1.norāda, ka Komitejas budžets ietilpst DFS 7. izdevumu kategorijā “Eiropas publiskā pārvalde” (7. izdevumu kategorija), kuras kopējais apjoms 2023. gadā bija 12,3 miljardi EUR, t. i., 6,4 % no ES budžeta izdevumiem; norāda, ka 2023. gadā Komitejas budžets veidoja 0,95 % no DFS 7. izdevumu kategorijas apropriācijām;

2.norāda, ka Revīzijas palāta savā gada pārskatā (Revīzijas palātas pārskats) par 2023. finanšu gadu ziņo, ka ir pārbaudījusi 70 darījumu izlasi 7. kategorijā un no tiem 21 darījumā (30 %) bija kļūdas; turklāt norāda, ka attiecībā uz piecām no Revīzijas palātas skaitļos izteiktajām kļūdām Revīzijas palātas aplēstais kļūdu līmenis bija zem būtiskuma sliekšņa;

3.norāda uz Revīzijas palātas ziņojumā minēto konstatējumu, ka administratīvie izdevumi ietver izdevumus par cilvēkresursiem, tostarp pensijām, kuri 2023. gadā veidoja aptuveni 70 % no kopējiem administratīvajiem izdevumiem, kā arī izdevumus par ēkām, iekārtām, energoresursiem, sakariem un informācijas tehnoloģiju; atzinīgi vērtē Revīzijas palātas atjaunoto atzinumu, ka kopumā administratīvie izdevumi ir zema riska izdevumi;

4.pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas ziņojumu ar nožēlu norāda uz savu atzinumu par Komitejas 2023. gadā veikto darījumu, saskaņā ar kuru ēkas uzturēšanas līguma 10 gadu termiņš nebija pietiekami pamatots;

5.pēc iepazīšanās ar Komitejas 2023. gada darbības pārskatu norāda, ka Komitejas pieņemtais galīgais budžets 2023. gadā bija 116 675 392 EUR, ieskaitot budžeta grozījumu Nr. 4/2023 (algas un enerģētika), kas ir par 6 698 534 EUR (t. i., + 6,10 %) vairāk nekā 2022. gadā; ar gandarījumu norāda, ka Komitejas kārtējā gada saistību apropriāciju izpildes līmenis palielinājās no 99,20 % 2022. gadā līdz 99,9 % 2023. gadā un kārtējā gada maksājumu apropriāciju izpildes līmenis palielinājās no 88 % 2022. gadā līdz 91,20 % 2023. gadā; atzinīgi vērtē C8 apropriāciju izpildes līmeņa turpmāku pieaugumu no 81,60 % 2022. gadā līdz 85 % 2023. gadā; uzskata, ka šie augstie izpildes rādītāji, no vienas puses, liecina par labu budžeta un finanšu pārvaldību Komitejā, jo ir pastiprināta budžeta izpildes uzraudzība, savlaicīga budžeta prognozēšana un resursu pārdale neparedzētu notikumu risināšanai, bet, no otras puses, varētu liecināt arī par to, ka Komitejai ir vajadzīgi papildu resursi; aicina Komisiju un budžeta lēmējinstitūciju to ņemt vērā budžeta procedūrā;

6.norāda, ka 2023. gadā Komiteja īstenoja 31 pārvietojumu par kopējo summu 2,84 miljoni EUR, no kuriem 25  bija iekšējie pārvietojumi par kopējo summu 0,98 miljoni EUR un seši bija ārējie pārvietojumi par kopējo summu 1,86 miljoni EUR, no kuriem aptuveni 0,8 miljoni EUR tika pārvietoti uz budžeta pozīcijām, kas attiecas uz līgumiem, kurus ietekmē augsta inflācija/indeksācija; norāda, ka Krievijas agresijas kara pret Ukrainu ietekme 2023. gadā turpināja radīt spiedienu uz Komitejas budžetu; šajā sakarībā norāda, ka augsto inflācijas līmeni tieši vai netieši visvairāk ietekmēja augstais inflācijas līmenis tādās jomās kā ceļa izdevumi (misijas), enerģija, ēku īre un noma, uzturēšanas līgumi, celtniecības projekti, kā arī papīrs un ofseta iespiedplates;

7.norāda, ka maksājumi Komitejas locekļiem ir palielinājušies par aptuveni 20 % — no 6 573 307 EUR 2022. gadā līdz 7 955 968 EUR 2023. gadā, ņemot vērā maksājumus par ceļa izdevumiem (8119 maksājumi), ceļa dienas naudas maksājumus (4449 maksājumi), sanāksmju dienas naudas maksājumus par piedalīšanos sanāksmēs klātienē (7845 maksājumi) un par attālinātu dalību (152 maksājumi);

8.norāda, ka misijas budžets (pašreizējā gada apropriācijas) saglabājās stabils — 420 833 EUR 2023. gadā (salīdzinājumā ar 419 657 EUR 2022. gadā) un izpildes līmenis aptuveni 80 % apmērā 2023. gadā (līdzīgi kā 2022. gadā); norāda, ka, neraugoties uz izmitināšanas un ceļa izdevumu vidējo izmaksu pieaugumu, Komitejas komandējumu budžets saglabājās stabils, jo 2023. gadā veikto komandējumu skaits samazinājās par 13 % salīdzinājumā ar 2022. gadu; atzinīgi vērtē to, ka piemaksa Komitejas prezidentūrai (priekšsēdētājam un priekšsēdētāja pirmajam vietniekam) par ceļa un sanāksmju izdevumiem, ko finansē no vispārējā budžeta locekļu izdevumiem, laikposmā no 2022. līdz 2023. gadam samazinājās no 71 810 EUR līdz 62 268 EUR, t. i., par 13 %; mudina Komiteju turpināt racionalizēt un samazināt izdevumus šajā jomā, nodrošinot resursu optimālu piešķiršanu saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem;

9.ar bažām konstatē, ka kārtējā gada apropriācijas mutiskās tulkošanas pakalpojumiem ir palielinājušās par aptuveni 19 % — no 3,494 miljoniem EUR 2022. gadā līdz 4,167 miljoniem EUR 2022. gadā; aicina Komiteju paskaidrot šā palielinājuma iemeslus, ņemot vērā to, ka vienlaikus Komiteja ir ziņojusi par ietaupījumiem saistībā ar attālinātās mutiskās tulkošanas izmantošanu 2023. gadā;

