1.norāda, ka EĀDD budžets ietilpst DFS 7. izdevumu kategorijā "Eiropas publiskā pārvalde", kuras kopējais apjoms 2023. gadā bija 12,3 miljardi EUR (6,4 % no Savienības kopējā budžeta); norāda, ka EĀDD budžets aptuveni 1,1 miljardu EUR apmērā veido aptuveni 9,2 % no Savienības kopējiem administratīvajiem izdevumiem;

2.norāda, ka Eiropas Revīzijas palāta ("Revīzijas palāta") savā 2023. finanšu gada pārskatā kategorijā "Administrācija" ir pārbaudījusi 70 darījumus, kas ir par 10 darījumiem vairāk nekā 2022. gadā; turklāt norāda, ka Revīzijas palāta raksta, ka administratīvie izdevumi ietver izdevumus par cilvēkresursiem, tai skaitā izdevumus par pensijām, kas 2023. gadā veidoja aptuveni 70 % no kopējiem administratīvajiem izdevumiem, un izdevumus par ēkām, iekārtām, enerģiju, komunikācijām un informācijas tehnoloģijām, un ka tās daudzu gadu darbs liecina, ka kopumā šie izdevumi ir zema riska izdevumi;

3.norāda, ka no 70 pārbaudītajiem darījumiem 21 darījumā (30 %) tika konstatētas kļūdas, taču Revīzijas palāta, pamatojoties uz piecām izmērītām kļūdām, lēš, ka kļūdu līmenis ir zemāks par būtiskuma slieksni;

4.ar bažām norāda, ka Revīzijas palāta savā pārskatā par 2023. finanšu gadu konstatēja skaitļos izsakāmu kļūdu 1 no 13 pārbaudītajiem maksājumiem un formulēja 6 skaitļos neizsakāmus konstatējumus par EĀDD; norāda, ka skaitļos izsakāmā kļūda tika konstatēta saistībā ar to, ka nebija derīgas iepirkuma procedūras, pirms tika parakstīts nomas līgums ES delegācijai; norāda, ka 2023. gadā EĀDD veica pasākumus, kas novērstu divas skaitļos izsakāmas kļūdas, ko Revīzijas palāta konstatēja savā 2022. gada pārskatā, un veica pasākumus, kas ļautu turpmāk izvairīties no šādām problēmām;

5.norāda, ka EĀDD 2023. gada galīgais budžets bija 821 900 280 EUR, proti, par 4,45 % vairāk nekā 2022. gadā; norāda, ka EĀDD rīcībā bija arī 259,7 miljoni EUR (ieskaitot piešķirtos ieņēmumus un pārnestās summas), kurus Komisija bija piešķīrusi Savienības delegācijās strādājošā Komisijas personāla administratīvo izmaksu segšanai; norāda, ka EĀDD saņēma arī papildu fiksētas summas iemaksas, lai segtu delegācijās strādājošo Eiropas Attīstības fonda darbinieku kopējās izmaksas, kā arī citas summas, kas saņemtas saskaņā ar kopīgas atrašanās vietas nolīgumiem un citiem nolīgumiem; norāda, ka tādējādi kopējā budžeta summa, ko EĀDD pārvaldīja 2023. gadā, bija 1 198,2 miljoni EUR (saistību apropriācijas), kas ir par 4,8 % vairāk nekā iepriekšējā gadā;

6.norāda, ka 2023. gadā saistību apropriāciju budžeta izpildes līmenis bija 100 %, savukārt maksājumu izpildes līmenis bija 91,9 % salīdzinājumā ar 90,6 % 2022. gadā; norāda, ka vidējais maksājuma veikšanas laiks bija 13,57 dienas, tomēr norāda, ka 8,63 % no kopējās summas tika samaksāti novēloti, kā rezultātā 2023. gadā tika veikti novēloti procentu maksājumi 50 253,91 EUR apmērā; mudina EĀDD laikus samaksāt savas saistības; mudina EĀDD turpināt centienus uzlabot elektronisko maksājumu skaitu un darba plūsmu digitalizāciju, it īpaši delegācijās;

7.atzīmē, ka EĀDD informēja budžeta lēmējinstitūciju par diviem budžeta pārvietojumiem saskaņā ar Finanšu regulas 29. panta 1. punktu un veica 11 autonomus pārvietojumus saskaņā ar 29. panta 4. punktu par kopējo summu 55,7 miljoni EUR; norāda, ka pārvietojumu galvenais mērķis bija par 18,97 miljoniem EUR palielināt budžeta pozīciju 3003 attiecībā uz ēkām un saistītajām izmaksām delegācijās un par 5,6 miljoniem EUR palielināt budžeta pozīciju 3001 attiecībā uz ārštata darbiniekiem un ārējiem pakalpojumiem delegācijās; norāda, ka pēc pārvietojumiem EĀDD galvenās mītnes galīgais budžets bija 327,8 miljoni EUR un delegāciju galīgais budžets — 494,1 miljons EUR;

8.norāda, ka 2023. gadā EĀDD saskārās ar pieaugošām politiskām un finansiālām problēmām, kā arī problēmām cilvēktiesību un tiesiskuma jomā; norāda, ka Krievijas agresijas karš pret Ukrainu un tā ģeopolitiskās sekas joprojām bija svarīgs jautājums 2023. gadā, kā rezultātā EĀDD nodrošināja plašu atbalstu Ukrainai, izdarīja spiedienu uz Krieviju un turpinās globāla mēroga iesaisti nolūkā risināt kara plašākās sekas, tai skaitā īstenojot rīcības plānu attiecībā uz ģeopolitiskajām sekām, ko rada Krievijas agresija pret Ukrainu; atzīst EĀDD lomu pierādījumu vākšanā pret ES sankcionētiem Krievijas valsts atbalstītiem kanāliem un personām, kas iesaistītas dezinformācijas izplatīšanā un manipulācijā ar informāciju ar mērķi attaisnot Krievijas agresijas karu; uzsver, ka ir jānodrošina pienācīgi resursi EĀDD Stratēģiskās komunikācijas un prognozēšanas nodaļai, lai efektīvi apkarotu dezinformācijas kampaņas, ko autoritāri un neliberāli režīmi izmanto kā stratēģiskus instrumentus; aicina EĀDD pastiprināt Savienības delegācijas Austrumu partnerības valstīs, lai atbalstītu tās valstis, kuras smagi skārusi Krievijas militārā agresija pret Ukrainu; norāda, ka Komisijas priekšsēdētāja vietnieka / Augstā pārstāvja pakļautībā pārvaldītā Eiropas Miera mehānisma finanšu maksimālais apjoms tika palielināts no 5,6 miljoniem EUR līdz vairāk nekā 12 miljoniem EUR 2023. gadā; aicina EĀDD sadarboties ar DG ENEST, lai nodrošinātu mehānisma finansēto projektu efektīvu uzraudzību un pārraudzību; norāda, ka sakarā ar Izraēlas un Palestīnas konfliktu, kas atkal uzliesmoja pēc "Hamās" uzbrukuma 2023. gada 7. oktobrī, EĀDD bija jāiesaistās intensīvos diplomātiskajos centienos, jārosina Savienības iestādes mudināt reģionālo deeskalāciju, reaģēt uz humānās palīdzības vajadzībām un atbalstīt reģionālā miera centienus; uzsver, ka Savienības un EĀDD palīdzībai ir jāatbilst plašākiem cilvēktiesību un miera mērķiem reģionā, paredzot stingrus aizsardzības pasākumus, lai nodrošinātu, ka ar līdzekļiem ne tieši, ne netieši netiek atbalstītas teroristiskas vai vardarbīgas darbības; uzsver, ka Savienības finansējuma sniegšanu Gazas atjaunošanai vajadzētu sākt tikai pēc tam, kad tiks atbrīvoti visi “Hamās” sagūstītie ķīlnieki; uzsver, cik svarīga ir pārredzamība finanšu resursu piešķiršanā trešās valstīs, lai nodrošinātu pārskatatbildību par Savienības budžeta un jauno finanšu instrumentu izmantošanu;

9. mudina EĀDD cieši sadarboties ar Komisiju nolūkā nodrošināt, lai jebkādas potenciālas nākotnes rīcības, kas attiektos uz Krievijas Federāciju, darba kārtībā tiktu iekļauta Rumānijas nacionālo bagātību un vairāku citu dalībvalstu nacionālā mantojuma restitūcija pilnā apmērā;

