1.norāda, ka Komitejas budžets ietilpst DFS 7. izdevumu kategorijā “Eiropas publiskā pārvalde”, kuras kopējais apjoms 2023. gadā bija 12,3 miljardi EUR, t. i., 6,4 % no ES budžeta izdevumiem; norāda, ka 2023. gadā Komitejas budžets veidoja 1,29 % no DFS 7. izdevumu kategorijas apropriācijām;

2.norāda, ka Revīzijas palāta savā 2023. finanšu gada pārskatā (“Revīzijas palātas pārskats”) 7. izdevumu kategorijā ir pārbaudījusi 70 darījumu izlasi, no kuriem 21 darījumā (30 %) bija kļūdas; turklāt norāda, ka attiecībā uz piecām Revīzijas palātas skaitļos izteiktajām kļūdām Revīzijas palātas aplēstais kļūdu līmenis bija zem būtiskuma sliekšņa;

3.norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas ziņojumu administratīvie izdevumi ietver izdevumus par cilvēkresursiem, tostarp pensijām, kuri 2023. gadā veidoja aptuveni 70 % no kopējiem administratīvajiem izdevumiem, kā arī izdevumus par ēkām, iekārtām, energoresursiem, sakariem un informācijas tehnoloģiju; atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta tāpat kā iepriekšējos gados ir secinājusi, ka administratīvie izdevumi kopumā ir zema riska izdevumi; norāda, ka Revīzijas palāta 2023. gadā attiecībā uz Komiteju nekonstatēja īpašas problēmas;

4.norāda, ka Komitejas galīgais pieņemtais budžets 2023. gadā bija 158 767 970 EUR, kas ir par 4,1 % vairāk nekā 2022. gadā; pēc iepazīšanās ar Komitejas atbildēm uz Budžeta kontroles komitejas iesniegto anketu par 2023. gada budžeta izpildes apstiprināšanu (“aptauja”) un Komitejas 2023. gada darbības pārskatu (“gada pārskats”) norāda, ka atalgojuma un pabalstu budžeta pozīcija (izdevumi attiecībā uz Komitejas darbiniekiem un locekļiem) laikposmā no 2022. līdz 2023. gadam palielinājās par 8,4 % inflācijas dēļ; pēc iepazīšanās ar aptauju norāda, ka budžets ārējai palīdzībai attiecībā uz programmatūras sistēmu ekspluatāciju, izstrādi un uzturēšanu laikposmā no 2022. līdz 2023. gadam palielinājās par 33,70 %, jo Komiteja 2023. gadā par prioritāti noteica digitālās stratēģijas 2024.–2026. gadam īstenošanu; norāda, ka citādi apropriāciju sadalījums pa citām budžeta pozīcijām Komitejas 2023. gada budžetā saglabājās salīdzināms ar iepriekšējo gadu sadalījumu;

5.ar gandarījumu norāda, ka Komitejas budžeta izpildes līmenis attiecībā uz kārtējā gada saistību apropriācijām ir vēl vairāk palielinājies no 96,12 % 2022. gadā līdz 98,70 % 2023. gadā, atstājot novārtā zemāku budžeta izpildi iepriekšējos gados Covid-19 pandēmijas un ar to saistīto ceļošanas ierobežojumu dēļ; turklāt norāda, ka kārtējā gada maksājumu apropriāciju izpildes līmenis palielinājās no 88,12 % 2022. gadā līdz 90,67 % 2023. gadā; norāda, ka vidējais maksājumu laiks 2023. gadā bija 20,14 dienas, kas ir vairāk nekā 2022. gadā (t. i., 18,34 dienas);

6.norāda, ka apropriāciju pārnesumi no 2023. uz 2024. gadu bija 13 827 713 EUR (t. i., aptuveni 8,70 % no Komitejas 2023. gada budžeta), kas ir par 20 162 518 EUR mazāk nekā iepriekšējā gadā (t. i., aptuveni 13 % no Komitejas 2022. gada budžeta); turklāt ar gandarījumu norāda, ka no 2022. uz 2023. gadu pārnesto apropriāciju izpildes līmenis 2023. gadā bija 86,76 % salīdzinājumā ar 76,91 % 2022. gadā; mudina Komiteju turpināt efektīvi izmantot piešķirtos līdzekļus;

7.norāda, ka Komitejas dienesti 2022. gadā uzsāka 12 sarunu procedūras par summu zem 60 000 EUR, galvenokārt saistībā ar gadījumu analīzi, pētījumiem un loģistikas atbalstu; norāda, ka Komiteja ir arī uzsākusi sešas iepirkuma procedūras ar kopīgajiem dienestiem, kas ir kopīgi ar Eiropas Reģionu komiteju (RK), galvenokārt loģistikas un tehniskās apkopes jomā;

8.norāda, ka 2023. gadā Komiteja turpināja uzlabot savu darba metožu rentabilitāti, jo īpaši ar hibrīddarbu, plašāku tāldarbu, finanšu ķēžu pilnīgu dematerializāciju un samazinātu enerģijas patēriņu; pēc iepazīšanās ar aptauju norāda, ka, samazinot enerģijas patēriņu, Komiteja 2023. gadā panāca finansiālus ietaupījumus 65 000 EUR apmērā; atzinīgi vērtē to, ka Komiteja ir parakstījusi jaunu pamatlīgumu par medicīniskajām pārbaudēm, kas paredz zemākas cenas, lielāku elastību un labākus pakalpojumus kopumā nekā iepriekšējais līgums; atzīst ievērojamos budžeta un administratīvos ietaupījumus, ko Komiteja panāca, izmantojot iestāžu sadarbību, īpaši izmantojot kopīgus dienestus ar Reģionu komiteju un īpašu ārpakalpojumu uzticēšanu Komisijai (pakalpojumu līmeņa vienošanās) cilvēkresursu jautājumu risināšanai, un dažādu IT instrumentu izmantošanu finanšu pārvaldībai un cilvēkresursu vadībai, kā arī dalību iestāžu iepirkuma procedūrās, ko vada citas iestādes; pēc iepazīšanās ar aptaujas rezultātiem norāda, ka kopējās izmaksas, kas Komitejai radušās saistībā ar konkrētu pakalpojumu nodošanu ārpakalpojumu sniedzējiem Komisijai, ir palielinājušās no 743 600 EUR 2022. gadā līdz 793 000 EUR 2023. gadā;

