1.uzsver Lūgumrakstu komitejas būtisko lomu ES pilsoņu un iedzīvotāju tiesību aizsardzībā un veicināšanā, jo šī komiteja nodrošina, ka lūgumrakstu iesniedzēju bažas un sūdzības tiek izskatītas savlaicīgi, efektīvi un atbilstīgi un ka visi lūgumrakstu iesniedzēji tiek informēti par veiktajām darbībām un progresu, kas panākts saistībā ar viņu lūgumrakstiem; atgādina, ka visi lūgumraksti tiek izskatīti atklātā, demokrātiskā un pārredzamā lūgumrakstu izskatīšanas procesā;

2.atzinīgi vērtē būtisko darbu, ko Lūgumrakstu komiteja paveikusi saistībā ar lūgumrakstiem par Akamas pussalu, kas ir bioloģiski visdaudzveidīgākā Kipras teritorija, kura gadu desmitiem ir piedzīvojusi atkārtotus sistēmiskus Dzīvotņu direktīvas Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/1992/43/oj). un Putnu direktīvas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2009/147/oj). pārkāpumus, jo trūkst efektīvu un juridiski saistošu pasākumu šīs teritorijas aizsardzībai, un ņemot vērā Kipras kompetento iestāžu nesenos plānus, kas postoši ietekmēs šīs teritorijas ļoti trauslās dabiskās ekosistēmas, pārkāpjot ES vides tiesību aktus; uzsver, ka pēc Lūgumrakstu komitejas darba šajā jautājumā Komisija 2024. gada 13. martā nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā (EST) pret Kipru par to, ka Kipras iestādes nav ievērojušas Dzīvotņu direktīvu; pauž nožēlu par to, ka laikā, kas pagājis kopš minētā lēmuma, proti, vairāk nekā gadu, Komisija nav iesniegusi lietu EST un tādējādi nav oficiāli uzsākusi tiesvedību;

3.uzsver Lūgumrakstu komitejas galveno darbu saistībā ar darba ņēmēju tiesību aizsardzību pret diskrimināciju un terminētu līgumu ļaunprātīgu izmantošanu Itālijas publiskajā sektorā; atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir pienācīgi ņēmusi vērā lūgumrakstu iesniedzēju iesniegtos ļoti pamatotos juridiskos dokumentus, kas tika rūpīgi izvērtēti dažādās Lūgumrakstu komitejas sanāksmēs, kad tā nolēma vērsties EST pret Itāliju par to, ka tā nav izbeigusi terminētu līgumu ļaunprātīgu izmantošanu un diskriminējošus darba nosacījumus, tādējādi pārkāpjot Padomes Direktīvu 1999/70/EK;

4.uzteic PETI komiteju par to, ka tā ir izskatījusi lūgumrakstu Nr. 1168/2023, ko asociācijas “Kopā mēs ceļam labklājību” vārdā iesniedza Mihai Igna un kurā aicināts atgūt Rumānijas nacionālo bagātību un vēsturiskos arhīvus, kas pašlaik atrodas Krievijā; uzsver šo debašu lielo vēsturisko nozīmi visām tām dalībvalstīm, kuras izlaupījusi Krievija, jo īpaši saistībā ar notiekošo karu Ukrainā, jo tas izgaismo plašākas problēmas, kas saistītas ar kultūras saglabāšanu un nacionālā mantojuma aizsardzību ģeopolitiskā konflikta laikā; uzsver, ka PETI komitejas iesaistīšanās šajā jautājumā apliecina tās apņemšanos ievērot ES pilsoņu un dalībvalstu tiesības, aizsargāt Rumānijas vēsturisko mantojumu un starptautiski atbalstīt tās likumīgās prasības; atgādina par pēc tam plenārsēdē pieņemto rezolūciju par Krievijas piesavinātās nacionālas bagātības atdošanu Rumānijai OV C, C/2024/6559, 12.11.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/6559/oj.;

5.atkārtoti uzsver, cik svarīgi ir pastāvīgi rīkot publiskas debates par ES darbības jomām, lai nodrošinātu, ka iedzīvotāji ir pienācīgi informēti par ES kompetences jomām un dažādiem lēmumu pieņemšanas līmeņiem; aicina sadarbībā ar valstu un reģionālajiem ombudiem, NVO un izglītības iestādēm visā ES izvērst informācijas un komunikācijas kampaņu, kam nav papildu izmaksu (t. i., tiek izmantoti esošie Eiropas Parlamenta vietējo biroju resursi) visās oficiālajās ES valodās, lai visu dalībvalstu pilsoņu vidū palielinātu informētību par tiesībām iesniegt lūgumrakstu, īpaši uzrunājot cilvēkus no laukiem, nelabvēlīgā situācijā esošām kopienām, marginalizētās grupas, kā arī cilvēkus attālos reģionos un salās; ierosina veidā, kas nerada papildu izmaksas, paplašināt šos uzrunāšanas centienus, izmantojot sociālos medijus un vietējo kopienu rīkotus pasākumus, uzsver nepieciešamību paplašināt sabiedrības informētību un rīkot plašākas izpratnes veidošanas kampaņas, aktīvi iesaistot komunikācijas dienestus, lai palīdzētu uzlabot iedzīvotāju zināšanas par viņu tiesībām iesniegt lūgumrakstus, kā arī par ES atbildības jomām un Lūgumrakstu komitejas kompetencēm un tādējādi samazinātu nepieņemamu lūgumrakstu skaitu un palielinātu pilsoņu iesaistīšanos lēmumu pieņemšanā; iesaka uzlabot Lūgumrakstu portāla digitālo pieejamību, tai skaitā pielāgojot to cilvēkiem ar invaliditāti un uzlabojot tulkojumu visās oficiālajās ES valodās kvalitāti; iesaka izpētīt esošo IT rīku potenciālu palielināt pilsoņu atbalstu portālam, tostarp izpētīt iespējas pāradresēt uz attiecīgajiem sūdzību iesniegšanas mehānismiem;

