1.pieņem zināšanai Turcijas pilsoniskās sabiedrības sen pausto gribu pievienoties Eiropas Savienībai; atzinīgi vērtē Turcijas valdības nesenos paziņojumus, kuros par stratēģisku mērķi atkārtoti izvirzīta pievienošanās ES, kā arī centieni iedvest jaunu sparu ES un Turcijas attiecībās saskaņā ar attiecīgajiem Eiropadomes secinājumiem, kuros uzsvērts, ka pievienošanās jāveic pakāpeniski, proporcionāli un reversīvi; uzteic ES apņemšanos veicināt šo apņemšanos, sekmējot ciešāku dialogu un sadarbību, bet mudina to pārskatīt savas gaidas attiecībā uz sadarbību tuvākajā nākotnē, ņemot vērā demokrātijas standartu pasliktināšanos, kas pēdējās desmitgades laikā ir valsti virzījusi uz autoritāru pārvaldes modeli un nupat ir saasinājusies ar prezidenta Recep Tayyip Erdogan galvenā politiskā oponenta Stambulas aglomerācijas mēra Ekrem İmamoğlu politiski motivēto arestu;

2.uzsver, ka dalība ES ir atkarīga no pievienošanās (Kopenhāgenas) kritēriju izpildes, kas prasa izveidot stabilas iestādes, kuras garantē demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības, cieņu pret minoritātēm un minoritāšu aizsardzību, labas kaimiņattiecības, starptautisko tiesību ievērošanu un pieskaņošanos ES KĀDP; turklāt atzīmē, ka tie ir absolūti kritēriji, nevis jautājumi, kurus apsvērt stratēģiskos darījumos un sarunās; uzsver, ka pievienošanās procesa obligāts nosacījums ir visu dalībvalstu atzīšana;

3.šajā ziņā pauž nožēlu, ka iepriekš minētajiem pozitīvajiem paziņojumiem nav sekojušas nekādas konkrētas Turcijas iestāžu darbības, lai novērstu pastāvīgo un dziļo plaisu starp Turciju un ES attiecībā uz vērtībām un standartiem, jo īpaši pievienošanās procesa pamatprincipu ziņā; atkārtoti norāda uz savu agrāk pieņemto secinājumu, ka dažos iepriekšējos gados Turcijas valdība nepārprotami ir atteikusies no politiskās gribas veikt nepieciešamās reformas, lai atsāktu pievienošanās procesu, un ka Turcija turpina piekopt dziļi iesakņojušos prezidentālās sistēmas autoritāru interpretāciju;

4.atzīst, ka Turcijai ir stratēģiska un ģeopolitiska nozīme un aizvien lielāka klātbūtne un ietekme teritorijās, kas ir kritiski svarīgas starptautiskajai drošībai, piemēram, Melnās jūras reģionā, tostarp Ukrainā, kā arī Tuvajos Austrumos; vēlreiz norāda, ka Turcija ir stratēģiska partnere, NATO sabiedrotā un valsts, ar kuru ES ir ciešas attiecības drošības, tirdzniecības, ekonomikas un migrācijas jomā; atzinīgi vērtē ciešāku sadarbību starp ES un Turciju, uz ko Turcijas valdība bieži ir norādījusi, taču uzsver, ka tas nekādā veidā nevar aizstāt nepieciešamo reālo progresu, kas Turcijai kā kandidātvalstij ir jāpanāk saistībā ar pievienošanās pamatprasību izpildi; šajā ziņā uzsver, ka pievienošanās procesu nevar saīsināt un ka nav nekādu argumentu, kuru dēļ varētu izvairīties no diskusijām par demokrātijas principiem, kas ir pievienošanās procesa pamats;

5.atzīmē, ka Komisijas 2024. gada ziņojumā par Turciju sniegts optimistiskāks redzējums par reformu īstenošanu Turcijas pievienošanās procesa kontekstā nekā tas bijis 2023. gada ziņojumā par Turciju, proti, tiesiskuma un cilvēktiesību ziņā nevis norādīts, ka stāvoklis pasliktinās, bet gan atzīmēts “bez progresa”; tomēr uzskata, ka vismaz tādās svarīgās jomās kā demokrātija, tiesiskums un pamattiesības iemesls šādam redzējumam ir tas, ka zemākais punkts jau bijis sasniegts un ka stāvoklis nav mainījies;

6.bez tam atzīmē, ka salīdzinājumā ar 2023. gada ziņojumu par Turciju 2024. gada ziņojumā galvenā uzmanība ir veltīta kam citam, proti, nevis pievienošanās procesam, bet gan stratēģiskai partnerībai starp Eiropas Savienību un Turciju; uzskata, ka pievienošanās procesa kritiskais stāvoklis ir piespiedis Komisiju un Padomi pievērsties tikai ES un Turcijas attiecību partnerības dimensijai, par ko liecina arī 2023. gada 29. novembra un 2021. gada 22. marta kopīgie paziņojumi par pašreizējo stāvokli ES un Turcijas attiecībās; uzsver pieaugošo tendenci virzīties uz citādāku attiecību satvaru, kas varētu notikt uz pievienošanās procesa rēķina;

7.uzskata, ka cilvēktiesību un tiesiskuma ziņā Parlamenta nesenās rezolūcijas par šo jautājumu joprojām ir spēkā, ņemot vērā aizvien vēl smago cilvēktiesību situāciju un demokrātijas regresu Turcijā iepriekšējā gada laikā; pilnībā atbalsta Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas jaunākās rezolūcijas un saistīto Uzraudzības komitejas ziņojumu, kā arī Eiropas Padomes Ministru komitejas pieņemtās rezolūcijas, kurās detalizēti izklāstīti daudzie nopietnie trūkumi cilvēktiesību jomā, par ko pastāvīgi ziņo vietējās un starptautiskās cilvēktiesību organizācijas;

8.atzīmē Turcijas valdības apņemšanos reformēt tiesu sistēmu un ieviest organizatoriskus pasākumus; tomēr uzsver, ka ir jāievieš strukturāli pasākumi, kas nodrošina tiesu iestāžu neatkarību; izsaka dziļu nožēlu, ka, neraugoties uz reformu stratēģiju, kas ietver deviņas tiesu iestāžu reformu pakotnes, tiesu iestādes Turcijā joprojām nav neatkarīgas, jo valdība sistemātiski iejaucas tiesu sistēmā un to izmanto kā instrumentu politiskiem mērķiem; šajā ziņā ir neapmierināts, ka ir novājināti arī tie konstitucionālās pārbaudes mehānismi, kas vēl bija saglabājušies, jo īpaši iespēja iesniegt individuālas sūdzības, un ka bieži tiek pārkāpta likumā noteiktā kārtība;

9.ir sašutis par praktizējošo juristu vajāšanu, tostarp Stambulas Galvenās prokuratūras nesen ierosināto tiesvedību, kā rezultātā tika atlaista Stambulas Advokātu asociācijas vadība, kuru apsūdzēja par teroristu organizācijas propagandu un maldinošas informācijas publiskošanu saistībā ar lūgumu izmeklēt divu kurdu žurnālistu slepkavības Sīrijā un viena Stambulas Advokātu asociācijas valdes locekļa ieslodzīšanu pēc viņa brauciena uz Strasbūru nolūkā rīkot sanāksmes ar Eiropas Padomes institūcijām;

10.pauž satraukumu, ka klaji tiek ignorēti Konstitucionālās tiesas lēmumi, tostarp deputāta Can Atalay lietā, kas ir izvērsusies nopietnā tiesu krīzē, jo Kasācijas tiesa ir iesniegusi kriminālsūdzību pret deviņiem Konstitucionālās tiesas tiesnešiem; ir nobažījies par neseno Kasācijas tiesas lēmumu atcelt spriedumus un atbrīvot teroristus, kas bija iesaistīti Stambulas Atatürk lidostā notikušajā ISIS uzbrukumā, kurā 2016. gadā dzīvību zaudēja 45 cilvēki;

11.aicina Turciju stiprināt apņemšanos veikt demokrātisku pārvaldību, jo īpaši īstenojot reformas, kas nodrošina tiesu varas neatkarību; atzīmē neseno paziņojumu par Ceturto tiesu sistēmas reformu stratēģiju 2025.–2029. gadam; aicina Turcijas valdību atteikties no virspusējām izmaiņām, kas līdz šim veiktas ar vairākām reformu pakotnēm un rīcības plāniem, un ķerties pie padziļinātām un ilgstoši atliktām reformām, lai šādi parādītu īstenu politisko gribu un beidzot vērstos pret Turcijas tiesu sistēmas smagajiem un strukturālajiem trūkumiem; uzsver — lai izbeigtu politisku iejaukšanos tiesu sistēmā, ir vajadzīga nevis kāda stratēģija vai reformu pakotne, bet vienīgi politiskā griba attiecīgi rīkoties;

12.joprojām ir ļoti nobažījies par demokrātisko standartu pastāvīgo lejupslīdi un Turcijas iestāžu nemitīgo vēršanos pret jebkādiem kritiskiem viedokļiem, turklāt šajā ziņā tiek izmantots aizvien plašāks represīvu tiesību aktu klāsts, nepareizi tiek piemēroti terorisma apkarošanas tiesību akti, tostarp tos attiecinot uz nepilngadīgajiem (piemēram, saistībā ar Kız Çocukları Davası lietu), tiek noteikti nesamērīgi sodi par amatpersonas cieņas aizskaršanu, kā arī tiesu procesos plaši tiek pieaicināti viltus liecinieki un lietas tiek iesaldētas, bieži tiek piekopta apcietināšana nakts laikā un kratīšana mājokļos, lai personas, pret kuram vērš mērķētu uzbrukumu, parādītu kā sevišķi bīstamus indivīdus;

