1.atzinīgi vērtē Eiropas Revīzijas palātas pozitīvo atzinumu par EPPO 2023. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatu ticamību un pakārtoto ieņēmumu un maksājumu likumību un pareizību;

2.atgādina par Parlamenta stingro atbalstu EPPO izveidei; atzīst, ka EPPO ir neatkarīga Savienības struktūra; uzsver EPPO lielo nozīmi Savienības finanšu interešu aizsardzībā un to, ka tā ir būtisks komponents Savienības krāpšanas apkarošanas arhitektūrā un plašākā Savienības sistēmā, kuras pamatā ir resursu integritāte, pārskatatbildība un finanšu pareiza pārvaldība; atzinīgi vērtē EPPO darbu saistībā ar izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un tiesiskuma nodrošināšanu attiecībā uz noziegumiem, kas skar Savienības budžetu, piemēram, krāpšanu, korupciju un pārrobežu krāpšanu PVN jomā;

3.uzsver, ka ir ļoti svarīgi nekavējoties piešķirt nepieciešamos resursus, lai nodrošinātu, ka tiek laikus pabeigta notiekošā izmeklēšana par Covid-19 vakcīnas iegādi Savienībā, jo īpaši ņemot vērā būtiskās sabiedrības intereses šajā jautājumā, kā arī to, ka izmeklēšana jau tika sākta 2022. gadā un līdz šim brīdim lēmums nav publiski paziņots;

4.norāda, ka pēc EPPO finansiālās autonomijas iegūšanas 2021. gada jūnijā ir iespējams salīdzināt tikai divu pēdējo gadu EPPO budžeta un darbības rādītājus par periodu no 2022. līdz 2023. gadam; norāda, ka šajā kontekstā ar EPPO darbībām saistīto budžeta pieaugumu joprojām ir ļoti grūti aplēst, ņemot vērā to, ka EPPO ir izveidota nesen, kā arī ņemot vērā EPPO unikālās iezīmes un tās pamatdarbības, neprognozējamo atklāto krāpšanas gadījumu līmeni, tās lietu lielo daudzveidību, rīcības brīvības trūkumu attiecībā uz kriminālvajāšanu un tās paļaušanos uz valstu tiesu sistēmu resursiem un procesuālajiem ierobežojumiem, noteiktas korelācijas trūkumu starp izmeklēšanu skaitu un izmaksām un aizsargājamo Savienības finanšu interešu apmēru; norāda arī, ka ir grūti aplēst ar Atveseļošanas un noturības mehānismu (ANM) saistīto lietu noslodzes izdevumu prognozi, ņemot vērā bezprecedenta īstenošanas veidu un milzīgo resursu apjomu;

5.norāda, ka kopējais galīgais budžets, kas tika piešķirts EPPO 2023. gadam, bija 65,9 miljoni EUR, kas ir ievērojams pieaugums (par 14,7 %) salīdzinājumā ar 51,2 miljoniem EUR, kas tika piešķirti 2022. gadā, savukārt 2021. gada budžets (26,2 miljoni EUR) attiecās uz laikposmu pirms EPPO finansiālās autonomijas; konstatē, ka EPPO budžetā ir iekļauts finansējuma palielinājums 500 000 EUR apmērā, ko budžeta lēmējinstitūcija pēc EPPO pieprasījuma piešķīra 2023. gada jūnijā (pieprasījumā bija iekļauti arī cilvēkresursi, kas saistīti ar EPPO drošības spēju būtisku uzlabošanu, kā rezultātā tika piešķirtas astoņas papildu štata vietas); atzinīgi vērtē to, ka 2023. gadā finansējums netika atgriezts salīdzinājumā ar 10 % (5,9 miljoni EUR) no sākotnējā budžeta 2022. gadā un 21 % (9,5 miljoni EUR) 2021. gadā; atkārtoti uzsver, ka EPPO ir jāpiešķir pietiekami resursi, lai tā varētu pienācīgi īstenot savas pilnvaras;

6.atzinīgi vērtē pieaugošo budžeta izpildes līmeni, kas 2023. gadā bija 99,6 % (salīdzinājumā ar 98,1 % 2022. gadā un 97,4 % 2021. gadā); atzinīgi vērtē to, ka 2023. gadā ir pieaudzis kopējais maksājumu izpildes līmenis, sasniedzot 85,3 % (salīdzinājumā ar 76,6 % un 71 % 2022. un 2021. gadā), savukārt vidējais maksājumu izpildes laiks samazinājās līdz 17 dienām, salīdzinot ar 23,8 dienām 2022. gadā un 21,0 dienu 2021. gadā); norāda, ka elektronisko rēķinu sagatavošanas modulis (e–rēķini) tika ieviests 2023. gada jūnijā, un tas palīdzēs vēl vairāk samazināt administratīvo slogu, samaksas laiku un kopējās apstrādes izmaksas; mudina vēl vairāk pilnveidot darbības procesus, lai maksimāli palielinātu efektivitāti;

7.apzinās, ka, tā kā budžeta piešķīrumu pieprasījumi tika izpildīti tikai daļēji, EPPO koncentrēja savus finanšu resursus uz papildu EDP iesaisti, kam ir ietekme uz EPPO spēju virzīt arvien lielāku skaitu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, uz vajadzību uzlabot organizācijas drošības situāciju, kā arī uz tās lietu pārvaldības sistēmas (LPS) uzturēšanu, un tas varēja negatīvi ietekmēt pārrobežu izmeklēšanu pārvaldību; uzsver, cik svarīgi ir piešķirt EPPO papildu finansējumu un stiprināt tās personāla komplektēšanu, lai tā varētu efektīvi apkarot organizēto noziedzību, aizsargāt Savienības finanšu intereses un atbalstīt tiesiskumu, kas ir galvenās Savienības prioritātes; aicina nākamajā daudzgadu finanšu shēmā (DFS) mērķtiecīgi palielināt finansējumu, lai nodrošinātu, ka tā var turpināt pildīt savus mērķus un saistības;

8.apzinās, ka pēc finansiālās autonomijas ieviešanas 2021. gada jūnijā EPPO ir noteikusi darbības izdevumu prioritāti attiecībā uz izmeklēšanu, apsūdzības izvirzīšanu un drošības pasākumiem, un ka tas ir ierobežojis ar darbību nesaistītos izdevumus tā, lai tajos iekļautu tikai pamatlīmeņa atbalsta pakalpojumus; norāda, ka šajā kontekstā darbības izdevumu pozīcijām (3. sadaļa) kopā tika piešķirti 28 312 075 EUR, kas ir 43 % no EPPO galīgā 2023. gada budžeta (salīdzinājumā ar 21 047 346 EUR, kas bija 41 % no 2022. gada budžeta); norāda, ka šo darbību izmaksu pieauguma galvenie iemesli bija EDP atalgojums (51 % no operatīvo darbību izmaksām salīdzinājumā ar 42 % 2022. gadā), kam sekoja operatīvās IKT darbības, piemēram, EPPO LPS uzturēšana un attīstība (19 % salīdzinājumā ar 28 % 2022. gadā), kā arī lingvistiskie pakalpojumi (ar rakstisko un mutisko tulkošanu saistītās darbības) (14 %, tāpat kā 2022. gadā);

9.norāda, ka EDP atalgojums sasniedza 14,5 miljonus EUR (salīdzinājumā ar 8,7 miljoniem EUR 2022. gadā) un ka tas veido galvenos darbības izdevumus, jo iesaistīto EDP skaits 2023. gadā pieauga; atzinīgi vērtē Polijas un Zviedrijas pievienošanos EPPO, par ko tika paziņots 2024. gadā; norāda, ka minētais neietekmēja 2023. gada izdevumus un 2024. gada budžetu skar tikai nedaudz, ņemot vērā divu Eiropas prokuroru, kā arī dažu EDP vēlīno un pakāpenisko iesaisti; apzinās, ka pamatotāku izmaksu aplēsi nebūs iespējams sagatavot ātrāk kā 2025. gadā; atzinīgi vērtē to, ka programmā ir iekļauts jaunās Īrijas valdības mērķis pievienoties EPPO; aicina Ungārijas valdību kā vienīgo dalībvalsti, kas — neraugoties uz to, ka nav nekādu juridisku vai konstitucionālu šķēršļu, — vēl nav pievienojusies EPPO, nekavējoties pievienoties tai;

10.norāda, ka 2023. gadā turpināja palielināties misiju un operatīvo sanāksmju izmaksas (misiju izmaksas 2023. gadā bija 1 175 000 EUR, bet 2022. gadā — 980 000 EUR; operatīvo sanāksmju izmaksas 2023. gadā bija 659 752 EUR salīdzinājumā ar 170 000 EUR 2022. gadā) atbilstoši izmeklēšanas intensitātes līmeņa pieaugumam;

11.apzinās, ka paredzams, ka rakstiskās tulkošanas pakalpojumu izmaksas palielināsies vēl vairāk, ņemot vērā pieaugošo EPPO lietu skaitu, un atzīst, ka rakstiskajai tulkošanai ir vajadzīgi papildu resursi; atzinīgi vērtē gan iekšējās vadlīnijas, kas izstrādātas par tulkošanas pakalpojumu izmantošanu, lai pastiprinātu izmaksu kontroli un iekļautu ieteikumu izmantot mašīntulkošanas pakalpojumus, kad vien iespējams, gan arī valsts pakalpojumu sniedzēju piesaisti, ciktāl to pieļauj spēkā esošā regula, lai risinātu šo problēma; šajā sakarībā konstatē, ka, lai gan Regulas (ES) 2017/1939 107. pantā ir paredzēts, ka EPPO administratīvajai darbībai vajadzīgos tulkošanas pakalpojumus centrālajā līmenī nodrošina Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs, tas arī paredz atšķirīgu operatīvo un steidzamo jautājumu risināšanu un pilnvaro EDP lemt par kārtību, kādā notiek tulkošana izmeklēšanu nolūkā saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem;

12.norāda, ka 2023. gadā EPPO parakstīja 234 konkrētos līgumus saskaņā ar spēkā esošajiem pamatlīgumiem par kopējo summu vairāk nekā 11 miljoni EUR, ievērojami palielinot EPPO pamatlīgumu izmantošanu (82 konkrētie līgumi par summu, kas pārsniedz 6,5 miljonus EUR) lielā mērā sakarā ar to, ka EPPO pamatlīgums tika izmantots pakalpojumu nodrošināšanai informācijas sistēmu jomā; norāda, ka tikai viena līguma slēgšanas tiesības, kas attiecas uz EPPO LPS, tika piešķirtas sarunu procedūrā, ārkārtējas steidzamības dēļ iepriekš nepublicējot paziņojumu par līgumu;

13.konstatē, ka no iepriekšējā — 2022. gada — budžeta pārnestās apropriācijas sasniedza 10 969 680 EUR (24,4 % no EPPO 2022. gada galīgā budžeta), un no šīs summas tika izlietoti 84,8 % (9 307 392 EUR) un atcelti 15,2 % (salīdzinājumā ar 21,4 % 2022. gadā), un norāda, ka prognozes liecina par vēl vienas maksājumu apropriācijas pārnešanu 2024. gadā līdz mērķuzdevumu izpildei (no 2023. gada uz 2024. gadu pārnestā summa bija 9 392 989 EUR); apzinās, ka daļēja atcelšana ir EPPO administratīvās prakses pakāpeniskas izstrādes sekas pēc 2021. gadā panāktās finansiālās autonomijas; norāda, ka pārnestās apropriācijas, kas atceltas apstiprinātajā 2022. un 2023. gada budžetā, nevarēja izmantot ne esošiem, ne arī jauniem līgumiem, kā arī tās nevarēja sinhronizēt ar gada pārskata principu, savukārt tādu attiecīgo izdevumu plānošana, kas galvenokārt bija saistīti ar rakstisko tulkošanu, sanāksmēm, darba braucieniem un ārējiem darbuzņēmējiem, nevarēja būt precīza, jo trūka vēsturisku datu un rādītāju un organizācija strauji attīstījās; atzinīgi vērtē to, ka EPPO administratīvo spēju pastāvīga stiprināšana pakāpeniski risina šos jautājumus un ka, lai gan EPPO operatīvās darbības rakstura dēļ iepriekš nav iespējams veikt pilnīgas aplēses, sagaidāms, ka atcelto apropriāciju līmenis 2024. gadā samazināsies;