9.atgādina, ka Padomes 2023. gada 25. maija lēmumā dienas nauda par Komitejas locekļu attālinātu dalību sanāksmēs, kas nav obligātas, ir 145 EUR par katru neklātienes sanāksmi dienā, kas ir 50 % no dienas naudas par klātienes dalību 2023. gadā; uzskata, ka, neraugoties uz to, ka attālināta dalība ir svarīgs mūsdienu iestāžu instruments, ņemot vērā, ka tas cita starpā samazina sanāksmju izmaksas un nodrošina plašāku dalību, dienas naudas piešķiršana par attālinātu dalību sanāksmēs, pat ja tā ir samazināta un paredzēta tikai dažiem pasākumu veidiem, ir grūti saprotama sabiedrībai, vēl jo vairāk, ņemot vērā samaksas atšķirību Komitejas un RK locekļiem par attālinātu dalību; pēc iepazīšanās ar Komitejas ziņojumu par turpmākajiem pasākumiem saistībā ar Parlamenta rezolūciju par Komitejas 2022. gada budžeta izpildi (turpmāk “ziņojums par turpmākajiem pasākumiem”) ar gandarījumu norāda, ka minētā lēmuma piemērošana jau ir radījusi budžeta ietaupījumus 1 677 000 EUR apmērā, pateicoties mazākiem ceļa izdevumiem un izmaksātajiem pabalstiem, kā arī vides ietaupījumiem aptuveni 553,66 tonnu CO2 apmērā, jo 2023. gadā bija mazāk braucienu; pēc iepazīšanās ar gada pārskatu konstatē, ka atlīdzināto sanāksmju dienu skaits, kas apmeklētas neklātienē, bija 2006 (2022. gadā — 6259) un ka vidējais vienas sanāksmes ilgums 2023. gadā bija 3 stundas un kopējās izmaksas bija 294 930 EUR (2022. gadā — 922 925 EUR); atzinīgi vērtē vairākkārtējas pārbaudes, ko Komiteja veikusi, lai pierādītu locekļu attālinātu dalību pirms dienas naudas izmaksas;

10.norāda, ka Krievijas agresijas kara pret Ukrainu ietekme turpināja radīt spiedienu uz Komitejas budžetu 2023. gadā, palielinot inflāciju un algu korekcijas, radot problēmas būvniecības projektos, ko izraisīja kavēšanās un augstākas izejvielu cenas, nomas līgumu indeksāciju (+ 10,3 % 2023. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu), kā arī apkopes un drošības pakalpojumu līgumu indeksāciju (+ 13,50 % 2023. gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu); jo īpaši norāda, ka enerģijas izmaksas laikā no 2021. līdz 2022. gadam palielinājās no 726 000 EUR līdz 3 125 000 EUR, pirms 2023. gadā tās samazinājās līdz 1 923 391 EUR; atzīst ar algām nesaistīto izdevumu maksimālo apjomu 2 % apmērā; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komitejas iniciatīvu risināt problēmas budžeta līmenī, piemēram, īstenojot energotaupības stratēģijas, izmantojot īstermiņa, kā arī vidēja termiņa un ilgtermiņa pasākumus, tādējādi 2023. gadā nav nepieciešams budžeta grozījums;

11.norāda, ka kārtējā gada apropriācijas 1004. budžeta pozīcijā (izdevumi deputātu ceļa izdevumiem, tostarp dienas nauda un sanāksmju dienas nauda) ir samazinājušās no 19,790 miljoniem EUR 2022. gadā (no kuriem tika izmaksāti 15,895 miljoni EUR) līdz 19,761 miljonam EUR 2023. gadā (no kuriem tika izmaksāti 18,344 miljoni EUR); ar gandarījumu norāda, ka šo apropriāciju izpildes līmenis ir uzlabojies no 80,31 % 2022. gadā līdz 92,83 % 2023. gadā; norāda, ka Komitejas priekšsēdētājs piedalījās 35 komandējumos par kopējo summu 71 926 EUR 2023. gadā salīdzinājumā ar 26 komandējumiem par kopējo summu 38 042 EUR 2022. gadā;

12.pēc iepazīšanās ar aptaujas rezultātiem norāda, ka Komitejas un RK Kopīgā Inovācijas un informācijas tehnoloģiju direkcija aptuveni 3 % no sava IT budžeta piešķir kiberdrošībai, kas ir tālu no attiecīgajos tiesību aktos noteiktā 10 % mērķa; aicina likumdevējus un Komisiju to ņemt vērā ikgadējā budžeta procedūrā;

13.pēc iepazīšanās ar gada ziņojumu norāda, ka saskaņā ar 2023. gada darba programmu Komitejai kopumā bija 31 mērķis, kas bija paredzēts visām tās administrācijas struktūrām, un ka saskaņā ar ģenerālsekretariāta stratēģiju 2021.–2025. gadam Komitejai ir piecas pamatvērtības un pieci galvenie stratēģiskie mērķi; pēc iepazīšanās ar aptauju norāda, ka sagatavoto atzinumu skaits un dalība augsta līmeņa sanāksmēs ir galvenie rādītāji, pēc kuriem mēra Komitejas sniegumu; pēc iepazīšanās ar aptaujas rezultātiem pieņem zināšanai, ka Komitejai ir snieguma rādītāji dažādās jomās, piemēram, IT, cilvēkresursu, tulkošanas un komunikācijas jomā; prasa Komitejai turpmākajos ziņojumos iekļaut sarakstu ar visiem galvenajiem snieguma rādītājiem un mērķiem pa darbībām, kā arī to sasniegšanai noteikto mērķi (%) un to sasniegšanas līmeni (%);

14.norāda, ka Komiteja savu uzdevumu īsteno ar atzinumiem, kas attiecas uz Komisijas iesniegtajiem tiesību aktu priekšlikumiem (atzinuma pieprasījumi), pašiniciatīvas atzinumiem, kuros Savienības iestādes tiek aicinātas rīkoties, un izpētes atzinumiem, kas papildina Komisijas darbu pie tās plānotajām iniciatīvām, un ka Komitejas nostājas var uzsvērt rezolūcijās vai iekļaut novērtējuma un informatīvajos ziņojumos; atzinīgi vērtē Komitejas sniegumu, palīdzot Parlamentam, Padomei un Komisijai likumdošanas ciklā 2023. gadā; šajā sakarībā norāda, ka 2023. gadā Komiteja pieņēma 213 atzinumus un ziņojumus, kas ir vairāk nekā 202 atzinumi un ziņojumi 2022. gadā, un organizēja 146 uzklausīšanas un 23 konferences salīdzinājumā ar attiecīgi 116 un 29 konferencēm 2022. gadā; norāda, ka Komitejas locekļi 2023. gadā piedalījās 429 augsta līmeņa sanāksmēs, samitos un konferencēs salīdzinājumā ar 345 sanāksmēm 2022. gadā;

15.atzinīgi vērtē to, ka Komiteja 2023. gadā ir rīkojusies, lai uzlabotu sava darba pamanāmību un ietekmi saistībā ar atzinumu formātu, metodiku atzinumu pēckontrolei, sadarbību ar Parlamentu un Komisiju un citiem transversāla rakstura projektiem, kā arī inovatīvām iniciatīvām, piemēram, ES jauniešu testu, paplašināšanās kandidātvalsts iniciatīvu un Eiropas aprites ekonomikas jautājumos ieinteresēto personu platformu;

16. atzinīgi vērtē Komitejas iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt jauniešu aktīvu iesaistīšanos politikas veidošanas procesā;

