(1)Uz dzīviem dzīvniekiem, tai skaitā kaķiem un suņiem, attiecas Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikums, tie ir daļa no Savienības kopējās lauksaimniecības politikas un to labturība būtu jāaizsargā. Savienībā pastāv šo dzīvnieku tirgus, arī ievērojama pārrobežu tirdzniecība. Daudzas dalībvalstis ir parakstījušas Eiropas Konvenciju par lolojumdzīvnieku aizsardzību. Ir daudz pierādījumu par suņu un kaķu iekšējā tirgus neoptimālu darbību Savienībā, kā arī par šo dzīvnieku nelikumīgu tirdzniecību un importēšanu Savienībā. Tāpēc, ņemot vērā atklājumus par dzīvniekiem, proti, dzīvnieku spēju izjust emocijas un sāpes, kā arī spēju socializēties, būtu jānosaka minimālās prasības attiecībā uz objektos audzētu un turētu suņu un kaķu labturību, kā arī stingrākas prasības attiecībā uz Savienības tirgū laistu suņu un kaķu izsekojamību.

(2)Suņus un kaķus, kuriem ir unikālas bioloģiskās un uzvedības vajadzības, Savienībā pārdod un tur kā lolojumdzīvniekus. Tā kā Savienības labturības noteikumu attiecībā uz suņu un kaķu audzēšanu, turēšanu un laišanu tirgū nav, bet valstu noteikumi, ja tādi pastāv, ir atšķirīgi, šie dzīvnieki atsevišķos gadījumos dzimst, tiek audzēti un pārdoti vai bez maksas adoptēti apstākļos, kas varētu izraisīt smagas sekas to labturībai. Konkurence starp suņu un kaķu komerciālajiem audzētājiem dažādās dalībvalstīs nenotiek vienlīdzīgos apstākļos, jo viens no galvenajiem šo operatoru konkurētspējas elementiem ir dzīvnieku labturības nosacījumi, kas dalībvalstīs ievērojami atšķiras. Rezultātā konkurence ir izkropļota, jo īpaši attiecībā uz audzētājiem un turētājiem, kuri ievēro augstus standartus un nevar monetizēt savus ieguldījumus dzīvnieku labturībā, veicot pārrobežu tirdzniecību, jo saskaras ar operatoriem, kuri gūst labumu no standartiem neatbilstīgiem dzīvnieku labturības apstākļiem, ierobežojot konkurenci un pazeminot cenas un standartus.

(3)Turklāt patērētāji ir nepietiekami aizsargāti, jo, iegādājoties suni vai kaķi, bieži saskaras ar negatīvām sekām, ko radījuši sliktie labturības apstākļi, kādos dzīvnieki audzēti un turēti attiecīgajos objektos, piemēram, iegādātā vai iegūtā suņa vai kaķa veselības problēmām, uzvedības problēmām vai ģenētiskiem defektiem. Lai patērētāji spētu izdarīt apzinātu izvēli un lai veicinātu atbilstību Savienības noteikumiem, ir būtiski informēt sabiedrību un palielināt izpratni par atšķirību starp atbildīgu un neatbilstīgu vai nelikumīgu audzēšanas praksi.

(6)Nelikumīga suņu un kaķu tirdzniecība ir attīstījusies daļēji tāpēc, ka šie dzīvnieki nav izsekojami līdz izcelsmes metienam un ka patērētāji ļoti vēlas turēt dzīvniekus, turklāt radušos situāciju veicina iespēja dzīvniekus iegādāties tiešsaistē. Savukārt nelikumīga tirdzniecības prakse ir saistīta ar to suņu un kaķu ciešanām, kuru audzēšanā tiek izmantoti nekontrolēti paņēmieni. Bez uzticamiem līdzekļiem dzīvnieku izcelsmes izsekošanai nav iespējams nodrošināt, ka operatori ievēro tos pašus dzīvnieku labturības standartus, un nodrošināt vienādus konkurences apstākļus iekšējā tirgū saistībā ar suņu un kaķu laišanu tirgū. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt suņu un kaķu izsekojamību, izmantojot sistēmu, kurā suņus un kaķus identificē un reģistrē pirms to pirmās laišanas tirgū Savienībā, kā arī ikreiz, kad mainās dzīvnieka īpašnieks.

(7)Ir palielinājusies suņu un kaķu nelikumīga tirdzniecība no valstīm ārpus ES. Pašreizējie ES noteikumi par suņu un kaķu pārvietošanu uz ES, piemēram, Regulas (ES) Nr. 576/2013 un Dzīvnieku veselības tiesību akta noteikumi, neparedz pietiekamus instrumentus šādas nelikumīgas tirdzniecības novēršanai. Tas nozīmē, ka suņu un kaķu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanai vajadzīgi papildu noteikumi. Spēkā esošie dzīvnieku veselības noteikumi paredz, ka gan komerciālas, gan nekomerciālas pārvietošanas nolūkos Savienībā ievestajiem suņiem un kaķiem ir jābūt identificētiem ar mikroshēmu. Lai šos izsekojamības noteikumus pastiprinātu, Savienībā ievesto suņu un kaķu īpašniekiem vai par suņiem un kaķiem atbildīgajām personām galamērķī būtu jānodrošina to reģistrācija kādā no dalībvalstu datubāzēm. Tas nodrošinās lielāku kontroli attiecībā uz šo dzīvnieku pārvietošanu.

(8)Šā priekšlikuma izsekojamības noteikumi, uzlabojot dzīvnieku labturību un veselību un labāk kontrolējot dzīvnieku slimību (no kurām dažas ir zoonotiskas un dažas tiek nodotas savvaļas dzīvniekiem) iespējamo pārnēsāšanu, veicina arī sabiedrības veselības aizsardzību, tādējādi ievērojot pieeju “Viena veselība”.

(10)Regulā (ES) 2016/429 ir noteikta prasība identificēt suņus un kaķus ar mikroshēmu tikai tad, ja tos pārvieto starp dalībvalstīm un ieved Savienībā. Minētajā regulā paredzētā identificēšana nav pilnā mērā saskaņota, jo tajā nav iekļauti precīzi standarti attiecībā uz mikroshēmām. Turklāt minētajā regulā nav prasīts, lai dalībvalstis uzturētu suņu un kaķu datubāzes. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāprasa izveidot un uzturēt Savienības tirgū laisto suņu un kaķu datubāzes, lai nodrošinātu šo dzīvnieku izsekojamību. Jānodrošina arī šo datubāzu sadarbspēja. Tas atvieglos informācijas atrašanu par suņiem un kaķiem visā Savienībā, kā arī ļaus kompetentajām iestādēm veikt oficiālas kontroles, lai nodrošinātu atbilstību dzīvnieku labturības noteikumiem.

(11)Suņu un kaķu laišana tirgū neatkarīgi no tā, vai to veic peļņas nolūkā vai bez maksas, ietekmē iekšējo tirgu. Tāpēc, lai novērstu krāpšanu, būtu jānodrošina visu Savienības tirgū tirgoto dzīvnieku izsekojamība un būtu jāpiemēro detalizēti noteikumi attiecībā uz dzīvnieku turēšanu audzēšanas un pārdošanas objektos, dzīvnieku pagaidu mājvietās vai patversmēs. Armijas, policijas vai muitas dienesti, kas audzē vai tur suņus dienesta vajadzībām, neatrodas minētajā situācijā, jo šie dienesti audzēšanas un turēšanas darbības neveic ar mērķi laist tirgū.

(13)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/63/ES4 ir reglamentēta zinātniskiem mērķiem izmantojamu dzīvnieku, arī suņu un kaķu, turēšana, audzēšana un piegāde. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/6 ir reglamentēti veterināro zāļu klīniskie izmēģinājumi, kuros iesaistīti dzīvnieki, tostarp suņi un kaķi. Tāpēc zinātniskiem mērķiem izmantojamie vai izmantotie suņi un kaķi, kā arī tādos klīniskos izmēģinājumos izmantotie suņi un kaķi, kas nepieciešami veterināro zāļu tirdzniecības atļaujas saņemšanai, no šīs regulas piemērošanas jomas būtu jāizslēdz.

__________________

4 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/63/ES (2010. gada 22. septembris) par zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību (OV L 276, 20.10.2010., 33. lpp.).