10.norāda, ka līdz 2023. gada 23. jūlijam neklātienes sanāksmes vienotas likmes dienas nauda, ko Komiteja maksāja saviem locekļiem, viņu aizstājējiem, kā arī ziņotāju ekspertiem un referentiem, kas uzaicināti piedalīties neklātienes sanāksmēs vai hibrīdsanāksmēs, bija 200 EUR; turklāt norāda, ka minētajā datumā stājās spēkā jauni noteikumi par šo jautājumu, kuros noteikts, ka neklātienes sanāksmes vienotas likmes dienas nauda ir 50 % no kārtējās sanāksmes dienas naudas, proti, pēdējā no pieminētajām ir 359 EUR un iepriekšējā — 179,50 EUR; šajā sakarībā norāda, ka attālināto sanāksmju dienas naudas kopējā summa ir ievērojami samazinājusies no 1 742 000 EUR 2021. gadā un 489 600 EUR 2022. gadā līdz 32 632 EUR 2023. gadā, savukārt kopējie izdevumi, kas saistīti ar 1004. budžeta pozīciju (“Ceļa un uzturēšanās izdevumi, sanāksmju apmeklēšana un saistītie izdevumi”), ir ievērojami palielinājušies no aptuveni 6,6 miljoniem EUR 2022. gadā līdz aptuveni 8 miljoniem EUR 2023. gadā, galvenokārt saistībā ar pārliecinošu atgriešanos pie klātienes sanāksmēm 2023. gadā un ar ceļošanu saistīto cenu pieaugumu pēc Covid-19 pandēmijas;

11.pauž bažas par Komitejas locekļiem izmaksāto ceļa un sanāksmes dienas naudas ievērojamo palielinājumu no 6,6 miljoniem EUR 2022. gadā līdz 8 miljoniem EUR 2023. gadā; aicina Komiteju pieņemt skaidru izmaksu efektivitātes stratēģiju attiecībā uz ceļa izdevumiem, tostarp plašāk izmantojot attālinātu dalību un hibrīdsanāksmes, lai samazinātu nevajadzīgas izmaksas un emisijas, vienlaikus saglabājot politisko iesaisti;

12.pauž nožēlu par to, ka vidējais maksājuma laiks palielinājās no 17,87 dienām 2022. gadā līdz 21,88 dienām 2023. gadā; tomēr saprot, ka šis pieaugums ir saistīts ar to, ka 2023. gadā Komiteja apstrādāja un apmaksāja rekordlielu skaitu rēķinu, t. i., 5723 rēķinus salīdzinājumā ar 4260 rēķiniem 2022. gadā; šajā sakarībā norāda, ka Komitejas elektroniski saņemto komercrēķinu īpatsvars ir palielinājies no 68 % 2022. gadā līdz 76 % 2023. gadā un turpināja palielināties 2024. gadā;

13.atzīst, ka Komitejai ir būtiska loma Savienības politikas izstrādes un lēmumu pieņemšanas procesos, jo tā pārstāv vietējo un reģionālo pašvaldību intereses Savienībā; norāda, ka attiecībā uz 2023. gadu Komitejas gada darbības plāna ietvaros ziņošana par Komitejas sniegumu bija balstīta uz 25 mērķiem, kuru sasniegšana tika novērtēta, izmantojot 80 kvantitatīvus rādītājus, savukārt lielākās daļas šo rādītāju mērķi (aptuveni 75 %), tika sasniegti ar 90 % vai augstāku līmeni;

14.atgādina, ka Komiteja veicina Savienības politikas un lēmumu pieņemšanas procesu no Savienības reģionālo un vietējo iestāžu viedokļa un nodrošina satvaru nolūkā uzlabot sadarbību starp vietējo, reģionālo, valsts un Eiropas līmeni un tuvināt Eiropu tās iedzīvotājiem; pauž nožēlu par to, ka budžeta ierobežojumi ir mazinājuši Komitejas spēju pilnībā sasniegt savu mērķi tuvināt iedzīvotājus Savienībai, tādējādi ierobežojot Komitejas pievienoto vērtību;

15.ņemot vērā Komitejas svarīgo lomu Savienības tiesību aktu demokrātiskās leģitimitātes palielināšanā, nodrošinot aktīvu reģionālo un vietējo pašvaldību koordināciju, atbalsta Komitejas centienus sniegt vairāk teritoriālās ietekmes novērtējumu (TIN), arī saskaņā ar Konferences par Eiropas nākotni galīgo ziņojumu un ieteikumiem;

16.atzinīgi vērtē Komitejas politiskos sasniegumus tās galvenajās prioritārajās jomās 2023. gadā; norāda, ka Komiteja īsteno savu misiju, sagatavojot atzinumus, kas attiecas uz Komisijas ierosinātiem tiesību aktu priekšlikumiem (atzinumu pieprasījumi), un pašiniciatīvas atzinumus, kuros Savienības iestādes tiek aicinātas rīkoties, un rezolūcijas, kurās uzsvērta Komitejas nostājas konkrētos jautājumos; norāda, ka 2023. gadā Komiteja pieņēma 53 atzinumus un 6 rezolūcijas, kas ir samazinājums salīdzinājumā ar 55 atzinumiem un 8 rezolūcijām, kuras pieņemtas 2022. gadā, neraugoties uz apropriāciju un darbinieku skaita palielinājumu; mudina Komiteju turpināt darbu pie snieguma uzlabošanas, kā arī efektivitātes uzlabošanas; atzinīgi vērtē Komitejas centienus ieviest reformatīvus un inovatīvus risinājumus, racionalizēt administrāciju un izvairīties no funkciju pārklāšanās ar citām struktūrām;

17.atzinīgi vērtē to, ka 2023. gadā Komiteja turpināja īstenot pasākumus, lai modernizētu savu administrāciju un uzlabotu izmaksu lietderību programmas “Going for IMPact” kontekstā; šajā sakarībā norāda uz progresu, kas panākts digitalizācijas un darbplūsmas optimizācijas jomā, Komitejas plānošanas un ziņošanas instrumentu modernizēšanā, centrālā sanāksmju dienesta izveidē un sadarbības uzlabošanā ar citām iestādēm vai struktūrām (piemēram, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju (EESK), Komisiju, Parlamentu, Infrastruktūras un loģistikas biroju); atzinīgi vērtē to, ka Komiteja ir īstenojusi gandrīz 90 % no 2021. gadā sāktajiem vienkāršošanas projektiem administratīvo procesu, rakstisko procedūru un (iekšējo) juridisko dokumentu jomā;