14.norāda, ka 2023. gadā Eiropas galvenā prokurore, pamatojoties uz administratīvā direktora sagatavotu priekšlikumu, pieņēma divus budžeta pārvietojumus un ka par tiem informatīvos nolūkos tika paziņots Kolēģijai, un starp pozīcijām kopējā pārvietotā summa bija 1,2 miljoni EUR;

15.atzīst, ka bija nepieciešama pienācīga budžeta elastība, lai 2023. gadā risinātu tādas neparedzētas darbības vajadzības kā karš Ukrainā, inflācijas spiediens vai citas globālas problēmas, un saprot, ka EPPO izmantoja savus finanšu noteikumus, savlaicīgi pārdalot apropriācijas, izmantojot budžeta grozījumus (vienu jūnijā un vienu novembrī) un budžeta pārvietojumus (vienu septembrī un vienu decembrī);

16.atgādina par savu novērojumu attiecībā uz novecojušo 2017. gada tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskatu, kuru uzskata par tādu, kas vairs neatbilst mērķim, ņemot vērā lielā mērā nepietiekami noteikto darba slodzi; atgādina par savu iepriekšējo rezolūciju, kurā uzsvērts, ka, tā kā netiek veikts budžeta vidusposma pārskats, EPPO ir jāgaida līdz budžeta pieņemšanas procesa pašām beigām, lai gūtu skaidru priekšstatu par to, kādu resursu līmeni tā var īstenot nākamajā gadā, un tas ierobežo EPPO spēju plānot budžeta izpildes sagatavošanas darbības, kā arī risinājumus, kas būtu jādara pieejami, lai panāktu maksimālu elastību organizācijas infrastruktūras izveidei tik inovatīvam projektam kā EPPO; norāda, ka tas jo īpaši ietekmē darbā pieņemšanas procedūru savlaicīgu uzsākšanu, cita starpā kavējot virzību uz visu amata vietu aizpildi un ietekmē EPPO finansējuma apguves spēju;

17.uzskata, ka ir sagaidāms, ka EPPO piešķirtie finanšu resursi un cilvēkresursi būs pietiekami, lai tā varētu efektīvi un sekmīgi pildīt savas pilnvaras un normāli veikt attiecīgās administratīvās procedūras; atkārtoti aicina Komisiju ciešā sadarbībā ar EPPO pārskatīt EPPO budžeta sistēmu, lai rastu piemērotus veidus, kā to atbalstīt darbā; aicina Komisiju piešķirt papildu resursus sakarā ar sarežģītu lietu skaita pieaugumu un uzsver, ka tiem nevajadzētu būt saistītiem ar Regulas (ES) 2017/1939 vai EPPO pilnvaru pārskatīšanu, bet gan ar to, cik svarīga ir cīņa pret organizēto noziedzību un Savienības finanšu interešu aizsardzība nākamajā DFS;

18.uzsver, ka EPPO darbības veicina Savienības finanšu interešu aizsardzību un ka tām ir arī potenciāls atgūt Savienības budžeta summas, kas noziedzīgu darbību dēļ nav izmantotas paredzētajam mērķim; uzskata, ka summas, kas izriet no Eiropas deleģēto prokuroru dalībvalstīs pieņemtajiem arestēšanas un konfiskācijas pasākumiem, pēc to izmaksu atskaitīšanas, kas dalībvalstu iestādēm radušās, īstenojot šos pasākumus, varētu nonākt atpakaļ ES budžetā saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 38. pantu; uzskata, ka iespējamie ieņēmumi no arestēšanas un konfiskācijas pasākumiem būtu jāuzskaita Savienības budžetā kā nepiešķirti ieņēmumi; aicina Komisiju veikt vajadzīgos pasākumus ar attiecīgajām valsts iestādēm, lai šīs summas varētu iekļaut Savienības budžetā;

19.atzīst, ka EPPO nepārprotami veicina Eiropas pievienoto vērtību attiecībā uz koordināciju un sadarbību ar dalībvalstīm, izmeklējot un saucot pie atbildības par noziegumiem, kas vērsti pret Savienības finanšu interesēm, un ka EPPO šajā sakarā ir sasniegusi mērķus, kuri izklāstīti Regulā (ES) 2017/1939; sagaida, ka dalībvalstis izpildīs juridiskos pienākumus un ziņos par visām attiecīgajām lietām EPPO; ar bažām norāda, ka vairākos gadījumos dalībvalstis noziedzīgus nodarījumus, kas skar Savienības finanšu intereses un kas ir EPPO kompetencē, ir pasludinājušas kā savas valsts lietas; norāda, ka vairākās valstīs saistībā ar vairākām lietām ir radušies jautājumi par kompetenču sadalījumu valsts iestāžu un EDP starpā; apzinās, ka saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 25. panta 6. punktu par nesaskaņām attiecībā uz EPPO kompetenci ir jālemj tai pašai valsts tiesu iestādei, kura ir atbildīga par kompetentās struktūras noteikšanu kriminālvajāšanai valsts līmenī; pauž nožēlu par to, ka daudzās iesaistītajās dalībvalstīs spēkā esošās procedūras un valsts iestādes, kurām uzticēti lēmumi šādās lietās par kompetences konfliktiem, nav noteiktas saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939; uzsver, ka gadījumos, kad rodas kompetences konflikti starp EPPO un valsts prokuratūru, valsts iestāde, kuras kompetencē ir lemt par kompetences piešķiršanu, varētu nonākt pie secinājuma, nepieprasot Tiesas prejudiciālu nolēmumu, bet gan pieņemot lēmumu, kas ir saistošs EPPO, un norāda, ka tas ir pretrunā Regulas (ES) 2017/1939 garam, jo tajā noteikts, ka Tiesas kompetencē saskaņā ar LESD 267. pantu ir sniegt prejudiciālu nolēmumu par to, kā interpretēt noteikumu par kompetences konfliktiem starp EPPO un valsts iestādēm; uzskata, ka pašreizējā situācijā trūkst juridiskās skaidrības; mudina visas dalībvalstis ciešāk sadarboties ar EPPO; uzsver, ka EPPO kompetence ir skaidri noteikta Regulas (ES) 2017/1939 22. panta 1. un 2. punktā un 23. pantā un ka visām dalībvalstīm minētā regula ir jāievēro; norāda, ka gadījumos, kad dalībvalstīm ir šaubas par EPPO kompetenci konkrētā lietā, pastāv iespēja iesniegt prejudiciālu jautājumu Tiesai prejudiciāla nolēmuma sniegšanai saskaņā ar LESD 267. pantu un Regulas (ES) 2017/1939 42. panta 2. punkta c) apakšpunktu; mudina Komisiju Regulas (ES) 2017/1939 pārkāpuma gadījumā iesniegt lietu Tiesā; ar bažām atzīmē, ka jautājums par kompetenci var apturēt izmeklēšanu; pauž bažas par iespējamu pierādījumu pazaudēšanu, ja lietas tiek apturētas; aicina Komisiju apkopot informāciju par kompetences konfliktu gadījumiem novērtējuma ziņojumam, kas tiks iesniegts 2026. gadā;

20.atkārtoti norāda, ka pienācīgi jāīsteno Regulas (ES) 2017/1939 91. panta 6. punkts, un uzsver, ka ir jāņem vērā kriminālvajāšanas un izmeklēšanas izdevumu īpatnības, tai skaitā EPPO darbības izdevumu izņēmuma gadījumi, ko reglamentē minētie noteikumi; apzinās, ka 2023. gadā tika parakstīts pirmais finansēšanas nolīgums saskaņā ar izmēģinājuma pamatnolīgumu par to prasību atlīdzināšanu, kas iesniegtas saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 91. panta 6. punktu, lai segtu ārkārtīgi dārgus izmeklēšanas pasākumus, ko valsts līmenī veic EPPO vārdā; atzinīgi vērtē to, ka 2023. gada revīzijas laikā Revīzijas palāta veica attiecīgā maksājuma revīziju un tas tika atzīsts par likumīgu un pareizu;

21.atzinīgi vērtē to, ka 2023. gadā Kolēģija tikās 22 reizes un pieņēma 73 lēmumus, tai skaitā Krāpšanas apkarošanas stratēģiju 2023.–2025. gadam un aizskarošas izturēšanās novēršanas politiku personālam, Kolēģijas locekļiem vai EDP;

22.atzīst, ka EPPO turpināja centienus izveidot sistēmu efektivitātes pieauguma un izmaksu ietaupījuma uzraudzībai, un norāda, ka 2023. gadā tā sāka pārskatīt budžeta un darbību stratēģiskās un operatīvās plānošanas un uzraudzības procesus, kā arī darbā pieņemšanas procesus, lai panāktu ieguvumus gan tempa, gan arī iegūto kompetenču ziņā; norāda, ka kopumā esošās iekšējās kontroles sistēmas ir efektīvas;

23.norāda — lai turpinātu pilnveidot EPPO ticamības apliecināšanas satvaru, tās iekšējais revidents ar operatīvo darbību nesaistītos jautājumos (iekšējās revīzijas dienests — IAS) 2023. gadā uzsāka EPPO ticamības apliecināšanas pamatprincipu ierobežotu pārskatīšanu; uzskata, ka šis pasākums, ko plānots pabeigt 2024. gada laikā, nodrošinās ieteikumus, lai stiprinātu kredītrīkotāja spējas sagatavot ticamu ticamības deklarāciju;

24.atzinīgi vērtē iekšējās revīzijas struktūras (IAC) veikto salīdzinošo novērtēšanu, salīdzinot EPPO izvietotos cilvēkresursus ar citām Savienības struktūrām un valstu prokuratūrām, pamatojoties uz standartizētu pīlāru kopumu, kas ietver administratīvo atbalstu un operatīvās darbības; konstatē, ka 2023. gadā IAC pārbaudīja iekšējās uzraudzības vidi un veica pirmo iekšējo revīziju, analizējot darba vidi un iekšējos kontroles pasākumus EPPO decentralizētajā birojā Sofijā, Bulgārijā;

25.atkārtoti pauž viedokli, ka IAS un IAC būtu jākoordinē savas darbības, lai konsultētu EPPO un palīdzētu tai galveno pamatprocesu izveidē un tās mērķu sasniegšanā;

26.norāda, ka EPPO ir attīstījusi savas iepirkuma spējas, īstenojot savus īpaši virzītus iepirkuma procesus, kas uzsākti 2023. gadā, un pārvalda savus konkrētos līgumus un rīkojumu veidlapas attiecībā uz to spēkā esošo pamatlīgumu īstenošanu, kas noslēgti 2023. gadā; konstatē, ka EPPO vienlaikus turpina izmantot savas iepirkuma spējas, slēdzot pakalpojumu līmeņa nolīgumus ar citām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām un pievienojoties iestāžu līgumiem ar dažādiem tirgus dalībniekiem;