17.atzinīgi vērtē izmēģinājuma projektu, kas tika īstenots laikposmā no 2022. gada septembra līdz 2023. gada aprīlim ar mērķi pastiprināt darbu pēc atlasītajiem atzinumiem attiecībā uz visām iestādēm, savukārt 19 atzinumi tika atlasīti pastiprinātai pēcpārbaudei saskaņā ar šo projektu; pēc iepazīšanās ar aptaujas rezultātiem norāda uz minētā izmēģinājuma projekta vispārējiem pozitīvajiem rezultātiem, piemēram, uzlabojot Komitejas spēju veikt turpmākus pasākumus, uzlabojot Komitejas darba prioritātes un palielinot atlasīto atzinumu tvērumu un ietekmi;

18.uzsver, ka ierobežoto resursu efektīva pārvaldība 2023. gadā joprojām bija viena no galvenajām problēmām personāla trūkuma dēļ, ko vēl vairāk saasināja lielākais darbību skaits saskaņā ar pastāvīgi stabilu personāla politiku; pieņem zināšanai Komitejas plānu ieviest jaunu pieeju stratēģiskajai darbaspēka plānošanai un personāla sadalei, izmantojot datu vākšanu par personāla prasmēm, aktīvu uzklausīšanu visā organizācijā un Komitejas politisko struktūru pārdomas par stratēģiskajām prioritātēm; aicina Komiteju pastāvīgi informēt Parlamentu par šā jaunā plāna rezultātiem, jo tas varētu iedvesmot citas iestādes, kas saskaras ar līdzīgiem, atkārtotiem uzdevumiem nepieciešamo resursu ziņā;

19.attiecībā uz iekšējās kontroles standartiem (IKS) norāda, ka 2023. gada atbilstības pārbaudē tika konstatēti uzlabojumi salīdzinājumā ar 2022. gadu; šajā sakarībā norāda, ka atbilstība, proti, tas, cik lielā mērā tiek īstenotas 16 IKS prasības, ir palielinājusies no 80,30 % 2022. gadā līdz 87,40 % 2023. gadā, savukārt efektivitāte, proti, tas, cik lielā mērā šo prasību īstenošana darbojas, kā paredzēts, palielinājās no 74 % 2022. gadā līdz 78,10 % 2023. gadā; turklāt norāda, ka 2023. gada riska novērtējums parādīja, ka iekšējās kontroles piemērošana 2023. gadā ir samazinājusi raksturīgos riskus (kategorijās “kritisks” un “ļoti svarīgs”) par 53 % (no 40 līdz 19);

20. norāda, ka 2023. gadā notika Iekšējās revīzijas dienesta (IAS) pārstrukturēšana, stiprinot tā atbilstību starptautiskajiem revīzijas standartiem un racionalizējot un dokumentējot visu tā procesu;

21.norāda, ka finanšu darījumu jomā Komitejas Iekšējās revīzijas dienests (IAS) 2023. gada sākumā pieņēma jaunu lēmumu par risku novērtējumu vienkāršotas procedūras īstenošanai; turklāt norāda, ka Komitejas Birojs 2023. gadā pieņēma jaunu iekšējās revīzijas hartu un revīzijas komitejas nolikumu, tostarp procedūras noteikumus;

22.pēc iepazīšanās ar gada ziņojumu un anketu norāda, ka 2023. gadā IAS sāka četras revīzijas, proti, par sanāksmju atļaujām, Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvās komisijas atlasi, stratēģisko ciklu, kā arī ilguma un attāluma piemaksām Komitejas locekļiem; aicina Komiteju informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par šo revīziju rezultātiem un īstenot visus neizpildītos ieteikumus, kas izriet no iepriekšējām revīzijām (par institucionālajiem termiņiem, mutisko tulkošanu, pārbaudi, ētiku un integritāti, tiesību aktos noteiktajām tiesībām un maksājumu termiņiem);

23.norāda, ka 2023. gada beigās Komitejā kopumā bija 707 darbinieki, salīdzinot ar 706 darbiniekiem 2022. gadā; turklāt norāda, ka 2023. gadā tika nodarbināti 49 līgumdarbinieki un 130 pagaidu darbinieki (no tiem 52 pieņemti darbā 2023. gadā) (salīdzinājumā ar 50 līgumdarbiniekiem un 128 pagaidu darbiniekiem 2022. gadā); turklāt atzīmē, ka komitejā strādāja 12 pagaidu darbinieki un 10 ārštata darbinieki, kas strādāja intra muros, izņemot ārpakalpojumu sniedzējus loģistikas un IT jomā; pieņem zināšanai, ka amata vietu aizpildījuma īpatsvars 2023. gadā bija 95,50 % salīdzinājumā ar 95,10 % 2022. gadā un darbinieku mainība 2023. gadā bija 7 %;

24.atzinīgi vērtē Komitejas pastāvīgos centienus uzlabot savu cilvēkresursu sistēmu, lai kļūtu par pievilcīgu darba devēju un darbvietu, kurā ikviens indivīds tiek novērtēts un var pilnībā attīstīt savu potenciālu; norāda, ka, īstenojot savu cilvēkresursu stratēģiju 2023.–2025. gadam, Komiteja 2023. gadā sasniedza vairākus galvenos atskaites punktus, pieņemot jaunus lēmumus cita starpā par darba apstākļiem (hibrīddarbs, virsstundas, īpašais atvaļinājums), daudzveidību un iekļautības stratēģiju un rīcības plānu 2023.–2027. gadam, personāla mobilitāti un metodiku attiecībā uz sensitīviem amatiem, kā arī par darbinieku novērtēšanas un paaugstināšanas sistēmu; ar gandarījumu norāda uz pozitīvajiem rezultātiem, kas gūti 2023. gada maijā publicētajā darbinieku apmierinātības aptaujā, kurā gan darbinieki, gan vadītāji pauda augstu apmierinātību ar dažādiem ar cilvēkresursiem saistītiem jautājumiem, jo īpaši attiecībā uz darba režīmu, par kuru Komiteja, šķiet, ir atradusi ideālu līdzsvaru;

25.norāda, ka Komiteja otro gadu pēc kārtas kļuva par talantu neto importētāju (no citām iestādēm), jo tika īstenots mērķtiecīgs pievilcīguma un paturēšanas plāns; tomēr atzīst pastāvīgās problēmas, ko rada paļaušanās uz pagaidu darbiniekiem EPSO rezerves sarakstu trūkuma dēļ, kas rada risku speciālo zināšanu saglabāšanai; uzsver pastāvīgo darbinieku nozīmi prasmju, nepārtrauktības un produktīvas darba vides uzturēšanā; iesaka Komitejai īstenot iniciatīvas, lai risinātu šīs problēmas, piemēram, organizējot iekšējos konkursus;

