1.augstu novērtē EIB gatavību pielāgoties mainīgajām ES politikas prasībām, vienlaikus ievērojot savus ilgtermiņa mērķus; atzinīgi vērtē EIB grupas stratēģisko ceļvedi 2024.–‍2027. gadam, kas atspoguļo ES politiskās prioritātes; atgādina, ka stratēģiskajā ceļvedī ir izvirzītas šādas astoņas prioritārās jomas: EIB kā klimata bankas loma, digitalizācija un jaunu tehnoloģiju ieviešana, drošības un aizsardzības rūpniecība, mūsdienīga kohēzijas politika, lauksaimniecība un bioekonomika, Eiropas sociālā infrastruktūra, lielas ietekmes investīcijas ārpus ES un kapitāla tirgu savienība;

2.uzsver stingro prasību EIB uzņemties vēl lielāku lomu darbībās, kuru mērķis ir novērst Eiropas investīciju nepietiekamību, ko Mario Draghi aplēsis 800 miljardu EUR apmērā, no kuriem 450 miljardi EUR paredzēti tikai enerģētikas pārkārtošanai vien; aicina Komisiju un EIB pilnībā izmantot EIB potenciālu sniegt finansiālu atbalstu ES kopīgajām prioritātēm un pildīt savu izšķirošo lomu nepieciešamo investīciju veicināšanā taisnīgai un iekļaujošai ilgtspējīgai izaugsmei, vienlaikus maksimāli palielinot inovācijas ieguvumus galvenajās ES politikas jomās; prasa nākamajā daudzgadu finanšu shēmā (DFS) vēl vairāk palielināt EIB grupas ieguldījumu, jo īpaši izmantojot finanšu instrumentus un budžeta garantijas, kas pierādījušas savu augsto efektivitāti galveno ES politikas mērķu sasniegšanā; mudina dalībvalstis nodrošināt šim nolūkam pietiekamu finansējumu, piešķirot EIB pilnvaras un, iespējams, palielinot kapitālu, tādējādi ļaujot EIB mobilizēt investīcijas, kas patiešām atbilst Eiropas mēroga vajadzībām un stiprina ES kā globālas mēroga dalībnieces nozīmi; atgādina, ka jaunā Komisija ir sev izvirzījusi mērķi kļūt par investīciju Komisiju;

3.uzsver, ka EIB “AAA” kredītreitingam ir būtiska nozīme un tas ir svarīgs aktīvs, kas jāsaglabā; mudina visus attiecīgos dalībniekus, pielāgojot EIB aizdevumu politiku un pilnvaras, aizsargāt un garantēt šo kredītreitingu; uzsver, ka reitinga pamatā cita starpā ir stabila kapitāla pozīcija, izcila aktīvu kvalitāte un sniegums, dalībvalstu kā galveno garantētāju kredītspēja un tas, ka EIB ir pievērsusies ES politikas mērķu sasniegšanai; norāda, ka ar stabilu “AAA” kredītreitingu un stingru riska pārvaldības sistēmu EIB grupai ir finansiālais spēks, kas nepieciešams, lai pastāvīgi palielinātu tās ikgadējās investīcijas; uzsver to, ka EIB kredītreitings un finansiālais stāvoklis tai arī ļauj nodrošināt labvēlīgus finansēšanas nosacījumus sabiedriskas nozīmes projektu finansēšanai salīdzinājumā ar privātām komercbankām, nodrošinot noteiktību un izmaksu efektivitāti, kā arī tai ļauj absorbēt iespējamās peļņas svārstības, saglabāt ieguldītāju uzticību un noturēt zemas aizņēmumu izmaksas; uzsver, ka EIB būtu vairāk jāizmanto tās privileģētais statuss, lai uzņemtos lielākus riskus Eiropas sabiedrisko labumu un stratēģisko investīciju finansēšanā; pieņem zināšanai EIB Valdes lēmumu palielināt EIB sviras rādītāja robežu no 250 % līdz 290 %; uzsver, ka EIB būtu atbilstoši jāpielāgo intervences līmenis, lai nodrošinātu, ka tā neizstumj privātās investīcijas;

4.norāda, ka EIB investīciju apjoms attiecībā pret IKP Eiropas valstīs 2024. gadā ir no 0,1 % Zemākie rādītāji ir Īrijai, Latvijai un Ungārijai. līdz 1,4 %; aicina EIB grupu nodrošināt investīciju līdzsvarotāku ģeogrāfisko sadalījumu, lai pēc iespējas palielinātu investīciju ietekmi visos ES reģionos un veicinātu vienmērīgu un iekļaujošu izaugsmi visā ES, īpašu uzmanību pievēršot nepietiekami pārstāvētām un mazāk attīstītām teritorijām; aicina EIB rūpīgi sekot līdzi investīciju plāniem, kuru mērķis ir mazināt plaisu starp ES attīstītākajiem reģioniem un salām, iekšzemes reģioniem, tālākajiem reģioniem, ekonomiski atpalikušajiem reģioniem un visām ES daļām, kas dabas faktoru ietekmes rezultātā ir nelabvēlīgā situācijā;

5.uzsver, ka ir jāvienkāršo, jāoptimizē un jākonsolidē pašreizējie un turpmākie EIB procesi un pilnvaras, lai uzlabotu sinerģiju, efektivitāti un lietderību; ierosina izstrādāt un ieviest vienotu noteikumu kopumu ar vienotu finanšu noteikumu kopumu, kas darbotos kā vienots satvars vairākās ES programmās un vienkāršotu īstenošanu partneriem, tādējādi veicinot EIB darbību uzlabošanu;

6.uzsver, ka ir svarīgi samazināt administratīvo slogu un pārskatu izmaksas, kā arī vienkāršot procedūras EIB finansētajiem projektiem, jo īpaši MVU un mazāka mēroga inovāciju virzītām iniciatīvām; uzsver, ka sakārtotāks process varētu palielināt EIB ietekmi un reaģēšanas spēju; šajā sakarā atzinīgi vērtē vienas pieturas aģentūru izveidi, lai piedāvātu koordinētu finansiālo atbalstu un tehniskus norādījumus;

