1.uzsver, ka kohēzijas politikas galvenie elementi, kas nosaka tās efektivitāti, ir reģionāla un vietēja ievirze, konkrētai vietai pielāgota pieeja un stratēģiskā plānošana, kā arī decentralizēts plānošanas un īstenošanas modelis, kura pamatā ir partnerības princips, kā arī pastiprināta Eiropas rīcības kodeksa īstenošana, ekonomikas un pilsoniskās sabiedrības dalībnieku iesaistīšana un daudzlīmeņu pārvaldība; pauž stingru pārliecību, ka šo kohēzijas politikas modeli būtu jāturpina īstenot visos reģionos un ka pēc iespējas būtu jāstiprina tā kā ES galvenā ilgtermiņa investīciju instrumenta loma atšķirību mazināšanā, ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas nodrošināšanā, ilgtspējīgas reģionālās un vietējās izaugsmes sekmēšanā saskaņā ar ES stratēģijām, vides aizsardzībā un ES konkurētspējas un taisnīgas pārkārtošanās veicināšanā, kā arī jaunu problēmu risināšanā;

2.prasa skaidri nošķirt kohēzijas politiku no citiem instrumentiem, lai nepieļautu pārklāšanos un konkurenci starp ES instrumentiem, nodrošinātu dažādu intervences pasākumu papildināmību un palielinātu ES atbalsta pamanāmību un saprotamību; šajā sakarībā norāda, ka ANM līdzekļi ir paredzēti ekonomikas attīstības un izaugsmes veicināšanai, īpaši koncentrējoties uz ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju starp reģioniem; pauž bažas par Komisijas plāniem piemērot Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondiem) uz sniegumu balstītu pieeju; atzīst, ka uz sniegumu balstīti mehānismi var būt noderīgi, lai politiku padarītu efektīvāku un vairāk orientētu uz rezultātiem, taču brīdina, ka šo modeli nevajadzētu piemērot universāli, kā arī pauž nopietnas šaubas par priekšlikumiem sasaistīt ESI fondu līdzekļu izmaksu ar centralizēti definētu reformu mērķu sasniegšanu, jo īpaši tad, ja reformu mērķi nav reģionālā līmeņa kompetencē;

3.iebilst pret jebkādām uz lejupēju centralizāciju vērstām reformām ES finansēšanas programmās, tostarp dalītas pārvaldības programmās, piemēram, kohēzijas politikas un kopējās lauksaimniecības politikas jomā, un atbalsta lielāku decentralizāciju lēmumu pieņemšanā vietējā un reģionālajā līmenī; aicina vairāk iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības, kā arī ekonomikas un pilsoniskās sabiedrības dalībniekus visos ES dalītās pārvaldības programmu posmos no sagatavošanas un plānošanas līdz īstenošanai un novērtēšanai, ņemot vērā, ka reģionu ekonomisko un sociālo attīstību un teritoriālo kohēziju starp tiem var panākt vienīgi tad, ja visi dalībnieki pienācīgi sadarbojas;

4.uzsver, ka līdztekus kohēzijas politikas fondiem ļoti būtiska nozīme atbalsta sniegšanā lauku apvidiem ir arī Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA); uzsver, ka ELFLA struktūra ir jāsaskaņo ar noteikumiem, kas reglamentē kohēzijas politikas fondus, lai veicinātu sinerģiju un atbalstītu no vairākiem fondiem finansētus lauku attīstības projektus;

5.pauž pārliecību, ka kohēzijas politika var turpināt pildīt savu lomu tikai tad, ja tai ir pieejams pienācīgs finansējums; uzsver, ka tas nozīmē, ka turpmākajai kohēzijas politikai ir jānodrošina pienācīgs finansējums finanšu periodam pēc 2027. gada; uzsver, ka ir jānodrošina pietiekami vērienīgs un viegli pieejams finansējums, lai kohēzijas politika varētu turpināt pildīt savu ES galvenās ieguldījumu politikas lomu, vienlaikus saglabājot elastību iespējamu jaunu uzdevumu veikšanā, tostarp iespēju finansēt divējāda lietojuma produktu izstrādi, un lai vietējās iestādes, ieinteresētās personas un saņēmēji varētu efektīvi veicināt vietējo attīstību; pauž stingru pārliecību, ka spējai elastīgi reaģēt uz neparedzamām problēmām nevajadzētu apdraudēt kohēzijas politikas skaidro ilgtermiņa stratēģisko virzību un mērķus;