26.norāda — lai labāk sadalītu ierobežotos resursus, 2023. gadā tika pabeigta ārēja cilvēkresursu kartēšanas revīzija, ko pasūtīja Komiteja; ar bažām norāda, ka minētās revīzijas rezultāti apstiprināja lielo darba slodzi daudzos dažādos Komitejas dienestos, tādējādi apdraudot Komitejas uzdevumu un pienākumu izpildi; aicina Komiteju īstenot minētās revīzijas ieteikumus, tostarp līdz 2025. gadam pārskatīt novērtēšanas un snieguma sistēmu, pieņemt jaunu lēmumu par darba apstākļiem un regulāri uzraudzīt darbinieku iesaisti; uzsver, cik svarīga ir stratēģiska darbaspēka plānošana, lai optimizētu resursu piešķiršanu, nodrošinātu saskaņotību ar politisko iestāžu noteiktajām augsta līmeņa prioritātēm un turpinātu izmaksu efektivitātes centienus;

27.norāda, ka 2023. gadā turpinājās 2022. gadā sāktās pozitīvās tendences attiecībā uz darbinieku pieņemšanu darbā; atzinīgi vērtē Komitejas veiktos pasākumus šajā jomā, piemēram, vakanto amata vietu publicēšanas saskaņošanu ar jaunu EPSO rezerves sarakstu publicēšanu vai darba iespēju publicēšanu Komitejas tīmekļa vietnē un Linkedin; prasa Komitejai informēt Parlamentu par rezultātiem, kas gūti tās izmēģinājuma projektā par darba devēja zīmola veidošanas pasākumiem; uzsver, ka jaunpienācēju uzņemšana darbā ir svarīgs stratēģiskās saskaņošanas faktors, nodrošinot, ka darbinieki ir informēti par iestādē spēkā esošajiem noteikumiem un stratēģijām; atzinīgi vērtē to, ka Komiteja 2023. gadā ir pastiprinājusi jaunu darbinieku pieņemšanu darbā, izmantojot atjauninātu informatīvu ievada bukletu un uzņemšanas vēstuli, uzņemšanas paketi ar videi draudzīgām dāvanām, atgriezenisko saiti par darbā pieņemšanas pieredzi, uzlabotu ievadsesiju laiku, pārstrādātu jaunpienācēju stūrīti un uzņemšanas ieteikumus vadītājiem;

28.atgādina, ka Komiteja pieņēma Lēmumu 282/23A, kas stājās spēkā 2024. gada 1.janvārī, ar ko izveido elastīgu, uz uzticēšanos balstītu hibrīddarba politiku, vienlaikus piedāvājot darbiniekiem labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru un uzlabojot pielāgošanās spēju un efektivitāti; aicina Komiteju savlaicīgi informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par jebkādām norisēm saistībā ar šo lietu;

29.atzinīgi vērtē to, ka 2024. gada janvārī tika iecelta ģenerālsekretāre, kas ir pozitīvs pavērsiens ceļā uz dzimumu līdzsvara panākšanu; tomēr pauž nožēlu par to, ka sieviešu īpatsvars augstākajā vadībā 2023.gadā joprojām bija zems un tikai divus no septiņiem augstākā līmeņa vadības amatiem pašlaik ieņem sievietes; tomēr atzinīgi vērtē to, ka Komiteja uzskata, ka dzimumu līdzsvars darbinieku vidū un jo īpaši augstākajā vadībā ir svarīgs faktors, un aicina Komiteju ātri uzlabot situāciju Komitejas augstākajos līmeņos, nodrošinot līdzsvarotu pārstāvību saskaņā ar Komitejas saistībām daudzveidības un iekļaušanas jomā;

30.pauž nožēlu par to, ka Komiteja nespēja sniegt datus par izdegšanas gadījumiem 2023. gadā, un noraida Komitejas nostāju, kas pausta tās ziņojumā par turpmākajiem pasākumiem, proti, ka izdegšana pati par sevi nav atzīta medicīniskā diagnoze un izdegšanas iemesli var būt dažādi; atgādina, cik svarīgi ir ar izdegšanu saistīti statistikas dati, kas palīdz pieņemt ar darbinieku labbūtību saistītus lēmumus, kuriem būtu jābalstās arī uz zināšanām, kas gūtas no iepriekšējās ļoti neveiksmīgās pieredzes, un uz pašreizējā regulējuma ārējiem novērtējumiem; atzīst datu aizsardzības ierobežojumus, bet uzsver anonimizētu statistikas datu vērtību, lai atbalstītu uz informāciju balstītus vadības lēmumus; ar bažām norāda uz konstatējumiem, kas liecina par lielo darba slodzi vairākos dienestos ierobežoto cilvēkresursu dēļ; atzinīgi vērtē jaunas darba kārtības pieņemšanu kā pozitīvu soli, taču mudina Komiteju veikt turpmākus pasākumus, lai nodrošinātu anonimizētu datu publicēšanu par izdegšanas gadījumiem;

31.norāda, ka 2023. gadā Komiteja nodarbināja darbiniekus no visām dalībvalstīm un dažas no tām bija pārmērīgi pārstāvētas (piemēram, Beļģija un Itālija); norāda, ka 2023. gadā Komiteja nodarbināja 24 % vadītāju no tām 13 dalībvalstīm, kas pievienojās Savienībai pēc 2004. gada, kas ir neliels pieaugums salīdzinājumā ar 21 % 2022. gadā un 19 % – 2021. gadā; atkārtoti mudina Komiteju turpināt veikt pasākumus, lai panāktu pienācīgu personāla ģeogrāfisko pārstāvību, īpašu uzmanību pievēršot vadības līmenim;

32.atzinīgi vērtē Komitejas centienus radīt veselīgu darba vidi saviem darbiniekiem; īpaši atzinīgi vērtē Komitejas uzsvaru uz darbinieku garīgo un fizisko veselību, kā arī centienus palielināt informētību par jautājumiem, kas saistīti ar veselību; norāda uz Komitejas pasākumiem attiecībā uz slimības atvaļinājumu pārvaldību, piemēram, nepilna laika medicīniskajiem atvaļinājumiem un attālinātā darba pagarināšanu, lai nodrošinātu, ka darbā atgriežas darbinieki, kuri ir ilgstošas slimības izraisītā prombūtnē, kā arī to, ka to darbinieku īpatsvars, kuri nav bijuši prombūtnē, ir palielinājies no 27 % 2022. gadā līdz 30 % 2023. gadā; ar gandarījumu konstatē, ka Komiteja organizēja bezmaksas ādas vēža skrīninga kampaņu Komitejas telpās, kur 2023. gadā 104 darbinieki četru dienu laikā saņēma ārēju dermatologu konsultācijas;

33.atzinīgi vērtē jaunās daudzveidības un iekļautības stratēģijas pieņemšanu, kas ir spēkā līdz 2027. gadam; atzinīgi vērtē īpašos izpratnes veicināšanas pasākumus par invaliditāti, kas tika veikti 2024. gada sākumā; ar gandarījumu norāda, ka daudzveidības un iekļautības apmācība vadītājiem joprojām ir obligāta un ieteicama darbiniekiem; atzīst Komitejas stingro apņemšanos veicināt pilnībā iekļaujošu darbavietu; mudina Komiteju veikt turpmākus pasākumus, lai uzraudzītu darbinieku ar invaliditāti pārstāvību un šajā sakarībā nodrošinātu anonimizētu datu publicēšanu;