(14)Uz lielu skaitu suņu un kaķu pirmo reizi attieksies detalizēti labturības noteikumi, kas nodrošinās, ka tiks uzlaboti to dzīves apstākļi. Tomēr, ņemot vērā to, ka dažos gadījumos ir grūti praktiski noteikt, vai suņus un kaķus tur kā lolojumdzīvniekus vai izmanto lauksaimniecībā, piemēram, ganīšanai, lauksaimniecības dzīvnieku sargāšanai, lauku saimniecības apsardzībai, vai nolūkā tos laist tirgū un piegādāt, ar šo regulu no pienākumiem būtu jāatbrīvo lolojumdzīvnieku īpašnieki, kas tur vairākus suņus un kaķus, bet kuru mazuļu metienu skaits nepārsniedz noteiktu robežvērtību. Pretējā gadījumā minētajiem lolojumdzīvnieku īpašniekiem būtu jāpiemēro šīs regulas attiecīgās prasības, kas nebūtu proporcionāli. Klaiņojoši kaķi, kas dzīvo savā vaļā un kontrolē grauzēju populācijas, ilgstoši ir bijuši daļa no līdzsvara saglabāšanas lauku apvidos, un lauku saimniecībās to loma ir funkcionāla un simbiotiska. Pienācīgi būtu jāņem vērā situācija lauku un attālos apgabalos, kuros piekļuve veterinārajiem pakalpojumiem un atbilstīgai infrastruktūrai var būt ierobežota, kā arī būtu jāizvairās no nesamērīga sloga radīšanas lauksaimniekiem un mazajiem audzētājiem.

(17)Turklāt Savienības tirgū dažādu veidu operatori, kas veic dažādu veidu darbības, laiž tirgū suņus un kaķus. Papildus komerciālajiem audzētājiem ir arī pārdošanas objekti, kuros pārdošanai tiek turēti suņi un kaķi, kas parasti dzimuši un audzēti citos objektos. Šo dzīvnieku aizsardzība var būt neoptimāla, un nav vienotu labturības standartu, kas šajos objektos būtu jāievēro. Tā kā pārdošanas objekti ir komerciāli operatori, kas laiž tirgū suņus un kaķus, šiem objektiem jāpiemēro šīs regulas prasības.

(19)Neraugoties uz atšķirībām darbībās, ko veic, no vienas puses, komerciālie audzētāji un pārdošanas objekti un, no otras puses, dzīvnieku patversmes, tie visi Savienības tirgū laiž suņus un kaķus, un pastāv zināma pārklāšanās, jo īpaši pieprasījuma līmenī. Meklējot suni vai kaķi, patērētāji izvēlas, vai iegādāties dzīvnieku no audzētāja (tieši, pārdošanas objektā vai no starpnieka) vai adoptēt to no patversmes. Suņu vai kaķu iegāde tieši no lolojumdzīvnieku īpašniekiem ir salīdzinoši reta. Svarīgs faktors suņa vai kaķa izvēlē ir iespējamās uzvedības vai citas problēmas, kas dzīvniekam var būt tāpēc, ka tas turēts sliktos labturības apstākļos, un kas var mazināt tā piemērotību tikt turētam kā lolojumdzīvniekam neatkarīgi no tā, vai dzīvnieks ir turēts komerciālā audzēšanas objektā, pārdošanas objektā vai patversmē. Turklāt, ņemot vērā to, ka tirdzniecību veic arī starpnieki un tā galvenokārt tiek veikta tiešsaistē, patērētāji pirms suņa vai kaķa iegādes var nebūt informēti par to, vai dzīvnieks nāk no patversmes, audzētāja vai pārdošanas objekta. Šādas informācijas sniegšana varētu palīdzēt pircējiem izdarīt apzinātu un atbildīgu izvēli. Ir pierādījumi, ka patversmes Savienības tirgū laiž ievērojamu skaitu dzīvnieku, jo īpaši kaķu. Ir arī pierādījumi, ka dzīvnieki, jo īpaši suņi, no dažu dalībvalstu patversmēm tiek laisti tirgū, tos pārdodot potenciālajiem lolojumdzīvnieku īpašniekiem citās dalībvalstīs. Lai garantētu, ka tiek sasniegts šīs regulas mērķis nodrošināt suņu un kaķu iekšējā tirgus netraucētu darbību un nozares racionālu attīstību, vienlaikus augstā līmenī nodrošinot dzīvnieku labturību, dažas no šīs regulas prasībām ir jāpiemēro patversmēm, kurās tiek turēts noteikts minimālais skaits dzīvnieku, neatkarīgi no tā, vai šīs patversmes suņus vai kaķus laiž Savienības tirgū par maksu, bez maksas vai pēc pamatotu izmaksu atlīdzināšanas. Tomēr proporcionalitātes labad un ņemot vērā to, ka patversmju darbība atšķiras no citu operatoru darbībām un var pildīt sabiedrības interešu aizsardzības funkciju, patversmēm būtu jāpiemēro tikai dažas šīs regulas prasības, konkrēti, prasības attiecībā uz dzīvnieku aprūpētāju skaitu un kompetenci, izmitināšanu, barošanu un dzirdināšanu, ar uzvedību saistītajām vajadzībām un sāpīgiem paņēmieniem, kā arī konsultatīviem veterinārārsta apmeklējumiem.

(20)Turklāt, ņemot vērā ievērojamo skaitu dzīvnieku, ko patversmes laiž Savienības tirgū, un vajadzību nodrošināt šīs regulas mērķu sasniegšanu attiecībā uz izsekojamību un nelikumīgas tirdzniecības novēršanu, uz patversmēm būtu jāattiecina arī šīs regulas prasības par suņu un kaķu identificēšanu un reģistrēšanu neatkarīgi no tā, vai patversmju darbība uzskatāma par saimnieciska rakstura darbību vai ne. Par patversmēm atbildīgie operatori būtu jāmudina veikt atbilstīgus pasākumus, lai novērstu suņu vai kaķu vairošanos patversmēs.

(23)Lai nodrošinātu šīs regulas pienācīgu izpildi, ir svarīgi, lai kompetentās iestādes varētu identificēt objektus, uz kuriem attiecas to oficiālās kontroles. Tāpēc operatoriem, kas objektos tur suņus un kaķus, par savu darbību jāpaziņo kompetentajām iestādēm, kurām savukārt jāuztur un jāatjaunina attiecīgo objektu reģistrs. Lai mazinātu administratīvo slogu operatoriem, šajā nolūkā kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai izmantot informāciju vai datus, kas savākti suņu un kaķu objektu reģistrā saskaņā ar Regulu (ES) 2016/429.

(24)Suņu un kaķu stress un ciešanas apmācības laikā, kuru veic neizglītoti vai slikti izglītoti kopēji, var negatīvi ietekmēt suņu un kaķu uzvedību ar iespējamiem riskiem cilvēku veselībai un drošībai, kā arī videi. Tādēļ būtiska loma dzīvnieku labturības apstākļu uzlabošanā ir labi apmācītiem un prasmīgiem darbiniekiem, arī tādu suņu audzēšanā, turēšanā un aprūpē, kuri paredzēti militārajiem, policijas un muitas dienestiem. Kompetencei dzīvnieku labturības jomā ir nepieciešamas zināšanas par attiecīgās sugas uzvedības pamatmodeļiem un vajadzībām. Dzīvnieku aprūpētāju kompetencei dzīvnieku labturības jomā būtu atbilst viņu veiktajiem uzdevumiem un dzīvniekiem, kurus viņi aprūpē, lai suņiem un kaķiem neradītu sāpes, stresu un ciešanas. Dzīvnieku aprūpētājiem un attiecīgajām iestādēm, tostarp valdības aģentūrām būtu regulāri jāatjaunina sava kompetence, izmantojot apmācības programmas, kas veicina tādas apmācības metodes kā “operantā kondicionēšana”, kur par prioritāti izvirza pozitīvo nostiprināšanu, nevis metodes, kas balstās uz sodīšanu.

(25)Ņemot vērā to, ka dzīvnieku labturība ietver dzīvnieku veselību, veterinārārsti ir tie, kas vislabāk var sniegt konsultācijas operatoriem, lai uzlabotu dzīvnieku labturības stāvokli objektos. Veterinārārstiem būtu aktīvi jāpiedalās izpratnes veidošanā par šo dzīvnieku veselības un labturības savstarpējo saistību. Tāpēc pirmajā šīs regulas piemērošanas gadā vai pirmajā gadā pēc jauna objekta paziņošanas dzīvnieku labturības nodrošināšanas nolūkā veterinārārstam būtu jāapmeklē objektus, kuros suņi un kaķi tiek turēti daudzumā, kas pārsniedz noteiktu robežvērtību, un jāsniedz konsultācijas par dzīvnieku labturību, savukārt pēc minētā laikposma veterinārārstam attiecīgais objekts būtu jāapmeklē pēc vajadzības, pamatojoties uz kompetento iestāžu riska analīzi.