13.atzinīgi vērtē to, ka 2024. gada novembrī tika atsaukts Turcijas spiegošanas likuma grozījumu projekts, tā dēvētais ārvalstu aģentu likums; mudina Turcijas iestādes turpmāk atturēties no līdzīga pārāk plaša un neskaidra likuma atkārtotas ieviešanas, ņemot vērā nopietno risku, ka to varētu izmantot kā instrumentu, ar ko vēl vairāk pastiprināt kriminālatbildību par pilsoniskās sabiedrības organizāciju likumīgām darbībām valstī; aicina Turcijas iestādes nodrošināt, lai nesen apstiprinātais kiberdrošības likumprojekts atbilstu tā leģitīmajam mērķim, proti, aizsargāt datu privātumu un nacionālo drošību, un aicina neiestrādāt neko, kas ļautu pārkāpt pamattiesības vai kalpotu kā kārtējais instruments jaunām represijām; uzsver, ka tiesu sistēma joprojām ir ļoti restriktīva, tai ir sarežģīta leģislatīvā struktūra un to izmanto kā instrumentu, lai sistemātiski kontrolētu un apklusinātu ikvienu kritisku viedokli, un šādi leģislatīvi akti ir, piemēram, 2020. gada sociālo mediju likums, 2021. gada likums par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un 2022. gada dezinformācijas likums;

14.ir nobažījies par nesen apstiprinātajām tiesību normām, ar ko Valsts uzraudzības padomei (DDK) un Krājnoguldījumu apdrošināšanas fondam (TMSF) tiek piešķirtas ārkārtas pilnvaras, tostarp tiesības atlaist visu līmeņu amatpersonas un iecelt pilnvarniekus, jo šādas pilnvaras varētu izmantot patvaļīgi;

15.mudina Turcijas iestādes izbeigt pašreizējos smagos pamatbrīvību un jo īpaši vārda, biedrošanās un pulcēšanās brīvības ierobežojumus, tostarp pastāvīgos uzbrukumus opozīcijas locekļu, cilvēktiesību aizstāvju, juristu, arodbiedrību pārstāvju, minoritāšu pārstāvju, žurnālistu, akadēmisko aprindu pārstāvju, mākslinieku un pilsoniskās sabiedrības aktīvistu pamattiesībām; stingri nosoda nesen notikušo masveida apcietināšanu un ieslodzīšanu saistībā ar politiski motivētām apsūdzībām un aizdomām par politiķu, akadēmisko aprindu pārstāvju un žurnālistu sakariem ar terorismu, tostarp nosoda tādu labi zināmu cilvēktiesību aktīvistu apcietināšanu kā neatkarīgais žurnālists Elif Akgül, LGBT+ ziņu portāla Kaos GL redaktors Yıldız Tar un laikraksta Evrensel daily žurnālists Ender İmrek un izdevumu ETC pārstāvošais zviedru žurnālists Joakim Medin;

16.stingri nosoda zviedru žurnālista Joakim Medin neseno apcietināšanu un ieslodzīšanu; atkārtoti norāda, ka preses brīvība ir viena no ES pamattiesībām un pamatvērtībām; stingri nosoda pret Joakim Medin izvirzītās apsūdzības, kuru pamatā ir tikai viņa žurnālista darbs, un tādēļ prasa nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot viņu un citus žurnālistus, kuri ieslodzīti par vārda brīvības izmantošanu;

17.pauž nožēlu, ka turpinās žurnālistu un neatkarīgo mediju kriminālvajāšana, cenzūra un iebiedēšana un viņiem tiek liegta brīvība veikt profesionālos pienākumus un informēt sabiedrību, kas ir būtiski funkcionējošai demokrātiskai sabiedrībai; mudina Turcijas iestādes atturēties no turpmākiem uzbrukumiem neatkarīgajiem medijiem un ievērot pamattiesības un pilsoniskās brīvības, tādas kā vārda un preses brīvība; joprojām ir ļoti nobažījies par spēkā esošajiem tiesību aktiem, kas aizliedz atvērtu un brīvu internetu, nosaka ilgus cietumsodus par ierakstiem sociālajos medijos, bloķē piekļuvi un liek izņemt saturu, kā arī ir nobažījies, ka ar Radio un televīzijas augstākās padomes (RTÜK) atbalstu tiek aizliegti kritiski noskaņoti mediji un izdevumi, aizbildinoties, ka tie izplata pesimismu, nevis pozitīvas ziņas;

18.pieņem zināšanai pozitīvās tendences, proti, iekšlietu ministrs daļēji ir atcēlis ierobežojumus saistībā ar organizācijas Saturday Mothers, Cumartesi Anneleri, iknedēļas pulcēšanos Stambulas Galatasaray laukumā un nesen tika attaisnotas visas 46 personas, pret kurām vairāk nekā 6 gadus notika kriminālvajāšana saistībā ar organizācijas 700. pulcēšanos 2018. gada augustā; prasa pilnībā atcelt visus šādiem miermīlīgiem protestiem noteiktos ierobežojumus, pilnībā ievērojot attiecīgo Konstitucionālās tiesas nolēmumu, un izbeigt sākto tiesvedību pret vairākiem organizācijas locekļiem un atbalstītājiem; pauž bažas par sākto tiesas procesu pret ievērojamo cilvēktiesību aizstāvi Nimet Tanrıkulu, kura tika atbrīvota 2025. gada 4. martā pēc tam, kad 94 dienas bija pavadījusi pirmstiesas apcietinājumā; mudina Turcijas iestādes nekavējoties atbrīvot visas personas, kas aizturētas par savu pamatbrīvību izmantošanu;

19.joprojām ir sašutis par to, ka Turcijas iestādes, jo īpaši Turcijas tiesu iestādes, pastāvīgi ignorē un nepiemēro nozīmīgus ECT nolēmumus; atkārtoti nosoda to, ka Turcija klaji izmanto tiesu sistēmu un atsakās atbrīvot no apcietinājuma cilvēktiesību aizstāvi Osman Kavala un opozīcijas politiķus Selahattin Demirtaş un Figen Yüksekdağ, par ko Turcijai nāksies atbildēt Eiropas Padomē, jo pret Turciju ir sāktas vēsturiskas pārkāpuma procedūras, kuru iznākums vēl tiek gaidīts; pauž sašutumu par to, ka nesen tika iesniegta un pieņemta jauna apsūdzība pret Selahattin Demirtaş, kurā Dijarbakiras galvenā prokuratūra prasa viņam piespriest brīvības atņemšanu uz laiku līdz 15 gadiem un noteikt politiskās darbības aizliegumu, pamatojoties uz vairākām viņa teiktām runām 2016. gadā; aicina Turciju pilnībā īstenot visus ECT spriedumus saskaņā ar ECTK 46. pantu un atbilstīgi beznosacījumu pienākumiem, kas izriet no Turcijas konstitūcijas 90. panta; aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis izmantot visus diplomātiskos kanālus, lai mudinātu Turciju ievērot ECT spriedumus, un apsvērt iespēju paredzēto finansējumu piešķirt tikai tad, ja ir īstenoti ECT nolēmumi;

20.aicina Turciju ievērot Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2008. gada 24. janvāra lēmumu, ar kuru Turcija atzīta par vainīgu Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 2. panta pārkāpšanā, jo tā nav atradusi un saukusi pie atbildības vainīgos Tassos Isaak un Solomos Solomou slepkavībās, kas tika izdarītas Kiprā 1996. gadā; aicina Turcijas iestādes izpildīt starptautiskos apcietināšanas orderus pret slepkavībā aizdomās turētajiem un nodot viņus Kipras Republikai;

21.ir ļoti nobažījies par smago situāciju Turcijas cietumos, kuros ir milzīga pārapdzīvotība un slikti dzīves apstākļi, kā arī plaši tiek piekopta spīdzināšana un slikta apiešanās (par to ziņojusi arī Eiropas Padome), turklāt piekļuve tādām pamatvajadzībām kā higiēna un informācija ir ļoti ierobežota; sevišķi ir nobažījies par vecāka gadagājuma un smagi slimu ieslodzīto apstākļiem cietumos, piemēram, Soydan Akay gadījumā, kurš tiek nepamatoti turēts ieslodzījumā; prasa humānu un veselības apsvērumu dēļ viņu nekavējoties atbrīvot; pauž bažas, ka cietumos un citās aizturēšanas vietās joprojām piekopj pazemojošu praksi, liekot izģērbties, kā arī par to, ka joprojām tiek vajāts deputāts Ömer Faruk Gergerlioğlu, pret kuru pašlaik ir sāktas sešas tiesu procedūras par deputāta pilnvaru un imunitātes atcelšanu, jo viņš cita starpā ir nosodījis minēto izģērbšanas praksi;