6.atgādina par Lūgumrakstu komitejas Eiropas dimensiju, proti, visu 27 dalībvalstu iedzīvotājiem ir iespēja vērsties pie tās jautājumos, kas ietilpst ES līgumu un ES tiesību aktu darbības jomā; uzskata, ka komitejai ir īpaša atbildība atbalstīt šo Eiropas dimensiju un apliecināt iedzīvotājiem Eiropas vienotības un integrācijas pievienoto vērtību; uzsver, ka Eiropas dimensijas pamatā jābūt solidaritātei, sociālo un ekonomisko tiesību veicināšanai, mazākumtautību valodu un kultūru aizsardzībai un aktīvai cīņai pret klimata pārmaiņām;

7.norāda, ka lūgumraksti ir unikāla iespēja Parlamentam un citām ES iestādēm tieši sazināties ar ES iedzīvotājiem un uzturēt ar tiem regulāru dialogu, it īpaši gadījumos, kad tos ietekmē ES tiesību aktu nepareiza piemērošana vai pārkāpumi; uzsver vajadzību veicināt ES iestāžu sadarbību ar valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm jautājumos, kas ir saistīti ar ES tiesību aktu īstenošanu un ievērošanu; uzskata, ka šādai sadarbībai ir izšķiroša nozīme, kad tiek risinātas un kliedētas iedzīvotāju bažas par ES tiesību aktu piemērošanu, un tā veicina ES demokrātiskās leģitimitātes un pārskatatbildības stiprināšanu; tādēļ aicina dalībvalstu pārstāvjus piedalīties komitejas sanāksmēs un savlaicīgi un izsmeļoši reaģēt uz Lūgumrakstu komitejas lūgumiem sniegt paskaidrojumus vai atbildēt uz informāciju, ko tā ir nosūtījusi valstu iestādēm; norāda, ka 2023. gadā ir palielinājies to lūgumrakstu skaits, kas norāda uz strukturālām atšķirībām, tostarp atalgojuma un pensijas ienākumu ziņā starp iedzīvotāju grupām; prasa šīs bažas sistemātiski analizēt un risināt, koordinējot rīcību ar attiecīgajām komitejām un Komisiju; turklāt aicina uzlabot aizsardzību un atbalstu personām, kuras pakļautas izmantošanai vai atstumtībai un saskaras ar šķēršļiem piekļuvē pienācīgiem atbalsta mehānismiem un tiesiskumam;

8.atgādina, ka lūgumraksti ievērojami veicina Komisijas kā Līgumu ievērošanas uzraudzītājiestādes lomu, nodrošinot pilsoņiem papildu instrumentu ziņošanai par iespējamiem ES tiesību aktu pārkāpumiem; uzsver, ka Lūgumrakstu komitejas un Komisijas konstruktīva sadarbība, izmantojot savlaicīgas un detalizētas Komisijas atbildes, kuru pamatā būtu lūgumrakstos izvirzīto jautājumu rūpīga pārbaude, ir būtiska, lai nodrošinātu lūgumrakstu sekmīgu izskatīšanu;

9.atkārtoti aicina Komisiju sniegt juridiskus skaidrojumus par galvenajiem kritērijiem, kas ir ES tiesību piemērošanas stratēģijas pamatā, regulāri informēt Lūgumrakstu komiteju par pārkāpuma procedūru gaitu un nodrošināt, ka Lūgumrakstu komiteja var piekļūt visiem dokumentiem un attiecīgajai informācijai par pārkāpuma procedūrām un likumdošanas iniciatīvām, kas sāktas, pamatojoties uz saņemtajiem lūgumrakstiem, un par EU Pilot procedūrām; uzskata, ka lielāka pārredzamība un regulāra atgriezeniskā saite par to, kā Komisija izskata notiekošās pārkāpuma procedūras, labvēlīgi ietekmētu komitejas turpmākos pasākumus saistībā ar iesniegtajiem lūgumrakstiem; atzinīgi vērtē Komisijas neseno iniciatīvu iekļaut lūgumrakstus Komisijas pārkāpumu reģistra meklēšanas sistēmā; uzsver, ka ir svarīgi, lai Komisija veiktu savlaicīgu izmeklēšanu saistībā ar tiem lūgumrakstiem, kuros norādīts uz tādiem tiesību pārkāpumiem, kas skar lielu skaitu ES pilsoņu un iedzīvotāju, nepieciešamības gadījumā apspriežoties ar attiecīgās valsts ombudu; pauž bažas par veidu, kā Komisija apietas ar daļu pret dalībvalstīm uzsākto pārkāpuma procedūru, tostarp gadījumos, kad uz problēmu norādīts lielā daudzumā lūgumrakstu; mudina Komisiju ieviest visus pasākumus, kas nepieciešami, lai uzlabotu pārkāpuma procedūru pārvaldības pārredzamību un efektivitāti, jo citādi pilsoņiem tās liekas neizprotamas;

