1.atkārtoti apstiprina, ka vienotais tirgus ir bijis Eiropas ekonomiskās integrācijas stūrakmens, kas nodrošina preču, pakalpojumu, kapitāla un cilvēku brīvu apriti; tomēr uzsver, ka pastāv ilgstošas un rodas jaunas problēmas, kuru risināšanai ir vajadzīgas vērienīgas reformas, nekaitējot Eiropas konkurētspējai un neradot nevajadzīgu administratīvo slogu uzņēmumiem; aicina Komisiju un dalībvalstis paātrināt centienus īstenot šīs reformas un novērst atlikušos nepamatotos šķēršļus brīvai preču un pakalpojumu apritei, vienlaikus nodrošinot augstu patērētāju aizsardzības līmeni;

2.aicina Komisiju un dalībvalstis saglabāt patērētāju spēcīgu aizsardzību, vienlaikus paredzot arī inovācijai labvēlīgus, nākotnes vajadzībām atbilstošus un samērīgus konkurences noteikumus; uzsver nepieciešamību nodrošināt juridisko noteiktību un konsekvenci un līdz minimumam samazināt regulējuma sarežģītību un sadrumstalotību, kas varētu nesamērīgi ietekmēt MVU, jaunuzņēmumus un augošus uzņēmumus;

3.uzsver, ka pašreizējie šķēršļi un noteikumi — kā norādīts Mario Draghi ziņojumā — ir ierobežojuši vienotā tirgus attīstību; prasa pāriet uz regulatīvu pieeju, kas ļautu uzņēmumiem augt, radīt inovācijas un ieņemt vadošo pozīciju starptautiskā mērogā, un varētu atjaunot vienoto tirgu kā patiesu izaugsmes un konkurētspējas virzītājspēku;

4.aicina Komisiju nodrošināt, lai turpmākajās likumdošanas iniciatīvās konsekventi tiktu ņemtas vērā stratēģiskās prioritātes, kas izklāstītas tās paziņojumos un konkurētspējas stratēģijā;

5.uzsver, ka pakalpojumu nozarē joprojām ir neizmantots potenciāls, kā to apliecina Letta un Dragi ziņojumi; aicina veikt turpmākus pasākumus šajā nozarē, lai novērstu joprojām pastāvošos būtiskos šķēršļus, sākot ar vērienīgu mērķu noteikšanu gaidāmajā vienotā tirgus stratēģijā; norāda, ka pakalpojumi veido trīs ceturtdaļas no ES IKP, nodrošina divas trešdaļas darbvietu un rada 9 no 10 jaunām darbvietām ES ekonomikā; tomēr norāda arī, ka pakalpojumi joprojām ir vismazāk attīstītais ES vienotā tirgus segments;

6.atzinīgi vērtē priekšlikumu regulai par publisko saskarni, kas savienota ar Iekšējā tirgus informācijas sistēmu, darba ņēmēju norīkošanas deklarēšanai un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 (COM(2024)0531), kam būtu jāveicina vienkāršošana un stingrāka izpilde; norāda arī, ka digitalizācija varētu ievērojami samazināt administratīvo slogu pārrobežu pakalpojumiem un nodrošināt labāku piekļuvi uzņēmumiem un patērētājiem; šajā saistībā aicina izveidot vienotu deklarāciju portālu un digitalizēt A1 veidlapas pārrobežu pakalpojumiem;

7.uzsver, ka ir svarīgi efektīvi atzīt profesionālās kvalifikācijas un novērst nepamatotus speciālistu brīvas pārvietošanās šķēršļus, lai turpmākajās desmitgadēs nodrošinātu ES profesionālo pakalpojumu konkurētspēju pasaules mērogā; mudina Komisiju saglabāt modrību un īstenot pārkāpumu procedūras gadījumos, kad dalībvalstis neievēro ES tiesību aktus par kvalifikāciju atzīšanu;