(26)Dažas suņu un kaķu audzēšanas stratēģijas var radīt labturības problēmas. Estētisku vai citu tirgvedības apsvērumu dēļ selekcijas procesā izvēloties noteiktas ģenētiskās iezīmes, var tikt radītas un nākamajām paaudzēm nodotas arī no dzīvnieku labturības viedokļa nevēlamas iezīmes. Tāpēc operatoriem būtu jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka viņu audzēšanas stratēģijas nerada šādas negatīvas sekas suņu un kaķu labturībai. Jo īpaši tirgvedības nolūkiem izmantotas audzēšanas stratēģijas var novest pie tā, ka atsevišķu šķirņu suņiem un kaķiem rodas “pretdabiskas uzbūves iezīmes”. Tā kā šādas pretdabiskas uzbūves iezīmes attiecīgajiem suņiem un kaķiem var radīt nopietnas veselības problēmas, audzētājiem šādi suņi un kaķi būtu jāizslēdz no audzēšanas programmām.

(27)Zinātniskie pierādījumi rāda, ka dzīvnieku veselību un labturību ļoti negatīvi ietekmē inbrīdings. Tāpēc suņu un kaķu inbrīdings starp vecākiem un pēcnācējiem, sibiem, pussibiem vai starp vecvecākiem un to trešās radniecības pakāpes pēcnācējiem būtu jāaizliedz, jo tas palielina iedzimtu traucējumu sastopamību un apdraud imūnsistēmas darbību, tādējādi negatīvi ietekmējot suņu un kaķu veselību un labturību. Tomēr, ja inbrīdings ir nepieciešams, lai saglabātu vietējās šķirnes, kurām ir ierobežots genofonds, būtu jāparedz inbrīdinga iespējas, ja to vietējo šķirņu saglabāšanas nolūkā ir atļāvusi kompetentā iestāde.

(30)Zinātniskie pierādījumi skaidri parāda, ka suņiem un kaķiem vajag pietiekami daudz vietas, lai tie paustu savu dabisko uzvedību un tiem būtu normāla sociālā saskarsme. To nav iespējams nodrošināt, dzīvniekus ilgstoši turot norobežojumā un konteineros. Tāpēc suņu un kaķu ilgstoša turēšana konteineros būtu jāaizliedz, izņemot gadījumus, ja tas vajadzīgs nolūkā pārvadāt un īslaicīgi izolēt atsevišķus suņus un kaķus laikā, kad notiek demonstrējumi, izstādes vai konkursi, un ja ir jāpārvadā kucēni vai kaķēni, kuriem vēl nav attīstījusies dabiska termoregulācijas spēja, vai ja kucēni vai kaķēni ir jāpārvadā kopā ar to mātēm, un šādos gadījumos līdz minimumam ir jāsamazina stress un ciešanas, ko rada ekstremālas temperatūras, kā arī ir jānodrošina, ka suņi un kaķi spēj nostāties un apgulties dabiskā pozā.

(33)Lai novērstu sarežģījumus grūsnības laikā un neapdraudētu kuču un kaķeņu labturību, tās būtu jāizmanto vaislai tikai tad, kad tās ir pietiekami nobriedušas. Lai kucēm un kaķenēm ļautu fiziski atgūties no grūsnības un zīdīšanas, tās būtu atkārtoti jāizmanto vaislai tikai pēc pietiekama laikposma. Tomēr, lai novērstu noteiktus patoloģiskus kuču un kaķeņu reproduktīvās veselības stāvokļus, piemēram, piometru, būtu jāatļauj ne vairāk kā trīs metieni 2 gadu laikposmā, pēc kuriem tiek nodrošināts pienācīgs atgūšanās periods, kam jābūt ne īsākam par 1 gadu kucēm un kaķenēm, kurām 2 gadu laikposmā bijuši 3 metieni, ieskaitot nedzīvi dzimušos. Kucēm un kaķenēm kļūstot vecākām, un kucēm un kaķenēm, kurām bijuši divi ķeizargriezieni, to vaisla būtu jāpārtrauc, jo nevar izslēgt, ka vēl viena grūsnība negatīvi ietekmēs to labturību. Visas mātītes, kuras tiek izmantotas vaislai, regulāri ir jāuzrauga veterinārārstam.

(36)Nopietna negatīva ietekme uz kaķu un suņu labturību ir procedūrām, kuru mērķis ir mainīt kaķu un suņu izskatu vai novērst konkrētas to uzvedības izpausmes, piemēram, ausu apgriešanai, astes un nagu amputēšanai un balss saišu izoperēšanai. Šīs procedūras rada sāpes un neļauj kaķiem un suņiem paust iedzimto uzvedību. Šā iemesla dēļ tās var atļaut tikai tad, ja tās veic veterinārārsts un tikai tad, ja tās nepieciešamas medicīnisku iemeslu dēļ. Tomēr atsevišķām šķirnēm, piemēram, medību suņiem, šādas procedūras varētu atļaut profilaktisku, diagnostikas un/vai ārstniecisku apsvērumu dēļ, taču tikai tad, ja tās veic veterinārārsts. Konkrētā kontekstā un atsevišķos Eiropas reģionos astes amputēšana var būt pamatota arī tāpēc, lai nepieļautu astes savainošanu, ja vien pirms šādas amputācijas veic pilnīgu un rūpīgu medicīnisko izvērtējumu.

(37)Objektu iepriekšēja pārbaude, ko veic oficiāli veterinārārsti vai — ja oficiālās pārbaudes uzdevums ir deleģēts, — citi speciālisti, un objektu apstiprināšana pēc pārbaudes ir efektīvs veids, kā nodrošināt objektu atbilstību šīs regulas prasībām. Tomēr, ņemot vērā valsts pilnvaroto veterinārārstu ierobežoto pieejamību dalībvalstīs, nav samērīgi pieprasīt iepriekšēju pārbaudi uz vietas un apstiprinājumu visiem objektiem, un līdz ar to oficiālajiem veterinārārstiem būtu jākoncentrējas uz objektiem, kas rada lielāku risku no dzīvnieku labturības viedokļa. Lai nodrošinātu suņu un kaķu pienācīgu audzēšanu, turēšanu un aprūpi pirms to laišanas tirgū, īpaši svarīgi ir apstākļi audzēšanas objektos, jo slikti dzīvnieku labturības apstākļi sevišķi ietekmē suņus un kaķus agrīnā vecumā. Tāpēc ir svarīgi, lai šos objektus apstiprinātu kompetentās iestādes un lai pirms to apstiprināšanas tajos tiktu veikta pārbaude. Svarīgi ir arī šo apstiprināto objektu sarakstu darīt publiski pieejamu, lai potenciālie pircēji varētu pārbaudīt audzēšanas objektu statusu, un līdz ar to tiktu stiprināta publiskā kontrole un uzlabota iedzīvotāju izpratne.

(38)Daži operatori, kas laiž tirgū suņus un kaķus, mudina potenciālos klientus par katru cenu iegādāties dzīvniekus, izmantojot emocionālus argumentus un neinformējot potenciālo īpašnieku par sekām, ko rada lolojumdzīvnieka turēšana. Citi operatori vai patversmes neatlaidīgi atgādina par lolojumdzīvnieku īpašnieka atbildību, un tas ierobežo to spēju dzīvniekus pārdot. Šī atšķirīgā operatoru attieksme parasti dod priekšrocības mazāk atbildīgiem operatoriem un rada konkurences izkropļojumus, neraugoties uz to, cik svarīgi dzīvnieku labturībai un sabiedriskajai kārtībai ir informēt klientus, kas pērk suni vai kaķi, par viņu atbildību. Tāpēc ir pamatoti pieprasīt, lai visi operatori, kas Savienības tirgū laiž suņus un kaķus turēšanai kā lolojumdzīvniekus, informētu nākamos īpašniekus par viņu atbildību. Turklāt, ja suņa vai kaķa laišana tirgū tiek veicināta ar tiešsaistes līdzekļiem, tiešsaistes reklāmā būtu jāiekļauj attiecīgs brīdinājums, lai sekmīgi nodotu paziņojumu par dzīvnieku atbildīgu turēšanu.

