1.atzīmē Serbijas pausto apņemšanos un stratēģisko mērķi pievienoties ES un ieceri līdz 2026. gada beigām savus tiesību aktus pilnībā saskaņot ar ES acquis; mudina Serbiju ātri un izlēmīgi īstenot būtiskas reformas, jo īpaši 1. kopā, lai šī ļoti vērienīgā apņemšanās tiktu uztverta kā reālistiska, patiesa un jēgpilna; uzsver, ka Serbijai ir nopietni un kategoriski jāpierāda, ka tā ir stratēģiski orientēta uz ES, demonstrējot stingru politisko gribu un konsekvenci ar ES saistīto reformu īstenošanā un ar ES, Serbijas virzību uz Eiropu un vajadzīgajām reformām saistītajā komunikācijā ar iedzīvotājiem pieturoties pie objektivitātes un nepārprotamības;

2.vēlreiz uzsver Rietumbalkānu stratēģisko nozīmi pašreizējā ģeopolitiskajā kontekstā un ES drošībai un stabilitātei kopumā; norāda, ka valsts ģeopolitiskās pozīcijas dēļ tai ir tieša ietekme uz vispārējo reģiona stabilitāti; tādēļ nosoda Serbijas mēģinājumus izveidot ietekmes sfēru, kas apdraud kaimiņvalstu suverenitāti;

3.atzīst Serbijas labo sagatavotības līmeni attiecībā uz makroekonomikas stabilitāti un fiskālo disciplīnu un Komisijas vērtējumu, ka 3. kopa ir tehniski gatava atvēršanai, bet ar bažām atzīmē, ka sarunu sadaļās ir panākts ierobežots progress ES dalības kritēriju izpildē vai nav panākts nekāds vispārējs progress, jo īpaši tādās svarīgās jomās kā tiesiskums, mediju brīvība, valsts pārvaldes reforma un pieskaņošanās ES rīcībpolitikām, it sevišķi ES ārpolitikai;

4.pauž nožēlu par to, ka nav panākts nekāds būtisks progress attiecībā uz 31. sadaļu, Serbijas tendencēm savas politikas saskaņošanā ar ES ārpolitikas nostājām lielā mērā nemainoties — galvenokārt Serbijas ciešo attiecību ar Krieviju dēļ; atgādina, ka Serbija joprojām ir ievērojams izņēmums attiecībā uz Rietumbalkānu pieskaņošanos KĀDP; aicina Serbiju mainīt šo tendenci un demonstrēt pozitīvus soļus ceļā uz pilnīgu pieskaņošanos; atzīmē, ka Serbijas atbilstības līmenis ES paziņojumiem un deklarācijām pieaug, bet ir tikai 61 %; atzinīgi vērtē Serbijas pastāvīgo aktīvo dalību un pozitīvo ieguldījumu ES militārajās krīzes pārvarēšanas misijās un operācijās;

5.atzinīgi vērtē Serbijas humāno atbalstu Ukrainai un pieņem zināšanai to, ka Serbija savstarpēji izdevīgas vienošanās satvarā pārdeva munīciju, ko paredzēts izmantot Ukrainai, 800 miljonu EUR vērtībā; atzīmē, ka Serbija ir pieskaņojusies dažām ES nostājām attiecībā uz Krievijas agresijas karu pret Ukrainu; tomēr pauž nožēlu par to, ka Serbija joprojām nav pieskaņojusies ES ierobežojošajiem pasākumiem pret Krieviju; aicina ES pārskatīt Serbijai sniegtās ES finansiālās palīdzības apjomu, ja Serbija turpinās atbalstīt antidemokrātiskas ideoloģijas un nepieskaņosies ES ierobežojošajiem pasākumiem un KĀDP; aicina Serbiju ātri, sistemātiski un bez kavēšanās pieskaņoties ES ierobežojošajiem pasākumiem un vispārējai politikai attiecībā pret Krieviju un Baltkrieviju;

6.uzsver, ka Eiropas drošībai kopumā ir svarīgi īstenot sankcijas pret Krieviju; pauž nožēlu par Serbijas pastāvīgajām ciešajām attiecībām ar Krieviju un bažas par tās stratēģisko ievirzi; vēlreiz aicina Serbijas iestādes uzlabot pārredzamību attiecībā uz tā dēvētā Krievijas un Serbijas Humānās palīdzības centra Nišā lomu un darbībām un nekavējoties izbeigt visu militāro sadarbību ar Krieviju; atzīmē Serbijas lēmumu atbalstīt ANO rezolūciju, kurā nosodīta Krievijas agresija pret Ukrainu, trīs gadus pēc pilna mēroga iebrukuma sākuma; pauž nožēlu par to, ka prezidents Vučić, tūlīt pēc tam mutiski atsaucot Serbijas balsojumu ANO, nosauca to par “kļūdu”. uzskata, ka privileģētu attiecību uzturēšana ar Kremļa režīmu apdraud ne tikai Serbijas kā kandidātvalsts uzticamību, bet arī tās Eiropas partneru uzticēšanos un ES un Serbijas attiecību nākotni;

7.pauž nožēlu par to, ka Serbijā pastāvīgi samazinās sabiedrības atbalsts dalībai ES un pieaug atbalsts Putina režīmam, kas ir valdības kontrolēto mediju, kā arī dažu valdības amatpersonu ilgstoši pret ES vērstās un prokrieviskās retorikas rezultāts; aicina Serbijas iestādes veicināt uz faktiem balstītas un atklātas diskusijas par pievienošanos ES;

8.pauž nožēlu par to, ka turpinās dezinformācijas izplatīšana, arī par Krievijas agresijas karu pret Ukrainu; nosoda šo darbību plašāku ietekmi uz citām reģiona valstīm; aicina Serbijas iestādes apkarot dezinformāciju un aicina ES uzlabot sadarbību ar Serbiju, lai stiprinātu demokrātisko noturību un vērstos pret hibrīddraudiem;

9.atzīmē progresu, ko Serbija panākusi, pieskaņojoties ES vīzu politikai, un aicina panākt pilnīgu saskaņošanu, jo īpaši attiecībā uz tām trešām valstīm, kuras ir drošības risks ES, ieskaitot kiberuzbrukumu draudus; atzinīgi vērtē 2024. gada 25. jūnijā parakstīto nolīgumu starp ES un Serbiju par operatīvo sadarbību robežu pārvaldībā ar Frontex, uzsverot, ka ir jārīkojas atbilstoši pamattiesībām un starptautiskajiem standartiem;