27.ņem vērā, ka administratīvais direktors 2023. gadā pieņēma minimālos standartus (vērtēšanas kritērijus) katram no 17 iekšējās kontroles principiem, kas balstīti uz COSO 2013. gada integrēto kontroles sistēmu un ko EPPO iekšējās kontroles sistēma (IKS) ir noteikusi par EPPO iekšējās kontroles īstenošanai paredzētās sistēmas pamatprincipiem; konstatē, ka no 72 atbilstības kritērijiem 51 kritērijs ir novērtēts kā izpildīts, savukārt 20 atbilstības kritērijiem ir izpildīti daži elementi, bet ir ieteicams turpināt attīstību, un tikai attiecībā uz vienu kritēriju nav konstatēta vērā ņemama izpilde; atzinīgi vērtē to, ka kopš Kolēģija 2021. gada martā pieņēma IKS, pieņemtā sistēma ir sekmīgi īstenota 71 % apmērā, taču, lai pilnvērtīgi īstenotu atlikušos 29 %, ir vajadzīgi papildu centieni;

28.atzinīgi vērtē to, ka 2023. gada 1. martā tika pieņemta atjaunināta EPPO Krāpšanas apkarošanas stratēģija 2023.–2025. gadam, kurā izvirzīti mērķi apkarot krāpšanu visos organizācijas līmeņos saistībā ar īpašu rīcības plānu, kas ir daļa no EPPO iekšējās kontroles vides un tiek regulāri uzraudzīts; atzinīgi vērtē EPPO Krāpšanas apkarošanas stratēģijas rīcības plāna ikgadējo pārskatīšanu, ko veic EPPO iekšējās kontroles darbinieks, kurš par pārskatīšanas rezultātiem ziņo administratīvajam direktoram;

29.ņem vērā, ka saskaņā ar EPPO finanšu noteikumiem EPPO nodrošina pienācīgu finanšu darījumu un iepirkuma procedūru līmeni, izmantojot finanšu darījumu (maksājumu, saistību un atgūšanas rīkojumu) un iepirkuma procedūru ex post kontroli par laikposmu no 2023. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim;

30.konstatē, ka ir pieaudzis to ziņojumu skaits, kas EPPO iesniegti par noziegumiem (4187 ziņojumi 2023. gadā salīdzinājumā ar 3318 ziņojumiem 2022. gadā un 2832 ziņojumiem 2021. gadā) un tādējādi arī uzsākto izmeklēšanu skaits (1371 izmeklēšana 2023. gadā salīdzinājumā ar 865 izmeklēšanām 2022. gadā un 567 izmeklēšanām 2021. gadā) un aplēstais kaitējuma apmērs (19,27 miljardi EUR 2023. gadā salīdzinājumā ar 14,1 miljardu EUR 2022. gadā un 5,4 miljardiem EUR 2021. gadā); atzīmē, ka ziņojumi no privātām struktūrām (2494 ziņojumi, kas ir par 29 % vairāk nekā 2022. gadā) un no valstu iestādēm (1562 ziņojumi, kas ir par 24 % vairāk nekā 2022. gadā) veido lielāko daļu no saņemtajiem operatīvajiem ievaddatiem, bet pauž nožēlu par to, ka no citām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām saņemto ziņojumu skaits bija neliels (108), un tas liecina par to, ka tie nav panākuši būtiskus uzlabojumus attiecībā uz atklāšanu un ziņošanu; norāda, ka apsūdzību skaits (139 apsūdzības 2023. gadā salīdzinājumā ar 87 apsūdzībām 2022. gadā un 5 apsūdzībām 2021. gadā), kā arī EPPO iegūto iesaldēšanas rīkojumu summas (1,5 miljardi EUR salīdzinājumā ar 359,1 miljonu EUR 2022. gadā un 147 miljoniem EUR 2021. gadā) liecina par EPPO snieguma līmeņa paaugstināšanos;

31.norāda, ka salīdzinājumā ar 2022. gadu EPPO izskatīto lietu skaits 2023. gadā gandrīz divkāršojās, sasniedzot līdz pat 1927 aktīvas izmeklēšanas; pauž atzinību par EPPO 2023. gada sekmīgo veikumu, tostarp par 139 apsūdzībām, 339 lietām PVN jomā un vairāk nekā 200 izmeklēšanām par instrumenta “NextGenerationEU” īstenošanu; turklāt norāda, ka EPPO sāka saukt pie atbildības valstu tiesās vairāk personu, kas vainīgas Savienības krāpšanā;

32.norāda, ka 2023. gadā ar notiesājošu spriedumu tika pabeigtas 48 lietas (salīdzinājumā ar 20 lietām 2022. gadā) un konfiscētā summa bija 60 miljoni EUR (salīdzinājumā ar 2 miljoniem EUR 2021. gadā); uzsver, ka ir būtiski sistemātiski ziņot par turpmākiem pasākumiem saistībā ar šīm lietām attiecībā uz pieņemtajiem finanšu pasākumiem (konfiskācija un atgūšana), lai iegūtu labāku izpratni par EPPO darbību ietekmi; atzinīgi vērtē EPPO un Komisijas veiktās darbības, lai racionalizētu to komunikāciju un padarītu to atbilstīgu attiecībā uz iespējamo administratīvo procedūru vajadzībām pasākumu pieņemšanai nolūkā atgūt finanšu noziegumu skarto Savienības finansējumu; atkārtoti aicina Komisiju palīdzēt EPPO veikt uzraudzības un turpmākās darbības, lai EPPO ierobežotie resursi netiktu novirzīti no tās izmeklēšanas un kriminālvajāšanas uzdevumiem; mudina EPPO, ja tas ir iespējams un lietderīgi, uzlabot sadarbību ar citiem Savienības krāpšanas apkarošanas arhitektūras komponentiem, piemēram, Eurojust un Eiropolu, vai ar OLAF starpniecību izmantot dalībvalstīs izveidotos krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienestus, lai uzraudzītu izmeklēšanu rezultātus;

33.uzsver, ka līdzekļu atgūšanai ir būtiska nozīme, lai radītu iedarbīgu mehānismu, kas attur no organizētās noziedzības; atzinīgi vērtē EPPO dalību starptautiskos tīklos, kas tai palīdz plašāk izvērst līdzekļu atgūšanas operācijas; uzsver, ka Komisijai ir jāaicina EPPO piedalīties jaunizveidotajā sadarbības tīklā līdzekļu atgūšanas un konfiskācijas jomā; norāda, ka savlaicīga un efektīva ar krāpšanu saistītu noziegumu izmeklēšana un saukšana pie atbildības par tiem var radīt ievērojamus ietaupījumus Savienības budžetā un dalībvalstu budžetos;

34.pauž bažas par to, ka pieaug EPPO veikto izmeklēšanu skaits saistībā ar atveseļošanas un noturības plānu (ANP) īstenošanu (2023. gada beigās tika veiktas 233 izmeklēšanas salīdzinājumā ar 15 izmeklēšanām 2022. gada beigās) un attiecīgie aplēstie ar tiem saistītie finansiālie zaudējumi (1,86 miljardi EUR); pauž īpašas bažas par to, ka, neraugoties uz lielo izmeklēšanu skaitu, dalībvalstīm pašlaik nav pienākuma ziņot Komisijai par ANM lietām, izmantojot Pārkāpumu pārvaldības sistēmu (IMS); atgādina par pienākumu ziņot EPPO par visiem krāpšanas gadījumiem, kas skar ANM, un uzsver, ka šādi gadījumi attiecas arī uz pasākumiem, kas saistīti ar EDES; uzsver, ka EPPO darba slodze, kas sākotnēji nebija pietiekami novērtēta, ir ievērojami palielinājusies un paredzams, ka tā turpinās pieaugt, jo īpaši ar ANM saistīto lietu skaita pieauguma dēļ, un ka attiecīgā analīze liecina par krāpšanas, korupcijas, dubultas finansēšanas un interešu konfliktu gadījumu skaita iespējamu eksponenciālu pieaugumu turpmākajos gados; aicina EPPO sistemātiski analizēt un identificēt krāpšanas modeļus dalībvalstīs, kurās ir konstatētas vairākas ANM lietas, un paziņot par šiem modeļiem dalībvalstīm, Komisijai un Atveseļošanas un noturības darba grupai, lai uzlabotu preventīvos pasākumus krāpšanas riska mazināšanai; aicina EPPO, Komisiju un OLAF cieši sadarboties, lai pēc iespējas samazinātu šādu krāpniecisku pārkāpumu ietekmi uz Savienības budžetu un nodrošinātu ANM mērķu sasniegšanu; atkārtoti aicina Komisiju sniegt EPPO atbilstīgus norādījumus par to, kā atbalstīt un veicināt korektīvu pasākumu pieņemšanu pēc EPPO neatkarīgas izmeklēšanas un apsūdzības izvirzīšanas par krāpšanu, kas ietekmē ANM, un informēt budžeta lēmējinstitūciju par pieejamajām iespējām;

35.ņem vērā, ka EPPO reaģēja uz Parlamenta aicinājumu izveidot labāku uzraudzības sistēmu un uzlabot turpmākos pasākumus saistībā ar izmeklēšanām un kriminālvajāšanu, uzsākot digitālo statistikas rīku projektu, kas ļaus labāk izmantot datus, ko tā apstrādā, un attīstīt stratēģiskās analīzes spējas, lai noteiktu krāpšanas tendences; piekrīt EPPO viedoklim, ka minēto centienu panākumi ir tieši saistīti ar pieejamajiem resursiem, un aicina Komisiju ņemt vērā šīs darbības un saistītās izmaksas turpmākajos priekšlikumos par Regulu (ES) 2017/1939 un budžeta piešķīrumiem;

36.atzinīgi vērtē EPPO centienus noteikt galvenos snieguma rādītājus (KPI) gan operatīvajām, gan administratīvajām darbībām ar konkrētiem mērķiem, ņemot vērā tās īpašo darījumdarbības modeli; atkārtoti norāda, ka operatīvajās darbībās ir jāiekļauj atsauce uz izņemtajām, konfiscētajām un visbeidzot Savienības budžetā atgūtajām summām, jo tas galu galā ir Savienības krāpšanas apkarošanas arhitektūras, kuras būtisks komponents ir arī EPPO, raison d'être; apzinās, ka uzraudzība un turpmāki pasākumi, tai skaitā ziņošana par atgūšanas rezultātiem, nav EPPO kompetencē un prasa resursus un īpašas prerogatīvas, kas nav daļa no EPPO uzdevuma; aicina Komisiju atbalstīt EPPO, nosakot rādītājus, kas saistīti ar šā būtiskā uzdevuma izpildi, uzsverot, ka labāka uzraudzības sistēma un vairāk labas granularitātes datu, kas apkopoti klasteros pa pārkāpumu kategorijām, interešu nozarēm vai ģeogrāfiskajiem apgabaliem, ļautu uzlabot EPPO izmeklēšanu ietekmes pamanāmību un apzināt krāpšanas tendences;

37.novēro darbinieku skaita pieauguma tendenci — darbinieku skaits ir palielinājies no 58 darbiniekiem 2020. gadā līdz 122 darbiniekiem 2021. gadā, 217 darbiniekiem 2022. gada beigās un 238 darbiniekiem 2023. gada beigās; ņem vērā, ka 2023. gadam EPPO pieprasīja budžeta lēmējinstitūcijai likvidēt 20 līgumdarbinieku amata vietas un izveidot 20 pagaidu darbinieku amata vietas un ka šīs darba vietas tajā pašā gadā tika piešķirtas un EPPO tās aizpildīja, kā rezultātā darbinieku kopējais skaits nemainījās (248 darbinieki, no kuriem 171 pagaidu darbinieks, 48 līgumdarbinieki un 29 norīkotie valstu eksperti), bet mainījās darba vietu sadalījums (191 pagaidu darbinieks, 28 līgumdarbinieki un 29 norīkotie valstu eksperti); tomēr norāda, ka pēc vairāku drošības nepilnību konstatēšanas EPPO 2023. gada maijā pieprasīja grozīt budžetu un piešķirt papildu amata vietas, lai uzlabotu fizisko un informācijas drošību un kiberdrošību centrālā un decentralizētā līmenī, un ka no 21 noteiktās amata vietas drošības jomā 2023. gada novembrī tika piešķirtas 8 amata vietas (viena AD 9 kategorijas amata vieta, četras AD 6 kategorijas amata vietas un trīs AST 3 kategorijas amata vietas) turpmāku drošības pasākumu īstenošanai, kas tika pabeigti 2024. gadā;

