1.atzinīgi vērtē tīras rūpniecības kursu kā ilgi gaidīto pirmo soli virzībā uz Eiropas rūpniecības konkurētspējas un inovācijas, stratēģiskās autonomijas, dekarbonizācijas, labklājības un tīras izaugsmes stiprināšanu; mudina Komisiju ātri pārorientēties no stratēģijas uz rīcību un īstenošanu; atzīst, ka ierosinātās darbības ir jāpaplašina ar turpmākiem pasākumiem; uzsver, ka stabilai un mērķtiecīgai rūpniecības politikai ir izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu spēcīgu un ilgtspējīgu rūpniecisko bāzi Eiropā un radītu un saglabātu kvalitatīvas darbvietas, vienlaikus dekarbonizējot mūsu ekonomiku, samazinot piesārņojumu un stiprinot Eiropas noturību;

2.atzinīgi vērtē Rūpniecības dekarbonizācijas bankas izveidi, kuras uzdevums būs mobilizēt finansējumu 100 miljardu EUR apmērā, kā arī paziņoto izmēģinājuma projektu ar viena miljarda EUR izsoli galveno rūpniecisko procesu dekarbonizācijai dažādās nozarēs nolūkā atbalstīt rūpniecības dekarbonizāciju un elektrifikāciju; uzsver, ka ir svarīgi palielināt investīcijas un piekļuvi kapitālam tīro tehnoloģiju ražošanā, cita starpā izmantojot Inovāciju fondu papildu finansējumam; aicina dalībvalstis plašāk piedalīties shēmās “izsoles kā pakalpojums”; aicina pieņemt investēšanas kritērijus, balstoties uz oglekļa ietekmi, mērogojamību un piegādes drošību; atbalsta oglekļa cenas starpības līgumu izmantošanu nolūkā mazināt atšķirību starp oglekļa cenu un rūpnieciskās oglekļa pārvaldības projektu izmaksām grūti dekarbonizējamās nozarēs; apsver tiem veltītas budžeta pozīcijas izveidi, kas būtu paredzēta rūpniecības dekarbonizācijas tehnoloģiju ieviešanai Konkurētspējas fonda pārvaldības satvarā;

3.atbalsta Lētākas enerģijas rīcības plānu un uzsvaru, kas tajā likts uz elektroenerģijas tirgus modeļa īstenošanu, stiprinot tādus instrumentus kā elektroenerģijas pirkuma līgumi un divvirzienu cenu starpības līgumi, lai samazinātu fosilā kurināmā cenu ietekmi uz elektroenerģijas cenām; atzinīgi vērtē izmēģinājuma programmu korporatīvajiem elektroenergijas pirkuma līgumiem, ko īsteno ar Eiropas Investīciju bankas starpniecību, un uzsver, ka šie līgumi jāizmanto kapacitātes paplašināšanai un patiesas dekarbonizācijas panākšanai; aicina Komisiju ieviest riska mazināšanas instrumentus, lai novērstu galvenos šķēršļus, ar kuriem energoietilpīgās nozares saskaras elektroenerģijas pirkuma līgumu parakstīšanā, jo īpaši atjaunīgās elektroenerģijas pirkuma līgumu gadījumā, kā arī divvirzienu cenu starpības līgumus riska samazināšanai enerģijas lietotāju pieprasījuma pusē, un izpētīt, kā varētu stimulēt hibrīda elektroenerģijas pirkuma līgumu un atbilstošu elastīguma produkta izstrādi;

4.uzsver, ka ir jāveicina enerģētikas infrastruktūra, jo īpaši pārrobežu infrastruktūra, arī starpsavienojumi, un jāpabeidz enerģētikas savienības izveide; aicina gūt vērienīgus rezultātus gaidāmajā dialogā par elektroenerģijas tirgus dziļāku integrāciju, jo pašreizējā sadrumstalotība attiecībā uz regulatīvo uzraudzību un investīciju plānošanu visās dalībvalstīs kavē integrāciju un elektrifikāciju; aicina dalībvalstis, pārvades sistēmu operatorus un Komisiju veicināt elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecību, lai izmantotu tirgus integrācijas sniegtās priekšrocības un uzlabotu piegādes uzticamību visām savstarpēji savienotajām pusēm; mudina dalībvalstis censties sasniegt pašreizējo starpsavienojumu mērķrādītāju 15 % apmērā, kā noteikts Regulā (ES) 2018/1999 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2018/1999/oj).;

