(1)Savienība atzinīgi vērtē ārvalstu ieguldījumus, jo tie veicina tās izaugsmi, palielinot konkurētspēju, radot darbvietas un apjomradītus ietaupījumus, iepludinot kapitālu un ieviešot tehnoloģijas, inovācijas un zinātību.

(3)Tomēr LES 21. panta 2. punkts paredz, ka Savienības politiku un darbību mērķis ir aizsargāt tās vērtības, pamatintereses, drošību, neatkarību un integritāti. Šie principi un mērķi ir Savienības kopējās tirdzniecības politikas pamatā, kā noteikts LESD 207. pantā, tostarp attiecībā uz ārvalstu ieguldījumiem. Šajā kontekstā starptautiskās saistības, kas uzņemtas Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (ESAO) un tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumos, kuri noslēgti ar trešām valstīm, ļauj Savienībai un dalībvalstīm, ievērojot konkrētas prasības, ierobežot ārvalstu tiešos ieguldījumus (ĀTI), pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem.

(4)Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/4524 ir ieviests regulējums attiecībā uz to, kā dalībvalstis veic ĀTI Savienībā izvērtēšanu. Jo īpaši ar minēto regulu ir izveidots sadarbības mehānisms, kas ļauj dalībvalstīm un Komisijai apmainīties ar informāciju par ĀTI un paust bažas par drošības vai sabiedriskās kārtības riskiem. Šis sadarbības mehānisms paredz, ka dalībvalstij, kurā ir plānoti vai īstenoti ĀTI (uzņemošajai dalībvalstij), izvērtēšanas lēmumā ir pienācīgi jāņem vērā citu dalībvalstu izdotas piezīmes un Komisijas sniegts atzinums.

__________________

4 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/452 (2019. gada 19. marts), ar ko izveido regulējumu ārvalstu tiešo ieguldījumu Savienībā izvērtēšanai (OV L 79I , 21.3.2019., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2019/452/oj).

(8)Lielākajā daļā dalībvalstu, taču ne visās, ir ieviests likumdošanas instruments, kas nodrošina ĀTI izvērtēšanas mehānismu. Daudzās dalībvalstīs valsts tiesību akti attiecas arī uz Savienības iekšējo ieguldījumu izvērtēšanu. Dalībvalstīs ir būtiskas atšķirības attiecībā uz darbības jomu, robežvērtībām un kritērijiem, ko izmanto, lai novērtētu, vai ieguldījumi varētu negatīvi ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību. Atšķirības ir arī izvērtēšanas procesos. Dažās dalībvalstīs ieguldījumus var īstenot, pirms ir saņemta atļauja saistībā ar ietekmi uz drošību un sabiedrisko kārtību. Savukārt citas pieprasa, lai ieguldījumi tiktu pabeigti tikai pēc atļaujas saņemšanas izvērtēšanas mehānisma ietvaros. Šādas atšķirības traucē iekšējā tirgus darbību. Minētā neatbilstība, piemēram, rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus un palielina atbilstības nodrošināšanas izmaksas ieguldītājiem, kam par darījumiem jāpaziņo vairākās dalībvalstīs. Šī regula palīdz saskaņot valsts līmenī ieviesto mehānismu galvenos elementus. Tas ir ļoti svarīgi, lai nodrošinātu ieguldītājiem paredzamību attiecībā uz piemērojamajiem valstu režīmiem un to iezīmēm, tādējādi samazinot saistītās atbilstības nodrošināšanas izmaksas. Tas ir vēl jo svarīgāk, ņemot vērā augsto integrācijas līmeni iekšējā tirgū, kā rezultātā viens darījums var ietekmēt vairākas dalībvalstis visā Savienībā. Piemēram, ir iespējams, ka darījums, kura mērķis ir iegādāties mērķa uzņēmumu vienā dalībvalstī, ietekmē drošību un sabiedrisko kārtību arī citās dalībvalstīs tādas piegādes ķēdes struktūras vai citu ekonomisku elementu dēļ, kas savieno mērķa uzņēmumu ar citiem uzņēmumiem, kas atrodas citā dalībvalstī. Lai risinātu šīs iekšējā tirgus problēmas un nodrošinātu lielāku konsekvenci un paredzamību, ir lietderīgi, lai kritēriji un elementi, kas izmantojami ārvalstu ieguldījumu novērtēšanā, tiktu noteikti ar Savienības tiesību aktiem.

(9)Lai nodrošinātu saskaņotu pieeju ārvalstu ieguldījumu izvērtēšanai visā Savienībā, visām dalībvalstīm vajadzētu būt pienākumam izvērtēt ārvalstu ieguldījumus drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumu dēļ. Tāpēc būtu jāsaskaņo valstu izvērtēšanas mehānismu galvenie elementi. Minētajai saskaņošanai būtu jāietver arī izvērtējamo ieguldījumu apmērs, izvērtēšanas procedūras svarīgākās iezīmes un mijiedarbība starp valsts mehānismu un Savienības sadarbības mehānismu, tostarp saskaņots grafiks izvērtēšanas procedūru īstenošanai. Turklāt dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai paplašināt savu valsts izvērtēšanas mehānismu darbības jomu, iekļaujot tajos cita veida ārvalstu ieguldījumus, ārvalstu ieguldījumus citās nozarēs, papildu Savienības mērķa uzņēmumos vai saimnieciskajās darbībās, kuras attiecīgā dalībvalsts uzskata par kritiskām tās drošībai vai sabiedriskajai kārtībai. Ja dalībvalstis to dara, šādai izvērtēšanai būtu jāatbilst arī šīs regulas noteikumiem. Ir ļoti svarīgi, lai visas dalībvalstis noteiktu saskaņotu un racionalizētu pieeju, kas nodrošina, ka ārvalstu ieguldījumi, kuri var ietekmēt drošību un sabiedrisko kārtību, tiek pakļauti konsekventai rūpīgai pārbaudei un efektīvai lēmumu pieņemšanai. Šajā nolūkā, izstrādājot izvērtēšanas mehānismus, būtu līdz minimumam jāsamazina administratīvā sarežģītība, jāizvairās no nevajadzīgas kavēšanās un, piemērojot šos mehānismus maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), jāņem vērā to ierobežotie resursi. Turklāt Komisijai būtu jāuzņemas koordinējoša loma, lai garantētu lielāku drošību Savienībai, vienlaikus līdz minimumam samazinot neefektivitāti un sadrumstalotas pieejas izmantošanu.

(12)Ārvalstu ieguldījumu izvērtēšana būtu jāveic saskaņā ar šo regulu, ņemot vērā visu pieejamo faktisko informāciju un ievērojot proporcionalitātes principu, kā arī citus līgumos ietvertos principus. Turklāt, izvērtējot ārvalstu ieguldījumus, ko ārvalstu ieguldītājs veic ar Savienībā iedibinātu meitasuzņēmumu starpniecību, vienmēr būtu jāievēro prasības, kas izriet no Savienības tiesību aktiem un jo īpaši Līguma noteikumiem par brīvību veikt uzņēmējdarbību un kapitāla brīvu apriti, kā interpretēts Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā, atbilstoši mērķim saglabāt funkcionējošu, atvērtu, noturīgu un iekļaujošu iekšējo tirgu. Jebkuriem brīvības veikt uzņēmējdarbību un kapitāla brīvas aprites ierobežojumiem Savienībā, tostarp izvērtēšanai un no izvērtēšanas izrietošiem pasākumiem, piemēram, ietekmi mazinošiem pasākumiem un aizliegumiem, vajadzētu būt pamatotiem ar patiesiem un pietiekami nopietniem draudiem sabiedrības pamatinteresēm, kā arī atbilstošiem un nepieciešamiem, kā noteikts Eiropas Kopienu Tiesas judikatūrā. Vienlaikus, izvērtējot jebkādu brīvības veikt uzņēmējdarbību vai kapitāla brīvas aprites ierobežojumu – tostarp attiecīgā gadījumā jebkādā Komisijas atzinumā vai lēmumā, kas pieņemts saskaņā ar šo regulu, – pamatotību un proporcionalitāti, būtu jāņem vērā ar ārvalstu ieguldītāja meitasuzņēmuma starpniecību Savienībā veikto ieguldījumu īpatnības. Tas būtu jādara, ņemot vērā dalībvalstu shēmu integrāciju Savienības mēroga sadarbības mehānismā.

(14)Ir jānosaka arī uzņemošās dalībvalsts lielāka atbildība attiecībā pret Komisiju un tām dalībvalstīm, kuras pauž pienācīgi pamatotas bažas par savu vai Savienības sabiedrisko kārtību vai drošību.

(15)Šajā regulā noteiktajam kopējam regulējumam nevajadzētu skart to, kas noteikts LES 4. panta 2. punktā, proti, ka valsts drošība ir vienīgi katras dalībvalsts atbildībā. Tam arī nevajadzētu skart dalībvalstu būtisko drošības interešu aizsardzību saskaņā ar LESD 346. pantu.

(17)Ārvalstu ieguldījumi jaunos projektos ir tādi ārvalstu ieguldījumi, ja ārvalstu ieguldītājs vai ārvalstu ieguldītāja meitasuzņēmums Savienībā izveido jaunus objektus vai jaunu uzņēmumu Savienībā jaunas saimnieciskās darbības veikšanai. Izveidojot jaunus objektus, ārvalstu ieguldītājs var ietekmēt drošību un sabiedrisko kārtību, tostarp gadījumos, kad šis risks ir saistīts ar būtiskiem ekonomiskiem ieguldījumiem. Tāpēc dalībvalstīm ārvalstu ieguldījumi jaunos projektos būtu jāiekļauj to darījumu kopumā, uz kuriem attiecas to izvērtēšanas mehānismi.