10.atgādina, ka ir pastāv apgalvojumi par UNRWA darbinieku iesaistīšanos “Hamās” teroristu uzbrukumos Izraēlai 2023. gada 7. oktobrī Gazā; norāda, ka, reaģējot uz šiem apgalvojumiem, UNRWA oficiāli atlaida no darba deviņus darbiniekus; uzsver, ka Komisija ir sadarbojusies ar UNRWA, lai uzlabotu kontroles sistēmas saskaņā ar ANO Iekšējās pārraudzības dienestu biroja (OIOS) ieteikumiem, tostarp personāla pārbaudi un iekšējās izmeklēšanas un ētikas sistēmu stiprināšanu; uzsver, ka, ņemot vērā Parlamenta atkārtoti paustās bažas par Savienības finansējuma ļaunprātīgu izmantošanu, ar Savienības atbalstu nekādā gadījumā nevajadzētu finansēt terorismu; mudina turpināt modrību, lai nodrošinātu, ka nodokļu maksātāju nauda netiek ļaunprātīgi izmantota; uzsver kontroles nozīmi, lai nodrošinātu, ka Savienības līdzekļu saņēmēji ievēro Savienības noteikumus un starptautiskās tiesības, kā arī to, ka ir vajadzīgi spēcīgāki pasākumi, lai novērstu Savienības finansiālā atbalsta ļaunprātīgu izmantošanu; mudina EĀDD pastiprināt centienus aizsargāt Savienības finansējumu un uzraudzīt to starpposma mērķu īstenošanu, kas izklāstīti 2024. gada aprīļa nolīgumā starp komisāru O. Várhelyi un UNRWA ģenerālkomisāru P. Lazzarini, kas ietver noteikumus par Savienības revīziju veikšanu un UNRWA iekšējās uzraudzības pastiprināšanu; uzsver, ka Palestīniešu pašpārvaldei ir jāsaskaņo visi izglītojošie materiāli ar UNESCO standartiem, jo īpaši svītrojot jebkādu saturu, kurā ietverts antisemītisms vai kūdīšana uz vardarbību; uzsver, ka Savienības finansiālais atbalsts Palestīniešu pašpārvaldei izglītības jomā būtu jāsniedz ar nosacījumu, ka tiek ievēroti šie standarti; mudina EĀDD atbalstīt diplomātiskos centienus rast visaptverošu un ilgtspējīgu risinājumu Izraēlas un palestīniešu konfliktam un informēt Parlamentu par visām norisēm Savienības sadarbībā ar Palestīniešu pašpārvaldi;

11.norāda, ka attiecībā uz 2023. gadu EĀDD ziņoja par būtiskiem budžeta ierobežojumiem, kas izraisīja krasus samazinājumus un budžeta optimizāciju nolūkā pielāgoties inflācijai trešās valstīs, svārstībām vietējās valūtās, cenu, it īpaši biroja telpu nomas, IT, drošības un enerģijas cenu, pieaugumu, kas EĀDD pakļāva daudz augstākām darbības izmaksām ārvalstīs, tādējādi ietekmējot tā spēju efektīvi darboties un pildīt rūpības pienākumu attiecībā uz delegācijās norīkotajiem darbiniekiem; pauž nožēlu, ka budžeta ierobežojumu dēļ EĀDD atlika infrastruktūras uzturēšanu, atlika vai atcēla drošības izdevumus delegācijās un samazināja budžeta amata vietas, piemēram, samazināja komandējumu un reprezentācijas, biroja piederumu un mācību kursu budžetu; pauž nožēlu, ka budžeta apsvērumu dēļ EĀDD bija jādod priekšroka darbinieku dalībai vēlēšanu novērošanas misijās, nevis cita veida misijās, piemēram, turpmākas uzraudzības misijās; uzsver nepieciešamību izveidot ES diplomātisko dienestu;

12.norāda, ka 2023. gadā EĀDD gan EĀDD galvenajā mītnē, gan delegācijās kopumā uzsāka 28 atklātas publiskā iepirkuma procedūras, 27 konkursa procedūras ar sarunām, 14 sarunu procedūras, iepriekš nepublicējot paziņojumu par līgumu, 6 slēgtas procedūras un 2 sarunu procedūras par vidējas vērtības būvdarbu līgumiem, kuras bija sekmīgas un kuru rezultātā līguma slēgšanas tiesības tika piešķirtas vidēji 52 % gadījumu; norāda, ka Savienības iepirkuma noteikumu augstie standarti un sarežģītība varētu būt viens no iemesliem salīdzinoši lielajam nesekmīgo iepirkuma procedūru skaitam, jo šo noteikumu piemērošana pretendentiem varētu būt sarežģīta, it īpaši trešās valstīs; prasa EĀDD izpētīt iemeslus, kāpēc iepirkuma procedūru skaits ir salīdzinoši liels, un ierosināt risinājumus, lai nodrošinātu to efektīvu īstenošanu, vienlaikus saglabājot Savienības noteiktos standartus; pauž nožēlu par to, ka Finanšu regulas pārstrādātajā redakcijā ir vienkāršoti iepirkuma noteikumi attiecībā uz ārējām darbībām; uzsver, ka iepirkuma noteikumi ir paredzēti, lai nodrošinātu, ka finansētie projekti saglabā augstus standartus un nav pakļauti krāpšanas riskam; aicina EĀDD vienmēr censties panākt pēc iespējas augstāku pārbaudes līmeni jebkurā konkursa procedūrā; uzskata, ka tas, ka trešās valstīs trūkst zināšanu par augstajiem Savienības iepirkuma noteikumu standartiem, nekad nedrīkst būt aizbildinājums vai attaisnojums prasību pazemināšanai;

13.atzinīgi vērtē to, ka Savienības delegāciju kopīgu atrašanās vietu ar dalībvalstīm un citiem ES partneriem skaits 2023. gada beigās bija 138 šādas vietas, kas ir par 12 vietām vairāk nekā 2022. gadā; norāda, ka no kopīgu atrašanās vietu kopējā skaita 2023. gadā 42 nolīgumi tika noslēgti starp dalībvalstīm un partnervalstīm, 91 — ar citiem Savienības partneriem un 5 bija reversās kopīgās atrašanās vietas; norāda, ka 2023. gadā kopīgas atrašanās vietas veidoja 8 % no kopējās biroju platības Savienības delegācijās un tajās bija iesaistīta vairāk nekā puse Savienības delegāciju (75), ko var uzskatīt par piemēru sekmīgai EĀDD ēku pārvaldības optimizācijai, kā arī par rādītāju pieaugošajai partneru interesei par kopīgu telpu izmantošanu trešās valstīs un kopīgas atrašanās vietas nozīmei diplomātiskajās lietās;

14.norāda, ka komandējumu budžets 2023. gadā bija 18 948 650 EUR, t. i., nedaudz — par 1,46 % — lielāks nekā iepriekšējā gadā, un ka tā mērķis bija kompensēt inflācijas radīto izmaksu pieaugumu, taču tas bija nepietiekams salīdzinājumā ar ceļa izdevumu faktisko pieaugumu 2023. gadā; pauž nožēlu, ka EĀDD nav atsevišķas budžeta pozīcijas Komisijas priekšsēdētājas vietnieka / Augstā pārstāvja komandējumiem un braucieniem un ka Komisijas priekšsēdētājas vietnieka / Augstā pārstāvja komandējumu un braucienu izmaksas dala EĀDD un Komisija atkarībā no komandējuma mērķa; visbeidzot norāda, ka EĀDD 2023. gadā sedza 6 Komisijas priekšsēdētājas vietnieka / Augstā pārstāvja komandējumu izmaksas 2 995,14 EUR apmērā, kā arī gaisa taksometru izmaksas 288 145 EUR apmērā, kas atbilst 51 % samazinājumam salīdzinājumā ar 2022. gadu, kad gaisa taksometru izmaksas veidoja 588 103 EUR; uzsver, ka Savienības iestāžu vadītājiem būtu jākalpo par labu piemēru sabiedrībai un iedzīvotājiem, jo īpaši, izmantojot Savienības resursus savu pienākumu veikšanai; uzsver, ka lidojumu iespējas būtu jāizvēlas, pamatojoties uz pareizas finanšu pārvaldības kritērijiem, ar nosacījumu, ka šādas alternatīvas ir pieejamas un atbilst sanāksmju darba kārtībai un vietai; uzsver, ka pārredzamībai un pareizai finanšu pārvaldībai Savienības publisko līdzekļu izmantošanā arī turpmāk jābūt visu Savienības iestāžu pamatprincipam;

15.uzsver, ka šie samazinājumi var negatīvi ietekmēt ārlietu instrumentu, piemēram, Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta “Eiropa pasaulē” (NDICI – “Eiropa pasaulē”) un Global Gateway, īstenošanu; uzsver, ka ir jānodrošina pienācīgi resursi EĀDD Stratēģiskās komunikācijas un prognozēšanas nodaļai, lai arī turpmāk efektīvi apkarotu dezinformācijas kampaņas, ko autoritāri un neliberāli režīmi izmanto kā stratēģiskus instrumentus; šajā sakarībā atzinīgi vērtē paziņojumu par Stratēģiskās komunikācijas un informācijas manipulācijas apkarošanas darba grupas izveidi Komisijas DG COMM;

16.uzstāj uz to, ka ir jāpalielina budžets kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) darbībām un citiem piemērotiem instrumentiem miera nodrošināšanai, reaģēšanai uz konfliktiem un krīzēm, kā arī IT un drošības protokoliem, lai Savienības darbības un spējas būtu pilnībā atbilstīgas, ņemot vērā problēmas un konfliktus visā pasaulē;