5.uzsver, ka ir jāpabeidz darbs pie Enerģijas nodokļu direktīvas Padomes Direktīva 2003/96/EK (2003. gada 27. oktobris), kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (OV L 283, 31.10.2003., 51. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2003/96/oj). pārskatīšanas, kuras mērķis ir saskaņot nodokļu uzlikšanu energoproduktiem ar ES enerģētikas un klimata politikas mērķiem, un jāsaskaņo tīkla maksu tarifu metodiku izstrāde (ar noteikumu, ka šādus pasākumus neveic uz galapatērētāju rēķina); aicina dalībvalstis steidzami nodrošināt īstermiņa atvieglojumus rūpniecībai un mājsaimniecībām, piemēram, samazinot elektroenerģijas nodokļus un nodevas un atturoties no nepamatotām papildu prasībām (pārmērīga reglamentēšana, transponējot ES tiesību aktus), ja tas kropļo vienlīdzīgus konkurences apstākļus;

6.mudina Komisiju un dalībvalstis uzlabot koordināciju kopējām Eiropas rūpniecības prioritātēm veltīto valsts atbalsta izdevumu jomā un aicina dalībvalstis to izmantot, lai atbalstītu rūpniecību, tai cenšoties īstenot pāreju uz tīru enerģiju, un vienlaikus ņemt vērā atšķirīgās fiskālās spējas; uzsver, ka ir vajadzīgi vienlīdzīgi konkurences apstākļi; uzsver, ka ir jāuzlabo rūpniecības politikas koordinācija Savienībā — gan starp dalībvalstīm, gan starp dalībvalstīm un Komisiju; atbalsta konkurētspējas koordinācijas instrumenta ieviešanu nolūkā virzīt un saskaņot valstu centienus; uzskata, ka publiskajam atbalstam būtu jāveicina darbvietu un rūpnieciskās darbības saglabāšana Eiropā un ka šāda atbalsta saņēmējiem būtu jāapņemas nodrošināt pienācīgus nodarbinātības un darba apstākļus un iesaistīties sociālajā dialogā;

7.atbalsta vienkāršošanu un digitalizāciju, lai paātrinātu atļauju piešķiršanas procedūras, vienlaikus ievērojot vides aizsardzības pasākumus un aizsargājot cilvēka veselību; aicina Komisiju turpināt strādāt pie tā, lai Rūpniecības dekarbonizācijas paātrināšanas akta satvarā novērstu nepilnības atļauju piešķiršanā attiecībā uz rūpniecisko piekļuvi enerģijai un rūpniecības dekarbonizāciju, arī pieņemot pasākumus tiesas un administratīvo procedūru paātrināšanai, kā arī izvērtēt kritērijus mērķtiecīgiem atbrīvojumiem attiecībā uz būvniecības emisijām un nosēdumiem saistībā ar tīriem un neto nulles emisiju projektiem, uzglabāšanas un tīkla projektiem; mudina dalībvalstis uzlabot savas administratīvās spējas, lai nodrošinātu atļauju savlaicīgu apstrādi un pilnībā īstenotu Atjaunojamo energoresursu direktīvu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/2413 (2023. gada 18. oktobris), ar ko attiecībā uz atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu groza Direktīvu (ES) 2018/2001, Regulu (ES) 2018/1999 un Direktīvu 98/70/EK un atceļ Padomes Direktīvu (ES) 2015/652 (OV L, 2023/2413, 31.10.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2023/2413/oj)., citastarp sevišķi svarīgu sabiedrības interešu principu, un Neto nulles emisiju industrijas aktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1735 (2024. gada 13. jūnijs) par pasākumu satvara izveidi Eiropas neto nulles emisiju tehnoloģiju izgatavošanas ekosistēmas stiprināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2018/1724 (OV L, 2024/1735, 28.6.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1735/oj).;