(18)Lai nodrošinātu saskaņotus un paredzamus izvērtēšanas procesus, ir lietderīgi noteikt būtiskākās izvērtēšanas mehānismu iezīmes, kas jāievieš dalībvalstīm. Šīm iezīmēm vajadzētu ietvert vismaz to darījumu apmēru, uz kuriem attiecas prasība saņemt atļauju, izvērtēšanas termiņus, iespēju uzņēmumiem, kam piemēro izvērtēšanas lēmumu, vērsties pret šādiem lēmumiem un izvērtēšanas iestāžu spēju efektīvi izskatīt neatbilstības vai apiešanas gadījumus. Ar izvērtēšanas mehānismiem saistītajiem noteikumiem un procedūrām vajadzētu būt pārredzamiem un tādiem, kas nepieļauj diskrimināciju starp trešām valstīm. Atļaujas pieprasījuma iesniegšanas procedūrai būtu jānodrošina, ka atbilstības prasības ir pēc iespējas zemākas.

(19)Regulā (ES) 2019/452 noteiktais sadarbības mehānisms ļauj dalībvalstīm sadarboties un sniegt savstarpēju palīdzību, ja ārvalstu tiešie ieguldījumi vienā dalībvalstī var ietekmēt citu dalībvalstu vai Savienības drošību vai sabiedrisko kārtību vai Savienības nozīmes projektus vai programmas. Līdz šim šis mehānisms ir izrādījies ļoti noderīgs, tāpēc tas ir jāsaglabā, jāpastiprina un jāpaplašina saskaņā ar šo regulu, lai nodrošinātu vienādāku pieeju ārvalstu ieguldījumiem visā Savienībā.

(20)Lai nodrošinātu, ka tiek pienācīgi noteikti ārvalstu ieguldījumi, kas varētu negatīvi ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību Savienībā, dalībvalstīm būtu jāizvērtē ārvalstu ieguldījumi, ja Savienības mērķa uzņēmums ir daļa no Savienības nozīmes projekta vai programmas vai piedalās kādā no tiem vai ja Savienības mērķa uzņēmuma saimnieciskā darbība ir saistīta ar Savienības drošības vai sabiedriskās kārtības interesēm sevišķi svarīgu tehnoloģiju, materiāliem, aktīvu, iekārtu, aprīkojumu, tīklu, sistēmu vai pakalpojumu. Dalībvalstīm būtu jāizvērtē arī ārvalstu ieguldījumi jaunos projektos šādās sensitīvās programmās vai nozarēs, ja īpašu risku rada ieguldītāja raksturīgās iezīmes vai darījuma apjoms. Papildus šiem kritērijiem izvērtēšanas mehānismus var piemērot citām nozarēm, Savienības mērķa uzņēmumiem vai saimnieciskām darbībām, kuras attiecīgā dalībvalsts uzskata par kritiskām tās drošībai vai sabiedriskajai kārtībai.

(21)Lai nodrošinātu, ka sadarbības mehānisms ir vērsts tikai uz tiem ārvalstu ieguldījumiem, kuros ārvalstu ieguldītāja vai Savienības mērķa uzņēmuma īpašības var ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību, ir lietderīgi noteikt uz risku balstītus nosacījumus tādu ārvalstu ieguldījumu paziņošanai pārējām dalībvalstīm un Komisijai, kuri tiek izvērtēti kādā dalībvalstī. Dalībvalstīm jo īpaši būtu jāizvērtē tas, vai ārvalstu ieguldītāju kontrolē vai ietekmē kādas trešās valsts valdība. Šādas kontroles vai ietekmes esamību var noteikt, pamatojoties uz tādiem kritērijiem kā tiešo vai netiešo īpašumtiesību robežvērtības, trešās valsts valdības finansējuma veids un apmērs un specifisks pārvaldības mehānisms, piemēram, zelta akcijas. Kā šāds nosacījums būtu jāiekļauj arī nepārredzama vai neskaidra īpašumtiesību struktūra vai tas, ka nav zināms galīgais saņēmējs. Ja ārvalstu ieguldījumi neatbilst nevienam no nosacījumiem, dalībvalsts, kurā ārvalstu ieguldījumi tiek izvērtēti, ārvalstu ieguldījumus var paziņot pārējām dalībvalstīm un Komisiju, tostarp, ja Savienības mērķa uzņēmums veic būtiskas darbības citās dalībvalstīs vai pieder uzņēmumu grupai, kurai ir vairāki uzņēmumi dažādās dalībvalstīs.

(22)Lai nodrošinātu, ka tiek pienācīgi noteikta ārvalstu ieguldījumu iespējamā ietekme uz vienas vai vairāku dalībvalstu drošību vai sabiedrisko kārtību, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai sniegt piezīmes dalībvalstij, kurā ir plānoti vai īstenoti ārvalstu ieguldījumi, ja šī dalībvalsts neizvērtē šos ārvalstu ieguldījumus vai ja ārvalstu ieguldījumi ir izvērtēti, taču nav paziņoti sadarbības mehānismam. Lai nodrošinātu visa procesa pārredzamību, dalībvalstu informācijas pieprasījumi, atbildes un piezīmes vienlaikus būtu jāpaziņo Komisijai.

(23)Lai nodrošinātu, ka tiek pienācīgi noteikta ārvalstu ieguldījumu iespējamā ietekme uz drošību vai sabiedrisko kārtību vairāk nekā vienā dalībvalstī vai Savienībā kopumā, Komisijai vajadzētu būt iespējai sniegt atzinumu LESD 288. panta nozīmē uzņemošajai dalībvalstij, pat ja šie ārvalstu ieguldījumi šajā dalībvalstī netiek izvērtēti vai ja šie ārvalstu ieguldījumi ir izvērtēti, taču nav paziņoti sadarbības mehānismam. Lai nodrošinātu pārredzamību un paredzamību, Komisijas atzinumu pamatā vajadzētu būt konkrētiem un dokumentētiem riskiem, un to sagatavošanā būtu jāvadās pēc noteiktiem izdošanas kritērijiem, tostarp dokumentētiem riskiem drošībai vai bažām, kas saistītas ar pārrobežu jautājumiem.

(24)Turklāt Komisijai būtu jāļauj sniegt atzinumu, lai nodrošinātu drošības vai sabiedriskās kārtības aizsardzību, ja iespējamo ietekmi rada ārvalstu ieguldījumi Savienības mērķa uzņēmumā, kas nodrošina tādas infrastruktūras, tehnoloģiju vai ieguldījumu izstrādi, uzturēšanu vai iegādi, kas ir būtiski Savienībai kopumā. Tas dotu Komisijai rīku, ar ko aizsargāt visai Savienībai nozīmīgus projektus un programmas, kas sniedz būtisku ieguldījumu Savienības drošībā vai sabiedriskajā kārtībā. Visām dalībvalstīm būtu jāpaziņo Komisijas atzinums, kurā norādīta iespējamā ietekme uz Savienības nozīmes projektiem vai programmām drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumu dēļ.

(25)Turklāt Komisijai vajadzētu būt iespējai pieņemt atzinumu, kas adresēts visām dalībvalstīm, ja tajā ir noteikti vairāki ārvalstu ieguldījumi, kas kopā var ietekmēt Savienības drošību vai sabiedrisko kārtību. Tas jo īpaši varētu būt gadījumā, kad vairākiem ārvalstu ieguldījumiem ir salīdzināmas īpašības. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad ārvalstu ieguldījumus veic viens un tas pats ārvalstu ieguldītājs vai ārvalstu ieguldītāji, kuri rada līdzīgus riskus, vai ja vairāki ārvalstu ieguldījumi attiecas uz vienu un to pašu Savienības mērķa uzņēmumu vai infrastruktūru, tostarp Eiropas transporta, enerģētikas un sakaru infrastruktūru. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jāapspriež riska analīze un iespējamie veidi, kā novērst atzinumā norādītos riskus, nodrošinot koordinētu pieeju.

(26)Lai aizsargātu drošību vai sabiedrisko kārtību, vienlaikus nodrošinot lielāku noteiktību ieguldītājiem, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai sniegt piezīmes un Komisijai vajadzētu būt iespējai izdot atzinumu par ārvalstu ieguldījumiem, kas ir īstenoti, bet nav paziņoti 15 mēnešu laikā pēc ārvalstu ieguldījumu īstenošanas.

(27)Lai nodrošinātu lielāku skaidrību, Savienības nozīmes projektu vai programmu saraksts būtu jāiekļauj I pielikumā. Tajā būtu jānorāda visi ārvalstu ieguldījumi Eiropas transporta, enerģētikas un sakaru tīklos, kā arī programmas, kas nodrošina finansējumu tādām pētniecības un izstrādes darbībām, kas ir būtiskas Savienības drošībai vai sabiedriskajai kārtībai. Tā kā šie projekti un programmas ir nozīmīgi Savienības drošībai un sabiedriskajai kārtībai un tiem ir neatņemams pārrobežu raksturs, kā arī tīkla raksturs, dalībvalstīm būtu jāizvērtē ārvalstu ieguldījumi Savienības uzņēmumos, kas ir daļa no šiem projektiem vai programmām vai piedalās tajos, tostarp tajos, kas saņem finansējumu no Savienības.

(28)Lai nodrošinātu, ka tiek pienācīgi ņemta vērā ārvalstu ieguldījumu iespējamā ietekme uz vienas vai vairāku dalībvalstu drošību vai sabiedrisko kārtību, dalībvalstīm, kas saņem pienācīgi pamatotas piezīmes no citām dalībvalstīm vai atzinumu no Komisijas, būtu rūpīgi jāapsver šādas piezīmes vai atzinums, arī gadījumos, kad tās uzskata, ka nav ietekmēta to drošība vai sabiedriskā kārtība. Vajadzības gadījumā dalībvalstij būtu jāsadarbojas ar Komisiju un attiecīgajām dalībvalstīm un jāsniedz tām lēmuma projekts, kam pievienots rakstisks apraksts par to, kā minētās piezīmes un atzinums ir, cik vien iespējams, ņemti vērā. Būtu jāparedz iespēja grozīt šo lēmuma projektu, lai ņemtu vērā attiecīgo dalībvalstu un Komisijas pausto viedokli.