22.stingri nosoda Turcijas valdības lēmumu pēc 2024. gada marta pašvaldību vēlēšanām atlaist demokrātiski ievēlētus mērus vismaz 13 pašvaldībās un rajonos (Hakkari, Mardin, Batman, Halfeti, Tunceli, Bahçesaray, Akdeniz, Siirt, Van un Kağızman), kuros uzvarēja DEM partija, kā arī Esenyurt Ovacık un Şişli, kuros uzvarēja CHP partija), un nosoda lēmumu aizstāt viņus ar valdības pilnvarniekiem, kurus iecēlusi iekšlietu ministrija; uzskata, ka šāda ieilgusi prakse iecelt pilnvarniekus ir klajš vietējās demokrātijas pamatprincipu pārkāpums; mudina Turcijas iestādes nekavējoties izbeigt politiskās opozīcijas apspiešanu un ievērot vēlētāju tiesības ievēlēt savus pārstāvjus saskaņā ar Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa un Venēcijas komisijas ieteikumiem; atkārtoti aicina PV/AP apsvērt iespēju saskaņā ar ES globālo cilvēktiesību sankciju režīmu noteikt ierobežojošus pasākumus pret Turcijas amatpersonām, kuras pilda pilnvarnieku lomu, kā arī pret personām, kas attiecīgos pilnvarniekus ieceļ; nosoda vardarbīgo apspiešanu, ar kādu vērsās pret protestētajiem, kuri iebilda pret ievēlēto mēru atlaišanu, tostarp simtiem protestētāju tika patvaļīgi apcietināti un vairāki no apcietinātajiem pat nebija sasnieguši pilngadību; uzskata, ka Turcijas valdības lēmums atgriezties pie šādas prakses pēc iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām 2024. gada martā ir skaidrs signāls, ka Turcija nevēlas uzlabot demokrātijas trūkumus valstī, turklāt šāda rīcība nepārprotami ir pretrunā deklarētajai gribai atdzīvināt pievienošanās procesu, jo minētās darbības apdraud izredzes veidot spēcīgu, aptverošāku partnerību ar ES un apgrūtina iespējas ilgtermiņā virzīties uz ciešāku sadarbību;

23.pauž nožēlu par pastāvīgo vēršanos pret opozīcijas politiskajām partijām un opozīcijas locekļiem, uz kuriem joprojām tiek izdarīts aizvien lielāks spiediens; visstingrākajā veidā nosoda Stambulas aglomerācijas pašvaldības CHP mēra Ekrem İmamoğlu neseno apcietināšanu un atbrīvošanu no amata, kā arī par to, ka saistībā ar divām atsevišķām izmeklēšanām par iespējamu korupciju un ar terorismu saistītām apsūdzībām, kurās iesaistīti 106 aizdomās turētie, nesen tika aizturēti un atbrīvoti no amata Şişli un Beylikdüzü mēri; uzsver, ka šīs pēdējās lietas, kas ir daļa no gara saraksta ar 42 administratīvām izmeklēšanām un 51 tiesas izmeklēšanu no brīža, kad E. İmamoğlu tika ievēlēts 2019. gadā, tika sāktas tikai dažas dienas pirms partijas iekšējām vēlēšanām, kurās bija plānots E. İmamoğlu izvirzīt par prezidenta amata kandidātu, un dienu pēc Stambulas Universitātes pretrunīgā lēmuma atsaukt viņa diplomu, bez kura viņš nav tiesīgs pretendēt uz prezidenta amatu; pauž sašutumu par lēmumu uz laiku aizliegt visas demonstrācijas Stambulā un citās provincēs visā valstī un par sociālo mediju ierobežošanu; nosoda Turcijas iestāžu represijas pret miermīlīgajiem masu protestiem, tostarp gandrīz 2000 cilvēku, to skaitā daudzu studentu, aizturēšanu, un simtiem aizturēto personu kriminālvajāšanu steigšus noformētos masveida tiesas procesos bez jebkādiem pierādījumiem par noziedzīga nodarījuma sastāvu; pauž dziļas bažas par Ģentē studējošās un 2025. gada 8. aprīlī protestu laikā Stambulā aizturētās fotogrāfijas studentes Esila Ayık nelikumīgo apcietināšanu, jo īpaši tāpēc, ka viņai nepieciešama medicīniskā palīdzība sirds un nieru problēmu dēļ; prasa nekavējoties atbrīvot visas joprojām apcietinājumā turētās personas un attaisnot visus, pret kuriem ierosinātas krimināllietas par savu pamattiesību izmantošanu; pauž nožēlu par protestu atspoguļošanā iesaistīto vietējo un starptautisko žurnālistu arestiem, aizturēšanu un deportācijām, kas ir preses brīvības pārkāpums; mudina Turcijas iestādes nekavējoties efektīvi izmeklēt visus apgalvojumus par vajāšanu un pārmērīgu spēka lietošanu pret protestētājiem un ievērot pulcēšanās un demonstrāciju brīvību; uzskata pret İmamoğlu vērstie uzbrukumi ir politiski motivēts solis, kura mērķis ir nepieļaut leģitīma sāncenša kandidēšanu gaidāmajās vēlēšanās, un ka ar šādām darbībām pie varas esošās Turcijas iestādes vēl vairāk bīda valsti totāla autoritārisma virzienā; pauž nožēlu par to, ka ES trūkst stingras un vienotas reakcijas uz šīm satraucošajām norisēm;

24.turklāt pauž bažas par nesenajām atsevišķajām lietām, kas ierosinātas pret Stambulas Beşiktaş rajona CHP mēru Rıza Akpolat, Stambulas Beykoz rajona CHP mēru Alaattin Köseler, CHP Jaunatnes nodaļas priekšsēdētāju Cem Aydın un Zafer partijas priekšsēdētāju Ümit Özdag; pauž sašutumu par brutālo un nemitīgo vēršanos pret ikvienu kritisku viedokli, proti, Turcijas iestādes pēdējā laikā ir vērsušās pret visām Turcijas sabiedrības grupām, par ko cita starpā liecina pazīstamās talantu aģentes Ayşe Barım lieta, kura kopš 2025. gada 27. janvāra ir ieslodzīta par iespējamu iesaistīšanos Gezi parka protestos pirms 12 gadiem, kā arī izmeklēšana, kas sākta pret Orhan Turan un Ömer Aras, valsts galvenās uzņēmējdarbības grupas TÜSIAD vadītāju un valdes priekšsēdētāju, arī apsūdzība pret Halk TV galveno redaktoru Suat Toktaş un žurnālistiem Seda Selek, Barış Pehlivan, Serhan Asker un Kürşad Oğuz, kas pret viņiem izvirzīta ar mērķi piespriest ilgus cietumsodus, lai gan iepriekš viņi tikuši attaisnoti; ir nobažījies, ka visās minētajās un arī citās lietās ir iesaistīts nesen ieceltais Stambulas galvenais prokurors Akın Gürlek, kurš jau ilgu laiku ieņem dažādus amatus saistībā ar augsta līmeņa lietām pret politiķiem, un tas varētu būt iemesls tam, lai apsvērtu ierobežojošu pasākumu piemērošanu saskaņā ar ES globālo cilvēktiesību sankciju režīmu; pauž bažas arī par pieaugošo finansiālo spiedienu uz opozīcijas pašvaldībām un par pretrunīgajiem paziņojumiem, piemēram, saistībā ar opozīcijas pašvaldību vadītajiem dienas aprūpes centriem;

25.sevišķi ir nobažījies par sieviešu tiesību mazināšanos, ar dzimumu saistītu vardarbību un sieviešu slepkavību rādītāja pieaugumu Turcijā 2024. gadā, kas ir augstākais rādītājs kopš 2010. gada, proti, gadu pirms Stambulas konvencijas parakstīšanas; vēlreiz stingri nosoda Turcijas izstāšanos no minētā starptautiskā nolīguma, kas notika ar prezidenta dekrētu, un atkārtoti aicina šo lēmumu atcelt; mudina Turcijas iestādes uzlabot tiesisko regulējumu un tā īstenošanu, tostarp pilnībā piemērot Aizsardzības likumu Nr. 6284, lai efektīvi novērstu visu veidu vardarbību pret sievietēm un tā dēvēto goda aizstāvēšanas slepkavību piekopšanu, izbeigtu iesakņojušos nesodāmības politiku un vainīgos sauktu pie atbildības, kā arī aicina veicināt dzimumu līdztiesību, jo īpaši sieviešu līdzdalību lēmumu pieņemšanas un politikas veidošanas procesos; brīdina par turpmākiem sieviešu tiesību aizskārumiem, piemēram, Turcijas neseno aizliegumu privātos medicīnas centros bez medicīniska pamatojuma izmantot ķeizargriezienus, kas ir nepieņemams sieviešu fiziskās autonomijas pārkāpums;

26.stingri nosoda pastāvīgo vardarbību pret LGBTI+ personām un viņu pamattiesību ignorēšanu Turcijā, tostarp naida runas, naida noziegumu un diskriminējošas retorikas pieaugumu, kā arī mediju tiražētos stereotipus, kas balstīti uz seksuālo orientāciju un dzimumidentitāti; pauž nožēlu, ka varas iestādes bieži vien atbalsta šādu pastāvīgu diskrimināciju, par ko liecina 2023. gada martā rīkotā praida laikā veiktie masveida aresti un praida aizliegums 2024. gadā, savukārt pret LGBTI+ vērsti gājieni tika atļauti; mudina Turcijas iestādes vairs neaizliegt darbības, ar ko vēršas pret homofobiju, tostarp aicina neaizliegt praida gājienus un to darīt nekavējoties;