10.aicina Komisiju izvērtēt, vai valstu iestādes veic vajadzīgos pasākumus, ar kuriem reaģē uz iedzīvotāju bažām, kas ir paustas viņu lūgumrakstos gadījumos, kad netiek ievēroti ES tiesību akti, un vajadzības gadījumā uzsākt pārkāpuma procedūru; uzsver, ka savlaicīgai un proaktīvai Komisijas rīcībai ES tiesību aktu pārkāpumu gadījumos ir izšķiroša nozīme, lai novērstu to, ka šie pārkāpumi kļūst par sistēmiskiem pārkāpumiem, kas var mazināt pilsoņu uzticēšanos Eiropas iestādēm;

11.atgādina, ka vārda brīvība ir viens no Eiropas demokrātijas pamatpīlāriem; nosoda jebkādus mēģinājumus cenzēt, marginalizēt vai iebiedēt pilsoņus vai viņu ievēlētos pārstāvjus viņu politisko uzskatu dēļ; uzsver arī to, ka vēlēšanu rezultātu respektēšana valstu un Eiropas līmenī ir būtiska, lai saglabātu iedzīvotāju uzticēšanos demokrātiskajam procesam;

12.uzsver, ka ir vajadzīga aktīvāka sadarbība starp dalībvalstīm un Lūgumrakstu komiteju, lai virzītu to lūgumrakstu izskatīšanu, kuru gadījumā ir vajadzīgas ātras atbildes un valsts iestāžu reakcija. atgādina, ka novēlota dalībvalstu reakcija traucē savlaicīgi atrisināt problēmas, uz kurām pilsoņi norādījuši, un tam var būt negatīva ietekme arī uz Savienības tiesību aktu pārkāpumu novēršanu; norāda, ka dalībvalstīm ir jāgarantē atbilde uz lūgumrakstiem noteiktajā trīs mēnešu termiņā; uzsver, ka labāka koordinācija un dialogs padarītu pilsoņu raižu pārvaldību efektīvāku, novērstu nevajadzīgus kavējumus un uzlabotu lūgumrakstu procesa efektivitāti;

13.ar bažām norāda, ka attiecīgās izglītības iestādes vēl nav pilnībā īstenojušas Lūgumrakstu komitejas 2024. gada 19. marta ziņojumā sniegtos ieteikumus, ko tā izveidoja pēc darba brauciena uz Kataloniju, jo īpaši ieteikumus par visu apmācāmo un viņu ģimeņu valodu tiesību aizsardzību; pauž dziļu nožēlu par spriedzi, ar ko Komitejas locekļi saskārušies Barselonas apmeklējuma laikā 2023. gada 18.–20. decembrī, un aicina uz cieņpilnu dialogu un sadarbību starp visām ieinteresētajām personām, lai nodrošinātu, ka demokrātiskās iestādes var īstenot savas pilnvaras savstarpējas cieņas un izpratnes gaisotnē;

14. stingri nosoda aizskaršanu un iebiedēšanu, kurai Lūgumrakstu komitejas delegācijas oficiālie locekļi tika pakļauti faktu vākšanas braucienā uz Barselonu 2023. gada 18.–20. decembrī, lai in situ novērtētu valodas imersijas modeli Katalonijā, tā ietekmi uz ģimenēm, kas pārceļas uz autonomo apgabalu un dzīvo tajā, kā arī uz daudzvalodību, nediskrimināciju un tiesiskuma principu;

15.pauž nožēlu par to, ka šā reģiona kompetentās izglītības iestādes nav īstenojušas Lūgumrakstu komitejas 2024. gada 19. marta ziņojumā pēc darba brauciena sniegtos ieteikumus, kuru mērķis ir aizsargāt apmācāmo un viņu ģimeņu lingvistiskās tiesības;

16.atgādina, ka e-lūgumrakstu datubāze ir būtisks iekšējais instruments, kas Lūgumrakstu komitejas locekļiem ļauj piekļūt visai nepieciešamajai informācijai, lai sekotu līdzi katra lūgumraksta izskatīšanas gaitai un varētu pieņemt pamatotus lēmumus par lūgumrakstu izskatīšanu; atzīmē, ka e-lūgumrakstu datubāzei ir arī svarīga loma saziņā ar lūgumrakstu iesniedzējiem;

17.atgādina par Komisijas apņemšanos kopā ar Parlamentu izveidot starpiestāžu IT instrumentu, lai apmainītos ar informāciju un dokumentiem par visām turpmākajām darbībām, kas veiktas saistībā ar lūgumrakstiem, tādām kā pārkāpuma procedūras, tiesību aktu priekšlikumi vai atbildes, ko sniegušas valstu iestādes, tādējādi uzlabojot lūgumrakstu izskatīšanas pārredzamību un efektivitāti, kas plašākā kontekstā veicinātu pilsoņu uzticēšanos ES iestādēm un Eiropas projektam;