6.uzsver nākamās ES daudzgadu finanšu shēmas (DFS) un 2021.–2027. gada kohēzijas politikas programmu vidusposma pārskatīšanas nozīmi kohēzijas politikas nākotnes veidošanā; atgādina, ka nākamajā DFS 2028.–2034. gadam ir jānosaka vērienīgāki mērķi kohēzijas politikai pēc 2027. gada; tādēļ aicina nākamajā DFS nodrošināt, ka kohēzijas politikai reālā izteiksmē joprojām tiek piešķirts vismaz tāds pats finansējums kā pašreizējā periodā; turklāt aicina jaunajā DFS saglabāt kohēzijas politiku kā atsevišķu izdevumu kategoriju; uzsver, ka kohēzijas politika būtu jāaizsargā no statistikas ietekmes, kas var mainīt reģionu atbalstiesīgumu, izmainot ES vidējo IKP; atkārtoti norāda, ka ir vajadzīgi jauni ES pašu resursi;

7.tādēļ ierosina nodrošināt, lai nākamajā DFS būtu iespējams labāk reaģēt uz neparedzētām vajadzībām, tostarp jau no paša sākuma paredzot pietiekamas rezerves un elastību; tomēr šajā sakarībā uzsver, ka kohēzijas politika nav krīzes instruments un ka tai nevajadzētu novirzīties no saviem galvenajiem mērķiem, proti, ilgtermiņa investīcijām; prasa stiprināt Eiropas Savienības Solidaritātes fondu, tostarp palielināt tā priekšfinansējumu, padarot to mazāk birokrātisku un vieglāk pieejamu un izveidojot to par piemērotu instrumentu pienācīgai reaģēšanai uz turpmāku dabas katastrofu vai ārkārtas situāciju veselības jomā ekonomiskajām, sociālajām un teritoriālajām sekām; uzsver, ka Parlamentam ir pienācīgi jākontrolē visi ārkārtas reaģēšanas fondi un instrumenti;

8.atzīst, ka īpašos gadījumos ir jāizmanto arī statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) 3. kategorija tādā veidā, kas ļauj atzīt atšķirības attīstības ziņā starp visiem NUTS 2 reģioniem; uzskata, ka reģionālajam IKP uz vienu iedzīvotāju arī turpmāk jābūt galvenajam kritērijam, nosakot kohēzijas politikas finansējuma sadalījumu starp dalībvalstīm; atzinīgi vērtē to, ka pēc Parlamenta pastāvīgajiem aicinājumiem Komisija ir sākusi apsvērt iespēju noteikt papildu kritērijus Eiropas Revīzijas palāta, Rapid case review – Allocation of Cohesion policy funding to Member States for 2021-2027 (Īss situācijas apskats – Kohēzijas politikas finansējuma piešķiršana dalībvalstīm 2021.–2027. gadā), 2019. gada marts., piemēram, siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni, iedzīvotāju blīvumu, izglītības līmeni un bezdarba līmeni, lai sniegtu labāku sociālekonomisko pārskatu par reģioniem;

9.uzsver, ka tiesiskuma nosacījums ir visaptverošs nosacījums, kas atzīst un nodrošina tiesiskuma ievērošanu, tostarp ir veicinošs faktors kohēzijas politikas finansējuma piešķiršanai, lai garantētu, ka Savienības resursi tiek izmantoti pārredzamā, taisnīgā un atbildīgā veidā, ievērojot pareizu finanšu pārvaldību; uzskata, ka ir jāpastiprina tiesiskuma un pamattiesību ievērošana un jānodrošina, ka visas kohēzijas politikas īstenošanā veiktās darbības atbilst demokrātijas principiem un ka tajās tiek ievērota dzimumu līdztiesība un cilvēktiesības, tostarp darba ņēmēju, personu ar invaliditāti un bērnu tiesības; uzsver Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai un Eiropas Prokuratūras nozīmīgo lomu Savienības finanšu interešu aizsardzībā;