8.aicina Komisiju ņemt vērā visas pieejamās tehnoloģijas (garantējot gan piegādes drošību, gan pieejamību cenas ziņā), kas palīdz izmaksu ziņā efektīvā veidā sasniegt ES 2050. gada klimatneitralitātes mērķi, cenšoties izveidot tīrāku, stabilu, drošu un neatkarīgāku energoresursu struktūru; atzīst, ka atjaunīgā enerģija un kodolenerģija — tām dalībvalstīm, kuras nolemj to izmantot,— ir būtiska tīras un drošas energoresursu struktūras nodrošināšanai; aicina Komisiju stiprināt sadarbību mazo modulāro reaktoru drošā izstrādē un ražošanā Eiropā un virzīt uz priekšu pētniecību kodolsintēzes jomā, kas ir nākotnes energotehnoloģija; atzinīgi vērtē paziņojumu par to, ka tiks izvērtēta iespēja racionalizēt licencēšanas praksi attiecībā uz jaunām kodolenerģijas tehnoloģijām;

9.uzsver elektrifikācijas nozīmi, taču norāda, ka ir būtiskā mērā jāpaplašina un jāmodernizē tīkli; prasa izstrādāt ES stratēģiju enerģētiskās elastības jomā ar uzsvaru uz pieprasījumreakciju un enerģijas uzkrāšanu; atzinīgi vērtē nodomu aktualizēt apsildes un dzesēšanas stratēģiju un Elektrifikācijas rīcības plānu; aicina Komisiju atzīt energoefektivitātes nozari par rūpniecības dekarbonizācijai un Eiropas konkurētspējai svarīgu stratēģisko nozari;

10.uzsver, ka atjaunīgajam un mazoglekļa ūdeņradim var būt liela nozīme rūpniecības dekarbonizācijā; aicina ātri pieņemt un piemērot vienkāršu, tehnoloģiski neitrālu un investīcijām labvēlīgu mazoglekļa ūdeņraža definīciju, kas iekļaujama gaidāmajā deleģētajā regulā, ar ko papildina Direktīvu (ES) 2024/1788 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1788 (2024. gada 13. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz atjaunīgās gāzes, un dabasgāzes un ūdeņraža iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu (ES) 2023/1791 un atceļ Direktīvu 2009/73/EK (OV L, 2024/1788, 15.7.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2024/1788/oj)., precizējot mazoglekļa degvielu radītā siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma novērtēšanas metodiku, un vienlaikus nodrošināt, ka šāda definīcija ir pamatota, zinātnē balstīta un stimulē ūdeņraža ražošanu un izmantošanu, lai nodrošinātu emisiju samazinājumu; atzinīgi vērtē paziņojumu par pētījumu attiecībā uz noteikumiem par nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgajām degvielām; mudina Komisiju ņemt vērā šā pētījuma rezultātus un ieinteresēto personu bažas un attiecīgā gadījumā ierosināt izmaiņas deleģētajā aktā par nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgajām degvielām Komisijas Deleģētā regula (ES) 2023/1184 (2023. gada 10. februāris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2001 papildina, izveidojot Savienības metodiku, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo šķidro un gāzveida transporta degvielu ražošanu (OV L 157, 20.6.2023., 11. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2023/1184/oj)., lai palielinātu atjaunīgā ūdeņraža ražošanu un samazinātu tā cenu patērētājiem;

11.vēlreiz norāda, ka ir jāizstrādā pasākumi nolūkā nodrošināt gāzes piegādi ar samazinātām izmaksām tajās nozarēs, kuras īstermiņā un vidējā termiņā nevar lielā mērā paļauties uz elektrifikāciju; aicina veidot diversificētas un uzticamas partnerības saskaņā ar Savienības drošību, interesēm un RePowerEU ceļvedi;

12.mudina Komisiju iesaistīties nozaru dialogos ar rūpniecības nozari, akadēmiskajām aprindām, sociālajiem partneriem un attiecīgajām ieinteresētajām personām no tīro tehnoloģiju un energoietilpīgām nozarēm un (pārrobežu) reģionālajām rūpniecības kopām, lai stiprinātu to konkurētspēju un atvieglinātu to pārejas procesus; uzsver, ka rūpnieciskās ekosistēmas ir savstarpēji cieši saistītas un efektīvas un viena objekta slēgšana ietekmē visu kopu; prasa ik gadu uzraudzīt un ziņot par mūsu rūpniecisko ekosistēmu konkurētspēju un noturību, kā arī par progresu, kas panākts pārejas procesos, lai vajadzības gadījumā instrumentus varētu ātri pielāgot, sniedzot individualizētu atbalstu;