(29)Lai nodrošinātu sadarbības mehānisma efektīvu darbību, ir svarīgi noteikt, ka dalībvalsts, kas paziņo ārvalstu ieguldījumus sadarbības mehānismam, sniedz obligātu minimālo informācijas kopumu standartizētā formātā. Ja sadarbība attiecas uz ārvalstu ieguldījumiem, kas nav paziņoti sadarbības mehānismam, uzņemošajai dalībvalstij būtu jāspēj sniegt vismaz tāds pats obligātaisminimālais informācijas kopums. Komisija un dalībvalstis var lūgt papildu informāciju dalībvalstij, kurā ir plānoti vai īstenoti ārvalstu ieguldījumi. Šādi papildu informācijas pieprasījumi būtu pienācīgi jāpamato, un tiem būtu jāattiecas vienīgi uz papildu informāciju, kas vajadzīga, lai dalībvalstis varētu sniegt piezīmes vai lai Komisija varētu izdot atzinumu, proporcionāliem pieprasījuma mērķim un tie nedrīkst būt nepamatoti apgrūtinoši paziņojošajai dalībvalstij un attiecīgajiem uzņēmumiem. Attiecīgā gadījumā Komisija var pieprasīt informāciju no citām Savienības institūcijām, tādām kā Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde, Eiropas Banku iestāde, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde, vienotais uzraudzības mehānisms vai Eiropas Centrālā banka.

(30)Lai nodrošinātu, ka sadarbība ir balstīta uz pilnīgu un precīzu informāciju, ārvalstu ieguldītājam vai uzņēmumam būtu jāsniedz visa attiecīgā informācija, ko pieprasījusi dalībvalsts, kurā tie iedibināti, vai uzņemošā dalībvalsts. Izņēmuma gadījumos, kad, neraugoties uz visiem tās pūliņiem, dalībvalsts nevar iegūt informāciju, ko pieprasa cita dalībvalsts vai Komisija, tai nekavējoties tās jāinformē. Šādā gadījumā citas dalībvalsts sniegta piezīme vai Komisijas atzinums, ko sniedz sadarbības mehānisma ietvaros, būtu jābalsta uz tai pieejamo informāciju.

(31)Lai nodrošinātu, ka sadarbības mehānismu izmanto vienīgi drošības vai sabiedriskās kārtības aizsardzībai, dalībvalstīm būtu pienācīgi jāpamato visi informācijas pieprasījumi attiecībā uz konkrētiem ārvalstu ieguldījumiem citā dalībvalstī un visas piezīmes, ko tās sniedz šai dalībvalstij. Tas ir ļoti svarīgi, lai novērstu mehānisma nepareizu izmantošanu un nodrošinātu, ka, to izmantojot, uzmanība tiek koncentrēta tikai uz drošības un sabiedriskās kārtības apsvērumiem. Tādas pašas prasības attiecas arī uz gadījumiem, kad Komisija pieprasa informāciju par konkrētiem ārvalstu ieguldījumiem vai sniedz atzinumu dalībvalstij.

(32)Attiecīgā gadījumā dalībvalstis vai Komisija varētu ņemt vērā attiecīgo informāciju, kas saņemta no uzņēmējiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, sociālajiem partneriem (piemēram, arodbiedrībām) par ārvalstu ieguldījumiem, kuri varētu negatīvi ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību. Minētā informācija būtu rūpīgi jāizvērtē, un var būt iemesls tam, lai uzņemošā dalībvalsts sāktu izvērtēšanas procedūru.

(33)Uzņemošā dalībvalsts var informēt citas dalībvalstis vai Komisiju, ja tai kļūst zināmi jauni apstākļi vai jauna informācija, kas var ietekmēt paziņotu ārvalstu ieguldījumu izvērtējumu. Pārējām dalībvalstīm un Komisijai tad var piešķirt papildu laiku, lai tās papildinātu savu ārvalstu ieguldījumu novērtējumu. Šādos gadījumos jebkādam izvērtēšanas perioda pagarinājumam vajadzētu būt pēc iespējas īsākam, un tam nevajadzētu nepamatoti aizkavēt vispārējo izvērtēšanas procedūru.

(34)Lai nodrošinātu sadarbības mehānisma efektivitāti un lietderību, ir jāsaskaņo termiņi un procedūras, kad vairākās dalībvalstīs tiek pārbaudīti vairāki ārvalstu ieguldījumi, kas saistīti ar vienu un to pašu plašāku darījumu. Šādos vairāku valstu darījumos pieteikuma iesniedzējam dažādie atļaujas pieprasījumi ierobežotā laikposmā būtu jāiesniedz attiecīgajās dalībvalstīs. Turklāt minētajām dalībvalstīm par šiem pieprasījumiem būtu jācenšas ierobežotā laikposmā paziņot sadarbības mehānismam. Lai nodrošinātu šo vairāku valstu darījumu efektīvu izskatīšanu, attiecīgajām dalībvalstīm būtu jārīkojas saskaņoti un jāvienojas par to, vai attiecīgie ārvalstu ieguldījumi ir jāpaziņo, un par savu procedūras īstenošanas termiņu saskaņošanu. Turklāt attiecīgajām dalībvalstīm būtu arī jāvienojas par sava galīgā lēmuma saturu. Ja attiecīgās dalībvalstis plāno atļaut ārvalstu ieguldījumus ar nosacījumiem, tām būtu jānodrošina, ka šie nosacījumi ir savstarpēji saderīgi, un pienācīgi jānovērš pārrobežu riski. Pirms ārvalstu ieguldījumu aizliegšanas attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāapsver, vai ar atļauju, kas piešķirta ar nosacījumiem par saskaņotiem pasākumiem un to saskaņotu izpildi, nepietiek, lai novērstu iespējamo ietekmi uz drošību vai sabiedrisko kārtību. Komisijai vajadzētu būt iespējai pilnībā piedalīties šādā koordinēšanā.

(35)Lai nodrošinātu konsekventu pieeju ieguldījumu izvērtēšanai visā Savienībā, ir svarīgi, lai standarti un kritēriji, ko izmanto, lai novērtētu iespējamos drošības un sabiedriskās kārtības riskus, būtu tie, kas šajā regulā noteikti Savienības līmenī. Tiem būtu jāietver ietekme uz tādas kritiskās infrastruktūras un iekšējā tirgus drošību, integritāti, darbību un noturību, tādu kritisko tehnoloģiju (tostarp galveno pamattehnoloģiju) un zināšanu pieejamību un izmantošanu un tādu kritisko izejresursu nepārtrauktu piegādi drošības vai sabiedriskās kārtības nodrošināšanas nolūkā, kuru darbības traucējumi, trūkums, zaudējums vai iznīcināšana būtiski ietekmētu drošību un sabiedrisko kārtību vienā vai vairākās dalībvalstīs vai Savienībā kopumā, militāru un citu sensitīvu publisko ēku un iekārtu drošību un spēju novērst stratēģisku atkarību. Šajā saistībā dalībvalstīm un Komisijai būtu jāņem vērā arī attiecīgo ārvalstu ieguldījumu veikšanas konteksts un apstākļi. Jo īpaši būtu jāņem vērā tas, vai ieguldītājs ir iesaistījies nelikumīgās darbībās – tostarp atkārtoti neievēro Savienības tiesiskos standartus –, ir iesaistīts trešo valstu politikas mērķu īstenošanā vai cenšas palielināt šo valstu militāro spēju vai atvieglot starptautisko tiesību pārkāpšanu. Trešās valsts politikas mērķu īstenošana var izpausties arī kā tās valdības ietekmes uz uzņēmumiem īstenošana, kas rada būtiskus tirgus izkropļojumus. Attiecīgā gadījumā šajā saistībā dalībvalstīm un Komisijai būtu arī jāapsver, kāpēc ārvalstu ieguldītājam, tā faktiskajam īpašniekam vai kādam no tā meitasuzņēmumiem, vai personai, kas rīkojas šāda ārvalstu ieguldītāja vārdā vai vadībā, ir piemēroti kādi Savienības ierobežojošie pasākumi saskaņā ar LESD 215. pantu.

(36)Ja uzņemošā dalībvalsts uzskata, ka ārvalstu ieguldījumi varētu negatīvi ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību Savienībā, ir lietderīgi prasīt attiecīgajai dalībvalstij veikt atbilstošus pasākumus, lai mazinātu riskus, ja šādi pasākumi ir pieejami, un ja tā uzskata tos par atbilstošiem, pēc iespējas ņemot vērā citu dalībvalstu piezīmes un Komisijas sniegto atzinumu, ja tāds ir. Ārvalstu ieguldījumi būtu jāaizliedz tikai izņēmuma gadījumos un gadījumos, kad ar ietekmes mazināšanas pasākumiem vai pasākumiem, kas pieejami saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem, izņemot izvērtēšanas mehānismu, nepietiek, lai mazinātu ietekmi uz drošību vai sabiedrisko kārtību.

(37)Lai atbalstītu sadarbības mehānisma ieviešanu un veicinātu labas prakses apmaiņu starp dalībvalstīm, būtu jāsaglabā saskaņā ar Regulu (ES) 2019/452 izveidotā ārvalstu ieguldījumu izvērtēšanas ekspertu grupa, un tās uzdevumi būtu jāatjaunina saskaņā ar šo regulu.

(39)Lai nodrošinātu koordinācijas mehānisma efektivitāti, dalībvalstu un Komisijas izveidotie kontaktpunkti būtu atbilstoši stratēģiski jāizvieto attiecīgajās pārvaldes iestādēs. Kontaktpunktiem vajadzētu būt kvalificētam personālam un pilnvarām, kas nepieciešami, lai veiktu savu ar koordinācijas mehānismu saistīto darbu un nodrošinātu pienācīgu konfidenciālas informācijas apstrādi saskaņā ar piemērojamo tiesisko regulējumu.