34.norāda, ka Komiteja turpināja iekšējo reformu procesu, 2023. gadā pieņemot lēmumu par vispārējiem īstenošanas noteikumiem attiecībā uz administratīvo izmeklēšanu un disciplinārlietu īstenošanas noteikumiem; atzinīgi vērtē to, ka Komiteja ir spērusi šo pēdējo soli, kas nepieciešams, lai pilnībā īstenotu pasākumus Komitejas pastiprināta ētikas satvara izveidei; pēc iepazīšanās ar ziņojumu par turpmākajiem pasākumiem norāda, ka Komiteja un iekšējais revidents ir vienojušies par rīcības plānu saistībā ar Komitejas ētikas un integritātes revīziju, kurā ir īstenoti un pabeigti astoņi ieteikumi un līdz 2025. gada martam vēl nav īstenoti divi ieteikumi; prasa Komitejai pastāvīgi informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par šajā jomā panākto progresu;

35.norāda, ka Komiteja 2023. gadā turpināja apmācīt darbiniekus un palielināt informētību par tematiem, kas saistīti ar trauksmes celšanu, interešu konfliktiem un citiem ētikas jautājumiem: šajā sakarībā ar gandarījumu norāda uz 2023. gadā veiktās darbinieku iesaistes aptaujas rezultātiem, kas liecina par augstu darbinieku informētības līmeni par Komitejas ētikas satvaru, jo īpaši par konfidenciālo konsultantu (93 %) un ētikas konsultantu tīkliem (83 %); konstatē, ka Komiteja 2023. gadā organizēja 12 mācību sesijas par šiem tematiem, kurās kopumā piedalījās 79 darbinieki; atzinīgi vērtē to, ka Komiteja ir organizējusi obligātu apmācību par cieņas ievērošanu darbavietā visiem darbiniekiem, tostarp vadītājiem;

36.norāda, ka 2023. gadā tika ziņots par vienu sūdzību par aizskarošu izturēšanos, kas tika slēgta tajā pašā gadā Komitejas veiktās izmeklēšanas un mediācijas rezultātā, nepiemērojot sankcijas; atgādina, ka Komiteja ir iesaistīta tiesvedībā civillietā, ko Beļģijas valsts iestādes ir uzsākušas pret bijušo Komitejas locekli, kurš apsūdzēts amata pienākumu pārkāpumu izdarīšanā, un ka tas šobrīd tiek izskatīts Beļģijas tiesā; prasa Komitejai informēt Parlamentu par norisēm šajā lietā; uzskata, ka cieņas kultūras veicināšana, kurai sniedz atbalstu ar pilnīgas neiecietības politiku pret aizskarošu izturēšanos, ir būtiska, lai novērstu turpmākus apgalvojumus un panāktu drošu un iekļaujošu darba vidi Komitejā;

37.atkārtoti norāda, ka ir vajadzīga pilnīgas neiecietības politika pret aizskarošu izturēšanos, lai aizsargātu darbinieku labjutību, un tā ir jebkura darba devēja pienākums; atgādina, ka, izskatot prasības par aizskarošu izturēšanos, būtu jāievieš pieeja, ar kuru tiek izmantota gūtā pieredze, lai izvairītos no jebkādiem iespējamiem pārkāpumiem; tomēr uzskata, ka ārēja un neatkarīga izmeklēšana par lietu, par kuru pašlaik notiek tiesvedība, būtu lietderīga, lai uzlabotu Komitejas atbildi līdzīgās lietās;

38.atzinīgi vērtē Komitejas gatavību sadarboties ar Savienības izmeklēšanas struktūrām, proti, Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai un Eiropas Prokuratūru (OLAF un EPPO) un Ombudu; norāda, ka 2023. gadā tika sāktas divas OLAF lietas, no kurām abas tajā pašā gadā tika izbeigtas: viena — pietiekamu pierādījumu trūkuma dēļ un otra — tika nosūtīta izskatīšanai Komitejā, lai veiktu turpmākus pasākumus; prasa Komitejai pastāvīgi informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par otrajā lietā panākto progresu; turklāt norāda, ka Ombuds 2023. gadā sāka izmeklēšanu saistībā ar tādas lietas pārvaldību, kas saistīta ar apgalvojumiem par aizskarošu izturēšanos; aicina Komiteju informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par šīs izmeklēšanas rezultātiem;

39.ar gandarījumu norāda uz Komitejas darbu virzībā uz lielāku pārredzamību tās darbībās 2023. gadā; šajā sakarībā norāda, ka ir pieņemts lēmums, ar ko paplašina to dokumentu klāstu, kuri tiešsaistē pieejami Pārredzamības reģistrā, piemēram, Komitejas sanāksmju protokoli un klātesošo saraksti, kā arī lēmums, ar kuru Komitejas locekļiem tiek prasīts tikties tikai ar reģistrētām ieinteresētajām personām, publicēt savu sanāksmju sarakstu un pievienot saviem atzinumiem to ietekmi uz likumdošanu; atzinīgi vērtē to, ka Komiteja tiešsaistē publicē informāciju par savu gada budžetu, snieguma rādītājiem, izdevumiem vai publisko iepirkumu; aicina publicēt informāciju par visām sanāksmēm, ko EESK locekļi rīko ar trešām personām;

40.ar gandarījumu konstatē, ka Komiteja ir ieviesusi stingrus noteikumus un procedūras, lai novērstu interešu konfliktus un izvairītos no virpuļdurvju efekta attiecībā uz darbiniekiem, kas iesaistās ārējās darbībās, vai locekļiem, kuri sāk darbu pēc tam, kad vairs nav Komitejas locekļi; šajā sakarībā norāda, ka Komiteja 2023. gadā ir ieviesusi jaunu “Finanšu interešu deklarācijas veidlapu”; norāda, ka veidlapa ir jādeklarē locekļiem, delegātiem, aizstājējiem un padomdevējiem gan saistībā ar atalgotiem, gan neatalgotiem amatiem vai darbībām ārpus Komitejas; turklāt atzinīgi vērtē Komitejas iesaistīšanos 2023. gada politiskajās sarunās, lai izveidotu iestāžu ētikas struktūru, kuras uzdevums būtu noteikt ētikas standartus pārredzamības un integritātes stiprināšanai;

41.norāda, ka Komitejas Birojs 2023. gada 21. martā pieņēma vairākus pārredzamības pasākumus saskaņā ar principiem, kas noteikti attiecībā uz ES Pārredzamības reģistru, piemēram, ieteikumu biroja locekļiem tikties tikai ar reģistrētām ieinteresētajām personām, pienākumu amatos esošiem locekļiem publicēt sanāksmju sarakstus un brīvprātīgu "likumdošanas pēdu" referentiem; norāda, ka tika veikti vairāki pasākumi, lai īstenotu Biroja lēmumu, tostarp tika izdots dienesta dokuments, kurā izklāstīta lēmuma īstenošanas praktiskā kārtība, rīkota izpratnes veidošanas apmācības kampaņa un noteikumi par ziņojumu paraugiem, kas jāiekļauj sarakstē starp Komitejas locekļiem un ārējām ieinteresētajām personām, mudinot pievienoties ES Pārredzamības reģistram (attiecīgā gadījumā);