27.atzinīgi vērtē uzlaboto dialogu ar kristiešu minoritātēm, taču uzsver, ka nav panākts būtisks progress attiecībā uz etnisko un reliģisko minoritāšu aizsardzību, jo īpaši attiecībā uz viņu juridisko statusu, tostarp grieķu pareizticīgo baznīcas piekritējiem Gökçeada (Imrozas) un Bozcaada (Tenedas) salās; prasa Turcijai šajā ziņā īstenot Venēcijas komisijas ieteikumus un visus attiecīgos ECT nolēmumus; ar bažām atzīmē, ka dažādu konfesiju atbalstītāji, tostarp nemusulmaņu un alevītu kopienas, joprojām saskaras ar birokrātiskiem šķēršļiem, ja mēģina reģistrēt dievkalpojumu norises vietas; uzsver, ka tas ir tiesību uz reliģijas un ticības brīvību pārkāpums; aicina Turciju pieņemt ilgi gaidītos noteikumus par valdes locekļu ievēlēšanu nemusulmaņu minoritāšu fondos, kas kontrolē kopienas slimnīcas; atkārtoti aicina Turciju respektēt pareizticīgo kristiešu ekumēniskā patriarhāta lomu, ko atzīst visā pasaulē, aicina to atzīt kā juridisku personu un atļaut publiski lietot garīdznieka titulu “ekumēniskais patriarhs”; aicina Turciju pilnībā respektēt un aizsargāt Ajasofijas un Chora muzeja izcilo pasaules mēroga vērtību, kas ir iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā; ar bažām atzīmē, ka Turcija joprojām nav īstenojusi divus UNESCO Pasaules mantojuma komitejas 2021. un 2023. gada lēmumus par Turcijas pienākumu veikt īpašus pasākumus, lai aizsargātu minētos kultūras pieminekļus; pauž nožēlu, ka netiek aizsargāts Panagia Soumela klosteris, par kuru ir ierosinājums to iekļaut UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā; uzsver, ka ir jānovērš ierobežojumi, kas noteikti garīdznieku apmācībai, iecelšanai amatā un pēctecībai; atzinīgi vērtē plānoto Halkes garīgā semināra darba atsākšanu un prasa atcelt visus šķēršļus, kas varētu traucēt tā pienācīgu darbību; aicina Turcijas iestādes veikt efektīvas izmeklēšanas un saukt pie atbildības personas, kas ir pastrādājušas noziegumus, tostarp naida runas noziegumus, pret minoritātēm; nosoda antisemītiskos paziņojumus, kas pēc 2023. gada 7. oktobra “Hamās” teroristu uzbrukumiem Izraēlai izskanēja medijos un no augsta līmeņa amatpersonām; atzīmē, ka visas minētās darbības, kas vērstas pret jebkuru reliģisko minoritāti, nav saderīgas ar ES vērtībām;

28.atzinīgi vērtē Abdullah Öcalan neseno aicinājumu PKK nolikt ieročus un izformēties, kā arī iesaistīties miera procesā, kas būtu vēsturisks un sen gaidīts solis un varētu palīdzēt izbeigt 40 gadus ilgušo vardarbību, kurā gājuši bojā vairāk nekā 40 000 cilvēku; atzinīgi vērtē visu šajos notikumos iesaistīto ieinteresēto personu centienus, tostarp dažādu politisko līderu konstruktīvo pieeju, ko uzsāka MHP vadītājs Devlet Bahçeli, atļauju DEM partijas delegācijai apmeklēt Imrali cietumu un plašās apspriedes, ko minētā partija ir veikusi ar citām politiskajām partijām; uzsver, ka šāda rīcība sniedz nozīmīgu iespēju un ka ir jāsāk iekļaujošs politiskais process, kurā Turcijas parlamentam būtu nozīmīga loma, lai miermīlīgi un ilgtspējīgi atrisinātu kurdu jautājumu visos tā politiskajos, sociālajos, demokrātiskajos un drošības aspektos; uzsver, ka ir jāievēro cilvēktiesības, politiskais plurālisms un visu pilsoņu, tostarp kurdu, pilsoniskās tiesības; pauž nožēlu par pastāvīgajām politiskajām represijām, vajāšanu, ko veic tiesu iestādes, un kultūras un valodu tiesību ierobežojumiem, ko piemēro kurdu pilsoņiem, jo šādas represijas apdraud demokrātijas principus un sociālo kohēziju;

29.nemitīgi uzteic Turciju, ka tā saskaņā ar pagaidu aizsardzības mehānismu ir uzņēmusi aptuveni 3,1 miljonu bēgļu, tostarp 2,9 miljonus sīriešu 2024. gadā, savukārt 2023. gadā tika uzņemti 3,2 miljoni bēgļu; atkārtoti uzsver, cik būtiski ir sadarboties ar Turciju, lai nodrošinātu efektīvu un sakārtotu migrācijas plūsmu pārvaldību; turklāt pauž atzinību, ka kopš 2011. gada ES šajos centienos ir ieguldījusi gandrīz 10 miljardus EUR, lai palīdzētu Turcijai uzņemt bēgļus; atzīmē, ka daļa ES finansējuma ir piešķirta Turcijas robežkontroles un atturēšanas spēju stiprināšanai; atzinīgi vērtē ES 2024. gada decembra lēmumu papildus piešķirt 1 miljardu EUR, lai pēc Asada režīma krišanas turpinātu atbalstīt bēgļu veselības aprūpi, izglītību un integrāciju Turcijā; vienlaikus atzīmē, ka šie līdzekļi tika piešķirti jau 2024. gada maijā un tāpēc nav uzskatāmi par jauniem līdzekļiem; aicina Komisiju nodrošināt, ka līdzekļu piešķiršana notiek pilnībā pārredzami un ar lielu precizitāti un ka ES finansētie projekti, jo īpaši tie, kas saistīti ar izraidīšanas centriem un robežkontroli, atbilst visiem attiecīgajiem cilvēktiesību standartiem; pauž satraukumu par ticamajiem ziņojumiem, kas liecina par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem ES finansētajos izraidīšanas centros Turcijā, un aicina Komisiju sākt pārredzamu un neatkarīgu šīs problēmas izskatīšanu; ar bažām norāda, ka iepriekšējos gados Kipras Republikā ir konstatēts nepārtraukts patvēruma pieteikumu skaita pieaugums; atgādina par Turcijas pienākumu veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai bloķētu tagadējos nelegālās migrācijas maršrutus un nepieļautu jaunu jūras vai sauszemes maršrutu izveidi nelikumīgai migrācijai no Turcijas uz ES, jo īpaši uz Grieķiju un Kipras Republiku; norāda uz riskiem, kas saistīti ar jebkādiem iespējamiem Turcijas valdības mēģinājumiem izmantot migrantus kā instrumentu; uzsver, ka ir jānodrošina visu bēgļu un migrantu tiesību un brīvību aizsardzība; aicina Turciju nodrošināt ES un Turcijas 2016. gada paziņojuma un ES un Turcijas atpakaļuzņemšanas nolīguma pilnīgu un nediskriminējošu īstenošanu attiecībā uz visām dalībvalstīm, tostarp Kipras Republiku; pauž piesardzīgu cerību, ka tendences Sīrijā ļaus pakāpeniski atgriezties mājās aizvien lielākam skaitam bēgļu; atkārtoti norāda, ka atgriešanai vajadzētu būt tikai brīvprātīgai un saskaņā ar drošības un cieņpilnas attieksmes nosacījumiem; nosoda pret bēgļiem un migrantiem vērstos regulāros vardarbīgos uzbrukumus, ko uzkurina ksenofobiska retorika un ko atbalsta politiķi un uzņēmējkopienas; aicina Eiropas Komisiju un ES dalībvalstis stiprināt centienus, lai saglabātu humānās palīdzības un aizsardzības iespējas Sīrijas bēgļiem Turcijā un ievērotu neizraidīšanas principu kā ES politikas stūrakmeni;

30.atkārtoti pauž lielu interesi par stabilitāti un drošību Vidusjūras austrumdaļā; atzinīgi vērtē saspīlējuma mazināšanos un notikumu konstruktīvo dinamiku reģionā, kā arī nesen panākto pozitīvo gaisotni, kā rezultātā atjaunojušās Turcijas un Grieķijas attiecības, lai gan neatrisinātās problēmas joprojām ietekmē divpusējās attiecības; nosoda to, ka Turcija turpina pārkāpt ES dalībvalstu, piemēram, Grieķijas un Kipras Republikas, suverenitāti un suverēnās tiesības, tostarp popularizējot Zilās tēvijas doktrīnu; uzsver — lai gan Turcija tik bieži kā agrāk vairs nepārkāpj Grieķijas gaisa telpas robežas, tomēr salīdzinājumā ar 2023. gadu ir palielinājušies Turcijas pārkāpumi Grieķijas teritoriālajos ūdeņos un Turcijas kuģi sistemātiski ir veikuši nelikumīgas zvejas darbības Grieķijas teritoriālajos ūdeņos; pauž dziļas bažas par to, ka Turcija turpina uzturēt oficiālus kara draudus (casus belli) pret Grieķiju, ja tā izmantos savas likumīgās tiesības paplašināt savus teritoriālos ūdeņus Egejas jūrā līdz 12 jūras jūdzēm atbilstoši ANO Jūras tiesību konvencijas 3. pantam; aicina Turciju pilnībā respektēt visu ES dalībvalstu suverenitāti to teritoriālajos ūdeņos jūrā un gaisa telpā, kā arī dalībvalstu suverēnās tiesības, tostarp tiesības izpētīt un izmantot dabas resursus saskaņā ar ES un starptautiskajām tiesībām, arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS), kas ir daļa no ES acquis; atkārtoti pauž viedokli, ka Turcijas un Lībijas saprašanās memorands par jūras jurisdikcijas zonu delimitāciju Vidusjūrā pārkāpj trešo valstu suverēnās tiesības, neatbilst jūras tiesībām un nevar radīt nekādas juridiskas sekas trešām valstīm;