17.norāda, ka pēc iekšējās reorganizācijas EĀDD 2023. gada oktobrī izveidoja jaunu korporatīvās pārvaldības dienestu, ko veido trīs nodaļas, kuras atbild par pārbaudēm, iekšējo revīziju un plānošanu, ziņošanu un atbilstību, kas ļautu EĀDD panākt lielāku pārskatatbildību, labāku pārvaldību un darbību uzraudzību; atzinīgi vērtē to, ka tika izveidota arī Korporatīvās pārvaldības padome, kas EĀDD nodrošinātu saskaņotību korporatīvās pārvaldības jautājumos; turklāt norāda, ka EĀDD izveidoja Miera, drošības un aizsardzības vadības direktorātu (MD PSD), Miera, partnerības un krīžu pārvarēšanas direktorātu un divas jaunas nodaļas, kas nodarbojas ar hibrīddraudu un kiberdrošības, kā arī jūras drošības jautājumiem nolūkā labāk atbalstīt Savienības darbu drošības un aizsardzības jautājumos;

18.norāda, ka 2023. gadā Korporatīvās pārvaldības dienests veica pārvaldības procesu un politikas atbilstības pārbaudi; atzinīgi vērtē to, ka šā procesa ietvaros EĀDD atjaunināja Revīzijas progresa komitejas nolikumu, pārskatīja savu iekšējās kontroles sistēmu, gada pārvaldības plānu un riska pārvaldības sistēmu;

19.norāda, ka saskaņā ar EĀDD 2023. gada revīzijas plānu 2023. gadā tika pabeigtas trīs revīzijas, proti, revīzija par izņēmumu un neatbilstību reģistra pārvaldību un divas revīzijas par vietējo darbinieku algu pārvaldību un vietējo darbinieku un līdzvērtīgu vietējo darbinieku pieņemšanu darbā un pārvaldību; ar lielām bažām turklāt norāda, ka organizatoriskās pārstrukturēšanas un atbilstošas darbinieku mainības dēļ iekšējās revīzijas funkcijā 2023. gadā nebija iespējams sākt plānotu drošības revīziju un ka šāda revīzija tiks atkārtoti izvērtēta 2025.–2027. gada stratēģiskā daudzgadu iekšējās revīzijas plāna sagatavošanas ietvaros; uzsver, ka ir svarīgi rūpīgi un regulāri veikt iekšējās revīzijas; pauž dziļas bažas, ka 2023. gadā joprojām nebija izpildīti 4 kritiski svarīgi un 49 ļoti svarīgi revīzijas ieteikumi saistībā ar pabeigtām revīzijām; prasa informēt Parlamentu par ieteikumu īstenošanu;

20.norāda, ka 2023. gada decembrī Revīzijas palāta pēc revīzijas par EĀDD koordinācijas lomu pieņēma galīgo ziņojumu, kura mērķis bija novērtēt, vai koordinācija, it īpaši attiecībā uz informācijas pārvaldību, personāla komplektēšanu un ziņošanu gan iekšēji, gan ar Komisiju un Padomi, ir efektīva; norāda, ka 2023. gadā daži no revīzijas ieteikumiem jau bija iekļauti pašreizējās iniciatīvās, piemēram, pilnvarojuma vēstuļu nosūtīšana jaunieceltajiem vēstniekiem pirms pienākumu pildīšanas uzsākšanas un EĀDD kopš 2019. gada veiktie centieni īstenot savu informācijas pārvaldības stratēģiju; aicina EĀDD pilnībā īstenot Revīzijas palātas ziņojuma ieteikumus, lai novērstu konstatētās nepilnības informācijas pārvaldībā gan galvenajās mītnēs, gan ES delegācijās trešās valstīs, kā arī Komisijas priekšsēdētājas vietnieka / Augstā pārstāvja birojā; aicina informēt Parlamentu par turpmākajiem pasākumiem saistībā ar Revīzijas palātas ieteikumiem;

21.norāda, ka, pamatojoties uz 2023. gadā delegācijās veiktajām 26 pārbaudēm, par galvenajām problēmām delegācijās tika atzīta drošība, ēkas un administratīvais slogs; norāda, ka EĀDD delegācijās ir ieviesis drošības riska pārvaldības pasākumus, pamatojoties uz starptautiskiem standartiem un paraugpraksi; norāda, ka 2023. gadā EĀDD pārbaudes dienests formulēja piecus kritiskus ieteikumus, kas visi bija saistīti ar trīs delegāciju pārvaldību; norāda, ka visos gadījumos ieteikumi tika īstenoti, palielinot EĀDD centrālo dienestu pārraudzību un atbalstu; atzinīgi vērtē EĀDD izstrādāto instrumentu kopumu reaģēšanai uz iekšējās pārvaldības situācijām;

22.norāda, ka 2023. gadā trīs Savienības delegācijas (Centrālāfrikas Republika, Sjerraleone un Sīrija) savās ticamības deklarācijās iesniedza atrunas, galvenokārt par Komisijas pārvaldītajām darbības budžeta pozīcijām; uzsver, ka šīm atrunām nebija būtiskas finansiālas ietekmes uz EĀDD atbildībā esošo administratīvo budžetu;

23.aicina EĀDD un Komisiju cieši sadarboties ar Eiropas Parlamenta biroju Vašingtonā un Savienības delegāciju Amerikas Savienotajās Valstīs, lai apzinātu, finansētu un īstenotu iniciatīvas, kuru mērķis ir stiprināt transatlantiskās attiecības, tostarp apmaiņas programmas gan Eiropas Savienības, gan ASV publiskajās iestādēs strādājošajiem speciālistiem;

24.aicina EĀDD un Savienības delegācijas pastiprināt demokrātijas stāvokļa uzraudzību dažādās valstīs un palielināt loģistikas un tehnoloģisko atbalstu cilvēktiesību aizstāvjiem un pirmiedzīvotājiem, īpašu uzmanību pievēršot sievietēm;

25.atgādina, ka ir ļoti svarīgi vēl vairāk stiprināt mūsu atbalstu cilvēktiesībām, demokrātijai un attīstībai trešās valstīs, izmantojot NDICI – “Eiropa pasaulē”, jo demokrātijas pasaule ir drošāka pasaule; uzsver — ņemot vērā pašreizējo straujo tehnoloģisko progresu un ģeopolitisko konkurenci, būtu vēl vairāk jāpalielina resursi ES digitālajai diplomātijai; uzskata, ka “zaļā diplomātija” un zaļā pārkārtošanās kā viena no Savienības prioritātēm būtu jāstiprina attiecībā uz trešām valstīm, izmantojot Savienības ārējo darbību; uzsver, ka EĀDD ir jāuzņemas galvenā loma miera un stabilitātes veicināšanā Tuvajos Austrumos, jāpalielina finansējums humānās palīdzības sniegšanai Libānā, Gazā un Sīrijā un jāstiprina cilvēktiesību uzraudzība; uzsver finansiālo atbalstu Tuvajos Austrumos, Persijas līča valstīs un Āfrikā izvietotajām EĀDD delegācijām, lai nodrošinātu, ka tās var turpināt īstenot Savienības ārējo darbību reģionā;

26.norāda, ka Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā 14/2023 ir konstatēti trūkumi metodikā, ko Komisija un EĀDD izmanto finansējuma piešķiršanai partnervalstīm, un uzraudzības sistēmas izveidē, un ieteikts Komisijai un EĀDD būtiski uzlabot finansējuma piešķiršanas metodiku un Savienības atbalsta ietekmes novērtējumu, koncentrēties uz plānošanas procesa tvērumu un vienkāršot un konsekventi izmantot rādītājus daudzgadu indikatīvajās programmās;

27.atzinīgi vērtē pirmā ES īpašā pārstāvja Persijas līča reģionā iecelšanu;

28.uzsver, ka nesenie notikumi, jo īpaši Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā un tās naidīgie centieni ietekmēt demokrātiskos procesus Eiropā, kā arī pieaugošā nestabilitāte Tuvajos Austrumos ir izvirzījuši Savienības ārpolitiku un tās īstenošanu dalībvalstu un iestāžu risināmo jautājumu priekšplānā; uzsver EĀDD un tā delegāciju centrālo lomu Savienības ārpolitikas īstenošanā un cīņā pret ārvalstu īstenotu informācijas manipulāciju un iejaukšanos (FIMI); uzsver EĀDD nozīmi Savienības attiecībās ar 25–30 miljoniem Savienības pilsoņu, kas dzīvo ārpus Savienības; atzīst, ka EĀDD budžetu, kas jau tā strukturāli nav pietiekami finansēts, salīdzinājumā ar citām Savienības iestādēm nesamērīgi ietekmēja inflācijas līmeņa pieaugums un pēc tā sekojošā enerģētikas krīze, ko izraisīja Krievijas agresijas karš Ukrainā, un pauž bažas par šo negatīvo ietekmi uz EĀDD un Savienības iestāžu sniegumu un par rīcības trūkumu, lai labotu pašreizējo budžeta situāciju, kas var nopietni ietekmēt Savienības attiecības ar trešām valstīm;

29.atzinīgi vērtē Ukrainai sniegto nelokāmo atbalstu, cita starpā izmantojot civilo ES padomdevēju misiju (EUAM Ukraine) un apmācot Ukrainas karavīrus ES militārās palīdzības misijas (EUMAM) ietvaros;

30.uzsver, ka Savienībai ir jāpalielina finansējums nolūkā papildināt īpašo Savienības ārpolitikas darbību budžeta pozīciju, jo īpaši attiecībā uz dzimumu līdztiesību un Sieviešu, miera un drošības (SMD) programmu, lai nodrošinātu konsekventu finansējumu iniciatīvām, kas veicina dzimumvērīgu līderību, aizsargā sieviešu tiesības un apkaro seksuālu un ar dzimumu saistītu vardarbību konfliktu un pēckonflikta apstākļos; uzsver, ka šāds finansējums ir būtisks, lai atbalstītu vietējās pilsoniskās sabiedrības organizācijas, sniegtu uz izdzīvojušajiem vērstu atbalstu un integrētu dzimumperspektīvu Savienības diplomātiskajos un drošības centienos;

31.uzsver, ka Dzimumu līdztiesības rīcības plānā (GAP) III ir noteikts, ka 85 % jauno Savienības darbību ir jāveicina dzimumu līdztiesība un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana sievietēm un meitenēm; aicina EĀDD paātrināt virzību uz GAP III mērķiem, savā ikdienas darbā jēgpilni koncentrējoties uz GAP III galvenajām iesaistes jomām, tostarp ar dzimumu saistītas vardarbības izbeigšanu, seksuālās un reproduktīvās veselības un tiesību, ekonomisko un sociālo tiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanas, vienlīdzīgas līdzdalības un līderības veicināšanu; norāda, ka GAP III termiņš beigsies 2027. gadā, un mudina EĀDD šajā nolūkā izstrādāt vērienīgāku GAP IV, kas nodrošinās ciešāku saikni starp sieviešu tiesībām un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm un Savienības ārpolitiku un drošības politiku, un kas būtu gatavs īstenošanai no 2028. gada;

32.uzsver bērnu ārkārtīgi neaizsargāto situāciju pasaulē, jo īpaši bruņotos konfliktos; pauž nopietnas bažas par desmitiem tūkstošu bērnu, kurus 2023. gadā skāra bruņoti konflikti visā pasaulē un kuri cieta no šausmīgas vardarbības un kuru pamattiesības tika pārkāptas; aicina EĀDD savā darbībā koncentrēties uz bērnu tiesībām;

33.atgādina par sieviešu tiesību un LGBTQI+ tiesību smago stāvokli daudzviet pasaulē; uzsver steidzamo nepieciešamību uzlabot šo tiesību aizsardzību; uzsver EĀDD centrālo lomu cilvēktiesību veicināšanā visā pasaulē; aicina EĀDD pastiprināt centienus šajā jomā;

34.uzskata, ka vēlēšanu novērošanas misija ir praktisks un efektīvs ārpolitikas instruments, kam joprojām ir būtiska nozīme Savienības demokrātijas atbalsta politikā un stratēģijās; aicina Savienību nodrošināt pietiekamus resursus ES vēlēšanu novērošanas misijām, lai to darbības jomā ietilptu arī vēlēšanas kandidātvalstīs un kaimiņvalstīs;

35.norāda, ka 2023. gada beigās štatu saraksta aizpildījums bija 96,7 %; norāda, ka EĀDD nodarbināja kopumā 2812 darbiniekus, tai skaitā 1245 ierēdņus, 450 pagaidu darbiniekus, 603 līgumdarbiniekus un 514 norīkotos valstu ekspertus (NVE); norāda, ka no kopējā EĀDD centrālajā birojā vai delegācijās nodarbināto ierēdņu un pagaidu darbinieku skaita 62,5 % bija administratori, 32,8 % — asistenti un 4,8 % — sekretāri;

36.norāda, ka 2023. gada beigās EĀDD kopumā strādāja 5252 darbinieki, kurus tieši nodarbināja EĀDD vai ārējie līgumslēdzēji, no kuriem 46,2 % strādāja EĀDD centrālajos dienestos un 53,8 % — delegācijās; norāda, ka no kopējā EĀDD strādājošo skaita 46,5 % bija štata darbinieki vai ārējie līgumslēdzēji; norāda, ka lielākais skaits ārštata darbinieku, kurus nodarbina ārējs līgumslēdzējs, bet kuri strādā EĀDD telpās, sniedz pakalpojumus informācijas tehnoloģiju, drošības un drošuma, kā arī medicīniskās aprūpes jomā;

37.norāda, ka 2023. gadā budžeta lēmējinstitūcija piešķīra EĀDD 36 pilnas slodzes ekvivalentus, tai skaitā 31 līgumdarbinieku un 5 dalīto izmaksu NVE; norāda, ka papildu resursi tika piešķirti krīzes pārvarēšanas funkcijām, Stratēģiskā kompasa īstenošanai un citām EĀDD prioritātēm; norāda, ka 2023. gada beigās EĀDD tika papildus piešķirti 20 neapmaksāti NVE militārās plānošanas un īstenošanas centra struktūrām;

38.norāda, ka 2023. gada beigās EĀDD štata darbinieku vidū bija 52,7 % vīriešu un 47,3 % sieviešu, kas liecina par nelielu sieviešu pārstāvības pieaugumu salīdzinājumā ar 2022. gadu, kad 46,8 % darbinieku bija sievietes; atzinīgi vērtē pieticīgo progresu dzimumu līdzsvara jomā augstākajā vadībā, kur sieviešu pārstāvība palielinājās no 6,3 % 2022. gadā līdz 7,6 % 2023. gadā, un vidējā līmeņa vadībā, kur tā palielinājās no 30,1 % 2022. gadā līdz 30,4 % 2023. gadā; aicina EĀDD pastiprināt centienus, lai panāktu būtiskāku un redzamāku dzimumu līdzsvaru visos organizācijas līmeņos;

39.atzinīgi vērtē to, ka Komisijas priekšsēdētājas vietnieks / Augstais pārstāvis un Komisija 2023. gada beigās publicēja vidusposma ziņojumu par ES Dzimumu līdztiesības rīcības plāna (GAP III) īstenošanu, kā arī lēmumu pagarināt tā grafiku līdz 2027. gadam, lai to saskaņotu ar daudzgadu finanšu shēmu (DFS); atzīst GAP III nozīmi, veicinot dzimumu līdztiesību, kas ir stratēģiska prioritāte ES ārējā darbībā, un palielinot tās lomu šajā jomā; atzinīgi vērtē to, ka 2023. gada beigās Savienības vēstnieka dzimumu līdztiesības un dažādības jautājumos komanda rīkoja pirmās līderu mācības augstākā līmeņa vadītājiem par dzimumvērīgu līderību (GRL);

40.atzinīgi vērtē pirmo EĀDD ziņojumu par FIMI darbībām, kas vērstas pret LGBTIQA+ personām un kuru mērķis ir uzlabot izpratni par FIMI taktiku un veicināt sadarbību, tostarp ar ENISA, lai aizsargātu LGBTIQA+ kopienu; pauž bažas par LGBTIQ+ tiesību stāvokli visā pasaulē, kā arī par aizvien lielāku vēršanos pret dzimumu līdztiesību, sieviešu tiesībām un seksuālo un reproduktīvo veselību un tiesībām jaunattīstības valstīs; aicina Komisiju un EĀDD novērst šos trūkumus un par prioritāti noteikt mērķtiecīgu atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas iestājas par šīm tiesībām;

41.norāda, ka 2023. gada jūlijā pieņemtajā lēmumā Komisijas priekšsēdētājas vietnieks / Augstais pārstāvis precizēja, ka EĀDD pagaidu darbinieku un līgumdarbinieku darbā pieņemšanas maksimālais ilgums ir 8 gadi 13 gadu atsauces periodā vai — ārkārtas apstākļos un dienesta interesēs — 10 gadi 15 gadu atsauces periodā un ka minimālais laikposms starp secīgām darbā pieņemšanas reizēm attiecībā uz pagaidu darbiniekiem, kuri norīkoti darbā no dalībvalstu diplomātiskajiem dienestiem, ir 2 gadi no viņu pēdējā līguma izbeigšanas;

42.norāda, ka 2023. gada beigās 1695 ierēdņu un pagaidu darbinieku vidū bija 863 vīrietis (51 %) un 832 sievietes (49 %), kas ir nedaudz vairāk nekā 2022. gadā; norāda, ka 57,4 % līgumdarbinieku bija sievietes, kas ir nedaudz vairāk nekā 2022. gadā; tomēr pauž nožēlu, ka sievietes joprojām ir īpaši nepietiekami pārstāvētas vadošos amatos, gan galvenajā mītnē, gan arī delegācijās, savukārt AST amatos sieviešu pārstāvība ir pārmērīga; aicina EĀDD publicēt vidējās un augstākās vadības amatu sadalījumu pēc dzimuma un valstspiederības; aicina EĀDD risināt šo jautājumu, vienlaikus ievērojot kandidātu kompetenci un nopelnus; atzinīgi vērtē to, ka 2023. gada rotācija piedāvāja 42 vadošos amatus delegācijās un par 12 % palielināja vēstnieču sieviešu skaitu, savukārt 2023. gadā 35,50 % no tām bija sievietes (salīdzinājumā ar 31,70 %), kas tomēr joprojām ir nepietiekami pārstāvētas;

43.konstatē, ka, lai gan visas dalībvalstis ir pārstāvētas EĀDD darbinieku vidū, tomēr joprojām pastāv zināma nelīdzsvarotība, jo Beļģija ir visvairāk pārstāvētā dalībvalsts, kas veido 12,1 % kopējā EĀDD nodarbināto darbinieku skaita; norāda, ka ievērojama ģeogrāfiskā nelīdzsvarotība ir koncentrēta arī starp rietumu un austrumu dalībvalstīm; norāda arī to, ka attiecībā uz vadītāju amatiem Itālija ir visvairāk pārstāvētā dalībvalsts, proti, 15 % no visiem vadošajiem amatiem ieņem itāļi; norāda, ka Savienības vēstnieku vidū, kuru kopējais skaits ir 141, joprojām nav 3 dalībvalstu valstspiederīgo (Ungārija, Luksemburga un Malta), savukārt dalībvalstis ar lielāko vēstnieku skaitu ir Francija ar 22 vēstniekiem, Spānija ar Itālija ar 16, Vācija ar 12 un Beļģija ar 10 vēstniekiem, un tas nozīmē, ka šo 5 valstu valstspiederīgie ieņem 54 % no visām vēstnieku amata vietām; atkārtoti un stingri aicina EĀDD turpināt nodrošināt saprātīgu ģeogrāfisko līdzsvaru organizācijā un visos līmeņos; atkārtoti pauž bažas arī par dzimumu līdzsvaru; norāda, ka sievietes ir īpaši nepietiekami pārstāvētas vadošos amatos, lai gan jo īpaši AST amatos viņas ir pārmērīgi pārstāvētas; aicina EĀDD publicēt vidējās un augstākās vadības amatu sadalījumu pēc dzimuma un valstspiederības; aicina EĀDD risināt šo jautājumu, vienlaikus ievērojot kandidātu kompetenci un nopelnus;

44.norāda, ka 2023. gadā tika organizēta plaša 52 vadošo amata vietu rotācija delegācijās; atzinīgi vērtē EĀDD centienus palielināt dalībvalstu informētību par nepieciešamību piesaistīt plašu kandidātu loku publicētajiem amatiem un ierosināt kvalificētus kandidātus Savienības vēstnieka amata vietām;

45.ar gandarījumu norāda, ka 2023. gadā EĀDD pieņēma Daudzveidības un iekļaušanas programmu 2023.–2025. gadam — sīki izstrādātu rīcības plānu, kas veicinātu drošu un cieņpilnu darba vidi un pilnīgas neiecietības pieeju pret aizskarošu izturēšanos; norāda, ka par abiem dokumentiem notika apspriešanās ar darbinieku pārstāvjiem, darbinieku apvienībām un Apvienoto vienlīdzīgu iespēju komiteju, kas tika pārdēvēta par Apvienoto daudzveidības un integrācijas komiteju; norāda, ka rīcības plānā ir iekļauti preventīvi pasākumi pret aizskarošu izturēšanos, piemēram, obligāts e–mācību apmācības kurss visiem darbiniekiem par aizskarošas izturēšanās atpazīšanu un novēršanu darbā un obligāta vadības apmācība par to, kā izveidot no aizskarošas izturēšanās brīvu darba vidi; aicina EĀDD turpināt regulāri apmācīt vadošos un nevadošos darbiniekus par jautājumiem, kas saistīti ar daudzveidību, taisnīgumu, iekļaušanu un piederību;

46.ar bažām konstatē, ka 2023. gadā EĀDD saņēma trīs palīdzības pieprasījumus saistībā ar apgalvojumiem par psiholoģisku uzmākšanos, kurā bija iesaistīti divi ierēdņi, kā rezultātā tika sāktas divas administratīvas izmeklēšanas, no kurām viena joprojām turpinās, bet otra tika slēgta, piemērojot disciplinārsodu; norāda, ka saskaņā ar neoficiālo procedūru EĀDD mediācijas dienests izskatīja 28 lietas saistībā ar apgalvojumiem par psiholoģisku uzmākšanos un 10 seksuālas uzmākšanās gadījumus un ka konfidenciālie padomnieki 2023. gadā izskatīja 21 gadījumu saistībā ar apgalvojumiem par psiholoģisku uzmākšanos un 6 seksuālas uzmākšanās gadījumus; norāda, ka 2023. gadā EĀDD sagatavoja lēmumu par aizskarošas izturēšanās novēršanu pret vietējiem darbiniekiem delegācijās, kas tika pieņemts 2024. gada jūnijā; atzinīgi vērtē EĀDD centienus stiprināt aizskarošas izturēšanās novēršanas politiku, tostarp ieviest obligātus e-mācību moduļus, lai palielinātu informētību, un izveidot Stambulas konvencijas darba grupu, kuras mērķis ir noteikt pasākumus, lai nodrošinātu drošāku darba vietu visiem; tomēr pauž nopietnas bažas par pastāvīgi lielo aizskarošas izturēšanās gadījumu skaitu; aicina EĀDD īstenot stingrākus profilakses pasākumus, atbalstu cietušajiem, stingrus disciplināros pasākumus, lai nodrošinātu pilnīgu neiecietību pret aizskarošu izturēšanos un drošu darba vidi;

47.norāda, ka 2023. gadā EĀDD veica vairākus pasākumus, kas nodrošinātu darbinieku fizisko un garīgo labbūtību, tai skaitā sistemātiski veica visu darbinieku veselības pārbaudi pirms norīkošanas delegācijā, sniedza psiholoģisko atbalstu un īstenoja izpratnes veicināšanas pasākumus; norāda, ka 2023. gada oktobrī tika pieņemti divi lēmumi par darba laiku un elastīgu darba režīmu; pamatojoties uz tiem elastīgs darba laiks kļuva par standarta darba laika režīmu EĀDD galvenajā mītnē un delegācijās visiem darbiniekiem, izņemot vadītājus; turklāt norāda, ka minētie lēmumi atļauj tāldarbu līdz divām dienām nedēļā EĀDD galvenajā mītnē, vienu dienu nedēļā delegācijās un 10 dienas gadā ārpus darba vietas visiem; norāda, ka ārkārtas tāldarbs ilgāku laiku joprojām ir iespējams krīžu, medicīnisku vai citu sevišķi svarīgu iemeslu dēļ;

48.pauž bažas par to, ka EĀDD darbinieku skaits, kuri ir ilgstošā slimības atvaļinājumā ilgāk par 50 dienām, ir pieaudzis no 111 darbiniekiem 2022. gadā līdz 171 darbiniekam 2023. gadā, kas atbilst pieaugumam par 54 %; norāda, ka Medicīniskais dienests īstenoja vairākus pasākumus izdegšanas riska novēršanai, piemēram, 2023. gada decembrī pieņēma darbā psihiatru un medicīniskais dienests sistemātiskāk sekoja līdzi slimības atvaļinājumam, sniedza psiholoģisko atbalstu un konsultācijas gan personālam, gan vadītājiem, īstenoja informētības veicināšanas pasākumus un izveidoja pirmās palīdzības sniedzēju tīklu garīgās veselības jomā; uzsver, ka vadītājiem ir jānodrošina taisnīgs uzdevumu sadalījums un jāīsteno norādījumi un elastīgs darba režīms; aicina EĀDD īstenot proaktīvu pieeju, lai novērstu ilgtermiņa slimības un izdegšanu, par prioritāti nosakot darbinieku garīgo labklājību, izmantojot efektīvus atbalsta pasākumus;

49.pieņem zināšanai, ka budžeta ierobežojumu dēļ tika samazināts nodarbināto praktikantu skaits; aicina EĀDD sniegt informāciju par praktikantu darba apstākļiem un atalgojumu galvenajā mītnē un delegācijās;

50.norāda, ka 2023. gadā EĀDD uzlaboja savu ētikas satvaru, izdodot jaunus norādījumus aizliegt vai ierobežot komandējumus, kuru izmaksas daļēji vai pilnībā sedz no ārējiem avotiem nolūkā izvairīties no interešu konflikta riska, nosūtot visiem darbiniekiem atgādinājumu par ētiku; norāda, ka EĀDD pievērsa uzmanību arī īpašu mācību kursu organizēšanai par ētiku, interešu konfliktiem, iekšējo kontroli un krāpšanas apkarošanu, kas paredzēti un pielāgoti dažādām auditorijām EĀDD galvenajā mītnē un delegācijās; turklāt norāda, ka 2022. gadā pieņemtos 16 "profesionālās uzvedības principus" turpināja izplatīt jaunajiem darbiniekiem un plaši popularizēt, it īpaši kursos "Ētika un integritāte" un "Uzmākšanās novēršanas politika"; aicina EĀDD pastāvīgi informēt Parlamentu par jebkādām turpmākām izmaiņām tā ētikas satvarā; aicina EĀDD nodrošināt regulāru obligātu apmācību par ētiku, tostarp MI ētisku izmantošanu, un pārskatatbildību;

51.atzinīgi vērtē to, ka EĀDD 2023. gada oktobrī pieņēma jaunu stratēģiju krāpšanas apkarošanai, kas attiecas uz visiem EĀDD galvenās mītnes un delegāciju darbiniekiem; stratēģija izstrādāta, rūpīgi pārskatot ar krāpšanu saistītos riskus, un to oficiāli apstiprināja OLAF; atzinīgi vērtē to, ka EĀDD veltīja īpašas pūles personāla apmācībai un konsultēšanai, it īpaši ar 2022. gada decembrī izveidotās krāpšanas apkarošanas nodaļas starpniecību; norāda, ka EĀDD darbinieki, kas norīkoti darbā Savienības delegācijās, aktīvi piedalījās vairākos darbsemināros un semināros par informētību par krāpšanu un krāpšanas novēršanu, ka Savienības delegācijā jaunie darbinieki pirms stāšanās amatā sistemātiski saņēma apmācību par minētajiem jautājumiem un ka ar krāpšanas apkarošanu saistītā intraneta lapa tika vēl vairāk pārveidota, lai atvieglotu ziņošanu par iespējamiem krāpšanas gadījumiem un nodrošinātu plašākas iespējas apmācībai par krāpšanas apkarošanu; prasa EĀDD veikt obligātu regulāru apmācību visiem darbiniekiem, lai informētu par krāpšanu un novērstu krāpšanu;

52.norāda, ka EĀDD 2023. gadā nesaņēma nevienu trauksmes celšanas gadījumu; ar gandarījumu norāda, ka 2023. gadā EĀDD sāka izstrādāt īpašu trauksmes cēlēju aizsardzības politiku saskaņā ar jauno krāpšanas apkarošanas stratēģiju; aicina informēt Parlamentu par tās pieņemšanu, kas paredzēta 2025. gadā, un par tās īstenošanu visā dienestā;

53.norāda, ka 2023. gadā EĀDD saņēma piecus apliecinājumus par interešu konfliktiem, kuri tika izskatīti saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem; norāda, ka gadījumā, kas saistīts ar novērtēšanas komitejas locekli iepirkuma procedūrā, pastarpināti deleģētais kredītrīkotājs secināja, ka pastāv potenciāls interešu konflikts, un atbrīvoja darbinieku no novērtēšanas komitejas locekļa pienākumiem;

54.ar bažām norāda, ka OLAF 2023. gadā sāka astoņas izmeklēšanas, kas joprojām turpinās, par iespējamiem pārkāpumiem saistībā ar iepirkuma procedūrām un līgumu, dotāciju nolīgumu īstenošanu vai iespējamiem pārkāpumiem saistībā ar cilvēkresursu jautājumiem; norāda, ka 2023. gadā uzsāktās lietas attiecas uz ierēdņiem, pagaidu darbiniekiem un vietējiem darbiniekiem gan EĀDD galvenajā mītnē, gan delegācijās; aicina pastāvīgi informēt Parlamentu par turpmākajiem pasākumiem saistībā ar minētajām izmeklēšanām; norāda, ka astoņas vecākas lietas, kurās bija iesaistīti bijušie un esošie darbinieki, tika slēgtas, un piecos gadījumos tika sniegti ieteikumi veikt turpmākus pasākumus; norāda, ka EĀDD regulāri sazinās ar OLAF ar tā krāpšanas apkarošanas vienības starpniecību un nodrošina OLAF ieteikumu savlaicīgu izpildi; prasa informēt Parlamentu par ieteikumu īstenošanu;

55.norāda, ka 2023. gadā EĀDD izskatīja desmit Ombuda pieprasījumus, no kuriem deviņi bija saistīti ar administratīvajām lietām un viens — ar pieprasījumu par piekļuvi dokumentiem; norāda, ka Ombuds nekonstatēja administratīvas kļūmes vai daļējas administratīvas kļūmes un nesniedza nekādus ieteikumus EĀDD;

56.pieņem zināšanai visas darbības, kas veiktas, lai palielinātu informētību par ārējām darbībām; atgādina Parlamenta prasību pieņemt patstāvīgus īstenošanas noteikumus par ārējām darbībām un uzdevumiem, lai aizsargātu Savienības tēlu un reputāciju, jo īpaši delegāciju vadītāju gadījumā;

57.norāda, ka Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Augstajam pārstāvim kā Komisijas priekšsēdētājas vietniekam ir saistoši Pārredzamības reģistra noteikumi; uzsver — lai gan EĀDD nav iestāde Līguma par Eiropas Savienību 13. panta nozīmē un tam Savienības tiesību aktos nav paredzēta tieša loma, tam tomēr ir būtiska nozīme Savienības tiesību aktos attiecībā uz lēmumiem par sankcijām un sarunām par starptautiskajiem tirdzniecības nolīgumiem, kuriem ir ievērojama regulatīva ietekme; norāda, ka būtu ļoti svarīgi, lai EĀDD pieņemtu pārredzamības pasākumus un paziņotu par tiem Pārredzamības reģistra valdei un pievienotos reģistram; aicina EĀDD publicēt informāciju par visām sanāksmēm ar visu veidu lobēšanas organizācijām, tai skaitā par sanāksmēm ar Savienības delegāciju vadītājiem, pārredzamības uzlabošanas nolūkā; aicina informēt Parlamentu par visām jaunajām EĀDD iniciatīvām pārredzamības uzlabošanai; atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi vēl vairāk stiprināt Savienības demokrātisko kontroli un ievērot augstus pārskatatbildības un pārredzamības standartus, sadarbojoties ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām; aicina Savienības delegācijas nodrošināt, ka Savienības līdzekļi, kas piešķirti pilsoniskās sabiedrības organizācijām un sociālajiem partneriem trešās valstīs, tiek izmantoti saskaņā ar Savienības vērtībām, politiku un finanšu noteikumiem;

58.mudina EĀDD pievienoties ES Pārredzamības reģistram, lai saskaņotu savu praksi ar Parlamentu un Komisiju, nodrošinot lobēšanas darbību un finansiālo interešu pilnīgu atklāšanu saistībā ar aizsardzību un diplomātiskiem jautājumiem;

59.norāda, ka izdevumi IT projektiem, aprīkojumam un kiberdrošībai pieauga no 19,7 miljoniem EUR 2022. gadā līdz 29,9 miljoniem EUR 2023. gadā, kas atbilst 52 % pieaugumam; norāda, ka 2023. gadā EĀDD uzsāka svarīgus digitalizācijas projektus, piemēram, sadarbības platformu "HIVE" visiem lietotājiem galvenajā mītnē un delegācijās, un ieviesa savu korporatīvo klasificēto sakaru un informācijas sistēmu (EC3IS) EĀDD galvenajā mītnē, pirms tā pakāpeniski tiks ieviesta sensitīvās delegācijās un savienota ar attiecīgajām Komisijas un Padomes sistēmām;

60.norāda, ka 2023. gadā EĀDD sāka mitināt un kontrolēt MI vidi, kas ļautu ieviest pilnīgu MI pārvaldības modeli; norāda, ka šis tehniskais posms radīja pamatu tam, lai 2024. gadā tiktu pieņemtas pamatnostādnes par ģeneratīva MI izmantošanu un MI stratēģija, kā arī koncepcijas pierādījumu izmantošanai; prasa informēt Parlamentu par MI stratēģijas izstrādāšanu;

61.norāda, ka, īstenojot 2022. gadā pieņemto Stratēģisko kompasu drošībai un aizsardzībai, EĀDD bija iesaistīts svarīgu politikas dokumentu un instrumentu kopumu pieņemšanā, kas cita starpā saistīti ar kiberaizsardzību, kiberdiplomātiju, hibrīddraudiem, ārvalstu iejaukšanos un manipulāciju ar informāciju; norāda, ka EĀDD iekšēji turpināja uzlabot savas kiberdrošības spējas, pieņemot darbā specializētus darbiniekus, un nodrošināt kiberizpratnes veicināšanas pasākumus dažādām auditorijām, tai skaitā drošības pārvaldības komandai, delegāciju locekļiem, jaunpienācējiem un vadītājiem; prasa EĀDD nodrošināt regulāru obligātu kiberdrošības apmācību visiem darbiniekiem; tāpat aicina palielināt Savienības atbalstu Moldovai dezinformācijas, hibrīddraudu un kiberuzbrukumu apkarošanā; aicina Savienības delegāciju Moldovā pastiprināt centienus, lai veicinātu proaktīvāku un efektīvāku komunikācijas stratēģiju attiecībā uz Eiropas perspektīvu, tostarp saziņu krievu valodā;

62.atzinīgi vērtē ES partnerības misijas Moldovā (EUPM Moldova) izveidi; uzsver EUPM Moldova būtisko nozīmi un aicina ES un tās dalībvalstis pagarināt misijas pilnvaras pēc 2025. gada maija, vienlaikus palielinot resursus misijas efektivitātes uzlabošanai;

63.ar bažām norāda, ka 2023. gadā EĀDD, izmantojot drošības incidentu un notikumu uzraudzības sistēmu (SIEM), ir reģistrējis vairāk nekā 29 623 kiberziņojumus, no kuriem 92 incidenti tika apstiprināti kā kiberuzbrukumi; norāda, ka četri kiberuzbrukumi ietekmēja EĀDD operācijas un tikai vienam bija būtiskas sekas; brīdina, ka EĀDD, ļoti iespējams, ir mērķis dalībniekiem, kuriem ir pienācīgi resursi, tostarp tiem, kurus sponsorē ārvalstis un kuri cenšas sagraut Savienības iestādes; norāda, ka EĀDD Drošības operāciju centram (SOC) ir būtiska nozīme reāllaika draudu uzraudzībā un sistēmas ievainojamību apzināšanā; prasa EĀDD arī turpmāk apsvērt lietotāju kiberdisciplīnas un kiberdrošības izpratnes nepieciešamību kā galvenos elementus savā kiberdrošības sistēmā; uzsver, ka ir svarīgi, lai EĀDD turpinātu piešķirt prioritāti kiberdrošībai un hibrīddraudu mazināšanai, vienlaikus cieši sadarbojoties ar citām Savienības iestādēm un dalībvalstīm, lai identificētu un apkarotu šādus apdraudējumus;

64.norāda, ka EĀDD 2023. gadā veica turpmākus pasākumus saistībā ar vienu Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja pieprasījumu pēc kāda darbinieka lūguma par viņa/viņas personas datu publicēšanu ES tiešsaistes direktorijā; norāda, ka lieta, kas tiek izskatīta kopš 2018. gada, tika izskatīta 2023. gadā un slēgta 2024. gadā, un tās iznākums EĀDD bija pozitīvs; ņem vērā izpratnes veicināšanas pasākumus un norādījumus, ko EĀDD izdevis, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus datu aizsardzības jomā visā tā tīklā, it īpaši kopīgo rokasgrāmatu par trešo personu MI rīku izmantošanu no datu aizsardzības un kiberdrošības divkāršās perspektīvas;

65.norāda, ka 2023. gadā EĀDD prioritāte joprojām bija cīņa pret FIMI; atzinīgi vērtē to, ka Eiropadome 2023. gada decembrī apstiprināja FIMI rīkkopu, pamatojoties uz tādiem pīlāriem kā situācijas apzināšanās, noturības veidošana, traucējumi un diplomātiska reakcija; norāda, ka 2023. gadā EĀDD palielināja savas analītiskās spējas vākt FIMI pierādījumus un veidot atbildes reakciju uz arvien pieaugošo incidentu un draudu skaitu, it īpaši gatavojoties 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām; norāda, ka EĀDD ir arī uzsācis jaunus pamatprojektus, kuru mērķis ir palielināt informētību un apkarot Krievijas dezinformāciju, piemēram, iniciatīvu EUvsDisinfo, kas 2023. gadā sasniedza aptuveni 20,3 miljonus cilvēku, un izveidot ilgtspējīgas partnerības FIMI apkarošanai visā pasaulē; aicina EĀDD kopā ar Komisiju atvēlēt pietiekamus resursus efektīvai cīņai pret FIMI; atbalsta solīto “Eiropas demokrātijas vairoga” izveidi, lai atklātu, izsekotu un dzēstu maldinošu tiešsaistes saturu, tādējādi stiprinot Savienības spēju cīnīties pret FIMI un palielinot atbalstu demokrātijas aizsardzībai trešās valstīs, jo īpaši Savienības kaimiņvalstīs; aicina EĀDD un Savienības delegācijas trešās valstīs vēl vairāk stiprināt savas attiecīgās spējas cīņā pret dezinformāciju un propagandu, kas saistīta ar ES KĀDP un; aicina EĀDD pastiprināt centienus, lai dotu iespēju iedzīvotājiem no visas Savienības cīnīties pret ārvalstu īstenotu informācijas manipulāciju un iejaukšanos;

66.norāda, ka 2023. gadā budžeta pozīcija 3003 attiecībā uz ēkām un saistītajām izmaksām tika palielināta par 19 miljoniem EUR, taču svarīgi uzturēšanas darbi tomēr tika atlikti; pauž dziļas bažas par to, ka uzturēšanas un drošības vajadzību uzkrāšanās rada ievērojamas problēmas EĀDD attiecībā uz to, kā droši un efektīvi pārvaldīt delegāciju tīklu un pildīt rūpības pienākumu attiecībā uz delegācijās norīkotajiem darbiniekiem; prasa EĀDD izstrādāt daudzgadu ārkārtas rīcības plānus ēku uzturēšanai un drošībai;

67.norāda, ka EĀDD aizņem un pārvalda nekustamo īpašumu, kura platība ir aptuveni 87 618 m2 EĀDD galvenajā mītnē un 379 300 m2 visā pasaulē ar 174 biroju ēkām un 152 vēstnieku rezidencēm; norāda, ka 2023. gadā EĀDD iesniedza budžeta lēmējinstitūcijai darba dokumentu, kurā izklāstīta tā iegādes politika, kas pašlaik ir 22 % no biroju ēkām un 20 % no vēstnieku rezidencēm, tādējādi panākot vislabāko cenas un vērtības attiecību;

68.norāda, ka 2023. gada aprīļa dokuments par nekustamā īpašuma iegādes politiku Savienības delegācijām un darba dokuments par EĀDD nekustamā īpašuma politiku 2024. gadam ir izstrādāti ar mērķi ir panākt Savienības budžetam visizdevīgāko ilgtermiņa risinājumu; uzsver, ka nevienā no šiem dokumentiem nav iekļautas idejas par delegāciju skaita samazināšanu vai reģionālo centru izveidi; mudina EĀDD informēt Parlamentu par jebkādām iespējamām turpmākām norisēm šajā virzienā;

69.aicina EĀDD saglabāt savu svarīgo delegāciju tīklu visā pasaulē ar pietiekamu darbinieku skaitu, lai uzlabotu tā spēju sazināties ar trešām valstīm;

70.ar bažām norāda, ka šādu budžeta ierobežojumu dēļ varētu tikt slēgts pārmērīgi liels skaits Savienības vēstniecību un uz vēlāku laiku atlikta drošības iekārtu uzstādīšana vairākās Savienības delegācijās, apgrūtinot EĀDD spēju īstenot savas pilnvaras un aizsargāt ES vērtības un pienācīgi nodrošināt pienākumu rūpēties par visiem delegāciju darbiniekiem; mudina dalībvalstis pietiekami finansēt EĀDD un Komisiju, lai nodrošinātu, ka Savienība nemainīgi saglabā savu delegāciju tīklu, tādējādi apliecinot savu globālo iesaisti;

71.norāda, ka EĀDD kopš 2020. gada izstrādā savu biroju pārvaldības politiku ar mērķi pāriet uz sadarbīgu un elastīgu biroju pārvaldības modeli gan EĀDD galvenajā mītnē, gan arī delegācijās; norāda, ka EĀDD ir uzsācis Šūmaņa ēkas kompleksa renovāciju, sākot ar 6. un 7. stāvu, nolūkā panākt biroja telpu efektīvāku izmantošanu; turklāt norāda, ka EĀDD krīzes reaģēšanas centra izveide Schuman ēkā tika pabeigta 2023. gadā; norāda, ka sešu delegāciju jaunajās telpās tika īstenota sadarbības telpu koncepcija;

72.atzinīgi vērtē EĀDD centienus nodrošināt, ka tā ēkas ir pieejamas personām ar invaliditāti un ierobežotu mobilitāti; norāda, ka Belmonta ēka Briselē jau atbilst juridiskajām prasībām attiecībā uz ēkām bez šķēršļiem un ka NEO ēku kompleksa renovācijā ir ņemtas vērā arī lietotāju ar invaliditāti un ierobežotām pārvietošanās spējām vajadzības; atzinīgi vērtē to, ka attiecībā uz delegācijām EĀDD atlases procedūrās kā galvenais atlases kritērijs jaunām biroju ēkām ir paredzēta būvniecība bez šķēršļiem;

73.atzinīgi vērtē to, ka 2023. gadā EĀDD turpināja īstenot vides vadības un audita sistēmu (EMAS/EMS), it īpaši izveidojot Vides vadības komiteju un pieņemot vides politiku un attiecīgu komunikācijas stratēģiju, kurā uzsvērta EĀDD apņemšanās nodrošināt vides ilgtspēju nekustamā īpašuma pārvaldībā; norāda, ka EMAS koordinācijas komiteja 2023. gadā strādāja pie jauniem mērķiem, proti, līdz 2030. gadam vēl vairāk samazināt savu oglekļa pēdu; norāda, ka apstiprinātie pasākumi ietver dabasgāzes izmantošanas samazināšanu par 35 %, papīra, ūdens un atkritumu ražošanas izmantošanas samazināšanu uz pusi, tuvsatiksmes un vidēja attāluma lidojumu īpatsvara palielināšanu komandējumiem ekonomiskajā klasē un zaļā publiskā iepirkuma labāku izmantošanu;

74.atzinīgi vērtē to, ka EĀDD ir sācis jaunajos nolīgumos par kopīgu atrašanās vietu ieviest ilgtspējas klauzulas, kas ietver gan obligātas darbības, gan brīvprātīgu praksi; norāda, ka attiecībā uz spēkā jau esošajiem nolīgumiem par kopīgas atrašanās vietu tā vietā, lai iekļautu skaidras vides ilgtspējas klauzulas, šādos nolīgumos kā visaptverošs princips ir minēts, ka visi kopīgā atrašanās vietā mitinātie partneri ievēro procedūras un praksi, kas piemērojama Savienības biroju telpu vietējā kontekstā;

75.norāda, ka 2023. gadā EĀDD turpināja darbu pie videi nekaitīgākas svārstsatismes un ilgtspējīgākas darbinieku pārvietošanās politikas īstenošanas, kā rezultātā 2024. gadā tika pieņemti svarīgi pasākumi, piemēram, sabiedriskā transporta abonementa izdevumu atmaksāšanas likmes palielināšana līdz 90 % visiem darbiniekiem, kas atsakās no autostāvvietas izmantošanas, un noteikts mērķis panākt, lai vismaz 60 % no komandējumu laikā ar lidmašīnu nobrauktajiem kilometriem ietilptu ekonomiskās klases kategorijā;

76.uzsver spēcīgas politiskās iesaistes, divpusējas ietekmes, publiskās un kultūras diplomātijas nozīmi Savienības vērtību veicināšanā un dezinformācijas apkarošanā; uzsver nepieciešamību attīstīt stabilu un noturīgu ārējo dienestu ar skaidru politisko vadību, lai risinātu pašreizējās problēmas un nodrošinātu Savienības ārpolitikas saskaņotību; aicina Savienības delegācijas stiprināt atbalstu patiesiem demokrātiskiem dalībniekiem un pilsoniskajai sabiedrībai Rietumbalkānos, kā arī stingri un publiski nosodīt neliberālu un nedemokrātisku dalībnieku darbības, kas ir pretrunā Savienības interesēm, un nodrošināt, ka IPA III finansējuma īstenošana atbilst Savienības mērķiem; aicina Savienības delegācijas reģionā piemērot uzticamāku un vairāk uz nopelniem balstītu pieeju, kuras pamatā ir Kopenhāgenas kritēriji, jo īpaši attiecībā uz tiesiskumu, demokrātiju un cilvēktiesību aizsardzību, sevišķi ņemot vērā dažu Rietumbalkānu valstu ierobežoto progresu;

77.atzinīgi vērtē EĀDD lielisko sadarbību ar tādām struktūrām kā OLAF, EPPO, Revīzijas palāta un EDAU, kas atspoguļojas regulārās sanāksmēs un informācijas apmaiņā; norāda, ka 2024.  ada jūnijā tika noslēgta īpaša darba kārtība; tomēr aicina EĀDD institucionalizēt strukturētu sadarbību ar šīm struktūrām, nodrošinot sistemātiskus krāpšanas atklāšanas mehānismus Savienības ārējās darbības finansējumam, jo īpaši augsta riska konfliktu zonās un nestabilās valstīs;

78.norāda, ka 2023. gadā Parlaments, Padome un EĀDD turpināja tehniskās diskusijas par to, lai aizstātu 2002. gada institucionālo nolīgumu starp Parlamentu un Padomi kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā; pauž nožēlu par to, ka 2023. gadā notika viena tehniskā sanāksme, pēc kuras Padome nespēja panākt vienošanos par ierosinātajiem kompromisa risinājumiem;

79.norāda, ka 2023. gadā EĀDD sāka sarunu procesu par darba vienošanos ar Eiropas Prokuratūru, kas tika parakstīta 2024. gadā; norāda, ka darba vienošanās paredz ņemt vērā EĀDD darbības īpašo kontekstu, liekot uzsvaru uz informācijas aizsardzību, informācijas konfidencialitāti un darbinieku imunitātes aizsardzību;

80.norāda, ka savā 2023. gada budžetā EĀDD ir atvēlējis 990,5 miljonus EUR izmēģinājuma projektam par Eiropas Diplomātijas akadēmijas izveidi, kurā 50 jaunākie diplomāti no dalībvalstīm un Savienības iestādēm tiek apmācīti par Savienības ārpolitiku un drošības politiku ar mērķi izveidot patiesu Eiropas diplomātisko korpusu Savienības ārpolitikas un ārējo interešu veicināšanai; atbalsta šo iniciatīvu kā soli ceļā uz saliedēta un labi apmācīta Eiropas diplomātiskā korpusa izveidi, kas var efektīvi pārstāvēt un aizstāvēt Savienības vērtības un intereses pasaules mērogā; uzsver, ka ir jāuzlabo Eiropas Diplomātijas akadēmijas pamanāmība visās dalībvalstīs un jāstiprina tās loma un spējas;

81.atzinīgi vērtē to, ka EĀDD 2023. gadā paplašināja sadarbību ar Eiropas Ombudu nolūkā uzlabot savu darbinieku informētību par labas pārvaldības principiem; norāda, ka jaunais sadarbības līmenis ietver aicinājumu Eiropas Ombuda birojam iepazīstināt ar savu darbu EĀDD semināros, kas tiek rīkoti pirms darbinieku norīkošanas, un EĀDD ikgadējos darbinieku semināros;

82.norāda, ka EĀDD budžeta piešķīrums ir 22,2 miljoni EUR, kas sadalīts pa dažādām budžeta pozīcijām, kuras aptver publikācijas, pasākumus, stratēģisko komunikāciju, informēšanas pasākumus un presi; atzinīgi vērtē to, ka demokrātijas un tiesiskuma aizstāvēšana joprojām ir EĀDD prioritāte, arī vēršoties pret ārvalstu manipulācijām ar informāciju un iejaukšanos, izmantojot pastiprinātu politiku un instrumentus;

83.norāda uz reliģijas brīvības pārkāpumu skaita pieaugumu visā pasaulē; aicina EĀDD, ņemot to vērā, pienācīgi aprīkot savus darbiniekus valstīs, kurās nav reliģijas brīvības vai kurās reliģijas brīvība ir pakļauta spiedienam (tostarp izmantojot apmācības kursus); lai sāktu diskusijas par šo jautājumu ar attiecīgajām iestādēm visos līmeņos valstīs, kurās tiek pārkāpta reliģijas brīvība; un padarīt to par vienu no galvenajiem ārējās darbības virzieniem;

84.norāda, ka EĀDD komunikācijas pasākumu ietvaros uzrunā plašu sabiedrību, rīkojot publiskus pasākumus, atvērto durvju dienas un uzņemot apmeklētāju grupas; norāda, ka 2023. gadā EĀDD dažādos kanālos sāka vairākas tematiskas komunikācijas kampaņas par atbalstu Ukrainai, Krievijas agresijas kara pret Ukrainu sekām un Savienības vērtību ievērošanu; atzinīgi vērtē to, ka Ukraina joprojām ir EĀDD galvenā prioritāte; norāda, ka 2023. gadā EĀDD konsolidēja savu klātbūtni sociālajos medijos un palielināja sekotāju skaitu par 41,5 % LinkedIn, par 13,8 % Instagram, par 5,4 % Twitter un par 4,7 % Facebook; mudina EĀDD uzlabot saziņu ar trešo valstu pilsoņiem par Savienības politiku un pastiprināt koordinācijas centienus, kuru mērķis ir palielināt Savienības finansēto projektu pamanāmību, jo īpaši kandidātvalstīs, lai vērstos pret ļaunprātīgu dalībnieku mēģinājumiem graut Savienības centienus;

85.atzinīgi vērtē EĀDD iesaistīšanos Parlamenta iestāžu komunikācijas kampaņā saistībā ar 2024. gada Eiropas vēlēšanām, it īpaši informācijas kampaņā, kas vērsta uz 25–30 miljoniem Eiropas pilsoņu, kuri dzīvo trešās valstīs, par iespējamiem balsošanas veidiem Eiropas vēlēšanās, it īpaši izmantojot delegāciju tīklu; norāda, ka šī kampaņa sasniedza 11 miljonus adresātu, izmantojot 26 video kampaņas un vairāk nekā 2000 ierakstu sociālajos medijos;

86.uzsver EĀDD ieguldījumu Savienības visaptverošajos centienos apliecināt nelokāmu atbalstu Ukrainai ar tādām iniciatīvām kā kampaņa “#StandWithUkraine” un mērķtiecīgi komunikācijas projekti, piemēram, “Faces of Ukraine”, “Art vs War” un “Share Your Light”;

87.atkārtoti mudina Savienības delegācijas palīdzēt vietējiem dalībniekiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un sociālajiem partneriem trešās valstīs un sadarboties ar tiem, lai stimulētu sociālo dialogu un dialogu par tiesiskumu, pamattiesībām un cīņu pret korupciju; norāda, ka 2023. gadā saskaņā ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām paredzēto tematisko programmu, pamatojoties uz kuru tiek noslēgtas Savienības partnerības ar atbildīgām un pārredzamām organizācijām, 50 miljoni EUR tika piešķirti Savienības sistēmai, kas nodrošinātu pilsoniskajai sabiedrībai labvēlīgu vidi un kas uzrauga un veicina pilsonisko telpu 86 partnervalstīs.