10.vēlreiz norāda, ka pievienošanās sarunu vispārējam tempam vajadzētu būt atkarīgam no reāla progresa attiecībā uz pamatjautājumiem, tiesiskumu un apņemšanos ievērot kopīgās Eiropas tiesības un vērtības, kā arī Belgradas un Prištinas dialogu, kam jānotiek godprātīgi, lai rezultātā tiktu pieņemta juridiski saistoša vienošanās, kuras pamatā ir savstarpēja atzīšana, kā arī attiecībā uz pieskaņošanos ES KĀDP; vēlreiz uzsver savu nostāju, ka pievienošanās sarunas ar Serbiju būtu jāvirza uz priekšu tikai tad, ja tā pievienosies ES sankcijām pret Krieviju un panāks būtisku progresu ar ES saistītajās reformās, jo īpaši pamatjautājumu jomā;

11.vēlreiz pauž bažas par Komisijas samierniecisko pieeju attiecībā uz Serbiju, neraugoties uz tās gadiem ilgo regresu tiesiskuma, demokrātijas un pamattiesību jomā, kā arī destabilizējošo ietekmi visā reģionā; mudina Komisiju attiecībā uz Serbiju izmantot skaidrāku valodu, arī augstākajā līmenī, un konsekventi norādīt uz tās būtiskajiem trūkumiem, nepietiekamo progresu un pat regresu, tādējādi atbalstot ES pamatvērtības;

12. aicina Serbijas valdību Serbijas iedzīvotāju vidū popularizēt pievienošanās ES un ES finansēto projektu un reformu lomu un dotās priekšrocības;

13.atzīmē pašreizējās problēmas tiesu neatkarības nodrošināšanā, ieskaitot nepienācīgu ietekmi un politisko spiedienu uz tiesu iestādēm; pauž bažas par to, ka nav īstenoti aizsardzības pasākumi, kas novērstu politisko iejaukšanos tiesnešu iecelšanā un disciplinārlietās pret tiesnešiem un prokuroriem; aicina Serbiju nodrošināt, ka Augstā tiesu padome, Augstā prokuroru padome un Serbijas valdība un parlaments rezultatīvi un proaktīvi aizstāv tiesu iestāžu neatkarību un prokuroru autonomiju;

14.uzsver, ka ir svarīgi pieņemt Likumu par Tiesu akadēmiju, cik svarīgs ir Venēcijas komisijas atzinums un cik svarīgi ir veikt nepieciešamo tiesnešu iecelšanu, lai samazinātu esošās vakances un uzlabotu tiesu sistēmas vispārējo rezultativitāti; norāda, ka kavēšanās ar šā likuma pieņemšanu ir apstādinājusi svarīgas tiesu reformas, kas vajadzīgas, lai panāktu saskaņotību ar ES standartiem; aicina likumprojektu pēc pārredzamas apspriešanās ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām grozīt, lai nodrošinātu institūcijas neatkarību un kontroles mehānismus nolūkā veicināt tiesu iestāžu vispārējo neatkarību;

15.atzīmē, ka korupcijas apkarošanā ir panākts ierobežots progress, lai gan ir pieņemta jauna pretkorupcijas stratēģija 2024.–2028. gadam; aicina Serbiju pieņemt un sākt īstenot stratēģiju papildinošo pretkorupcijas rīcības plānu un izveidot iedarbīgu uzraudzības un koordinācijas mehānismu, lai sekotu līdzi progresam, saskaņā ar starptautiskajiem standartiem; pauž bažas par to, ka korupcija joprojām ir izplatīta daudzās jomās, sevišķi “Serbijas Republikas interesēs esošos projektos”, un ir vajadzīga spēcīga politiskā griba iedarbīgi vērsties pret korupciju, kā arī stingra krimināltiesiskā reakcija uz augsta līmeņa korupciju; atzīmē, ka 2024. gada korupcijas uztveres indeksā Serbija ieņem 105. vietu, kas ir krietni zem ES vidējā rādītāja; uzskata, ka korupcijas līmenis Serbijā ir būtisks šķērslis tās pievienošanās ES procesam; ar bažām atzīmē, ka pēc vairākiem gadiem joprojām nav gūti nekādi rezultāti sabiedrībai ļoti svarīgās lietās, piemēram, ieilgušajās Krušik, Jovanjica, Savamala un Belivuk lietās; aicina Serbiju stiprināt korupcijas apkarošanas iestāžu neatkarību, nodrošinot, ka tām ir pienācīgi resursi un aizsardzība pret politisku iejaukšanos; aicina Serbijas valdību parakstīt Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Konvenciju par kukuļošanas apkarošanu un savu tiesisko regulējumu par policijas sadarbību un organizēto noziedzību pilnībā saskaņot ar ES tiesisko regulējumu;

16.atzinīgi vērtē jaunā parlamenta plurālistiskāko sastāvu ar plašāku politisko partiju, tostarp nacionālo minoritāšu partiju, pārstāvību; atzīmē, ka pirmstermiņa vēlēšanas un attiecīgais valdības un parlamenta darbības pārtraukums ir kavējis reformu progresu; atzīmē, ka tipiska parādība ir biežas agrīnas vēlēšanas, pastāvīgs kampaņas režīms un ilga kavēšanās valdības izveidē, kā arī valsts parlamenta darba traucējumi, tostarp tas, ka valdība neorganizē jautājumu laika sesijas, trūkst diskusiju par neatkarīgu iestāžu ziņojumiem un biežāk tiek izmantotas steidzamības procedūras, kas noved pie parlamentārās likumdošanas uzraudzības un leģitimitātes trūkuma un neveicina rezultatīvu valsts demokrātisko pārvaldību;

17.pieņem zināšanai premjerministra Miloš Vučević atkāpšanos no amata 2025. gada 28. janvārī, ko Nacionālā asambleja apstiprināja 2025. gada 19. martā, un to, ka pēc tam tika ievēlēta jauna valdība, kuru vada 2025. gada 16. aprīlī ieceltais Đuro Macut; pieņem zināšanai, ka Nacionālā asambleja pēc trīs mēnešu pārtraukuma 2025. gada 4. martā atsāka darbu, un nosoda visus vardarbības aktus, kas notika šajā sakarā;

18.vēlreiz pauž gatavību atbalstīt Nacionālo asambleju un tās locekļus demokrātiskajos procesos, kas saistīti ar Serbijas virzību uz Eiropu, tostarp pienācīgu parlamenta darbību atbilstoši tā reglamentam, izmantojot pastāvošos Eiropas Parlamenta demokrātijas atbalsta instrumentus un iniciatīvas un atbalstot palielinātu parlamentāro pārraudzību pār pievienošanās ES procesu un reformām;

