1.norāda, ka Revīzijas palātas budžets ietilpst DFS 7. izdevumu kategorijā “Eiropas publiskā pārvalde”, kuras kopējais apjoms 2023. gadā bija 12,3 miljardi EUR (6,4 % no Savienības kopējā budžeta); atzīmē, ka Revīzijas palātas budžets veido aptuveni 0,2 miljardus EUR jeb aptuveni 1,5 % no Savienības kopējiem administratīvajiem izdevumiem un mazāk nekā 0,1 % no Savienības kopējiem izdevumiem;

2.norāda, ka Revīzijas palāta savā gada pārskatā par 2023. finanšu gadu kategorijā “Administrācija” pārbaudīja 70 darījumu izlasi, kas ir par 10 vairāk nekā 2022. gadā; turklāt norāda uz Revīzijas palātas ziņoto, ka administratīvie izdevumi ietver izdevumus par cilvēkresursiem, tai skaitā izdevumus par pensijām, kas 2023. gadā veidoja aptuveni 70 % no kopējiem administratīvajiem izdevumiem, un izdevumus par ēkām, iekārtām, enerģiju, komunikācijām un informācijas tehnoloģijām, un ka tās daudzu gadu darbs liecina, ka kopumā šie izdevumi ir zema riska izdevumi;

3.atzinīgi vērtē Revīzijas palātas revidēto darījumu skaita pastāvīgo pieaugumu kategorijā “Administrācija”; pieņem zināšanai plānoto Savienības civildienesta revīziju, tomēr atgādina, cik svarīgi ir padziļināti izpētīt administratīvos izdevumus, un atkārtoti aicina savā darbā iekļaut visaptverošus datus par visām iestādēm, lai nodrošinātu saskaņotu pamatu konsekventai budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrai;

4.atzīmē, ka no 70 pārbaudītajiem darījumiem 21 darījumā (30 %) bija kļūdas, taču Revīzijas palāta, pamatojoties uz 5 skaitliski izteiktām kļūdām, lēš, ka kļūdu līmenis ir zem būtiskuma sliekšņa;

5.norāda, ka Revīzijas palātas finanšu pārskatus revidē neatkarīgs ārējais revidents, lai šai iestādei piemērotu tādus pašus pārredzamības, pārskatatbildības un neatkarības principus, kādus tā piemēro revidējamajām iestādēm;

6.norāda, ka Revīzijas palātas 2023. gada kopējais budžets bija 175 059 922 EUR, kas ir par 7,97 % vairāk nekā 162 141 175 EUR 2022. gadā; norāda, ka pieaugums galvenokārt bija saistīts ar atalgojuma korekcijām un deviņām jaunām pagaidu amata vietām, kas saistītas ar NextGenerationEU; norāda, ka 2023. gadā 88,5 % apropriāciju tika izlietoti Revīzijas palātas locekļiem un personālam, bet 11,5 % — ēkām, aprīkojumam un citu izdevumu segšanai;

7.norāda, ka saistību un maksājumu izpildes līmenis bija augsts, tomēr nedaudz zemāks nekā 2022. gadā; konstatē, ka apropriāciju izpildes līmenis bija 97,92 % un maksājumi veidoja 94,45 % no kopējām saistībā salīdzinājumā ar attiecīgi 98,12 % un 95,26 % 2022. gadā;

8.norāda, ka Krievijas nelikumīgais un nepamatotais agresijas karš pret Ukrainu dažādos veidos radīja spiedienu uz Revīzijas palātas budžetu, tostarp palielinot inflāciju un atalgojuma korekcijas, kā arī būtiski palielinot elektroenerģijas un apkures izmaksas;

9.uzsver, ka 2023. gada budžeta izpildi ietekmēja divi faktori, kas izskaidro, kādēļ tā izpildes līmenis ir nedaudz zemāks kā 2022. gadā:

1.tas, ka faktiskais inflācijas līmenis bija augstāks nekā budžetā paredzētais, un no tā izrietošā cenu indeksācija, kas ietekmēja jaunos un esošos līgumus un radīja papildu budžeta vajadzības, lai segtu ar algām nesaistītos izdevumus un jo īpaši enerģētikas un IT budžeta pozīcijas; šie apropriāciju palielinājumi galu galā bija iespējami galvenokārt tāpēc, ka netika pilnībā izmantotas dažas apropriācijas 10. nodaļā (Iestāžu locekļi), 12. nodaļā (Ierēdņi un pagaidu darbinieki) un tādās 2. sadaļas budžeta pozīcijās kā publikācijas, ierobežotas pieejamības konsultācijas, pētījumi un aptaujas un mutiskās tulkošanas izmaksas;

2.lielāka līgumdarbinieku un NVE mainība (daži NVE līgumi netika pagarināti un daži NVE izturēja iekšējo konkursu pagaidu darbiniekiem), kavējumi un grūtības darbā pieņemšanas procedūrās, ar ko saskaras visas Luksemburgā izvietotās ES struktūras;

10.norāda, ka 2023. gadā Revīzijas palāta veica 36 budžeta pārvietojumus par kopējo summu 5 676 379 EUR, kuru mērķis bija nodrošināt dažādo Revīzijas palātas struktūrvienību raitu darbību un visu saistīto vajadzību apmierināšanu;

11.norāda, ka 2023. gadā Revīzijas palāta iegādājās preces un pakalpojumus par kopējo summu 23 426 750,05 EUR (2022. gadā par 5 512 853 EUR un 2021. gadā par 15 215 515 EUR), no kuras iepirkumi no vietējiem piegādātājiem sasniedza 21 453 665,05 EUR (2022. gadā — 4 848 701 EUR un 2021. gadā — 10 144 812 EUR);

12.ar gandarījumu atzīmē, ka ārējais revidents ir paziņojis, ka piešķirtie resursi ir izlietoti paredzētajiem mērķiem un ka kredītrīkotāju ieviestās kontroles procedūras sniedz nepieciešamās garantijas, lai nodrošinātu finanšu operāciju atbilstību piemērojamajiem noteikumiem;

13.atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palātas (locekļu un darbinieku) kopējais darba braucienu budžets, kas sākotnēji bija noteikts 2 722 500 EUR apmērā, ir samazinājies par 4,4 % līdz 2 602 500 EUR, ņemot vērā izmaiņas Revīzijas palātas darba metodēs pēc pandēmijas;