(40)Dalībvalstis un Komisija būtu jāmudina aktīvi sadarboties ar līdzīgi domājošu trešo valstu atbildīgajām iestādēm jautājumos, kas saistīti ar tādu ārvalstu ieguldījumu izvērtēšanu, kas varētu ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību. Šādas administratīvās sadarbības mērķim vajadzētu būt nostiprināt regulējumu attiecībā uz ārvalstu ieguldījumu izvērtēšanu, ko veic dalībvalstis, un dalībvalstu un Komisijas sadarbību saskaņā ar šo regulu. Komisija būtu pastāvīgi jāinformē par šādu divpusēju saziņu, ciktāl tā attiecas uz sistēmiskiem jautājumiem, tendencēm vai paraugpraksi saistībā ar ieguldījumu izvērtēšanu. Komisijai vajadzētu būt arī iespējai uzraudzīt norises saistībā ar izvērtēšanas mehānismiem trešās valstīs.

(41)Dalībvalstīm un Komisijai saskaņā ar valsts un Savienības tiesību aktiem būtu jānodrošina tās informācijas visaugstākā līmeņa konfidencialitāte, ko tās sniedz vai saņem, piemērojot šo regulu. Ja informācijas neatļauta izpaušana dažādā mērā ietekmētu Eiropas Savienības vai vienas vai vairāku dalībvalstu intereses, informācijas autoram informācija būtu jāklasificē saskaņā ar valsts un Savienības tiesību aktiem. Atbildot uz pieprasījumiem sniegt piekļuvi dokumentiem, ko izskata, piemērojot šo regulu, dalībvalstīm un Komisijai būtu jākoordinē un jānodrošina vismaz tāds aizsargāto interešu aizsardzības līmenis, kāds pieejams saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/20015 4. pantu, lai aizsargātu izpētesintegritāti. Komisijai būtu jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu konfidenciālas informācijas aizsardzību, jo īpaši saskaņā ar Komisijas Lēmumu (ES, Euratom) 2015/4436 un Komisijas Lēmumu (ES, Euratom) 2015/4447. Līdzīgi arī dalībvalstīm un Komisijai būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību Padomē sanākušo Eiropas Savienības dalībvalstu nolīgumam par tādas klasificētās informācijas aizsardzību, ar kuru apmainās Eiropas Savienības interesēs8. Tas jo īpaši ietver pienākumu saglabāt klasificētas informācijas konfidencialitāti un bez autora iepriekšējas rakstiskas piekrišanas nepazemināt šādas informācijas klasifikācijas līmeni vai neveikt tās deklasifikāciju. Iestādēm arī būtu atbilstoši jāapstrādā neklasificēta sensitīva informācija vai informācija, kura tiek sniegta konfidenciāli.

__________________

5 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem, (OV L 145, 31.5.2001., 43.–48. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2001/1049/oj).

6 Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2015/443 (2015. gada 13. marts) par drošību Komisijā (OV L 72, 17.3.2015., 41. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2015/443/oj).

7 Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2015/444 (2015. gada 13. marts) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 72, 17.3.2015., 53. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2015/444/oj).

8 Padomē sanākušo Eiropas Savienības dalībvalstu nolīgums par tādas klasificētās informācijas aizsardzību, ar kuru apmainās Eiropas Savienības interesēs (OV C 202, 8.7.2011., 13. lpp.).

(43)Komisijai būtu jāsagatavo un jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei gada ziņojums par šīs regulas un īstenošanu. Lai nodrošinātu lielāku pārredzamību, ziņojums būtu jāpublisko. Ziņojuma pamatā, cita starpā, vajadzētu būt ziņojumiem, ko visas dalībvalstis iesniegušas Komisijai konfidenciāli, pienācīgi ievērojot vajadzību nodrošināt noteiktas informācijas konfidencialitātes aizsardzību, jo īpaši gadījumos, kad datu publicēšana varētu ietekmēt Savienības drošību vai sabiedrisko kārtību vai apdraudēt komerciālo konfidencialitāti. Ziņojumā būtu jāiekļauj informācija par jaunām tendencēm un riska faktoriem, kā arī atjauninājumi par atbilstošajām izmaiņām dalībvalstu tiesību aktos.

(44)Trīs gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēc tam ik pēc pieciem gadiem Komisijai būtu jāizvērtē šīs regulas darbība un efektivitāte un jāsniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei. Šajā ziņojumā jo īpaši būtu jāiekļauj izvērtējums attiecībā uz to, kā šī regula veicinājusi Savienības ekonomisko drošību. Tajā būtu jāiekļauj novērtējums par to, vai šī regula ir vai nav jāgroza. Ja ziņojumā ierosināts grozīt šo regulu, tam var pievienot tiesību akta priekšlikumu.

(46)Ja ārvalstu ieguldījumi ir koncentrācija, kas ietilpst Padomes Regulas (EK) Nr. 139/200412 darbības jomā, šīs regulas piemērošanai nevajadzētu skart Regulas (EK) Nr. 139/2004 21. panta 4. punkta piemērošanu. Šī regula un Regulas (EK) Nr. 139/2004 21. panta 4. punkts būtu jāpiemēro konsekventi. Ciktāl šo abu regulu attiecīgā piemērošanas joma pārklājas, izvērtēšanas pamatojums, kas izklāstīts šīs regulas 1. pantā, un likumīgo interešu jēdziens Regulas (EK) Nr. 139/2004 21. panta 4. punkta trešās daļas nozīmē būtu jāinterpretē saskaņoti, neskarot novērtējumu par valsts pasākumu, kuru mērķis ir aizsargāt šīs intereses, atbilstību ES tiesību vispārējiem principiem un citiem Savienības tiesību aktu noteikumiem.

__________________

12 Padomes Regula (EK) Nr. 139/2004 (2004. gada 20. janvāris) par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2004/139/oj).

(49)Lai ņemtu vērā norises saistībā ar Savienības nozīmes projektiem un programmām un lai pieņemtu tādu tehnoloģiju, materiālu, aktīvu, iekārtu, aprīkojuma, tīklu, sistēmu, pakalpojumu un saimniecisko darbību sarakstu, kas ir sevišķi svarīgas Savienībai drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumu dēļ – jo īpaši, ņemot vērā riska izvērtēšanu, kas jāveic saskaņā ar Savienības ekonomiskās drošības stratēģiju –, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu nolūkā grozīt šīs regulas pielikumus. Savienības nozīmes projektu un programmu sarakstā, kas sniegts I pielikumā, būtu jāiekļauj projekti vai programmas, uz ko attiecas ES tiesību akti un kuros paredzēta tādas kritiskas infrastruktūras, tehnoloģiju vai izejresursu izstrāde, uzturēšana vai iegāde, kas ir būtiski drošībai vai sabiedriskajai kārtībai. II pielikumā sniegtajā to tehnoloģiju, materiālu, aktīvu, iekārtu, aprīkojuma, tīklu, sistēmu, pakalpojumu un saimniecisko darbību sarakstā, kas ir sevišķi svarīgas Savienības drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumu dēļ, būtu jāiekļauj jomas, kurās ārvalstu ieguldījumi varētu ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību vairāk nekā vienā dalībvalstī vai Savienībā kopumā ar tāda Savienības mērķa uzņēmuma starpniecību, kas nepiedalās Savienības nozīmes projektā vai programmā vai nesaņem no tās līdzekļus. Komisijai jo īpaši būtu jāatjaunina I pielikums, ja saistībā ar turpmākajām daudzgadu finanšu shēmām tiek noteikti jauni Savienības nozīmes projekti vai programmas. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu16. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

__________________

16 OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(50)Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, jo īpaši attiecībā uz veidlapām, kas izmantojamas, lai sniegtu obligāto minimālo informāciju par ārvalstu ieguldījumiem un iesniegtu atļaujas pieprasījumus, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/201117.

__________________

17 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2011/182/oj).

(51)Regula (ES) 2019/452 būtu jāatceļ. Lai dalībvalstīm un vienībām būtu pietiekami daudz laika sagatavoties īstenošanai, šī regula būtu jāpiemēro no [norādīt datumu: 12 mēneši pēc stāšanās spēkā]. Tai vajadzētu būt piemērojamai neatkarīgi no tā, vai ir izveidots vienotais portāls atļaujas pieprasījumu iesniegšanai. Pārejas periodā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas līdz tās piemērošanai būtu jāturpina piemērot Regulu (ES) 2019/452,

1.Ar šo regulu izveido Savienības satvaru ārvalstu ieguldījumu dalībvalstu teritorijā izvērtēšanai, ko veic dalībvalstis, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības, tostarp ekonomiskās drošības, apsvērumiem.

2.Ar šo regulu izveido sadarbības mehānismu, lai dalībvalstis un Komisija varētu apmainīties ar atbilstošo informāciju par ārvalstu ieguldījumiem, izvērtēt to iespējamo ietekmi uz drošību vai sabiedrisko kārtību un noteikt un novērst iespējamās bažas.

3.Dalībvalstis var pieņemt vai saglabāt valsts noteikumus jomās, kuras šī regula neaptver, ar nosacījumu, ka šādi noteikumi nemazina šīs regulas mērķu svarīgumu un ir savienojami ar tiem.

5.Šī regula neskar Līgumos, jo īpaši LESD 49. un 63. pantā, noteiktos dalībvalstu pienākumus un to tiesības veikt pasākumus, kas ir pamatoti, ņemot vērā sabiedriskās kārtības vai sabiedriskās drošības apsvērumus, saskaņā ar LESD 65. pantu. Dalībvalstis nodrošina, ka pasākumus saistībā ar šo regulu veic, lai izpildītu minētās saistības. Šī regula neietekmē Komisijas pilnvaras saskaņā ar LESD 258. pantu nodrošināt atbilstību Savienības tiesību aktiem.