(39)Nelikumīgu tirdzniecību un krāpniecisku praksi saistībā ar suņu un kaķu pārdošanu vai nodošanu adopcijai veicina izsekojamības trūkums, jo attiecībā uz šiem dzīvniekiem nav identifikācijas un reģistrācijas prasību. Turklāt krāpnieciska prakse var izveidoties, ja suņu un kaķu identifikācijas un reģistrācijas sistēmas nav saskaņotas vai ja tās nevar viegli izmantot nesaderīgu tehnisko sistēmu dēļ. Tāpēc ir būtiski saskaņot identifikācijas un reģistrācijas līdzekļu standartus un nodrošināt, ka suņu un kaķu identifikācija un reģistrācija tiek veikta, pirms dzīvnieks pirmo reizi tiek laists Savienības tirgū. Fiziskām vai juridiskām personām, kas laiž tirgū suņus un kaķus, pirms dzīvnieka pirmās laišanas Savienības tirgū būtu jāsniedz pierādījumi par identifikāciju un reģistrāciju kādā no datubāzēm, ko šim nolūkam izveidojušas dalībvalstis. Pēc tam ikreiz, kad mainās īpašumtiesības vai atbildība par dzīvnieku, šāda maiņa attiecīgi būtu jāreģistrē kādā no datubāzēm. Proporcionalitātes labad šis pienākums nebūtu jāattiecina uz fiziskām personām, kuras suņus un kaķus piegādā neregulāri, izmantojot citus līdzekļus, kas nav tiešsaistes platformas.

(40)Fiziskām vai juridiskām personām, kas Savienības tirgū laiž suņus un kaķus, būtu jāsniedz ne tikai pierādījumi par identifikāciju, uzrādot dzīvniekam implantētās mikroshēmas kodu, bet arī pierādījumi par minētā dzīvnieka reģistrāciju oficiālā datubāzē. Tas ļauj nodot galveno informāciju par dzīvnieku jaunajam īpašniekam un nodrošina izsekojamību.

(41)Tā kā lielākā daļa pārdodamo vai dāvināmo suņu un kaķu pašlaik tiek piedāvāta, izmantojot tiešsaistes platformās izvietotas reklāmas, tiešsaistes platformu nodrošinātājiem, veicot starpniecības pakalpojumus attiecībā uz suņu un kaķu piegādi, būtu jārīkojas rūpīgi. Tāpēc, neskarot Regulu (ES) 2022/2065, tiešsaistes platformām būtu jāpielāgo savu reklāmu par suņiem un kaķiem noformēšanas kārtība tā, lai fiziskās vai juridiskās personas, kas Savienības tirgū laiž suņus un kaķus, sniegtu pierādījumus par pārdošanai vai dāvināšanai paredzēto suņu un kaķu identifikāciju un reģistrāciju. Turklāt Komisijai būtu jānodrošina, ka tiek izstrādāta bez maksas publiski pieejama sistēma, kas ļauj pārbaudīt suņa vai kaķa identifikācijas un reģistrācijas autentiskumu. Šā pasākuma mērķis ir labāk apkarot krāpniecību, uzlabojot Savienības tirgū laisto suņu un kaķu izsekojamību līdz to izcelsmei, nodrošinot, ka kompetentās iestādes var labāk veikt kontroli, un galu galā uzlabojot šo dzīvnieku labturību. Tam nebūtu jākļūst ne par tiešsaistes platformu pienākumu kopumā uzraudzīt tajās izvietotos sludinājumus, ne par vispārēju faktu noskaidrošanas pienākumu, kura mērķis ir novērtēt identifikācijas un reģistrācijas pareizību pirms piedāvājuma publicēšanas.

(43)Lai nodrošinātu suņu un kaķu izsekojamību, tiem ne tikai vajadzētu būt individuāli identificējamiem un marķētiem ar unikālu identifikatoru transpondera veidā, bet to identifikācija būtu arī jāreģistrē datubāzē. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāprasa, lai tās izveidotu un uzturētu Savienības tirgū laisto suņu un kaķu datubāzes nolūkā nodrošināt šo dzīvnieku izsekojamību. Jānodrošina arī šo datubāzu sadarbspēja. Līdz ar to būs vieglāk atrast informāciju par suņiem un kaķiem visā Savienībā, kā arī kompetentās iestādes varēs veikt oficiālas kontroles, lai nodrošinātu atbilstību dzīvnieku labturības noteikumiem. Lai veicinātu sadarbspēju starp valstu datubāzēm, Komisijai būtu jāizveido indeksēta datubāze.

(46)Importēšanas noteikumu izpilde būtu jānodrošina, iekļaujot sarakstā trešās valstis, kas apstiprinātas suņu un kaķu laišanai Savienības tirgū, un apstiprinājums jābalsta uz Komisijas novērtējumu par attiecīgo trešo valstu oficiālo kontroļu uzticamību, lai nodrošinātu šajā regulā noteikto dzīvnieku labturības noteikumu vai Savienības par līdzvērtīgiem atzītu noteikumu izpildi attiecīgo trešo valstu teritorijā esošajos objektos, kuri eksportē vai plāno eksportēt suņus un kaķus uz Savienības tirgu. Turklāt, lai nodrošinātu izsekojamību un kontroli Savienības robežkontroles punktos, būtu jāizveido to objektu saraksts, kuros audzē un tur suņus un kaķus minētajās trešās valstīs un kuriem ir ļauts šos dzīvniekus eksportēt uz Savienību. Komisijai, ievērojot uz risku balstītu pieeju, būtu jāveic revīzijas, lai pārbaudītu oficiālo kontroļu sistēmas uzticamību trešās valstīs, kas apstiprinātas saskaņā ar šo regulu, kā arī tajās valstīs, kuras lūdz apstiprinājumu saskaņā ar šo regulu. Visbeidzot, atbilstība attiecīgajiem šīs regulas noteikumiem vai noteikumiem, ko Savienība atzinusi par līdzvērtīgiem, būtu jāapliecina attiecīgā veselības sertifikātā, kas izmantots šādam eksportam. Šajā nolūkā Komisijai būtu jācenšas grozīt attiecīgo oficiālā sertifikāta paraugu, lai iekļautu attiecīgo dzīvnieku labturības apliecinājumu.

(47)Lai pārvaldītu pārnēsājamu dzīvnieku slimību ievešanas Savienībā risku, saskaņā ar Regulu (ES) 2016/429 ir izveidots to trešo valstu saraksts, no kurām Savienībā atļauts ievest suņus un kaķus. Tāpēc 46. apsvērumā minētais trešo valstu saraksts būtu jāattiecina tikai uz trešām valstīm, kuras apstiprinātas saskaņā ar Regulu (ES) 2016/429 un kuras sniedz pienācīgas garantijas attiecībā uz to kompetentās iestādes spēju kontrolēt un nodrošināt objektu, kuros audzē un tur suņus un kaķus eksportam uz Savienību, atbilstību šajā regulā noteiktajām dzīvnieku labturības prasībām.

(48)Lai ņemtu vērā tehnikas un zinātnes attīstību, īpaši Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) atzinumus, kā arī tās sociālo, ekonomisko un vidisko ietekmi, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu nolūkā papildināt šīs regulas 6.a pantu, lai noteiktu genotipu un fenotipu īpašības un pretdabiskas uzbūves iezīmes, kuras būtu jāizslēdz no reproducēšanas tā, lai audzēšanas stratēģiju rezultātā nerastos genotipi, kuriem ir kaitīga ietekme uz suņu un kaķu veselību vai labturību. Demonstrējumu, izstāžu un konkursu kontekstā, ņemot vērā gan EFSA zinātnisko atzinumu, gan nozares īpašos sociālos un ekonomiskos apstākļus, deleģētajos aktos būtu jāatspoguļo progresīva un līdzsvarota pieeja, lai nodrošinātu samērīgu un praktiski sasniedzamu īstenošanu.

svītrots

svītrots

(55)Savienības tiesību aktus ir svarīgi regulāri uzraudzīt un izvērtēt, lai tos varētu pielāgot nolūkā panākt gaidāmo ietekmi. Tāpēc šajā regulā būtu jāparedz pienākums Komisijai uzraudzīt suņu un kaķu labturību Savienībā un veikt izvērtējumu, kas jāiesniedz citās Savienības iestādēs. Izvērtējumā jo īpaši būtu jāanalizē jaunās izstrādātās tehnoloģijas un radušos zinātnes sasniegumus, tostarp suņu vai kaķu identifikācijas līdzekļus un iespēja izmantot alternatīvus līdzekļus, kas ir mazāk invazīvi nekā transpondera implantācija. Izvērtējumam būtu arī jāgarantē, ka Savienības izsekojamības sistēma ir droša un noturīga pret krāpšanu, kā arī jānodrošina identifikācijas izmaksu samērīgums fiziskām un juridiskām personām, uz kurām saskaņā ar šo regulu attiecas identifikācijas pienākums.

b)minimālās prasības attiecībā uz Savienībā audzētu vai turētu vai Savienības tirgū laistu suņu un kaķu izsekojamību.