8.uzsver, ka vienotā tirgus noteikumiem būtu jānodrošina piekļuve sabiedriskajiem pakalpojumiem un jāsaglabā patērētāju tiesības, kā arī citi sevišķi svarīgi sabiedrības interešu apsvērumi; piebilst, ka jebkurā novērtējumā, ko veic ierobežojumu izvērtēšanai pakalpojumu vienotajā tirgū, būtu jāiekļauj kvalitātes kritēriji;

9.norāda, ka ES publiskais iepirkums var būt nozīmīgs, pārvarot šķēršļus ienākšanai tirgū, atbalstot ilgtspējīgas un noturīgas rūpniecības ekosistēmas, augstas kvalitātes darbvietas un vērtības radīšanu ES;

10.atzīst, ka jaunais tiesiskais regulējums ir veicinājis ES tiesību aktu konsekvenci attiecībā uz produktiem un ka kopš tā pieņemšanas rūpniecības nozare, piegādes ķēdes un produkti ir piedzīvojuši būtiskas pārmaiņas, ņemot vērā digitālo un zaļo pārkārtošanos, kā arī izmaiņas tirgus dinamikā; norāda, ka JTR 2022. gada izvērtējumā tika konstatētas tādas būtiskas problēmas kā iespējamā ārvalstu ietekme, nelikumīga prakse, nepilnības digitalizācijas un aprites ekonomikas jautājumu risināšanā un iespējamie konkrētu ekonomikas dalībnieku pienākumu un definīciju atjauninājumi, lai atspoguļotu jauno tirgus realitāti;

11.uzsver, ka šo jautājumu risināšana un JTR pielāgošana nākotnes vajadzībām ir būtiska, lai nodrošinātu saskaņotību, samazinātu izmaksas un nodrošinātu preču brīvu apriti; tādēļ aicina atjaunināt JTR, lai racionalizētu produktu noteikumus, veicinātu digitalizāciju un vienkāršotu atbilstības un tirgus uzraudzības procedūras; uzskata, ka JTR būtu jāveicina digitālo produktu pasu izmantošana, lai pierādītu produktu atbilstību un izpildītu informācijas prasības;

12.aicina Komisiju un dalībvalstis vienkāršot ES noteikumus un atvieglot to īstenošanu, kā arī ievērojami samazināt administratīvo slogu, jo īpaši MVU, kuriem ir būtiska nozīme vietējo kopienu un ekonomikas uzturēšanā; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt juridisko noteiktību un konsekvenci uzņēmumiem, kā arī prognozējamību ilgtermiņa investīcijām, kas ir būtiski, lai veicinātu konkurētspēju, inovāciju un noturību un nodrošinātu ātrus un nozīmīgus uzlabojumus patērētājiem un uzņēmumiem; turklāt aicina dalībvalstis novērst darbības, kas varētu apdraudēt vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū;

13.aicina Komisiju veicināt MVU un mazu vidējas kapitalizācijas uzņēmumu darbību vienotajā tirgū, jo īpaši ieviešot īpašu Omnibus paketi par investīciju vienkāršošanu;

14.atzīst, ka ES tiesību aktu nekonsekventa un sadrumstalota izpilde dalībvalstīs joprojām kropļo konkurenci un grauj vienotā tirgus integritāti; piebilst, ka galvenā atbildība par ES noteikumu izpildi gulstas uz dalībvalstīm; aicina Komisiju pilnībā izmantot savas izpildes pilnvaras; aicina uzlabot uzraudzības un izpildes mehānismus ES līmenī, piemēram, saskaņotus noteikumus par minimālajiem pārbaužu līmeņiem, saskaņotu metodiku šo pārbaužu veikšanai un kopīgām pārbaudēm, lai nodrošinātu ES tiesību aktu vienādu piemērošanu un, ja nepieciešams, ātru patērētāju tiesību aizsardzību;

15.uzsver, ka ir svarīgi saglabāt konkurētspējīgu un dinamisku ekonomisko vidi, aizsargājot patērētāju tiesības un īstenojot digitālās konkurences noteikumus, lai novērstu negodīgu darījumdarbības praksi, kas kropļo tirgus apstākļus; turklāt aicina dalībvalstis palielināt tirgus uzraudzības iestāžu un muitas iestāžu spēju nodrošināt vienotā tirgus noteikumu efektīvu izpildi, jo īpaši attiecībā uz e-komerciju un importu no trešām valstīm;