(1)“ārvalstu ieguldījumi” ir jebkāda veida ieguldījumi, kurus ārvalstu ieguldītājs veic vai nu pats vai ar sava meitasuzņēmuma Savienībā starpniecību un kuru mērķis ir izveidot vai saglabāt ilgstošu un tiešu saikni starp ārvalstu ieguldītāju un Savienības mērķa uzņēmumu, kam šis ārvalstu ieguldītājs dara pieejamu kapitālu saimnieciskas darbības veikšanai kādā dalībvalstī, tādējādi ļaujot tam faktiski piedalīties šā Savienības mērķa uzņēmuma pārvaldībā vai kontrolē;

svītrots

svītrots

(7)“ārvalstu ieguldītāja meitasuzņēmums Savienībā” ir uzņēmums, kas ir dibināts saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem, atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES18 (2013. gada 26. jūnijs) 22. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem un to tieši vai netieši kontrolē ārvalstu ieguldītājs;

__________________

18 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19.–76. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2013/34/oj).

(8)“Savienības mērķa uzņēmums” ir uzņēmums, kas ir dibināts vai ko plāno dibināt saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem;

(9)“Savienības mērķa uzņēmums, kas veic saimniecisko darbību kādā no II pielikumā minētajām jomām” ir Savienības mērķa uzņēmums, kas darbojas vai plāno darboties II pielikumā uzskaitīto tehnoloģiju, materiālu, aktīvu, iekārtu, aprīkojuma, tīklu, sistēmu, pakalpojumu un saimniecisko darbību projektēšanā, izstrādē, ieguvē, apstrādē, ražošanā, reciklēšanā vai piegādē;

(18)“Savienības nozīmes projekti vai programmas” ir projekti vai programmas, uz kuriem attiecas Savienības tiesību akti un kuros paredzēta tādas kritiskās infrastruktūras, kritisko tehnoloģiju, kritisko vai pamatpakalpojumu vai kritisko izejresursu izstrāde, uzturēšana vai iegāde, kas ir būtiski drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un ir uzskaitīti I pielikumā;

2.Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minēto izvērtēšanas mehānismu piemēro vismaz ieguldījumiem, uz kuriem attiecas prasība saņemt atļauju saskaņā ar 4. panta 4. un 4.a punktu.

3.Katra dalībvalsts ne vēlāk kā ... [12 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] paziņo Komisijai par pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar 1. punktu. Pēc tam dalībvalstis 30 dienās pēc grozījumu pieņemšanas paziņo Komisijai par visiem grozījumiem savā izvērtēšanas mehānismā.

4.Komisija dara publiski pieejamu dalībvalstu izvērtēšanas mehānismu sarakstu ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc visu 3. punktā minēto paziņojumu saņemšanas vai līdz ... [15 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] atkarībā no tā, kas notiek vispirms. Komisija šo sarakstu atjaunina.

a)nodrošinātas atbilstošas procedūras un resursi, lai izvērtēšanas iestāde varētu noteikt, vai tai ir jurisdikcija attiecībā uz ārvalstu ieguldījumiem, par kuriem iesniegts atļaujas pieprasījums. Izvērtēšana ietver sākotnēju pārbaudi, kas nav ilgāka par 35 kalendārajām dienām pēc pilnīga atļaujas pieprasījuma saņemšanas un kam vajadzības gadījumā seko padziļināta izpēte, lai noteiktu, vai šie ārvalstu ieguldījumi varētu negatīvi ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību, ņemot vērā vismaz kritērijus, kuri noteikti 13. pantā. Padziļinātās izpētes mērķis jo īpaši ir noteikt, vai 14. panta 1. punktā minētais izvērtēšanas lēmums ir atbilstošs, un noteikt tā saturu;

b)izvērtēšanas iestāde uzrauga un nodrošina atbilstību izvērtēšanas mehānismam un izvērtēšanas lēmumam. Jo īpaši tā nosaka atbilstošas procedūras un resursus, kas nepieciešami, lai konstatētu, izskatītu un novērstu izvērtēšanas mehānisma un izvērtēšanas lēmuma apiešanas gadījumus;

c)izvērtēšanas iestāde ir pilnvarota sākt ārvalstu ieguldījumu izvērtēšanu pēc savas iniciatīvas 15 mēnešu laikā pēc tam, kad ir īstenoti tādi ārvalstu ieguldījumi, uz kuriem neattiecas prasība saņemt atļauju, ja izvērtēšanas iestādei ir pamats uzskatīt, ka attiecīgie ārvalstu ieguldījumi varētu ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību;

d)konfidenciāla informācija – tostarp sensitīva komercinformācija un informācija, kuru kā konfidenciālu norādījuši attiecīgie uzņēmumi –, kas darīta pieejama dalībvalstij, kura veic izvērtēšanu, ir aizsargāta;

e)ārvalstu ieguldītājiem, ārvalstu ieguldītāju meitasuzņēmumiem Savienībā, ar kuru starpniecību tiek veikti ārvalstu ieguldījumi, un uzņēmumiem, uz kuriem attiecas izvērtēšanas lēmums, ir iespēja laicīgi un efektīvi vērsties tiesā pret šo izvērtēšanas lēmumu;

f)gada ziņojumu publisko, un tajā iekļauj informāciju par attiecīgās dalībvalsts tiesību aktu izmaiņām un apkopotus un anonimizētus datus par izvērtētajiem ieguldījumiem, tostarp izvērtēšanas lēmumu rezultātus, attiecīgā gadījumā valstspiederību vai reģistrācijas valsti, izvērtēšanas iestādei paziņoto ieguldījumu puses un ekonomikas nozares, kurās šie darījumi ir veikti, kā arī attiecīgā gadījumā attiecīgos Savienības nozīmes projektus vai programmas;

g)ārvalstu ieguldījumus, uz kuriem attiecas 4. un 4.a punktā minētā atļaujas saņemšanas prasība, atļauju prasošais pieteikuma iesniedzējs iesniedz izvērtēšanas iestādei, un tā izvērtē minētos ārvalstu ieguldījumus pirms to īstenošanas;

h)izvērtēšanas iestāde ir pilnvarota noteikt ietekmes mazināšanas pasākumus, aizliegt ārvalstu ieguldījumus, uz kuriem attiecas 4. un 4.a punktā minētā prasība saņemt atļauju un kas netika iesniegti vai tika iesniegti pēc īstenošanas, vai nostiprināt īpašumtiesības sākotnējā stāvoklī un attiecīgā gadījumā efektīvi novērst sekas, kas rodas, ja netiek ievēroti ietekmes mazināšanas pasākumi;

3.Pirms tāda lēmuma pieņemšanas, ar kuru atļauj ārvalstu ieguldījumus, uz kuriem attiecas ietekmes mazināšanas pasākumi, vai aizliedz ārvalstu ieguldījumus dalībvalstis informē par to pieteikuma iesniedzēju, kas lūdz atļauju, un norāda iemeslus, kādēļ tās plāno pieņemt lēmumu, aizsargājot informāciju, kuras izpaušana būtu pretrunā ES vai vienas vai vairāku dalībvalstu drošības vai sabiedriskās kārtības interesēm, un neietekmējot Savienības un valsts tiesību aktus par konfidenciālas informācijas aizsardzību. Dalībvalstis pirms lēmuma projekta paziņošanas saskaņā ar 7. panta 8. punktu dod ārvalstu ieguldītājam iespēju darīt zināmu savu viedokli un to ņem vērā.

(a)ir daļa no I pielikumā uzskaitītajiem Savienības nozīmes projektiem vai programmām vai piedalās tajos, tostarp kā līdzekļu saņēmējs, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2024/2509 2. panta 59) punktā19a, vai

__________________

1.Dalībvalstis, izmantojot sadarbības mehānismu, paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm par jebkādiem ārvalstu ieguldījumiem tādā Savienības mērķa uzņēmumā to teritorijā, kurš:

a)atbilst 4. panta 4. punkta a) apakšpunktā vai 4. panta 4.a punktā paredzētajiem nosacījumiem; vai

i)ārvalstu ieguldītāju vai ārvalstu ieguldītāja meitasuzņēmumu Savienībā tieši vai netieši kontrolē trešās valsts valdība, tostarp valsts struktūras, reģionālās vai vietējās iestādes vai bruņotie spēki, tostarp, izmantojot īpašumtiesību struktūru, ievērojamu finansējumu, īpašas tiesības vai valsts ieceltus direktorus vai pārvaldniekus vai citas iezīmes, kuru mērķis ir ietekmēt pārvaldības lēmumus;

ii)ārvalstu ieguldītājam, fiziskai personai vai vienībai, kas kontrolē ārvalstu ieguldītāju, ārvalstu ieguldītāja faktiskajam īpašniekam, kādam no ārvalstu ieguldītāja meitasuzņēmumiem vai jebkurai citai personai, kas pieder šādam ārvalstu ieguldītājam, kuru tas kontrolē vai kas rīkojas šāda ārvalstu ieguldītāja vārdā vai vadībā, ir piemēroti Savienības ierobežojošie pasākumi saskaņā ar LESD 215. pantu;

iii)ārvalstu ieguldītājs vai kāds no tā meitasuzņēmumiem ir bijis iesaistīts ārvalstu ieguldījumos, ko iepriekš izvērtējusi dalībvalsts un kas nebija atļauti vai bija atļauti tikai ar nosacījumiem; lai to noteiktu, paziņojošā dalībvalsts paļaujas uz tai pieejamo informāciju, tostarp informāciju, kas iekļauta drošajā datubāzē, kura izveidota saskaņā ar 7. panta 10. punktu, un informāciju, ko šajā saistībā sniedzis ārvalstu ieguldītājs, vai

2.Dalībvalstis informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par jebkādiem ārvalstu ieguldījumiem to teritorijā, kuri nav paziņoti atbilstoši 1. punktam, ja tās saskaņā ar savām izvērtēšanas procedūrām sāk padziļinātu izpēti.