10.aicina turpināt vienkāršošanas un elastīguma nodrošināšanas centienus, stiprināt sinerģiju un racionalizēt noteikumus un administratīvās procedūras, kas reglamentē kohēzijas politikas līdzekļu izmantošanu ES, valstu un reģionālā līmenī, pilnībā izmantojot pieejamās tehnoloģijas, lai palielinātu pieejamību un efektivitāti, pamatojoties uz esošo un veiksmīgi iedibināto dalītās pārvaldības sistēmu nolūkā stiprināt lietotāju uzticēšanos, tādējādi mudinot plašāku ekonomikas un pilsoniskās sabiedrības dalībnieku loku piedalīties atbalstītajos projektos un maksimāli palielinot šo līdzekļu radīto ietekmi; aicina īstenot turpmākas iniciatīvas, kas ļautu labāk apgūt kohēzijas līdzekļus, tostarp palielināt līdzfinansējuma un priekšfinansējuma līmeni un ātrāk panākt atdevi no investīcijām; prasa, lai vietējā pārvalde, jo īpaši tāda vietējā pārvalde, kas pārstāv mazākas kopienas, būtu tehniski apmācīta labāk administratīvi pārvaldīt šos līdzekļus; tādēļ uzsver, ka ir svarīgi stiprināt vienotās revīzijas principu, vēl vairāk paplašināt vienkāršoto izmaksu iespējas un samazināt kontroles un revīziju, kas pārklājas ar valsts un reģionālo pārraudzību pār vienu un to pašu projektu un saņēmēju, dublēšanos nolūkā nepieļaut kļūdu atkārtošanos turpmākajos īstenošanas gados;

11.aicina Komisiju un dalībvalstis jau plānošanas posmā nodrošināt reģioniem lielāku elastību, lai ņemtu vērā to konkrētās vajadzības un īpatnības, uzsverot nepieciešamību iesaistīt ekonomikas un pilsoniskās sabiedrības dalībniekus; uzsver, ka tematiskā koncentrācija bija īpaši būtisks elements kohēzijas politikas saskaņošanā ar stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem; tādēļ aicina Komisiju nākt klajā ar visiem konstatējumiem, kas saistīti ar tematiskās koncentrācijas īstenošanu, un izdarīt secinājumus saistībā ar turpmākiem tiesību aktu priekšlikumiem;

12.atzīst, ka zaļā, digitālā un demogrāfiskā pārkārtošanās rada būtiskas problēmas, taču vienlaikus arī sniedz iespējas sasniegt ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķi; atzīst, ka teritorijās ar augstu ienākumu līmeni var būt statistikas ziņā slēptas reģionālas ekonomiskās problēmas; apzinās, ka pārkārtošanās process var palielināt reģionālās atšķirības un sociālo nevienlīdzību un paplašināt “neapmierinātības ģeogrāfiju”; uzsver, ka ir jāsasniedz ES ilgtspējas un klimata mērķi un jāsaglabā kopīga ekonomikas izaugsme, stiprinot Savienības konkurētspēju; tādēļ aicina izstrādāt Eiropas stratēģiju, kas garantētu harmonisku izaugsmi Savienībā, apmierinot attiecīgo reģionu īpašās vajadzības; atkārtoti apstiprina apņemšanos īstenot zaļo un digitālo pārkārtošanos, jo tas sniegs iespējas uzlabot ES konkurētspēju; uzsver, ka ir jāinvestē infrastruktūras projektos, kas uzlabo savienojamību, jo īpaši ilgtspējīgā, intelektiskā transportā, kā arī energotīklos un digitālajos tīklos, nodrošinot, ka visi reģioni, tostarp attālie un mazāk attīstītie reģioni, ir pilnībā integrēti vienotajā tirgū un vienlīdzīgi gūst labumu no tā sniegtajām iespējām; šajā sakarībā uzsver nepieciešamību atbalstīt zaļo nozaru attīstību, ņemot vērā vietējās īpatnības un atbalstot vietējās tradīcijas, lai palielinātu ekonomiskās vides un pilsoniskās sabiedrības noturību pret problēmām nākotnē;