19.ar dziļām bažām pieņem zināšanai EDSO/ODIHR vēlēšanu novērošanas misijas galīgo ziņojumu par 2023. gada decembra vēlēšanām; atzīmē, ka 2024. gada aprīlī Nacionālā asambleja izveidoja darba grupu vēlēšanu procesa uzlabošanai, bet līdz gada beigām tā nebija vienojusies par juridiskiem pasākumiem vēlēšanu procesa uzlabošanai; atzīmē, ka divi no trim pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem 2025. gada februārī darba grupu pameta; atzīmē, ka 2025. gada pirmajos mēnešos tika veikti pasākumi, lai grozītu Likumu par vienoto vēlētāju reģistru, taču politisko un pilsoniskās sabiedrības rīcībspēku vidū nav vienprātības par tā saturu; aicina visas Nacionālās asamblejas parlamentārās grupas vienprātīgi lemt par ODIHR ieteikumu īstenošanu; aicina Nacionālās asamblejas darbā nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visiem deputātiem, konsekventi un rezultatīvi īstenot parlamenta rīcības kodeksu un piemērot objektīvas sankcijas par parlamentārās integritātes pārkāpumiem;

20.pauž bažas par to, ka arvien lielāku lomu ieņem ārvalstu īstenota informācijas manipulācija un iejaukšanās (FIMI) un ārvalstu kiberoperācijas un iejaukšanās Serbijas demokrātiskajos vēlēšanu procesos;

21.uzsver, ka ir ārkārtīgi būtiski nodrošināt svarīgu iestāžu, tostarp mediju regulatoru, piemēram, Elektronisko mediju regulatīvās iestādes (REM), neatkarību; pauž nožēlu par kavēšanos jauno locekļu ievēlēšanā; pauž nožēlu par pārkāpumiem izvirzīšanas procesā; atzīmē, ka 2025. gada februārī vairākas personas atsauca savu kandidatūru, lēmumu pamatojot ar šiem pārkāpumiem; pauž dziļu nožēlu par to, ka REM nav ievērojusi likumā noteiktos pienākumus rūpīgi pārbaudīt 2023. gada vēlēšanu kampaņas norisi medijos, ziņot par saviem konstatējumiem un piemērot sankcijas medijiem, kas pārkāpuši likumu, izplatījuši naida runu vai pārkāpuši žurnālistikas standartus; ar bažām atzīmē, ka valsts mēroga medijos nav politisko uzskatu plurālisma; atzīmē, ka REM būtu aktīvi jāveicina mediju plurālisms, mediju īpašumtiesību struktūru pārredzamība un neatkarība no ārvalstu rīcībspēkiem;

22.atzīmē, ka REM piešķīra četras nacionālās frekvences kanāliem, kas agrāk ir pārkāpuši žurnālistikas standartus, tostarp izmantojuši naida runu un maldinājuši sabiedrību, nav ņēmuši vērā REM brīdinājumus, ir izplatījuši dezinformāciju un atbalstījuši Kremļa vēstījumu attiecībā uz Krievijas karu Ukrainā; pauž dziļu nožēlu par to, ka REM nav izsniegusi piekto nacionālo licenci, un aicina to piešķirt pārredzamā un objektīvā procesā bez liekas kavēšanās un saskaņā ar starptautiskajiem mediju brīvības standartiem, tiklīdz tiks ievēlēta jauna REM padome; aicina Serbijas valdību apturēt jaunu locekļu ievēlēšanas procesu un sākt to no jauna saskaņā ar Serbijas tiesību aktiem un starptautiskajiem mediju brīvības standartiem;

23.pauž dziļu līdzjūtību to 16 cilvēku ģimenēm, kuri zaudēja dzīvību Novi Sadas dzelzceļa stacijas nojumes sabrukumā 2024. gada 1. novembrī, kā arī tiem, kas tika ievainoti; aicina pēc iestāžu veiktās izmeklēšanas sākt pilnīgu un pārredzamu tiesvedību, lai sauktu pie atbildības vainīgos; uzsver, ka ir plašāk jāizpēta, cik lielā mērā korupcija ir pazeminājusi drošības standartus un veicinājusi šo traģēdiju;

24.pauž nožēlu par Serbijas iestāžu novēloto reakciju un atbildības uzņemšanos, lēno izmeklēšanas procesu un pārredzamības trūkumu pēc traģēdijas, kas tika daļēji novērsts, saskaroties ar pieaugošo sabiedrības spiedienu;

25.pauž dziļas bažas par sistēmiskajām problēmām, kas Serbijā uzsvērtas studentu un dažādos citos protestos, piemēram, problēmām, kas saistītas ar pilsoniskajām brīvībām, varas nošķiršanu, korupciju, vides aizsardzību, institucionālo un finanšu pārredzamību, jo īpaši, kad runa ir par infrastruktūras projektiem, un pārskatatbildību; pauž nožēlu par to, ka valdība neizmantoja iespēju godprātīgi apmierināt studentu un viņu atbalstītāju prasības; apstiprina, ka studentu prasības atbilst reformām, kas Serbijai jāīsteno virzībā uz Eiropu;

26.uzsver runas un pulcēšanās brīvības nozīmi; aicina Serbijas iestādes nodrošināt miermīlīgo protestu dalībnieku aizsardzību; pieņem zināšanai 2025. gada 15. marta masu protestus, kas ir lielākie Serbijas mūsdienu vēsturē; aicina objektīvi izmeklēt apgalvojumus par to, ka pret protestētājiem izmantota nelikumīga pūļa kontroles tehnoloģija, vairākus ievainojot;

27.pauž nožēlu par pastāvīgo vardarbību pret studentiem, tostarp neseno incidentu Sporta un fiziskās audzināšanas fakultātes ēkā Novi Sadā, kurā vismaz pieci cilvēki tika ievainoti, policijai dekāna Patrik Drid pavadībā iebrūkot ēkā;

28.visstingrākajā veidā nosoda publisko reģistru personas datu ļaunprātīgu izmantošanu nolūkā īstenot represijas pret miermīlīgiem protestētājiem; aicina Serbijas prokuratūru izvirzīt apsūdzības visām personām, kuras ir fiziski uzbrukušas un kūdījušas uz vardarbību pret demonstrāciju dalībniekiem; pauž dziļas bažas par vardarbību; rūpīgi seko līdzi notikumu attīstībai attiecībā uz protestētāju arestiem un pret viņiem sāktajiem tiesas procesiem; pauž bažas par ziņām, ka protestētāju iebiedēšanā un novērošanā bijuši iesaistīti drošības dienesti; nosoda Serbijas iestāžu retoriku, ieskaitot kūdīšanu uz vardarbību pret studentiem un citiem protestētājiem; atzīmē, ka studenti aktīvisti ir saskārušies ar juridisku vajāšanu, iebiedēšanu un pārmērīgu spēka lietošanu no iestāžu puses; prasa rūpīgi, objektīvi un ātri izmeklēt apgalvojumus par vardarbību pret demonstrantiem un policijas pārkāpumiem protestu laikā; mudina ES un dalībvalstu diplomātiskās misijas arī turpmāk cieši sekot līdzi ar protestiem saistītajai tiesvedībai;