38.norāda, ka 2023. gadā centrālajā birojā bija aizpildīti 92,97 % darba vietu, proti, bija nodarbināti 238 darbinieki salīdzinājumā ar 256 budžetā paredzētajām amata vietām; norāda, ka no 140 Eiropas deleģēto prokuroru amata vietām 2023. gada beigās amatu ieņēma 130 EDP un vēl 10 EDP sāka darbu 2024. gada sākumā, sasniedzot 100 % aizpildīto amata vietu rādītāju; konstatē, ka EPPO pastiprināja spēju īstenot savlaicīgas un pārredzamas darbā pieņemšanas procedūras, 2023. gadā noslēdzot 24 darbinieku atlases procedūras, pieņemot 45 štata darbiniekus un 8 jaunus Eiropas prokurorus un ieceļot 35 jaunus EDP;

39.norāda, ka līdz 2023. gada decembrim personāla mainība (pagaidu darbinieki un līgumdarbinieki) bija 4,62 % Saskaņā ar 2023. gada konsolidēto gada darbības pārskatu pagaidu darbiniekiem un līgumdarbiniekiem mainības rādītājs bija 5,9 %. un kopumā gada laikā tika pieņemti 11 atlūgumi, kuru galvenais iemesls bija amata atstāšana, lai uzsāktu darbu citā iestādē (četri gadījumi) un lai pieņemtu augstākus amatus, kas piedāvāti citās Savienības iestādēs (septiņi gadījumi); konstatē, ka personāla mainības galvenais iemesls ir Luksemburgas darba tirgus specifika, proti, ļoti ierobežots talantu fonds un neliels specializētu prasmju piedāvājums;

40.atzinīgi vērtē Komisijas centienus apmierināt EPPO prasības piešķirt papildu amata vietas; uzskata, ka darba slodzes iespējamās izmaiņas norāda, ka ir vajadzīgi papildu resursi, jo īpaši ņemot vērā neizskatīto lietu skaitu, papildu lietas saistībā ar ANM un krāpšanu PVN jomā ar tālejošām sekām, kā arī ņemot vērā to, ka ir sagaidāms administratīvo un galveno atbalsta funkciju pieaugums, ņemot vērā to, ka palielinās operatīvo darbību skaits; norāda uz vajadzību un spēju nepietiekama novērtējuma risku; atzīmē, ka izmaksas saistībā ar pagaidu darbiniekiem un ārpakalpojumu sniedzējiem, kas strādā iestādē, 2023. gadā sasniedza 4 235 242 EUR; mudina Komisiju un EPPO rast ilgtspējīgu ilgtermiņa risinājumu, kas nodrošina nepārtrauktību, aizsargā konfidencialitāti un saglabā iestrādātās kompetences; atzinīgi vērtē to, ka EPPO papildu operatīvās vajadzības ir pilnībā integrētas EPPO vienotajā programmdokumentā 2024.–2026. gadam un EPPO finansējuma pieprasījumos;

41.ar bažām norāda, ka Luksemburgas darba tirgū ir augsta konkurence, Savienības administrācijas piedāvātie finansiālie nosacījumi nav pievilcīgi salīdzinājumā ar vietējo tirgu (atšķirīga atalgojuma indeksācija gada laikā) un pienācīgi netiek ņemta vērā dzīves dārdzība Luksemburgā, kas rada arvien lielākas grūtības, ņemot vērā inflācijas līmeni un ar mājokli saistīto izmaksu pieaugumu; norāda, ka EPPO nevar piedāvāt saviem darbiniekiem tādas karjeras iespējas, lai viņi varētu kļūt par Savienības ierēdņiem, un tāpēc tās darba vietas ir vēl mazāk pievilcīgas par darba vietām četrās citās Savienības iestādēs, kas veic darbu Luksemburgā; uzsver, ka tas nozīmē vai nu ļoti ierobežotu pieteikumu skaitu uz vakantajiem amatiem, vai arī to, ka atlasītie kandidāti noraida darba piedāvājumu pēc tā saņemšanas augsto dzīvošanas izmaksu dēļ; aicina EPPO un Komisiju īstenot pasākumus, kas padara EPPO pievilcīgāku augsti kvalificētiem speciālistiem ar starptautisku pieredzi, piemēram, nodrošināt zemākas pakāpes darbiniekiem mājokļa pabalstu, ko budžeta lēmējinstitūcija apstiprinājusi 2025. gadam atbilstīgi augsta līmeņa starpiestāžu grupas ieteikumam; norāda uz atsevišķu valstu valstspiederīgo pārmērīgu pārstāvību personāla vidū;

42.norāda, ka 2023. gada beigās kopumā tika pienācīgi ievērots ģeogrāfiskais un dzimumu līdzsvars 238 darbinieku vidū (137 vīrieši un 101 sieviete); norāda, ka EPPO personāla sadalījumu pēc valstspiederības pastāvīgi uzrauga tie, kas pieņem darbā jaunus darbiniekus, cenšoties nodrošināt līdzsvaru un jo īpaši ņemot vērā pieteikumu iesniedzēju nevienmērīgo sadalījumu, kā arī norāda, ka 26 dažādu valstspiederību darbinieku vidū visvairāk ir pārstāvēta Itālija (34), Rumānija (33), Grieķija (26) un Beļģija (24); mudina EPPO pieņemt proaktīvus pasākumus, lai nodrošinātu dažādu valstspiederīgo līdzsvarotu pārstāvību personāla vidū, atspoguļojot iesaistīto dalībvalstu daudzveidību; pauž bažas par dzimumu sadalījumu augstākā līmeņa vadītāju amatos (četri vīrieši un viena sieviete) un aicina šo jautājumu risināt vispārējās daudzveidības stratēģijas ietvaros; aicina publicēt pēc dzimuma, valstspiederības un nodarbinātības kategorijas sadalītu gada ziņojumu, tostarp konkrētus pasākumus, kas paredzēti, lai novērstu nepilnības darbā pieņemšanas un karjeras izaugsmes jomā un uzraudzītu un novērstu nelīdzsvarotību;

43.ņem vērā, ka lēmums īstenot Daudzveidības un iekļautības stratēģiju tika pieņemts 2023. gadā, izstrādājot stratēģiju, kas īstenojama 2024. gadā; mudina EPPO virzīties uz priekšu tās pieņemšanā un periodiski veikt savu darbinieku apsekojumus, veicinot salīdzinošu izvērtēšanu ar citiem Savienības krāpšanas apkarošanas arhitektūras komponentiem, piemēram, Eurojust, OLAF un Eiropolu; apzinās, ka EPPO daudzveidības un iekļautības politikas pamatā būs 2023. gada martā pieņemtā ES Aģentūru tīkla Harta par daudzveidību un iekļautību, un uzskata, ka tā kopumā veicinās daudzveidību, lai darba vietu padarītu pievilcīgāku kandidātiem ar īpašām vajadzībām; atkārtoti prasa EPPO nekavējoties pieņemt Hartu par daudzveidību un iekļautību, ņemot vērā darbinieku skaita pieaugumu 2023. gadā;

44.atzīmē, ka, ieskaitot pagaidu darbiniekus, līgumdarbiniekus, norīkotos valstu ekspertus un EDP, 341 no 396 darbiniekiem (salīdzinājumā ar 275 no 332 darbiniekiem 2022. gadā) līdz 2023. gada beigām bija iesaistīti izmeklēšanas darbībās (tas ir 86,10 % salīdzinājumā ar 82,83 % 2022. gadā un 86 % 2021. gadā), savukārt 55 darbinieki (salīdzinājumā ar 57 darbiniekiem 2022. gadā) bija iesaistīti administratīvā atbalsta un kontroles funkciju nodrošināšanā;

45.atzinīgi vērtē to, ka 2023. gadā EPPO iecelti 8 jauni Eiropas prokurori un 35 jauni EDP; atkārtoti norāda, ka savu uzdevumu EPPO var pildīt tikai kā pilnīgi neatkarīga tiesu institūcija, pamatojoties uz nopelnos balstītu un objektīvu iecelšanas procedūru; šajā sakarībā mudina dalībvalstis veicināt pilnīgu EPPO neatkarību;

46.uzsver, ka EDP iecelšana ir EPPO un dalībvalstu kopīga atbildība; uzsver, ka iecelšanas procedūrai vienmēr ir jāatbilst Regulas (ES) 2017/1939 17. pantam un valstu procesuālās autonomijas principam;

47.uzsver, ka EDP ir nepieciešamas lielākas karjeras attīstības iespējas, lai piesaistītu un nezaudētu pieredzējušus speciālistus; aicina uzlabot nodarbinātības apstākļus, tostarp skaidru karjeras virzību un sociālā nodrošinājuma un pensiju sistēmu standartizāciju visās iesaistītajās dalībvalstīs, nodrošinot, ka valstu algu atšķirības neattur kvalificētus kandidātus no pieteikšanās;

48.atzinīgi vērtē to, ka 2023. gada laikā un 2024. gada sākumā EDP skaits sasniedza sākotnēji paredzēto skaitu, proti, 140 EDP; atzinīgi vērtē lēmumu EDP atalgojumu pielāgot ES ierēdņu ar līdzvērtīgu atbildības līmeni atalgojumam, nevis 80 % no ES ierēdņu atalgojuma, kā bija sākotnēji paredzēts; uzskata, ka šis lēmums palielina EDP darba pievilcību, veicinot to, ka darbā tiek pieņemti pieredzējušāki valstu prokurori, kuriem valsts maksātā alga ir lielāka par EPPO piedāvāto atalgojumu, un vienlaikus mazina EPPO administratīvo slogu saistībā ar EDP nodarbinātības noteikumu 16. panta 1. punkta īstenošanu, kas paredz, ka, ja kopējais neto atalgojums ir zemāks par valsts maksāto algu, tiek piešķirta piemaksa, lai nodrošinātu atalgojuma atbilstību iepriekšējam līmenim;

49.uzsver, ka EPPO patstāvīgi nepārvalda Eiropas prokuroru un EDP atlases procesu, jo Eiropas prokurora amata kandidātus izvirza dalībvalstis un pēc tam tos amatā ieceļ Eiropadome, savukārt EDP izvirza dalībvalstis un amatā ieceļ Kolēģija; uzskata, ka varētu veicināt kvalificētu kandidātu pieteikšanos EDP vietām un ka iecelšanas process varētu būt selektīvāks, pieņemot skaidru karjeras perspektīvu un labvēlīgāku administratīvo disciplīnu sociālā nodrošinājuma un veselības apdrošināšanas jomā; atkārtoti norāda, ka īpaša statusa noteikšana EDP atbilstu to tiesu sistēmas funkcijām un veicinātu šo amata vietu pievilcību; aicina Komisiju ierosināt atbilstīgus risinājumus, ja tiek grozīta Regula (ES) 2017/1939;