42.mudina EESK īstenot paziņoto interešu konfliktu izsekošanu reāllaikā, nosakot, ka visiem locekļiem un vadošajiem darbiniekiem katru gadu ir publiski jāatklāj finanšu intereses, aktīvi un ārējā piederība, lai novērstu nepamatotu ietekmi uz lēmumu pieņemšanu;

43.norāda, ka 2023. gadā nebija gadījumu krāpšanas, interešu konfliktu un trauksmes celšanas jomā; norāda, ka tika pārskatīta Komitejas krāpšanas apkarošanas pasākumu efektivitāte, lai izstrādātu krāpšanas apkarošanas stratēģiju, kuras joprojām trūkst, neraugoties uz vairākiem Parlamenta pieprasījumiem budžeta izpildes apstiprināšanas rezolūcijās veikt pasākumus, lai uzlabotu vispārējo krāpšanas apkarošanas sistēmu; atgādina, cik svarīga ir visaptveroša krāpšanas apkarošanas stratēģija, un aicina Komiteju pastāvīgi informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par šīs darbības rezultātiem, kam būtu vajadzējis beigties ar krāpšanas apkarošanas stratēģijas pieņemšanu 2024. gadā;

44.norāda, ka Komitejas un RK kopējais IT budžets 2023. gadā bija 2 700 000 EUR salīdzinājumā ar 11 712 000 EUR 2022. gadā, t. i., par 8,4 % vairāk, savukārt 350 000 EUR no šā budžeta (vai 3 %) 2023. gadā tika izmaksāti kiberdrošībai; turklāt norāda, ka 6,24 % no Komitejas 2023. gada kopējā budžeta bija izdevumi darbībām, ar kurām īsteno jauno digitālo stratēģiju 2024.–2026. gadam (DS2026), ko 2023. gadā sagatavoja kopīgais Inovācijas un informācijas tehnoloģiju direktorāts (DIIT);

45.norāda, ka DS2026 ir paredzēta tāda nākotne, kurā tehnoloģija ir integrēta Komitejas pamatuzdevumā, galveno uzmanību pievēršot efektivitātei, ātrumam un nepārtrauktai digitālajai attīstībai, digitālās pārveides centrā izvirzot gan administrāciju, gan locekļus un cenšoties uzlabot pakalpojumu sniegšanu, iespēju nodrošināšanu un pielāgošanās spēju; norāda, ka DS2026 struktūras pamatā ir astoņi mērķi, astoņi pamatprincipi un četri lieli projekti, piemēram, Ares un EdiT pieņemšana, kurus paredzēts īstenot attiecīgi 2026. un 2025. gadā; pēc iepazīšanās ar aptauju ar gandarījumu norāda uz DIIT panākto progresu DS2026 īstenošanā 2023. gadā, cita starpā pieņemot personāla pamatnostādnes par mākslīgo intelektu, integrējot grozījumu plūsmas ar tulkošanas rīkiem un izveidojot projektu vadības biroju;

46.pēc iepazīšanās ar gada ziņojumu norāda uz Komitejas darbībām personas datu aizsardzības un to apstrādes jomā; norāda, ka 2023. gadā Komiteja izveidoja jaunu tās reģistra tiešsaistes versiju un jaunu kopīgu darbību reģistru ar RK, un 2023. gada beigās pirmajā bija 121 ieraksts un otrajā bija 25 ieraksti; turklāt norāda, ka Komiteja pieņēma jaunu procedūru datu aizsardzības pārkāpumu novēršanai, publicēja datu aizsardzības rokasgrāmatu un 2023. gadā īstenoja vairākas izpratnes veicināšanas iniciatīvas saviem darbiniekiem un locekļiem; visbeidzot norāda, ka EDAU 2023. gadā sāka vienu izmeklēšanu saistībā ar ārējās revīzijas pārvaldību un turpināja senāku izmeklēšanu par to, kā Savienības iestādes izmanto mākoņpakalpojumus saskaņā ar Cloud II līgumiem, savukārt attiecībā uz abām izmeklēšanām secinājumi vēl nav pabeigti; prasa Komitejai turpināt informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par šajos jautājumos panākto progresu;

47.norāda, ka Komiteja 2023. gadā pabeidza savu projektu attiecībā uz visu savu sanāksmju telpu aprīkojumu, savukārt vēl 14 šādas telpas bija aprīkotas ar tehnoloģijām, kas padara tās pilnībā darbotiesspējīgas hibrīdformātā; atzinīgi vērtē to, ka Komiteja visas iepirkuma procedūras attiecībā uz augstas vērtības līgumiem veica pilnībā digitalizētā veidā, izmantoja kvalificētu elektronisko parakstu jebkāda veida līgumiskajām vienošanām un 2023. gadā nodrošināja darbiniekiem apmācību par pāreju uz publiskā iepirkuma pārvaldības rīku sistēmu un Finansējuma un iepirkumu portālu;

48.atzinīgi vērtē Komitejas konkrētās darbības, kuru mērķis ir nodrošināt, ka tās darbinieki 2023. gadā iegūst nepieciešamās digitālās prasmes arvien digitalizētākā darbavietā; šajā sakarībā norāda uz pasākumiem, piemēram, mini hakatoniem, kas organizēti vienādranga tīkla ietvaros, kurš izveidots kopā ar RK, lai veicinātu sadarbīgu digitālo rīku labāku izmantošanu un izpratni par tiem, kā arī vienādranga apmācību un pieredzes apmaiņu; norāda, ka šo pasākumu rezultāti tika iekļauti Komitejas apmācības piedāvājumā;

49.norāda, ka 2023. gada oktobrī tika pieņemtas pamatnostādnes darbiniekiem par mākslīgā intelekta (MI) izmantošanu, ka visiem darbiniekiem tika nodrošināta informatīva sesija, kurā tika uzsvērtas iespējas un izaicinājumi, un ka turpmāka saziņa ar darbiniekiem tika nodrošināta, izmantojot uz zināšanām balstītus rakstus Komitejas iekštīklā informētības palielināšanai;

50.norāda, ka 2023. gadā gan Komitejā, gan RK turpinājās darbs pie NIST kiberdrošības satvara pieņemšanas un piemērošanas, savukārt tajā gadā veiktie pasākumi bija vērsti uz dažiem minētā satvara principiem, t. i., aizsardzības un atklāšanas principiem; norāda, ka klimata pārmaiņu mazināšanas stratēģijas tiek īstenotas, izmantojot “Essential Eight” kiberdrošības satvaru; turklāt norāda, ka Komiteja 2023. gadā nesaskārās ar kiberuzbrukumiem, bet 2022. gada beigās un 2024. gada sākumā tā saskārās ar īsiem pakalpojuma atteikuma (DoS) uzbrukumiem Komitejas arējam korporatīvajām tīmekļa vietnēm;