29.pauž dziļas bažas par pieaugošo politisko un finansiālo spiedienu uz pamatskolas un vidusskolas skolotājiem, kā arī augstskolu pasniedzējiem, kuriem ir atņemtas algas par iesaistīšanos kolektīvajā rīcībā ar mērķi atbalstīt audzēkņu prasības; šajā kontekstā pauž nožēlu par nepieņemamo tiesvedību un nomelnošanas kampaņu medijos, kas vērsta pret Belgradas Universitātes rektoru;

30.pauž dziļu satraukumu par to, ka Serbijas iestādes piekopj plašu nelikumīgu novērošanas praksi, izmantojot spiegprogrammatūru pret aktīvistiem, žurnālistiem un pilsoniskās sabiedrības locekļiem, kā norādīts nesenajos Amnesty International un SHARE fonda ziņojumos; mudina Serbijas valdību nekavējoties izbeigt moderno novērošanas tehnoloģiju izmantošanu pret aktīvistiem, žurnālistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem un aicina kompetentās valsts iestādes veikt rūpīgu izmeklēšanu par visiem pašreizējiem nelikumīgas novērošanas un spiegprogrammatūras izmantošanas gadījumiem un sākt attiecīgu tiesvedību pret tiem, kuri ir par to atbildīgi; ņemot to vērā, aicina Eiropas Komisiju sekot līdzi šiem incidentiem, apspriest šīs problēmas ar Serbijas iestādēm un uzstāt, ka tās ir rūpīgi jāizmeklē;

31.pauž nožēlu par to, ka 2025. gada martā esot īstenota nelikumīga piecu opozīcijas Brīvo pilsoņu kustības (PSG) aktīvistu un organizācijas STAV studenta noklausīšanās un viņi ir apcietināti, kā arī par to, ka izdoti citu STAV aktīvistu apcietināšanas orderi; nosoda šīs lietas izmantošanu propagandas medijos un nepamatoto apcietinājuma pagarināšanu; aicina Serbijas iestādes atbrīvot no apcietinājuma Marija Vasić, Lazar Dinić, Mladen Cvijetić, Lado Jovović, Srđan Đurić un Davor Stefanović.

32.noraida apgalvojumus par to, ka ES un dažas tās dalībvalstis bijušas iesaistītas studentu protestu organizēšanā nolūkā izraisīt “krāsu revolūciju”; šajā sakarā stingri nosoda nelikumīgos ES pilsoņu arestus un izraidīšanu, kā arī to, ka notiesāti kara noziedznieki publisko ES pilsoņu personas datus, kā arī naida runu pret nacionālajām minoritātēm; pauž bažas par to, ka uz Serbijas robežas pieaug to aizturēšanas lietu skaits, kurās iesaistīti ES pilsoņi; atzīmē, ka pret ES vērstie vēstījumi izpaužas kā mazāks Serbijas sabiedrības atbalsts ES integrācijai un ārvalstu autokrātisko rīcībspēku klātbūtnes nostiprināšanās valstī;

33.aicina Serbijas iestādes atjaunot iedzīvotāju uzticēšanos valsts institūcijām, nodrošinot pārredzamību un pārskatatbildību; mudina visus politiskos un sociālos rīcībspēkus iesaistīties iekļaujošā un saturīgā dialogā, kura mērķis ir īstenot ar ES saistītas reformas;

34.atzīmē, ka mediju brīvība Serbijā ir vēl vairāk pasliktinājusies, par ko liecina tas, ka Serbija ir noslīdējusi līdz 98. vietai “Reportieris bez robežām” 2024. gada pasaules preses brīvības indeksā; mudina Serbiju uzlabot un aizsargāt mediju profesionalitāti, daudzveidību un plurālismu un veicināt kvalitatīvu pētniecisko žurnālistiku, augstākos ētiskas žurnālistikas standartus, kas panākami, ievērojot žurnālistikas rīcības kodeksus, un medijpratību; atgādina, cik svarīgs ir mediju plurālisms un pārredzamība, arī attiecībā uz aspektiem, kuri saistīti ar īpašumtiesībām un valsts finansējumu, kas panākams, jo īpaši labāk iesaistot REM; atgādina, ka mediju īpašumtiesību koncentrācija var negatīvi ietekmēt mediju brīvību un žurnālistikas profesionalitāti; vēlreiz apstiprina, ka pievienošanās sarunu ietvaros Serbijai ir jāpieskaņojas ES stratēģiski svarīgos jautājumos, piemēram, cīņā pret FIMI; aicina Serbiju pieskaņoties ES rīcībpolitikām ārvalstu iejaukšanās un dezinformācijas kampaņu apkarošanā, īstenojot konkrētus regulatīvus pasākumus saskaņā ar ES standartiem, piemēram, noteikumiem, kas iekļauti Digitālo pakalpojumu aktā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2065 (2022. gada 19. oktobris) par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK (Digitālo pakalpojumu akts) (OV L 277, 27.10.2022., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2022/2065/oj). un Regulā (ES) 2024/900 par politiskās reklāmas pārredzamību un mērķorientēšanu Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/900 (2024. gada 13. marts) par politiskās reklāmas pārredzamību un mērķorientēšanu (OV L, 2024/900, 20.3.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/900/oj).; mudina Serbiju, Eiropas Ārējās darbības dienestu un Eiropas Izcilības centru hibrīddraudu novēršanai sadarboties dezinformācijas apkarošanā; gaida, ka iestādes izmeklēs visus pret žurnālistiem vērstos naida runas, nomelnošanas kampaņu un stratēģiskas tiesvedības gadījumus un to sakarā veiks kriminālvajāšanu;

35.pauž dziļas bažas par ziņotajiem aizskarošu uzbrukumu, digitālās novērošanas un vajāšanas gadījumiem, kuri vērsti pret žurnālistiem, cilvēktiesību aktīvistiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām un no kuriem jaunākais ir 2025. gada 25. februāra policijas reids pret četrām vadošām pilsoniskās sabiedrības organizācijām sakarā ar to, ka tās it kā esot nepareizi izmantojušas ASV Starptautiskās attīstības aģentūras līdzekļus; stingri nosoda pastāvīgās nomelnošanas kampaņas un iebiedēšanu, kas vērsta pret Serbijas pilsonisko sabiedrību, tostarp nepatiesus apgalvojumus par plāniem ar ārvalstu atbalstu gāzt valdību;