18.ar gandarījumu norāda, ka pēc Komitejas atbildēm uz Parlamenta Budžeta kontroles komitejas iesniegto anketu par 2023. gada budžeta izpildes apstiprināšanu (“Aptauja”), pateicoties programmai “Going for IMPact”, Komiteja 2023. gadā ir spējusi saskaņot savus mērķus ar pieejamajiem resursiem, kuri bija pakļauti spiedienam Ukrainas kara radītās inflācijas ietekmes dēļ; jo īpaši atzinīgi vērtē progresu, ko Komiteja guvusi, īstenojot projektu konverģenci (uz SharePoint balstīts instruments plānošanai, ziņošanai, riska novērtēšanai un darbības nepārtrauktībai) un jauno darbības nepārtrauktības politiku;

19.atzīst ietekmi, ko panāca Komitejas darbs, jo īpaši tās atzinumi, daži no kuriem tika atspoguļoti Komisijas, Parlamenta vai Padomes rezolūcijās, nostājās, priekšlikumos, ziņojumos, pārskatos, secinājumos vai trialogos 2023. gadā; aicina Komiteju turpināt virzību uz to, lai Savienības iestādēm un citiem Savienības politikas atbalsta saņēmējiem sniegtu noderīgu un atbilstīgu ieguldījumu, piemēram, vietējos datus un analīzi; atzinīgi vērtē Komitejas pastiprināto iesaisti visā Savienības politiskajā un likumdošanas ciklā, izmantojot sadarbības nolīgumus un rīcības plānus ar Komisiju, Parlamentu un Eiropas Investīciju banku; uzskata, ka Komitejas un EESK locekļi būtu jāuzaicina uz attiecīgajām parlamentārajām sanāksmēm par jautājumiem, ar kuriem viņi nodarbojas; norāda, ka 2023. gadā Komitejas locekļi tikās arī ar Padomi un pastāvīgajām pārstāvniecībām un piedalījās Padomes prezidentūras rīkotajos pasākumos, lai nodrošinātu, ka Komitejas nostājas tiek atspoguļotas Savienības tiesību aktos; atzinīgi vērtē Komitejas pastiprināto iesaisti likumdošanas trialogos, it īpaši tai pirmo reizi nodrošināto piekļuvi trialoga dokumentiem 2023. gadā;

20.aicina Komiteju nodrošināt reģionālo un vietējo pašvaldību lielāku iesaisti Savienības lēmumu pieņemšanā, pirms atzinumu sniegšanas izveidojot strukturētus apspriešanās mehānismus ar reģionālajām un vietējām iestādēm, tostarp parlamentiem, pašvaldībām un vietējām pilsoniskās sabiedrības organizācijām; mudina Komiteju atbalstīt obligātu apspriešanās procesu par likumdošanas jautājumiem, kas būtiski ietekmē reģionālo attīstību un kohēzijas politiku;

21.attiecībā uz jauno iekšējās kontroles sistēmu norāda, ka Komiteja no 2023. gada ir ieviesusi jaunu ex post kontroles metodiku, kuras mērķis ir vienkāršot un saskaņot pieeju ar citu Savienības iestāžu praksi, un to, ka ex post kontroles tagad ir centralizētas, salīdzinājumā ar iepriekšējo decentralizēto praksi; norāda, ka 2023. gadā ex post kontrolēs galvenā uzmanība tika pievērsta pamatalgai un nostrādātajam laikam un tika pārbaudītas 55 lietas, un ka kļūdu statistiskā aplēse, kas ietekmēja atsauces populāciju, bija 0 %; turklāt norāda, ka 2023. gadā Komiteja atjaunoja atbilstības un efektivitātes pārbaudi, lai novērtētu, cik lielā mērā Komiteja atbilst konkrētiem iekšējās kontroles standartiem un cik efektīva ir to īstenošana; atzinīgi vērtē to, ka Komiteja ziņojusi par uzlabojumiem šajā jautājumā salīdzinājumā ar 2022. gada pasākuma rezultātiem; mudina Komiteju turpināt centienus vēl vairāk paaugstināt spēkā esošo iekšējās kontroles pasākumu atbilstības līmeni un efektivitāti; attiecībā uz jauno sensitīvo amatu politiku ar gandarījumu norāda, ka 2023. gadā Komiteja veica pārbaudi, lai noteiktu katra amata riska līmeni un tādējādi tā jutīguma līmeni, kā arī nepieciešamos pasākumus šo risku mazināšanai;

22.norāda, ka Komiteja 2023. gadā sāka divas jaunas revīzijas: vienu par dažādu funkciju (piemēram, riska pārvaldības, plānošanas, kontroles sistēmas) atbilstību attiecīgajiem datu aizsardzības tiesību aktiem un otru par kopīgo dienestu IT organizācijas darbību (Komiteju un EESK jauno kopīgo Inovācijas un IT direkciju); norāda, ka attiecībā uz katru no šīm revīzijām: tika sniegti 11 ieteikumi un septiņi ieteikumi tika uzskatīti par ļoti svarīgiem; turklāt norāda, ka pēc 2022. gadā sāktās revīzijas par brīvo amata vietu pārvaldību tika sniegti 10 ieteikumi, no kuriem trīs bija ļoti svarīgi; aicina Komiteju iespējami drīzāk īstenot visus vēl nepieņemtos ieteikumus un informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par šajā jautājumā panākto progresu;

23.norāda, ka 2023. gada beigās Komitejā kopumā bija 559 darbinieki (neiekļaujot norīkotos valstu ekspertus, pagaidu darbiniekus, intra muros un praktikantus) salīdzinājumā ar 533 darbiniekiem 2022. gadā; norāda, ka 2023. gada beigās Komitejā strādāja 74 līgumdarbinieki salīdzinājumā ar 56 līgumdarbiniekiem 2022. gadā un 96 pagaidu darbinieki salīdzinājumā ar 89 pagaidu darbiniekiem 2022. gadā, no kuriem 21 līgumdarbiniekam bija beztermiņa līgums, 53 līgumdarbiniekiem bija līgums uz noteiktu laiku, 53 pagaidu darbinieki ieņēma pastāvīgas amata vietās ar terminētu līgumu, 50 pagaidu darbinieki bija noslēguši beztermiņa līgumu un 3 pagaidu darbinieki bija pagaidu darbinieki (divos gadījumos ar līgumu uz nenoteiktu laiku un ģenerālsekretāra gadījumā — uz piecu gadu noteiktu termiņu); turklāt norāda, ka Komitejā ir nodarbināti 5 pagaidu darbinieki un 12 ārštata darbinieki, kas strādā uz vietas, izņemot ārpakalpojumu sniedzējus loģistikas un IT jomā; pauž cerību, ka darbinieku skaita pieaugumam ir pienācīgs pamatojums; norāda, ka 2023. gadā štatu sarakstā iekļauto amata vietu aizpildīšanas līmenis bija 98 % (pieaugums salīdzinājumā ar 96 % 2022. gadā) un kadru mainība bija attiecīgi 6,6 % (samazinājums salīdzinājumā ar 10,80 % 2022. gadā);