7.atzīst EIB apņemšanos veikt reformas, lai saīsinātu laiku līdz investīciju nonākšanai tirgū, ar mērķi līdz 2024. gada beigām to samazināt par 30 % un 2024.–2026. gada laikposmā to samazināt par 50 %; norāda, ka šo reformu īstenošana tiek paātrināta nolūkā samazināt birokrātiju, uzlabot sinerģiju EIB grupā, automatizēt un racionalizēt iekšējās procedūras un uzlabot izmaksu lietderību; aicina Komisiju un EIB izvērtēt, kā saīsināt laiku līdz EIB investīciju nonākšanai tirgū, kā arī vienkāršot finansēšanas pilnvaras, neapdraudot revīzijas standartus vai pārredzamību; aicina EIB pastiprināt savu darbību digitalizācijas centienus;

8.uzsver EIB grupas kā Eiropas mēroga un starptautiskas investīciju struktūras svarīgo lomu gan publiskā, gan privātā finansējuma ES prioritātēm mobilizēšanā un dalībvalstu atbalstā būtisku un stratēģisku investīciju finansēšanā un ES politikas mērķu sasniegšanā;

9.tomēr atgādina, ka EIB darbības pēc būtības ir ierobežotas un tām var būt tikai atbalstoša loma ievērojamā investīciju trūkuma novēršanā; atkārtoti norāda, ka integrētāka ekonomiskā un monetārā savienība un spēcīgāka ekonomikas arhitektūra un efektīva koordinācija atbalstītu EIB darbības; tādēļ prasa panākt ātru un būtisku progresu attiecībā uz kapitāla tirgu savienību, jo īpaši veicot konkrētus pasākumus saistībā ar nesen izveidoto Eiropas uzkrājumu un investīciju savienību, banku savienības izveides pabeigšanu, kā arī attiecīgā gadījumā izveidojot ES līmeņa investīciju instrumentus un rīkus, kas paredzēti, lai samazinātu izmaksas ES nodokļu maksātājiem un maksimāli palielinātu efektivitāti Eiropas sabiedrisko labumu nodrošināšanā;

10.apstiprina, ka integrētāki kapitāla tirgi un vienotais tirgus arī ir EIB darbību svarīgs pamats; atzinīgi vērtē EIB stratēģisko ceļvedi, kurā kapitāla tirgu savienība atrodas tās darba kārtības sākumā; uzskata, ka pienācīgi izveidota Eiropas uzkrājumu un investīciju savienība sniegs labumu gan patērētājiem, gan MVU, nodrošinot augstas ienesības investīcijas iespējas reālajā ekonomikā, un galu galā stiprinās riska kapitāla tirgu, kas tiek uzskatīts par riskantāku nekā citi investīciju veidi, atvieglojot piekļuvi daudzveidīgākiem finansējuma avotiem; uzsver, ka attiecīgajiem Eiropas publiskajiem dalībniekiem būtu jādod ieguldījums Eiropas uzkrājumu un investīciju savienībā un atzinīgi vērtē EIB vēlmi uzsākt izmēģinājuma projektus un citas konkrētas iniciatīvas šajā jomā;

11.aicina Komisiju un EIB grupu vairāk censties uzlabot rezultātus Konkurētspējas kompasa un Eiropas uzkrājumu un investīciju savienības darba kārtības izpildē, mobilizējot privāto kapitālu ienesīgām investīcijām, atbalstot inovāciju visā uzņēmumu dzīves ciklā, finansējot riska kapitālu un augstāka riska pašu kapitālu jaunuzņēmumos un augošos uzņēmumos; uzsver, ka augstāka riska instrumenti, piemēram, pašu kapitāls un riska aizņēmumi, ir jāizmanto saskaņā ar skaidrām riska sistēmām un izmērāmiem darbības rādītājiem; mudina EIB paplašināt finansējumu sievietēm piederošiem uzņēmumiem;

12.atzīst MVU kā Eiropas ekonomikas mugurkaula centrālo lomu ekonomikas izaugsmes veicināšanā, inovācijas veicināšanā, darbvietu radīšanā un teritoriālās kohēzijas veicināšanā; šajā sakarā atgādina, ka ES 24 miljoni MVU veido 99 % no visiem uzņēmumiem, nodrošina aptuveni divas trešdaļas no visām darbvietām un rada vairāk nekā 50 % no kopējās ES uzņēmumu radītās pievienotās vērtības; uzsver, ka atbalsts MVU ir viens no EIB grupas pamatmērķiem un ka labāka piekļuve kredītiem, pielāgotu finanšu instrumentu izveide un mērķtiecīgas investīcijas MVU var radīt plašu pozitīvu ietekmi, veicinot Savienības ekonomikas noturību, vietējo ražošanas ķēžu konkurētspēju un reģionālo ekonomiku digitālu un ilgtspējīgu pārkārtošanos;

13.mudina EIB saglabāt un stiprināt savu lomu to MVU un jaunuzņēmumu piekļuves finansējumam atvieglošanā, kuri bieži saskaras ar šķēršļiem, kad tie cenšas iegūt finansējumu no tradicionālajām finanšu iestādēm, nodrošinot mērķtiecīgu finansējumu, lai gādātu par pietiekamiem resursiem izaugsmei un uzplaukumam; norāda, ka MVU joprojām saskaras ar problēmām augsto procentu likmju un izejvielu un enerģijas izmaksu dēļ;

14.atzinīgi vērtē EIF lomu Eiropas jaunuzņēmumu un augošu uzņēmumu finansēšanā, tostarp ar tā darbību Eiropas riska kapitāla tirgū; uzsver, ka EIF instrumentiem arī turpmāk jābūt viegli pieejamiem mazākiem pretendentiem, un aicina EIF attiecīgi sakārtot savas pieteikšanās procedūras; prasa saskaņā ar Dragi ziņojuma ieteikumu palielināt EIF budžetu, kas paredzēts ES riska kapitāla ekosistēmai; prasa arī ieviest pirmā zaudējuma garantijas un konvertējamus instrumentus, kas paredzēti jaunuzņēmumiem un augošiem uzņēmumiem;

15.uzsver, ka EIB grupa ir nozīmīga dalībniece Eiropas riska kapitāla un privātā kapitāla ekosistēmas attīstībā, taču norāda, ka ir jāturpina darbs, lai atbalstītu Eiropas inovācijas un nodrošinātu jaunuzņēmumiem lielākas iespējas paplašināties un piekļūt finansējumam visā to dzīves ciklā; norāda — lai gan daļa privāto investīciju jau plūst caur riska kapitāla fondiem, tas ir nepietiekami un tās ir nevienmērīgi sadalītas pa dalībvalstīm; uzsver, ka kapitāla tirgu savienība varētu palīdzēt novērst šo nelīdzsvarotību un uzlabot piekļuvi finansējumam visās dalībvalstīs;

