāciju;

61.atzīmē, ka 2023. gadā EST turpināja īstenot savu visaptverošo iniciatīvu uzlabot piekļūstamību un iekļaušanu personām ar invaliditāti, lai visām personām, tiesvedības dalībniekiem un apmeklētājiem garantētu fizisku vai virtuālu piekļuvi EST; turklāt atzīmē, ka 2023. gadā EST sāka savas infrastruktūras inventarizāciju, lai, sākot no 2032. gada 1. janvāra, nodrošinātu atbilstību jaunajiem valsts tiesību aktiem par piekļūstamību; prasa, lai Parlaments pastāvīgi tiktu informēts par turpmākām iniciatīvām šajā jomā;

62.ar gandarījumu atzīmē, ka 2023. gadā EST turpināja būtiski samazināt enerģijas patēriņu un oglekļa pēdu salīdzinājumā ar 2015. gadu — kas ir atskaites punkts EST vides vadības un audita sistēmas stratēģijas īstenošanai —, pateicoties energotaupības pasākumiem un siltumapgādes, aukstumapgādes un apgaismojuma infrastruktūras optimizācijai; norāda, ka 2023. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu siltumenerģijas patēriņš samazinājās par 33,5 %, elektroenerģijas patēriņš — par 28,7 %, ūdens patēriņš — par 20,1 %, biroja papīra patēriņš — par 63 %, biroju un ēdnīcu atkritumu apjoms — par 43 % un siltumnīcefekta gāzu emisijas — par 30,2 %; atzinīgi vērtē to, ka EST piemēroja zaļā iepirkuma kritērijus 10 uzaicinājumos iesniegt piedāvājumus, kuru summa pārsniedza 60 000 EUR; atzinīgi vērtē EST apņemšanos attiecībā uz vides vadības un audita sistēmu (EMAS); mudina EST turpināt centienus mazināt savu ietekmi uz vidi, izmantojot stratēģiju oglekļneitralitātes panākšanai līdz 2035. gadam;

63.atzinīgi vērtē to, ka EST ir īstenojusi vairākas iniciatīvas, lai atbalstītu un palielinātu savu darbinieku un locekļu ilgtspējīgu mobilitāti, tostarp subsīdijas sabiedriskā transporta izmantošanai, subsīdijas pašapkalpošanās velosipēdiem, velosipēdu novietnes uzlabošana un hibrīdautomobiļiem un elektriskajiem automobiļiem paredzētā aprīkojuma uzlabošana;

64.atzinīgi vērtē budžeta ietaupījumus, kuri panākti, pateicoties sadarbībai ar citām iestādēm un jo īpaši lietojumprogrammu un mitināšanas pakalpojumu kopīgai izmantošanai, pamatojoties uz pakalpojumu līmeņa vienošanos ar Komisiju, kā arī dalībai starpiestāžu iepirkuma procedūrās, kas EST ļāva optimizēt izmaksas un resursus;

65.atzinīgi vērtē Eiropas Tiesiskās apmācības tīkla (EJTN) centienus, kas īstenoti, lai valstu tiesnešiem nodrošinātu apmācību par ES tiesībām; ar gandarījumu atzīmē, ka saskaņā ar EST paziņojumu “Supporting the EJTN to shape a sustainable European judicial culture” (Atbalsta sniegšana EJTN, lai izveidotu ilgtspējīgu Eiropas tiesu kultūru) EST un EJTN 2023. gadā centās panākt lielāku ilgtermiņa praktikantu daudzveidību, lai galu galā palielinātu viņu skaitu līdz vienam no katras dalībvalsts; atzīmē, ka veiktie pasākumi ir bijuši sekmīgi, jo EST ir uzņēmusi praktikantus no dažām dalībvalstīm, kuras iepriekš attiecīgajā programmā aktīvi nepiedalījās; norāda, ka 2023. un 2024. gadā tika piedāvātas 15 atalgotas prakses vietas; aicina EST turpināt izstrādāt zināšanu apmaiņas iniciatīvas, tostarp kopīgas judikatūras datubāzes un virtuālās sadarbības platformas, lai sniegtu atbalstu valstu tiesām sarežģītas juridiskās interpretēšanas gadījumos;

66.uzsver, ka prakse būtu jāatalgo atbilstoši Eiropas Parlamenta 2023. gada 14. jūnija rezolūcijai par kvalitatīvu stažēšanos Eiropas Savienībā (2020/2005(INL)), kurā tas prasa atalgot jebkādu praksi, kas tiek izieta Eiropā; atzinīgi vērtē to, ka pašlaik visi EST praktikanti prakses laikā saņem stipendiju, galvenokārt no EST un īpašos gadījumos no citiem avotiem; pieņem zināšanai to, ka EST pieņem tikai dažus praktikantus (mazāk par 10 gadā), kas saņem atalgojumu no citiem avotiem, un tikai uz īsu laiku (vidēji uz 2 mēnešiem); atzinīgi vērtē to, ka šādos gadījumos EST administrācija rūpīgi pārbauda, vai šie praktikanti par praksi saņem stipendiju, pabalstu vai atalgojumu, ko tieši maksā viņu darba devējs vai akadēmiskā iestāde;

67.atzinīgi vērtē to, ka EST pilnībā sadarbojas ar OLAF, Revīzijas palātu, EDAU un Eiropas Ombudu; atzīmē, ka 2023. gadā EST turpināja strādāt pie tā, lai uzturētu izveidoto dialogu ar valstu tiesām, jo īpaši ar konstitucionālajām un augstākajām tiesām, un rīkoja vairākas sanāksmes, to skaitā ikgadējo valsts tiesnešu sanāksmi; mudina EST un valstu tiesas ciešāk sadarboties, lai pastiprinātu Savienības tiesību aktu vienādu piemērošanu; iesaka izveidot pastāvīgu tiesu iestāžu apmaiņas programmu dalībvalstu tiesnešiem, lai viņi strādātu kopā ar kolēģiem no EST, tādējādi veicinot paraugprakses veidošanu Savienības tiesību aktu interpretēšanā;

68.atzīmē, ka 2023. gadā EST pastiprināja savus centienus veidot komunikāciju ar Savienības iedzīvotājiem, uzlabojot informācijas sniegšanu sociālajos medijos; norāda, ka 2023. gada beigās salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu EST LinkedIn konta abonentu skaits bija palielinājies par 32 % un sekotāju skaits abos EST X (iepriekš Twitter) kontos — par 9 %, savukārt skatījumu skaits tās YouTube kanālā — par 84,96 %;

69.atzinīgi vērtē EST centienus uzlabot stratēģisko komunikāciju ar Savienības iedzīvotājiem par EST tiesas darbībām un to pārredzamību, jo īpaši, pateicoties atvērto durvju dienas rīkošanai un apmeklētājiem paredzētajam piedāvājumam, jo sevišķi īpašajiem virtuālajiem apmeklējumiem, kuros 2023. gadā piedalījās 800 studentu, kā arī sagatavojot savus paziņojumus presei un tiešsaistes publikācijas par medijus interesējošiem jautājumiem un jautājumiem, kas ietekmē iedzīvotāju dzīvi, tā, lai tie būtu pieejami.