1.Šo regulu piemēro suņu un kaķu audzēšanai, turēšanai, laišanai tirgū un ievešanai Savienībā.

2.Šo regulu nepiemēro zinātniskiem mērķiem paredzētu suņu vai kaķu audzēšanai, turēšanai, laišanai tirgū vai piegādei vai klīniskiem izmēģinājumiem, kas vajadzīgi veterināro zāļu tirdzniecības atļaujas saņemšanai.

4)“turēšana” ir jebkura darbība, kuras laikā suņi un kaķi tiek turēti, izmitināti, paturēti vai aprūpēti objektā vai atrodas operatora atbildībā;

5)“laišana tirgū” ir pārdošana, piedāvāšana pārdošanai, izplatīšana vai dzīvnieka īpašumtiesību vai atbildības par dzīvnieku nodošana jebkādā citā veidā vai nu par samaksu, vai bez maksas, izņemot suņu vai kaķu atdošanu laiku pa laikam, neregulāri un nelielā skaitā, ja to veic fiziskas personas un veidā, kas nav saistīts ar starpniecību tiešsaistes platformā, kā arī dzīvnieku reklamēšanu visos iepriekš minētajos nolūkos;

svītrots

7)“tiešsaistes platforma” ir Regulas (ES) 2022/2065 3. panta i) punktā definētā tiešsaistes platforma, kas ir starpnieks suņu vai kaķu laišanā tirgū;

svītrots

11)“objekti” ir audzēšanas objekti, pārdošanas objekti, dzīvnieku patversmes un pagaidu mājvietas;

12)“audzēšanas objekti” ir jebkuras telpas vai konstrukcijas, tai skaitā mājsaimniecības, kurās suņus vai kaķus tur vaislai un to pēcnācējus paredz laist tirgū;

13)“pārdošanas objekti” ir jebkuras telpas vai konstrukcijas, kurās suņus vai kaķus tur pārdošanai un kurās tie nav dzimuši;

14)“dzīvnieku patversmes” ir jebkuras telpas vai konstrukcijas, tostarp mājsaimniecības, kuras pārvalda fiziskas vai juridiskas personas un kurās tiek turēti negribēti, pamesti, iepriekš klaiņojuši, nomaldījušies vai konfiscēti suņi vai kaķi, kas paredzēti laišanai tirgū;

15)“operators” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas suņus un kaķus laiž tirgū, kas ir atbildīga par audzēšanas objektu, pārdošanas objektu vai patversmi un kas ir atbildīga par minētajos objektos turētiem suņiem un kaķiem, vai kuras atbildībā ir negribēti, pamesti, iepriekš klaiņojuši, nomaldījušies vai konfiscēti suņi un kaķi un kura tos izmitina pagaidu mājvietās;

svītrots

19)“kropļošana” ir iejaukšanās, arī ķirurģiska iejaukšanās, kuru veic ar terapeitiskiem vai diagnostiskiem mērķiem nesaistītu iemeslu dēļ, kas nav sterilizācija vai transpondera implantēšana, un kuras rezultātā tiek bojāta vai zaudēta jutīga ķermeņa daļa vai izmainīta suņa vai kaķa kaulu struktūra;

20)“ciešanas” ir nepatīkams, nevēlams fizisks vai psihisks stāvoklis, ko izraisījusi dzīvnieka pakļaušana kaitīgiem stimuliem vai nepārtraukts svarīgu pozitīvu stimulu trūkums;

21)“novietne” ir tādas ēkas vai tāda norobežota āra platība objektos, kur uz laiku vai pastāvīgi tur suņus un kaķus;

22)“suņu voljērs” ir fiziska konstrukcija, kurā ir viena vai vairākas vietas suņu izmitināšanai;

23)“kaķu voljērs” ir fiziska konstrukcija, kurā ir viena vai vairākas vietas kaķu izmitināšanai;

24)“dzīvnieku aprūpētājs” ir persona, tostarp brīvprātīgie, praktikanti un nepilna laika darbinieki, kas aprūpē objektā audzētos vai turētos suņus un kaķus;

26)“piesiešana” ir dzīvnieka piesiešana enkurpunktam vai priekšmetam, lai to noturētu vēlamajā vietā vai ierobežotu tā pārvietošanos;

27)“konteiners” ir jebkurš krātiņš, sprosts, kaste, tvertne vai pārvietojama konstrukcija, ko izmanto suņu vai kaķu norobežošanai;

svītrots

29)“atbildīgas īpašumtiesības” ir suņa vai kaķa īpašnieka vai suņa vai kaķa nākamā īpašnieka apņemšanās veikt dažādus pienākumus, kas vērsti uz suņa vai kaķa veselības, uzvedības, vides un fizisko vajadzību apmierināšanu, un mazināt riskus, ko suns vai kaķis var radīt kopienai, citiem dzīvniekiem vai videi.

Izņemot 5. pantā paredzētos noteikumus, šo nodaļu nepiemēro:

–audzēšanas objektam, kurā laišanai tirgū iegūst ne vairāk kā divus metienus kalendārajā gadā, piemēro tikai tos pienākumus, kas izklāstīti 5. pantā, 6. panta 1., 1.a un 1.b punktā, 6.a pantā, 7. un 8. pantā, 11. panta 2., 3. un 4. punktā, 12. panta 3., 4. un 7. punktā, 13. panta 2. punkta b), c) un d) apakšpunktā, 14. panta 2., 3., 4. un 5.a punktā, 15. pantā un 15.a panta 1. punktā.

svītrots

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

Operatori un dzīvnieku aprūpētāji attiecībā uz to objektā audzētajiem vai turētajiem suņiem vai kaķiem piemēro šādus labturības principus:

a)suņiem un kaķiem nodrošina ūdeni un barību tādā kvalitātē un daudzumā, kas nodrošina to labu un piemērotu barošanu un hidratāciju;

b)suņus un kaķus tur piemērotā un tīrā fiziskajā vidē, kas jo īpaši vietas, gaisa kvalitātes, temperatūras, gaismas, aizsardzības pret sliktiem klimatiskajiem apstākļiem un brīvas pārvietošanās ziņā ir droša un ērta, nepieļaujot pārpildītību.

c)suņus un kaķus tur drošībā un tīrībā un nodrošina, ka tiem ir laba veselība, novēršot slimības, funkcionālos traucējumus, ievainojumus un sāpes, jo īpaši saistībā ar pārvaldību, aprūpes metodēm, audzēšanas metodēm vai kropļošanu;

e)suņus un kaķus tur tā, lai optimizētu to psihisko stāvokli, novēršot vai samazinot to negatīvo pieredzi ilguma un intensitātes ziņā, kā arī maksimāli palielinot pozitīvas pieredzes gūšanas iespējas, novēršot anormālas atkārtotas un citas uzvedības rašanos, kura liecina par negatīvu dzīvnieku labturību, un ņemot vērā katra suņa vai kaķa vajadzības dažādajās jomās, kas minētas a) līdz d) punktā.

Vispārēji labturības pienākumi

1.Operatori un dzīvnieku aprūpētāji atbild par savos objektos un savā kontrolē esošo suņu vai kaķu labturību un par jebkādu risku to labturībai mazināšanu.

svītrots

svītrots

Paziņošana par objektiem un to reģistrācija

Operatori paziņo kompetentajām iestādēm par savu darbību, sniedzot vismaz šādu informāciju:

c)objekta veids: audzēšanas objekts, pārdošanas objekts, patversme vai pagaidmājas;

e)objekta kapacitāte, kas izteikta kā maksimālais suņu un kaķu skaits, ko var turēt objektā.