16.uzsver, ka finanšu riska mazināšanas instrumenti un budžeta garantijas, ko sniedz ES, ir izrādījušies spēcīgi rīki; uzskata, ka efektīvi jāturpina riska mazināšana, jo īpaši attiecībā uz investīcijām inovatīvās un stratēģiskās nozarēs; pauž bažas par to, ka saskaņā ar InvestEU programmas starpposma novērtējumu budžeta nepalielināšanas gadījumā daudziem finanšu produktiem paredzētais finansējums var tikt izsmelts jau līdz 2025. gada beigām; šajā sakarā atzinīgi vērtē Komisijas 2025. gada 26. februāra priekšlikumu sniegt papildu finansējumu arī InvestEU; prasa līdzsvarot finansējuma ģeogrāfisko sadalījumu saskaņā ar InvestEU, sevišķi attiecībā uz mazākām dalībvalstīm;

17.atgādina, ka ES budžeta garantiju pamatā ir nodokļu maksātāju līdzekļi un ka EIB atbalstīto projektu saistību neizpilde varētu tieši ietekmēt ES budžetu;

18.atzinīgi vērtē EIB Eiropas attīstību veicinošo banku un citu starptautisko finanšu iestāžu tīkla pastāvīgo paplašināšanu, lai palīdzētu vēl vairāk piesaistīt publiskās un privātās investīcijas un nodrošinātu plašu ģeogrāfisko un nozaru pārklājumu; atgādina, ka 75 % no InvestEU īsteno EIB; prasa Konkurētspējas fonda finanšu instrumenta komponenti izmantot valsts attīstību veicinošo banku un iestāžu (NPBI) lietpratību, it sevišķi to zināšanas par vietējiem un reģionālajiem dalībniekiem; šajā sakarā prasa turpināt izskatīt iespēju apvienot EIB un NPBI instrumentus, nodrošinot, ka šādi instrumenti neapdraud līdzekļus, kas jau atvēlēti NPBI;

19.aicina EIB palielināt koncesionālos aizdevumus vietējiem un valsts finanšu starpniekiem, tostarp kredītgarantiju konsorcijiem, mikrofinansēšanas iestādēm, ētiskajām bankām un kolektīvajām garantiju struktūrām, kuras cenšas atvieglot MVU piekļuvi kredītiem, īpaši pievēršoties lauku apvidiem, iekšzemes un salu teritorijām, tālākiem reģioniem un reģioniem, kuros notiek ekonomikas un vides pārkārtošana;

20.atzīst EIB kā klimata bankas lomu un tās saskaņotību ar ES ilgtspējīga finansējuma satvaru, tostarp attiecīgā gadījumā paredzot taksonomijas kritēriju integrāciju Eiropas Investīciju banka, “European Investment Bank Climate Action and Environmental Sustainability– List of eligible sectors and eligibility criteria” (Eiropas Investīciju bankas Klimata politika un vidiskā ilgtspēja — atbalsttiesīgo nozaru un atbilstības kritēriju saraksts), 2024. gads., atbalstot pārkārtošanos, ko veic ar ilgtspējīgu un tīru tehnoloģiju finansēšanu, un atbalstot Savienības centienus dekarbonizēt ES ekonomiku; atgādina, ka EIB finanšu plūsmām ir jāatbilst ES mērķim līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti un 2030. gadam izvirzītajiem klimata mērķiem; norāda, ka visiem EIB finansējuma korporatīvajiem klientiem saskaņā ar līgumnosacījumiem ir jāpublicē ticama pielāgošanās Parīzes nolīgumam stratēģija (“dekarbonizācijas plāni”) Eiropas Investīciju bankas grupa, “Paris Alignment Framework – Low carbon” (Pielāgošanās Parīzes nolīgumam satvars — zema oglekļa dioksīda emisiju līmenis), 1.1. versija, 2023. gads; Eiropas Investīciju bankas grupa, “EIB Group Climate Bank Roadmap 2021-2025” (EIB grupas klimata bankas ceļvedis 2021.–‍2025. gadam), 2020. gada novembris.;

21.atzinīgi vērtē EIB investīcijas klimata un vides jomā, kuru kopējā summa 2024. gadā bija 50,7 miljardi EUR, kas pārsniedz mērķi vismaz 50 % no kopējā finansējuma novirzīt klimatrīcībai un vides ilgtspējai; aicina EIB saglabāt savus vērienīgos mērķus, vienlaikus uzsverot, ka šī apņemšanās uzlabo Savienības konkurētspēju, enerģētisko drošību un rūpniecības noturību;

22.atgādina, ka zaļās pārkārtošanās procesam jābūt iekļaujošam, taisnīgam un konkurētspējīgam un ka zaļajām investīcijām jābūt dzīvotspējīgām; sagaida, ka tāpēc EIB savas aizdošanas operācijas, finanšu instrumentus, tehnisko palīdzību un konsultēšanas pakalpojumus maksimāli izmantos, lai atbalstītu iedzīvotājus un uzņēmumus, kas saskaras ar sociālekonomiskām problēmām, kuras rada to centieni līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitrālitāti; uzsver, ka ir jāatbalsta rūpniecības pārstrukturēšana, darbaspēka pārkvalifikācija un jaunu nodarbinātības iespēju radīšana skartajos reģionos; aicina EIB prioritāri atbalstīt projektus, kas nodrošina cenas ziņā pieņemamu piekļuvi atjaunīgajai enerģijai, mājoklim un sabiedriskajiem pakalpojumiem, kopienu vadītas iniciatīvas un mazus projektus, kuros īpaša uzmanība veltīta enerģētiskās nabadzības novēršanai;

23.atzinīgi vērtē EIB investīcijas atjaunīgajā enerģijā, energoefektivitātē, starpsavienojumos, elektrotīklos un uzglabāšanā, tostarp atbalstu REPowerEU; uzsver, ka ir svarīgi koncentrēties uz projektiem ar lielu ekonomisko ietekmi un izmērāmiem ieguvumiem klimata jomā; aicina EIB iesaistīties privātā kapitāla mobilizēšanā ieguldījumiem tīklā, lai palīdzētu samazināt enerģijas cenas; jo īpaši atzīst, ka ir palielinājušās investīcijas jaunajās rūpniecības elektrifikācijas un dekarbonizācijas tehnoloģijās, atzīstot to nozīmi pārejas uz klimatneitralitāti atbalstā, samazinot emisijas grūti likvidējamās rūpniecības nozarēs, bet vienlaikus pauž bažas par to iespējamo ietekmi uz ūdensapgādi dažos reģionos;