14.aicina Revīzijas palātu visaptveroši pārskatīt ceļa un sanāksmju dienas naudas, nodrošinot, ka izdevumi ir izmaksu ziņā efektīvi, pamatoti un vides ziņā ilgtspējīgi, tostarp vairāk izmantot hibrīdsanāksmes, lai samazinātu nevajadzīgus izdevumus un oglekļa emisijas;

15.atzinīgi vērtē to, ka 2023. gadā Revīzijas palāta veica ievērojami vairāk apmeklējumu uz vietas salīdzinājumā ar iepriekšējiem trim gadiem, kad joprojām daļēji bija spēkā ar Covid-19 saistīti ceļošanas un sabiedrības veselības ierobežojumi; norāda, ka kopumā Revīzijas palātas pārstāvji pavadīja 4897 dienas dalībvalstīs un trešās valstīs salīdzinājumā ar 2984 dienām 2022. gadā, 1156 dienām 2021. gadā, 1190 dienām 2020. gadā un 3605 dienām 2019. gadā;

16.norāda, ka 2023. gadā Revīzijas palāta iesniedza divus gada pārskatus, 4 īpašos gada pārskatus, 29 īpašos ziņojumus, 4 atzinumus un 6 pārskatus, kopā 45 dokumentus;

17.norāda, ka no 29 Revīzijas palātas 2021.–2025. gadam paredzētajiem stratēģiskajiem pasākumiem 1 ir atcelts un pārējie 28 ir pilnībā īstenoti;

18.atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta savu ieteikumu ieviešanu novērtē, pamatojoties uz tās revidentu veiktajām ieteikumu ieviešanas pārbaudēm; norāda, ka 2023. gadā Revīzijas palāta analizēja Komisijai un citām iestādēm 2019. gada ziņojumos sniegtos ieteikumus; atzinīgi vērtē šīs analīzes rezultātus, ka no Revīzijas palātas 2019. gada pārskatā sniegtajiem 15 ieteikumiem tika ieviesti 100 % ieteikumu un ka 85 % no Revīzijas palātas 2019. gada īpašajos ziņojumos iekļautajiem 208 ieteikumiem bija ieviesti pilnībā, dažos aspektos vai lielākajā daļā aspektu;

19.atzinīgi vērtē Revīzijas palātas gatavību atbildēt uz Parlamenta prasību koncentrēt revīzijas darbu uz vissteidzamāk risināmajām problēmām, kā arī uzlabot sadarbību ar Parlamenta KPK; uzsver, ka Revīzijas palātai vajadzētu būt spējīgai pilnībā piekļūt krāpšanas riska novērtēšanas instrumentiem, tostarp Komisijas un dalībvalstu datubāzēm par krāpšanas gadījumiem, kas saistīti ar Savienības finansējumu, lai uzlabotu agrīnās brīdināšanas sistēmas pret krāpnieciskām darbībām; pauž dziļu nožēlu, ka joprojām nav atrisināts jautājums par Revīzijas palātas piekļuvi FENIX, jaunajam ziņošanas instrumentam par Atveseļošanas un noturības mehānismu (ANM), jo Komisija piešķir Revīzijas palātai piekļuvi tikai dažiem FENIX moduļiem, un tajā pieejamā informācija netiek savlaicīgi atjaunināta; mudina Komisiju nekavējoties nodrošināt Revīzijas palātai pilnīgu un tūlītēju piekļuvi visiem FENIX moduļiem; norāda, ka Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts ir centies piešķirt Revīzijas palātai piekļuvi FENIX lietas materiāliem divu nedēļu laikā pēc maksājuma pieprasījuma apstiprināšanas; tomēr pauž satraukumu par to, ka praksē šis termiņš daudzos gadījumos netiek ievērots un ka dažos gadījumos kavējumi ir sasnieguši 2,5 mēnešus, kas ievērojami palēnina Revīzijas palātas konstatējumu sniegšanu; atgādina, ka budžeta komisārs CONT komitejas 2024. gada 10. oktobra sanāksmē atklāti paziņoja, ka Revīzijas palātai ir visas pilnvaras attiecībā uz ANM, un tas nozīmē, ka ir ātri jāuzlabo Revīzijas palātas piekļuve visiem instrumentiem, lai tā savas pilnvaras varētu īstenot;

20.aicina Revīzijas palātu paplašināt savu revīzijas tvērumu, iekļaujot tajā Eiropas Investīciju bankas (EIB) operācijas, ko finansē no EIB pašu līdzekļiem, tādējādi ņemot vērā EIB pieaugošo lomu ES ekonomikas, finanšu un rūpniecības politikā; mudina Komisiju un dalībvalstis piešķirt Revīzijas palātai juridiskās pilnvaras, kas vajadzīgas šai tvēruma paplašināšanai;

21.atzinīgi vērtē savlaicīgos un attiecīgos īpašos ziņojumus par ANM īstenošanu, kas ļauj budžeta izpildes apstiprinātājiestādei efektīvi īstenot savas prerogatīvas un sniegt Komisijai ieteikumus par minētā instrumenta darbības uzlabošanu; mudina Revīzijas palātu stiprināt savu lomu krāpšanas apkarošanā Savienības budžetā, apzinot trūkumus, iesaistoties diskusijās par krāpšanas apkarošanu, pastiprinot revīzijas, sadarbojoties ar krāpšanas atklāšanas struktūrām un sniedzot attiecīgu atgriezenisko saiti budžeta izpildes apstiprinātājiestādei;

22.norāda, ka 2023. gada beigās Revīzijas palātā bija 969 darbinieki; norāda, ka 2023. gadā 53 % darbinieku bija sievietes un 47 % — vīrieši, kas nav mainījies salīdzinājumā ar iepriekšējo, proti, 2022. gadu; pauž nožēlu par to, ka augstākajā vadībā ir tikai 30 % sieviešu, kas ir ievērojami mazāk salīdzinājumā ar 36,4 % 2022. gadā; uzsver, ka kopējais sieviešu īpatsvars vadošos amatos 2023. gadā ir samazinājies; aicina Revīzijas palātu turpināt centienus veicināt dzimumu līdzsvaru vidējā un augstākā līmeņa vadībā;