18.atgādina, ka sadarbībai ar citām Parlamenta komitejām ir būtiska nozīme vispusīgā lūgumrakstu izskatīšanā un īpaša uzmanība jāpievērš lūgumrakstiem par dzimumu līdztiesību, ģimeņu daudzveidību, vides taisnīgumu un mazākumtautību tiesībām, kas attiecas uz valodu; norāda, ka 2023. gadā citām komitejām tika nosūtīti 34 lūgumi sniegt atzinumu (par 31 lūgumrakstu) un 223 informācijas pieprasījumi; norāda, ka no 34 pieprasītajiem atzinumiem līdz 2023. gada beigām tika saņemtas tikai 25 atbildes (14 gadījumos tika sniegts atzinums, savukārt 10 gadījumos komiteja nolēma neizstrādāt atzinumu, un četros gadījumos oficiāls lēmums nav paziņots); atgādina, ka lūgumrakstu iesniedzēji tiek informēti par lēmumiem pieprasīt citu komiteju atzinumus saistībā ar lūgumrakstu izskatīšanu; uzsver, ka parlamentārajām komitejām būtu jāpastiprina centieni aktīvi piedalīties lūgumrakstu izskatīšanā, daloties ar savām zināšanām, lai Parlaments varētu ātrāk un vispusīgāk reaģēt uz iedzīvotāju bažām;

19.uzskata, ka lūgumrakstu tīkls ir noderīgs instruments, kas veicina ar lūgumrakstiem saistītos turpmākos pasākumus parlamentārajā un likumdošanas darbā; uzskata, ka regulāras lūgumrakstu tīkla sanāksmes ir ļoti svarīgas, lai nodrošinātu Lūgumrakstu komitejas darbības lielāku pamanāmību un labāku izpratni par tās darbu un misiju, kā arī stiprinātu sadarbību ar citām Parlamenta komitejām;

20.uzsver, ka Lūgumrakstu komiteja pauda savu nostāju par svarīgiem jautājumiem, kas izvirzīti lūgumrakstos, pieņemot ziņojumu par Lūgumrakstu komitejas apspriežu rezultātiem 2022. gadā Pieņēmis Parlaments kā 2023. gada 23. novembra rezolūciju par Lūgumrakstu komitejas apspriežu rezultātiem 2022. gadā (OV C, C/2024/4220, 24.7.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/4220/oj).;

21.uzsver, ka salīdzinājumā ar 2022. gadu ir nedaudz samazinājies iesniegto lūgumrakstu skaits par ārējo attiecību jautājumiem; norāda, ka tas varētu būt izskaidrojams ar jauno ģeopolitisko kontekstu 2023. gadā, jo īpaši samazinājās lūgumrakstu skaits saistībā ar karu Ukrainā, bet ievērojami pieauga lūgumrakstu saistībā ar jaunajiem konfliktiem Tuvajos Austrumos skaits; norāda, ka Lūgumrakstu komiteja cita starpā pieņēma zināšanai iedzīvotāju bažas par sankcijām, drošību, konfliktu risināšanu, vīzu politiku, ES kandidātvalstu progresu, savā darba kārtībā iekļaujot vairākus lūgumrakstus, kuros jo īpaši risināti jautājumi, kas saistīti ar bēgļu, it sevišķi bērnu, stāvokli un Venecuēlas bēgļu stāvokli ES; atzīst to komiteju centienus, kuras jau aktīvi risina šos jautājumus, un uzsver, ka Ārlietu komitejai un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai šie lūgumraksti būtu jāņem vērā savos apsvērumos;

22.pieņem zināšanai, ka veselība, kas 2022. gadā bija viens no galvenajām lūgumrakstu tematiem, saglabāja savu svarīgumu arī 2023. gadā; īpaši norāda, ka Lūgumrakstu komiteja izskatīja un apsprieda lūgumrakstus par ķīmisko vielu un smago metālu aizliegumu bērnu rotaļlietās, par atbalstu veselīgām un videi nekaitīgām pārtikas sistēmām un dzīvesveidam un par ES regulu īstenošanu attiecībā uz pievienoto cukuru pārtikā, kas paredzēta zīdaiņiem un maziem bērniem;

23.vērš uzmanību uz to, ka ir iesniegti un apspriesti daudzi lūgumraksti par iedzīvotāju bažām saistībā ar robežpārbaužu atjaunošanu starp dažām dalībvalstīm, aktualizējot to, cik problemātiski ir ierobežot personu brīvu pārvietošanos ES teritorijā, un citus aspektus, piemēram, Šengenas zonas paplašināšanas stiprās un vājās puses; atgādina, ka dalībvalstis var atjaunot robežkontroli uz iekšējām robežām Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/399 (2016. gada 9. marts) par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (OV L 77, 23.3.2016., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2016/399/oj)., ja pastāv nopietns apdraudējums sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai vai ārkārtas apstākļos, kas apdraud Šengenas zonas vispārējo darbību; novērtē nozīmīgo Lūgumrakstu komitejas lomu, īpaši virkni pasākumu, ko tā veica, tai skaitā 2023. gada 27. jūnijā pieņēma īsu rezolūcijas priekšlikumu par pievienošanos Šengenas zonai un virzīja ar šo jautājumu saistītu Parlamenta rezolūciju, lai paustu stingru atbalstu Šengenas zonas paplašināšanai un Rumānijas un Bulgārijas uzņemšanai tajā, kā arī to, ka 2023. gada 18. jūlijā tā kopā ar Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju organizēja atklātu uzklausīšanu par Šengenas robežām; atzinīgi vērtē Padomes vienprātīgo lēmumu uzņemt abas valstis Šengenas zonā no 2025. gada 1. janvāra, kas ļauj tām izmantot visas ES vienotā tirgus pamatbrīvības; uzsver, ka liegums dalībvalstīm pievienoties Šengenas zonai, neraugoties uz visu nepieciešamo prasību izpildi, bija diskriminējošs lēmums, kam nebija juridiska pamatojuma un kas smagi skāra daudzus ES pilsoņus;