36.pauž bažas par to, ka pilsoniskās sabiedrības organizācijas Serbijā saskaras ar aizvien lielākām problēmām, tostarp ierobežojošiem nosacījumiem, finansējuma ierobežojumiem, policijas reidiem un citādu iebiedēšanu no valsts iestāžu puses; uzsver, cik svarīgs ir satvars, kas dod iespēju vietējām aktīvām pilsoniskās sabiedrības organizācijām brīvi darboties un iekļaujošā un jēgpilnā veidā piedalīties rīcībpolitiku veidošanā, arī ES integrācijas procesos; pauž nožēlu par to, ka Serbija šobrīd nenodrošina satvaru, kas tās aktīvajām un plurālistiskajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, sevišķi tām, kas nodarbojas ar demokrātijas atbalstu un vēlēšanu novērošanu, dotu iespēju brīvi darboties un iekļaujošā un jēgpilnā veidā piedalīties rīcībpolitiku veidošanā; pauž bažas par nesenajiem reidiem pilsoniskās sabiedrības organizāciju birojos; aicina izmeklēt visus uzbrukumus un nomelnošanas kampaņas, kas vērstas pret pilsoniskās sabiedrības organizācijām, un uzlabot publiskā finansējuma pārredzamību;

37.nosoda politisko spiedienu, kas izdarīts uz augstskolām un citām pētniecības iestādēm, izmantojot sasteigtu valdības dekrētu, ar kuru iejaucas pētnieku akadēmiskajā brīvībā un samazina viņu algas; nosoda pasniedzēju, pētnieku un citu akadēmisko darbinieku nomelnošanu valdību atbalstošos medijos; pauž nožēlu par to, ka par politisku spiediena izdarīšanas un kontroles līdzekli aizvien biežāk izmanto pagaidu līgumu slēgšanu ar skolotājiem un citiem civildienesta darbiniekiem;

38.mudina Serbijas iestādes paplašināt sabiedriskās apraides pakalpojumu pieejamību visās minoritāšu valodās visā valstī, nodrošinot visām kopienām vienlīdzīgu piekļuvi medijiem, izmantojot Vojvodinas reģiona paraugpraksi;

39.pauž dziļas bažas par Serbijas parlamentam 2024. gada 29. novembrī iesniegto likumprojektu, kurā ierosināts izveidot likumu par ārvalstu aģentiem, kas līdzinās tam, kāds ir Krievijā; atgādina Serbijas likumdevējiem, ka pilsoniskās sabiedrības organizācijām un žurnālistiem ir būtiska loma veselīgā demokrātiskā sabiedrībā; atkārto, ka šādi tiesību akti nav saderīgi ar ES vērtībām; atzīmē, ka vairākas pilsoniskās sabiedrības organizācijas 2025. gada februārī apturēja sadarbību ar valdības likumdošanas varu un izpildvaru;

40.pauž nopietnas bažas par pieaugošo politisko iejaukšanos kultūras mantojuma aizsardzībā Serbijā, tostarp aizsargātā statusa atcelšanu kultūras pieminekļiem un to, ka netiek ievērotas juridiskās procedūras, kas reglamentē to saglabāšanu, kā Generalštab Modernist kompleksa gadījumā;

41.aicina Serbiju apkarot dezinformāciju, ieskaitot manipulatīvus pret ES vērstus vēstījumus, un jo īpaši izbeigt valsts sponsorētas dezinformācijas kampaņas; nosoda RT biroja atvēršanu Belgradā, RT serbu valdos tiešsaistes ziņu dienesta darbības sākšanu un Krievijas tiešsaistes ziņu dienesta Sputnik Srbija pastāvīgo darbību, ko izmanto, lai izplatītu prokrieviskus vēstījumus un maldinošu informāciju visā Rietumbalkānu reģionā; mudina Serbijas iestādes vērsties pret hibrīddraudiem un panākt pilnīgu saskaņotību ar Padomes lēmumu par Sputnik un RT apraides darbību apturēšanu; pauž dziļas bažas par dezinformācijas izplatīšanos par Krievijas agresiju pret Ukrainu; aicina Serbiju un Komisiju stiprināt infrastruktūru dezinformācijas un citu hibrīddraudu apkarošanai; nosoda Krievijas un Ķīnas valsts sponsorētās dezinformācijas pieaugošo ietekmi Serbijā, tostarp pret ES vērstu un antidemokrātisku vēstījumu izplatīšanu;

42.pieņem zināšanai, ka ir pieņemta valsts stratēģija līdztiesības jomā un stratēģija diskriminācijas novēršanai un aizsardzībai pret to, un aicina tās pilnībā īstenot un panākt lielāku saskaņotību ar Eiropas standartiem; mudina Serbijas iestādes pievērsties ieteikumiem, ko sniegusi Ekspertu grupa vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanai (GREVIO), lai uzlabotu atbilstību Serbijas ratificētajai Stambulas konvencijai; ar bažām atzīmē, ka Konstitucionālā tiesa uz laiku apturēja Dzimumu līdztiesības likuma īstenošanu; pauž bažas par to, ka joprojām trūkst pienācīga atbalsta organizācijām, kas veicina sieviešu tiesības un dzimumu līdztiesību;

43.pauž dziļu nožēlu par demogrāfisko lejupslīdi Serbijā, ko saasina negatīvā neto migrācija ekonomisko grūtību un politiskās vajāšanas dēļ; uzsver, ka valsti ir spiesti pamest galvenokārt tieši gados jauni, izglītoti un produktīvi cilvēki, kā arī tie, kuri ir pakļauti spiedienam un draudiem savu politisko uzskatu dēļ, tostarp Dijana Hrka, viena no Novi Sadas dzelzceļa stacijas traģēdijas upuriem māte, kas baidās par savu drošību pēc SNS atbalstītāju izdarītā spiediena;

44.uzsver, ka Serbijas iestādēm ir jāveic konkrēti pasākumi, lai valstī saglabātu bērna tiesības un stiprinātu to ievērošanu, cita starpā — ratificējot Konvencijas par bērna tiesībām trešo fakultatīvo protokolu, pieņemot valsts rīcības plānu bērna tiesību jomā, pieņemot jaunu stratēģiju par vardarbības pret bērniem apkarošanu, ņemot vērā iepriekšējā regulējuma termiņa beigas, un izveidojot valsts satvaru, lai aizsargātu bērnus no vardarbības un pamešanas novārtā;

45.atzinīgi vērtē to, ka Belgradas 2024. gada praida gājiens, kas ir lielākais, kurš līdz šim ir noticis Serbijā, pagāja miermīlīgā gaisotnē, lai gan to aizsargāja augsta līmeņa policijas klātbūtne;