1.Personai, kura iegādājusies suni vai kaķi, operatori rakstveidā sniedz informāciju, kas personai vajadzīga, lai nodrošinātu suņa vai kaķa labturību, tai skaitā sniedz informāciju par atbildīgām īpašumtiesībām un par suņa vai kaķa īpašajām vajadzībām saistībā ar barošanu, aprūpi, veselību, mājvietu un uzvedības vajadzībām, kā arī informāciju par suņa vai kaķa veselību, tostarp vakcinācijas statusu.

2.Ja operatori un fiziskas vai juridiskas personas, izmantojot tiešsaistes platformas, reklamē suņu un kaķu laišanu tirgū, ar skaidri saskatāmiem un trekniem burtiem iekļauj vismaz šādu brīdinājumu:

2.Ja suņu un kaķu piegādes reklamēšanā izmanto tiešsaistes līdzekļus, sludinājumā ar skaidri saskatāmiem un trekniem burtiem iekļauj šādu brīdinājumu:

“Dzīvnieks nav rotaļlieta. Dzīvnieka pirkšanas vai adoptēšanas lēmums maina dzīvi. Jūsu kā dzīvnieka īpašnieka pienākums ir nodrošināt, lai vienmēr tiktu apmierinātas dzīvnieka veselības un labbūtības vajadzības. Rūpes par dzīvniekiem prasa finanšu līdzekļus. Ir aizliegts pamest dzīvnieku pēc tam, kad tas ir nonācis Jūsu aprūpē.”

1.Dzīvnieku aprūpētājiem, izņemot uzraudzītus brīvprātīgos un praktikantus, ir šādas kompetences attiecībā uz suņiem un kaķiem, kurus viņi aprūpē:

b)spēja atpazīt to izpausmes, arī jebkādas ciešanu pazīmes, un noteikt un veikt piemērotus pasākumus, kas šādos gadījumos jāveic, lai tās mazinātu;

c)spēja piemērot labu dzīvnieku pārvaldības praksi, lietot un uzturēt aprīkojumu, ko izmanto viņu aprūpē esošajām sugām, un līdz minimumam samazināt jebkādu risku dzīvnieku labturībai, novēršot ciešanas;

Konsultatīva rakstura apmeklējumi, kuru laikā pārbauda dzīvnieku labturības apstākļus

1.Operatori:

a)nodrošina, ka līdz ... [1 gads pēc šīs regulas piemērošanas sākuma datuma] vai pirmā gada laikā pēc jauna objekta paziņošanas datuma, to atbildībā esošos objektus vismaz reizi gadā nepaziņoti apmeklē oficiāls veterinārārsts, kuru nolīgusi kompetentā iestāde, lai apzinātu un novērtētu jebkādus riska faktorus dzīvnieku labturībai, lai operatoram vai fiziskajai vai juridiskajai personai, kas atbild par patversmi, sniegtu ieteikumus par pasākumiem, kuri veicami, lai novērstu dzīvnieku labturības, veselības un vides riskus, un — ja konstatējumi liecina par nopietniem riska faktoriem — ziņotu kompetentajai iestādei saskaņā ar Regulu (ES) 2017/625 un divu mēnešu laikā veiktu turpmākas pārbaudes apmeklējumu;

b)glabā a) apakšpunktā minētā veterinārārsta apmeklējuma laikā izdarīto konstatējumu reģistrācijas datus un ar tiem saistītos turpmākos pasākumus un ierakstus par tiem glabā vismaz 5 gadus pēc apmeklējuma dienas, un pēc pieprasījuma tos dara pieejamus kompetentajām iestādēm un veterināram, kurš veicis apmeklējumu.

2.Komisija līdz [24 mēneši no šīs regulas spēkā stāšanās dienas] tiek pilnvarota saskaņā ar 23. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem papildina šo pantu, lai noteiktu minimālos kritērijus, lai veterinārs identificētu un izvērtētu riska faktorus to apmeklējumu laikā, kurus veic dzīvnieku labturības apstākļu pārbaudes nolūkā, tostarp turpmāko pārbaužu laikā.

1.Operatori nodrošina, ka suņi vai kaķi tiek baroti saskaņā ar I pielikuma 1. punktā noteiktajām prasībām.

2.Operatori, nodrošina, ka suņi vai kaķi tiek pienācīgi baroti un dzirdināti, tos nodrošinot ar:

a)tīru un svaigu ūdeni ad libitum;

b)tādu barību pietiekamā daudzumā un kvalitātē, kas apmierina suņu un kaķu fizioloģiskās, ar uzturu un vielmaiņu saistītās, kā arī izsalkuma remdēšanas vajadzības un ir daļa no uztura, kurš pielāgots suņu vai kaķu vecumam, šķirnei, kategorijai, aktivitātes līmenim un veselības stāvoklim, ar vispārēju mērķi panākt un uzturēt labu veselības stāvokli;

3.Operatori un aprūpētāji nodrošina, ka barošanas un dzirdināšanas iekārtas tiek uzturētas tīras un ir izveidotas un uzstādītas tā, lai:

a)nodrošinātu, ka visi suņi un kaķi tām var vienādi piekļūt;

1.Izņemot fiziskas vai juridiskas personas, kas atbild par patversmēm, operatori rūpējas par to, lai suņiem un kaķiem tiktu nodrošinātas novietnes atbilstoši I pielikuma 2. punkta prasībām.

2.Operatori nodrošina, ka:

c)audzēšanas objektos un pārdošanas objektos, kuros suņus un kaķus tur iekštelpās, temperatūra, relatīvais gaisa mitrums un gāzes koncentrācija suņiem vai kaķiem nenodara kaitējumu, un ventilācija tajos ir pietiekama, lai izvairītos no to pārkaršanas;

d)suņiem un kaķiem ir pietiekami daudz vietas, lai tie varētu brīvi pārvietoties un atbilstīgi savām vajadzībām paust sugai specifisko uzvedību;

Operatori nedrīkst suņus vai kaķus turēt konteineros.

Atkāpjoties no minētā, konteinerus drīkst izmantot tikai atsevišķu suņu vai kaķu pārvadāšanai un īslaicīgai izolācijai un laikā, kad notiek demonstrējumi, izstādes vai konkursi, un ja ir kucēnu vai kaķēnu pārvadāšanai, kuriem ir mazināta termoregulācijas spēja, vai ja kucēni vai kaķēni tiek pārvadāti kopā ar to mātēm, ar nosacījumu, ka līdz minimumam samazina stresu un novērš ciešanas, kā arī nodrošina, ka suņi un kaķi spēj nostāties un apgulties dabiskā pozā.

4.Suņu turēšana tikai iekštelpās ir aizliegta. Iekštelpās turētajiem suņiem ik dienu ir piekļuve āra teritorijai, kurā tie var fiziski izkustēties, izpētīt teritoriju un socializēties. Turklāt, ja suņus tur suņu voljēros, operatori atsevišķus norobežojumus projektē un konstruē tā, lai suņiem būtu brīva piekļuve norobežotai platībai ārā un iekštelpām vai atsevišķai būdai.

7.Operatori nodrošina, ka suņi vai kaķi atrodas gaismā un uzturas tumsā pietiekamus un nepārtrauktus laikposmus, kas ļautu saglabāt dabisko diennakts ritmu.

svītrots

svītrots

2.Operatori un aprūpētāji nodrošina, ka:

a)suņus vai kaķus, par kuriem tie ir atbildīgi, vismaz reizi dienā pārbauda dzīvnieku aprūpētāji un biežāk pārbauda mazāk aizsargātus suņus un kaķus, piemēram, jaundzimušus, slimus vai ievainotus suņus un kaķus, kā arī grūsnas kuces un kaķenes;

b)suņus vai kaķus, kuriem ir slimības pazīmes, ievainojumi vai kuru labturība ir citādi apdraudēta, vajadzības gadījumā bez nepamatotas kavēšanās pārvieto uz atsevišķu vietu, kur tos attiecīgā gadījumā aprūpē veterinārārsts un kur tos tur, kamēr tie ir pilnīgi atveseļojušies;

c)ja b) apakšpunktā minētajos gadījumos atveseļošanās nav iespējama un suņi vai kaķi cieš lielas sāpes vai ciešanas, ko nav iespējams atvieglināt, un dzīvnieka dzīvības uzturēšana ir pretrunā dzīvnieku labturības noteikumiem, eitanāziju var veikt vienīgi veterinārs ar operatora iepriekšēju piekrišanu;

d)pienācīgi ņemot vērā epidemioloģisko situāciju, ir ieviesti pasākumi, lai novērstu un kontrolētu ārējos un iekšējos parazītus, un tiek veikta profilaktiska veterinārā aprūpe, piemēram, vakcinācija, lai novērstu izplatītas slimības, ar kurām suņi vai kaķi varētu slimot;

e)vides uzlabošanas materiāli nerada nekādu bioloģiskas vai ķīmiskas kontaminācijas risku.