51.mudina EESK palielināt savu kiberdrošības budžetu līdz vismaz 10 % no kopējiem IT izdevumiem saskaņā ar ES kiberdrošības direktīvām, nodrošinot labāku aizsardzību pret kiberdraudiem, jo īpaši attiecībā uz sensitīviem datiem, kas saistīti ar politikas un budžeta jautājumiem;

52.apstiprina, ka ir saņemts Komitejas 2024. gada 3. jūnija ziņojums, ar kuru budžeta izpildes apstiprinātājiestāde tiek informēta par Komitejas ēku politiku saskaņā ar Savienības Finanšu regulas 266. panta 1. punktu; ar gandarījumu norāda, ka saskaņā ar minēto ziņojumu Komiteja kopā ar RK ir sasniegusi vienu no galvenajām prioritātēm savā 2017. gada ēku stratēģijā, t. i., “ēku ģeogrāfisko koncentrāciju”; turklāt norāda, ka šis sasniegums jau ir radījis ietaupījumus, pateicoties zemākām izmaksām par visas VMA ēkas īri salīdzinājumā ar trim iepriekš nomātajām ēkām; saprot, ka šie ietaupījumi ir aptuveni 1,8 miljoni EUR, kas saskaņā ar minēto ziņojumu ir līdzvērtīgi īres maksai, kas tiek maksāta par B100 ēku; norāda, ka Komiteja pašlaik strādā pie 2017. gada ilgtermiņa ēku stratēģijas atjaunināšanas un ka šis darbs būtu jāpabeidz līdz 2025. gada beigām; aicina Komiteju informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par šo pasākumu rezultātiem;

53.atzinīgi vērtē jauniegādātās VMA ēkas renovācijas (t. i., aprīkošanas darbu) pabeigšanu, kas ietvēra viedo energotaupības tehnoloģiju uzstādīšanu; atbalsta Komitejas plānu veikt visu savu ēku tehniskos un vides revīzijas, tā kā šo revīziju rezultātiem būtu jāļauj identificēt visas tehniskās iekārtas un ēku komponentus, kas pilnībā vai daļēji jārenovē vai jāuztur tādā stāvoklī, kādā tie ir, tādējādi saskaņojot tos ar Eiropas zaļā kursa mērķiem; aicina Komiteju informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par šo revīziju rezultātiem un turpmākajiem pasākumiem;

54.norāda, ka 2022. gadā izveidotā darba grupa par jauniem darba veidiem 2023. gadā izdeva pirmo perspektīvas ziņojumu, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta pieejamajām biroju telpām un iespējamām optimizācijas iespējām; norāda uz Komitejas plānu turpināt šo darbu, izmantojot līdzdalības procesu ar darbiniekiem, lai kopīgi izstrādātu turpmākās darba telpas; aicina Komiteju pastāvīgi informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par šajā jautājumā panākto progresu;

55.atzinīgi vērtē Komitejas un RK apņemšanos sistemātiski piemērot principu "universālais dizains" savai infrastruktūrai, nodrošinot savas ēkas pieejamību pēc projekta; norāda, ka abas komitejas 2023. gadā veica virkni dažādu pasākumu, lai nodrošinātu, ka to ēkas ir pieejamas cilvēkiem ar dažāda veida invaliditāti, tostarp modernizējot liftus JDE ēkā;

56.atzinīgi vērtē Komitejas zaļo praksi un atzinīgi vērtē turpmāku gāzes, elektroenerģijas un ūdens patēriņa un oglekļa emisiju samazinājumu un reciklēšanas rādītāja pieaugumu saistībā ar Komitejas darbību 2023. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu; norāda, ka salīdzinājumā ar 2019. gada līmeni atkritumu apjoms nedaudz pasliktinājās no -66 % 2022. gadā līdz -56 % 2023. gadā, jo bija lielāka klatbūtne birojos;

57.norāda, ka energoefektivitāte un emisiju samazināšana ir panākta, ieguldot inovatīvās energoefektīvās ēku iekārtās, tostarp izmantojot viedās energotaupības tehnoloģijas, kas uzstādītas VMA ēkā, veidot 100 % zaļās elektroenerģijas iegādi, (pielāgotu) vides kritēriju ieviešanu visās iepirkuma procedūrās, kuru vērtība ir vismaz 60 000 EUR, bezpapīra darbplūsmas izmantošanu un citus pasākumus, piemēram, samazinot apgaismojuma darba laiku, samazinot ziemas references temperatūru visās ēkās līdz 19 grādiem vai slēdzot ēkas zemas darbinieku klātbūtnes periodos un daudzus citus pasākumus; norāda, ka Komitejas enerģijas patēriņa samazinājums atbilst 3,4 % likmei un finansiālajam ieguvumam 65 395 EUR apmērā;

58.pēc iepazīšanās ar ziņojumu par turpmākajiem pasākumiem norāda, ka nesen renovētajā VMA ēkā uzstādītās viedās energotaupības tehnoloģijas palīdzēja 2023. gadā samazināt Komitejas enerģijas (gāzes un elektroenerģijas) patēriņu par 20 % līdz 30 %; tomēr atkārtoti aicina Komiteju sniegt Parlamentam jaunāko informāciju par ieguldījumu atdevi no šīm uzstādītajām tehnoloģijām;

59.atzinīgi vērtē to, ka Komiteja ir pieņēmusi energotaupības stratēģiju ar īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa pasākumiem; šajā sakarībā norāda, ka Komiteja ir sākusi visu savu ēku vides auditu, lai cita starpā noteiktu pašreizējo struktūru un aprīkojuma energoefektivitātes līmeni, kā arī aplēstu nepieciešamo ieguldījumu atdevi vides jomā salīdzinājumā ar kopējām izmaksām (uzturēšana, patēriņš u. c.) 30 gadu periodā; turklāt norāda, ka pētījumi par energoefektivitātes pasākumiem ir plānoti 2024. un 2025. gadā; aicina Komiteju pastāvīgi informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par šajās jomās panākto progresu;

60.atgādina, ka 2022. gadā Komitejas saules enerģijas paneļu saražotā elektroenerģija bija 15,5 MWH jeb 0,25 % no Komitejas gada patēriņa, savukārt 2023. gadā šis rādītājs samazinājās līdz 5,75 MWh; saistībā ar aptauju ar gandarījumu norāda, ka Komiteja rāda piemēru attiecībā uz pasākumiem un darbībām, kas veiktas ilgtspējīgas mobilitātes veicināšanai;