16.atgādina, ka teritoriālie piegādes ierobežojumi mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības segmentos sadrumstalo vienoto tirgu, ierobežo patērētāju izvēli un veicina ievērojamas cenu atšķirības visā Savienībā, jo īpaši ietekmējot pamata patēriņa preču cenas; uzsver – lai gan konkurences tiesības efektīvi soda dažas no šīm praksēm, daudzas no tām neietilpst to darbības jomā; tādēļ aicina Komisiju ierosināt pasākumus šā jautājuma risināšanai, tostarp stingrāku izpildi pret konkurenci ierobežojošiem izplatīšanas nolīgumiem, lai aizsargātu godīgu konkurenci, tādējādi nodrošinot vienotā tirgus integritāti;

17.aicina Komisiju izmeklēt pamatpreču atšķirīgā inflācijas līmeņa un patēriņa cenu pieauguma cēloņus, kas novēroti dažās ES dalībvalstīs;

18.uzskata, ka vienotais tirgus ir galvenais instruments krīzes laikā, ja dalībvalstis var rīkoties saskaņoti; uzskata, ka nesen pieņemtajam Iekšējā tirgus ārkārtas situācijas un noturības aktam Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) 2024/2747 (2024. gada 9. oktobris), ar ko izveido pasākumu satvaru saistībā ar iekšējā tirgus ārkārtas situāciju un iekšējā tirgus noturību un groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2679/98, OV L, 2024/2747, 8.11.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/2747/oj. būs izšķiroša nozīme koordinācijas nodrošināšanai, lai novērstu trūkumu un nodrošinātu vienotā tirgus netraucētu darbību, tostarp būtisku preču un pakalpojumu brīvu apriti visā ES;

19.aicina Komisiju dot patērētājiem iespēju viegli īstenot savas pasažieru tiesības, izveidojot valstu izpildiestādes, kurām būtu jāpiešķir saskaņotas izmeklēšanas un izpildes pilnvaras un kuras spētu efektīvi izskatīt individuālas sūdzības un ar tām saistītos naudas sodus;

20.uzsver, ka e-komercijas pasākumi, kas vērsti pret ģeogrāfisko bloķēšanu, jo īpaši Ģeogrāfiskās bloķēšanas regula Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/302 (2018. gada 28. februāris), ar ko novērš nepamatotu ģeogrāfisko bloķēšanu un citus diskriminācijas veidus iekšējā tirgū klientu valstspiederības, dzīvesvietas vai uzņēmējdarbības veikšanas vietas dēļ un groza Regulas (EK) Nr. 2006/2004 un (ES) 2017/2394 un Direktīvu 2009/22/EK, OV L 60 I, 2.3.2018., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2018/302/oj., ir palīdzējuši izveidot satvaru vienotā tirgus sadrumstalotības mazināšanai un veicinājuši patērētāju izvēles iespējas, iepērkoties tiešsaistē; ar bažām norāda, ka regulas īstenošana ir bijusi nepietiekama;

21.norāda, ka Eiropas Piekļūstamības akts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/882 (2019. gada 17. aprīlis) par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām, OV L 151, 7.6.2019., 70. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2019/882/oj. būs piemērojams visās ES dalībvalstīs no 2025. gada 28. jūnija; uzsver, ka ir svarīgi to pilnībā un efektīvi īstenot dalībvalstīs, lai nodrošinātu produktu un pakalpojumu pieejamības prasību saskaņošanu, tādējādi garantējot to pieejamību personām ar invaliditāti visā ES iekšējā tirgū;