50.apzinās, ka katrai dalībvalstij ir pienākums (saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 96. panta 6. punktu) ieviest normatīvus vai administratīvus pasākumus, lai saglabātu EDP piederību un tiesības, tai skaitā jebkādas iemaksas attiecīgajās valsts sociālā nodrošinājuma, pensiju un apdrošināšanas shēmās, taču vairākas dalībvalstis šo pienākumu vēl nav pilnībā izpildījušas; tāpēc aicina Komisiju, pārskatot Regulu (ES) 2017/1939, ierosināt efektīvu risinājumu attiecībā uz EDP sociālā nodrošinājuma un veselības apdrošināšanas seguma atšķirībām;

51.norāda, ka līdz 2023. gadam Tiesā tika iesniegtas 5 sūdzības lietas par EDP iecelšanu un no tām 3 tika slēgtas (noraidītas vai atsauktas) un 1 tika noraidīta, taču patlaban Tiesā tiek izskatīta apelācijas sūdzība, un 2024. gada jūlijā tika pieņemta pēdējā prasība atcelt Kolēģijas lēmumu par dalībvalsts izvirzītas kandidatūras noraidīšanu, atsaucoties uz pietiekama pamatojuma trūkumu Kolēģijas lēmumā, un patlaban tiek vērtēts, kā atcelšana tiks īstenota; konstatē, ka Vispārējā tiesā nav iesniegtas jaunas sūdzības par kandidātu iecelšanu EPPO amatos;

52.norāda, ka 2023. gadā tika uzsākta EPPO mācību un attīstības stratēģijas īstenošana, kuras mērķis ir veicināt nepārtrauktas mācīšanās kultūru un sekmēt personāla mainīgo mācību vajadzību nepārtrauktu novērtēšanu un pielāgošanu, kā arī veikt mācību vajadzību izmēģinājuma novērtējumu;

53.norāda, ka attiecībā uz pasākumiem un politikas pasākumiem darbinieku fiziskās un garīgās labbūtības aizsardzībai 2023. gadā visi pasākumi tika pārskatīti un par tiem notika apspriedes ar visām iesaistītajām ieinteresētajām personām (personāla komiteju, darbiniekiem un vadību), lai rastu līdzsvaru starp vēlmēm un reālo situāciju EPPO, kas ir augoša un strauji mainīga organizācija; konstatē, ka EPPO izmanto elastīga darba laika shēmu un standarta shēmu "darbs no mājām", kas paredz vismaz vienu tāldarba dienu nedēļā, bet ne vairāk kā trīs dienas nedēļā, kā arī tiek pieļauts lielāks tāldarba dienu skaits, ņemot vērā nopietnus ar veselību vai ģimeni saistītus ierobežojumus; norāda, ka pašreizējā sistēma ietver arī 10 dienu darbu ārpus darba vietas attiecīgajā gadā, kas jāizmanto bez saistības ar citām atvaļinājuma dienām; uzskata, ka EPPO pašreizējie darba apstākļi ļauj darbiniekiem izmantot digitālo risinājumu priekšrocības, integrējot labu autonomijas līmeni darba modeļu pārvaldībā, atvieglojot privātās un darba dzīves saskaņošanu, uzlabojot komandas noskaņojumu un veicinot komandas garu; atzinīgi vērtē to, ka labbūtības politika tiek pastāvīgi pilnveidota un ka tajā tiks iekļauta iedaļa par to darbinieku labbūtību, kuri izmanto tāldarbu;

54.uzsver, ka saskaņā ar Parlamenta ieteikumu 2023. gada otrajā pusgadā notika atklātas apspriedes par elastīgu darba režīmu, kā arī tika veikta 2021. un 2022. gadā pieņemto lēmumu ex post pārskatīšana; atzīmē, ka, ņemot vērā visu ieinteresēto personu ieguldījumu, administratīvais direktors 2023. gada decembrī iekļāva atjauninājumus noteikumos; norāda, ka izmaiņas ietvēra jēdziena "tāldarba vieta" paplašināšanu (2–2,5 stundu brauciena attālumā no EPPO galvenā biroja), kā arī tika ieviests darba hibrīdmodelis aģentūras pagaidu darbiniekiem; norāda, ka ar Kolēģijas lēmumiem citas izmaiņas netika pieņemtas, ņemot vērā to, ka administratīvā direktora lēmumos jau bija ņemti vērā apspriežu ar darbiniekiem laikā izdarītie secinājumi;

55.norāda, ka, ņemot vērā Parlamenta aicinājumus, 2025. gada pirmajā ceturksnī ir paredzēts personāla apmierinātības (iesaistes) apsekojums; ņem vērā, ka EPPO personāla komiteja ir veikusi arī apsekojumu par personāla prioritātēm, un aicina veidot intensīvāku dialogu, lai uzlabotu darba un dzīves apstākļus;

56.atzinīgi vērtē to, ka nav ziņots par izdegšanas vai aizskarošas izturēšanās gadījumiem un ka ilgstošu slimības atvaļinājumu skaits ir ļoti mazs; atzinīgi vērtē EPPO izpratni par tās pienākumu nodrošināt darbinieku veselības un labbūtības veicināšanu un saglabāšanu, kā arī uzraudzības praksi, lai gūtu šādu izpratni, ņemot vērā neizmantoto ikgadējo atvaļinājumu, ikgadējā atvaļinājuma pārnešanu un prombūtnes laiku, kā arī tādu darbinieku skaitu, kas izmanto ilgāku slimības atvaļinājumu un prombūtnes ilgumu; atgādina, ka ir būtiski pieņemt skaidru un strukturētu procedūru, lai Eiropas galvenais prokurors un Eiropas prokurori varētu ziņot par aizskarošas izturēšanās gadījumiem un tos izpaust visiem darbiniekiem;

57.konstatē, ka 2023. gada sākumā EPPO centrālais birojs īstenoja stažēšanās izmēģinājuma projektu un EPPO juridisko pakalpojumu struktūrvienība uzņēma divus stažierus un pēc tam vēl divus 2023. gada martā un septembrī dalībai atalgotā piecus mēnešus ilgā klātienes praksē; norāda, ka, pamatojoties uz pozitīvajiem secinājumiem par izmēģinājuma projektu, 2024. gadā tika izstrādāta un apstiprināta stažēšanās politika, kam tajā pašā gadā sekoja pirmais piemērotu praktikantu uzņemšanas cikls; atzinīgi vērtē iniciatīvu uzsākt eksperimentālu attiecību veidošanu ar vietējo universitāti un — sekmīga rezultāta gadījumā — prasa to paplašināt, iesaistot vēl vairāk universitāšu visā ES, kas varētu piedāvāt interesantas iespējas, lai turpinātu attīstīt jauno talantu programmas daudzveidībai; uzsver, ka dzīves dārdzība Luksemburgā rada būtisku šķērsli potenciālajiem praktikantiem; uzsver, ka prakse būtu jāatalgo atbilstoši Eiropas Parlamenta 2023. gada 14. jūnija rezolūcijai ar ieteikumiem Komisijai par kvalitatīvu stažēšanos Eiropas Savienībā (2020/2005(INL)), kurā prasīts atalgot jebkādu Savienībā izietu praksi;

58.atzinīgi vērtē personāla komitejas intensīvo darbību, tās iekšējā reglamenta galīgu pieņemšanu, pirmās personāla komitejas atvērto durvju dienas rīkošanu, pirmās EPPO mēroga personāla aptaujas uzsākšanu, komitejas pārstāvju dalību atlases procedūrās, visu EPPO pirms personāla komitejas izveides pieņemto vispārīgo īstenošanas noteikumu pārskatīšanu ar atpakaļejošu spēku un informācijas par iekšējo reorganizāciju, darba laiku, hibrīddarbu, īstenošanas noteikumiem un darba apstākļu uzlabošanu iesniegšanu;

59.apzinās, ka EPPO virzās uz to, lai pabeigtu darbības nepārtrauktības plānu, kas ir iekļauts Savienības administrācijas pārvaldības standartos, un mudina EPPO to pieņemt bez turpmākas kavēšanās;

60.apzinās, ka EPPO ētikas satvars tiek veidots pakāpeniski; norāda, ka šī ētikas satvara pamatvērtības ir skaidri izklāstītas rīcības kodeksos, kuros noteikti rīcības standarti, ko sagaida no visu līmeņu darbiniekiem; norāda arī, ka ētikas satvars ir atkarīgs no EPPO labas administratīvās prakses kodeksa, krāpšanas apkarošanas stratēģijas un mācību programmas ētikas jomā, kas aptver aizskaršanu, trauksmes celšanu, interešu konfliktu novēršanu un citus ētikas jautājumus; pauž nožēlu par to, ka EPPO darbiniekiem nav pienākuma apmeklēt šo mācību programmu, kas nodrošinātu konsekventu izpratni par EPPO rīcības kodeksiem un to piemērošanu; aicina EPPO labot šo situāciju;

61.ņem vērā EPPO iesaistīšanos darbinieku izpratnes par ētikas satvaru un saistītajiem jautājumiem veicināšanas pasākumos; mudina EPPO noteikt, ka Eiropas prokuroriem un EDP, stājoties amatā, šādu nodarbību apmeklēšana ir obligāta; uzskata, ka ir jāpastiprina iekšējais dialogs;

62.norāda, ka 2023. gadā netika konstatēts neviens faktisks interešu konflikta gadījums; ņem vērā, ka ir ieviestas īpašas interešu konflikta deklarēšanas veidlapas un ir spēkā noteikumi par interešu konfliktu, kas attiecas uz Kolēģijas locekļiem, EDP, operatīvo struktūrvienību darbiniekiem un citiem darbiniekiem sensitīvos amatos; atzinīgi vērtē to, ka pašlaik tiek izstrādāta strukturēta interešu konflikta politika, un aicina EPPO pabeigt tās pieņemšanu; aicina ieviest obligātu ikgadēju profesionālās pilnveides ētikas un integritātes apmācības kursu visiem EPPO darbiniekiem;

63.mudina EPPO uzlabot savu iekšējo integritātes sistēmu, nosakot pienākumu publiskot visas augstāko amatpersonu, tostarp Kolēģijas locekļu, finanšu intereses un ārējās darbības; prasa periodiski revidēt šo informāciju, lai apzinātu un mazinātu iespējamos neatļautas ietekmēšanas riskus;

64.apzinās, ka EPPO cenšas novērst virpuļdurvju efektu, jo īpaši stiprinot Civildienesta noteikumu stingru piemērošanu, kas ir iekļauti visos EPPO līgumos, tai skaitā izmantojot ad hoc darba attiecību izbeigšanas veidlapas, kurās norādīti pienākumi, kas jāizpilda pēc darba attiecību pārtraukšanas; šajā sakarībā atzinīgi vērtē 2023. gadā pieņemtās Pamatnostādnes EPPO darbiniekiem par ārējām darbībām un uzdevumiem, kas attiecas uz darbībām, kuras netiek uzskatītas par tādām, kas saistītas ar brīvā laika pavadīšanas aktivitātēm ārpus EPPO darbības jomas;

65.aicina ieviest stingrāku virpuļdurvju efekta politiku, tostarp pagarināt vismaz divu gadu nogaidīšanas periodu EPPO augstākajām amatpersonām, pirms tās var strādāt privātajā sektorā saistībā ar EPPO izmeklēšanām; prasa EPPO katru gadu pārskatīt atbilstību šiem pēcnodarbinātības ierobežojumiem;

66.prasa EPPO nolūkā nodrošināt drošu un aizsargātu darbavietu pieņemt īpašu trauksmes celšanas un pretpasākumu procedūru, lai integrētu Kolēģijas pieņemtos Civildienesta noteikumu īstenošanas noteikumus (Kolēģijas Lēmums 2021/077, ar ko nosaka pamatnostādnes par trauksmes celšanu) un papildinātu EPPO finanšu noteikumu 45.12. pantu (tajā noteiktas šādos apstākļos veicamās darbības); atzinīgi vērtē iniciatīvu pastiprināt iekšējo komunikāciju par pirmo konfidenciālu padomdevēju tīklu un par aizskarošas izturēšanās novēršanas noteikumiem, kā arī komunikāciju ar visiem valstu Eiropas deleģēto prokuroru palīgiem (VEDPP) par trauksmes celšanas mehānismu saistībā ar EPPO pilnvaru pārkāpumiem;