24.konstatē, ka Komiteja arvien vairāk paļaujas uz līgumdarbiniekiem un pagaidu darbiniekiem (kas veido līdz pat 26 % Komitejas darbinieku); pēc iepazīšanās ar aptaujas anketu norāda, ka minētā paļaušanās jo īpaši ir saistīta ar to, ka kopš 2018. gada nav EPSO rezerves sarakstu attiecībā uz vispārējo administratoru profiliem; pauž bažas par to, ka Komitejas ilgtermiņa stabilitāti un darbības nepārtrauktību apdraud tas, ka piedāvātie terminētie līgumi nav pievilcīgi; uzsver pastāvīgo darbinieku nozīmi prasmju, nepārtrauktības un produktīvas darba vides uzturēšanā; norāda, ka Komiteja 2024. gadā organizēja iekšējo konkursu vispārīgiem speciālistiem piecās pakāpēs (AST/SC1, AST1, AST3, AD5 un AD7); atbalsta Komitejas centienus risināt šīs problēmas; aicina Komiteju ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šādiem 2024. gadā organizētiem konkursiem;

25.norāda, ka 2023. gada beigās Komitejā bija nodarbināti 56,9 % sieviešu un 43,1 % vīriešu; pauž nožēlu par to, ka Komiteja vēl nav panākusi dzimumu paritāti vadošos amatos, taču atzīst ievērojamo progresu, kas panākts saskaņā ar Komitejas piecu gadu daudzveidības un iekļaušanas stratēģiju un rīcības plānu 2022.–2026. gadam, tostarp sieviešu īpatsvara ievērojamu pieaugumu augstākā līmeņa vadītāju amatos no 37,5 % 2022. gadā līdz 44,4 % 2023. gadā; iesaka veikt pasākumus, lai uzlabotu iekļautību paziņojumos par vakancēm un veicinātu sieviešu lielāku līdzdalību augstākā un vidējā līmeņa vadītāju amatos, tostarp nosakot dzimumu līdzsvara mērķus, līdzsvarotu pārstāvību atlases komisijās, mērķtiecīgas apmācības iespējas darbiniecēm, kuras vēlas ieņemt vadošus amatus, un elastīgāka darba režīma veicināšanu; mudina Komiteju turpināt centienus panākt dzimumu līdzsvaru un šajā sakarībā prasa dalībvalstīm izvirzīt gan vīriešu, gan sieviešu kandidātu iecelšanai Komitejas locekļa amatā, lai uzlabotu pārstāvību visos līmeņos;

26.norāda, ka pēc 2022. gadā uzsāktā izmēģinājuma projekta par hibrīddarba režīmu un darbinieku apmierinātības aptaujas Komiteja 2024. gada 1. janvārī pieņēma lēmumu, kas paredz hibrīddarba režīmu un personalizētu nedēļas darba grafiku katram darbiniekam, kā arī iespēju strādāt no mājām līdz 60 % no darbinieku darba laika (izņemot darbinieku kategorijas, kas nav saderīgas ar tāldarbu) un strādāt no valstīm ārpus nodarbinātības pilsētas līdz 15 dienām gadā; atzīst, ka šo pasākumu mērķis ir uzlabot darba un privātās dzīves līdzsvaru, vienlaikus saglabājot darbības efektivitāti un darbinieku apmierinātību;

27.ar gandarījumu norāda, ka Komitejas hibrīddarba režīmam ir bijusi pozitīva ietekme uz īstermiņa slimības atvaļinājumu, tā kā: - to darbinieku skaits, kuriem nav slimības atvaļinājuma, palielinājās no 71 (jeb 12 % no visiem darbiniekiem) 2018. gadā līdz 211 darbiniekiem (jeb 36 % no visiem darbiniekiem) 2023. gadā; - to darbinieku skaits, kuri slimības atvaļinājumā atradās mazāk nekā septiņas dienas, samazinājās no 257 darbiniekiem (jeb 46 % no visiem darbiniekiem) 2018. gadā līdz 201 (jeb 35 % no visiem darbiniekiem) 2023. gadā un - to darbinieku skaits, kuri atradās slimības atvaļinājumā no 7,5 līdz 21 dienai, samazinājās no 140 (jeb 25 % no visiem darbiniekiem) 2018. gadā līdz 92 (jeb 16 % no visiem darbiniekiem) 2023. gadā; aicina Komiteju uzraudzīt jaunā darba režīma ietekmi un saglabāt šo jautājumu gaidāmajās darbinieku apmierinātības aptaujās; ar gandarījumu atzīmē, ka 90,25 % (82 % vadītāju gadījumā) no 2022. gada decembra darbinieku aptaujas respondentiem norādīja, ka ir apmierināti ar šiem elastīgajiem noteikumiem;

28.ar bažām norāda, ka Komitejā 2023. gadā tika ziņots par 18 izdegšanas gadījumiem, kas ir pieaugums salīdzinājumā ar 16 gadījumiem 2022. gadā; uzsver izdegšanas būtisko sociālo un profesionālo ietekmi uz darbinieku labbūtību un sniegumu; turklāt norāda, ka Komitejai 2023. gadā izdevās no jauna integrēt 16 darbiniekus pēc ilgstošas prombūtnes izdegšanas dēļ, pateicoties individualizētai ilgtermiņa slimības atvaļinājuma uzraudzībai; atzinīgi vērtē Komitejas veiktās preventīvās darbības, lai samazinātu psiholoģiski sociālos riskus un izdegšanu; šajā sakarā atzinīgi vērtē medicīnas dienesta aktīvo pieeju un Komitejas organizētās izpratnes veicināšanas konferences, apmācības un kursus; tomēr uzsver, ka ir vēl vairāk jāpastiprina centieni novērst izdegšanas pamatcēloņus un veicināt veselīgāku darba vidi;