13.mudina arī turpmāk saskaņot kohēzijas politiku ar centieniem palielināt inovāciju un pabeigt ES vienotā tirgus izveidi saskaņā ar secinājumiem, kas izklāstīti M. Draghi ziņojumā par Eiropas konkurētspēju; uzsver pastāvīgās inovācijas plaisas problēmu reģionālo atšķirību kontekstā un atbalsta pielāgotu un konkrētai vietai piesaistītu pieeju inovācijas un ekonomiskās konverģences veicināšanai reģionos un inovācijas plaisas mazināšanai; aicina stiprināt vietējās un reģionālās inovācijas lomu konkurētspējīgu pētniecības un inovācijas ekosistēmu veidošanā un teritoriālās kohēzijas veicināšanā; norāda uz jaunām ES iniciatīvām, piemēram, reģionālajām inovācijas ielejām un partnerībām reģionālajai inovācijai, kuru mērķis ir savienot teritorijas ar atšķirīgu inovācijas snieguma līmeni un novērst inovācijas plaisu; uzskata, ka šāda pieeja stiprinās reģionālo autonomiju, ļaujot vietējām un reģionālajām pašvaldībām veidot ES politiku un mērķus atbilstīgi to konkrētajām vajadzībām, īpatnībām un spējām, vienlaikus aizsargājot partnerības principu;

14.pauž pārliecību, ka kohēzijas politikā arī turpmāk ir jāievēro taisnīgas pārkārtošanās princips, jāapmierina reģionu īpašās vajadzības un jānodrošina, ka neviena teritorija un neviens netiek atstāts novārtā; aicina turpināt finansēt taisnīgas pārkārtošanās procesu, pilnībā iekļaujot Taisnīgas pārkārtošanās fondu Kopīgo noteikumu regulas darbības jomā un nodrošinot tam pietiekamu finansējumu plānošanas periodā pēc 2027. gada; tomēr uzsver, ka ir jānovērtē Taisnīgas pārkārtošanās fonda ietekme uz atbalsttiesīgo reģionu pārveidi un, garantējot, ka tas joprojām ir daļa no kohēzijas politikas, ir jāprecizē pieeja jaunajā DFS, pamatojoties uz konstatējumiem un konkrētiem pasākumiem, lai nodrošinātu skarto kopienu ekonomisko un sociālo labklājību;

15.uzsver nepieciešamību uzlabot saikni starp kohēzijas politiku un ES ekonomikas pārvaldību, vienlaikus izvairoties no represīvas pieejas; uzsver, ka Eiropas pusgadā būtu jāievēro kohēzijas politikas mērķi, kas noteikti LESD 174. un 175. pantā; aicina iesaistīt reģionus šo mērķu sasniegšanā un īstenot stingrāku teritoriālo pieeju; aicina apsvērt makroekonomisko nosacījumu koncepciju un izpētīt, vai to var aizstāt ar jauniem nosacījumu veidiem, lai labāk ņemtu vērā gaidāmās problēmas;

16.pauž bažas par to, ka pieaug to reģionu skaits, kuri atrodas attīstības slazdā un saskaras ar ekonomikas stagnāciju, strauju demogrāfisko lejupslīdi un ierobežotu piekļuvi pamatpakalpojumiem; tādēļ aicina palielināt līdzfinansējumu projektiem, kuru mērķis ir stiprināt pamatpakalpojumus; uzsver kohēzijas politikas instrumentu nozīmi atbalsta sniegšanā dažādiem reģioniem un vietējām teritorijām, kas piedzīvo demogrāfiskās pārmaiņas, kuras skar cilvēku faktiskās tiesības palikt, tostarp problēmām, kuras saistītas ar iedzīvotāju skaita samazināšanos, novecošanu, dzimumu līdzsvara trūkumu, intelektuālā darbaspēka emigrāciju, prasmju trūkumu un darbaspēka nelīdzsvarotību reģionos; atzīst, ka, lai vērstos pret šīm parādībām, ir vajadzīgi mērķorientēti ekonomiski stimuli un strukturāli pasākumi; šajā sakarībā aicina īstenot mērķorientētas programmas, lai piesaistītu, attīstītu un noturētu talantus, jo īpaši reģionos, kuros ir vērojama būtiska kvalificētu darbinieku aizplūšana, veicinot izglītības, kultūras, uzņēmējdarbības un inovācijas ekosistēmas, kas atbilst vietējām un reģionālajām ekonomiskajām vajadzībām un iespējām;