24. pieņem zināšanai Spānijas izcelsmes lūgumrakstu pēkšņo pieaugumu 2023. gada otrajā pusē saistībā ar draudiem tiesiskumam Spānijā, ko rada Spānijas valdības nodoms pieņemt Amnestijas likumu, kas ir pretrunā konstitucionālajiem un Eiropas tiesību aktiem; pauž nožēlu par Spānijas valdības veiktajiem uzbrukumiem tiesiskumam un varas dalīšanai;

25.uzsver Lūgumrakstu komitejas darbu saistībā ar lūgumrakstiem par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz vienotu standartu rokas bagāžas izmēriem, izceļot pilsoņu bažas par neērtībām un diskomfortu, ko rada aviosabiedrību nekonsekventie noteikumi par rokas bagāžu un no tiem izrietošās slēptās izmaksas; uzsver savu aicinājumu ievērot attiecīgo Tiesas nolēmumu saistībā ar ES gaisa satiksmes pakalpojumu tiesību aktu pārskatīšanu; šajā sakarā norāda uz Lūgumrakstu komitejas 2023. gada 20. septembrī pieņemto īso rezolūcijas priekšlikumu par rokas bagāžas standarta izmēriem, pēc kā rezolūcija tika pieņemta ar vienu Eiropas Parlamenta balsošanu 2023. gada 4. oktobrī; atzinīgi vērtē to, ka 2023. gada novembrī Komisija nāca klajā ar pasažieru tiesību regulējuma pārskatīšanu un vairākiem priekšlikumiem, kas paredzēti, lai uzlabotu pasažieru un ceļotāju pieredzi, tostarp prasību par ierobežotu skaitu kopīgu izmēru un svaru, lai mazinātu apjukumu; ar nožēlu norāda, ka pasažieri ar invaliditāti ceļojot joprojām saskaras ar pārāk daudziem šķēršļiem, jo īpaši multimodālu braucienu gadījumā; pauž nožēlu par to, ka daudzu dalībvalstu sabiedriskā transporta sistēmas neatbilst Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD) prasībām;

26.konstatē, ka 2023. gadā lūgumrakstu iesniedzējiem joprojām nopietnas bažas radīja vides jautājumi, jo vairāk nekā 21 % lūgumrakstu bija veltīti vides jautājumiem; pauž nožēlu, ka daži no šiem lūgumrakstiem attiecas uz ES tiesību aktu nepareizu īstenošanu dalībvalstīs, un pret dažām dalībvalstīm jau ir uzsāktas pārkāpuma procedūras par ES vides tiesību aktu pārkāpumiem; atzīmē, ka daudzos lūgumrakstos ir ietvertas sūdzības par gaisa kvalitāti, trokšņa piesārņojumu, atkritumu apsaimniekošanu/apstrādi, dabīgo ekosistēmu pasliktināšanos un Dzīvotņu direktīvas pārkāpumiem dažādās dalībvalstīs; uzsver 2023. gada 24. maijā organizēto publisko uzklausīšanu par Dzīvotņu direktīvas īstenošanas stāvokli; atzīmē Lūgumrakstu komitejas 2023. gadā turpināto darbu saistībā ar klimata pārmaiņu ietekmi dažādās jomās — ne tikai vides jomā, bet arī zemes izmantošanā —, iekļaujot darba kārtībā vairākus par šiem tematiem saņemtos lūgumrakstus; norāda uz 2023. gada 22. martā organizēto semināru par klimata pārmaiņu ietekmi uz sociālo nodrošinājumu un visneaizsargātākajām grupām, kā arī uz 2023. gada 18. jūlijā prezentēto pētījumu par kompensāciju klimata pārmaiņu katastrofās cietušajiem;

27.vērš uzmanību uz Lūgumrakstu komitejas 2023. gada 25. janvārī organizēto semināru par zāļu cenu noteikšanas un kompensācijas pārredzamību, kurā tika apspriesta pārredzamība no pacientu, patērētāju, zāļu ražotāju un akadēmisko pētījumu viedokļa; norāda, ka diskusijās galvenā uzmanība tika pievērsta uzņēmumu pētniecības un izstrādes izmaksām un pieejamajai informācijai par samaksātajām zāļu cenām, uzsverot pārredzamības nozīmi šajos jautājumos;

28.uzsver, ka ir ļoti svarīgi attaisnot ES iedzīvotāju gaidas vides aizsardzības jomā, un mudina Komisiju kopā ar dalībvalstīm nodrošināt ES vides tiesību aktu pareizu īstenošanu, īpaši saistībā ar nelikumīgu mežizstrādi; norāda uz lūgumrakstiem par vides jautājumiem, kuros paustas arvien lielākas sabiedrības bažas par klimata pārmaiņu ietekmi un kuru dēļ Komisijai un dalībvalstīm ir konsekventi jāīsteno spēkā esošie ES tiesību akti vides jomā; uzsver, ka tas, ka tiek ņemtas vērā ES iedzīvotāju cerības attiecībā uz vides aizsardzību, būtu jāuzskata par tikpat svarīgu kā katras dalībvalsts ekonomiskās situācijas ņemšana vērā; uzsver, ka pārmērīgiem noteikumiem ir negatīva ietekme uz jaunietekmes valstīm; tādēļ uzsver, ka katrai dalībvalstij būtu jāļauj pieņemt lēmumus par savu pārejas procesu un ka vides tiesību aktiem nevajadzētu kavēt ekonomikas konkurētspēju;