22.uzsver, ka digitālo platformu un e-komercijas straujā paplašināšanās ir ieviesusi jaunu tirgus dinamiku un lietotājiem ir radījusi progresīvas iespējas, izaicinājumus un riskus; atzīst, ka Digitālo tirgu akts Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/1925 (2022. gada 14. septembris) par sāncensīgiem un godīgiem tirgiem digitālajā nozarē un ar ko groza Direktīvas (ES) 2019/1937 un (ES) 2020/1828, OV L 265, 12.10.2022., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2022/1925/oj. (DTA) un Digitālo pakalpojumu akts Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2065 (2022. gada 19. oktobris) par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK, OV L 277, 27.10.2022., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2022/2065/oj. (DPA) ir galvenie likumdošanas instrumenti, kas nodrošina godīgu konkurenci, apstrīdamību un taisnīgumu digitālajās platformās, vienlaikus arī veicinot patērētāju aizsardzību un drošāku, uzticamāku un pārredzamāku digitālo vidi digitālajā ekonomikā; aicina pienācīgi piemērot ES tiesību aktus par jaunajām tehnoloģijām, lai nodrošinātu patiesu, autonomu un informētu patērētāju izvēli, aizsardzību un godīgu konkurenci;

23.uzskata, ka ir būtiski nodrošināt šo divu tiesību aktu efektīvu īstenošanu un izpildi, un mudina Komisiju pabeigt notiekošo izmeklēšanu saistībā ar DPA un DTA;

24.uzsver, ka Digitālo pakalpojumu akta īstenošanā ir pilnībā jāievēro vārda brīvība; uzsver, ka pret nelikumīgu saturu vērstie pasākumi nedrīkst ierobežot tiesības likumīgi izteikties, un prasa nodrošināt pārredzamu to izpildi, lai aizsargātu atvērtu un demokrātisku digitālo telpu;

25.aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka Mākslīgā intelekta (MI) aktā tiek Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1689 (2024. gada 13. jūnijs), ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā un groza Regulas (EK) Nr. 300/2008, (ES) Nr. 167/2013, (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1139 un (ES) 2019/2144 un Direktīvas 2014/90/ES, (ES) 2016/797 un (ES) 2020/1828, OV L, 2024/1689, 12.7.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1689/oj. saglabāta uz risku balstīta, inovācijai labvēlīga pieeja, nodrošinot, ka atbilstības prasības ir samērīgas ar faktiskajiem riskiem, ko rada MI lietojumprogrammas, vienlaikus ievērojot nepieciešamību nodrošināt augstu veselības, drošības un pamattiesību aizsardzības līmeni;

26.atzinīgi vērtē Komisijas veikto atbilstības pārbaudi par patērētāju tiesībām digitālā taisnīguma jomā un gaidāmo sabiedrisko apspriešanu; uzsver, ka joprojām nav atrisināti daži jautājumi par patērētāju aizsardzību tiešsaistē, kas rada nelīdzsvarotību starp patērētājiem un tirgotājiem digitālajā ekonomikā; aicina Komisiju gaidāmajā Digitālā taisnīguma aktā pievērsties šiem jautājumiem; uzskata, ka digitālajai atkarībai, tiešsaistes azartspēlēm, nepilngadīgo aizsardzībai tiešsaistē un pārliecinošām tehnoloģijām, ko izmanto tiešsaistes dalībnieki, piemēram, mērķtiecīgai reklāmai, ietekmētāju reklāmai un maldinošām saskarnēm, būtu jāiekļauj Digitālā taisnīguma akta darbības jomā, kam būtu jānovērš juridiskās nepilnības un jāatbilst spēkā esošajiem juridiskajiem instrumentiem, lai labāk aizsargātu patērētājus tiešsaistē, ņemot vērā nepieciešamību izvairīties no nevajadzīga regulatīvā sloga;

27.norāda, ka globālās e-komercijas attīstības tendences un piegādes ķēžu pārstrukturēšana rada arvien lielāku spiedienu uz muitas kontroli, tirgus uzraudzību un patērētāju aizsardzības iestādēm; uzsver, ka pēdējos gados ir palielinājies nedrošu un nelikumīgu produktu apjoms, ko pārdod e-komercijas platformās, jo īpaši no trešām valstīm; uzsver digitālo produktu pasu nozīmi šajos procesos; tādēļ aicina pastiprināt tirgus uzraudzības sistēmu un pārskatīt Regulu par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2394 (2017. gada 12. decembris) par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbild par tiesību aktu izpildi patērētāju tiesību aizsardzības jomā, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2006/2004, OV L 345, 27.12.2017., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2017/2394/oj. un aicina Padomi ātri pieņemt savu nostāju, lai 2026. gadā varētu pieņemt pārskatīto Savienības Muitas kodeksu un izveidot ES muitas iestādi;