17.atzīst, ka ir svarīgi atbalstīt un finansēt īpašus risinājumus reģioniem, kas saskaras ar ilgstošām un nopietnām ekonomiskām grūtībām vai būtiskiem pastāvīgiem nelabvēlīgiem dabiskiem un demogrāfiskiem apstākļiem; atkārtoti norāda, ka ir jāsaglabā un jāuzlabo kvalitatīvu pamatpakalpojumu (piemēram, izglītības un veselības aprūpes), transporta un digitālās savienojamības nodrošinājums šajos reģionos, veicinot to ekonomikas dažādošanu un darbvietu radīšanu un palīdzot tiem reaģēt uz tādām problēmām kā iedzīvotāju izceļošana no lauku reģioniem, iedzīvotāju novecošana, nabadzība, iedzīvotāju skaita samazināšanās, vientulība un izolācija, kā arī iespēju trūkums neaizsargātiem cilvēkiem, piemēram, personām ar invaliditāti; uzsver, ka par prioritāti jānosaka tādu stratēģisku nozaru kā atjaunīgā enerģija, ilgtspējīgs tūrisms, digitālā inovācija un infrastruktūra attīstība un pienācīga finansēšana atbilstīgi katra reģiona ekonomiskajam potenciālam un resursiem, lai radītu plašākus apstākļus iekšējai izaugsmei un līdzsvarotai attīstībai visos reģionos, jo īpaši lauku, attālos un mazāk attīstītos reģionos, pierobežas reģionos, salās un tālākajos reģionos; atgādina, ka ir svarīgi veidot ciešas saiknes starp pilsētām un lauku teritorijām un jo īpaši atbalstīt sievietes lauku apvidos;

18.uzsver, ka saskaņā ar LESD 349. pantu ir vajadzīga pielāgota pieeja tālākajiem reģioniem, kuri saskaras ar unikālām un kumulatīvām strukturālām problēmām, kuru iemesls ir nošķirtība, nelielais tirgus apjoms, neaizsargātība pret klimata pārmaiņām un ekonomiskā atkarība; uzsver, ka šie pastāvīgie ierobežojumi, tostarp iekšzemes ekonomikas nelielais apjoms, lielais attālums no Eiropas kontinenta, atrašanās trešo valstu tuvumā, dubulta izolētība lielākajai daļai no tiem un ražošanas nozares ierobežotās dažādošanas iespējas, rada papildu izmaksas un samazina konkurētspēju, padarot to pielāgošanos zaļās un digitālās pārkārtošanās procesam īpaši sarežģītu un dārgu; uzsver to ievērojamo potenciālu turpināt attīstīt tādas svarīgas nozares kā zilā ekonomika, ilgtspējīga lauksaimniecība, atjaunīgie energoresursi, kosmosā veiktas darbības, pētniecība vai ekotūrisms, piemēram, uzlabojot reģionālo savienojamību; atkārtoti aicina Komisiju pienācīgi apsvērt visu jauno ierosināto tiesību aktu ietekmi uz tālākajiem reģioniem, lai nepieļautu nesamērīgu regulatīvo slogu un nelabvēlīgu ietekmi uz šo reģionu ekonomiku;