23.pauž satraukumu par to, ka darbā pieņemšanas procesā bija vajadzīgi papildu centieni, jo aptuveni 50 % kandidātu atteicās no Revīzijas palātas darba piedāvājumiem, daļēji tāpēc, ka Luksemburga kā darba vieta nebija pietiekami pievilcīga, un augstās dzīves dārdzības dēļ; tomēr norāda, ka arī lielie revīzijas uzņēmumi, kas darbojas Luksemburgā, saskaras ar problēmām un tagad vēršas pie Āzijas tirgiem, lai pieņemtu darbā revidentus; uzsver, ka šādu pieeju Revīzijas palāta nevar piemērot drošības un atbilstības apsvērumu dēļ; atzinīgi vērtē Revīzijas palātas centienus un mudina to sadarboties ar citām Luksemburgā izvietotām iestādēm augsta līmeņa iestāžu grupā, lai uzlabotu Luksemburgas pievilcību potenciālajiem darbiniekiem, izmantojot noteiktus pasākumus, piemēram, lielākus pārcelšanās pabalstus, mājokļa pabalstus, lai mazinātu augstās īres izmaksas zemākas pakāpes darbiniekiem, un pagaidu mājokļus par saprātīgu cenu īstermiņa uzturēšanās nolūkā, tādējādi padarot nodarbinātību Luksemburgā pievilcīgāku;

24.atgādina, ka saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienību ES un tās iestādēm ir jāveicina solidaritāte un sieviešu un vīriešu līdztiesība;

25.piekrīt Revīzijas palātas bažām par to, ka kopumā revīzijas profesija saskaras ar darbā pieņemšanas problēmām, jo gados jauni darba ņēmēji nav ieinteresēti revīzijas un kontroles darbvietās; aicina rast proaktīvus risinājumus un īstenot tūlītēju sistemātisku iestāžu sadarbību, lai risinātu šo jautājumu;

26.piekrīt Revīzijas palātas novērojumiem, ka EPSO konkursi ne vienmēr sasniedz mērķi piesaistīt un atlasīt atbilstošus privātā sektora kandidātu profilus; uzsver vairākas problēmas saistībā ar EPSO konkursiem, piemēram, tehniskas problēmas saistībā ar attālinātiem testiem, kuru rezultātā viens konkurss tiek atcelts un visi pārējie tiek apturēti; pieņem zināšanai bažas, kas saistītas ar jaunu darbinieku pieņemšanu darbā un atlases procedūrām; mudina Revīzijas palātu turpināt centienus risināt šo situāciju, lai nodrošinātu savas darbības nepārtrauktību; ar gandarījumu norāda, ka Revīzijas palāta sākusi sadarbību ar EPSO, lai regulāri organizētu revīzijas konkursus; ierosina iespējamu sadarbību ar citām attiecīgām Savienības struktūrām, lai optimizētu darbā pieņemšanas procesus;

27.atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta ir organizējusi elastīgas un daudzveidīgas atlases procedūras, kā paredzēts Civildienesta noteikumos un Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā, un ir ieviesusi procedūras talantīgu darbinieku noturēšanai;

28.atzinīgi vērtē Revīzijas palātas tāldarba režīmu (līdz 10 dienām mēnesī), lai mazinātu darbā pieņemšanas problēmas; atzinīgi vērtē pasākumus, ko Revīzijas palāta veica 2023. gadā, lai nodrošinātu darbinieku fizisko un garīgo labbūtību;

29.norāda, ka brīvo amata vietu īpatsvars 2023. gada decembrī bija 2,27 % un darbinieku mainība (aizejošo darbinieku skaits attiecībā pret visiem darbiniekiem) bija 6,6 %;

30.atzinīgi vērtē Revīzijas palātas centienus 2023. gadā saglabāt zemu brīvo amata vietu īpatsvaru; tomēr pilnībā piekrīt bažām par ģeogrāfiskā līdzsvara trūkumu starp jaunajiem darbiniekiem, kas vēl vairāk samazina Revīzijas palātas personāla ģeogrāfisko reprezentativitāti; norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas sniegto informāciju pastāv risks, ka piecu gadu laikā revīzija neattieksies uz vairākām Ziemeļvalstīm, jo ir iespējams, ka Revīzijas palātā vairs nebūs revidentu no šīm dalībvalstīm;

31.atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta ir veikusi dažādus pasākumus, lai risinātu ģeogrāfiskā līdzsvara jautājumu, piemēram, palielinot publicitāti par Revīzijas palātas konkursu un vakanču paziņojumiem būtiski nepietiekami pārstāvētajās dalībvalstīs, sadarbojoties ar Revīzijas palātas locekļiem, lai izplatītu savus paziņojumus, un uzrunājot potenciālos kandidātus karjeras gadatirgos dažās dalībvalstīs; mudina apsvērt turpmākus pasākumus, piemēram, agrīnas iesaistes stratēģijas, ar kurām piesaista jaunus talantus no valstīm ar zemu pārstāvību; ar zināmu nožēlu norāda, ka vēl ir daudz darāmā, lai panāktu dzimumu līdzsvaru vidējā un augstākā līmeņa vadībā;

32.atzinīgi vērtē to, ka 2023. gada beigās bija aizpildītas visas 29 papildu amata vietas, kas bija nepieciešamas, lai veiktu ANM revīziju 723,8 miljardu EUR apmērā; tomēr uzsver, ka būtiskums, sarežģītība, lielas summas un ātras izmaksas no ANM joprojām rada problēmas un ka ar pieejamajiem resursiem nevar izskatīt visus ANM aspektus, proti, Revīzijas palāta var novērtēt atskaites punktu un mērķrādītāju apmierinošu izpildi un līdz ar to ANM maksājumu likumību un pareizību, taču tai nav pietiekamu resursu, lai sistemātiski izvērtētu ANM izdevumu atbilstību Savienības un valstu tiesību aktiem; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, ka Revīzijas palātai konsekventi ir pienācīgs darbinieku skaits, lai tā varētu pildīt gan savas pilnvaras, gan papildu pienākumus, kas izriet no jauniem finanšu instrumentiem, piemēram, ANM; atzinīgi vērtē Revīzijas palātas līdzšinējos centienus pildīt savus pienākumus saistībā ar ANM, neraugoties uz to, ka tai nav pieejami pilnībā pienācīgi resursi;