Par audzēšanas iestādēm atbildīgie operatori un to aprūpētāji nodrošina, ka:

a)kuces vai kaķenes tiek izmantotas vaislai tikai pēc tam, kad ir sasniegušas minimālo vecumu saskaņā ar I pielikuma 3. punktu un ir beigusies to skeleta augšana, un tikai tad, ja tām nav diagnosticēta slimība, klīniskas slimības pazīmes vai nepastāv fiziski apstākļi, kas varētu negatīvi ietekmēt to grūsnību un labturību;

b)tiek ievērots kuču vai kaķeņu grūsnības maksimālais biežums saskaņā ar I pielikuma 3. punktu; ;

svītrots

e)suņus un kaķus, ko (arī šīs regulas noteikumu dēļ) vairs neizmanto vaislai, vai nu patur vai pārdod, atdod vai atrod tiem jaunas mājvietas, un tos nedrīkst nonāvēt vai pamest.

svītrots

svītrots

1.Operatori nodrošina, ka tiek veikti pasākumi, lai apmierinātu ar uzvedību saistītās kaķu vai suņu vajadzības saskaņā ar I pielikuma 4. punktu.

2.Ir aizliegta suņu un kaķu turēšana vietās, kas ierobežo to dabiskās kustības, izņemot 12. panta 3. punkta otrajā daļā minētajā gadījumā un lai veiktu šādas procedūras vai aprūpi:

a)fiziski izmeklējumi;

b)suņu un kaķu individuāla identifikācija un identifikācijas informācijas nolasīšana;

3.Piesiešana ir aizliegta, izņemot ārstēšanas laiku.

1.Kropļošana, tai skaitā ausu apgriešana, astes amputācija, nagu izgriešana vai cita daļēja vai pilnīga pirkstu amputācija un balss saišu rezekcija ir aizliegta, izņemot gadījumus, kad to veic medicīnisku indikāciju dēļ, kas var ietvert ar profilaksi, diagnostiku un/vai ārstēšanu saistītus iemeslus, turklāt tikai, lai saglabātu un uzlabotu suņu vai kaķu veselību vai novērstu ievainojumus. Šādā gadījumā procedūru veic tikai veterinārārsts, izmantojot anestēziju un atsāpināšanu pēc tās.

2.Operatori nodrošina, ka sterilizāciju veic tikai veterinārārsts, izmantojot anestēziju un atsāpināšanu pēc tās.

3.Aprūpējot dzīvniekus, ir aizliegti šādi paņēmieni, kas rada sāpes vai ciešanas:

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

e)suņu vai kaķu celšana aiz ekstremitātēm, galvas, astes, ausīm, ādas vai spalvas.

1.Saskaņā ar II pielikumu visus suņus un kaķus, kas tiek turēti objektos, un visus tirgū laistos suņus un kaķus individuāli identificē ar zemādas transponderu, kas satur mikroshēmu. Transponderu implantē veterinārārsts vai to dara veterinārārsta atbildībā. Ja veterinārārsts uzskata, ka mikroshēmas implantācija varētu būtiski kaitēt suņa vai kaķa veselībai, veterinārārsts var uz laiku atlikt mikroshēmas implantāciju, līdz rodas iespēja novērst dzīvnieka veselības problēmas. Ja sunim vai kaķim pēc mikroshēmas implantācijas rodas būtiskas blaknes, veterinārārsts veic visas nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu suņa vai kaķa veselību, tostarp izņem mikroshēmu.

2.Divu darbdienu laikā pēc tam, kad suņi un kaķi ir identificēti saskaņā ar 1. punktu, veterinārārsts tos reģistrē 19. pantā minētajā valsts datubāzē. Dalībvalsts var atļaut reģistrāciju personām, kas nav veterinārārsti, ja vien attiecīgās personas ir veikušas pasākumus, kas nodrošina datubāzē ievadītās informācijas precizitāti. Objektos turētos suņus un kaķus reģistrē objekta operatora, kurš atbildīgs par attiecīgo suni vai kaķi, vārdā. Attiecībā uz fiziskām personām, kas suni vai kaķi laiž tirgū, reģistrāciju veic minētās personas vārdā. Īpašumtiesību vai atbildības nodošanas gadījumā fiziskā vai juridiskā persona, kura suni vai kaķi laiž tirgū, nodrošina, ka jebkura īpašumtiesību vai atbildības maiņa divu nedēļu laikā no īpašumtiesību vai atbildības maiņas dienas tiek reģistrēta 19. pantā minētajā datubāzē saskaņā ar nosacījumiem, ko noteikusi par šo datubāzi atbildīgā dalībvalsts.

Pirms suņa vai kaķa laišanas tirgū operatori vai fiziskas vai juridiskas personas, kas suni vai kaķi laiž tirgū, dzīvnieka ieguvējam nodrošina:

a)pierādījumu par suņa vai kaķa identifikāciju un reģistrāciju saskaņā ar 1. un 2. punktu un tīmekļa saiti uz 6. punktā minēto sistēmu;

Dzīvnieku ieguvējiem jāspēj pārbaudīt tirgū laisto suņu vai kaķu identifikācijas un reģistrācijas autentiskumu, izmantojot 7. punktā minēto sistēmu.

Tiešsaistes platformu nodrošinātāji gādā par to, lai viņu tiešsaistes saskarne būtu izstrādāta un organizēta tā, ka operatori vai citas fiziskas vai juridiskas personas, kuras laiž tirgū suņus vai kaķus, var viegli izpildīt 3. punktā un 8. panta 2. punktā tiem paredzētos pienākumus saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2065 31. pantu, un redzamā veidā informē suņa vai kaķa ieguvējus par iespēju verificēt suņa vai kaķa identifikāciju un reģistrāciju, izmantojot tīmekļa saiti uz 6. punktā minēto sistēmu.

Fiziskā vai juridiskā personas, kas laiž tirgū suņus vai kaķus, ir vienīgā persona, kura atbild par tās informācijas precizitāti, kas sniegta, izmantojot tiešsaistes platformas saskarni. Neko šajā punktā neinterpretē kā tiešsaistes platformas nodrošinātājam uzliktu vispārējas pārraudzības pienākumu Regulas (ES) 2022/2065 8. panta nozīmē.

svītrots

6.Komisija nodrošina, ka tiešsaistes sistēma, kas, izmantojot 19. pantā minēto datubāzi, veic tirgū laisto suņu vai kaķu identifikācijas un reģistrācijas autentiskuma automatizētas pārbaudes, ir publiski un bez maksas pieejama. Komisija šīs sistēmas izstrādi, uzturēšanu un darbības nodrošināšanu var uzticēt neatkarīgai personai pēc publiskas atlases procesa saskaņā ar attiecīgajiem Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 VII sadaļas noteikumiem. Sistēma atbilst šādiem kritērijiem:

Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka:

1.Kompetentās iestādes izveido un uztur datubāzes par suņiem un kaķiem, kas identificēti un reģistrēti saskaņā ar 17. pantu un 21. panta 4. punktu.

2.Dalībvalstis nodrošina, ka to 1. punktā minētās datubāzes atbilst prasībām, kas noteiktas 3. punkta b) apakšpunktā minētajā īstenošanas aktā, lai nodrošinātu to sadarbspēju tā, lai suņa vai kaķa identifikāciju varētu autentificēt un izsekot visā Savienībā.

b)sadarbspēju starp dalībvalstu datubāzēm un indeksēto datubāzi;

1.Suņus un kaķus drīkst ievest Savienībā, lai tos laistu Savienības tirgū, tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)tie ir audzēti un turēti saskaņā ar kādu no šādiem nosacījumiem:

ii)apstākļos, ko saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 129. pantu Savienība atzinusi par līdzvērtīgiem šīs regulas II nodaļā izklāstītajiem apstākļiem, vai

iii)attiecīgā gadījumā — ievērojot prasības, kas ietvertas konkrētā nolīgumā starp Savienību un eksportētājvalsti.

b) to izcelsme ir trešā valstī vai teritorijā un objektā, kas iekļauts sarakstā saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 126. un 127. pantu.