19.uzsver, ka mazpilsētas, nelielākas pilsētas un lielpilsētu teritorijas arī saskaras ar grūtībām, piemēram, ievērojamas nabadzības skartiem rajoniem, mājokļu problēmām, satiksmes sastrēgumiem un sliktu gaisa kvalitāti, kas apgrūtina sociālo un ekonomisko kohēziju neviendabīgas teritoriālās attīstības dēļ; uzsver, ka ir vajadzīga īpaša programma pilsētām, un aicina padziļināt to saikni ar funkcionālām pilsētu teritorijām, aptverot nelielākas pilsētas un mazpilsētas, lai nodrošinātu ekonomisko un sociālo ieguvumu vienmērīgāku sadalījumu visā teritorijā; uzsver nepieciešamību stiprināt koordināciju starp ES pilsētprogrammas iniciatīvām un kohēzijas politikas instrumentiem, dodot priekšroku integrētai pieejai, kurā ņemtas vērā teritoriālās īpatnības un jaunās problēmas; turklāt aicina nodrošināt reģionālajām un vietējām pašvaldībām, kā arī pilsētām un pilsētu iestādēm tiešāku piekļuvi ES finansējumam, cita starpā paplašinot integrētu teritoriālo investīciju (ITI) izmantošanu;

20.uzsver, ka kohēzijas politikas ietvaros ir jāturpina un jāpalielina investīcijas cenas ziņā pieejamos mājokļos, atzīstot to nozīmīgumu gan reģioniem, gan pilsētām; uzsver, ka ir jāveicina izmaiņas kohēzijas politikā saistībā ar investīcijām mājokļos, izmantojot citus līdzekļus, nevis pašreizējās divas iespējas (energoefektivitāte un sociālie mājokļi); uzsver kohēzijas politikas svarīgo lomu šo iniciatīvu īstenošanā un koordinēšanā; turklāt uzskata, ka ir svarīgi URBACT iniciatīvā iekļaut cenas ziņā pieejamus mājokļus;

21.uzsver spēcīgu ārējo robežu reģionu stratēģisko nozīmi ES drošības un noturības ziņā; aicina Komisiju atbalstīt dalībvalstis un reģionus, kurus skāris Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, jo īpaši reģionus pie ES austrumu robežas, pārskatot Reģionālā valsts atbalsta pamatnostādnes Komisijas 2021. gada 29. aprīļa paziņojums “Reģionālā valsts atbalsta pamatnostādnes” (OV C 153, 29.4.2021., 1. lpp.). un izmantojot īpaši pielāgotus kohēzijas politikas instrumentus un investīcijas, kā arī palīdzēt šīm dalībvalstīm un reģioniem elastīgi izmantot kohēzijas politikas fondu, tostarp Interreg, piedāvātās iespējas, lai pārvarētu kara negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz to iedzīvotājiem un teritorijām; turklāt aicina atbalstīt reģionus, kas robežojas ar kandidātvalstīm, piemēram, Ukrainu un Moldovu, lai stiprinātu kontaktus un veicinātu to integrāciju ES;

22.uzsver teritoriālās sadarbības pievienoto vērtību kopumā un pārrobežu sadarbības pievienoto vērtību konkrēti; uzsver Interreg programmu nozīmi pārrobežu reģionos, tostarp tālākajos reģionos; uzsver to svarīgo lomu šo reģionu attīstības veicināšanā un pārrobežu šķēršļu pārvarēšanā, cita starpā veidojot uzticēšanos pāri robežām, attīstot transporta savienojumus, apzinot un ierobežojot juridiskos un administratīvos šķēršļus un uzlabojot pārrobežu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu un izmantošanu; uzskata Interreg par galveno ES instrumentu to pastāvīgo pārrobežu šķēršļu novēršanai, ar kuriem saskaras neatliekamās palīdzības dienesti, un ierosina pievērst vairāk uzmanības šiem dienestiem; uzsver, ka pārrobežu teritorijas, tostarp teritorijas pie ES ārējām robežām, kuras robežojas ar agresorvalstīm, bieži saskaras ar īpašām problēmām; uzskata, ka ir jāatbalsta ES pierobežas reģioni, kas saskaras ar daudzveidīgām problēmām, un ka ir tiem jāpiešķir vairāk līdzekļu; atzinīgi vērtē jauno BRIDGEforEU regulu; uzsver maza mēroga un pārrobežu projektu nozīmi un nepieciešamību tos efektīvi īstenot uz vietas; aicina Komisiju mudināt dalībvalstis aktīvi atbalstīt izpratnes veicināšanas kampaņas pierobežas reģionos, lai maksimāli palielinātu pārrobežu sadarbības ietekmi;