Dalībvalstis paziņo par jebkādiem ārvalstu ieguldījumiem, kas neatbilst 1. un 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, ja uzņemošā dalībvalsts uzskata, ka ārvalstu ieguldījumi varētu raisīt citu dalībvalstu un Komisijas interesi drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumu dēļ, tostarp gadījumos, kad Savienības mērķa uzņēmums veic būtiskas darbības citās dalībvalstīs vai tas pieder uzņēmumu grupai, kurai dažādās dalībvalstīs ir vairāki uzņēmumi, kas veic saimniecisko darbību kādā no II pielikumā uzskaitītajām jomām.

svītrots

1.Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar 5. pantu nosūtītajā paziņojumā ir iekļauta 10. panta 1. punktā minētā informācija un tas ir nosūtīts Komisijai un citām dalībvalstīm:

a)15 kalendāro dienu laikā pēc tam, kad ir saņemts pilnīgs atļaujas pieprasījums attiecībā uz ārvalstu ieguldījumiem, kas atbilst kādam no 5. panta 1., 2.a vai 3. punktā minētajiem nosacījumiem;

b)piecu kalendāro dienu laikā pēc padziļinātas izpētes sākšanas attiecībā uz ārvalstu ieguldījumiem, kas atbilst 5. panta 2. punktā minētajiem nosacījumiem.

svītrots

Dalībvalstu piezīmes un Komisijas atzinumi un lēmumi par paziņotajiem ārvalstu ieguldījumiem

Jebkura dalībvalsts var sniegt paziņojošajai dalībvalstij pienācīgi pamatotas piezīmes. Dalībvalsts var sniegt šādas piezīmes, ja:

Komisija var sniegt paziņojošajai dalībvalstij pienācīgi pamatotu atzinumu. Komisija sniedz šādu atzinumu, ja:

3.Komisija sniedz pienācīgi pamatotu atzinumu, kas adresēts visām dalībvalstīm, ja tā uzskata, ka vairāki ārvalstu ieguldījumi vai citi līdzīgi ieguldījumi, ja tos paredzēts veikt vienlaikus, ņemot vērā to iezīmes, varētu ietekmēt Savienības drošību vai sabiedrisko kārtību. Pēc tam, kad ir sniegts atzinums, Komisija attiecīgā gadījumā apspriež ar dalībvalstīm pasākumus konstatēto risku novēršanai.

a)nosūta atzinumus, kuri atbilst 2. punkta a) un c) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem, visām dalībvalstīm, kas sniegušas piezīmes, un informē pārējās dalībvalstis, ka atzinums ir sniegts;

b)nosūta atzinumus, kuri atbilst 2. punkta b) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem, un atzinumus, kas atbilst 3. punkta nosacījumiem, visām dalībvalstīm.

5.Ja uzņemošā dalībvalsts saņem piezīmi no citas dalībvalsts saskaņā ar 1. punktu vai atzinumu no Komisijas saskaņā ar 2. vai 3. punktu, tā ņem vērā attiecīgo piezīmi vai atzinumu.

6.Pēc tam, kad uzņemošā dalībvalsts ir saņēmusi piezīmi saskaņā ar 1. punktu vai atzinumu saskaņā ar 2. punktu, tā apspriežas ar dalībvalstīm, kuras sniegušas piezīmes, ja tādas ir sniegtas, un ar Komisiju. Minētās apspriešanās ietvaros uzņemošā dalībvalsts rīko sapulci ar attiecīgajām dalībvalstīm, ja ir sniegtas piezīmes, un Komisiju, lai apspriestu, kā efektīvāk novērst konstatētos riskus. Ja uzņemošā dalībvalsts nepiekrīt konstatētajiem riskiem vai attiecīgā gadījumā piezīmē vai atzinumā ierosinātajam pasākumam, attiecīgās dalībvalstis un Komisija cenšas noteikt alternatīvus risinājumus. Ja piezīme vai atzinums attiecas uz vairāku valstu darījumu, arī pārējās dalībvalstis, kas ir paziņojušas par ārvalstu ieguldījumiem, tiek aicinātas uz minēto sapulci, lai apspriestu, vai paredzētie rezultāti ir savstarpēji saderīgi un – attiecīgā gadījumā – vai ar paredzētajiem nosacījumiem var pienācīgi novērst konstatētos pārrobežu riskus.

svītrots

8.Pēc 6. punktā minētās sapulces uzņemošā dalībvalsts nosūta attiecīgajām dalībvalstīm un Komisijai sava izvērtēšanas lēmuma projektu un sniedz rakstisku paskaidrojumu par:

svītrots

svītrots

9.Ja dalībvalstis vai Komisija uzskata, ka ar šā panta 8. punktā minēto projektu izvērtēšanas lēmumam, ar ko atļauj ārvalstu ieguldījumus saskaņā ar 14. panta 1. punkta a) apakšpunktu vai 14. panta 2. punktu, nav atbilstoši novērsts vai mazināts drošības vai sabiedriskās kārtības apdraudējuma risks, tā var celt pienācīgi pamatotus iebildumus. Iebildumus paziņo uzņemošajai dalībvalstij un pārējām dalībvalstīm, kuras ir sniegušas piezīmes, ja tādas ir sniegtas, un Komisijai. Uzņemošā dalībvalsts aptur savu izvērtēšanas procedūru, līdz Komisija ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar šā panta 9.b un 9.c punktu. Uzņemošā dalībvalsts par minēto apturēšanu informē ārvalstu ieguldītāju.

svītrots

Savienības sadarbības mehānismam un lēmumiem piemērojamie termiņi un procedūras

a)dalībvalstis informē paziņojošo dalībvalsti, ka tās patur tiesības sniegt piezīmes ne vēlāk kā 15 kalendāro dienu laikā pēc tam, kad ir saņemts paziņojums saskaņā ar 5. pantu;

b)Komisija informē paziņojošo dalībvalsti, ka tā patur tiesības sniegt atzinumu ne vēlāk kā 20 kalendāro dienu laikā pēc tam, kad ir saņemts paziņojums saskaņā ar 5. pantu.

a)ja dalībvalsts patur tiesības sniegt piezīmes par paziņotajiem ārvalstu ieguldījumiem, nepieprasot paziņojošajai dalībvalstij papildu informāciju, attiecīgās piezīmes adresē paziņojošajai dalībvalstij, ne vēlāk kā 35 kalendārās dienas pēc pilnīga paziņojuma par ārvalstu ieguldījumiem saņemšanas;

b)ja Komisija patur tiesības sniegt atzinumu par paziņotajiem ārvalstu ieguldījumiem, nepieprasot paziņojošajai dalībvalstij papildu informāciju, attiecīgo atzinumu adresē paziņojošajai dalībvalstij, ne vēlāk kā 45 kalendārās dienas pēc pilnīga paziņojuma par ārvalstu ieguldījumiem saņemšanas;

c)ja dalībvalsts patur tiesības sniegt piezīmes par paziņotajiem ārvalstu ieguldījumiem un pieprasa paziņojošajai dalībvalstij papildu informāciju, attiecīgās piezīmes adresē paziņojošajai dalībvalstij, ne vēlāk kā 20 kalendārās dienas pēc pilnīgas papildu informācijas saņemšanas;

d)ja Komisija patur tiesības sniegt atzinumu un pieprasa paziņojošajai dalībvalstij papildu informāciju, attiecīgo atzinumu sniedz paziņojošajai dalībvalstij, ne vēlāk kā 30 kalendārās dienas pēc pilnīgas papildu informācija saņemšanas.

svītrots

4.Paziņojošā dalībvalsts, paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm visu būtisko jauno informāciju vai apstākļus, kuri ir būtiski, lai novērtētu ārvalstu ieguldījumus, kas jau paziņoti saskaņā ar 5. pantu. Ja šī informācija ir kļuvusi pieejama pirms 3. punktā noteikto termiņu beigām, paziņojošā dalībvalsts, Komisija un pārējās dalībvalstis vienojas par savstarpēji pieņemamu termiņa pagarinājumu. Ja 3. punktā noteiktie sākotnējā paziņojuma novērtēšanas termiņi ir beigušies, tos atjauno atbilstoši 3. punkta c) un d) apakšpunktā noteiktajiem termiņiem.

5.Paziņojošā dalībvalsts bez nepamatotas kavēšanās sniedz pilnīgu papildu informāciju, ko saskaņā ar 2. punktu ir pieprasījusi Komisija vai citas dalībvalstis. Ja paziņojošā dalībvalsts sniedz kādai dalībvalstij papildu informāciju, šādu papildu informāciju vienlaikus nosūta Komisijai.

8.Ja ārkārtēju apstākļu dēļ paziņojošā dalībvalsts uzskata, ka tās drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumu dēļ 14. panta 1. punktā minētais izvērtēšanas lēmums ir jāpieņem pirms 3. punktā minēto termiņu beigām, tā informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par savu nodomu un pienācīgi pamato nepieciešamību rīkoties nekavējoties. Pārējās dalībvalstis un Komisija nekavējoties sniedz piezīmes vai atzinumu. Šo procedūru neizmanto vienīgi tā pieteikuma iesniedzēja komerciālajās interesēs, kas pieprasa atļauju.

1.Ja dalībvalsts uzskata, ka ārvalstu ieguldījumi citas dalībvalsts teritorijā, par kuriem nav paziņots sadarbības mehānismam, var negatīvi ietekmēt tās drošību vai sabiedrisko kārtību, vai ja Komisija uzskata, ka šādi ārvalstu ieguldījumi var negatīvi ietekmēt vienas vai vairāku dalībvalstu drošību vai sabiedrisko kārtību vai Savienības nozīmes projektus vai programmas, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem, šī dalībvalsts vai Komisija var uzsākt pašiniciatīvas procedūru attiecībā uz šiem ārvalstu ieguldījumiem. Pirms minētās procedūras sākšanas attiecīgā dalībvalsts vai Komisija pārbauda, vai uzņemošā dalībvalsts neplāno paziņot attiecīgos ārvalstu ieguldījumus sadarbības mehānismam.