29.norāda, ka Komiteja 2023. gadā turpināja palielināt informētību par pasākumiem, kas ieviesti, lai novērstu un apkarotu uzmākšanos darbavietā, saskaņā ar tās 2021. gada 26. aprīļa lēmumu par cieņas aizsardzību darbā, konfliktu pārvaldību un uzmākšanās apkarošanu, it īpaši izmantojot īpašus norādījumus, iekšējo komunikāciju un organizējot vairākas informācijas sesijas darbiniekiem un vadītājiem; jo īpaši atzinīgi vērtē to, ka 2023. gadā tika rīkotas piecas apmācības sesijas par tematu “Psiholoģiskās aizskaršanas un seksuālās uzmākšanās novēršana” un “Cieņpilna izturēšanās augstu darbinieku rezultātu sasniegšanai” un iesaka turpināt šo iniciatīvu; turklāt ar gandarījumu norāda, ka gada laikā netika ziņots par jauniem, notiekošiem vai izbeigtiem gadījumiem, kas saistīti ar seksuālu uzmākšanos;

30.atzinīgi vērtē Komitejas 2023. gadā veiktos pasākumus saistībā ar personu ar invaliditāti integrāciju, piemēram, padarot Komitejas ēkas pieejamas personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām un nodrošinot, ka visas brīvās darbvietas ir pieejamas kandidātiem ar invaliditāti;

31.norāda, ka 2023. gadā Komiteja nodarbināja darbiniekus, kas pārstāv visas Savienības valstspiederības (un vienu darbinieku ar Ukrainas valstspiederību), un daži no viņiem bija pārmērīgi pārstāvēti (piemēram, Beļģija); atzinīgi vērtē Komitejas papildu centienus līdzsvarot darbinieku ģeogrāfisko sadalījumu, pievēršoties plašākai auditorijai, savā tīmekļa vietnē un sociālajos medijos publicējot uzaicinājumus izteikt ieinteresētību līgumdarbiniekiem un pagaidu darbiniekiem; pauž nožēlu par to, ka Komitejas darbinieku vidū joprojām nav panākts ģeogrāfiskais līdzsvars un ka joprojām ir pārmērīgi pārstāvēti konkrētu valstu valstspiederīgie; mudina Komiteju pastiprināt centienus, lai panāktu līdzsvarotāku ģeogrāfisko sadalījumu, jo īpaši vadības līmenī; prasa Komitejai turpināt informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par šā veida rīcības rezultātā panākto progresu;

32.atzinīgi vērtē otrreizējo Komitejas stažēšanās biroja dalību 2023. gada aprīļa sesijā “iespējas romu jauniešiem”; atzinīgi vērtē iniciatīvu iepazīstināt ar Komitejas stažēšanās shēmu gados jaunus un motivētus romu un citu tautību dalībniekus, atspoguļojot stingru apņemšanos veicināt iekļautību, daudzveidību un vienlīdzīgas iespējas; mudina turpināt un paplašināt šādas iniciatīvas, lai vēl vairāk iesaistītu nepietiekami pārstāvētās kopienas un veicinātu iekļaujošāku Eiropas darbaspēku;

33.atzinīgi vērtē progresu, kas panākts attiecībā uz dzimumu līdzsvaru vadībā, palielinot sieviešu īpatsvaru gan vidējā līmeņa vadošos amatos (no 29,7 % 2022. gadā līdz 32,5 % 2023. gadā), gan augstākās vadības amatos (no 37,5 % 2022. gadā līdz 44,4 % 2023. gadā);

34.atzinīgi vērtē darbu, ko Komitejas 2023. gadā paveikušas, lai konsolidētu ētikas noteikumus un praksi vienotā ētikas tiesiskajā regulējumā (Lēmums Nr. 157/2023), kas cita starpā attiecas uz disciplinārlietām, cieņu darbā, konfliktu pārvaldību, aizskarošas izturēšanās apkarošanu, ārējām darbībām un trauksmes celšanu; norāda, ka šā darba noslēgumā tika pieņemts lēmums (Nr. 157/2023), kas bija rezultāts visaptverošām apspriedēm ar dažādām ieinteresētajām personām, kā arī turpmāki pasākumi pēc iekšējas aptaujas par darbinieku informētību par ētiku un iekšējās revīzijas ieteikuma par šo tematu īstenošanas; atzinīgi vērtē to, ka Komiteja 2023. gadā turpināja piedāvāt apmācības kursus par ētiku, integritāti un respektu un cieņas ievērošanu darbā dažādām darbinieku grupām, sākot no jaunpienācējiem, vadītājiem un darbiniekiem kopumā;

35.norāda, ka Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) 2023. gadā izskatīja divas lietas: lietu par Komitejas locekļa iespējamu ārēju algotu darbu un otro lietu par apgalvojumiem par darbinieka atkārtotām neatļautām ārējām darbībām; norāda, ka pirmajā gadījumā OLAF izmeklēšana netika sākta, pamatojoties uz to, ka trūkst samērīguma starp izmeklēšanas veikšanai nepieciešamajiem resursiem un gaidāmajiem rezultātiem, savukārt Komiteja uzskatīja, ka interešu konflikta nav, pamatojoties uz to, ka Komitejas locekļi nesaņem nekādu atalgojumu no Savienības, kā arī viņiem nav jādeklarē sava profesionālā darbība, par kuru viņiem var maksāt saistībā ar vietējiem vai reģionālajiem mandātiem, kuri varētu būt šiem locekļiem; attiecībā uz pēdējo minēto lietu norāda, ka OLAF uzsāka izmeklēšanu, kas noslēdzās ar diviem ieteikumiem, kurus Komiteja īstenoja, uzsākot disciplinārlietu pret attiecīgo darbinieku un atgūstot guvumus saistībā ar šīs personas neatļautām ārējām darbībām; atgādina, ka saistībā ar 2022. gadā slēgto lietu par apgalvojumiem par finanšu pārkāpumiem, aizskarošu izturēšanos un nepareizu pārvaldību Komitejas un EESK kopīgajā dienestā tika veikta konfliktu pārvaldība, kurā iesaistītas attiecīgās personas, un izveidots piecu punktu rīcības plāns; pēc iepazīšanās ar Komitejas ziņojumu par turpmākajiem pasākumiem saistībā ar Parlamenta lēmumu par budžeta izpildes apstiprināšanu attiecībā uz Komitejas 2022. budžeta izpildes gadu ar gandarījumu norāda, ka minētais rīcības plāns tika pilnībā īstenots līdz 2023. gada beigām;