33.apzinās, ka Revīzijas palātai nav nekādas lomas locekļu atlases procesā saskaņā ar LESD 286. panta 2. punktu; tomēr norāda, ka Revīzijas palātas locekļu vidū joprojām pastāv būtiska dzimumu nelīdzsvarotība — tikai 10 no 27 locekļiem ir sievietes; pauž nožēlu par to, ka 12 dalībvalstis nekad nav izvirzījušas Revīzijas palātas locekļa amatam sievieti; aicina Revīzijas palātu analizēt tās vispārējo sastāvu un šos rezultātus darīt zināmus Padomei un dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka turpmākajos iecelšanas procesos tiktu pienācīgi ņemts vērā dzimumu līdzsvars; atkārtoti aicina dalībvalstis izvirzīt dažādu dzimumu kandidātus, lai nodrošinātu līdzsvarotāku un reprezentatīvāku Revīzijas palātas sastāvu;

34.pauž nožēlu, ka Padome atkārtoti ieceļ tādus Revīzijas palātas locekļus, kuru kandidatūru Parlaments ir noraidījis; uzsver, ka Parlamentam vajadzētu būt saistošai lomai, novērtējot kandidātu piemērotību Revīzijas palātas locekļa amatam;

35.norāda, ka 2023. gadā vidējais prombūtnes ilgums slimības dēļ bija 10 dienas uz vienu darbinieku salīdzinājumā ar 12,2 dienām 2022. gadā; turklāt norāda, ka 2023. gadā 4 darbinieki (salīdzinājumā ar 8 darbiniekiem 2022. gadā) bija prombūtnē ilgstošas slimības dēļ, kas saskaņā ar definīciju ilga vairāk nekā 200 dienas gadā;

36.ar bažām norāda, ka 2023. gadā tika ziņots par 7 izdegšanas gadījumiem, tādu pašu satraucošu skaitli kā 2022. gadā; atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta ir veikusi vairākus pasākumus, lai samazinātu izdegšanas sindroma risku, ieviešot pilnīgu labbūtības programmu, piedāvājot noturības apmācību, publicējot un īstenojot pamatnostādnes par atgriešanos darbā pēc ilgstoša slimības atvaļinājuma, turpinot piedāvāt pirmo palīdzību garīgās veselības jomā un sniedzot darbiniekiem finansiālu atbalstu, kas paredz segt izmaksas par 10 sesijām ar viņu izvēlētu psihologu;

37.ar gandarījumu norāda, ka Revīzijas palāta 2023. gadā atkal pārsniedza atbilstīgi Starptautiskās Grāmatvežu federācijas ieteikumiem izvirzīto profesionālās apmācības mērķi, proti, piecas ar valodu kursiem nesaistītas mācību dienas gadā (6,7 dienas); jo īpaši norāda uz Revīzijas palātas darbinieku apmācību par NGEU un ANM;

38.atzinīgi vērtē to, ka 2022. gada decembrī tika pieņemta jauna politika ar mērķi nodrošināt cieņpilnu un no aizskarošas izturēšanās brīvu darbavietu, galveno uzmanību pievēršot profilaksei, izpratnes veicināšanai un agrīnai atklāšanai; uzsver šādus pasākumus — 2023. gada janvārī tika rīkota prezentācija visiem darbiniekiem, lai uzlabotu izpratni par politiku, tika ieviesta saskaņotas ziņošanas veidlapa un publicēts pirmais kopsavilkuma gada ziņojums par politikas īstenošanu;

39.atzinīgi vērtē Revīzijas palātas Daudzveidības un iekļautības rīcības plānu 2021.–2025. gadam; ar gandarījumu norāda, ka ir organizēta trešā Invaliditātes izpratnes nedēļa un īstenotas iestāžu iniciatīvas iekļautības veicināšanai; uzsver Revīzijas palātas centienus, tostarp tās rīkoto aptauju par piekļūstamību darbavietā, dalību Ombuda Labas pārvaldības balvas piešķiršanā un veikto ārējo revīziju par ēku piekļūstamību saskaņā ar Luksemburgas 2023. gada tiesību aktiem par piekļūstamību;

40.uzsver Revīzijas palātas kā Savienības neatkarīga ārējā revidenta un tās finanšu uzrauga svarīgo lomu, kas tai liek ievērot augstākos iespējamos integritātes, profesionālisma un pārskatatbildības standartus un rīkoties kā paraugiestādei, veicinot uzticību un uzticamību; atgādina, ka saskaņā ar LESD 285. pantu Revīzijas palātas locekļiem ir jābūt pilnīgi neatkarīgiem un jāievēro visaugstākie ētikas principi, apliecinot godprātību, objektivitāti, profesionālu rīcību, cieņu, atdevi un lojalitāti;

41.atzinīgi vērtē to, ka tika atjaunināti iekšējie noteikumi par ziņošanu par nopietniem pārkāpumiem (trauksmes celšana), lai padarītu tos skaidrākus, detalizētākus un sniegtu darbiniekiem vairāk informācijas. norāda, ka 2023. gadā Revīzijas palātā nav reģistrēti trauksmes celšanas gadījumi; turklāt norāda, ka 2023. gadā Revīzijas palāta arī sāka Revīzijas palātas noteikumu par administratīvo izmeklēšanu un disciplināro procedūru veikšanu atjaunināšanas procedūru, kas tika pabeigta 2024. gada sākumā;

42.norāda, ka 2023. gadā Revīzijas palāta organizēja 3 mācību pasākumus, kas bija īpaši veltīti ētikas jautājumiem un piesaistīja 60 dalībniekus; ņem vērā to, ka Revīzijas palātas ar ētiku saistītie kursi bija pieejami visiem darbiniekiem, tostarp vadītājiem, un ka standarta kursi ir obligāti jaunpienācējiem un aptver publisko ētiku un Revīzijas palātas aizskarošas izturēšanās novēršanas politiku; pauž nožēlu par to, ka ar ētiku saistītie kursi nebija obligāti visiem darbiniekiem un nebija pieejami regulāri;

43.atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta ir organizējusi sešus mācību kursus par krāpšanu, tostarp krāpšanu iepirkuma jomā, krāpšanu PVN jomā un krāpšanu saistībā ar ANM; atzinīgi vērtē to, ka 2023. gada jūnijā Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) nodrošināja mācības par iztaujāšanu gadījumos, kad ir aizdomas par krāpšanu un korupciju; norāda, ka 2023. gada novembrī Revīzijas palāta kopā ar Eiropas Prokuratūru (EPPO) un OLAF rīkoja divu dienu kursus par krāpšanu publiskā iepirkuma jomā Savienībā;