28.aicina dalībvalstis piešķirt valsts iestādēm pietiekamus cilvēkresursus, tehniskos un finanšu resursus; aicina dalībvalstis un Komisiju nodrošināt pietiekamus līdzekļus un speciālās zināšanas, lai stiprinātu muitas iestādes un tirgus uzraudzību visā Savienībā un pastiprinātu kopīgas darbības un ES testēšanu;

29.uzsver nepieciešamību stiprināt patērētāju aizsardzību gan tiešsaistes, gan bezsaistes tirgos, nodrošinot reklāmas un cenu noteikšanas pārredzamību, jo īpaši attiecībā uz dinamisku cenu noteikšanu, nodrošinot godīgu darījumdarbības praksi un stingrākus aizsardzības pasākumus pret krāpšanu, lai veicinātu patērētāju uzticēšanos pārrobežu tirdzniecībai un visaugstāko aizsardzības līmeni;

30.uzsver, ka arvien biežāk uzmanība tiek pievērsta gadījumiem, kad preču un pakalpojumu piedāvājums kvantitātes vai kvalitātes ziņā samazinās, bet cenas nemainās vai palielinās. aicina Komisiju novērtēt šādas prakses mērogu un pamatcēloņus un pievērsties piemērotu pasākumu izpētei, lai uzlabotu pārredzamību un patērētāju informētību;

31.uzsver, ka vides ilgtspējas un godīgas tirdzniecības apsvērumi arvien vairāk ietekmē komercpraksi, jo tiem ir svarīga loma patērētāju pirkšanas lēmumu pieņemšanā un līdz ar to arī uzņēmumu virzībā uz ilgtspēju; piebilst, ka pārredzamība un patērētāju informēšana par vides aspektiem, kā arī par sociāli atbildīgiem un ētiskiem ražošanas procesiem ļauj patērētājiem pieņemt ilgtspējīga patēriņa modeļus;

32.aicina Komisiju un dalībvalstis saglabāt šo mērķu vērienīgumu un turpināt darbu pie ES mēroga marķēšanas sistēmām; atgādina, ka Zaļo norāžu direktīvas mērķis ir izveidot instrumentu patērētāju aizsardzībai pret zaļmaldināšanu, nosakot pamatojuma un pārbaudes prasības;

33.uzsver nepieciešamību turpināt cīņu pret maldinošu reklāmu un zaļmaldināšanu un stiprināt lietotu preču tirgu; tomēr norāda, ka ierobežojoši ilgtspējas noteikumi var negatīvi ietekmēt Eiropas konkurētspēju;

34.uzsver, ka dažas pieaugošās tendences e-komercijā rada bažas par to, ka preces no trešām valstīm neatbilst ES drošības un ilgtspējas prasībām, tādējādi negatīvi ietekmējot MVU Eiropas Savienībā; atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu "Visaptveroša ES rīkkopa drošai un ilgtspējīgai e-komercijai" un aicina Komisiju ātri īstenot tajā ietvertos ieteikumus;

35.uzsver, ka saskaņotiem tehniskajiem standartiem ir būtiska nozīme preču brīvai apritei vienotajā tirgū, nodrošinot produktu drošumu, kvalitāti un veiktspēju visās dalībvalstīs; uzsver, ka standartiem jāatspoguļo Savienības intereses, politikas mērķi un vērtības, ņemot vērā visu ieinteresēto personu viedokļus; piebilst, ka nesenajā Eiropas Savienības Tiesas spriedumā Tiesas 2024. gada 5. marta spriedums, Public.Resource.Org Inc./Right to Know CLG, C‑588/21 P, EU:C:2024:201. atzīta saskaņoto standartu pievienotā vērtība, kas to juridisko seku dēļ ir daļa no ES tiesību aktiem, un noteikts, ka tiem vajadzētu būt brīvi pieejamiem; uzsver, ka ir jāuzlabo standartizācijas sistēmas elastība, jo īpaši attiecībā uz jaunajām zaļajām un digitālajām vērtības ķēdēm, un jāpalīdz nozarei saglabāt konkurētspējīgas pozīcijas galvenajos tehnoloģiju tirgos;