2.Pēc tam, kad ir veikti attiecīgie ārvalstu ieguldījumi, dalībvalstīm un Komisijai uz laiku, kas nepārsniedz 15 mēnešus, piešķir tiesības sākt 1. punktā noteikto procedūru, ja vien starplaikā attiecīgie ārvalstu ieguldījumi nav paziņoti sadarbības mehānismam.

svītrots

svītrots

5.Dalībvalstis vai Komisija sāk pašiniciatīvas procedūru, nosūtot uzņemošajai dalībvalstij pienācīgi pamatotu informācijas pieprasījumu. Visi informācijas pieprasījumi saskaņā ar šo punktu ir pienācīgi pamatoti, un tie attiecas vienīgi uz informāciju, kas vajadzīga, lai dalībvalstis varētu sniegt piezīmes vai lai Komisija varētu sniegt atzinumu, proporcionāli pieprasījuma mērķim un nav pārmērīgi apgrūtinoši uzņemošajai dalībvalstij. Ja informācijas pieprasījumu iesniedz dalībvalsts, šī dalībvalsts pieprasījumu vienlaikus nosūta Komisijai.

6.Uzņemošā dalībvalsts bez nepamatotas kavēšanās sniedz visu informāciju, ko saskaņā ar 5. punktu ir pieprasījušas citas dalībvalstis vai Komisija. Ja uzņemošā dalībvalsts sniedz kādai dalībvalstij šādu informāciju, šo informāciju vienlaikus nosūta Komisijai.

7.Pēc 6. punktā minētās informācijas saņemšanas dalībvalstis var sniegt piezīmes un Komisija var sniegt atzinumu uzņemošajai dalībvalstij ne vēlāk kā 30 kalendārās dienas pēc pilnīga informācijas pieprasījuma saņemšanas saskaņā ar 5. punktu. Ja procedūru ir sākusi dalībvalsts, Komisijai atzinuma sniegšanai piešķir papildu 15 kalendārās dienas. Uzņemošā dalībvalsts pienācīgi ņem vērā šādu piezīmi vai atzinumu.

svītrots

svītrots

1.Dalībvalstis, atbildot uz 9. panta 5. punktā minēto informācijas pieprasījumu, 5. pantā minētajā paziņojumā sniedz vismaz šādu informāciju:

e)ārvalstu ieguldītāja darbības, tā nosaukumu un adresi;

svītrots

4.Vajadzības gadījumā uzņemošā dalībvalsts var pieprasīt atļaujas pieteikuma iesniedzējam vai jebkuram citam atbilstošajam uzņēmumam sniegt arī šā panta 1. punktā un 8. panta 2. punktā minēto informāciju. Informācijas pieprasījums var attiekties uz informāciju, kas vajadzīga, lai dalībvalsts noteiktu, vai ir izpildīts kāds no 5. panta 1. punktā minētajiem nosacījumiem. Attiecīgais uzņēmums 15 kalendāro dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas sniedz pieprasīto informāciju dalībvalstij, kurā ir plānoti vai īstenoti ārvalstu ieguldījumi.

5.Uzņemošā dalībvalsts un Komisija var pieprasīt citām dalībvalstīm iegūt informāciju no uzņēmumiem to teritorijā, ja šī informācija ir būtiska un noteikti nepieciešama, lai saskaņā ar 13. pantu novērtētu ārvalstu ieguldījumus. Dalībvalsts, kas saņēmusi pieprasījumu iegūt informāciju, nekavējoties pieprasa uzņēmumam sniegt šo informāciju un attiecīgā gadījumā saskaņā ar 8. panta 5. punktā un 9. panta 6. punktā noteikto procedūru paziņo to uzņemošajai dalībvalstij un Komisijai.

6.Ja dalībvalsts, neraugoties uz visiem tās pūliņiem, izņēmuma gadījumos nevar sniegt šā panta 4. vai 5. punktā, 8. panta 2. punktā vai 9. panta 5. punktā minēto informāciju, tā nekavējoties paziņo par to Komisijai un citām attiecīgajām dalībvalstīm. Šī dalībvalsts pienācīgi paskaidro nespējas sniegt informāciju iemeslus.

1.Dalībvalstis nodrošina nepieciešamos resursus un juridiskos un administratīvos līdzekļus, lai efektīvi un atbilstoši veiktu uzdevumus, kas tām noteikti nolūkā īstenot šīs regulas mērķus, tostarp efektīvi un atbilstoši piedalītos sadarbības mehānismā.

4.Dalībvalstu izvērtēšanas mehānismu rīcībā ir pietiekami līdzekļi, lai izvērtētu un pēc iespējas lielākā mērā ņemtu vērā citu dalībvalstu piezīmes un Komisijas atzinumus pirms izvērtēšanas lēmuma pieņemšanas. Tas ietver visus nepieciešamos juridiskos līdzekļus un pilnvaras, lai ņemtu vērā bažas vai iespējamo ietekmi, ko cita dalībvalsts vai Komisija noteikusi savā izvērtēšanas lēmumā vai jebkurā citā attiecīgā instrumentā, kas ir tās rīcībā.

5.Dalībvalstis nodrošina, ka to tiesību akti ļauj izpildīt 7. pantā noteiktos pienākumus.

7.Ja izvērtēšanas lēmumā noteikts, ka tajāminētie ietekmes mazināšanas pasākumi jāpilda uzņēmumiem, kas iedibināti vairāk nekā vienā dalībvalstī, attiecīgās dalībvalstis savstarpēji sadarbojas attiecīgā izvērtēšanas lēmuma uzraudzībā un tā izpildes nodrošināšanā. Dalībvalstis nodrošina, ka tām ir visi nepieciešamie juridiskie līdzekļi un pilnvaras, lai efektīvi novērstu sekas, kas rodas, ja netiek pildīti citas dalībvalsts vai Komisijas izvērtēšanas lēmumā paredzētie ietekmes mazināšanas pasākumi.

1.Informāciju, kas saņemta, piemērojot 5., 7., 9. un 9.a pantā noteiktās procedūras, izmanto vienīgi tam nolūkam, kādam tā pieprasīta, ja vien:

(b)Eiropas Savienības Tiesa vai uzņemošās dalībvalsts tiesa pieprasa šādu informāciju tiesvedības nolūkos.

svītrots

2.Lai sniegtu pienācīgi pamatotu atzinumu saskaņā ar 7. panta 2. vai 3. punktu vai 9. panta 7. punktu vai pieņemtu lēmumu saskaņā ar 7. panta 9.b vai 9.c punktu, Komisija nosaka, vai tā uzskata, ka ārvalstu ieguldījumi varētu negatīvi ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību.

3.Nosakot, vai ārvalstu ieguldījumi varētu negatīvi ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību, dalībvalstis vai Komisija jo īpaši ņem vērā, vai attiecīgie ieguldījumi varētu negatīvi ietekmēt:

(a)fiziskās vai virtuālās kritiskās infrastruktūras, tostarp šādas kritiskās infrastruktūras izmantošanai kritiski svarīgas zemes un mantas, drošību, integritāti, darbību un noturību; šajā saistībā, pamatojoties uz pieejamo informāciju, novērtē arī to, vai ārvalstu ieguldījumi varētu negatīvi ietekmēt tādu kritisku vienību noturību, ko tās identificējušas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2022/255720, kā arī tādu vienību noturību, kas ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/255521 darbības jomā. Ņem vērā arī rezultātus Savienības līmenī koordinētiem drošības riska izvērtējumiem – tostarp kritiski svarīgu piegādes ķēžu drošības riska izvērtējumiem, kas veikti saskaņā ar Direktīvas (ES) 2022/2555 22. panta 1. punktu –, kuri aptver gan tehniskus, gan netehniskus riska faktorus;

__________________

20 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2557 (2022. gada 14. decembris) par kritisko vienību noturību un Padomes Direktīvas 2008/114/EK atcelšanu (OV L 333, 27.12.2022., 164.–198. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2022/2557/oj).

21 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2555 (2022. gada 14. decembris), ar ko paredz pasākumus nolūkā panākt vienādi augstu kiberdrošības līmeni visā Savienībā un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 910/2014 un Direktīvu (ES) 2018/1972 un atceļ Direktīvu (ES) 2016/1148 (OV L 333, 27.12.2022., 80.–152. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2022/2555/oj).

(b)kritisko tehnoloģiju pieejamību un ieviešanu, tehnoloģiju drošību un tehnoloģiju noplūdi;

(c)kritisku izejresursu piegādes ķēžu drošību un noturību;

d)sensitīvas informācijas, tostarp Regulas (ES) 2016/6791a 4. panta 1. punktā definēto personas datu, aizsardzību, jo īpaši ārvalstu ieguldītāja spēju piekļūt šādai informācijai, to kontrolēt un citādi apstrādāt;

e)mediju – tostarp tiešsaistes un sociālo mediju platformu, kuras var izmantot liela mēroga dezinformācijai vai noziedzīgām darbībām, – brīvību un plurālismu, pamattiesības, pilsonisko diskursu, vēlēšanu procesu un izglītības neitralitāti, objektivitāti un plurālismu; vai

a)to, vai ārvalstu ieguldītājs, fiziska persona vai vienība, kas kontrolē ārvalstu ieguldītāju, ārvalstu ieguldītāja faktiskais īpašnieks, kāds no ārvalstu ieguldītāja meitasuzņēmumiem vai jebkura cita persona, kas pieder ārvalstu ieguldītājam vai kuru tas kontrolē, vai kas rīkojas tā vārdā vai vadībā, ir bijusi iesaistīta ārvalstu ieguldījumos, ko iepriekš izvērtējusi kāda dalībvalsts vai, kad iespējams, trešā valsts – kurai ir ārvalstu ieguldījumu izvērtēšanas mehānisms un ar kuru Savienība sadarbojas ieguldījumu izvērtēšanas jautājumos – un kas nav bijuši atļauti vai ir bijuši atļauti vienīgi ar nosacījumiem; lai to noteiktu, dalībvalstis un Komisija paļaujas uz tām pieejamo informāciju, tostarp informāciju, kas ietverta drošajā datubāzē, kura izveidota saskaņā ar 12.a panta 6.a punktu;

d)to, vai ārvalstu ieguldītājs vai kāds no tā meitasuzņēmumiem ir bijis iesaistīts nelikumīgās vai noziedzīgās darbībās, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā un saskaņā ar LESD 215. pantu noteikto Savienības ierobežojošo pasākumu apiešanā;

e)to, vai ārvalstu ieguldītājs, fiziska persona vai vienība, kas kontrolē ārvalstu ieguldītāju, ārvalstu ieguldītāja faktiskais īpašnieks, kāds no ārvalstu ieguldītāja meitasuzņēmumiem vai jebkura cita persona, kas pieder ārvalstu ieguldītājam vai kuru tas kontrolē, vai kas rīkojas tā vārdā vai vadībā, varētu censties sasniegt trešās valsts politikas mērķus, palielināt risku, ka trešā valsts pārkāps starptautiskās tiesības, vai veicināt trešās valsts militāro spēju attīstību.