67.pauž nožēlu par EPPO situāciju IT autonomijas jomā, ko negatīvi ietekmē Komisijas Digitālo pakalpojumu ģenerāldirektorāta ("Digitālo pakalpojumu ģenerāldirektorāts", iepriekš — DIGIT ĢD) lēmums pārtraukt digitālās darbavietas pakalpojumu sniegšanu; norāda — lai nodrošinātu EPPO IT autonomiju, ir nepieciešami papildu cilvēkresursi un finanšu resursi, kas līdz šim nav piešķirti, jo attiecīgajās pozīcijās ir ierobežoti kopējie pieejamie budžeta resursi; pauž nožēlu, ka EPPO, ņemot vērā riskus tās operatīvajām darbībām, bija jāveido savas digitālo pakalpojumu spējas, lai pielāgotos papildu cilvēkresursiem, kas tai tika piešķirti, ņemot vērā Polijas un Zviedrijas iesaistīšanos;

68.norāda, ka EPPO sākotnējā pieeja bija piešķirt prioritāti resursiem tādu būtisku digitālo pakalpojumu izveidei un darbībai, kas saistīti ar tās operatīvajām darbībām, piemēram, tās lietu pārvaldības sistēmai, vienlaikus atzīstot, ka EPPO digitālajiem pakalpojumiem, kuri vismaz daļēji atšķiras no Komisijas pakalpojumiem, vidējā termiņā būtu bijusi vajadzīga pielāgota pieeja; konstatē, ka Komisija pārtrauc pakalpojumus ļoti būtiskā EPPO veidošanas konsolidācijas posmā;

69.ņem vērā, ka 2023. gadā EPPO IT, drošības un korporatīvo pakalpojumu nodaļa turpināja īstenot divas būtiskas programmas, proti, IT autonomijas programmu, lai piedāvātu pilnīgu administratīvo IT pakalpojumu kopumu, kas pilnībā tiek pārvaldīts organizācijā, un EPPO LPS programmu, lai turpinātu organizācijas digitalizāciju tās pamatdarbības jomā; atzīst, ka 2023. gadā EPPO turpināja gatavoties pakāpeniskai pārejai no digitālās darbavietas pakalpojumiem, ko nodrošināja Digitālo pakalpojumu ģenerāldirektorāts, uz EPPO piederošu un izmantotu risinājumu; ņem vērā, ka šo pārmaiņu īstenošanai vajadzīgie resursi tika iekļauti EPPO finansējuma pieprasījumā 2023. gadam, taču budžeta lēmējinstitūcija tos nepiešķīra; norāda, ka pēc Digitālo pakalpojumu ģenerāldirektorāta paziņojuma EPPO uzsāka sarunas, lai rastu risinājumu, kas vēl nav panākts;

70.atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir uz laiku līdz 2025. gada jūnijam pagarinājusi IT pakalpojumu sniegšanu, taču uzskata, ka šo pakalpojumu nodošana ārpakalpojumu sniedzējiem pašreizējā situācijā nav optimāls risinājums; uzskata, ka lēmums ir jāpārskata, ņemot vērā ne tikai drošības un konfidencialitātes apsvērumus, bet arī tīri finansiālus aspektus, jo ārpakalpojumu izmantošana radītu daudz lielākas izmaksas nekā iekšējais risinājums, turklāt, ja tiktu pieņemts iekšējais risinājums, pēc Digitālo pakalpojumu ģenerāldirektorāta pakalpojumu pārtraukšanas, to pārvaldītu EPPO; uzsver — lai īstenotu vēlamo iekšējo risinājumu, ņemot vērā sarežģītos administratīvos aspektus, EPPO pieredzes trūkumu un EPPO decentralizēto konfigurāciju, proti, EDP un VEDPP atrašanos vairākās vietās visā Savienībā, būs nepieciešams lielāks finansējums un ilgstošs pārejas periods;

71.atkārtoti aicina Digitālo pakalpojumu ģenerāldirektorātu nepārtraukt atbalstu EPPO līdz brīdim, kad EPPO būs izveidojusi savu uzticamu IT sistēmu; uzskata, ka ir ļoti būtiski izvairīties no datu zuduma un nodrošināt EPPO pilnīgu funkcionalitāti laikā, kad mainās IT pakalpojumu sniedzēji; uzskata, ka ir jānodrošina skaidra komunikācija un operatīvā koordinācija attiecībā uz pāreju, iesaistot Komisijas un EPPO augstākā līmeņa lēmumu pieņēmējus; aicina Komisiju un EPPO vienoties par kompetenču pakāpenisku nodošanu, lai nodrošinātu vienmērīgu un nepārtrauktu pāreju laikā pēc termiņa pagarinājuma beigām, kas var turpināties pēc 2025. gada jūnija;

72.konstatē, ka EPPO lūgums piešķirt papildu pastāvīgas amata vietas, lai nodrošinātu trūkstošos resursus saistībā ar Digitālo pakalpojumu ģenerāldirektorāta pakalpojumu pārtraukšanu, tika noraidīts gan 2023. gada janvārī, kad EPPO pieprasīja 45 štata vietas, gan arī 2024. gada februāra beigās, kad tika noraidīts lūgums grozīt 2024. gada budžetu par 2,98 miljoniem EUR un 37 štata vietām; norāda, ka risinājums, kas paredz pieņemt darbā iekšējos darbuzņēmējus varētu būt daļa no pagaidu risinājuma, lai risinātu jautājumu par Digitālo pakalpojumu ģenerāldirektorāta pakalpojumu pārtraukšanu, taču, lai gan šī pieeja nodrošinātu tūlītēju darbības nepārtrauktību, to nevajadzētu uzskatīt par galīgu risinājumu EPPO, ņemot vērā tās darbību ārkārtīgi jutīgo raksturu un vajadzību nodrošināt tās digitālo pakalpojumu nepārtrauktību un uzticamību, kā arī tās IT infrastruktūras, sistēmu un aprīkojuma augstāko drošības līmeni; piekrīt viedoklim, ka EPPO finansējuma pieprasījumu noraidīšana liecina par problēmas atšķirīgu novērtēšanu, kas negatīvi ietekmē EPPO operatīvās darbības un rada iespējamu apdraudējumu Savienības reputācijai, ja tā rezultātā vājināsies EPPO operatīvās spējas;

73.apzinās, ka katram EDP ir jāizmanto dažādas valsts un EPPO LPS, kas ir atšķirīgas datubāzes, uz kurām attiecas atšķirīgas piekļuves tiesības; uzskata, ka šī situācija sarežģī datu ikdienas pārvaldību; apzinās arī to, ka, lai būtu iespējama informācijas apstrāde un apmaiņa starp EDP centrālajiem dienestiem un EPPO, EDP ir jāveic visu lietu digitalizācija, izmantojot valsts digitālos rīkus un ievērojot valsts tiesību aktus; šajā sakarā atzinīgi vērtē formāla VEDPP statusa ieviešanu oficiālajā struktūrshēmā, kas ļauj piešķirt VEDPP (valsts biroja darbinieki) piekļuvi tieši EPPO LPS, tādējādi atvieglojot EDP administratīvo slogu un nodrošinot pamatu abu lietu pārvaldības sistēmu lietu darbu lielākas precizitātes un saskaņotības nodrošināšanai; uzskata, virzību uz EPPO LPS un valstu lietu pārvaldības sistēmu integrāciju veicinātu regulējuma atbilstīga pārskatīšana un ka šie pasākumi uzlabotu EPPO izmeklēšanas efektivitāti; tomēr norāda, ka šāda integrācija galvenokārt būtu atkarīga no saderīgiem tehnoloģiskiem risinājumiem, ko izmanto dažādās dalībvalstīs un kas ir saistīti ar faktisko tiesvedības digitalizācijas līmeni šajās dalībvalstīs; konstatē, ka saistīto izmaksu slogs patlaban tiek dalīts un no valsts budžeta tiek segtas izmaksas saistībā ar aprīkojumu, kas vajadzīgs mijiedarbībai ar valsts lietu pārvaldības sistēmām, savukārt no EPPO budžeta tiek segtas izmaksas saistībā ar iekārtām un digitālās darba vides izveidi, kas tiek nodrošināta atbilstīgi tādiem pašiem standartiem, kādi attiecas uz EPPO centrālā biroja darbiniekiem, un šīs izmaksas uzskata par daļu no pamatdarbības un komunikācijas izmaksām, kas paredzētas Regulā (ES) 2017/1939;

74.apzinās, ka sadarbspēja ir būtiska, lai panāktu efektīvu datu apmaiņu un sadarbību, un ka, lai pieņemtu minimālos kopīgus datu apmaiņas noteikumus un ieviestu tiesiskās sadarbspējas rīkus, 2023. gadā uzsāktais e-CODEX EPPO lietu izmantošanas projekts ietvēra vairākus darbseminārus kopā ar e-CODEX konsorciju ar mērķi saskaņot tehniskās un funkcionālās prasības; pauž nožēlu, ka pēc vairākiem darbsemināriem kopā ar e-CODEX konsorciju projekts tika apturēts, lai varētu veikt pārmaiņas saistībā ar e-CODEX programmas jauno pārvaldītāju eu-LISA, kā arī tāpēc, ka EPPO trūka cilvēkresursu ar īpašām zināšanām šajā jomā; aicina Komisiju atbalstīt projekta turpmāko virzību un minētās darbības ņemt vērā arī EPPO finansējuma vajadzību aplēsē;

75.apzinās pieaugošo apdraudējumu EPPO IT strukturālajai integritātei, kas izriet no organizētās noziedzības agresivitātes, kuru apkaro EPPO, un kā rezultātā ir jāpastiprina fiziskā un digitālā drošība; norāda, ka 2023. gadā EPPO pievērsās savas drošības pārvaldības uzlabošanai; atzinīgi vērtē EPPO lēmumu izveidot īpašu struktūrvienību kiberdrošības un fiziskās drošības jautājumu risināšanai; ņem vērā, ka EPPO ir izstrādājusi satvaru, kurā iekļauti jauni procesi, funkcijas un atbildība, kā arī politikas pasākumi, lai uzlabotu operatīvo un administratīvo datu apstrādei izmantoto digitālo sistēmu drošību; ņem vērā, ka ir veikti vairāki riska novērtējumi, lai novērtētu digitālo sistēmu drošības sistēmu, un ka tie norāda uz nepieciešamību īstenot papildu tehniskos un pārvaldības pasākumus EPPO drošības vides uzlabošanai; atzīmē, ka šajā sakarībā tika uzlabots politikas satvars, 2023. gadā ierosinot un 2024. gadā formāli apstiprinot un pieņemot drošības stratēģiju un vispārēju informācijas drošības politiku;

76.norāda, ka EPPO 2023. gadā pabeidza drošības kontaktpunktu izveidi visās iesaistītajās dalībvalstīs, lai uzlabotu šajās dalībvalstīs esošo darbinieku un EPPO biroju sadarbību drošības jautājumos; atzinīgi vērtē to, ka ir noslēgts pakalpojumu līmeņa nolīgums ar CERT-EU, kas nodrošina atbalstu un uzraudzību īpašiem pakalpojumiem, risinot ar reaģēšanu uz incidentiem saistītus jautājumus; uzsver, ka ieviestā riska novērtēšanas un incidentu ziņošanas sistēma ir labi strukturēta un ka apmācība tiek nodrošināta efektīvi; atzinīgi vērtē ārējo novērtējumu, kurš veikts fiziskās drošības jomā un kura rezultāti ir iekļauti ceļvedī par uzlabojumiem uzņēmējā valstī;