31.pauž nožēlu, ka Kipras problēma joprojām nav atrisināta, un prasa visām iesaistītajām pusēm pieiet šai lietai nopietni un izrādīt politisko gribu risināt miermīlīgu dialogu ANO aizgādībā, lai Kipras izlīguma sarunās panāktu reālu progresu; atzinīgi vērtē to, ka 2025. gada 18. un 19. martā ANO ģenerālsekretāra aizgādībā atsākās neoficiālas sarunas un ka tās notika konstruktīvā gaisotnē, abām pusēm apliecinot skaidru apņemšanos panākt progresu un turpināt dialogu; atzinīgi vērtē abu pušu vienošanos par četru robežšķērsošanas vietu atvēršanu, atmīnēšanu, jaunatnes lietu komitejas izveidi un vides un saules enerģijas projektu izvēršanu, kas ir daļa no jauna uzticības veicināšanas pasākumu kopuma; mudina visas puses izmantot šo kopumu, lai virzītos uz sarunu atsākšanu;

32.vēlreiz pauž stingru pārliecību, ka vienīgais Kipras problēmas risinājums ir taisnīgs, visaptverošs, dzīvotspējīgs un demokrātisks noregulējums, tostarp attiecībā uz problēmas ārējiem aspektiem, un ka noregulējums ir jāpanāk iepriekš apstiprinātā ANO satvarā, noregulējumam ir jābalstās uz divu kopienu, divu zonu federāciju ar vienotu starptautisku juridiskas personas statusu, vienotu suverenitāti, vienotu pilsonību un politisko līdztiesību, kā tas noteikts attiecīgajās ANO Drošības padomes rezolūcijās, ievērojot saskaņotās konverģences jomas un ANO ģenerālsekretāra paziņoto satvaru, kā arī ir jāievēro starptautiskās tiesības un principi un vērtības, kas ir Savienības izveides pamatā; stingri nosoda Turcijas mēģinājumus uzlabot separātistu vienības statusu okupētajā Kiprā, tostarp ar Tjurku valstu organizācijas starpniecību, un aicina visas valstis ievērot Kipras suverenitāti saskaņā ar ANO DP rezolūcijām; prasa steidzamības kārtā atsākt sarunas par Kipras atkalapvienošanos un to darīt pēc iespējas drīzāk un ANO ģenerālsekretāra aizgādībā, sākot no vietas, kurā sarunas tika pārtrauktas 2017. gadā Kransmontānā; aicina Turciju atteikties no nepieņemamā priekšlikuma par divu valstu risinājumu Kiprā un atgriezties pie risinājuma saskaņotās bāzes un ANO satvara; turklāt aicina Turciju izvest armijas vienības no Kipras un atturēties no jebkādām vienpusējām darbībām, kas nostiprinātu salas pastāvīga sadalījuma statusu, kā arī atturēties no darbībām, kas maina demogrāfisko līdzsvaru;

33.aicina Turciju respektēt buferzonas statusu un ANO miera uzturēšanas spēku (UNFICYP) mandātu Kiprā; atkārtoti aicina Kipras Republiku, Turciju, Apvienoto Karalisti un ANO sadarboties, lai īstenotu konkrētus pasākumus buferzonas demilitarizācijai un lai uzlabotu drošību salā; mudina Turciju un Kipras turku līderus izbeigt visas vienpusējās darbības un pārkāpumus buferzonā un tās tuvumā, veikt šīm darbībām piemērotus pretpasākumus un atturēties no jebkādiem turpmākiem šādiem pārkāpumiem un provokācijām; nosoda to, ka Turcija turpina Varošas atvēršanu, jo tas negatīvi ietekmē situāciju uz vietas, mazina savstarpējo uzticēšanos un negatīvi ietekmē izredzes atsākt tiešas sarunas par Kipras problēmas visaptverošu noregulējumu; aicina Turciju izbeigt nelegālās darbības, kas pārkāpj ANO Drošības padomes Rezolūcijas Nr. 550 (1984) un Nr. 789 (1992) par Varošu, ar ko Turcija tiek aicināta nodot Varošas teritoriju tās likumīgajiem iedzīvotājiem ANO pagaidu pārvaldībā, un aicina Turciju izvest spēkus no Stroviljas un sekmēt Pilas vienošanās pilnīgu īstenošanu;

34.atkārtoti pauž dziļas bažas par visām vienpusējām darbībām, kuru mērķis ir nostiprināt Kipras pastāvīgo sadalīšanu, nevis tās atkalapvienošanos; šajā sakarībā nosoda prezidenta R. T. Erdoğan neseno nelikumīgo vizīti Kipras Republikas okupētajās teritorijās, kā arī viņa provokatīvos paziņojumus, kas apdraud ANO, ES, starptautiskās sabiedrības kopumā un citu iesaistīto pušu centienus atsākt būtiskas sarunas saskaņā ar vienošanos; pauž nožēlu par to, ka šādas vienpusējas darbības ir līdzvērtīgas tiešai nelikumīgai intervencei, kas vērsta pret Kipras grieķu un turku kopienu interesēm;

35.vēlreiz aicina Turciju nodrošināt Kipras turku kopienai nepieciešamo telpu, lai tā varētu rīkoties kā šīs salas likumīga kopiena, jo šādas tiesības tai garantē Kipras Republikas konstitūcija; atkārtoti aicina Komisiju darīt vairāk, lai sadarbotos ar Kipras turku kopienu nolūkā sekmēt Kipras problēmas noregulējumu, un atgādina, ka šai kopienai ir vieta Eiropas Savienībā; aicina visas iesaistītās puses demonstrēt apņēmīgāku pieeju kopienu tuvināšanā; uzsver, ka pēc Kipras problēmas visaptveroša noregulējuma ES tiesību kopums ir jāīsteno visā salā;

36.atzīmē Kipras Bezvēsts pazudušo personu komitejas (CMP) nozīmīgo darbu un aicina uzlabot piekļuvi Turcijas armijas okupētajām militārajām zonām, piekļuvi saviem militārajiem arhīviem un informācijai par mirstīgo atlieku pārvietošanu, ja tās tikušas pārapbedītas; vēl aizvien ir ļoti nobažījies par izglītības un reliģiskajiem ierobežojumiem un šķēršļiem, ar kādiem saskaras anklāvā esošie Kipras grieķi; aicina Turciju pastiprināt sadarbību ar Eiropas Padomi un tās attiecīgajām struktūrām un iestādēm, ievērot to galvenos ieteikumus, pilnībā īstenot Eiropas Cilvēktiesību konvenciju attiecībā uz reliģijas brīvību, uzskatu un vārda brīvību, tiesībām piekļūt kultūras mantojumam un to izmantot, kā arī aicina izbeigt kultūras un reliģijas mantojuma apzinātu iznīcināšanu; nosoda Turcijas atkārtotos mēģinājumus iebiedēt un apklusināt Kipras turku žurnālistus, arodbiedrību pārstāvjus, cilvēktiesību aizstāvjus un progresīvi domājošos Kipras turku kopienas pilsoņus, jo šādi tiek pārkāptas viņu tiesības uz uzskatu un vārda brīvību; aicina Turciju izbeigt proklamēto agresīvo politiku attiecībā uz Kipras grieķu īpašumu pārdošanu un izmantošanu, jo šādas politikas mērķis ir radīt neatgriezeniskas sekas uz vietas un tā galīgi neatbilst Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumam šajā jautājumā;

37.pauž nožēlu, ka Turcija pastāvīgi atsakās ievērot aviācijas tiesību aktus un izveidot sakaru kanālu starp gaisa satiksmes vadības centriem Turcijā un Kipras Republikā, kura trūkums rada reālus drošības riskus un apdraudējumus, kā to konstatējusi Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra un Starptautiskā Aviolīniju pilotu asociāciju federācija; bez tam pauž nožēlu, ka Turcija liedz kuģiem, kas kuģo ar kādas ES dalībvalsts karogu, piekļūt Bosfora un Dardaneļu jūras šaurumiem; uzskata, ka šī varētu būt joma, kurā Turcija varētu apliecināt apņemšanos īstenot uzticības veicināšanas pasākumus, un aicina Turciju sadarboties un pilnībā īstenot ES aviācijas tiesību aktus; pauž nožēlu, ka Turcija turpina centienus kavēt Lielā jūras starpsavienojuma — ES kopīgu interešu projekta — īstenošanu un uzstāj uz saviem plāniem izveidot nelikumīgu elektroenerģijas starpsavienojumu ar Kipras okupēto daļu;