46.uzsver, ka ir vajadzīga stingra apņemšanās aizsargāt nacionālo minoritāšu tiesības, nodrošināt to pilnīgu pārstāvību visos pārvaldības līmeņos, saglabāt to kultūras identitāti, izmantojot attiecīgās valodas un apmierinot to izglītības vajadzības, vārda brīvību un piekļuvi informācijai, un aktīvi turpināt izmeklēšanu par naida noziegumiem kā neaizstājama daļa no kopējām Eiropas vērtībām; pauž nožēlu par to, ka nacionālo minoritāšu aizsardzība ir tikai formāla; pauž bažas par valdības kontrolē esošo nacionālo minoritāšu pro forma pārstāvības praksi; aicina Serbiju aizsargāt un popularizēt savu nacionālo minoritāšu kultūras mantojumu un tradīcijas, jo īpaši — radīt pozitīvu gaisotni izglītībai minoritāšu valodās, cita starpā nodrošinot pietiekamu skaitu skolotāju, mācību grāmatu un citu materiālu, un pauž nožēlu par minoritāšu tiesību pārkāpumiem šajā jomā; aicina Serbiju atturēties no nacionālo minoritāšu nacionālās identitātes ekspluatēšanas, kas rada šķelšanos šajās kopienās, un stingri nosoda pret dažām no tām reģistrētos naida runas gadījumus; atzīmē ievērojamo kavēšanos jauna nacionālo minoritāšu tiesību īstenošanas rīcības plāna izstrādē un uzsver, ka Serbijai tas ir steidzami jāpabeidz un nekavējoties jāīsteno; uzsver, ka jaunajā rīcības plānā ir pilnībā jāiekļauj Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību padomdevējas komitejas konstatējumi un ieteikumi;

47.pauž bažas par dažu minoritāšu grupu, tostarp bulgāru minoritātes, iedzīvotāju skaita ievērojamo samazināšanos; aicina Serbiju nodrošināt tiesības izmantot minoritāšu grupām, tostarp sievietēm bulgāru kopienā, raksturīgus vārdus un valodu; ar bažām atzīmē, ka ne visas skolu mācību grāmatas ir tulkotas bulgāru valodā; aicina Serbijas valdību Serbijas horvātu minoritātei nodrošināt tādas pašas vienlīdzīgas tiesības, kādas ir serbu minoritātei Horvātijā, jo īpaši attiecībā uz tās abpusējās pārstāvības nodrošināšanu visos valsts pārvaldes līmeņos, arī reģionālajā un vietējā; vēlreiz pauž bažas par Pastāvīgās un pagaidu uzturēšanās likuma ierobežojošo un patvaļīgo izpildes panākšanu, kas izpaužas kā tūkstošiem albāņu adrešu padarīšana par neaktīvām Serbijas dienvidos; uzsver Rumānijas pareizticīgo baznīcas stāvokli Serbijā – valsts to nav oficiāli atzinusi par tradicionālu baznīcu;

48.pauž nožēlu par Serbijas iestāžu mēģinājumiem graut valstī pastāvošo kopienu nacionālo identitāti; šajā kontekstā pauž bažas par tādu vēstījumu popularizēšanu kā “šopu tautas” ideja, kuras mērķis ir paslēpt bulgāru kopienas pastāvēšanu un noliegt tās vēsturiskās saknes un kultūras mantojumu; pauž nožēlu par to, ka Serbijas iestādes ir veikušas kratīšanu Bosilegradas kultūras centrā un sākušas pret nevalstisko organizāciju aktīvistiem pirmstiesas procesu par “etnisko naidu”;

49.aicina Serbiju atturēties no vēsturisku notikumu kropļošanas, piemēram, vēstījuma par tā dēvēto Surdulicas slaktiņu, kas kalpo tikai tam, lai palielinātu šķelšanos un veicinātu naidu pret minoritātēm un kaimiņvalstīm, un kas nav savienojams ar dalību ES;

50.atkārto, ka labas kaimiņattiecības un reģionālā sadarbība joprojām ir būtiski paplašināšanās procesa elementi; aicina Serbiju izbeigt reģionālo pilsoniskās sabiedrības aktīvistu un mākslinieku ieceļošanas ierobežojumus, jo šāda prakse apdraud reģionālo dialogu un sadarbību; turklāt vēlreiz apstiprina, cik svarīga ir Dienvidaustrumeiropas valstu stabilitāte un to noturība pret ārvalstu iejaukšanos iekšējos demokrātiskajos procesos; uzsver, ka Serbijai ir svarīgi attīstīt labas kaimiņattiecības, īstenot divpusējus nolīgumus un atrisināt vēl neatrisinātos divpusējos jautājumus ar kaimiņvalstīm; atzīmē Serbijas dalību reģionālajās iniciatīvās un aktīvu iesaistīšanos Jaunajā izaugsmes plānā Rietumbalkāniem un kopējā reģionālajā tirgū; uzsver, ka nacionālo minoritāšu tiesību ievērošana ir būtisks nosacījums Serbijas virzībai uz Eiropu.

51.aicina panākt vēsturisku izlīgumu un pārvarēt pagātnes diskrimināciju un aizspriedumus; šajā sakarā pauž nožēlu par neseno valdības musinošo retoriku, kas vērsta pret kaimiņvalstīm, kuras neatbalstīja 3. kopas atvēršanu ar Serbiju;

52.atkārto, ka Serbijai ir jāatturas no Rietumbalkānu kaimiņvalstu iekšpolitikas ietekmēšanas, arī attiecībā uz nekonstitucionālajām Serbu Republikas dienas svinībām Bosnijā un Hercegovinā un Bosnijas un Hercegovinas tiesas lēmumu apšaubīšanu;

53.mudina Serbiju pastiprināt izlīguma centienus un meklēt risinājumus pagātnes strīdiem, jo īpaši attiecībā uz pazudušām personām — 1782 cilvēkiem Horvātijā, un 7068 cilvēkiem Bosnijā un Hercegovinā un 1595 cilvēkiem Kosovā; aicina Serbijas iestādes panākt taisnīgumu cietušajiem, proti, atzīt un izpildīt tiesas spriedumus par kara noziegumiem, cīnīties pret nesodāmību par kara noziegumiem, izmeklēt bezvēsts pazudušo personu lietas, izpētīt apbedījumu vietas un atbalstīt valsts prokurorus vainīgo saukšanā pie atbildības — kam vajadzīga arī citu pušu sadarbība; stingri nosoda plaši izplatītos publiskos atteikumus pieņemt starptautiskos spriedumus par kara noziegumiem, tostarp Srebreņicas genocīda noliegumu;