29. atzīst faktu vākšanas brauciena uz Rumāniju 2023. gada 15.–18. maijā pozitīvo ietekmi uz brūnā lāča populācijas pārvaldību un aizsardzību; tomēr ar nožēlu norāda, ka joprojām ir pārāk daudz letālu negadījumu, ko izraisa brūnie lāči, uzbrūkot cilvēkiem un lauksaimniecības dzīvniekiem, tāpēc ir nepieciešama turpmāka uzraudzība un sadarbība ar valsts iestādēm; uzsver, ka prioritātei vienmēr vajadzētu būt cilvēku dzīvības aizsardzībai un drošībai;

30. pēc faktu vākšanas brauciena uz Rumāniju uzsver, ka ir jāpanāk līdzsvars starp savvaļas dzīvnieku aizsardzību un iedzīvotāju drošību; uzsver, ka ir jāļauj dalībvalstīm veikt pasākumus, tostarp sugu populācijas kontroli, lai novērstu draudus savu iedzīvotāju dzīvībai un īpašumam;

31.uzsver Lūgumrakstu komitejas apņēmību aizsargāt personu ar invaliditāti tiesības; atgādina, ka 2023. gada 29. novembrī Lūgumrakstu komiteja rīkoja ikgadējo darbsemināru par personu ar invaliditāti tiesības; atgādina, ka tā pirmajā daļā uzmanība tika pievērsta tam, kā personas ar invaliditāti risināja nesenās krīzes (enerģijas izmaksas, karš, augsta inflācija) un kā ES pasākumi palīdzēja pārvarēt šos šķēršļus, savukārt otrajā daļā tika izskatīts jautājums par to, kā Eiropas iestādes ir izveidojušas iekļaujošu komunikāciju, kas ir pielāgota iedzīvotājiem ar invaliditāti; šajā sakarā uzsver arī to, ka komiteja 2023. gada 29. novembrī vēstules veidā pieņēma atzinumu par Eiropas invaliditātes kartes un Eiropas invalīdu stāvvietas izmantošanas kartes izveidi; uzsver, ka personu ar invaliditāti piekļuve sociālā nodrošinājuma pabalstiem ir valstu un to sociālās koordinācijas shēmu kompetencē un ka strīdi būtu jārisina ar esošajiem tiesu mehānismiem un to kompetencēm, kas jārespektē, nosakot pienākumu pilnībā izmantot tiesiskās aizsardzības līdzekļus, nevis ar Komisijas tiešu iejaukšanos, un ka ir jāievēro subsidiaritātes princips; šajā sakarā uzsver arī to, ka ir absolūti nepieciešams pilnībā un konsekventi transponēt Eiropas Piekļūstamības aktu, un aicina dalībvalstis izvairīties no kavēšanās, kas apgrūtina personas ar invaliditāti izmantot savas tiesības; atgādina, ka Piekļūstamības akta mērķis ir uzlabot dzīvi vismaz 87 miljoniem cilvēku, kuriem ir invaliditāte, un uzlabot viņu piekļūstamību cita starpā sabiedriskajam transportam, banku pakalpojumiem, datoriem, TV, e-grāmatām, interneta veikaliem;

32.uzsver Lūgumrakstu komitejas svarīgo ieguldījumu personu ar invaliditāti tiesību aizsardzībā, ko apliecina tās attieksme pret vairākiem lūgumrakstiem par šo delikāto jautājumu; šajā sakarā atzīst Parlamenta dienestu centienus un norāda, ka ir jārod ne tikai labākais tehniskais, bet arī vispieejamākais risinājums nedzirdīgajiem iedzīvotājiem, lai ar viņiem sazinātos viņu dzimtajā valodā valstu zīmju valodās; prasa grozīt Reglamentu ciešā sadarbībā ar Konstitucionālo jautājumu komiteju (AFCO), lai novērstu, ka saziņa ar pilsoņiem, kuri izmanto zīmju valodu, kas ir nedzirdīgi vai vājdzirdīgi, notiek tikai rakstiski, nodrošinot, ka viņi var pieprasīt izmantot savu zīmju valodu un tam ir izveidota procedūra; šajā sakarā uzsver arī to, ka komiteja 2023. gada 29. novembrī vēstules veidā pieņēma atzinumu par Eiropas invaliditātes kartes un Eiropas invalīdu stāvvietas izmantošanas kartes izveidi;