77.atzinīgi vērtē 2023. gadā panākto ievērojamo progresu rezerves datu centra izveidē un ar to saistītā negadījuma seku novēršanas plāna ieviešanā; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka EPPO ir izstrādājusi savu lietu pārvaldības ekosistēmu, kuras visi komponenti atrodas EPPO datu centrā un kuru pārvalda EPPO darbinieki, garantējot EPPO kontroli, saglabāšanu un īpašumtiesības uz sistēmām un apstrādātajiem datiem;

78.atzīst, ka EPPO ir nepieciešams mūsdienīgs aprīkojums un IT sistēmas, lai risinātu jautājumus saistībā ar arvien sarežģītākiem noziegumiem, kuros bieži iesaistīti digitālie elementi un digitālās metodoloģijas; uzsver arī to, ka ir steidzami jāizstrādā spēcīgs kiberdrošības satvars, ņemot vērā pieaugošos riskus, ko rada tehnoloģiju ziņā ļoti prasmīgi noziedzīgie tīkli un iespējama ārvalstu iejaukšanās, kas tiek īstenota, izmantojot kiberuzbrukumus; atbalsta EPPO attiecībā uz tās prasību piešķirt resursus tās kiberdrošības aizsardzībai un aicina ātri īstenot stabilu kiberdrošības stratēģiju, lai aizsargātu EPPO darbības un datu integritāti;

79.uzsver, ka EPPO darbības būtībā ir saistītas ar nepieciešamību veikt īpašu uzraudzību un pievērst īpašu vērību personas datu aizsardzībai; uzskata, ka EPPO un EDAU būtu jāiesaistās pastāvīgā dialogā, lai nodrošinātu datu izmantojamību izmeklēšanai un kriminālvajāšanai un vienlaikus nodrošinātu personas datu aizsardzību; apzinās, ka prasības attiecībā uz datu aizsardzības nodrošināšanu izriet no Regulas (ES) 2017/1939 un Regulas (ES) 2018/1725 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2018/1725/oj). un ka minētās prasības papildina un to īstenošanu nodrošina Kolēģijas lēmumi, kas pieņemti pēc apspriedēm ar EDAU; atzinīgi vērtē lēmumu nodrošināt obligātu apmācību visiem darbiniekiem, tai skaitā īpašu apmācību par datu aizsardzību, kas ir svarīga saistībā ar piekļuvi EPPO LPS;

80.konstatē, ka, pateicoties nomas līgumam, ar kuru Luksemburgas iestādes nodrošina atbrīvojumu no nomas maksas par ēku, kurā patlaban atrodas EPPO galvenā mītne (TOB ēka), izmaksas veido tikai pakalpojumu maksas 716 724 EUR apmērā gadā; ņem vērā, ka 2023. gadā tām pašām Luksemburgas iestādēm tika samaksāti 248 103 EUR par drošības iekārtām divos papildu stāvos (9.un 10. stāvs), kas EPPO tika nodoti 2023. gada 1. ceturksnī;

81.saistībā ar fizisko drošību, atzinīgi vērtē to, ka, grozot 2023. un 2024. gada budžetu, ir piešķirti resursi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstīgas spējas nodrošināt labākus drošības pakalpojumus (21 papildu postenis drošības spēju stiprināšanai), kā arī EPPO centienus pastāvīgi uzlabot un efektīvi pielāgot fiziskās drošības procesus; uzskata, ka EPPO pienācīga darbība nozīmē, ka prokuroriem un darbiniekiem ir jābūt aizsargātiem, lai viņi varētu pilnvērtīgi veikt savu uzdevumu bez draudiem, ietekmes vai spiediena;

82.uzskata, ka Luksemburgas iestādēm, kas nodrošina EPPO galveno mītni, būtu jāņem vērā tās ilgtspēja un energoefektivitāte; aicina EPPO iesaistīties diskusijās ar Luksemburgas iestādēm, lai izpētītu konkrētas darbības tās telpu vides pēdas nospieduma uzlabošanai, tostarp atjaunīgo energoresursu, piemēram, saules enerģijas paneļu, uzstādīšanu, CO2 emisiju izlīdzināšanas pasākumu ieviešanu un vides vadības un audita sistēmas īstenošanu, lai novērtētu, ziņotu, uzlabotu organizāciju vidisko sniegumu un taupītu enerģiju; aicina Komisiju veicināt dialogu starp EPPO un vietējām uzņēmējām iestādēm, lai nodrošinātu resursu optimālu izmantošanu un EPPO darbību saskaņošanu ar Savienības ilgtspēju;

83.norāda, ka EPPO centrālais birojs ir integrēts Luksemburgas bezmaksas sabiedriskā transporta tīklā, kas padara to viegli sasniedzamu, izmantojot transportu ar nelielu ietekmi uz vidi, kas turklāt ir bez maksas darbiniekiem un apmeklētājiem, un ka centrālā biroja pazemes autostāvvietā ir paredzēta īpaša zona velosipēdu novietošanai; apzinās, ka notiek informācijas apmaiņa par e-transportlīdzekļu uzlādes staciju uzstādīšanu minētajā pazemes autostāvvietā;

84.uzskata, ka EPPO kā būtisks Savienības krāpšanas apkarošanas arhitektūras operatīvais komponents var efektīvi veikt savas funkcijas tikai tad, ja tiek īstenota cieša sadarbība ar tās partneriem un ieinteresētajām personām un tie nodrošina savu atbalstu; atkārtoti norāda, ka savu uzdevumu EPPO var pildīt tikai kā pilnīgi neatkarīga tiesu institūcija; mudina dalībvalstis šajā sakarībā veicināt EPPO pilnīgu neatkarību un mudina EPPO turpināt komunikācijas un koordinācijas centienus ar vairākiem partneriem, kuru darbība ir izstrādāta tā, lai tā būtu savstarpēja un papildinoša;

85.atzinīgi vērtē OLAF un EPPO uzsāktās iniciatīvas, lai pastiprinātu un racionalizētu savstarpējo operatīvo sadarbību un kopīgotu zināšanas iesaistīto dalībnieku starpā; atzinīgi vērtē pirmo starptautisko konferenci, kas deva iespēju apmainīties viedokļiem starp EPPO prokuroriem un OLAF izmeklētājiem un ko Parlaments rīkoja 2024. gadā; uzsver, ka OLAF un EPPO tiesiskā regulējuma pārskatīšana sniedz iespēju pārskatīt daudzus to sadarbības aspektus, ņemot vērā EPPO darbības pirmajos gados gūto pieredzi un jo īpaši ņemot vērā OLAF papildu izmeklēšanu un administratīvo izmeklēšanu uzsākšanu EPPO atbalstam, kā arī OLAF pieaugošo lomu krāpšanas atklāšanā un ziņošanā par to EPPO nolūkā atbalstīt Savienības budžetam nodarītā zaudējuma atlīdzināšanu; uzskata, ka krāpšanas apkarošanas arhitektūrā dialoga un sadarbības efektivitāti varētu palielināt, izveidojot regulāru starpiestāžu forumu, lai optimizētu pieejamo resursu efektivitāti un lietderību darbībā;

86.atzinīgi vērtē OLAF un EPPO uzsāktās iniciatīvas, lai pastiprinātu dialogu operatīvās darbības jomā un uzlabotu koordināciju; uzsver, cik svarīga ir pilnīga un efektīva datu apmaiņa starp EPPO, OLAF, Eurojust un Eiropolu, lai nodrošinātu netraucētu sadarbību cīņā pret pārrobežu krāpšanu; aicina izveidot kopīgu darba grupu, lai pārraudzītu datu integrāciju un lietu pārvaldības efektivitāti starp šīm struktūrām;

87.mudina turpināt un pastiprināt EPPO un OLAF sadarbību saskaņā ar to attiecīgajām regulām, kā arī OLAF pienākumu bez liekas kavēšanās ziņot EPPO par aizdomām par noziedzīgiem sakariem, lai tā varētu apkarot krāpšanu, korupciju un finanšu noziegumus, kas skar Savienības finanšu intereses; atbalsta to, ka starp EPPO un OLAF tiek vairāk attīstītas kopīgas iniciatīvas, informācijas apmaiņa un saskaņotas darbības, jo šāda sadarbība ir būtiska, lai stiprinātu Savienības finanšu interešu aizsardzību un Savienības cīņu pret finanšu noziegumiem un nodrošinātu Savienības resursu efektīvu un lietderīgu izmantošanu;

88.atzinīgi vērtē EPPO un Revīzijas palātas ciešo sadarbību 2023. gadā, kuras rezultātā savlaicīgi tika nosūtīta informācija saistībā ar aizdomām par noziedzīgiem nodarījumiem, kas ietilpst EPPO kompetencē;

89.sagaida, ka darba grupa, kas izveidota kopā ar Komisiju, un sanāksmes par Komisijas un EPPO darba kārtības īstenošanu nodrošinās, ka EPPO paziņojumi administratīvās piedziņas nolūkā, kā paredzēts Regulas (ES) 2017/1939 103. panta 2. punkta c) apakšpunktā, pienācīgi un efektīvi ļaus Komisijai maksimāli palielināt Savienības budžetā atgūtos līdzekļus, vienlaikus ievērojot konfidencialitāti un pienācīgi veicot izmeklēšanas darbības; uzsver, ka šajā konkrētajā kontekstā neviena no pusēm vēl nav sniegusi atgriezenisko saiti, tādējādi liedzot likumdevējiem gūt visaptverošu izpratni par pamatā esošajām problēmām, tostarp par konkrētām summām, ko Komisija katru gadu atgūst no dalībvalstīm gadījumos, kad Savienības budžetam nodarīti zaudējumi; uzsver, ka Komisija joprojām ir atbildīga par līdzekļu atgūšanu, ko veic valstu iestādes, kā minēts pilnvarojuma vēstulē budžeta, krāpšanas apkarošanas un publiskās pārvaldes komisāram, savukārt EPPO nav pilnvaru veikt turpmākus pasākumus saistībā ar atgūšanas procesu; aicina dalībvalstis stiprināt sadarbību un informēt gan Komisiju, gan EPPO par galīgās konfiskācijas gadījumiem; mudina pārskatīt attiecīgās regulas, lai precizētu EPPO lomu atgūšanas procesā; un mudina EPPO un Komisiju pieņemt saskaņotu pieeju Parlamentam paredzēto ziņojumu sniegšanai; apzinās, ka šai sakarā varētu būt nepieciešama EPPO LPS atbilstīga pilnveide, un prasa Komisijai noteikt prioritāti resursu piešķiršanai EPPO, lai nodrošinātu šo vajadzību;