38.pauž nožēlu, ka Turcija 20 gadus atsakās īstenot saistības, kuras tā uzņēmusies pret ES, tostarp attiecībā uz Kipru, un kuras noteiktas 2005. gada oktobra sarunu programmā; uzsver, ka visu dalībvalstu atzīšana ir pievienošanās procesa neatņemama daļa; atkārtoti aicina Turciju pildīt savu pienākumu pilnībā un nediskriminējoši īstenot Ankaras nolīguma Papildprotokolu attiecībā uz visām dalībvalstīm, tostarp Kipras Republiku; turklāt aicina Turciju nodrošināt, lai pilnībā tiktu ievērotas visu Kipras iedzīvotāju cilvēktiesības un politiskās tiesības un garantēta Eiropas Savienības un Eiropas acquis pamatprincipu ievērošana;

39.pauž atbalstu Sīrijas un tās pilsoņu brīvai, drošai un stabilai nākotnei un uzsver vajadzību īstenot iekļaujošu un miermīlīgu politiskās pārejas procesu, kuru vadītu un veidotu vienīgi pati Sīrija un kurā iekļautu un aizsargātu reliģiskās un etniskās minoritātes; pauž apņemšanos šajā ziņā īstenot konstruktīvu sadarbību starp ES un Turciju attiecībā uz humāno palīdzību, ilgtspējīga politiska risinājuma veicināšanu Sīrijā un cīņu pret DAESH, ņemot vērā, ka Turcijai ir būtiska loma reģiona stabilitātes veicināšanā; atgādina, ka ir jāatjauno Sīrijas suverenitāte; atzīst, ka ir svarīgi atjaunot Sīrijas ekonomiku, lai tā būtu reģiona ilgtermiņa stabilitātes un labklājības pīlārs; aicina Turciju respektēt Sīrijas teritoriālo integritāti un suverenitāti un nekavējoties izbeigt visus uzbrukumus un operācijas Sīrijas teritorijā un tās okupāciju, pilnībā ievērojot starptautiskās tiesības; nosoda Turcijas atbalstīto kaujinieku uzbrukumus Sīrijas kurdu spēkiem Sīrijas ziemeļdaļā, kas noticis iepriekšējo nedēļu laikā, izmantojot Asada režīma krišanu; ir ļoti nobažījies, ka šādi uzbrukumi ne tikai palielina iekšzemē pārvietoto personu skaitu, bet arī apdraud cīņas pret Daesh efektivitāti un nepārtrauktību; atzīmē, ka Turcijas pastāvīgā klātbūtne var vēl vairāk destabilizēt un apdraudēt centienus panākt ilgtspējīgu politisko noregulējumu Sīrijā; turklāt atzīmē, ka, aizbildinoties ar bažām par drošību, Turcija nelikumīgi okupē arī Irākas teritorijas; atkārtoti norāda, ka militārajā pašaizsardzībā nekādā gadījuma nedrīkst iet bojā civiliedzīvotāji; prasa veikt nepieciešamo izmeklēšanu gadījumos, kad ir gājuši bojā civiliedzīvotāji, un izbeigt šajā teritorijā strādājošo žurnālistu vajāšanu; aicina Turciju atbalstīt Sīrijas pagaidu valdības un kurdu vadītās SDF nolīguma īstenošanas procesu un atturēties no jebkādas iejaukšanās Sīrijas iekšējos procesos;

40.atbalsta Turcijas un Armēnijas attiecību normalizēšanu, lai panāktu izlīgumu un labas kaimiņattiecības, reģionālo stabilitāti, drošību un sociālekonomisko attīstību, un atzinīgi vērtē līdz šim panākto progresu; atzinīgi vērtē nemitīgos centienus atjaunot saiknes starp abām valstīm; mudina Turciju ātri īstenot Turcijas un Armēnijas valdību īpašo pārstāvju panāktās vienošanās, piemēram, par gaisa telpas un robežas atvēršanu starp abām valstīm, lai tajās ieceļotu trešo valstu valstspiederīgie un attiecīgi arī diplomātisko pasu turētāji; atzinīgi vērtē Margaras–Alikānas robežšķērsošanas punkta pagaidu atvēršanu starp Armēniju un Turciju, lai atvieglotu humānās palīdzības piegādi Sīrijai; pauž cerību, ka šie notikumi dos impulsu attiecību normalizēšanai Dienvidkaukāza reģionā, tostarp drošības un sociālekonomiskās attīstības ziņā, un uzsver ES ieinteresētību atbalstīt šo procesu; mudina Turciju konstruktīvi iesaistīties reģionālās stabilitātes veicināšanā, sekmēt ātru miera procesa noslēgšanu starp Armēniju un Azerbaidžānu, inter alia izmantojot savu ietekmi uz Azerbaidžānu un atturot Azerbaidžānu no jebkādām turpmākām militārām darbībām pret Armēnijas suverenitāti; vēlreiz mudina Turciju atzīt, ka tika pastrādāts genocīds pret armēņiem, jo šāda atzīšana pavērtu ceļu īstenam izlīgumam starp Turcijas un Armēnijas tautām, un mudina Turciju pilnībā ievērot savu pienākumu aizsargāt armēņu kultūras mantojumu;

41.atzīmē, ka Turcijas nostāja saistībā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu turpina ietekmēt ES un Turcijas attiecības, jo Turcija mēģina vienlaikus uzturēt saites gan ar Rietumiem, gan Krieviju; atzīmē Turcijas diplomātiskos mēģinājumus būt par starpnieku starp Krieviju un Ukrainu, jo īpaši saistībā ar Melnās jūras graudu iniciatīvu, kā arī Turcijas pastāvīgo atbalstu Ukrainas teritoriālajai integritātei un suverenitātei, tostarp balsojumu par ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijām, kurās nosodīta Krievijas agresija pret Ukrainu; taču pauž nožēlu, ka pēc kara sākšanās Ukrainā strauji ir palielinājusies tirdzniecība starp Turciju un Krieviju, kā rezultātā Krievija ir Turcijas otrā lielākā tirdzniecības partnere, lai gan ES ir noteikusi sankcijas pret Krieviju, un izsaka nožēlu, ka Turcija ir vienīgā NATO dalībvalsts, kas Krievijai nav noteikusi nekādas sankcijas; bez tam uzsver, ka Eiropas Savienības Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir sācis izmeklēšanu par tiesību aktu nepilnībām, kas ļauj tādām valstīm kā Turcija pārdēvēt sankcionēto Krievijas naftas zīmolu un eksportēt to uz ES; tomēr atzinīgi vērtē pozitīvos pasākumus, piemēram, to, ka Turcija bloķē konkrētu divējāda lietojuma preču eksportu uz Krieviju, kā arī tādu Amerikas Savienoto Valstu un Apvienotās Karalistes izcelsmes produktu eksportu, kas spēcina Krievijas militārās darbības; atkārtoti aicina Turcijas valdību apturēt plānus saistībā ar Akuju kodolelektrostaciju, kuru būvēs, ekspluatēs un pārvaldīs Krievijas Valsts Atomenerģijas korporācija Rosatom; pauž bažas par Turcijas tagadējām sarunām ar Krieviju par gāzes tirdzniecības centra izveidi Stambulā, kuru paredzēts atvērt 2025. gadā;

42.atzinīgi vērtē Turcijas dalību dažādās krīžu pārvaldības misijās un operācijās (kopējās drošības un aizsardzības politikas satvarā); tomēr pauž nožēlu, ka turpina mazināties kopējās ārpolitikas un drošības politikas nostāju saskaņotība, tostarp attiecībā uz sankcijām un sankciju apiešanas novēršanu, turklāt saskaņotība ir samazinājusies līdz vēsturiski zemākajai atzīmei, proti, tā ir tikai 5 %, kas ir zemākais rādītājs, kāds jebkad bijis kādai no pievienošanās sarunvalstīm; atgādina, ka ES kandidātvalstīm pakāpeniski ir jāpielāgojas Eiropas Savienības kopējai ārpolitikai un drošības politikai un jāievēro starptautiskās tiesības; pauž nožēlu, ka Turcija šajā ziņā nav veikusi nekādus pasākumus, proti, nav pieskaņojusies ES sankcijām pret Krieviju un daudzos ārpolitikas jautājumos, kas ietilpst ES un Turcijas kopīgu interešu sfērā, Turcijas rīcība ir radījusi lielas bažas; mudina Turciju pieskaņoties ES sankcijām pret Krieviju un tās pilnībā īstenot, ietverot pretapiešanas pasākumus, un cieši sadarboties ar ES sankciju sūtni;