36.atgādina, ka Komiteja pieņēma 2023. gada 4. jūlija Regulu Nr. 6/2023, ar ko nosaka pārredzamības pasākumus, kuri vērsti uz amatā ieceltiem locekļiem un ziņotājiem; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka Komiteja 2024. gada 1. janvārī oficiāli pievienojās ES Pārredzamības reģistram;

37.mudina Komiteju uzlabot interešu konfliktu atklāšanu un novēršanu, ieviešot obligātu nogaidīšanas periodu locekļiem, kuru pilnvaru termiņš beidzas, pirms viņi var iesaistīties lobēšanā vai padomdevēja funkcijās, kas saistītas ar Savienības iestādēm; aicina aktīvi publicēt visus noraidīšanas lēmumus, ko Komitejas locekļi pieņēmuši interešu konflikta dēļ;

38.atzinīgi vērtē Komitejas atjaunotos centienus interešu konfliktu atklāšanas un novēršanas jomā 2023. gadā; norāda, ka, pateicoties Lēmumam Nr. 157/2023, Komiteja ir definējusi interešu konflikta jēdzienu un ieviesusi mehānismu tā atklāšanai un novēršanai, saskaņā ar kuru darbiniekiem ir jāpaziņo, vai viņiem varētu būt (potenciāls vai iespējams) interešu konflikts, dažādos svarīgos savas karjeras vai profesionālās darbības brīžos aizpildot veidlapu; pēc iepazīšanās ar aptaujas anketu ar gandarījumu norāda, ka ikgadējā informācija par bijušo augstākā līmeņa ierēdņu profesionālo darbību ir pārredzami publicēta Komitejas tīmekļa vietnē; norāda, ka 2023. gadā Komiteja nekonstatēja interešu konfliktu situācijas, kuru novēršanai būtu nepieciešama turpmāka administrācijas rīcība;

39.norāda, ka 2023. gadā Komitejai netika ziņots par trauksmes celšanas gadījumiem, izņemot informāciju, kas saņemta no OLAF par trauksmes celšanas lietu pret Komitejas darbinieku, kuru OLAF galu galā noraidīja; norāda, ka Komiteja 2023. gadā nav pieņēmusi jaunus pasākumus attiecībā uz trauksmes celšanu un turpināja paļauties uz pasākumiem, kas ir spēkā kopš 2015. gada, un veicināt tos, rīkojot ētikas apmācības un palielinot informētību; atbalsta regulāru obligātu ētikas apmācību gan personālam, gan vadības līmeņa darbiniekiem;

40.norāda, ka Komiteja ir ieviesusi virkni krāpšanas apkarošanas pasākumu un pasākumu, kas piemērojami tās locekļiem un darbiniekiem un ko īsteno dažādi dienesti; konstatē, ka 2023. gadā nebija ieviesta krāpšanas apkarošanas stratēģija, neraugoties uz Parlamenta prasībām iepriekšējās rezolūcijās par budžeta izpildes apstiprināšanu; pēc iepazīšanās ar Parlamenta ieteikumu un saskaņā ar aptaujas anketu ar gandarījumu norāda uz Komitejas apņemšanos vēl vairāk stiprināt pašreizējos krāpšanas apkarošanas pasākumus, 2025. gadā pieņemot krāpšanas apkarošanas stratēģiju; mudina Komiteju stratēģijas ietvaros veicināt regulāru un obligātu apmācību krāpšanas apkarošanas jomā; mudina Komiteju informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par šo jautājumu;

41.norāda, ka Komitejas un EESK kopējais IT budžets 2023. gadā bija 12,7 miljoni EUR salīdzinājumā ar 11,712 miljoniem EUR 2022. gadā, t. i., par 8,40 % vairāk, savukārt 350 000 EUR no šā budžeta 2023. gadā tika izmaksāti kiberdrošībai;

42.atzinīgi vērtē Komitejas jauno “Digitālo stratēģiju 2024.–2026. gadam”, kas pieņemta 2023. gada beigās; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komitejas progresu digitalizācijas jomā, kas 2023. gadā panākts dažādās jomās, piemēram, cita starpā administratīvajos procesos (tostarp darbinieku atlasē), iepirkumos un mutiskajā tulkošanā; aicina Komiteju paātrināt digitālās pārkārtošanās centienus, līdz 2026. gadam nodrošinot elektronisko darbplūsmu, e-parakstu un digitālo lietu pārvaldības rīku pilnīgu īstenošanu, samazinot papīra formāta procesus saskaņā ar ilgtspējas saistībām un pārejot uz elektroniskāku pārvaldību;

43.ar gandarījumu norāda, ka līdz 2023. gada beigām bija pilnībā īstenoti 90 % vienkāršošanas projektu, izmantojot digitalizāciju, saskaņā ar iniciatīvu “Going for impact”; turklāt norāda, ka IT projekta rezultātā tika panākta lielāka efektivitāte, lai noteiktu labāko rīku uz formulām balstītu darbplūsmu elektroniskai pārvaldībai, kā rezultātā daudzus Komitejas procesus sāka vienkāršot un digitalizēt, izmantojot Microsoft 365 rīkus; ar gandarījumu norāda, ka Komiteja līgumu parakstīšanai izmanto 2023. gadā ieviestos iepirkuma moduļus, piemēram, e-konkursu, e-paziņojumus, e-iesniegšanas rīku, MyWorkplace, kā arī kvalificētu elektronisko parakstu; atzinīgi vērtē to, ka Komiteja ir pieņēmusi iekšējās pamatnostādnes par mākslīgā intelekta izmantošanu, kas ir pamats iespējamiem turpmākiem risinājumiem un mudina ieviest regulāru obligātu apmācību par mākslīgā intelekta drošu izmantošanu;

44.turklāt norāda, ka Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (EDAU) nav veicis izmeklēšanu vai iztaujāšanu attiecībā uz personas datu apstrādi, ko Komiteja veica 2023. gadā; norāda, ka 2023. gadā EDAU uzsāka vispārēju anketu par datu aizsardzības speciālista (DAS) iecelšanu un amatu, uz kuru atbildēja Komitejas DAS;