13.uzsver, ka sekmīga pāreja uz tīru rūpniecību ir atkarīga no kvalificēta darbaspēka; aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt koordinētu rūpniecisko prasmju stratēģiju, kas būtu saskaņota ar Neto nulles emisiju industrijas aktu un prioritātēm tīro tehnoloģiju jomā; atbalsta neto nulles emisiju industrijas akadēmiju un profesionālās izcilības centru ātru ieviešanu un izvēršanu; mudina izmantot tādus ES instrumentus kā ESF+, Erasmus+ un Taisnīgas pārkārtošanās fonds, lai atbalstītu mērķtiecīgu pārkvalifikāciju un prasmju pilnveidi rūpnieciskajos reģionos, kuros notiek pārveide, citastarp lauku apvidos;

14.atzinīgi vērtē Eiropā ražotu tīru, apritīgu un mazoglekļa produktu pirmtirgus; uzsver, ka ir jāstimulē pieprasījums, šajā nolūkā izmantojot publisko un privāto iepirkumu un attiecīgā gadījumā ieviešot ilgtspējas un noturības kritērijus un standartus; atbalsta brīvprātīgu oglekļa intensitātes marķējumu izveidi industriālām precēm (piemēram, tēraudam un cementam), kuriem būtu jāatspoguļo ar oglekli saistītais sniegums un nebūtu jāpieļauj neobjektivitāte izmantoto procesu dēļ, un saskaņošanu ar spēkā esošajiem ES tiesību aktiem, tai skaitā Produktu ilgtspējas ekodizaina regulu Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1781 (2024. gada 13. jūnijs), ar ko izveido satvaru ekodizaina prasību noteikšanai ilgtspējīgiem produktiem, groza Direktīvu (ES) 2020/1828 un Regulu (ES) 2023/1542 un atceļ Direktīvu 2009/125/EK (OV L, 2024/1781, 28.6.2024, ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1781/oj). un Būvizstrādājumu regulu Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/3110 (2024. gada 27. novembris), kas nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības noteikumus un atceļ Regulu (ES) Nr. 305/2011 (OV L, 2024/3110, 18.12.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/3110/oj).; aicina Komisiju apsvērt citas prasības, kas garantētu pieprasījumu pēc tīriem ES ražotiem produktiem;

15.atzinīgi vērtē darbības, ko ierosināts veikt, lai veicinātu aprites ekonomiku un bioekonomiku, nodrošinot piekļuvi materiāliem un resursiem; mudina Aprites ekonomikas aktā iekļaut pasākumus, kuru mērķis ir palielināt stratēģisko otrreizējo materiālu izmantošanu un pieejamību cenas ziņā Eiropas Savienībā, ņemot vērā Kritiski svarīgo izejvielu akta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1252 (2024. gada 11. aprīlis), ar ko izveido satvaru tam, kā nodrošināt drošu un ilgtspējīgu apgādi ar kritiski svarīgām izejvielām, un groza Regulas (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1724 un (ES) 2019/1020 (OV L, 2024/1252, 3.5.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1252/oj). mērķus; uzsver, ka ir jādefinē minētie otrreizējie izejmateriāli, kuri ir stratēģiski svarīgi un kuru eksports būtu jāuzrauga, piemēram, tērauds un metāllūžņi, un jārisina jebkāda nelīdzsvarotība to piedāvājumā un pieprasījumā, arī izpētot eksporta ierobežojumus; uzstāj, ka ir efektīvi jāīsteno Atkritumu sūtījumu regula Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1157 (2024. gada 11. aprīlis) par atkritumu sūtījumiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1257/2013 un (ES) 2020/1056 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1013/2006 (OV L, 2024/1157, 30.4.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1157/oj).; prasa izveidot paredzamu tiesisko regulējumu, kas stimulētu aprites uzņēmējdarbības modeļus, jo īpaši tos, kas balstās uz atkritumu rašanās novēršanu, uz atkalizmantošanu un kvalitatīvu reciklēšanu;