61.atzinīgi vērtē ciešo sadarbību, ko Komiteja administratīvā līmenī izveidojusi ar jauno 2022. gadā parakstīto sadarbības nolīgumu, saskaņā ar kuru abām komitejām ir kopīgas telpas un kopīgi pakalpojumi tulkošanas, infrastruktūras, loģistikas, drošības, iepirkuma, finanšu pārvaldības un IT jomā, vienlaikus saglabājot pilnīgu institucionālo autonomiju; atzinīgi vērtē pozitīvo attīstību 2023. gadā, kad abas komitejas arī vienojās par kopīgas komunikācijas telpas ar kopīgām audiovizuālām telpām JDE ēkā izstrādi un finansēšanu; prasa Komitejai apzināt un informēt Parlamentu par budžeta ietaupījumiem, kas gūti šā nolīguma īstenošanas pirmajā gadā audiovizuālajā jomā; atkārtoti aicina Komiteju turpināt un paplašināt šo sadarbību citās jomās, kas novērstu dublēšanos un vēl vairāk racionalizētu to pakalpojumu darbības izmaksas, kas pieejami Komitejas un RK kopīgajās telpās; aicina komiteju un RK izpētīt iespēju izveidot vienotu administrāciju to kopīgajiem dienestiem, saglabājot atsevišķus direktorātus vai nodaļas dienestiem, kas nodarbojas ar jautājumiem, kuri attiecas uz to konkrētajām un neatkarīgajām pilnvarām; mudina Komiteju un RK turpināt centienus attīstīt turpmāku sadarbību un sinerģiju;

62.konstatē, ka budžeta ietaupījumus un efektivitātes pieaugumu turpināja panākt, 2023. gadā aktīvi sadarbojoties Komitejai un citām Savienības iestādēm, tostarp organizējot Komitejas plenārsēdes Komisijas un Parlamenta telpās, kur vietas un saistītie pakalpojumi tiek nodrošināti vai nu bez maksas, vai par cenām, kas ir zemākas par ārējā tirgus cenām;

63.ar gandarījumu norāda, ka Komiteja un Parlaments 2023. gadā atkārtoti apsprieda un 2024. gadā parakstīja iestāžu nolīgumu, savukārt nolīguma mērķis ir sniegt atbilstošāku un savlaicīgāku ieguldījumu visā likumdošanas ciklā un stiprināt divpusējo sadarbību; atzinīgi vērtē to, ka jaunais protokols par Komitejas sadarbību ar Komisiju, kas parakstīts 2022. gadā, jau ir uzlabojis Komitejas ietekmi, piemēram, pirmslikumdošanas posmā, izmantojot izpētes atzinumus; mudina vēl vairāk stiprināt politiskās, likumdošanas un komunikācijas sinerģijas starp Komiteju un Parlamentu, jo īpaši saistībā ar Eiropas pilsoņu iniciatīvu un Eiropas pusgadu;

64.atkārtoti pauž atzinību par ārpakalpojumu uzticēšanu (pakalpojumu līmeņa vienošanās) Komisijai saistībā ar cilvēkresursu apstrādi un finanšu un cilvēkresursu pārvaldības IT rīku izmantošanu, kā arī par Komitejas dalību iestāžu iepirkuma procedūrās, ko vada citas iestādes, kā rezultātā Komiteja 2023. gadā turpināja gūt labumu no sinerģijas IT, korporatīvo ceļojumu, apdrošināšanas, transporta, tulkošanas un audiovizuālā aprīkojuma jomā;

65.atzīmē Komitejas nozīmi saiknes stiprināšanā ar Savienības dalībvalstu ekonomikas un sociālo lietu padomēm (NESC) un starp tām; pēc iepazīšanās ar aptaujas rezultātiem norāda uz pasākumiem, ko Komiteja ir veikusi, lai stiprinātu valstu ekonomikas un sociālo lietu padomju tīklu un tiešsaistes kopienu, piemēram, kopīgu darba grupu un apmaiņas programmu izveidi, darbu pie sadarbīgas IT platformas un dalību kopīgos pasākumos; aicina turpināt sadarbību kopīgu interešu jautājumos un labas prakses apmaiņu, uzsverot pilsoniskās sabiedrības būtisko lomu Savienības pašreizējo problēmu risināšanā;

66.norāda, ka Komitejas kopējais komunikācijas budžets 2023. gadā bija 2,15 miljoni EUR, kas veido pieaugumu salīdzinājumā ar 1,5 miljoniem EUR 2022. gadā; norāda, ka šis budžets galvenokārt tika piešķirts četriem galvenajiem pasākumiem, kas tika organizēti 2023. gadā (Eiropas pilsoņu iniciatīva, “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi”, Bioloģiskās pārtikas balva un 14. balva pilsoniskajai sabiedrībai), Komitejas sociālo mediju, ārējās tīmekļa vietnes un audiovizuālās produkcijas, kā arī plašsaziņas līdzekļu un preses publikāciju uzlabošanai un/vai pārveidošanai; atzinīgi vērtē Komitejas komunikācijas pasākumus, ar kuriem tiek īstenotas šīs komunikācijas prioritātes 2023. gadam, piemēram, cita starpā zilā kursa iniciatīva, COP28, rezolūcija par demokrātiju un Komitejas 65. gadadiena;

67.atzinīgi vērtē Komitejas centienus saistībā ar stratēģisko komunikāciju 2023. gadā; norāda, ka Komiteja ir pieņēmusi jaunu komunikācijas stratēģiju, kuras mērķis ir stiprināt tās tēlu un informētību; norāda, ka minētās stratēģijas ietvaros Komiteja tiešsaistē straumēja savus galvenos pasākumus, galvenokārt visās Savienības valodās, ieviesa jaunus komunikācijas rīkus, piemēram, videosēriju “Ziņošana no plenārsēdes”, kurā tās komunikācijas resursi tika koncentrēti uz Komitejas galvenajiem pasākumiem 2023. gadam, un īstenoja īpašus centienus, lai palielinātu savu ietekmi sociālajos medijos;

68.aicina EESK stiprināt uzraudzību un ziņošanu par darba tiesībām, sociālo iekļaušanu un cilvēktiesību pārkāpumiem ES finansētās programmās, nodrošinot lielāku pārskatatbildību tās padomdevējas funkcijās un politikas ieteikumos;

69.norāda, ka sociālo mediju sekotāju skaits Komitejas korporatīvajās platformās 2023. gadā ievērojami palielinājās, proti, par 25 000; norāda, ka līdz 2023. gada beigām Komitejas sekotāju skaits sasniedza 61 416 platformā X, kas ir par 5 % vairāk nekā 2022. gadā, 61 761 – LinkedIn, kas ir par 30 % vairāk nekā 2022. gadā, 46 868 vietnē Facebook, kas ir par 5,3 % vairāk nekā 2022. gadā un 17 428 Instagram, kas ir par 45 % vairāk nekā 2022. gadā;

70.atzinīgi vērtē Komitejas pozitīvo pieeju atvērtā koda risinājumu izmantošanai saziņai tiešsaistē; ņem vērā, 2023. gada jūlijā Komiteja atvēra savu pirmo kontu platformā EU Voice Mastodon, kas ir decentralizēts, bezmaksas un atvērtā pirmkoda sociālo mediju tīkls, kas savieno lietotājus uz privātumu orientētā un no reklāmām brīvā vidē; konstatē, ka 2023. gada otrajā pusē Komiteja veica aktīvu saziņu Mastodon kontā, katru darba dienu publicējot ierakstus par savām darbībām un prioritātēm un palielinot informētību par Savienību; pieņem zināšanai Komitejas lēmumu no 2024. gada pārtraukt savu klātbūtni minētajā platformā.