24.uzsver — lai uzlabotu Eiropas uzņēmumu konkurētspēju, ir svarīgi risināt jautājumu par augstajām enerģijas izmaksām ES; norāda, ka stabila energoapgāde par konkurētspējīgām cenām ir viens no sekmīgas rūpniecības politikas stūrakmeņiem; aicina EIB grupu īpaši atbalstīt MVU, kuri saskaras ar enerģijas izmaksu spiedienu, tai skaitā izmantojot mērķtiecīgus finansēšanas un konsultāciju pakalpojumus energoefektivitātes un noturības uzlabošanai; aicina EIB turpināt atbalstīt energoietilpīgas nozares, lai nodrošinātu, ka šis ļoti stratēģiskais sektors spēj sekmīgi tikt galā ar enerģētikas pārkārtošanu;

25.pieņem zināšanai EIB Revīzijas komitejas iekšējās uzraudzības lomu; norāda, ka ārējā prudenciālā uzraudzība saskaņā ar starptautiski atzītiem uzraudzības standartiem netiek veikta, izņemot likviditātes pārvaldības jomā; mudina Valdi, ņemot vērā EIB darījumdarbības modeļa lielumu, sarežģītību un specifiku, izveidot atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību visaugstākajiem ārējās prudenciālās uzraudzības standartiem, vienlaikus apsverot nepieciešamos pielāgojumus, kas izriet no EIB unikālā darījumdarbības modeļa;

26.norāda, ka pasaulē, kurā valda nenoteiktība, investīcijas būtu jākoncentrē uz ES gatavību stāties pretī satricinājumiem; uzsver, ka ir jāpalielina investīcijas klimatadaptācijā un klimatnoturībā; mudina turpināt pētniecību un izstrādi, tostarp inovatīvu tehnoloģiju izstrādi, lai nodrošinātu gatavību klimata pārmaiņām; prasa uzlabot MVU piekļuvi finansējumam inovatīvu zaļo tehnoloģiju jomā; atgādina, ka ekoloģiski tīras tehnoloģijas stiprina ES suverenitāti un ir būtiskas konkurētspējai, tomēr tās salīdzinājumā ar pašreizējām tehnoloģijām saskaras ar vēl lielākām finansējuma problēmām, ņemot vērā zaļo piemaksu; uzsver Dragi ziņojuma prasību nodrošināt vairāk publisko garantiju un pretgalvojuma shēmu, lai segtu tīro tehnoloģiju ražošanas projektu investīciju riskus;

27.atgādina, ka EIB bija pirmā zaļo obligāciju emitente un tagad ir lielākā zaļo obligāciju emitente vairākās valūtās; atzinīgi vērtē to, ka 2025. gada 2. aprīlī EIB emitēja pirmo klimata obligāciju, kas saskaņota ar ES Zaļo obligāciju standarta regulu Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/2631 (2023. gada 22. novembris) par Eiropas zaļajām obligācijām un fakultatīvu informācijas atklāšanu attiecībā uz obligācijām, ko tirgo kā vides ziņā ilgtspējīgas, un ar ilgtspēju saistītām obligācijām (OV L, 2023/2631, 30.11.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/2631/oj).; uzsver EIB būtisko lomu zaļo obligāciju tirgus attīstībā, nodrošinot finansēšanas risinājumus ilgtspējīgiem uzņēmumiem; aicina Komisiju un EIB grupu saglabāt ES vadošo lomu zaļo un digitālo obligāciju jomā;

28.atgādina par EIB apņemšanos ievērot Konvenciju par bioloģisko daudzveidību un globālo biodaudzveidības satvaru laikposmam pēc 2020. gada un atbalsta EIB investīcijas biodaudzveidības aizsardzībā un dabas resursu saglabāšanā; atzinīgi vērtē EIB un Eiropas Vides aģentūras vienošanos padziļināt sadarbību biodaudzveidības un klimatrīcības jomā; uzsver — lai ilgtermiņā gūtu labumu no biodaudzveidības un dabas atjaunošanas, saglabāšanas un aizsardzības, potenciālajiem saņēmējiem būtu jānodrošina pievilcīgas finansēšanas shēmas brīvprātīgai iesaistei šādā praksē;

29.atzinīgi vērtē EIB proaktīvo pieeju drošības un aizsardzības jomā; uzsver, ka investīcijas šajā sektorā 2024. gadā divkāršojās, sasniedzot 1 miljardu EUR, un EIB 2025. gada plānā tās paredzēts vēlreiz divkāršot, sasniedzot rekordlielu summu 2 miljardus EUR; uzsver, ka lielākas EIB investīcijas aizsardzībā var veicināt komercbanku investīcijas tajā; tomēr norāda, ka šīs summas veido mazāk nekā 1,1 % no EIB investīcijām 2024. gadā (88,8 miljardi EUR) un 2,2 % no EIB finansēšanas mērķiem 2025. gadam (95 miljardi EUR), un uzsver, ka tām var būt tikai papildinoša loma, lai segtu aplēsto 33,6 līdz 48 miljardu EUR jauno finansējumu, kas līdz 2030. gadam nepieciešams aizsardzības uzņēmumiem, lai apmierinātu pasūtījumu pieaugumu, kurš sagaidāms saskaņā ar plānu ReArm Europe / “Militārā gatavība 2030. gadam”; uzsver, ka Eiropas līmeņa finansējums ir būtisks, lai apmierinātu dalībvalstu ievērojamās finansējuma vajadzības; uzsver, ka turpmākais Eiropas aizsardzības strukturālais finansējums ir jāveido ar skaidriem nosacījumiem un stingru pārraudzību, pārņemot pieredzi, kas gūta no jau esošajiem instrumentiem;