33.turklāt uzsver Lūgumrakstu komitejas īpašo aizsargātājas funkciju, ko tā savā lūgumrakstu iesniedzēju uzklausīšanas kapacitātē Eiropas Savienībā veic, īstenojot ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām ievērošanu, un uzsver komitejas nemitīgo svarīgo darbu pie lūgumrakstiem par invaliditātes jautājumiem; norāda, ka lai arī 2023. gadā lūgumrakstu par invaliditāti skaits ir nedaudz samazinājies salīdzinājumā ar 2022. gadu, tas ir gandrīz divkāršojies salīdzinājumā ar 2021. gadu; norāda turklāt, ka diskriminācija un piekļuve sabiedriskajam transportam un nodarbinātībai joprojām galvenās problēmas, ar ko saskaras personas ar invaliditāti, un uzsver, ka Lūgumrakstu komiteja īpašu uzmanību pievērš prasībai Eiropas invaliditātes tiesībās atzīt autisku personu tiesības; atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemts īss rezolūcijas priekšlikums par autisku personu tiesību saskaņošanu, uzsverot vajadzību uzlabot piekļuvi diagnostikai, veselības aprūpei, izglītībai, nodarbinātībai, pieejamībai un saprātīgi pielāgotai dzīvesvietai, rīcībspējai un atbalstam sabiedrībā, kultūrā un sportā, kas ir pieejams mūža garumā; turklāt vērš uzmanību uz to, ka Lūgumrakstu komitejai ir īpaša loma bērnu un viņu vecāku aizsardzībā, atzīst, ka liels skaits saņemto lūgumrakstu skar bērnu tiesības, kas prasa īpašu uzmanību un īpašu rīcību; šajā sakarā atgādina par ES Pamattiesību Hartas noteikumiem, īpaši tās 24. pantu, par bērna tiesībām, kas paredz, ka, ja vien tas nav pretrunā bērna interesēm, ikvienam bērnam ir tiesības saglabāt attiecības un uzturēt tiešu saikni ar abiem vecākiem; atgādina arī, ka ģimenes, kurās ir bērns ar autismu, ir mērķis reklāmām par nepierādītām, potenciāli kaitīgām un nelegālām terapijām un ārstēšanu, kas var novest pie smagas bērna fiziskas aizskaršanas;

34.atgādina, ka attiecības ar Eiropas Ombudu ir viens no pienākumiem, kas Lūgumrakstu komitejai uzticēts ar Parlamenta Reglamentu; atzinīgi vērtē Parlamenta konstruktīvo sadarbību ar Eiropas Ombudu, ar kuru Lūgumrakstu komitejai ir kopīgi mērķi — nodrošināt ES iestāžu pārredzamību, profesionalitāti un integritāti attiecībā pret Eiropas pilsoņiem, kā arī Parlamenta iesaistīšanos Eiropas ombudu tīklā; uzsver, ka ir jāpastiprina sadarbība ar Eiropas Ombudu, lai nodrošinātu ātru, objektīvu un pārredzamu reaģēšanu uz iedzīvotāju sūdzībām par jebkādiem administratīviem pārkāpumiem ES iestādēs;

35. uzsver svarīgo darbu, ko Lūgumrakstu komiteja veic sieviešu tiesību aizsardzībai; uzsver, ka vairākiem šai jomā iesniegtajiem lūgumrakstiem sekoja darbība, piemēram, debates par noteikta laika termiņlīgumiem, turklāt viens lūgumraksts pārtapa par pilsoņu iniciatīvu “Good Clothes, Fair Pay”, kurā uzmanība pievērsta kaitīgajiem darba apstākļiem globālajā apģērbu un apavu ražošanas nozarē, tāpat Parlaments iesniedza mutisko jautājumu par skolotāju darba apstākļiem Eiropas Savienībā, kuram arī pamatā bija par šo tematu saņemts lūgumraksts; atgādina, ir svarīgi uzlabot darba apstākļus strādniekiem ES un viņus vairāk aizsargāt, aicina dalībvalstis un Komisiju efektīvi risināt problēmas, uz kurām norāda lūgumrakstu iesniedzēju un kas saistītas ar darba ņēmēju tiesībām un arodbiedrībām; 

36. atgādina par Eiropas Parlamenta pētījumu par bezpajumtniecību ES, ko pasūtīja Lūgumrakstu komiteja un ar ko tā iepazīstināja savā 2023. gada novembra sanāksmē; norāda, ka šis pētījums ir devis nozīmīgu pienesumu saistībā ar šo sāpīgo sociālo un ekonomisko problēmu, kas ir viens no smagākajiem sociālās atstumtības veidiem, uzsverot, ka vispirms ir jāmaina valstu politika, lai novērstu bezpajumtniecību, cita starpā nodrošinot drošus un cenas ziņā pieejamus mājokļus; atgādina, ka nelikumīgu ievākšanos mājoklī nevar uzskatīt par risinājumu bezpajumtniecībai, jo tiesības uz īpašumu ir nostiprinātas ES Pamattiesību hartas 17. pantā; uzsver, ka dalībvalstīm būtu jāmeklē reāli risinājumi, nevis jāveicina nelikumīga ievākšanās mājoklī, jo mājokļu politika ir dalībvalstu ekskluzīvā kompetencē;

37.atzīst Eiropas Ombuda regulāro ieguldījumu Lūgumrakstu komitejas darbā visa gada laikā; pauž stingru pārliecību, ka ES iestāžu, struktūru un aģentūru pienākums ir nodrošināt konsekventus un efektīvus turpmākos pasākumus, ar kuriem tās reaģē uz Ombuda ieteikumiem;