Izvērtēšanas lēmumi par ārvalstu ieguldījumiem

Ja, ņemot vērā 13. pantā noteiktos kritērijus un attiecīgā gadījumā ņemot vērā piezīmes, ko sniegušas citas dalībvalstis saskaņā ar 7. panta 1. punktu vai 9. panta 7. punktu, vai atzinumu, ko sniegusi Komisija saskaņā ar 7. panta 2. vai 3. punktu vai 9. panta 7. punktu, un neskarot Komisijas pilnvaras pieņemt lēmumu saskaņā ar 7. panta 9.c punktu, uzņemošā dalībvalsts secina, ka ārvalstu ieguldījumi varētu negatīvi ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību vienā vai vairākās dalībvalstīs, tostarp ja tie skar Savienības nozīmes projektu vai programmu, tā pieņem izvērtēšanas lēmumu, lai:

Izvērtēšanas lēmums atbilst proporcionalitātes principam, balstās uz dokumentētiem riskiem, un tajā ir ņemti vērā visi ārvalstu ieguldījumu apstākļi.

2.Ja uzņemošā dalībvalsts secina, ka ir maz ticams, ka attiecīgie ārvalstu ieguldījumi negatīvi ietekmēs drošību vai sabiedrisko kārtību, vai uzskata – lai efektīvi novērstu ārvalstu ieguldījumu ietekmi uz drošību un sabiedrisko kārtību, saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem ir pieejami un piemēroti citi pasākumi, izņemot gadījumus, kad Komisija ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 7. panta 9.c punktu, ārvalstu ieguldījumus atļauj veikt bez nosacījumiem.

Dalībvalstis un Komisija var sadarboties ar trešo valstu atbildīgajām iestādēm un komunicēt, izmantojot divpusējas un daudzpusējas platformas, par jautājumiem, kas saistīti ar ieguldījumu izvērtēšanu, pamatojoties uz drošības un sabiedriskās kārtības apsvērumiem. Minētā sadarbība var ietvert informācijas un paraugprakses apmaiņu, kā arī tehnisko un spējas veidošanas atbalstu. Šīs sadarbības ietvaros Komisija mudina trešās valstis, jo īpaši tās, kuras kandidē uz pievienošanos Savienībai, un Savienības kaimiņvalstis, izveidot ieguldījumu izvērtēšanas mehānismu.

1.Katru gadu līdz 31. martam, sākot ar [norādīt datumu: pirmais piemērošanas gads], dalībvalstis Komisijai iesniedz konfidenciālu gada ziņojumu par savām darbībām izvērtēšanas mehānisma un sadarbības mehānisma ietvaros iepriekšējā kalendārajā gadā. Šajā ziņojumā iekļauj:

c)aizliegto ārvalstu ieguldījumu skaitu, atsaukto vai atcelto ārvalstu ieguldījumu skaitu;

e)informāciju par ārvalstu ieguldītāju izcelsmi un izvērtēto un attiecīgi ar nosacījumiem atļauto, bez nosacījumiem atļauto un aizliegto ārvalstu ieguldījumu mērķa uzņēmumu darbības nozari;

f)to risku un neaizsargātības veidu aprakstu, kuri noteikti saistībā ar attiecīgajiem ārvalstu ieguldījumiem un kuru dēļ tika pieņemts izvērtēšanas lēmums.

2.Pamatojoties uz informāciju, kas saņemta saskaņā ar 1. punktu, savu īstenošanas praksi un savu tendenču un norišu novērtējumu, Komisija līdz ... katra gada, kas sākas ... [šīs regulas piemērošanas pirmais gads] 30. septembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei gada ziņojumu par šīs regulas īstenošanu. Šo ziņojumu publisko.

1.Trīs gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēc tam ik pēc pieciem gadiem Komisija izvērtē šīs regulas darbību un efektivitāti un sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Dalībvalstis ir iesaistītas šajā izvērtēšanas procesā un vajadzības gadījumā sniedz Komisijai papildu informāciju, kas nepieciešama minētā ziņojuma sagatavošanai. Minētais ziņojums ietver ārvalstu ieguldījumu Savienībā izmaiņu analīzi, kā arī izvērtējumu attiecībā uz to, kā šī regula veicinājusi Savienības ekonomisko drošību. Tam būtu jāietver izvērtējums attiecībā uz to, vai ir jāgroza 4. panta 4. un 4.a punkts, lai nodrošinātu konsekventu pieeju ārvalstu ieguldījumu izvērtēšanai, ņemot vērā 13. panta 3. un 4. punktā izklāstītos kritērijus, tostarp militāro un citu sensitīvu publisko ēku un iekārtu drošību. Šajā ziņojumā izvērtē arī atbilstības nodrošināšanas izmaksas, ar ko saskaras uzņēmumi.

2.Saskaņā ar 20. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai vajadzības gadījumā grozītu II pielikumā sniegto tādu tehnoloģiju, materiālu, aktīvu, iekārtu, aprīkojuma, tīklu, sistēmu, pakalpojumu un saimniecisko darbību sarakstu, kas ir sevišķi svarīgas Savienībai drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumu dēļ, lai ņemtu vērā izmaiņas apstākļos, kuri attiecas uz Savienības drošības vai sabiedriskās kārtības interesēm. Jo īpaši šajos apsvērumos ietver:

2.Pilnvaras pieņemt 19. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no ... [šīs regulas spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms minētā piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

svītrots

2.Šīs regulas 10. panta 2. punktā, 12.a panta 3. un 6. punktā un 16. panta 1.a punktā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 22. panta 2. punktā.

Regulu (ES) 2019/452 atceļ no ... [12 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

To piemēro no ... [12 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1679 (2024. gada 13. jūnijs) par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko groza Regulas (ES) 2021/1153 un (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (ES) Nr. 1315/2013 (OV L, 2024/1679, 28.6.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1679/oj).

Tehnoloģiju, materiālu, aktīvu, iekārtu, aprīkojuma, tīklu, sistēmu, pakalpojumu un saimniecisko darbību saraksts, kas ir sevišķi svarīgas Savienības drošības vai sabiedriskās kārtības interesēm.

a.Pusvadītāju tehnoloģijas:

–integrālo shēmu un citu pusvadītāju, tostarp mikroprocesoru, grafisko procesoru, mikrokontrolleru, loģikas mikroshēmu, atmiņas mikroshēmu, radiofrekvenču mikroshēmu, fotonisko mikroshēmu, analogo mikroshēmu, kvantu mikroshēmu, optisko pusvadītāju, jaudas pusvadītāju, diskrēto elementu un sensoru/mikrosistēmu, kā arī saistītā pusvadītāju intelektuālā īpašuma kodola projektēšana,

–elektroniskās projektēšanas automatizācijas programmatūra integrālo shēmu un citu pusvadītāju projektēšanai vai progresīva iepakojuma projektēšanai,

–pusvadītāja plāksnes posms integrālo shēmu un citu pusvadītāju ražošanā,

–integrālo shēmu un citu pusvadītāju, tostarp progresīvu iespiedshēmas plašu un iepakojuma, montāža, testēšana un iepakošana,

b.mākslīgā intelekta tehnoloģijas, t. i., jebkāda tehnoloģija vai zinātība, kas saistīta ar mašinizētu sistēmu, kura ir projektēta, lai darbotos ar dažādiem autonomijas līmeņiem, kura pēc ieviešanas var būt adaptīva un kura eksplicītiem vai implicītiem mērķiem no saņemtās informācijas secina, kā ģenerēt tādus iznākumus kā prognozes, saturu, ieteikumus vai lēmumus, kas var ietekmēt fizisko vai virtuālo vidi (turpmāk “MI sistēma”), ko izmanto šādiem lietojumiem:

–ģeneratīvā MI sistēmas, kas apmācītas, izmantojot vairāk nekā 10^25 FLOPS (peldošā komata operācijas),

–ģeneratīvā MI sistēmas, kas lielā mērā apmācītas par bioloģiskajiem/ genoma datiem vai ir projektētas izmantošanai biotehnoloģiskajā, kosmosa vai aizsardzības kontekstā,

svītrots

svītrots

–droši digitālie sakari un savienojamība, piemēram, RAN & Open RAN (radiopiekļuves tīkls), 5G un 6G, lāzersakari un gaismas sakari,

–kiberdrošības tehnoloģijas, tostarp kibernovērošanas, šifrēšanas, drošības un ielaušanās novēršanas un atklāšanas sistēmas, digitālā kriminālistika,

h.Energotehnoloģijas, energopakalpojumi un energoinfrastruktūra:

–kodoltehnoloģijas, reaktori un elektroenerģijas ražošana, radioloģiskās pārveides/bagātināšanas/reciklēšanas tehnoloģijas, radioaktīvo atkritumu uzglabāšana un apglabāšana,

–neto nulles emisiju tehnoloģijas, tostarp saules fotoelementu tehnoloģijas un saules siltumenerģijas infrastruktūra, kā arī sauszemes un atkrastes atjaunīgās enerģijas tehnoloģijas,

–Eiropas un pārrobežu tīkli, tostarp viedtīkli un enerģijas uzkrāšanas risinājumi, akumulatori, akumulatoru tehnoloģijas tīkla lietojumiem un atjaunīgās enerģijas integrācija.

5.Šādas kritiskās vienības un darbības Savienības finanšu sistēmā: