A.tā kā 2015. gada 11. septembrī uzņēmums Monsanto Europe S.A./N.V. uzņēmuma Monsanto Company (Amerikas Savienotās Valstis) vārdā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 5. un 17. pantu Nīderlandes kompetentajai iestādei iesniedza pieteikumu, kurā lūdza atļaut laist tirgū tādus pārtikas produktus, pārtikas sastāvdaļas un barību, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87705 × MON 87708 × MON 89788 (“ĢM sojas pupas”), no tām sastāv vai ir no tām ražoti (“pieteikums”); tā kā pieteikumā minēta arī tādu produktu laišana tirgū, kas satur ĢM sojas pupas vai sastāv no tām, izmantošanai veidos, kas nav pārtika un dzīvnieku barība, izņemot audzēšanu;

B.tā kā EFSA 2020. gada 2. aprīlī pieņēma pozitīvu atzinumu par ĢM sojas pupām, kas tika publicēts 2020. gada 18. maijā; tā kā, apspriedusies ar valstu kompetentajām iestādēm, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1829/2003 6. panta 4. punktā un 18. panta 4. punktā, EFSA savā atzinumā ņēma vērā visus dalībvalstu uzdotos jautājumus un paustās bažas;

C.tā kā EFSA tomēr nevarēja pabeigt riska novērtējumu un izdarīt secinājumus par ĢM sojas pupu nekaitīgumu, jo nebija veikts 90 dienu pētījums par ĢM sojas pupām un nebija izstrādāts pēctirgus uzraudzības plāns, ņemot vērā izmainīto taukskābju profilu ĢM sojas pupām ar vairākiem transformācijas gadījumiem;

D.tā kā 2024. gada 3. oktobrī EFSA pieņēma paziņojumu, kas tika publicēts 2024. gada 28. oktobrī, papildinot savu 2020. gada 2. aprīļa zinātnisko atzinumu, un tajā, pamatojoties uz pieteikuma iesniedzēja sniegtajiem papildu datiem EFSA Ekspertu grupa ģenētiski modificētu organismu jautājumos, “Statement complementing the EFSA Scientific Opinion on application (EFSA-GMO-NL-2015-126) for authorisation of food and feed containing, consisting of and produced from genetically modified soybean MON 87705 × MON 87708 × MON 89788” (Paziņojums, ar ko papildina EFSA zinātnisko atzinumu par pieteikumu (EFSA-GMO-NL-2015-126) saņemt atļauju tādai pārtikai un barībai, kuras sastāvā ir ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87705 × MON 87708 × MON 89788, kas sastāv un ir ražota no tām). EFSA Journal 2024;22(10):e9061, https://doi.org/10.2903/j.efsa.2024.9061., EFSA secināja, ka pieteikumā aprakstītās ĢM sojas pupas ir tikpat drošas kā to konvencionālais aizstājējs un pārbaudītās ģenētiski nemodificētās sojas pupu salīdzināmās šķirnes attiecībā uz to potenciālo ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību un vidi; EFSA arī secināja, ka ĢM sojas pupu lietošana uzturā nerada bažas par uzturvērtību;

E.tā kā ĢM sojas pupas ir pārveidotas tā, lai tās būtu izturīgas pret glifosātu saturošiem herbicīdiem un dikambas herbicīdiem un lai mainītu to taukskābju profilu;

Trūkst komplementāro herbicīdu novērtējuma

F.tā kā Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 503/2013 Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 503/2013 (2013. gada 3. aprīlis) par ģenētiski modificētas pārtikas un barības atļauju pieteikumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 un par Komisijas Regulas (EK) Nr. 641/2004 un Komisijas Regulas (EK) Nr. 1981/2006 grozījumiem (OV L 157, 8.6.2013., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2013/503/oj). ir prasīts novērtēt, vai paredzamā lauksaimniecības prakse ietekmē pētīto beigupunktu rezultātus; tā kā saskaņā ar minēto īstenošanas regulu tas jo īpaši attiecas uz herbicīdizturīgiem augiem;

G.tā kā lielākā daļa ĢM kultūraugu ir ģenētiski modificēti, lai tie būtu izturīgi pret vienu vai vairākiem komplementāriem herbicīdiem, kurus var izmantot visā ĢM kultūraugu audzēšanas laikā, attiecīgajam kultūraugam neiznīkstot, kā tas būtu gadījumā, ja izmantotu pret herbicīdiem neizturīgu kultūru; tā kā vairākos pētījumos konstatēts, ka herbicīdizturīgu ĢM kultūraugu audzēšanā vairāk izmanto komplementārus herbicīdus, un tas lielā mērā notiek tādēļ, ka ir parādījušās herbicīdizturīgas nezāles Skatīt, piemēram, Bonny, S., “Genetically Modified Herbicide-Tolerant Crops, Weeds, and Herbicides: Overview and Impact” (Ģenētiski modificētas pret herbicīdiem noturīgas kultūras, nezāles un herbicīdi: pārskats un ietekme), Environmental Management, 2016. gada janvāris; 57(1), 31.–48. lpp., https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/26296738, un Benbrook, C.M., “Impacts of genetically engineered crops on pesticide use in the U.S. - the first sixteen years” (Ģenētiski modificētu kultūraugu ietekme uz pesticīdu izmantojumu ASV — pirmie sešpadsmit gadi), Environmental Sciences Europe, 2012. gada 28. septembris, Sējums 24(1), https://enveurope.springeropen.com/articles/10.1186/2190-4715-24-24.;

H.tā kā herbicīdizturīgi ĢM kultūraugi “ieslēdz” lauksaimniekus nezāļu apsaimniekošanas sistēmā, kas lielā mērā vai pilnībā ir atkarīga no herbicīdiem; tā kā lielāka atkarība no komplementāriem herbicīdiem saimniecībās, kurās audzē ĢM kultūraugus, paātrina pret minētajiem herbicīdiem izturīgu nezāļu rašanos un izplatību un tādējādi rada vajadzību vēl vairāk izmantot herbicīdus, proti, apburto loku, ko dēvē par “herbicīdu skrejceliņu”;

I.tā kā negatīvā ietekme, ko rada pārmērīga paļaušanās uz herbicīdiem, pasliktinās augsnes veselību, ūdens kvalitāti un biodaudzveidību augsnē un zem tās, kā arī palielinās iedarbība uz cilvēkiem un dzīvniekiem, iespējams, arī tāpēc, ka lielāks daudzums herbicīdu atlieku nonāk pārtikā un dzīvnieku barībā;

J.tā kā dikamba ir ļoti gaistoša viela, proti, pēc lietošanas tā var iztvaikot gaisā un tad to var aiznest vējš, līdz tā nokrīt uz zemes, pakļaujot savai ietekmei cilvēkus un nemērķa augus, vīnogulājus, kokus un krūmus un nodarot nopietnu kaitējumu, jo īpaši tad, ja iedarbība ir vairāku gadu garumā;

K.tā kā zinātniski recenzētajā žurnālā “International Journal of Epidemiology” tika publicēts Amerikas Savienoto Valstu valdības zinātnieku 2020. gada pētījums, kurā konstatēts, ka intensīva dikambas izmantošana palielina aknu un intrahepatisko žultsvadu vēža attīstības risku to cilvēku vidū, kas strādā ar šo vielu;

L.tā kā 2020. gada pētījumā ir norādīts, ka ir sagaidāms, ka pret dikambu izturīgu ĢM kultūraugu apstiprināšana turpmākajos gados palielinās dikambas izmantošanu lauksaimniecībā Lerro, C.C., Hofmann, J.N., Andreotti, G., Koutros, S., Parks, C.G., Blair, A., Albert, P.S., Lubin, J.H., Sandler, D.P., Beane Freeman, L.E., “Dicamba use and cancer incidence in the agricultural health study: an updated analysis” (Dikambas lietošanas un saslimstība ar vēzi lauksaimniecības veselības pētījumā: atjaunināta analīze”, International Journal of Epidemiology, 2020. gada augusts; 49(4), 1326.–1337. lpp., https://academic.oup.com/ije/advance-article-abstract/doi/10.1093/ije/dyaa066/5827818?redirectedFrom=fulltext., un Heartland Health Research Alliance Pesticīdu lietošanas datu sistēma apstiprina, ka tas tā ir, jo Amerikas Savienoto Valstu Midvestas reģionā dikambu patlaban lieto 10 reizes lielākā apjomā nekā pirms desmit gadiem https://hh-ra.org/projects/measuring-pesticide-use/interactive-herbicide-use-tables/.;

M.tā kā joprojām nav skaidras atbildes par to, vai glifosāts ir kancerogēns; tā kā EFSA 2015. gada novembrī secināja, ka glifozāts, visticamāk, nav kancerogēns, un Eiropas Ķimikāliju aģentūra 2017. gada martā secināja, ka nav pamata to šādi klasificēt; tā kā pretēji tam 2015. gadā Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra (specializētā Pasaules Veselības organizācijas vēža pētniecības aģentūra) glifozātu klasificēja kā iespējami kancerogēnu cilvēkam; tā kā vairāki neseni zinātniski recenzēti pētījumi apstiprina to, ka glifozāts varētu būt kancerogēns Sk., piemēram: https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S1383574218300887, https://academic.oup.com/ije/advance-article/doi/10.1093/ije/dyz017/5382278, https://journals.plos.org/plosone/article?id=10.1371/journal.pone.0219610 un https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC6612199/.;

N.tā kā zinātniski recenzētā pētījumā tika atklāts, ka glifosāts uzkrājas ĢM sojas pupās, kam ir attiecīgi nelabvēlīga ietekme uz uztura sastāvu salīdzinājumā ar ģenētiski nemodificētām sojas pupām https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/24491722.; tā kā izmēģinājuma projektā, kas tika veikts Argentīnā, tika konstatēts pārsteidzoši augsts glifozāta atlieku līmenis uz ĢM sojas pupām https://www.testbiotech.org/en/resource/high-levels-residues-spraying-glyphosate-found-soybeans-argentina/.;

O.tā kā ĢM augos veidu, kādā augs noārda papildu herbicīdus, noārdīšanās produktu (metabolītu) sastāvu un līdz ar to arī toksiskumu var veicināt pati ģenētiskā modifikācija Tas patiešām attiecas uz glifosātu, kā norādīts EFSA publikācijā “Review of the existing maximum residue levels for glyphosate according to Article 12 of Regulation (EC) No 396/2005” (Pārskats par pašreizējo glifosāta maksimālo atlieku līmeni saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 12. pantu), EFSA Journal, 2018. gads, 16(5):e05263, 12. lpp., https://efsa.onlinelibrary.wiley.com/doi/abs/10.2903/j.efsa.2018.5263.;

P.tā kā ĢM augos atrasto herbicīdu atlieku un metabolītu izvērtēšana neietilpst EFSA Ģenētiski modificēto organismu komisijas kompetencē, un līdz ar to šāds novērtējums nav daļa no ĢMO apstiprināšanas;

Vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšana visā pasaulē un Savienības starptautisko saistību ievērošana

Q.tā kā Savienībā nav atļauta ĢM sojas pupu audzēšana;

R.tā kā stratēģiskā dialoga par ES lauksaimniecības nākotni “Strategic Dialogue on the Future of EU Agriculture - A shared prospect for farming and food in Europe” (Stratēģisks dialogs par ES lauksaimniecības nākotni — kopīgs redzējums attiecībā uz lauksaimniecību un pārtiku Eiropā), 2024. gads, https://agriculture.ec.europa.eu/document/download/171329ff-0f50-4fa5-946f-aea11032172e_en?filename=strategic-dialogue-report-2024_en.pdf. secinājumos Komisija tiek aicināta atkārtoti izvērtēt savu pieeju attiecībā uz tirgus pieejamību lauksaimniecības pārtikas importam un eksportam, ņemot vērā izaicinājumu, ko rada Savienības un tās tirdzniecības partneru atšķirīgie standarti; tā kā godīgākas tirdzniecības attiecības, kas atbilst veselīgas pārtikas un veselīgas vides mērķiem visā pasaulē, bija viena no galvenajām lauksaimnieku prasībām 2023. un 2024. gada demonstrācijās;

S.tā kā ANO īpašā referenta jautājumos par tiesībām uz pārtiku 2017. gada ziņojumā konstatēts, ka jo īpaši jaunattīstības valstīs bīstamiem pesticīdiem ir katastrofāla iedarbība uz veselību A/HRC/34/48: Īpašā referenta jautājumos par tiesībām uz pārtiku ziņojums https://www.ohchr.org/en/documents/thematic-reports/ahrc3448-report-special-rapporteur-right-food.; tā kā ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu (ANO IAM) 3. mērķa 9. apakšmērķis paredz līdz 2030. gadam būtiski samazināt nāves gadījumu un slimību skaitu, ko izraisa bīstamas ķīmiskas vielas un gaisa, ūdens un augsnes piesārņojums un kontaminācija https://indicators.report/targets/3-9/.;

T.tā kā Kuņminas–Monreālas globālais biodaudzveidības satvars (“Kuņminas–Monreālas satvars”), par ko 2022. gada decembrī vienojās Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par bioloģisko daudzveidību (ANO KBD) Pušu konferences 15. sesijā, ietver globālu mērķi līdz 2030. gadam vismaz par 50 % samazināt pesticīdu radīto apdraudējumu Sk.: https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_22_7834.;

U.tā kā Regulā (EK) Nr. 1829/2003 ir noteikts, ka ĢM pārtika vai dzīvnieku barība nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību, dzīvnieku veselību vai vidi un ka Komisijai savu lēmumu izstrādē ir jāņem vērā visi attiecīgie Savienības tiesību aktu noteikumi un citi pamatoti faktori, kas attiecas uz izskatāmo jautājumu; tā kā šādiem pamatotiem faktoriem būtu jāietver Savienības saistības, kas izriet no ANO IAM un ANO KBD;

V.tā kā Savienības apstiprinājums ĢM sojas pupām neatbilstu starptautiskajām saistībām attiecībā uz pesticīdu samazināšanu 2022. gada decembrī Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Pušu konferences 15. sesijā tika panākta vienošanās par globālo biodaudzveidības satvaru, kas ietver globālu mērķi līdz 2030. gadam vismaz par 50 % samazināt pesticīdu radīto apdraudējumu (sk.: https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/ip_22_7834)., ņemot vērā to, ka valstīs, kurās audzē pret herbicīdiem izturīgus ĢM kultūraugus, pieaug herbicīdu ietekme uz cilvēkiem un vidi, kā arī potenciāli nopietni ar to saistītie veselības traucējumi;

W.tā kā atmežošana ir galvenais biodaudzveidības samazināšanās iemesls; tā kā emisijas no zemes izmantošanas un zemes izmantošanas maiņas, galvenokārt atmežošanas dēļ, ir otrs lielākais klimata pārmaiņu cēlonis pēc fosilā kurināmā izmantošanas Komisijas 2019. gada 23. jūlija paziņojums “Pastiprināt ES rīcību pasaules mežu aizsardzībai un atjaunošanai”, COM(2019)0352, 1. lpp.; tā kā Parīzes klimata nolīgums un Stratēģiskais bioloģiskās daudzveidības plāns 2011.–2020. gadam, ko pieņēma saskaņā ar ANO Biodaudzveidības konvenciju, un Aiči mērķi biodaudzveidības jomā veicina ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas, aizsardzības un atjaunošanas centienus Turpat, 2. lpp.; tā kā ANO IAM 15. mērķis ietver apakšmērķi līdz 2020. gadam apturēt atmežošanu Sk. 15. mērķa 2. apakšmērķi: https://www.un.org/sustainabledevelopment/biodiversity/.; tā kā mežiem ir daudzfunkcionāla nozīme, kas palīdz sasniegt lielāko daļu ANO IAM Komisijas 2019. gada 23. jūlija paziņojums “Pastiprināt ES rīcību ar mērķi aizsargāt un atjaunot pasaules mežus”, COM(2019)0352, 2. lpp.;

X.tā kā mežu ugunsgrēkus Amazonē sekmē lielais atmežošanas apjoms; tā kā Komisija 2019. gada paziņojumā norādīja, ka vēlas aizsargāt un atjaunot pasaules mežus ES paziņojums “Pastiprināt ES rīcību ar mērķi aizsargāt un atjaunot pasaules mežus”, https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52019DC0352&from=EN.; tā kā biodaudzveidības, tostarp mežu, globālā aizsardzība ir ES Biodaudzveidības stratēģijas galvenais mērķis Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam. Atgriezīsim savā dzīvē dabu”, COM(2020)0380.;

Y.tā kā sojas ražošana ir galvenais atmežošanas veicinātājs Dienvidamerikas Amazones, Cerrado un Gran Chaco mežos; tā kā 97 % sojas, ko audzē Brazīlijā, un 100 % sojas, ko audzē Argentīnā, ir ģenētiski modificēta soja Agrobioloģisko lietojumu iegādes starptautiskais dienests, “Global status of commercialized biotech/GM crops in 2017: “Komercializēto biotehnoloģiju/ĢM kultūraugu globālais statuss 2017. gadā: biotehnoloģiju kultūraugu izplatība pieaug, palielinoties ekonomiskajiem ieguvumiem 22 gadu laikā”, ISAAA Brief Nr. 53 (2017. gads), 16. un 21. lpp., http://www.isaaa.org/resources/publications/briefs/53/download/isaaa-brief-53-2017.pdf.;

Z.tā kā Komisijas analīzē ir konstatēts, ka soja vēsturiski ir bijusi lielākais Savienības veicinātās globālās atmežošanas un ar to saistīto emisiju izraisītājs, esot par iemeslu gandrīz pusei no Savienības kopējā materializētās atmežošanas importa Eiropas Komisijas tehniskais ziņojums 2013 - 063 “The impact of EU consumption on deforestation: Comprehensive analysis of the impact of EU consumption on deforestation” (ES patēriņa ietekme uz mežu izciršanu: visaptveroša analīze par ES patēriņa ietekmi uz mežu izciršanu”, https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/c1d3ef3e-d07e-4229-91e5-41001b47dba8/language-en, 23. un 24. lpp.: laikā no 1990. līdz 2008. gadam Savienība importēja kultūraugus un lauksaimniecības dzīvnieku izcelsmes produktus daudzumā, kas izraisīja atmežošanu 90 000 km2 platībā. Kultūraugu produktu radītā atmežošana sasniedza 74 000 km2 (82 % no minētā), kur lielākā daļa (52 000 km2) bija eļļas kultūraugu radītā atmežošana. Sojas pupas un sojas rauši veido 82 % no kopējā atmežošanas apjoma (42 600 km2), kas atbilst 47 % no Savienības kopējā importa, kurš izraisījis atmežošanu.;

Atkarības no importētas barības samazināšana

AA.tā kā viena no atziņām, kas gūta no Covid-19 krīzes un joprojām notiekošā kara Ukrainā, ir vajadzība Savienībai izbeigt atkarību no atsevišķām kritiski svarīgām izejvielām; tā kā komisāram Christophe Hansen adresētajā pilnvarojuma vēstulē Komisijas priekšsēdētāja Ursula von der Leyen aicina viņu meklēt veidus, kā samazināt kritiski svarīgu preču importu https://commission.europa.eu/document/2c64e540-c07a-4376-a1da-368d289f4afe_en.;

AB.tā kā tirdzniecības nolīgumi stimulē tādas pārtikas un dzīvnieku barības importu Savienībā, kas satur ĢMO, sastāv vai ir ražota no tiem; tā kā Brazīlija un Argentīna ir starp pasaulē lielākajiem ĢMO ražotājiem un pesticīdu izmantotājiem, tostarp tādu ĢMO un pesticīdu, kuri Savienībā ir aizliegti veselības vai vides apsvērumu dēļ;

Nedemokrātiska lēmumu pieņemšana

AC.tā kā Parlaments astotajā sasaukumā pieņēma kopumā 36 rezolūcijas, kurās iebilda pret tādu ĢMO laišanu tirgū, kas paredzēti izmantošanai pārtikā un dzīvnieku barībā (33 rezolūcijas), un pret ĢMO audzēšanu Savienībā (trīs rezolūcijas); tā kā devītajā sasaukumā Parlaments pieņēma 38 rezolūcijas, iebilstot pret ĢMO laišanu tirgū, un pašreizējā desmitajā sasaukumā jau ir pieņēmis vēl 10 rezolūcijas, iebilstot pret ĢMO laišanu tirgū;

AD.tā kā Komisija turpina piešķirt atļaujas ĢMO, neraugoties uz pašas atzītajām nepilnībām demokrātiskā lēmumu pieņemšanas procesā, dalībvalstu atbalsta trūkumu un Parlamenta iebildumiem;

AE.tā kā nav vajadzīgas izmaiņas tiesību aktos, lai Komisija varētu nepiešķirt atļaujas ĢMO gadījumos, kad ar dalībvalstu kvalificētu balsu vairākumu nav sniegts pozitīvs atzinums Pārsūdzības komitejā Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 182/2011 6. panta 3. punktu Komisija “var pieņemt”, nevis “pieņem” projektu, ja Pārsūdzības komitejā ar dalībvalstu kvalificētu balsu vairākumu nav sniegts pozitīvs atzinums.;

AF.tā kā Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgā komiteja, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā, 2025. gada 28. februāra balsojumā nolēma atzinumu nesniegt, kas nozīmē, ka atļaujai nav dalībvalstu kvalificēta balsu vairākuma atbalsta;