2.Regulas (ES) 2017/625 126. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajā oficiālajā sertifikātā, ko pievieno suņiem un kaķiem, kurus Savienībā ieved no trešām valstīm un teritorijām, lai tos laistu Savienības tirgū, ietver apliecinājumu par atbilstību šā panta 1. punktam.

3.Neskarot Regulas (ES) Nr. 576/2013 10. panta 1. punkta a) apakšpunktu un Regulas (ES) 2020/69211 74. panta 1. punktu, suņus un kaķus, ko ieved Savienībā, lai tos laistu Savienības tirgū, pirms to ievešanas veterinārārsts atbilstīgi II pielikumam identificē ar mikroshēmu. Importētājs divu darbdienu laikā pēc ievešanas Savienībā nodrošina, ka veterinārārsts suņus un kaķus reģistrē 19. pantā minētajā valsts datubāzē. Dalībvalsts var atļaut reģistrāciju personām, kas nav veterinārārsti, ja vien attiecīgās personas ir veikušas pasākumus, kas nodrošina datubāzē ievadītās informācijas precizitāti.

__________________

11 Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/692 (2020. gada 30. janvāris), ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu ievešanu Savienībā, to pārvietošanu un rīkošanos ar tiem pēc ievešanas papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (OV L 174, 3.6.2020., 379. lpp.).

Ja suņi vai kaķi, ko ieved Savienībā, vēl nav reģistrēti kādas dalībvalsts datubāzē, kā minēts 19. panta 1. punktā, tos ierašanās dalībvalsts datubāzē reģistrē veterinārārsts pie Savienības robežas. Reģistrāciju veic īpašnieka vai par dzīvnieku atbildīgās personas vārdā un norāda izcelsmes objektu, kas iekļauts sarakstā saskaņā ar 2. punktu. Dalībvalstis var uzticēt reģistrāciju personām, kas nav veterinārārsti, ja vien attiecīgās personas ir ieviesušas pasākumus, ar ko nodrošina datubāzē ievadītās informācijas precizitāti.

svītrots

Komisija tiek pilnvarota pieņemt tādus deleģētos aktus saskaņā ar 23. pantu, ar ko groza šīs regulas pielikumus, lai ņemtu vērā zinātnes un tehnikas attīstību, tai skaitā attiecīgā gadījumā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes zinātniskos atzinumus, un sociālo, ekonomisko un vidisko ietekmi, attiecībā uz:

a)dzirdināšanas un barošanas prasībām un atšķiršanas procesu;

c)apgaismojuma prasībām,

h)minimālo un maksimālo vecumu vaislas kucēm un kaķenēm;

j)prasībām attiecībā uz transponderiem, ko izmanto suņu un kaķu individuālai identificēšanai;

2.Pilnvaras pieņemt 6. panta 2.b punktā, 6.a panta 3. punktā un 22. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs regulas spēkā stāšanās diena].

3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 6. panta 2.b punktā, 6.a panta 3. punktā un 22. pantā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

6.Saskaņā ar 6. panta 2.b punktu, 6.a panta 3. punktu un 22. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

1.Šī regula neliedz dalībvalstīm saglabāt vai pieņemt stingrākus valsts noteikumus, kuru mērķis ir suņu un kaķu labturības plašāka aizsardzība un to izsekojamība, ja vien minētie noteikumi nav pretrunā šai regulai un netraucē iekšējā tirgus pienācīgu darbību. Dalībvalstis informē Komisiju par šādiem valsts noteikumiem. Komisija tos dara zināmus pārējām dalībvalstīm.

svītrots

svītrots

4.Dalībvalstis, kurām ir stingrāki valsts noteikumi, kas minēti 1. punktā, neaizliedz un nekavē kādā citā dalībvalstī turētu suņu un kaķu laišanu tirgū savā teritorijā, pamatojoties uz to, ka attiecīgie suņi un kaķi nav turēti saskaņā ar stingrākajiem attiecīgās valsts noteikumiem par dzīvnieku labturību.

1.Pamatojoties uz ziņojumiem, kas saņemti saskaņā ar 20. pantu, un attiecīgo papildu informāciju, Komisija līdz [septiņi gadi no šīs regulas spēkā stāšanās dienas] un pēc tam reizi piecos gados publicē uzraudzības ziņojumu par Savienības tirgū laisto suņu un kaķu labturību. Uzraudzības ziņojumā novērtē šīs regulas iedarbīgumu, lietderību, atbilstību, saskaņotību, sociālekonomisko ietekmi un ES pievienoto vērtību tās mērķu sasniegšanā. Komisija jo īpaši novērtē:

2.Līdz [12 gadi no šīs regulas spēkā stāšanās dienas] Komisija izvērtē šo regulu, tai skaitā novērtē iespējamo maksimālo vaislas vecumu suņiem un kaķiem, un iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ziņojumu par galvenajiem konstatējumiem.

Dalībvalstis paredz noteikumus par sodiem, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem un par pārkāpumiem, kas saistīti ar lolojumdzīvnieku pamešanu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to piemērošanu. Paredzētie sodi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši.

To piemēro no [divi gadi no šīs regulas spēkā stāšanās dienas], izņemot:

1.Barošana un dzirdināšana

1.1.Suņus un kaķus baro vismaz divas reizes dienā. Kucēnus un kaķēnus baro biežāk.

svītrots

svītrots

svītrots

1.2.Katru kucēnu vai kaķēnu vismaz pirmās divas dzīves dienas baro ar mātes jaunpienu un pēc tam ar mātes pienu vai ar tādas kuces vai kaķenes pienu, kurai ir laktācijas periods. Ja tas nav iespējams, jo kuce vai kaķene ir slima vai citu iemeslu dēļ nespēj barot savu mazuli, vai ja ar to nepietiek, kucēnu vai kaķēnu baro ar piena aizstājējbarību, kas paredzēta kucēniem un kaķēniem, un barošanas biežums ir tāds, kādu to norādījis piena aizstājējbarības ražotājs vai veterinārārsts.

svītrots

1.4.Visus neatšķirtos kucēnus un kaķēnus baro ar pietiekami daudz piena, piena aizstājējbarības vai to kombinācijas, lai pastāvīgi pieaugtu kucēnu un kaķēnu ķermeņa svars.

svītrots

svītrots

2.2.1.Suņiem un kaķiem vismaz 7 stundas dienā nodrošina apgaismojumu.

2.2.2.Mākslīgais apgaismojums ir plaša spektra vai pilna spektra, un apgaismojuma frekvence ir vismaz 80 Hz.

svītrots

2.2.4.Suņiem un kaķiem vismaz 8 stundas dienā ir iespēja netikt pakļautiem mākslīgajam apgaismojumam.

2.3.3.Ja norobežojumos atrodas vairāk nekā viens suns vai kaķis, operatoriem, veicot īpašus pasākumus (piemēram, uzstādot atdalošos paneļus), jānodrošina, ka šie dzīvnieki neapdraud viens otru agresīvas uzvedības dēļ.

3.2.Kuces izmanto vaislai tikai no to otrās meklēšanās reizes.

3.3.Kucei vai kaķenei nedrīkst būt vairāk par trim metieniem divu gadu laikā.

3.4.Kucēm un kaķenēm, kurām divu gadu laikā bijuši trīs metieni, ieskaitot nedzīvi dzimušus kucēnus, nodrošina vismaz vienu gadu ilgu atgūšanās periodu.

c)vietas, kurās tiek turēti kaķi un suņi, ir aprīkotas ar vidi uzlabojošām konstrukcijām un priekšmetiem, kas pieejami visiem dzīvniekiem, nodrošinot stimulējošu vidi, un — ja iespējams — ar konstrukcijām, kas nodrošina dzīvniekiem iespējas kāpelēt un paslēpties un mazina dzīvnieku neapmierinātību;

Transponderi, ko izmanto suņu un kaķu individuālai identificēšanai, kā noteikts 17. un 21. pantā, atbilst šādām prasībām:

1.To suņu un kaķu skaits, kuri attiecīgajā gadā reģistrēti, kā minēts 17. pantā un 21. panta 4. punktā.

2.Attiecīgajā gadā apstiprināto audzēšanas objektu skaits, kā minēts 7.a pantā.