54.aicina Serbijas tiesu iestādes nodrošināt, ka visās kara noziegumu lietās tiek ievēroti standarti, kas attiecas uz taisnīgu tiesu un taisnīgumu cietušajiem; aicina Kriminālkodeksā iekļaut kara noziegumu noliegšanu un kara noziedznieku slavināšanu, lai ar kriminālvajāšanu vērstos pret jebkādu tādu kara noziegumu noliegšanu, kuri konstatēti Starptautiskā Kara noziegumu tribunāla bijušajai Dienvidslāvijai un Starptautiskās Tiesas spriedumos;

55.vēlreiz pauž atbalstu iniciatīvai izveidot reģionālu komisiju faktu noskaidrošanai par bijušās Dienvidslāvijas teritorijā pastrādātajiem kara noziegumiem un citiem smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem (RECOM);

56.vēlreiz pauž nostāju, ka ir svarīgi atvērt un publicēt kara laika arhīvus, un vēlreiz aicina atvērt bijušās Dienvidslāvijas arhīvus un jo īpaši nodrošināt piekļuvi bijušās Dienvidslāvijas slepenā dienesta (UDBA) un Dienvidslāvijas Tautas armijas pretizlūkošanas dienesta (KOS) lietām, kā arī pēc attiecīgo valdību pieprasījuma nodot lietas tām atpakaļ;

57.vēlreiz pauž pilnīgu atbalstu ES veicinātajam Belgradas un Prištinas dialogam un uzteic darbu, ko veic Peter Sørensen, ES īpašais pārstāvis Belgradas un Prištinas dialogā;

58.vēlreiz uzsver, cik svarīga ir gan Serbijas, gan Kosovas iestāžu konstruktīva iesaistīšanās nolūkā panākt visaptverošu juridiski saistošu uz savstarpēju atzīšanu balstītu normalizācijas nolīgumu saskaņā ar starptautiskajām tiesībām; aicina gan Kosovu, gan Serbiju īstenot Briseles un Ohridas pamatnolīgumus, tostarp izveidot Serbu vairākuma pašvaldību asociāciju/kopienu un atcelt Serbijas iebildumus pret Kosovas dalību reģionālās un starptautiskās organizācijās, kā arī izvairīties no vienpusējām darbībām, kuras varētu apdraudēt dialoga procesu;

59.sagaida, ka Kosova un Serbija pilnībā sadarbosies un veiks visus vajadzīgos pasākumus, lai aizturētu un ātri sauktu pie atbildības tos, kas 2023. gadā izdarīja teroristisku uzbrukumu Banjskā; pauž nožēlu par to, ka Serbija joprojām nav saukusi pie atbildības vainīgos, jo īpaši Srpska Lista priekšsēdētāja vietnieku Milan Radoičić; atkārto, ka bez kavēšanās pie atbildības jāsauc un jātiesā arī Zubinas Potokas teroristiskā uzbrukuma izdarītāji;

60.aicina Komisijas priekšsēdētājas vietnieci / Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP/PV) un Komisiju ieņemt proaktīvāku lomu dialoga procesa vadībā; aicina palielināt Eiropas Parlamenta lomu dialoga veicināšanā, šajā nolūkā rīkojot regulāras apvienotās parlamentārās asamblejas sanāksmes;

61.atzinīgi vērtē Serbijas pakāpenisko progresu virzībā uz funkcionējošas tirgus ekonomikas izveidi ar pozitīvu IKP izaugsmi, kā arī lielākām ārējām investīcijām dažās nozarēs; pieņem zināšanai, ka Serbija saņēma savu pirmo investīciju kategorijas kredītreitingu; uzsver, ka ES ir Serbijas galvenā tirdzniecības partnere, lielākais ārvalstu tiešo investīciju avots un neapšaubāmi lielākā līdzekļu devēja; atkārto, ka finansiālā palīdzība, kas Serbijai sniedz lielu labumu, ir atkarīga no demokrātijas principu stiprināšanas un pieskaņošanās KĀDP un citām ES rīcībpolitikām; atkārto, ka ir vajadzīgas pamatīgākas darba tirgus, izglītības un valsts pārvaldes reformas, tostarp sociālās nevienlīdzības novēršanai; pauž bažas par to piešķirto starpvaldību līgumu apjomu un darbības jomu, uz kuriem neattiecas pašreizējais tiesiskais regulējums publiskā iepirkuma jomā; tomēr pauž nožēlu par to, ka valsts parāds procentos no IKP joprojām ievērojami pārsniedz Austrumeiropas vidējo rādītāju;

62.pauž bažas par Krievijas un Ķīnas investīcijām Serbijā un to pieaugošo ietekmi uz reģiona politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem;

63.aicina Serbiju pastiprināt centienus un palielināt investīcijas pierobežas reģionu sociālekonomiskajā attīstībā, lai novērstu iedzīvotāju skaita samazināšanos un nodrošinātu iedzīvotājiem piekļuvi pamatpakalpojumiem, tostarp profesionālajām iespējām, veselības aprūpei un izglītībai; uzsver, ka IPA III pārrobežu sadarbības programmām ir potenciāls kalpot par svarīgu instrumentu ilgtspējīgas reģionālās izaugsmes veicināšanai ilgtermiņā;

64.atzinīgi vērtē Serbijas aktīvo iesaistīšanos Jaunā izaugsmes plāna Rietumbalkāniem īstenošanā; pieņem zināšanai to, ka Serbija 2024. gada 3. oktobrī pieņēma savu reformu programmu; uzskata, ka izaugsmes plāna iespēju izmantošana vēl vairāk uzlabotu Serbijas ekonomiku, kas IPA III ietvaros pēdējo trīs gadu laikā ir saņēmusi finansiālo un tehnisko palīdzību vairāk nekā 586 miljonu EUR apmērā; uzskata, ka ar ES finansējumu būtu labāk jāatbalsta valsts demokrātiskās reformas; šajā kontekstā aicina pārplānot attiecīgo ES finansējumu, tostarp no Jaunā izaugsmes plāna Rietumbalkāniem, lai vairāk līdzekļu novirzītu tiesu iestāžu reformu un korupcijas apkarošanas pasākumu atbalstam, kā arī neatkarīgiem medijiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai atbalstītu to ārkārtīgi būtisko darbu, jo īpaši vakuumā, ko radījusi ASV līdzekļu devēju izstāšanās; turklāt aicina ES un Rietumbalkānu valstis izstrādāt satvaru auglīgai sadarbībai starp Eiropas Prokuratūru (EPPO) un analogām institūcijām Rietumbalkānu valstīs, lai EPPO varētu rezultatīvi izmantot savas pilnvaras attiecībā uz IPA III un Rietumbalkānu reformu un izaugsmes mehānisma līdzekļiem saņēmējās valstīs; mudina Serbijas iestādes pastiprināt centienus skaidri informēt iedzīvotājus par labumu, ko dod ES līdzekļi, un uzlabot to pamanāmību;