44.pauž bažas par mediju ziņojumu, ka EPPO izmeklēšanu par bijušā Revīzijas palātas priekšsēdētāja veiktu ļaunprātīgu līdzekļu izmantošanu pašlaik bloķē Revīzijas palātas lēmums neatcelt viņa imunitāti; prasa Revīzijas palātai pilnībā sadarboties ar EPPO visās izmeklēšanās, ko tā var uzsākt, un ziņot par iemesliem lēmumam neatcelt imunitāti;

45.aicina Revīzijas palātu nodrošināt, ka visi locekļi un augstākā līmeņa darbinieki savas finansiālās intereses, deklarācijas par dāvanām un viesmīlību publicē publiskā tiešsaistes datubāzē saskaņā ar ES pārredzamības noteikumu paraugpraksi;

46.pauž nožēlu par to, ka Revīzijas palāta nav pilnībā sadarbojusies ar EPPO, atsakoties atcelt tās bijušā priekšsēdētāja imunitāti un liedzot EPPO piekļuvi tās telpām, lai veiktu kratīšanu saistībā ar iespējamu pārkāpumu izmeklēšanu, ko saskaņā ar EPPO sniegto informāciju varētu uzskatīt par iejaukšanos pienācīgā izmeklēšanas veikšanā; atgādina, ka Revīzijas palātai kā Savienības ārējam revidentam ir saistoši pārskatatbildības, godprātības un pārredzamības principi, kā arī ES iestāžu savstarpējas lojālas sadarbības princips; aicina Revīzijas palātu nodrošināt, ka imunitāte netiek izmantota, lai kavētu likumīgu tiesvedību, un veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību iestāžu sadarbībai krāpšanas novēršanā un izmeklēšanā;

47.ar bažām norāda, ka saskaņā ar mediju ziņojumiem EPPO 2023. gadā ir pieprasījusi atcelt vairāku Revīzijas palātas darbinieku imunitāti un ka līdz šim Revīzijas palāta ir atteikusies apmierināt šo pieprasījumu; uzsver — lai gan imunitāte kalpo ES iestāžu neatkarības aizsardzībai, to nevajadzētu ļaunprātīgi izmantot, lai pasargātu personas no likumīgas tiesas kontroles; uzskata, ka pieprasījumi atcelt imunitāti būtu jānoraida tikai ārkārtas apstākļos; aicina Revīzijas palātu sniegt budžeta izpildes apstiprinātājiestādei detalizētu pamatojumu lēmumam šajā lietā, izklāstot konkrētās juridiskās un procesuālās bažas, kuru dēļ tika pieņemts lēmums sniegt atteikumu, ja tādas ir; turklāt mudina Revīzijas palātu saglabāt augstu pārredzamības un pārskatatbildības līmeni sadarbībā ar EPPO un citām ES struktūrām, kas ir atbildīgas par krāpšanas un pārkāpumu apkarošanu;

48.norāda, ka 2023. gadā ne OLAF, ne Eiropas Ombuds neuzsāka izmeklēšanu, kurā iesaistīta Revīzijas palāta;

49.atzinīgi vērtē to, ka 2024. gadā Revīzijas palāta kopā ar Tiesu aicināja Komisiju piedalīties iestāžu dialogā, lai vienotos par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dienesta automašīnu izmantošanu, kas atbilst Parlamenta 2022. gada 11. aprīļa rezolūcijā par Revīzijas palātas un Tiesas budžeta izpildes apstiprināšanu iekļautajai piezīmei; uzsver aicinājumu visām Savienības iestādēm vienoties par vienotu horizontāli piemērojamu sistēmu, kas mazinātu neskaidrības un palielinātu pārredzamību un efektivitāti publisko līdzekļu izmantošanā; norāda, ka Iestāžu sagatavošanas komitejā Civildienesta noteikumu jautājumos tiks izveidota darba grupa; atzinīgi vērtē Revīzijas palātas gatavību saskaņot noteikumus ar piemērojamajiem Komisijas noteikumiem, taču atkārtoti pauž kritiku, kas jau pausta iepriekšējās rezolūcijās par budžeta izpildes apstiprināšanu, attiecībā uz jauno 2022. gada lēmumu par locekļu braucieniem, komandējumiem un autovadītāju un automobiļu izmantošanu, kas ir pretrunā vispārējam principam, ka autoparku nekādā gadījumā nedrīkst izmantot nekā citādi, kā vien Revīzijas palātas locekļu pienākumu izpildei;

50.norāda, ka 2023. gadā Revīzijas palātas Iekšējās revīzijas dienests (IAS) sniedza 16 revīzijas ieteikumus attiecībā uz ētiku, pārredzamības portālu, darbinieku interešu konfliktiem, Ētikas komiteju un Revīzijas palātas locekļiem; norāda, ka no šim 16 ieteikumiem 5 ieteikumi tika izpildīti līdz 2024. gada 30. jūlijam, 8 ieteikumi tiks izpildīti līdz 2024. gada beigām un 3 ieteikumu izpilde ir aizkavējusies;

51.atzinīgi vērtē par locekļu komandējumiem publicētās informācijas tvēruma paplašināšanu, taču atgādina par Parlamenta prasību sniegt informāciju par komandējumiem visā locekļu pilnvaru laikā; atzinīgi vērtē to, ka ir pārskatīts locekļu rīcības kodekss, kas aizliedz locekļiem ieņemt jebkādu goda amatu politiskajā organizācijā, izpildot Parlamenta prasību par to, lai locekļiem nebūtu oficiālu politisko saišu; pieņem zināšanai, ka 2024. gada trešajā ceturksnī iekšējās revīzijas ziņojuma par ētiku secinājumi bija jāpaziņo EP priekšsēdētājam un Budžeta kontroles komitejas priekšsēdētājam, un aicina Revīzijas palātu to pilnībā darīt zināmu Budžeta kontroles komitejai; aicina Revīzijas palātu publicēt atteikuma lēmumus gadījumos, kad locekļi vai darbinieki deklarē interešu konfliktus, un tādējādi nodrošināt lielāku revīzijas procesa pārredzamību;

52.norāda, ka visu Revīzijas palātas locekļu galvenā dzīvesvieta ir Luksemburgā, kā noteikts Revīzijas palātas locekļu un bijušo locekļu rīcības kodeksa 10. pantā;

53.atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta ir pārskatījusi politiku par publisku piekļuvi dokumentiem, atspoguļojot Eiropas judikatūras attīstību, un ir vienkāršojusi procedūru attiecībā uz pieprasījumiem piekļūt dokumentiem un atkārtotiem pieprasījumiem; atgādina, ka Skandināvijas principa par publisku piekļuvi oficiāliem reģistriem piemērošana Savienībā bija izvirzīts par priekšnoteikumu dažām dalībvalstīm, lai tās varētu pievienoties Savienībai, un uzsver, ka tā neīstenošana kaitētu Savienības kā uz tiesiskumu balstītas kopienas reputācijai;

54.pauž nožēlu par to, ka Revīzijas palātas tīmekļa vietnē nav pieejams saraksts ar 2023. gadā noslēgtiem līgumiem, kuru vērtība pārsniedz direktīvā noteikto robežvērtību (>140 000 EUR pakalpojumiem/piegādei; >5 382 000 EUR būvdarbiem); aicina Revīzijas palātu publicēt šo sarakstu atsevišķā dokumentā un nodrošināt lietotājdraudzīgu piekļuvi tam;

55.atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta apvienos visus iekšējos krāpšanas apkarošanas stratēģijas noteikumus vienā kopīgā dokumentā, un ar nepacietību gaida to;

56.joprojām neatbalsta Revīzijas palātas pamatojumu lēmumam nepievienoties Pārredzamības reģistram, jo tā nav ieinteresēta ietekmēt lēmumu pieņemšanu, izņemot faktu un objektīvu atsauksmju sniegšanu par Savienības programmām; norāda, ka visi Revīzijas palātas ziņojumi ir publiski pieejami un tiem piemēro stingru faktu noskaidrošanas procedūru, iesaistot revidējamās vienības; atkārtoti stingri aicina Revīzijas palātu pievienoties ES Pārredzamības reģistram, lai ievērotu pārredzamības pamatprincipus, vienlaikus neradot šķēršļus Revīzijas palātas pilnīgai neatkarībai;

57.stingri mudina Revīzijas palātu mainīt nostāju attiecībā uz ES Pārredzamības reģistru, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas 2021. gada 20. maija Iestāžu nolīgumu par obligātu Pārredzamības reģistru;

58.atzinīgi vērtē ievērojamo progresu, kas 2023. gadā panākts virzībā uz dokumentu pārvaldības ekosistēmas (DOME) izveidi, proti, gan jaunā elektroniskā paraksta, gan PASS (dokumentu apstiprināšanas, parakstīšanas un nosūtīšanas process) galvenā apstiprinājuma moduļa iesniegšanu un īstenošanu, izmantojot konkrētus dokumentu apstiprināšanas procesus; mudina Revīzijas palātu arī turpmāk īstenot savus mērķus digitalizēt pārskatīšanas un apstiprināšanas darbplūsmas un uzlabot to efektivitāti;

59.norāda, ka Revīzijas palāta turpināja aktīvi iesaistīties Iestāžu komitejas digitālās pārveides jautājumos Jauno tehnoloģiju grupā; norāda, ka 2021. gadā izveidotā DATA (dati un tehnoloģija revīzijai) komanda turpināja darbu pie izstrādes plāna ieviešanas labākai tehnoloģiju izmantošanai, lai atbalstītu Revīzijas palātas revīzijas mērķus; jo īpaši norāda uz mākslīgā intelekta iespēju un problēmu analīzes sagatavošanu attiecībā uz Revīzijas palātu un tās revīzijas darbu; atgādina, ka ir svarīgi uzlabot revīzijas darba digitalizāciju; atzinīgi vērtē visus Revīzijas palātas centienus šajā virzienā, jo digitalizācija apvienojumā ar lielāku apmeklējumu skaitu uz vietas var būt efektīva un precīza revīzijas darba sistēma;

60.atzinīgi vērtē Revīzijas palātas labo progresu 2022.–2024. gada kiberdrošības plāna īstenošanā pēdējo divu gadu laikā; norāda, ka septiņi no augstas prioritātes uzdevumiem ir pabeigti, seši pašlaik tiek īstenoti un viens ir apturēts; norāda, ka divi no vidējas prioritātes uzdevumiem ir pabeigti, četri turpinās un trīs vēl nav sākti;

61.atzinīgi vērtē to, ka starp pabeigtajiem uzdevumiem ir šādi:

1.galapunktu noteikšanas un reaģēšanas (EDR) risinājuma ieviešana un mākoņbalstīta XDR risinājuma pieņemšana, kas korelē EDR aģentu nosūtītos telemetrijas datus ar draudu izlūkošanas datiem no dažādiem avotiem, lai atklātu aizskāruma rādītājus;

2.drošības informācijas un notikumu pārvaldības (SIEM) platformas arhitektūras un konfigurācijas pārveide, kas ir uzlabojusi sistēmas veiktspēju un uzticamību, kā arī papildu reģistra ierakstu avotu pievienošana ar mērķi uzlabot IT vides drošības uzraudzību;

3.attālinātas piekļuves VPN ierīču aizstāšana ar nulles uzticēšanās mākoņbalstītu SASE pakalpojumu, kas samazina uzbrukuma tvērumu un nodrošina detalizētu detalizētu attālinātu piekļuvi lietojumprogrammām;

4.lielāka aizsardzība pret e-pasta draudiem, nodrošinot jaunas funkcijas e-pasta drošības filtros, kas ļauj labāk atklāt gan surogātpasta, gan ļaunprātīgus pielikumus;

5.ielaušanās testu veikšana interneta ietekmei pakļautajām Revīzijas palātas struktūrvienībām;

6.programmatūras rīka ieviešana ar mērķi aizsargāt tādas sensitīvas informācijas konfidencialitāti, kas sniegta koplietojamās datnēs;

62.mudina Revīzijas palātu izstrādāt kiberdrošības revīzijas satvaru ES iestādēm un aģentūrām, nodrošinot saskaņotus drošības standartus un noturības pasākumus pret kiberdraudiem;

63.ar gandarījumu norāda, ka Revīzijas palāta veic vismaz trīs simulētas pikšķerēšanas mācības gadā, lai palielinātu lietotāju informētību par šiem kiberdraudiem; turklāt norāda, ka Revīzijas palāta reizi trijos gados veic visaptverošu kiberdrošības riska novērtējumu; ierosina Revīzijas palātai regulāri organizēt obligātu apmācību visiem darbiniekiem par kiberdraudiem, tostarp labu praksi MI drošai izmantošanai;

64.ar atvieglojumu norāda, ka 2023. gada jūlija kiberincidentā, kad tika uzbrukts vienai no perimetra drošības vārtejām, izmantojot programmatūras ievainojamību, netika konstatēta datu eksfiltrācija vai uzbrucēja virzība uz citām Revīzijas palātas IT sistēmām; norāda, ka pārdevējs bija atklājis programmatūras ievainojamību tikai divas dienas pirms incidenta;

65.atzinīgi vērtē darbu, ko paveica Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru kiberdrošības dienests (CERT-EU), kas paziņoja Revīzijas palātai par incidentu, palīdzēja izmeklēt tā tvērumu un veica kriminālistikas analīzi; norāda, ka pēc incidenta Revīzijas palāta ir atjaunojusi tīru sistēmas rezerves kopiju un piemērojusi programmatūras atjauninājumu, kas novērsa uzbrucēja izmantotās ievainojamības; turklāt norāda, ka turpmākajās nedēļās Revīzijas palāta ierīcēm pakāpeniski piemēroja dažus CERT-EU ieteiktos papildu preventīvos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek izskausta jebkāda iespējama neatklāta ļaunprogrammatūras esamība;

66.ar gandarījumu norāda, ka Revīzijas palāta 2023. gadā pārskatīja un atjaunināja savu plānu reaģēšanai uz kiberdrošības incidentiem un izveidoja veidlapu šādu incidentu reģistrēšanai IT pakalpojumu pārvaldības rīkā; uzsver, ka veidlapā tika ņemta vērā 2023. gada jūlija incidenta laikā gūtā pieredze, jo tā bija vērsta uz visas tādas informācijas vākšanu, kas varētu būt noderīga kiberdrošības incidenta risināšanā;

67.norāda, ka 2023. gadā tika pabeigts darbs pie tehnisko iekārtu modernizācijas visos K2 ēkas stāvos un tās kopējo telpu izmantošanas optimizēšanas; norāda, ka Revīzijas palāta ir uzņēmusies saistības 6 445 635,82 EUR apmērā no kopējā budžeta 6 902 185,54 EUR apmērā; atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta nav pārsniegusi tāmē paredzēto budžetu; aicina citas Savienības iestādes sekot Revīzijas palātas budžeta pārvaldības paraugam;

68.atzinīgi vērtē to, ka 2023. gada februārī tika saņemti rezultāti no ārēja konsultanta veiktas revīzijas par Revīzijas palātas ēku piekļūstamību ar mērķi apmierināt personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām vai citu invaliditāti vajadzības; norāda, ka revīzija aptvēra visas trīs ēkas, kopējās telpas, autostāvvietas un citas telpas; apzinās, ka ierosinātās darbības tiek pārskatītas un parasti tās veiktu konkrētā projektā, taču to īstenošana lielā mērā būs atkarīga no budžeta pieejamības;

69.norāda, ka 2023. gadā liela daļa no Revīzijas palātas vidiskās ietekmes samazināšanas darbībām bija energotaupības pasākumi, piemēram, tradicionālo spuldžu nomaiņa ar LED, ventilācijas stundu skaita samazināšanai un dažu tehnisko sistēmu kapitālremonts tās ēkās; turklāt norāda, ka Revīzijas palāta 2023. gada vasarā ieviesa īpašus energotaupības pasākumus, kas samazināja elektroenerģijas patēriņu par 12 % salīdzinājumā ar 2022. gada vasaru, radot ietaupījumus 26 976 EUR apmērā;

70.norāda, ka 2023. gadā Revīzijas palāta parakstīja vienošanos ar Luksemburgas iestādēm par mobilitātes plāna izveidi; gaida jaunāko informāciju par šo iniciatīvu;

71.uzsver, ka 2023. gadā Revīzijas palātas revidenti pavadīja 1370 dienas Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās, kā arī dažādās starptautiskās organizācijās un privātos revīzijas uzņēmumos salīdzinājumā ar 945 dienām 2022. gadā;

72.aicina formalizēt ikgadējo iestāžu dialogu starp Revīzijas palātu, Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta kontroli, nodrošinot sistemātiskus turpmākos pasākumus saistībā ar revīzijas konstatējumiem un labāku ES izdevumu pārraudzību;

73.vēlreiz atgādina, ka efektīva sadarbība starp Revīzijas palātu un Komisiju joprojām būs ierobežota, ja vien Komisija nepieņems Revīzijas palātas metodiku kļūdu īpatsvara novērtēšanai, kuras pamatā ir neatkarīgs un visaptverošs visu noteikumu pārkāpumu novērtējums, pretēji tam, kā Komisija koncentrējas uz atgūstamām kļūdām;

74.atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta cieši sadarbojas gan ar OLAF, gan arī ar Eiropas Prokuratūru (EPPO), tostarp organizējot darbseminārus, izpratnes veicināšanas pasākumus un zināšanu un pieredzes apmaiņu; tāpat norāda, ka Revīzijas palāta 2023. gadā iesniedza OLAF 20 lietas ar aizdomām par krāpšanu, savukārt EPPO — 17 šādas lietas; uzsver savu viedokli, ka visas aizdomas par krāpšanu vienmēr ir jāziņo OLAF un EPPO, lai tās tiktu rūpīgi izmeklētas;

75.aicina Revīzijas palātu izveidot strukturētu krāpšanas atklāšanas sadarbības mehānismu ar OLAF un EPPO, tostarp reāllaika datu apmaiņas nolīgumus un kopīgu revīzijas pieeju augsta riska ES finansējuma jomās;

76.pauž pārliecību, ka vienota integrēta datizraces un riska novērtēšanas IT sistēma varētu būt vērtīgs datu avots, kas ļautu Revīzijas palātai, OLAF un EPPO pastiprināt savus revīzijas un kontroles centienus; uzsver, ka būtu jānodrošina neierobežota piekļuve šādai sistēmai un tajā ietvertajiem datiem, ka šai piekļuvei nevajadzētu noteikt nepamatotus ierobežojumus un ka Revīzijas palātas revīziju vajadzībām būtu nekavējoties jāatļauj izpētīt un izmantot papildu digitālos rīkus un jaunās tehnoloģijas;