23.atgādina, ka ir jāatbalsta kohēzija, nevis jākoncentrējas tikai uz principu “nekaitēt kohēzijai”, kas nozīmē, ka neviena darbība nedrīkstētu kavēt konverģences procesu vai veicināt reģionālās atšķirības; aicina šos principus noteikt par transversāliem un ciešāk integrēt visās ES politikas jomās, lai nodrošinātu, ka tie veicina LESD 3. un 174. pantā noteikto sociālās, ekonomiskās un teritoriālās kohēzijas mērķu sasniegšanu; turklāt aicina Komisiju izstrādāt īpašas pamatnostādnes par šo principu īstenošanu un izpildi visās ES politikas jomās, īpašu uzmanību pievēršot ES tiesību aktu ietekmei uz mazāk attīstīto reģionu konkurētspēju; atkārtoti norāda, ka jaunajos tiesību aktu priekšlikumos ir pienācīgi jāņem vērā vietējā un reģionālā situācija; ierosina Komisijai izmantot inovatīvus instrumentus, piemēram, RegHub (Reģionālo centru tīkls), lai vāktu datus par ES politikas ietekmi uz reģioniem; šajā sakarībā uzsver, ka ir jāstiprina ES tiesību aktu teritoriālās ietekmes novērtējums, vienlaikus stiprinot citu attiecīgo politikas jomu teritoriālos aspektus; uzstāj, ka kohēzijas veicināšana būtu jāuzskata arī par veidu, kā stiprināt solidaritāti un atbalstu dalībvalstu un to reģionu starpā; aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt centienus informēt par kohēzijas politikas sniegtajiem ieguvumiem un uzlabot to pamanāmību, parādot iedzīvotājiem ES reālo ietekmi un padarot to par īpaši svarīgu instrumentu reaģēšanai uz eiroskepticismu; atzinīgi vērtē platformas Kohesio daudzvalodu versijas ieviešanu;

24.ar bažām norāda, ka pēdējos gados ir ievērojami samazinājies valsts finansējums, ko dalībvalstis piešķir saviem nabadzīgākajiem reģioniem; atgādina, ka ir svarīgi ievērot ES noteikumu par papildināmību; aicina Komisiju nodrošināt, ka valstu iestādes, izstrādājot un īstenojot strukturālo un investīciju fondu projektus, pienācīgi ņem vērā iekšējo kohēziju;

25.uzstāj, ka kohēzijas politika ir jāpielāgo ne tikai reģionālajām vajadzībām, bet arī vismazākajam mērogam, proti, ka līdzekļiem jābūt pieejamiem vismazākajiem projektiem un to virzītājiem; norāda, ka to iniciatīvas bieži vien ir visnovatoriskākās un būtiski ietekmē lauku attīstību; atkārtoti norāda, ka šiem līdzekļiem vajadzētu būt pieejamiem visiem projektiem neatkarīgi no lieluma vai darbības mēroga; atbalsta Kohēzijas alianses aicinājumu īstenot tādu kohēzijas politiku laikposmam pēc 2027. gada, kura nevienu neatstāj novārtā;

26.uzsver, ka kavēšanās sarunās par DFS, kā arī tas, ka dalībvalstis ir pievērsušas lielāku uzmanību ANM paredzēto līdzekļu plānošanai, izraisīja ievērojamu kavēšanos 2021.–2027. gada plānošanas periodā; uzsver, ka ir svarīgi vienoties par nākamo shēmu, un tādēļ aicina vismaz vienu gadu pirms jaunā finansēšanas perioda sākuma pabeigt sarunas par Kopīgo noteikumu regulu (KNR) un budžetu, lai dalībvalstis varētu savlaicīgi izstrādāt savas valsts un reģionālās finansēšanas stratēģijas nolūkā nodrošināt sekmīgu pāreju uz nākamo finansēšanas periodu un pašreizējo no ESI fondiem finansēto projektu turpināšanu;

27.uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Eiropas Reģionu komitejai un dalībvalstu valsts un reģionālajiem parlamentiem.