45.norāda, ka Komiteja 2023. gadā nesaskārās ar kiberuzbrukumiem, izņemot dažus pakalpojumatteices uzbrukumus Komitejas ārējai tīmekļa vietnei; pēc iepazīšanās ar aptaujas lapu norāda uz Komitejas instrumentiem un stratēģijām reāllaika draudu uzraudzībai un neaizsargātības noteikšanai Komitejas sistēmās; atzinīgi vērtē to, ka Komiteja ir ievērojusi standartus jautājumos, kas saistīti ar kiberdrošības riska novērtējumiem, kā arī ir ieviesusi sistēmu, kuras pamatā ir plāni reaģēšanai uz incidentiem, atveseļošanas pasākumi un gūtā pieredze; ar gandarījumu norāda, ka Komiteja un EESK 2023. gadā pieņēma NIST kiberdrošības regulējumu, galveno uzmanību pievēršot šādiem principiem: “aizsargāt” un “atklāt”; mudina Komiteju uzlabot savu locekļu un darbinieku kiberdrošības izpratni, veikt regulārus IT infrastruktūras riska novērtējumus un nodrošināt regulārus savas kiberaizsardzības auditus un testus;

46.norāda, ka Komitejas budžets (pašreizējā gada apropriācijas) 2023. gadā bija 18,594 miljoni EUR (salīdzinājumā ar 18,930 miljoniem EUR 2022. gadā) un maksājumu izpildes līmenis bija 93,70 % (salīdzinājumā ar 82,60 % 2022. gadā); ar gandarījumu norāda, ka, 2022. gadā apmainot B68 un TRE74 ēkas pret VMA ēku, tika panākti ietaupījumi, jo 2023. gadā bija zemākas visas VMA īres izmaksas;

47.norāda, ka 2023. gadā turpinājās VMA (trešais līdz devītais stāvs) renovācijas darbi; turklāt norāda uz zemu maksājumu izpildes līmeni attiecībā uz C8 apropriācijām (pārnestas no 2022. gada uz 2023. gadu), t. i., 18,90 %, ko izmantoja VMA telpu aprīkošanai; saprot Komitejas skaidrojumu par šo zemo rādītāju, proti, ka līgumslēdzējs nespēja pabeigt daļu no renovācijas darbiem VMA ēkās; atkārtoti aicina Komiteju sniegt budžeta izpildes apstiprinātājiestādei jaunāko informāciju par ienākumiem no ieguldījumiem saistībā ar VMA uzstādītajām viedajām tehnoloģijām;

48.atzinīgi vērtē Komitejas un EESK apņemšanos sistemātiski piemērot universālā dizaina principu savai infrastruktūrai, nodrošinot ēku pieejamību jau projektēšanas gaitā; norāda, ka Komitejas veica dažādus pasākumus, lai nodrošinātu savu ēku pieejamību cilvēkiem ar dažāda veida invaliditāti (ratiņkrēslu lietotājiem, neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem, nedzirdīgām personām, vecāka gadagājuma cilvēkiem ar muskuļu vai asinsvadu problēmām);

49.norāda, ka Komiteja 2023. gadā turpināja īstenot dažādas zaļināšanas prakses, piemēram, inovatīvu energoefektīvu ēku iekārtu izmantošanu, 100 % zaļās elektroenerģijas iegādi, bezpapīra darbplūsmu aizstāšanu ar digitāliem parakstiem, vides kritēriju piemērošanu visās konkursa procedūrās (ar pielāgotiem zaļajiem kritērijiem uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus virs 60 000 EUR), koncentrēšanos uz atkritumu samazināšanu un reciklēšanas rādītāja palielināšanu, pasākumu īstenošanu ilgtspējīgākiem darbinieku braucieniem, tostarp Komitejas finansiālo ieguldījumu tās darbinieku sabiedriskā transporta izmaksās, tikai attālinātas mutiskās tulkošanas izmantošanu obligātajās sanāksmēs un citus energotaupības pasākumus; ar gandarījumu norāda, ka saskaņā ar aptaujas anketu oglekļa emisijas, kas saistītas ar Komitejas administrācijas darbību, ir samazinājušās par 18 % salīdzinājumā ar 2019. gadu;

50.pēc iepazīšanās ar anketu ar gandarījumu norāda, ka, pateicoties energotaupības pasākumiem, Komitejas enerģijas patēriņš 2023. gadā tika samazināts par 3,4 % salīdzinājumā ar 2022. gadu, kas atbilst finansiālajam ieguvumam 64 240 EUR apmērā; atzinīgi vērtē to, ka komitejas ir pārsniegušas EMAS mērķus 2021.–2025. gadam visās jomās (elektroenerģija, gāze, ūdens, atkritumi, atkritumu šķirošana, biroja papīrs, CO2 emisijas);

51.atzinīgi vērtē budžeta un administratīvos ietaupījumus, kas panākti iestāžu sadarbības rezultātā, un konkrēti, ciešo sadarbību administratīvā līmenī ar EESK, ar kuru Komitejai ir kopīgas telpas un kopīgi dienesti tulkošanas, infrastruktūras, loģistikas un IT jomā, kurā 2023. gadā abās iestādēs kopumā tika apkopoti 470 darbinieki un aptuveni 60 miljoni EUR (izņemot ar algām saistītos izdevumus); ar gandarījumu norāda, ka Komiteja ir vēl vairāk paplašinājusi sadarbību ar EESK, izmantojot papildu sinerģiju, ko nodrošina kopīgie medicīnas dienesti un kopīgais centrālais datu aizsardzības reģistrs un apstrādes darbības, kuru pamatā ir Komitejas un EESK 2023. gadā parakstītā kopīgā vienošanās par datu pārziņu; atkārtoti aicina Komiteju turpināt un paplašināt šo sadarbību citās jomās, kas novērstu dublēšanos un vēl vairāk racionalizētu to pakalpojumu darbības izmaksas, kas pieejami Komitejas un EESK kopīgajās telpās; aicina Komiteju un EESK izpētīt iespēju izveidot vienotu administrāciju to kopīgajiem dienestiem, saglabājot atsevišķus direktorātus vai nodaļas dienestiem, kas nodarbojas ar jautājumiem, kuri saistīti ar to īpašajām un neatkarīgajām pilnvarām; mudina Komiteju un EESK turpināt centienus attīstīt turpmāku sadarbību un sinerģiju;

52.atzinīgi vērtē Komitejas centienus panākt sinerģiju, iegādājoties pakalpojumus no citām iestādēm, izmantojot pakalpojumu līmeņa vienošanās un piedaloties iestāžu koordinācijas struktūrās un iestāžu iepirkuma procedūrās; atzinīgi vērtē efektivitātes pieaugumu saistībā ar paziņojumu par 2024. gada Eiropas vēlēšanām, par ko Komiteja ziņoja anketā; norāda, ka šie ieguvumi bija iespējami, jo Komiteja 2024. gada februārī ar Parlamentu parakstīja saprašanās memorandu un 2024. gada maijā — jaunu sadarbības nolīgumu; turklāt norāda, ka sadarbības nolīgums aptvēra arī abu iestāžu sadarbību politiskā un administratīvā līmenī;