43.uzsver, cik būtiski ir stiprināt ES un Turcijas sadarbību globālās drošības jautājumos, jo īpaši ņemot vērā mainīgo ģeopolitisko situāciju un iespējamās izmaiņas ASV ārpolitikā; pauž piesardzīgu cerību, ka nesenā neformālā iesaiste, piemēram, Turcijas ārlietu ministra dalība neformālajā ES ārlietu ministru sanāksmē 2024. gadā, var stimulēt attiecību uzlabošanu; atzīst Turcijas kā sabiedrotās būtisko lomu NATO un atzinīgi vērtē Turcijas parlamenta lēmumu 2024. gada janvārī ratificēt Zviedrijas pievienošanos NATO; šajā sakarībā atgādina, ka Turcijai ir liela atbildība stabilitātes veicināšanā gan reģionālā, gan globālā līmenī un ka no Turcijas sagaida, ka tā ievēros savas saistības pret NATO, jo īpaši ņemot vērā pašreizējos ģeopolitiskos satricinājumus; mudina konstruktīvi iesaistīties strukturētākā un biežākā politiskajā dialogā par ārpolitiku, drošības un aizsardzības politiku, lai meklētu sadarbību kopīgu interešu sfērā, vienlaikus strādājot pie atšķirību mazināšanas, jo īpaši saistībā ar lielāko šķēršļu novēršanu, kas kavē īstenu attiecību uzlabošanu starp ES un NATO un kas ietver pretgaisa aizsardzības sistēmas S-400 iegādi no Krievijas; vēl aizvien ir ļoti nobažījies, ka Turcija turpina liegt vienai no ES dalībvalstīm sadarboties ar NATO;

44.atzinīgi vērtē Turcijas ilgstošo atbalstu divu valstu risinājumam Izraēlas un Palestīnas konfliktā, tās aicinājumus panākt pamieru Izraēlas un “Hamās” karā un pastāvīgos centienus visā konflikta laikā sniegt humāno palīdzību Gazai; vienlaikus pauž dziļu nožēlu par Turcijas varas iestāžu, tostarp prezidenta, aktīvo atbalstu “Hamās”, ko ES ir iekļāvusi teroristu organizāciju sarakstā, un par nostāju attiecībā uz uzbrukumu Izraēlai 2023. gada 7. oktobrī, ko Turcijas valdība nav nosodījusi; norāda, ka Turcijas atklātais atbalsts “Hamās” un atteikšanās to atzīt par teroristu organizāciju nav savienojama ar ES ārpolitiku un drošības politiku; tāpēc prasa pārskatīt šo nostāju;

45.ar bažām atzīmē, ka Turcija vēlas kļūt par BRICS+ locekli un ka tai ir piedāvāts partnervalsts statuss, turklāt Turcija apsver iespēju līdzīgi rīkoties attiecībā uz Šanhajas sadarbības organizāciju (SCO), kurā Turcijai ir dialoga partneres statuss; ir ļoti nobažījies par Turcijas aizvien lielāko ieinteresētību alternatīvu partnerību satvarā, kas būtībā nav savienojams ar pievienošanās ES procesu; prasa, lai Turcijas jaunais BRICS partnervalsts statuss neietekmētu Turcijas pienākumus NATO satvarā; atzīmē, ka Turcija ir kopusi sadarbības formātus, partnerības un reģionālas alianses ārpus ES; pauž bažas par Turcijas vēlmi izmantot šādu vairākvirzienu pieeju, lai bīdītu savas intereses, neapņemoties pilnvērtīgi sadarboties ne vienu no minētajām aliansēm;

46.joprojām ir nobažījies, ka Turcijas valdība izmanto Turcijas diasporu kā instrumentu, lai laiku pa laikam ietekmētu ES dalībvalstu iekšējās rīcībpolitikas;

47.atzinīgi vērtē Turcijas atgriešanos pie tradicionālākas ekonomikas un monetārās politikas, vienlaikus saglabājot stabilu izaugsmi un mērenu budžeta deficītu; taču pauž nožēlu, ka ar šādu politiku saistītās izmaksas atkal nākas segt pilsoņiem, kuri maksā augstākas procentu likmes; uzsver — ir palielinājusies sociālā neaizsargātība, jo īpaši bērnu un vecāku cilvēku vidū, lielākoties tāpēc, ka trūkst visaptverošas nabadzības samazināšanas stratēģijas un pastāv ienākumu nevienlīdzība; uzsver, ka Turcijas iestādēm ir jāīsteno visaptveroši sociālās aizsardzības pasākumi, jāstiprina darba koplīguma slēgšanas tiesības un jānodrošina, ka ekonomikas reformu prioritāte ir nevienlīdzības mazināšana un pienācīgas kvalitātes nodarbinātības iespēju radīšana;

48.pauž nožēlu, ka, neraugoties uz progresu ekonomikas un monetārās politikas jomā, citas Turcijas valdības darbības, kas ietekmē tiesiskumu, joprojām neatbilst tādiem pamatprincipiem kā juridiskā noteiktība, kas negatīvi ietekmē Turcijas potenciālo spēju saņemt investīcijas; atzinīgi vērtē to, ka Turcija 2024. gada jūnijā tika svītrota no Finanšu darījumu darba grupas (FATF) pelēkā saraksta pēc tam, kad Turcija bija panākusi ievērojamu progresu tādās jomās, kā naudas atmazgāšanas novēršanas režīma stiprināšana un terorisma finansēšanas apkarošana;

49.atzinīgi vērtē Turcijas aizvien lielākos ieguldījumus zaļās enerģijas nozarē un aicina Turciju arī turpmāk uzlabot savas enerģētikas politikas saderību ar ES acquis, izmantojot Turcijas milzīgo atjaunīgās enerģijas potenciālu; pauž bažas, ka nav panākts būtisks progress klimatrīcības jomā, kam iemesls lielākoties ir tas, ka nav izstrādāts visaptverošs klimata akts, iekšzemes emisijas kvotu tirdzniecības sistēma un ilgtermiņa stratēģija mazemisiju ieviešanai, un līdz ar to pastāv risks, ka netiks sasniegts 2053. gada klimatneitralitātes mērķrādītājs; uzsver, ka ir vajadzīgs stabils tiesiskais regulējums un stingrāki izpildes mehānismi, lai aizsargātu vides un dabas resursus; mudina Turciju savas vides rīcībpolitikas saskaņot ar ES acquis, tostarp aizsargāt dabiskās dzīvotnes, ja tiek īstenoti kalnrūpniecības projekti, un uzsver, cik būtiski ir tas, lai Turcija ievērotu Orhūsas konvenciju; atzinīgi vērtē vides tiesību aizstāvju darbu Turcijā un brīdina par kaitīgo ietekmi uz vidi, ko rada plaši valdības projekti, piemēram, vara ieguves darbību paplašināšana Ida kalnā (Kaz Daglari);

50.uzsver, ka Turcija ir veikusi pasākumus, lai dažādotu energoapgādi un palielinātu atjaunīgās enerģijas īpatsvaru; atzīmē, ka Turcija ir valsts ar pasaulē septīto lielāko LNG tirgu, un uzsver tās spēju kļūt par reģionālu enerģētikas centru; pieņem zināšanai, ka Turcija ir apņēmusies sasniegt 2030. gadam izvirzītos globālos energoefektivitātes un atjaunīgās enerģijas jaudas mērķrādītājus; aicina Komisiju ņemt vērā Turcijas kā reģionāla enerģētikas centra potenciālu iniciatīvās, kuru mērķis ir palielināt uzstādīto atjaunīgo energoresursu jaudu Vidusjūras reģionā, kā arī šo potenciālu ņemt vērā jaunā Vidusjūras pakta izstrādē, un prasa dienas kārtībā iekļaut sadarbību enerģētikas jomā;

51.konstatē atsevišķus uzlabojumus darba tirgus apstākļos un norāda uz dažām neatrisinātām kritiskām problēmām, tādām kā neoficiāla nodarbinātība, dzimumu nelīdztiesība un ienākumu nevienlīdzība; pauž bažas par darba koplīguma slēgšanas sarunu zemo aptvērumu un vairāku publiskā sektora darbinieku izveidoto arodbiedrību tiesību neatzīšanu; uzskata, ka ir jāpieliek lielākas pūles, lai uzlabotu sociālā dialoga mehānismus un risinātu jaunās darba drošības problēmas; atgādina, ka arodbiedrību brīvībai un sociālajam dialogam ir izšķirīga loma plurālistiskas sabiedrības attīstībā un labklājībā; šajā sakarībā pauž nožēlu par tādu arodbiedrības pārstāvju neseno apcietināšanu, kā DISK konfederācijas priekšsēdētāja vietnieks un Genel-Iș priekšsēdētājs Remzi Çalișkan, kurš tika atbrīvots pēc viena mēneša ieslodzījuma, Genel-İș Mersinas nodaļas priekšsēdētājs Kemal Göksoy, kurš joprojām atrodas ieslodzījumā, un tekstilrūpniecības nozares arodbiedrības BİRTEK SEN priekšsēdētājs Mehmet Türkmen, kurš tika apcietināts 2025. gada 14. februārī;

52.vēlreiz pauž stingru pārliecību, ka, neraugoties uz pašreiz iesaldēto pievienošanās procesu, Turcija ir stratēģiski nozīmīga valsts un svarīga partnere, kurai ir būtiska loma plašāka reģiona stabilitātē un tādu sarežģījumu risināšanā kā drošība, migrācijas pārvaldība, terorisma apkarošana un enerģētiskā drošība; uzsver, cik būtiski ir uzturēt konstruktīvu dialogu un padziļināt sadarbību savstarpējo stratēģisko interešu jomās; norāda uz vairākām politikas jomām, kurās nākotnē varētu sadarboties un kuras cita starpā ietver zaļo pārkārtošanos, tirdzniecību, enerģētiku, modernizētu muitas savienību un vīzu režīma liberalizāciju; tomēr atgādina, ka demokrātijas lejupslīde un nesaskaņotība ar KĀDP nepalīdzēs sasniegt ievērojamu progresu šajā jomā; vēlreiz apstiprina ES apņēmību īstenot pēc iespējas labākās attiecības ar Turciju, balstoties uz dialogu, cieņu un savstarpēju uzticēšanos, kas atbilst starptautiskajām tiesībām un labām kaimiņattiecībām;