16.uzsver, ka ir pilnā apmērā jāizmanto tirdzniecības aizsardzības mehānismi, lai aizsargātu Eiropas tirgu no negodīgas konkurences un trešo valstu rūpniecības jaudas pārpalikuma dempinga; aicina Komisiju sistemātiski, proaktīvi un samērīgi izmantot tirdzniecības aizsardzības instrumentus, tai skaitā antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanas; prasa stiprināt Ārvalstu subsīdiju regulas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2560 (2022. gada 14. decembris) par ārvalstu subsīdijām, kas izkropļo iekšējo tirgu (OV L 330, 23.12.2022., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2022/2560/oj). izpildes spēju un pauž nožēlu par to, ka šis instruments vēl nav sistemātiski aktivizēts galvenajās nozarēs; prasa Komisijai rūpniecības jaudas pārpalikumu un stratēģiskās atkarības uzskatīt par būtisku apdraudējumu konkurencei, kura saistībā ir nepieciešama koordinēta ES līmeņa reakcija un piemēroti instrumenti; aicina Komisiju nodrošināt, ka piekļuvi ES iekšējam tirgum vai Eiropas rūpniecības projektiem nepiešķir dalībniekiem, kas veicina strukturālus tirgus izkropļojumus vai negodīgu konkurenci;

17.atzinīgi vērtē pirmajā Omnibus paketē ierosināto oglekļa ievedkorekcijas mehānisma (OIM) vienkāršošanu, kas ir svarīgs solis, lai turpinātu uzlabot OIM efektivitāti oglekļa emisiju pārvirzes novēršanā; atkārtoti prasa rast praktiski īstenojamu eksporta risinājumu, lai novērstu oglekļa emisiju pārvirzes risku attiecībā uz OIM precēm, ko eksportē no ES uz trešām valstīm; aicina Komisiju rūpīgi analizēt riskus saistībā ar nepārbaudītiem trešo valstu sertifikātiem, kuri varētu kaitēt taisnīgumam un konkurētspējai; atzinīgi vērtē Komisijas nodomu līdz gada beigām nākt klajā ar pretapiešanas stratēģiju un apsvērt iespēju gaidāmās pārskatīšanas satvarā paplašināt OIM, to attiecinot arī uz citām nozarēm; uzsver efektīva OIM nozīmi saistībā ar bezmaksas kvotu pakāpenisku izbeigšanu ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā;

18.saistībā ar Rūpnieciskās oglekļa pārvaldības stratēģijas īstenošanu atzinīgi vērtē pastāvīgas oglekļa piesaistes ekonomiskā pamatojuma iekļaušanu gaidāmajos tiesību aktos vai to pārskatītajā redakcijā; atzīst, ka grūti dekarbonizējamās nozarēs var būt nepieciešama oglekļa pārvaldība, citastarp uztveršana, uzglabāšana, transportēšana un izmantošana; uzsver, ka ir jāierosina CO2 tirgus regulējuma pakete CO2 transportēšanai un infrastruktūrai;

19.mudina nodrošināt MVU pieejamu finansējumu; atzinīgi vērtē paātrinātu apstiprināšanu un līdzekļu izmaksāšanu tādu instrumentu satvarā kā Inovāciju fonds un Neto nulles emisiju industrijas akts un uzsver, ka iniciatīvai “Svarīgi projekti visas Eiropas interesēs” jābūt pieejamai MVU; mudina veikt turpmākus uzlabojumus un saskaņošanu, lai vienkāršotu pieteikšanos finansējumam, samazinātu ziņošanas pienākumus un paātrinātu mazo projektu īstenošanu;

20.uzsver konkrētām nozarēm paredzētu pieeju nozīmi tīras rūpniecības kursa efektīvai īstenošanai visās industriālajās ekosistēmās; atzinīgi vērtē Rūpniecības politikas rīcības plānu autobūves nozarei, Tēraudrūpniecības un metālrūpniecības rīcības plānu, paziņojumu par ķīmiskās rūpniecības tiesību aktu paketi, Ilgtspējīga transporta investīciju plānu un Bioekonomikas stratēģiju, kas ir pamatelementi saskanīgai rūpniecības pārkārtošanās norisei; prasa Ilgtspējīga transporta investīciju plānā iekļaut sīki izstrādātas dekarbonizācijas stratēģijas, kurās būtu ņemtas vērā dažādiem transporta veidiem raksturīgās tehnoloģiskās un investīciju vajadzības; prasa tīras rūpniecības kursā iekļaut arī citas nozares, piemēram, Eiropas kosmiskās aviācijas nozari un alternatīvo degvielu nozari; prasa pieņemt īpašu rīcības plānu tīro tehnoloģiju jomā;

21.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Komisijai, Padomei un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.