53.aicina Komiteju padziļināt sadarbību ar Parlamentu un Komisiju, izveidojot strukturētu ikgadēju dialogu starp Komitejas pārstāvjiem un Savienības likumdevējiem par svarīgiem likumdošanas dokumentiem, kas skar reģionālo attīstību, klimata politiku un sociālo kohēziju; mudina Komiteju izpētīt kopīgas iniciatīvas ar Parlamenta Reģionālās attīstības komiteju (REGI) un Vides, klimata un pārtikas nekaitīguma komiteju (ENVI), lai veicinātu ilgtspējīgus reģionālos ieguldījumus;

54.norāda, ka Komiteja sadarbojas ar Komisiju (par gada maksu) saistībā ar cilvēkresursu jautājumu izskatīšanu un dažādu IT platformu izmantošanu finanšu pārvaldībai un cilvēkresursiem; turklāt norāda, ka Komitejas plenārsēdes notiek Parlamenta un Komisijas telpās, tādējādi kompensējot savu konferenču telpu nepietiekamo kapacitāti, un ka Komiteja iegādājas mutiskās tulkošanas pakalpojumus no šīm divām iestādēm;

55.atzinīgi vērtē Komitejas un Parlamenta sadarbības nolīguma pārskatīšanu 2023. gadā, ņemot vērā tā galīgo parakstīšanu 2024. gadā; atbalsta Komitejas sadarbību ar vairākām Parlamenta komitejām, sadarbības grupām un Parlamenta ģenerāldirektorātiem un uzskata, ka ir būtiski, lai Komitejas un EESK locekļi tiktu regulāri un sistemātiski uzaicināti uz attiecīgajām parlamentārajām apmaiņām, tostarp komiteju sanāksmēm, par jautājumiem, ar kuriem viņi nodarbojas;

56.norāda, ka Komitejas komunikācijas pasākumi ir vērsti uz attiecībām ar presi, pasākumu organizēšanu, digitālo saturu un sociālajiem medijiem, kuru kopējais budžets (pašreizējā gada apropriācijas) 2023. gadā bija aptuveni 2,8 miljoni EUR; pauž nožēlu par ļoti zemo maksājumu izpildes līmeni šajās jomās (no 24,70 % līdz 48,20 %); tomēr norāda uz augstu izpildes līmeni attiecībā uz C8 apropriācijām (pārnestas no 2022. uz 2023. gadu), proti, no 98 % līdz 100 %; aicina Komiteju veikt pasākumus, lai uzlabotu budžeta plānošanu attiecībā uz budžeta posteņiem, kas saistīti ar komunikāciju;

57.ar gandarījumu norāda uz Komitejas sasniegumiem Savienības politikas un programmu popularizēšanā vietējā un reģionālajā līmenī, tās konsultatīvā darba tvēruma uzlabošanā un tās pamanāmības un ietekmes uzlabošanā; norāda, ka Komitejas komunikācijas stratēģijas mērķis ir stiprināt savu institucionālo un politisko lomu kā Savienības reģionu, pilsētu, ciematu un pašvaldību viedokļa paudējai, vienlaikus apliecinot tās locekļu būtisko ieguldījumu Savienības politikas sasaistē ar iedzīvotājiem un līdzdalības veicināšanā vietējā un reģionālajā līmenī; šajā sakarībā norāda uz Komitejas komunikācijas pasākumiem 2023. gadā tādās jomās kā: - kohēzija (piemēram, kampaņa “Kohēzijas kā Savienības pamatvērtības veicināšana” Eiropas Reģionu un pilsētu nedēļas ietvaros, kurā piedalījās vairāk nekā 8000 dalībnieku); - klimata pārmaiņas (piemēram, kampaņa “Noturīgu un inovatīvu vietējo kopienu veidošana”); - demokrātija (piemēram, kampaņa “Jauna nodaļa ES demokrātijai”, kuras rezultātā 1400 personas reģistrējās dalībai 14.  EuropCom konferencē); - lauku attīstība (2023. gada LEADER Eiropas kongresa konference) 2023. gadā; atzinīgi vērtē to, ka Komiteja ir palielinājusi ES Reģionālo un vietējo pašvaldību deputātu tīklā reģistrēto personu skaitu (no 2307 personām 2022. gadā līdz 3000 personām 2023. gadā) un programmas “Vēlēti jaunāka gadagājuma politiķi” dalībnieku skaitu (no 775 personām 2022. gadā līdz 836 personām 2023. gadā);

58.atzinīgi vērtē Komitejas centienus palielināt reģionālo pašvaldību un vietējo kopienu informēšanu, tostarp Eiropas Reģionālo un vietējo pašvaldību deputātu tīkla un programmas vēlētiem jaunāka gadagājuma politiķiem paplašināšanu; aicina Komiteju piešķirt papildu resursus, lai atbalstītu reģionālās spēju veidošanas programmas, kas vietējām pašvaldībām dod iespēju labāk īstenot Savienības politiku;

59.norāda uz Komitejas panākumiem attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu informēšanu, par ko liecina 2023. gada vispārējie rādītāji, piemēram: 13 210 pieminējumi plašsaziņas līdzekļos, par 129 % lielāks tīmekļa lapas apmeklētāju skaits un par 11 % lielāks sekotāju skaits; norāda, ka attiecībā uz digitālo iesaisti Komiteja nesasniedza savu 2023. gada mērķi; norāda, ka 2023. gada beigās Komitejai tās sociālo mediju kanālos bija 200 000 sekotāju, t. i., par 15 % vairāk nekā 2022. gadā, no kuriem 57 603 sekotāju (pieaugums par +5 %) bija platformā X (iepriekš Twitter), 61 170 (pieaugums par +5 %) – Facebook, 68 613 (pieaugums par +31 %) – LinkedIn un 15 392 (pieaugums par +47 %) – Instagram;

60.no aptaujas ar gandarījumu norāda uz Komitejas iniciatīvām, kuru mērķis ir palielināt informētību par Digitālo pakalpojumu akta un Digitālo tirgu tiesību aktu īpašajiem pasākumiem, kā arī par kiberdrošību un drošību tiešsaistē; atzīst Komitejas lomu Savienības virzībā uz digitālo nākotni; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka Komiteja 2023. gadā organizēja digitālās meistarklašu sērijas gan darbiniekiem, gan ārējām auditorijām.