30.atbalsta EIB pastāvīgo un pastiprināto lomu Eiropas drošības stiprināšanā, veicot mērķtiecīgus ieguldījumus gan aizsardzības, gan civilajā infrastruktūrā, un uzsver, ka stratēģiskās investīcijas ir jākoncentrē projektos, kas rada Eiropas pievienoto vērtību, un divējāda lietojuma tehnoloģijās, kas veicina gan civilo, gan aizsardzības mērķu sasniegšanu saskaņā ar ES vispārējiem mērķiem veicināt inovāciju un uzlabot Savienības drošību un noturību; uzsver, ka efektīva inovācija aizsardzības jomā ir atkarīga no ciešas sadarbības starp akadēmiskajām aprindām, pētniecības institūcijām un privāto sektoru, un mudina EIB darboties kā katalizatoram šādu ilgtermiņa publiskā un privātā sektora partnerību strukturēšanā, izmantojot mērķtiecīgus finanšu instrumentus;

31.atzinīgi vērtē EIB plānu pārskatīt savu darbības satvaru, nosakot īpašu transversālu sabiedriskās politikas mērķi veicināt mieru un drošību Eiropā, ko papildinātu vērienīgi finanšu un kapitāla piešķīrumi EIB priekšsēdētājas Nadia Calviño 2025. gada 4. marta vēstule ES vadītājiem.; tādēļ atbalsta EIB Direktoru padomes 2025. gada 21. marta lēmumu EIB 2022. gada stratēģisko Eiropas drošības iniciatīvu (SESI) integrēt pastāvīgā, transversālā sabiedriskās politikas mērķī, kas papildina esošos sabiedriskās politikas mērķus; tomēr uzsver, ka visām darbībām aizsardzības jomā ir jāpiemēro atbilstoši finanšu parametri, regulārs riska novērtējums un pārredzama uzraudzība un tās jāpapildina ar stingrām riska pārvaldības procedūrām;

32.atzinīgi vērtē Komisijas un EIB grupas kopīgo iniciatīvu ar EIB apakšstruktūras EIF starpniecību izveidot fondu fondu ar nosaukumu “Aizsardzības kapitāla mehānisms”, kura budžets laikposmā no 2024. līdz 2027. gadam būtu 175 miljoni EUR, lai atbalstītu privātās investīcijas Eiropas MVU, kas izstrādā inovatīvas divējāda lietojuma aizsardzības tehnoloģijas, un palīdzētu apmierināt ES aizsardzības tehnoloģiskās un industriālās bāzes uzņēmumu pašu kapitāla finansēšanas vajadzības, kas līdz 2030. gadam tiek lēstas 6,8 līdz 20 miljardu EUR apmērā, lai varētu apmierināt saskaņā ar plānu ReArm Europe / “Militārā gatavība 2030. gadam” gaidāmo pasūtījumu pieaugumu;

33.atzīst EIB Direktoru padomes 2025. gada 21. marta lēmumu paplašināt EIB grupas atbilstības kritērijus investīcijām drošības un aizsardzības jomā, saskaņā ar ES vadītāju 2025.gada 6. marta Eiropadomē apstiprinātajiem priekšlikumiem, kā arī EIB grupas 2024. gada maijā apstiprināto Drošības un aizsardzības rīcības plānu samazinot izslēgtās darbības ar mērķi palielināt atbalstu ES drošības un aizsardzības nozarei; norāda, ka saskaņā ar šo plānu EIB grupa nodrošina finansējumu MVU un novatoriskiem jaunuzņēmumiem, kas darbojas drošības un aizsardzības nozarē atbilstīgi divējāda lietojuma principam, saglabājot prasību par uzticamu civilo izmantošanu un vienlaikus atceļot ieņēmumu testu;

34.pieņem zināšanai EIB Direktoru padomes 2025. gada 21. marta lēmumu, ka drošības un aizsardzības investīcijām netiks noteikts fiksēts maksimālais apjoms un finansējuma summas būs jānosaka EIB grupas darbības plānā katru gadu; prasa EIB precizēt šā lēmuma iespējamo ietekmi uz citām politikas jomām un EIB darījumiem kopumā;

35.ierosina EIB pastāvīgi apsvērt un izvērtēt savu lomu, kā arī atbilstīgo investīciju apjomu Eiropas miera un drošības veicināšanā, kā izklāstīts Komisijas baltajā grāmatā par Eiropas aizsardzības nākotni, jo īpaši ņemot vērā steidzamo nepieciešamību paplašināt Eiropas aizsardzības nozari un nodrošināt ilgtermiņa drošību un stratēģisko autonomiju; brīdina, ka, koriģējot EIB grupas atbilstības kritērijus vai finansējumu, lai pielāgotos jaunajām prioritātēm, ir jāaizsargā grupas finansiālais stāvoklis un jānodrošina efektīvs finansējums citām stratēģiskām ES prioritātēm;

36.aicina dalībvalstis grozīt EIB izslēgšanas sarakstu, lai padarītu iespējamu ieroču un munīcijas finansēšanu, neaprobežojoties tikai ar divējāda lietojuma tehnoloģijām, un tādējādi veicinātu Eiropas aizsardzības nozares attīstību;

37.atzinīgi vērtē EIB galvenās stratēģiskās prioritātes stiprināt Eiropas sociālo infrastruktūru un mūsdienīgu kohēzijas politiku iekļaujošai un ilgtspējīgai izaugsmei visā Eiropā; novērtē to, ka kohēzijas ievirzes dokumentā 2021.–2027. gadam EIB apņēmās vismaz 40 % no sava kopējā finansējuma Eiropas Savienībā laikposmā no 2022. līdz 2024. gadam atvēlēt projektiem kohēzijas reģionos un ka 2024. gadā šāds finansējums veidoja 48 % no kopējā ES aizdevumu apjoma; aicina EIB turpināt atbalstīt infrastruktūras attīstību, tostarp investīcijas dzelzceļā, veselības aprūpē un sociālajā infrastruktūrā, kas ir ļoti svarīgi sociālajai un ekonomikas kohēzijai, noturībai un iekļaujošai izaugsmei; uzsver, ka ģeopolitiskās un ekonomiskās nenoteiktības apstākļos EIB var sniegt ilgtermiņa risinājumus dzīves dārdzības krīzes risināšanai;

38.uzsver prasmju pilnveides būtisko nozīmi ilgtermiņa ilgtspējīgas izaugsmes, nodarbinātības un konkurētspējas veicināšanā ES; uzsver, ka finansēšanas iniciatīvas, kuru mērķis ir palielināt cilvēkkapitālu, ne tikai veicina inovāciju un ražīgumu un palīdz apmierināt darba tirgus vajadzības, bet arī stiprina sociālo kohēziju un ekonomikas noturību; aicina EIB palielināt investīcijas izglītībā, apmācībā, prasmju pilnveidē un pārkvalifikācijā, kā arī veselības jomā ciešā koordinācijā un sadarbībā ar dalībvalstu iniciatīvām šajās jomās, cenšoties tās papildināt un pastiprināt to ietekmi;

39.atzinīgi vērtē EIB apņemšanos risināt dubultās tirgus nepilnības problēmu mājokļu nozarē, tostarp novērst cenas ziņā pieejamu un energoefektīvu mājokļu nepietiekamību, kā arī tirgus nespēju palielināt esošā dzīvojamā fonda energoefektivitāti; ņem vērā dalībvalstu gan rīcībpolitiku, gan iepriekš minēto tirgus nepilnību apmēra atšķirības;

40.atzinīgi vērtē EIB rīcības plānu cenas ziņā pieejamu un ilgtspējīgu mājokļu jomā ar plānotajām investīcijām 10 miljardu EUR nākamajos divos gados; vērš uzmanību uz EIB grupas analīzes un ieinteresēto personu sanāksmes rezultātiem, kurā tika uzsvērts, ka ikgadējs publisko un privāto investīciju trūkums ir 300–400 miljardi EUR, kas nepieciešami, lai uzbūvētu 1,5 miljonus jaunu mājokļu un renovētu vēl 5 miljonus vienību gadā; mudina EIB visās dalībvalstīs mobilizēt vēl lielāku finansējumu cenas ziņā pieejamu mājokļu projektiem; aicina EIB koncentrēties uz ilgtspējīgu pilsētu attīstību, nodrošinot, ka tiek apmierinātas ES mājokļu un infrastruktūras vajadzības spēcīgākai, ilgtspējīgākai, viendabīgākai un pārtikušākai Eiropai, tostarp investējot infrastruktūras atjaunošanā, īpašu uzmanību pievēršot pilsētvides atjaunošanas projektiem un projektiem, ar kuriem vecas vai pamestas ēkas pārveido par moderniem sociālajiem mājokļiem;

41.aicina EIB ņemt vērā mājokļu izmaksu diferencēto slogu dažādu ienākumu grupām un ģimenes struktūrām, jo īpaši tāpēc, ka dažām zema atalgojuma grupām draud marginalizācija; mudina EIB sadarboties ar citām Eiropas publisko investīciju bankām, vietējām publiskajām finanšu iestādēm, pašvaldībām un kooperatīviem un sociālo mājokļu uzņēmumiem, lai finansētu mājokļu risinājumus neaizsargātām un maznodrošinātām iedzīvotāju grupām; atzinīgi vērtē EIB nodomu pievērst lielāku uzmanību pētniecībai un inovācijai mājokļu jomā;

42.aicina EIB palielināt finansiālo atbalstu, enerģētikā un ēku renovācijā ieviešot standartizētus jau gatavus finanšu produktus; uzsver, ka EIB modelis, kas paredz iniciēt tālākpārdošanai, novirzot institucionālo investoru ietaupījumus, ir inovatīvs modelis, kas varētu veicināt ES kapitāla tirgu integrāciju;

43.atzinīgi vērtē EIB nodomu paplašināt finansiālo un konsultatīvo atbalstu cenas ziņā pieejamiem mājokļiem, jo īpaši jaunākajām paaudzēm; mudina veidot ciešu sinerģiju un apmaiņu ar Komisiju, pašvaldībām un vietējām iestādēm, kooperatīviem mājokļu nodrošinātājiem, mājokļu apvienībām un būvniecības nozari, apmainoties ar paraugpraksi un veicinot Eiropas mēroga sadarbību; aicina EIB atbalstīt projektus, kas nodrošina cenas ziņā pieņemamu piekļuvi atjaunīgajai enerģijai, mājoklim un sabiedriskajiem pakalpojumiem, kopienu vadītas iniciatīvas un mazus projektus, kuros īpaša uzmanība veltīta enerģētiskās nabadzības apkarošanai;

44.atzinīgi vērtē to, ka EIB grupa starp galvenajām prioritātēm ir iekļāvusi lauksaimniecību un bioekonomiku; uzsver, ka lauksaimniecība ir galvenais izaugsmes un attīstības virzītājspēks lauku apvidos un ka atbalsta un inovācijas veicināšanai šajā vitāli svarīgajā nozarē ir būtiska nozīme nodrošinātības ar pārtiku garantēšanā; uzsver finansiālās problēmas, ar kurām saskaras lauksaimnieki, jo īpaši gados jaunie lauksaimnieki, atzīmējot, ka lauksaimnieki un uzņēmēji šajā nozarē, piesakoties finansējumam, to saņem retāk; aicina EIB grupu palielināt savu līdzdalību lauksaimniecības nozarē, uzlabojot piekļuvi finansējumam;

45.aicina EIB pastiprināt centienus veicināt jauniešu nodarbinātību, jo īpaši atbalstot projektus un programmas, kas veicina jauniešu uzņēmējdarbību, piekļuvi nodarbinātībai, profesionālajai apmācībai un inovācijai, lai veicinātu taisnīgāku un iekļaujošāku teritoriālo attīstību un palīdzētu ierobežot intelektuālā darbaspēka emigrāciju, jo īpaši ES salu reģionos un ekonomiski nelabvēlīgos reģionos;

46.aicina EIB palielināt finansējumu ES atvērtajai stratēģiskajai autonomijai digitālajā jomā un veicināt pētniecību, atbalstu Eiropas digitālās infrastruktūras attīstībai, jaunas un revolucionāras tehnoloģijas, piemēram, MI un kvantu skaitļošanu, un iespējot digitālo jaunuzņēmumu izaugsmi; uzsver, ka ir svarīgi pārvarēt digitālās plaisas gan ES, gan pasaulē, lai nodrošinātu iekļaujošu piekļuvi digitālajai infrastruktūrai un pakalpojumiem; uzsver, cik svarīgi ir saskaņot EIB digitālās investīcijas ar tādām ES stratēģiskām prioritātēm kā Digitālās desmitgades mērķi, tostarp savienojamība, digitālās prasmes un uzņēmumu digitālā pārveide;

47.atbalsta to, ka EIF paplašina Eiropas tehnoloģiju čempionu iniciatīvu (ETCI), lai piesaistītu privāto kapitālu inovatīvu jaunuzņēmumu izvēršanai par veiksmīgiem pasaules līderiem, nodrošinot, ka Eiropā iedibinātie uzņēmumi un tehnoloģijas paliek ES arī vēlīnā izaugsmes posmā; uzsver vajadzību paātrināt pašreizējās ETCI ieviešanu, lai tā atbilstu inovācijas un jaunuzņēmumu attīstības ātrumam; turklāt prasa izmantot ETCI sekmīgo pieredzi, lai izstrādātu citas līdzīgas iniciatīvas, kas turpinātu atbalstīt digitālo pārkārtošanos un citas stratēģiskās nozares, un mudina EIF izpētīt iespēju sagatavot šīs iniciatīvas otro paaudzi, kā arī izpētīt iespēju ieguldīt fondu fondos;

48.uzsver, ka institucionāliem investoriem Eiropā varētu būt svarīgāka loma riska kapitāla atbalstīšanā, jo īpaši attiecībā uz augošiem uzņēmumiem; tādēļ mudina EIB grupu izveidot Eiropas tehnoloģiju forumu, kas apvienotu riska kapitāla ekosistēmu, lai iesaistītu institucionālos investorus saskaņā ar Tibi iniciatīvas modeli Tibi, P., “Financing the Fourth Industrial Revolution – Solving the financing grid-lock for technology companies” (Ceturtās industriālās revolūcijas finansēšana – izeja no finansiālā strupceļa tehnoloģiju uzņēmumiem), Francijas Ekonomikas un finanšu ministrija, 2019. gada jūlijs.; aicina EIB saskaņā ar pārredzamiem un iepriekš saskaņotiem noteikumiem piedāvāt šādiem investoriem iespējas pilnveidot lietpratību un piedalīties EIF un institucionālo investoru kolektīvo investīciju programmās;

49.uzsver, ka tīras rūpniecības kursa mērķis ir kopā ar EIB izstrādāt TechEU programmu; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, lai šim fondam būtu īpašs piešķīruma mērķis jaunuzņēmumiem un augošiem uzņēmumiem;

50.aicina EIB atbalstīt kiberdrošības spēju stiprināšanu ES, lai padarītu Eiropu noturīgāku, vienlaikus stiprinot jau esošo sadarbību starp dalībvalstīm, un lai aizsargātu kritiski svarīgas vienības un pamatpakalpojumus;

51.uzsver, ka kritiski svarīgu izejvielu (KSI) piegādes drošība ir ārkārtīgi svarīga zaļās un digitālās pārkārtošanās procesam, aizsardzības nozarei un ES industriālajai bāzei kopumā; atgādina EIB lomu Eiropas Izejvielu aliansē un Savienības mērķi kļūt autonomākai KSI piegādē; uzsver — lai mazinātu ES atkarību no trešām valstīm un palielinātu tās stratēģisko autonomiju, attiecībā uz KSI ir svarīgi izmantot aprites ekonomikas pieeju; tādēļ aicina EIB vairāk ieguldīt KSI sektorā, kas uzlabotu noturību izejvielu jomā, īpašu uzmanību pievēršot otrreizējo izejvielu reciklēšanai;

52.aicina EIB atbalstīt Eiropas uzņēmumu tehnoloģisko pārveidi, kā arī darba ņēmēju un uzņēmēju digitālo prasmju attīstību;

53.atzinīgi vērtē EIB būtisko atbalstu Ukrainai, ņemot vērā Krievijas pilna mēroga, nepamatoto un nelikumīgo agresijas karu; prasa palielināt ES budžeta garantijas, lai EIB varētu turpināt īstenot un stiprināt publiskā un privātā sektora operācijas Ukrainā, atbalstot Ukrainas tūlītējos ekonomikas izaicinājumus, kā arī paredzot valsts atjaunošanu vidējā termiņā un ilgtermiņā;

54.uzsver — lai samazinātu atkarību no trešām valstīm, būtiska ir Eiropas kontrolētas noturīgas infrastruktūras izvēršana, cita starpā satelītsakaru, enerģētikas un loģistikas jomā;

55.uzsver EIB svarīgo lomu ES dalībvalstu un trešo valstu, īpaši ES kandidātvalstu, atbalstīšanā attiecībā uz piekļuvi riska kapitāla tirgiem, tādējādi paplašinot investīciju iespējas;

56.uzsver — esot daļa no ES ārējās darbības rīkkopas, Global Gateway ir izšķiroši svarīga ES pozīcijas pasaulē nostiprināšanā un cenšas veicināt uz noteikumiem balstītu daudzpusēju sistēmu, ilgtspējīgu attīstību, demokrātiju, cilvēktiesības, dzimumu līdztiesību un tiesiskumu; šajā sakarā atzinīgi vērtē EIB kā vadošās ES attīstības bankas lomu; atgādina, cik svarīgas ir paredzamas garantijas no ES budžeta, lai EIB varētu turpināt veikt darbības ārpus ES;

57.prasa uzlabot pārredzamību un informācijas atklāšanas praksi saskaņā ar citām daudznacionālām attīstības bankām, kā arī izveidot neatkarīgu sūdzību izskatīšanas mehānismu, kas varētu efektīvi reaģēt uz sūdzībām un atrisināt problēmas; uzsver, ka ir vajadzīgi efektīvi mehānismi, lai nodrošinātu EIB finansēto projektu skarto kopienu līdzdalību un atbildību pret tām un lai Global Gateway projekti atbilstu vietējām vajadzībām, būtu dzimumsensitīvi un sniegtu jēgpilnus attīstības rezultātus; uzsver, cik svarīga ir sabiedrības līdzdalība, jo īpaši EIB plānošanas, novērtēšanas un uzraudzības procesos attiecībā uz KSI, tostarp pamatiedzīvotāju kopienu brīva, iepriekšēja un informēta piekrišana (FPIC), kā paredzēts ANO deklarācijā par pamatiedzīvotāju tiesībām;

58.atkārtoti prasa EIB Global finansējuma apvienošanas darbības koncentrēt jomās, kurās tās var radīt vērtību vietējai ekonomikai, vienlaikus izvairoties no privātā kapitāla izspiešanas, un nodrošināt, ka apvienotais finansējums netiek izmantots būtiskiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, it īpaši veselības, izglītības un sociālās aizsardzības jomā; atgādina, ka ES attīstības politikas mērķiem un jo īpaši mērķim uzlabot cenas ziņā pieejamu piekļuvi veselības aprūpei ir jābūt tiem, kas virza EIB investīcijas šajā jomā, lai nodrošinātu labākus veselības rādītājus visiem, jo īpaši sievietēm;

59.sagaida, ka arī savās globālajās darbībās EIB ātri reaģēs uz jauno realitāti un steidzamām vajadzībām; uzsver attīstības palīdzības finansējuma nepietiekamību, ko rada ASV palīdzības iesaldēšana un finansējuma samazināšana globālajiem dienvidiem; aicina īstenot konkrētas iniciatīvas, lai novērstu humanitārās vai veselības krīzes, atbalstītu tirdzniecību visā Āfrikas kontinentā, infrastruktūru un reģionālo integrāciju un stiprinātu saikni ar Eiropu; atzinīgi vērtē EIB Global nodomu palielināt lielāka riska darījumus, kurus padara iespējamus Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta “Eiropa pasaulē” (NDICI – “Eiropa pasaulē”) pilnvaras;

60.pauž bažas par ziņojumiem, ka dažus ES finansētus projektus ārpus ES, tostarp Global Gateway ietvaros, īsteno Ķīnas uzņēmumi un Ķīnas uzņēmumi dažkārt iegūst vairāk EIB finansētu līgumu nekā ES uzņēmumi; mudina Komisiju sadarbībā ar EIB nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, lai palielinātu Eiropas uzņēmumu līdzdalību; iesaka ieviest iepirkuma praksi, kura par prioritāti noteiktu labāko cenas/kvalitātes attiecību, nevis zemāko cenu, lai veicinātu godīgu konkurenci un atbilstību ES vērtībām;

61.atzinīgi vērtē EIB un deviņu citu daudzpusējo attīstības banku centienus stiprināt sadarbību virzībā uz ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM); aicina EIB turpināt sadarbību ar citām divpusējām un daudzpusējām iestādēm nolūkā izstrādāt un piemērot vienotu metodiku ietekmes uz attīstību novērtēšanai, lai ilgtermiņā nodrošinātu pozitīvu ietekmi ar pievienoto vērtību;

62.atzinīgi vērtē EIB paziņojumu pastiprināt atbalstu tādiem sektoriem kā ūdensapgāde, mazie uzņēmumi, atjaunīgā enerģija un energoefektivitāte, kā arī turpināt stiprināt partnerības Eiropā un pasaulē, tajā skaitā ar privātiem dalībniekiem, lai panāktu maksimālu ietekmi uz vietas;

63.uzsver, ka EIB pieaugošā loma būtu jāpapildina ar lielāku demokrātisko pārskatatbildību un pārredzamību, tostarp ar projektiem saistīto dokumentu savlaicīgāku publicēšanu; atkārtoti prasa noslēgt iestāžu nolīgumu starp Parlamentu un EIB, lai formalizētu un uzlabotu to pašreizējo sadarbību, tostarp paredzot regulāru strukturētu dialogu, uzlabotu Parlamenta piekļuvi EIB dokumentiem un datiem un iespēju Parlamentam iesniegt EIB jautājumus, uz kuriem jāatbild rakstiski, kā jau ir paredzēts attiecībās ar Eiropas Centrālo banku; šajā sakarā prasa EIB sniegt Parlamentam skaidru, vienkāršotu pārskatu par ES budžeta iemaksām tās bilancē un ārpusbilancē un peļņas un zaudējumu pārskatu;

64.uzsver, ka ir svarīgi, lai EIB panāktu finansēto projektu pilnīgu pārredzamību un izsekojamību, tostarp sniegtu sīkāku informāciju nolūkā nodrošināt pienācīgu uzraudzību, ko veic visas attiecīgās ieinteresētās personas, tajā skaitā pilsoniskās sabiedrības organizācijas, nevis tikai atbildīgās ministrijas; atgādina, ka visiem ES finansējuma saņēmējiem ir vispārējs pienākums atzīt tā izcelsmi un nodrošināt jebkura saņemtā ES finansējuma pamanāmību; aicina EIB grupu nodrošināt, ka galasaņēmēji ievēro ES finansiālā atbalsta pamanāmības kritērijus;

65.aicina EIB veicināt Eiropas uzņēmumu līdzdalību iepirkuma procedūrās, ko uzsāk EIB finansētiem projektiem; mudina EIB ieteikt aizņēmējiem piešķirt prioritāti Eiropas uzņēmumiem, lai stiprinātu Eiropas konkurētspēju;

66.uzsver, cik svarīgi ir EIB grupai saglabāt visaugstākos standartus, lai novērstu jebkāda veida krāpšanu, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešanu, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu; norāda, ka EIB grupas finansējuma integritātes nodrošināšana ir būtiska, lai panāktu sabiedrības uzticēšanos un resursu efektīvu izmantošanu; pieņem zināšanai Eiropas Ombuda pabeigtās izmeklēšanas un Eiropas Prokuratūras un Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai notiekošās izmeklēšanas un sagaida pilnīgu skaidrību un pienācīgus turpmākos pasākumus, tostarp jebkādas nepieciešamās sekas;

67.atkārtoti prasa EIB apsvērt iespēju saskaņot darba dalīšanu Vadības komitejā ar ES iestāžu ieteikumiem, lai palīdzētu mazināt iespējamos interešu konfliktus;

68.atzinīgi vērtē 2024. gada satvaru arodbiedrību atzīšanai Eiropas Investīciju bankā;

69.atzinīgi vērtē EIB daudzveidības, taisnīguma un iekļaušanas principus, tostarp mērķi līdz 2026. gada beigām panākt, ka vismaz 40 % vadošo amatu ieņem sievietes; prasa nodrošināt ģeogrāfiski līdzsvarotu ES valstu pilsoņu pārstāvību darbinieku vidū;

70.uzsver nepieciešamību stiprināt EIB cilvēktiesību politiku, tostarp izveidot skaidru un efektīvu pienācīgas rūpības satvaru un stratēģiju cilvēktiesību jomā; uzsver, ka ietekmes uz vidi un sociālo jomu novērtējums būtu jāveic neatkarīgiem ekspertiem un ka būtu jāievieš neatkarīgi verifikācijas mehānismi, lai pārraudzītu EIB klientu pašuzraudzību un pašziņošanu;

71.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un Eiropas Investīciju bankai.