77.pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz uzlabotu piekļuvi EIB dokumentiem un informācijai, Revīzijas palātai nav pilnvaru revidēt darbības, ko finansē no EIB pašu līdzekļiem; prasa šādas pilnvaras Revīzijas palātai piešķirt, ņemot vērā EIB uzdevumu īstenot Savienības mērķus un tās pieaugošo lomu Savienības ekonomiskajā un politiskajā vidē, kas sniedzas tālāk par Savienības budžeta izmantošanu savu darbību garantēšanai; uzsver Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 05/2023 “ES finanšu vide – sadrumstalots veidojums, kam nepieciešama turpmāka vienkāršošana un pārskatatbildība”, kurā Revīzijas palāta norādīja, ka būtu jānosaka publiskā sektora revīzijas pilnvaras attiecībā uz visa veida finansējumu Savienības politikas jomām;

78.norāda, ka 2023. gadā Revīzijas palāta 22 dažādas Padomes komitejas un darba grupas iepazīstināja ar 29 īpašajiem ziņojumiem, 1 apskatu un 1 atzinumu; turklāt norāda, ka tajā pašā gadā Revīzijas palātas pārstāvji piedalījās 23 sanāksmēs, kurās galvenā uzmanība tika pievērsta Savienības 2021. un 2022. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanai;

79.ar gandarījumu norāda, ka Revīzijas palātas locekļi un vadība 2023. gadā aktīvi iesaistījās saziņā, iepazīstinot ar savu darbu 120 sanāksmēs ar valstu valdībām un valdības struktūrām, kuras notika 25 dalībvalstīs un kurās lielākā daļā gadījumu piedalījās finanšu ministri vai finanšu ministrijas pārstāvji; turklāt norāda, ka tajā pašā gadā Revīzijas palātas locekļi un darbinieki iepazīstināja ar savu darbu 91 sanāksmē ar valstu vai reģionālajiem parlamentiem, kas notika 19 dalībvalstīs, galvenokārt ar tādu komiteju starpniecību, kas nodarbojas ar budžeta, finanšu, revīzijas vai ES jautājumiem; mudina Revīzijas palātu pastiprināt sadarbību ar to valstu valdībām, kurās kļūdu īpatsvars ir visaugstākais, veicinot plašāku dialogu un sadarbību, lai efektīvi risinātu šos jautājumus;

80.norāda, ka 2023. gadā Revīzijas palātas komunikācijas un veicināšanas pasākumiem piešķirtais budžets bija 225 000 EUR un tā izlietojuma līmenis bija 81,13 % (182 549,84 EUR); norāda, ka lielākā daļa budžeta tika izlietota gan mediju monitoringa pakalpojumiem (81 650 EUR), gan preses pasākumiem (12 348 EUR), kam sekoja izdevumi par attiecībām ar ieinteresētajām personām, kas galvenokārt ietvēra politikas izlūkošanas platformas izmaksas (57 891 EUR), komunikācijas pasākumus (28 002,88 EUR), sociālos medijus (1486,52 EUR) un publikācijas (1171,44 EUR);

81.stingri atbalsta Revīzijas palātas augošo mediju stratēģiju, kuras iespaidā tika reģistrēti vairāk nekā 22 000 tiešsaistes preses raksti saistībā ar revīzijas ziņojumiem, citām publikācijām vai Revīzijas palātu kopumā, tādējādi apstiprinājās pēdējos gados novērotā atspoguļojuma pieauguma tendence (2022: 20 000; 2021: 18 000); uzsver, ka gandrīz 54 000 ierakstu sociālajos medijos liecina, ka turpinās dabiska izaugsme, norādot, ka 2022. gada skaitļi bija netipiski (2022: 110 000; 2021: 49 000);

82.atzinīgi vērtē to, ka 2023. gadā Revīzijas palāta sagatavoja 45 preses relīzes ES 24 valodās, kā arī dažādus informatīvus izklāstus, paziņojumus plašsaziņas līdzekļiem un (uzreiz izmantojamus) audiovēstījumus atsevišķās valodās; turklāt norāda, ka Revīzijas palāta par gada pārskatu sarīkoja 21 tiešsaistes preses brīfingu un vēl 6 preses brīfingus atsevišķām valstīm; uzsver, ka Revīzijas palātas brīfingos kopumā piedalījās 590 žurnālisti, no kuriem lielākā daļa pārstāvēja lielākos ES dalībvalstu mediju kanālus;

83.ar gandarījumu norāda, ka 2023. gadā Revīzijas palāta izveidoja jaunu tīmekļa vietni, kurai bija vairāk nekā pusotru miljonu apmeklējumu un aptuveni 700 000 unikālo apmeklētāju, kas par vairāk nekā 14 % pārsniedz 2022. gada rādītājus; atzinīgi vērtē to, ka līdz 2023. gada beigām Revīzijas palātas trīs galveno sociālo mediju konti (X (bijušais Twitter), LinkedIn un Facebook) bija piesaistījuši vairāk nekā 48 000 sekotāju, kas ir vairāk nekā 2022. gadā, kad sekotāju skaits bija 45 000, un 2021. gadā, kad tas bija 39 000;

84.par ļoti atzīstamu uzskata to, ka Revīzijas palāta novērtē sava darba paredzamo ietekmi un noderību, aptaujājot tās ziņojumu lasītājus Eiropas Parlamentā, Padomē, Komisijā, Savienības aģentūrās, dalībvalstu pastāvīgajās pārstāvniecībās, dalībvalstu aģentūrās un augstākās revīzijas iestādēs, NVO, akadēmiskajās aprindās, medijos un citās struktūrās; šajā sakarībā kopš 2018. gada Revīzijas palāta veic anonīmas elektroniskas aptaujas, kurās lūdz savus lasītājus sniegt kvalitatīvas atsauksmes par atlasītiem ziņojumiem un vispārīgus ieteikumus tās darbam; uzsver, ka 2023. gadā 85 % no aptuveni 1060 respondentiem uzskatīja, ka Revīzijas palātas ziņojumi noder viņu darbā, un 78 % uzskatīja, ka ziņojumiem ir ietekme.