36.uzskata, ka ES ir jāpastiprina centieni izveidot jaunu mehānismu ar dalībvalstīm un valstu standartizācijas iestādēm, lai apmainītos ar informāciju, koordinētu un stiprinātu Eiropas pieeju starptautiskajām standartizācijas darbībām; aicina nekavējoties rīkoties, lai atjauninātu ES standartizācijas sistēmu nolūkā paātrināt standartizācijas procesu, lai nodrošinātu tādu saskaņoto standartu ātru publicēšanu, kas piešķir atbilstības prezumpciju un ir saskaņoti ar starptautiskajiem standartiem, lai atbalstītu pasaules tirdzniecību, vienlaikus veicinot lielāku nozares, jo īpaši MVU, līdzdalību;

37.uzsver nepieciešamību stiprināt vienotā tirgus ārējo dimensiju, lai aizsargātu ES stratēģisko autonomiju un globālo ietekmi, un atzinīgi vērtē ES kandidātvalstu pakāpenisko integrāciju vienotajā tirgū, ņemot vērā to turpmāko dalību ES; uzsver, ka ES augstie reglamentējošie standarti var kalpot par globālu etalonu un tie ir efektīvi jāīsteno, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus Eiropas uzņēmumiem; aicina Komisiju pastiprināt dialogu par regulējumu un politisko sadarbību ar citām attiecīgām trešām valstīm, lai apzinātu kopīgas problēmas un mēģinātu izstrādāt kopīgas darbības, jo īpaši attiecībā uz e-komerciju, digitālajiem noteikumiem un patērētājiem;

38.atkārtoti aicina nodrošināt inovatīvu, papildinošu un elastīgu mijiedarbību starp notiekošo darbu pie spēkā esošā ES un Ukrainas asociācijas nolīguma īstenošanas un pievienošanās sarunu procesa, tādējādi ļaujot Ukrainai pakāpeniski integrēties ES vienotajā tirgū un nozaru programmās, tostarp piekļūt ES līdzekļiem attiecīgajās jomās;

39.atzīst, ka ģeopolitiskā spriedze, klimata pārmaiņas, ES konkurētspējas problēmas un ekonomiskās atšķirības būtiski apdraud vienotā tirgus integritāti; aicina īstenot stingru, koordinētu un stratēģisku politikas reakciju, lai stiprinātu vienoto tirgu;

40.aicina turpināt vienotā tirgus attīstību, lai novērstu gan atlikušos nepamatotos šķēršļus, gan jaunās komerciālās problēmas; uzskata, ka ir izšķiroši svarīgi novērst regulējuma sadrumstalotību, veicināt vienkāršošanu, būtiski samazināt administratīvo slogu, uzlabot izpildi un nodrošināt elastīgas piegādes ķēdes, lai saglabātu ES konkurētspējas priekšrocības un taisnīgus tirgus apstākļus un uzlabotu vienoto tirgu; uzsver, ka šajos procesos ir svarīgi apspriesties ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām;

41.uzsver, cik svarīga ir digitālā pārveide, aprites ekonomika un spēja pielāgoties globālajām ekonomikas pārmaiņām, lai nodrošinātu ES ilgtermiņa ekonomikas dinamiku;

42.atkārtoti uzsver, ka vienotā tirgus iekšējās un ārējās dimensijas stiprināšanai ir būtiska nozīme, lai saglabātu ES stratēģisko autonomiju un konkurētspēju;

43.tādēļ mudina Komisiju iepriekš minēto ņemt vērā gaidāmajā jaunajā vienotā tirgus stratēģijā, kas paredzēta 2025. gada jūnijā, patērētāju tiesību aizsardzības programmā 2030. gadam, kas paredzēta 2025. gada beigās, un Digitālā taisnīguma aktā, kas paredzēts 2026. gadā;

44.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.