90.atzinīgi vērtē ciešāku sadarbību ar Eiropolu; norāda, ka Operatīvās digitālās infrastruktūras tīkla (ODIN) programma dotu iespēju pilnībā izmantot EPPO izmeklēšanās iegūto datu apjomu (vairāk nekā 1000 terabiti, turklāt apjoms turpina palielināties); norāda, ka minētajā satvarā EPPO ir identificējusi iespējamus noziegumus ārpus tās kompetenču jomas, tai skaitā organizēto noziedzību, narkotiku tirdzniecību, nelegālu cigarešu ražošanu, krāpšanos ar ieguldījumiem, nelikumīgas azartspēles un prostitūciju (ar FIA nesaistīti nodarījumi) un citus noziegumus, kā rezultātā vairākas lietas kā būtiski pierādījumi ir nodotas notiekošo valstu izmeklēšanu veicējiem, un ka valstu prokuratūras ir ierosinājušas 28 jaunas lietas, lai turpinātu izmeklēt šādus ar FIA nesaistītus nodarījumus, kas ir ārpus EPPO kompetences; tomēr saprot, ka saistībā ar šo un citām analīzēm sadarbību ar Eiropolu negatīvi ietekmē ierobežojumi, kas izriet no valstu kriminālprocesa tiesību aktiem un EPPO piederošo datu pieejamību; uzsver, ka EPPO pašreizējā kompetence izmeklēt organizēto noziedzību un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju saistībā ar krāpšanu, kas apdraud Savienības finanšu intereses, būtu jāatbalsta, nodrošinot pienācīgus resursus un īstenojot efektīvu sadarbību ar Eiropolu; uzskata — lai gan ir jāturpina uzlabot sadarbību ar Eiropolu, tā nevar pilnībā aizstāt EPPO iekšējās analītiskās platformas izveidi, kas joprojām ir būtiska, lai ātri interpretētu tās izmeklēšanu laikā iegūtos datus un noteiktu darbības stratēģijas pārrobežu lietās, kurās nepieciešama piekļuve visai EPPO LPS; atgādina, ka Komisijai, drīzumā gatavojot novērtējuma ziņojumu, vajadzētu rūpīgi izanalizēt, kādas jaunas noziegumu kategorijas ir jāiekļauj EPPO pilnvarās, lai tā pilnībā izmantotu savas iespējas; atzinīgi vērtē EPPO aicinājumu pastiprināt sadarbību ar Savienības iestādēm;

91.pauž bažas par pieaugošo lietu skaitu saistībā ar ANM; atzinīgi vērtē informācijas par šo jautājumu savlaicīgu sniegšanu Komisijai un attiecīgajām Parlamenta komitejām; uzskata, ka lielais ierosināto lietu skaits saistībā ar ANM līdzekļiem pamato intensīvāku informācijas apmaiņu, jo īpaši ar Atveseļošanas un noturības darba grupu, lai apzinātu iespējamos uzraudzības vai kontroles trūkumus vai krāpšanas modeļus un dotu iespēju Komisijai atjaunināt savus darbības uzraudzības mehānismus un īstenot nesen izstrādātos riska mazināšanas un piedziņas pasākumus; atkārtoti uzsver, ka ANM līdzekļi ir Savienības nevis valstu līdzekļi un ietilpst EPPO jurisdikcijā, un mudina Komisiju un citas Savienības struktūras un iestādes pastiprināt atklāšanas centienus un ziņot EPPO par katru attiecīgo situāciju;

92.atzinīgi vērtē to, ka EPPO 2024. gada novembrī parakstīja darba vienošanos ar Parlamentu, nosakot skaidru sadarbības kārtību Savienības finanšu interešu aizsardzībai;

93.norāda, ka 2023. gadā EPPO turpināja atsaukties uz iestāžu nolīgumiem un divpusējiem nolīgumiem, lai iepirktu preces un pakalpojumus par zemāku cenu; konstatē, ka 2023. gada beigās EPPO bija aktīva puse 80 iestāžu pamatnolīgumos un 22 pakalpojumu līmeņa nolīgumos vai citos divpusējos nolīgumos ar citām Savienības struktūrām, lai maksimāli palielinātu finanšu ietaupījumus, izmantojot spēkā esošos līgumiskos instrumentus atbilstīgi pareizas finanšu pārvaldības principiem;

94.īpaši atzinīgi vērtē Polijas un Zviedrijas dalību EPPO; apzinās, ka tas ietekmēs EPPO finansējuma vajadzības, un atbalsta EPPO prasību nodrošināt EPPO nepieciešamos resursus, lai izmantotu Polijas un Zviedrijas līdzdalību savās operatīvajās darbībās; norāda, ka Īrija un Dānija joprojām izmanto savu iespēju nepiedalīties EPPO saskaņā ar LESD 21. un 22. protokolu, savukārt Ungārija ir vienīgā dalībvalsts, kas vēl nav pievienojusies EPPO; aicina Ungārijas valdību nekavējoties pievienoties EPPO; atgādina, ka ir savākti 680000 parakstu par pievienošanos EPPO, uzsverot izteiktu sabiedrības prasību pēc uzlabotām tiesiskajām garantijām pret krāpšanu un korupciju, kas ietekmē Savienības finanšu intereses;

95.konstatē, ka 2023. gadā Īrijas iestādes nebija panākušas būtiskus uzlabojumus attiecībā uz dalību EPPO; atgādina, ka, ņemot vērā to nevēlēšanos sadarboties ar EPPO vairāku EDP nosūtīto savstarpējās tiesiskās palīdzības lūgumu izpildē, EPPO ziņoja par situāciju Komisijai saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2020/2092 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/2092 (2020. gada 16. decembris) par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai (OV L 433I, 22.12.2020., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2020/2092/oj).; atzinīgi vērtē Īrijas iestāžu pēc tam pieņemto lēmumu grozīt valsts tiesību aktus, kas nodrošina tiesisko regulējumu par savstarpējo juridisko palīdzību EPPO, un uzsver, ka no 2023. gada 1. novembra tā sniedz savstarpēju juridisko palīdzību EPPO, pamatojoties uz šo vienpusējo atzīšanu; norāda, ka nav notikusi informācijas apmaiņa ar Īrijas starpaģentūru darba grupu, kas izveidota, lai vērtētu Īrijas iespējamo turpmāko dalību EPPO; mudina Komisiju, EPPO un Īrijas iestādes iesaistīties konstruktīvā dialogā, lai atrastu efektīvu sadarbības veidu;

96.atkārtoti norāda — tas, ka kāda dalībvalsts nesadarbojas ar EPPO, neatkarīgi no tā, vai tā piedalās ciešākā sadarbībā, kas ir pamatā EPPO, rada imunitātes un privilēģiju nišas, kas Savienības finanšu interešu aizsardzību labākajā gadījumā padara nevienmērīgu un neefektīvu; atkārtoti aicina Komisiju un attiecīgās dalībvalstis pielikt visas iespējamās pūles, lai pašreizējā scenārijā integrētu nedaudzus, bet joprojām ļoti svarīgus trūkstošus komponentus, veicinot to, ka pārējās dalībvalstis, kas joprojām nepiedalās, paplašina dalību EPPO tā, lai stiprinātu Savienības un valstu budžetu aizsardzības efektivitāti; aicina Komisiju cieši uzraudzīt to, cik lielā mērā dalībvalstis sadarbojas ar EPPO, un mudina Komisiju sākt pārkāpuma procedūru pret jebkuru dalībvalsti, kas sistemātiski kavē EPPO vadītas izmeklēšanas; uzskata, ka dalībai EPPO vajadzētu būt vienam no Savienības līdzekļu saņemšanas priekšnoteikumiem;

97.nosoda nesenos ziņojumos norādīto sistemātisko spiegošanu, ko Ungārijas valdība organizēja pret OLAF darbiniekiem izmeklēšanas misijā par Savienības līdzekļu iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu, ko esot veicis ar Ungārijas ministru prezidenta znotu saistīts uzņēmums ELIOS; uzsver, ka OLAF un EPPO, kas ir Savienības krāpšanas apkarošanas struktūras pamatiestādes, diemžēl ir pakļauti šādiem draudiem ne tikai no trešo valstu puses, bet arī ES dalībvalstīs; uzsver, ka šādas darbības nopietni apdraud tiesiskumu un Savienības iestāžu integritāti; aicina ātri ieviest stingrus aizsardzības pasākumus, lai aizsargātu Savienības iestāžu personālu, kas atrodas misijās dalībvalstīs, un turpmāk novērstu šādus nepieņemamus pārkāpumus;

98.ņem vērā, ka EPPO pastāvīgi īsteno centienus, lai uzlabotu iekšējo un ārējo komunikāciju; atzinīgi vērtē darbības, kas veiktas, izmantojot sociālo tīklu platformas, un mudina EPPO saglabāt savu proaktīvo un pārredzamo pieeju;

99.uzskata, ka skaidrojumi par EPPO intervencēm un darbībām, kā arī par to priekšvēsturi, ziņojot medijos un publicējot informāciju sociālajos tīklos, palīdzētu stiprināt iestāžu reputāciju iedzīvotāju vidū un vairotu nodokļu maksātāju izpratni par Savienības finanšu interešu aizsardzības sarežģītību;

100.uzskata, ka atbilstīga un skaidra EPPO komunikācija arī sekmētu pilsoniskās sabiedrības iesaisti un palielinātu iespējamo pienesumu izmeklēšanā; ņem vērā EPPO lūgumu ziņošanas iespēju iekļaut visās standarta prezentācijās ārējai auditorijai vai konferencēs un semināros, kas vien tas ir iespējams un lietderīgi; norāda, ka 2023. gadā tika pilnībā pārveidota EPPO korporatīvā tīmekļa vietne, galveno vērību pievēršot pieejamības un ērtas lietojamības uzlabošanai, un ka iespēja ziņot par noziegumu tagad ir labi redzama katras tīmekļa vietnes augšpusē kopā ar reklāmkarogu, kas izceļ šo iespēju mājaslapā;

101.ņem vērā, ka EPPO komunikācijai atvēlēto resursu līmenis ir ierobežots un, tā kā ir jānodrošina EPPO digitālā autonomija, EPPO tīmekļa vietnes pārvaldība būs jāveic pašai organizācijai, tāpēc pēc tam, kad Digitālo pakalpojumu ģenerāldirektorāts pārtrauks sniegt šo pasākumu, būs nepieciešami papildu resursi; uzsver, ka sakarā ar EPPO izmeklēšanu pieaugošo skaitu un sensitīvo raksturu ir jāpievērš uzmanība informācijas apmaiņai ar medijiem, žurnālistiem, iedzīvotājiem un akadēmiskajām aprindām; atkārtoti aicina EPPO noteikti panākt labāko iespējamo līdzsvaru starp pārredzamību un sabiedrības interesēm, no vienas puses, un konfidencialitāti un izmeklēšanas pienācīgu veikšanu, no otras puses, un nodrošināt neitralitāti tās komunikācijā par savām darbībām;

102.atgādina, cik svarīga ir pārredzamība EPPO mijiedarbībā ar ārējiem dalībniekiem; aicina izveidot obligātu publisku reģistru par visām sanāksmēm starp EPPO amatpersonām un trešo personu pārstāvjiem, tostarp lobistiem un valstu valdību pārstāvjiem, lai novērstu nepamatotu ietekmi un stiprinātu sabiedrības uzticēšanos EPPO neatkarībai;

103.atgādina, ka EPPO kompetence attiecas arī uz Savienības līdzekļiem arī tad, ja tos izmanto trešās valstīs; uzskata, ka darba vienošanās ar Ukrainas kompetentajām iestādēm varētu efektīvi uzlabot Savienības finanšu interešu aizsardzības līmeni, ievērojot attiecīgās uzņemtās saistības attiecībā uz atbalstu Ukrainai un tās iedzīvotājiem; atzinīgi vērtē Ukrainas iestāžu centienus korupcijas apkarošanas pasākumu jomā, taču atgādina, ka valstī joprojām ir augsts korupcijas un krāpšanas līmenis un sakarā ar to ir jāveic papildu piesardzības pasākumi un turpmāki korupcijas apkarošanas pasākumi, lai sekmīgi sasniegtu pārredzamības mērķus; apzinās, ka pierādījumu nosūtīšana ir notikusi, izpildot savstarpējās tiesiskās palīdzības lūgumus, un atzinīgi vērtē izredzes, ka darbu varētu uzsākt ar Ukrainas iestādēm kopīga darba grupa izmeklēšanu koordinēšanai; atgādina Komisijai un citām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, cik būtiski ir atklāt un savlaicīgi sniegt pienesumu EPPO veiktajās izmeklēšanās.