38.uzsver, ka Eiropas pilsoņu iniciatīvas (EPI) ir svarīgs aktīva pilsoniskuma un sabiedrības līdzdalības instruments; atzinīgi vērtē dažu nesekmīgu EPI apspriešanu dažās sanāksmēs, — tās dažkārt vēlāk tika pārformulētas kā lūgumraksti, dodot pilsoņiem iespēju izklāstīt savas idejas un rīkot konstruktīvas diskusijas, vienlaikus veicinot viņu līdzdalību ES demokrātiskajos procesos; pieņem zināšanai, ka Komisija 2023. gadā ir reģistrējusi ievērojamu skaitu jaunu EPI, kas liecina, ka pilsoņi īsteno iespēju izmantot līdzdalības instrumentus, lai iesaistītos politikas veidošanas un likumdošanas procesos; aicina Komisiju labāk sadarboties ar pilsoņiem un veikt pienācīgus no sekmīgām EPI izrietošos pasākumus; atzinīgi vērtē centienus, kas tika īstenoti, lai sadarbībā ar citām komitejām organizētu četras atklātas uzklausīšanas par sekmīgām EPI, kas ļāva organizatoriem izklāstīt iniciatīvu mērķus un mijiedarboties ar Eiropas Parlamenta deputātiem un Eiropas Komisijas pārstāvjiem; uzsver, ka Komisijas apņēmība reaģēt uz derīgajām EPI ir būtiska, lai saglabātu iedzīvotāju uzticēšanos EPI kā nozīmīgākajam līdzdalības demokrātijas instrumentam;

39. mudina Komisiju pienācīgi ņemt vērā Parlamenta rezolūcijas, kas pieņemtas par Eiropas pilsoņu iniciatīvām (EPI), un pastiprināt sadarbību ar pilsoņiem, jo īpaši nodrošinot pienācīgus un efektīvus tālākos pasākumus saistībā ar sekmīgajām EPI, tādējādi stiprinot demokrātisko procesu un nodrošinot, ka pilsoņu viedoklis tiek pienācīgi atspoguļots ES politikas veidošanā;

40.uzsver, ka Lūgumrakstu portāls ir svarīgs rīks, ar ko nodrošināt raitu, efektīvu un pārredzamu lūgumrakstu procesu; šajā sakarā atzinīgi vērtē datu aizsardzības un drošības līdzekļu jomā panāktos uzlabojumus, kas ir padarījuši portālu iedzīvotājiem parocīgāku un drošāku; uzsver, ka ir jāturpina pilnveidot portāla pieejamību, tostarp padarot to pieejamāku zīmju valodas lietotājiem un personām ar invaliditāti; norāda, ka Lūgumrakstu tīmekļa portāls ir viena no apmeklētākajām Eiropas Parlamenta tīmekļa vietnēm, tādējādi daudziem ES iedzīvotājiem tas ir pirmais kontakts ar Parlamentu;

41. atgādina par Lūgumrakstu komitejas Eiropas dimensiju, proti, visu 27 dalībvalstu iedzīvotājiem ir iespēja vērsties pie tās jautājumos, kas ietilpst Savienības darbības jomā; uzskata, ka Lūgumrakstu komitejai ir īpašs pienākums uzturēt Eiropas dimensiju un demonstrēt pilsoņiem Eiropas vienotības un integrācijas pievienoto vērtību, kā arī turpināt risināt problēmas saistībā ar ES tiesību pārkāpumiem un novērst caurumus un trūkumus ES tiesību aktu noteikumos; uzskata, ka no lūgumrakstiem ir iespējams izvairīties ar skaidrām dalībvalstu kompetencēm un visaptverošiem skaidrojumiem un instrukcijām par alternatīvām iespējām, kas var sekmēt konstruktīvu rīcību un lielāku pilsoņu iesaistīšanos; šajā sakarā uzskata, ka Eiropas Parlamentam ir jāpalielina centieni padarīt pamanāmāku Lūgumrakstu komiteju, tās lomu un darbu un jāvairo ES pilsoņu vidū izpratne par iespēju iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentam; atgādina, ka sakarā ar ierobežoto laiku, kas atvēlēts komitejas sanāksmēm, vairākumu lūgumrakstu izskata rakstiskā procedūrā; tāpēc atgādina, ka visi lūgumraksti, kas saņemti, ieskaitot tos, kas skar starptautiskas lietas, ir jāizskata pārredzami un objektīvi; uzskata, ka lūgumrakstu atlasei izskatīšanai komitejā ir jāatspoguļo iesniegto lūgumrakstu ģeogrāfiskais un politiskais līdzsvars; turklāt uzskata, ka ģeogrāfiskais līdzsvars jāievēro arī, rīkojot komitejas faktu izpētes braucienus — gan gada, gan sasaukuma griezumā;

42.atzinīgi vērtē 2023. gada janvāra plenārsesijā pieņemto īso rezolūcijas priekšlikumu par Eiropas vietējās tirdzniecības galvaspilsētas izveidi OV C 214, 16.6.2023., 2. lpp.; uzsver, ka šis sasniegums ir lielisks rezultāts Lūgumrakstu komitejai, norādot, ka šis projekts ir sekmīgi iekļauts 2024. gada budžetā kā sagatavošanas darbība, kuras kopējais budžets ir 3 miljoni EUR; atgādina, ka projektu, kas paredz izveidot nelielu mazumtirgotāju Eiropas galvaspilsētu (ECSR), Komisija oficiāli prezentēja Barselonā 2023. gada decembrī;

43.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju un Lūgumrakstu komitejas ziņojumu nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Ombudam, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, to lūgumrakstu komitejām un valstu ombudiem vai līdzīgām kompetentajām iestādēm.