65.pauž nožēlu par sabiedriskās apspriešanas trūkumu Serbijas reformu programmas pieņemšanas laikā; aicina rezultatīvāk uzraudzīt ES finansēšanas programmas un projektus;

66.aicina uz pastiprinātu reģionālo sadarbību starp Rietumbalkānu valstīm nolūkā apmainīties ar paraugpraksi un izstrādāt kopīgas stratēģijas dezinformācijas un ārvalstu iejaukšanās apkarošanai; uzsver ES lomu šādu sadarbības centienu veicināšanā; aicina turpināt un vēl vairāk pastiprināt IPA reģionālo kiberdrošības programmu;

67.atzīst Serbijas uzņēmēju kopienas svarīgo lomu, ko tā pilda, veicinot ekonomisko konverģenci ar ES, arī izmantojot iespējas, ko, kalpodams par ilgtspējīgu alternatīvu Krievijas un Ķīnas investīcijām Serbijā, dod izaugsmes plāns un tā īstenošana; atzinīgi vērtē uzņēmēju kopienas ieguldījumu sociālekonomisko attiecību veicināšanā Rietumbalkānos;

68.pieņem zināšanai Serbijas uzņēmēju kopienas centienus veicināt Rietumbalkānu pievienošanos ES vienotajam tirgum, kas ir konkrēts solis ceļā uz pilnīgu dalību ES; aicina īstenot skaidrus, izmērāmus pasākumus un skaidri noteiktus uzdevumus un atbildību kopējā reģionālā tirgus rīcības plāna īstenošanā, jo tas ir svarīgs virzītājspēks tam, lai reģions sekmīgi pievienotos ES vienotajam tirgum;

69.aicina Serbiju pastiprināt centienus attiecīgā vides un klimata acquis transponēšanā un nodrošināt pareizu vides aizsardzības standartu piemērošanu, arī ievērojami uzlabojot savas administratīvās un tehniskās spējas visos pārvaldes līmeņos, it sevišķi atkritumu apsaimniekošanas tiesību aktu jomā un klimatadaptācijas programmas un nacionālā enerģētikas un klimata plāna pieņemšanas aspektā; mudina Serbijas iestādes uzlabot visu investīciju, arī Ķīnas un Krievijas investīciju, pārredzamību un ietekmes uz vidi novērtējumu;

70.vēlreiz pauž nožēlu par rīcības trūkumu Dragovišticas upes piesārņojumu sakarā, ko rada raktuves, kuras darbojas šajā reģionā, un par kaitīgo ietekmi uz vietējo iedzīvotāju veselību un vidi;

71.aicina Serbiju pastiprināt centienus virzībā uz savas energosistēmas dekarbonizāciju un nodrošināt ar termoelektrostacijām saistīto piesārņojuma samazināšanas noteikumu rezultatīvu izpildi;

72.uzsver, ka ir vajadzīgs lielāks progress pārrobežu sadarbībā ar kaimiņvalstīm, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu ceļu infrastruktūru; mudina Serbiju sākt īstenot darbības, kas izklāstītas saprašanās memorandā par sadarbību vides aizsardzības jomā ar Bulgāriju;

73.pieņem zināšanai ES un Serbijas saprašanās memorandu, ar ko sāk stratēģisku partnerību ilgtspējīgu izejvielu, bateriju vērtības ķēžu un elektrificētu transportlīdzekļu jomā, ņemot vērā Eiropas enerģētikas pārkārtošanu un atbilstoši augstākajiem vides standartiem; atgādina, ka šādas stratēģiskās partnerības centrā vajadzētu būt dialogam ar skartajiem iedzīvotājiem, zinātnieku aprindām un pilsonisko sabiedrību;

74.atzinīgi vērtē Tirānā notikušajā ES un Rietumbalkānu samitā panākto vienošanos par viesabonēšanas maksas samazināšanu; šajā sakarā aicina iestādes, privātos rīcībspēkus un visas ieinteresētās personas veicināt saskaņoto mērķrādītāju sasniegšanu, lai panāktu būtisku datu viesabonēšanas tarifu samazinājumu un papildu samazinājumus, kas līdz 2027. gadam tarifus starp Rietumbalkāniem un ES pietuvinātu vietējiem tarifiem; atzinīgi vērtē to, ka ir stājies spēkā pirmais posms Rietumbalkānu un ES viesabonēšanas ceļveža īstenošanā;

75.atkārto, ka ir svarīgi, lai Serbija turpinātu dažādot valsts energoapgādi nolūkā spēt izbeigt savu atkarību no Krievijas; pieņem zināšanai, ka Amerikas Savienotās Valstis ir paziņojušas par sankcijām pret Naftna Industrija Srbije (NIS), kas ir Krievijas Gazprom meitasuzņēmums; atzinīgi vērtē to, ka 2023. gada decembrī tika pabeigts gāzes starpsavienojums starp Serbiju un Bulgāriju (IBS); pauž nožēlu par to, ka ir atlikta IBS komerciālās darbības sākšana; aicina ātri pabeigt atļauju piešķiršanas procesu, lai nodrošinātu tā pilnīgu darbību saskaņā ar Enerģētikas kopienas acquis; atzīmē, ka Serbija veic pasākumus, lai līdz 2027. gadam ieviestu oglekļa nodokli kā soli ceļā uz pieskaņošanos ES ETS;

76.atzīmē, ka ir atvērtas visas 4. kopas sadaļas par zaļo programmu un ilgtspējīgu savienotību; atzīmē, ka Likuma par ietekmes uz vidi novērtējumu pieņemšana ir pozitīvs solis ceļā uz vides aizsardzību Serbijā, bet pauž nožēlu par to, ka jaunais likums nav pilnībā saskaņots ar attiecīgo ES Direktīvu 2014/52/ES Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/52/ES (2014. gada 16. aprīlis), ar ko groza Direktīvu 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 124, 25.4.2014., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2014/52/oj)., jo tas joprojām dod iespēju īstenot nozīmīgus projektus bez visaptverošas vidiskās pārbaudes; atkārto, ka ir jānosaka un stingri jāpārvalda aizsargājamās teritorijas, jo īpaši tās, kas identificētas kā putnu aizsardzībai nozīmīgas teritorijas (IBA); aicina īpašu uzmanību pievērst apdraudētām vietām, kur jāuzlabo maluzvejniecības apkarošanas noteikumu izpildes panākšana;

77.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Eiropadomes priekšsēdētājam, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniecei / Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Serbijas prezidentam, valdībai un Nacionālajai asamblejai.