53.uzsver, cik būtiski ir veicināt ciešāku partnerību visās ekonomikas nozarēs, kas nāktu par labu gan ES un visām tās dalībvalstīm, gan Turcijai; jo īpaši atzīmē, cik svarīga cita starpā ir sadarbība tādās jomās kā enerģētika, inovācija, mākslīgais intelekts, veselība, drošība un migrācijas pārvaldība; šajā ziņā pieņem zināšanai, ka nesen notikuši dažādi augsta līmeņa dialogi (ALD), tostarp ALD par tirdzniecību un ekonomiku, un uzskata šos ALD par konstruktīviem pasākumiem ceļā uz pragmatiskām sadarbības formām savstarpēji svarīgās jomās; vēlreiz prasa atsākt visus attiecīgos ALD un izveidot strukturētu ALD par sektorālo sadarbību, lai risinātu kopīgās problēmas un izpētītu iespējas, paredzot, ka šādai sadarbībai jāizvirza skaidri un konsekventi nosacījumi, kas balstīti uz demokrātijas principu, tiesiskuma un pamattiesību ievērošanu, kā iepriekš uzsvērts šajā rezolūcijā;

54.ir gatavs atbalstīt uzlabotu muitas savienību, kurai būtu plašāka, savstarpēji izdevīga darbības joma, kas varētu aptvert daudzas kopīgu interešu jomas, tostarp digitalizāciju, zaļās enerģijas rīcībpolitiku pieskaņošanu zaļajam kursam, publisko iepirkumu, ilgtspējīgas attīstības saistības un rūpības pienākumu, tādējādi veicinot abu pušu ekonomisko drošību; atbalsta šādas uzlabotas muitas savienības papildināšanu ar efektīvu un lietderīgu strīdu izšķiršanas mehānismu; uzsver — lai procesa beigās Parlaments varētu sniegt piekrišanu, šādas modernizācijas pamatā vajadzētu būt stingriem nosacījumiem, kas saistīti ar cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, starptautisko tiesību ievērošanu un labām kaimiņattiecībām, un Turcijai pilnībā būtu jāīsteno papildprotokols un Ankaras nolīgums bez izņēmuma un nediskriminējoši jāattiecina uz visām dalībvalstīm;

55.ar dziļu nožēlu atzīmē, ka Turcija nav panākusi progresu, lai izpildītu vīzu režīma liberalizācijas kritērijus; vēlreiz atzīmē, ka ir gatavs sākt vīzu režīma liberalizācijas procesu, tiklīdz Turcijas iestādes pilnībā būs izpildījušas sešus līdz šim ignorētos kritērijus un tos nediskriminējoši īstenojušas vis-à-vis visām ES dalībvalstīm, vienlaikus pieskaņojoties ES vīzu politikai; pauž nožēlu, ka Turcijas pilsoņi saskaras ar problēmām, kad iesniedz vīzu pieprasījumus/pieteikumus ES dalībvalstīs, jo ievērojami pieaug pieprasījumu skaits un pastāv bažas par sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu; tomēr atzīst politisko apņemšanos uzlabot vīzu pieejamību un aicina abas puses pastiprināt centienus, lai novērstu atlikušos tehniskos un administratīvos šķēršļus; aicina ES dalībvalstis palielināt šajā jomā piešķirtos resursus; atbalsta pasākumus vīzu režīma atvieglošanai, jo īpaši attiecībā uz uzņēmējdarbību un Erasmus studentiem; pauž dziļu nožēlu, ka Turcijas iestādes pastāvīgi cenšas vainot ES par progresa trūkumu šajā jautājumā, taču vienlaikus neveic nekādus nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu atlikušos kritērijus; atgādina Turcijai, ka reāla un kumulatīva progresa trūkums neizpildīto nosacījumu īstenošanā tieši ietekmē uzņēmējdarbību un Erasmus studentus; atzinīgi vērtē Erasmus+ apmaiņas nenovērtējamo ieguldījumu bagātinošu starpkultūru izglītības iespēju nodrošināšanā; tomēr pauž nožēlu par Komisijas vājo pārraudzību, par ko liecina Erasmus partnerība ar Gaziantepas islāma zinātnes un tehnoloģijas universitāti, kuras vadība ir publiski paudusi atbalstu terora aktiem; aicina Komisiju nodrošināt, ka partnervalstu augstskolas ievēro ES Pamattiesību hartu, šajā ziņā veicot ex ante pārbaudes un regulāras kontroles;

56.ņemot vērā iepriekš minēto, uzskata, ka Turcijas valdība nav veikusi nepieciešamos pasākumus, lai valstī novērstu fundamentālus demokrātijas trūkumus, un tādēļ atkārtoti pauž viedokli, ka pašreizējos apstākļos nav iespējams atsākt procesu par Turcijas pievienošanas ES, lai gan liela daļa Turcijas sabiedrības ir noskaņota demokrātiski un proeiropeiski; atgādina, ka līdzīgi kā jebkuras citas kandidātvalsts arī Turcijas pievienošanās process ir atkarīgs no tā, vai pilnībā ir izpildīti Kopenhāgenas kritēriji un vai ir normalizētas attiecības ar visām ES dalībvalstīm;

57.mudina Turcijas valdību, ES iestādes un dalībvalstis, neraugoties uz pašreiz iesaldēto pievienošanās procesu un balstoties uz Padomes un Eiropadomes pašreizējiem secinājumiem un paziņotajiem nosacījumiem, turpināt darbu pie ciešākas, dinamiskākas un stratēģiskākas partnerības, īpašu uzmanību pievēršot klimatrīcībai, energoapgādes drošībai, sadarbībai terorisma apkarošanā un reģionālajai stabilitātei; uzver, ka ir jāsāk pārdomu process par to, kā šajā jaunajā konstruktīvajā un progresīvajā ES un Turcijas attiecību satvarā varētu integrēt abu iesaistīto pušu intereses, piemēram, modernizējot un stiprinot pašreizējo asociācijas nolīgumu; uzsver, ka šādam pozitīvam procesam ir jābalstās uz reāla progresa panākšanu Turcijā attiecībā uz saskaņotību ar KĀDP, demokrātiju, tiesiskumu un pamatvērtību ievērošanu un jāvirzās līdztekus šim progresam;

58.uzskata, ka 2023. gada 29. novembra kopīgais paziņojums par pašreizējo stāvokli ES un Turcijas attiecībās ir labs pamats, uz kura balstīt visu ES un Turcijas attiecību turpmāko virzību; pauž nožēlu, ka Padome līdz šim nav sniegusi skaidru politisku atbalstu šim kopīgajam paziņojumam; atkārtoti norāda, ka visu ES dalībvalstu atzīšana ir nepieciešams elements ikvienā nolīgumā starp ES un Turciju; uzsver, ka konstruktīva Turcijas iesaiste, tostarp saistībā ar Kipras problēmu, joprojām ir ļoti vajadzīga ciešākas sadarbības veidošanai starp ES un Turciju;

59.tomēr brīdina, ka Turcijas varas iestāžu nosliecei uz autoritārismu, kā to mēs nesen skaidri redzējām, galu galā būs smaga ietekme uz visām ES un Turcijas attiecību dimensijām, tostarp tirdzniecību un drošības sadarbību, jo šāda nosliece iedragā starp partneriem nepieciešamo uzticēšanos un paļāvību un pašreizējā ģeopolitiskajā kontekstā abas puses nostāda pretējās frontēs;

60.joprojām skaidri saskata un uzteic Turcijas sabiedrības vairākuma (jo īpaši Turcijas jauniešu) demokrātiskos un proeiropeiskos centienus, ko ES neatstās bez ievērības; uzskata, ka šie centieni ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc Turcijas pievienošanās process vēl aizvien ir spēkā; tāpēc aicina Komisiju atbalstīt un palielināt politisko un finansiālo palīdzību, lai Turcijā veidotos dinamiska un prodemokrātiska pilsoniskā sabiedrība, kuras centieni var stiprināt politisko gribu, kas tik ļoti ir vajadzīga ES un Turcijas ciešāku attiecību veidošanai; tomēr uzsver, ka pievienošanās procesa atsākšana ir atkarīga no Turcijas iestāžu un sabiedrības nelokāmas politiskās gribas kļūt par pilnvērtīgu demokrātiju, ko ES Turcijai nevar uzspiest pret tās gribu;

61.atkārtoti aicina stiprināt un padziļināt savstarpējās zināšanas un saprašanos starp mūsu sabiedrībām, veicinot kultūras apmaiņu, savstarpējos sociālos un kultūras sakarus un apkarojot jebkādas sociālo, reliģisko, etnisko vai kultūras aizspriedumu izpausmes; mudina Turciju un ES veicināt kopīgas vērtības, jo īpaši atbalstot jauniešus; vēlreiz apliecina vislielāko apņemšanos saglabāt un palielināt atbalstu neatkarīgai Turcijas pilsoniskajai sabiedrībai;

62.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Eiropadomes priekšsēdētājam, Padomei un Komisijai; lūdz šo rezolūciju pārtulkot turku valodā un nosūtīt Turcijas Republikas prezidentam, valdībai un parlamentam.