1.pauž visdziļāko solidaritāti ar visiem cietušajiem, viņu ģimenēm un visām personām, kuras skāruši postošie plūdi Austrijā, Polijā, Čehijā, Slovākijā, Moldovā un Bosnijā un Hercegovinā, kā arī ar valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm, kas iesaistītas centienos sniegt palīdzību;

2.atzinīgi vērtē šo lēmumu kā taustāmu un redzamu izpausmi Savienības solidaritātei ar tās iedzīvotājiem un reģioniem skartajos apgabalos, tostarp partnervalstīs;

3.atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi informēt sabiedrību par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda (ESSF) nodrošinātajiem reālajiem ieguvumiem — arī tādēļ, lai vēl vairāk palielinātu iedzīvotāju izpratni par Savienības instrumentiem un programmām dalībvalstīs un valstīs, kas iesaistītas pievienošanās sarunās ar Savienību;

4.uzsver, ka Eiropā pieaug smagu, postošu un nāvējošu dabas katastrofu skaits, un aicina dalībvalstis un Komisiju vairāk ieguldīt klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumos, lai izvairītos no cilvēku bojāejas un ekonomiskiem zaudējumiem; uzsver, ka 2024. gadā vētras un plūdi skāra aptuveni 413 000 cilvēku, kā rezultātā dzīvību zaudēja vismaz 335 cilvēki, un ka tiek lēsts, ka vētras un plūdi visā Eiropā gada laikā izmaksāja vismaz 18 miljardus EUR Copernicus klimata pārmaiņu pakalpojums (C3S) un Pasaules Meteoroloģijas organizācija (PMO), 2025: European State of Climate 2024, climate.copernicus.eu/ESOTC/2024, doi.org/10.24381/14j9-s541.; uzskata, ka ESSF vai tam līdzvērtīga instrumenta budžets būtu būtiski jāpalielina, ņemot vērā gaidāmo Komisijas priekšlikumu par jauno daudzgadu finanšu shēmu un tam sekojošās iestāžu sarunas, un ka ESSF vai tam līdzvērtīgam instrumentam ir jāsniedz tāda palīdzība iedzīvotājiem, kas atbilst šādu katastrofu lielumam; norāda, ka ESSF būtiska palielināšana ļautu dalībvalstīm efektīvāk un ātrāk reaģēt uz katastrofām, savukārt citi instrumenti, jo īpaši kohēzijas fondi, kuru galvenais mērķis nav reaģēšana uz katastrofām, varētu tikt saglabāti; turklāt mudina Komisiju izpētīt visus iespējamos veidus, kā paātrināt ESSF izmantošanu, jo īpaši grozot spēkā esošos noteikumus un piešķirot lielākus avansa maksājumus pieteikuma iesniedzējām valstīm;

5.aicina Komisiju izstrādāt īpašus krīzes reaģēšanas instrumentus laikposmam pēc 2027. gada, atzīstot, ka dabas katastrofu, ārkārtas situāciju veselības jomā, ģeopolitiskās nestabilitātes un ekonomikas satricinājumu pieaugošā biežuma un smaguma dēļ ir vajadzīgi elastīgāki un pielāgotāki finanšu mehānismi Savienības līmenī; uzsver, ka ir jāuzlabo koordinācija ar valstu civilās aizsardzības sistēmām un agrīnās brīdināšanas mehānismiem, nodrošinot integrētāku un uz datiem balstītu Savienības mēroga reaģēšanu katastrofu gadījumos; uzsver to, cik svarīgs ir īpašs atbalsts pārrobežu un reģionālajai sadarbībai sagatavotības, seku mazināšanas un atveseļošanas centienos, jo īpaši neaizsargātās vai augsta riska teritorijās;

6.uzsver, ka ESSF ir tikai postījumu novēršanas instruments un ka Savienībai būtu arī jāturpina risināt jautājumus, kas saistīti ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un to mazināšanu, atbalstot Eiropas un valstu politiku dabas katastrofu novēršanai; uzsver, ka Eiropas Vides aģentūras ziņojumā Nr. 1/2024 “Eiropas klimata riska novērtējums” tika brīdināts, ka Savienība nav gatava klimata pārmaiņu ietekmei, pat ja pasaulei izdotos noturēt globālās temperatūras paaugstināšanos līdz 1,5 grādiem pēc Celsija, kā noteikts Parīzes nolīgumā, un uzsver, ka ir jārīkojas, lai izvairītos no tā, ka apzinātie klimata riski sasniedz kritisku līmeni; atgādina, ka ir vajadzīga efektīva sinerģija ar citām Savienības politikas jomām un programmām, un uzsver, ka dalībvalstīm būtu pēc iespējas labāk jāizmanto finansēšanas iespējas, jo īpaši tās, ko sniedz Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds+ un lauku attīstības programmas; aicina Komisiju pienācīgi steidzami izvērtēt visus pamatotos dalībvalstu pieprasījumus pārdalīt nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos paredzētos līdzekļus palīdzībai dabas katastrofu gadījumos saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/241 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/241/oj). paredzētajiem noteikumiem; turklāt uzsver, ka ir jāīsteno preventīvi pasākumi, lai ne tikai mazinātu turpmāku kaitējumu, bet arī novērstu riska apstākļu saasināšanos pēc katastrofāliem notikumiem, piemēram, plūdiem, dabas ugunsgrēkiem, zemes nogruvumiem vai ezeru un upju izžūšanas; uzsver, ka visai ESSF finansētajai rekonstrukcijai ir jābūt noturīgai pret klimata pārmaiņām; uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt pietiekamu elastību starp dažādām programmām; uzsver, ka no ESSF sniegtajai palīdzībai nevajadzētu mazināt Savienības finansējumu, ko dalībvalstis saņem no citām Savienības rīcībpolitikām vai programmām; atgādina, ka saskaņā ar piemērojamiem Savienības noteikumiem dalībvalstis var piešķirt valsts atbalstu īpaši lauksaimniecības uzņēmumiem, kas cietuši zaudējumus dabas katastrofu dēļ;

7.atgādina, ka RESTORE un īpašie pasākumi, kas paredzēti Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) satvarā, kas ieviesti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/3242 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/3242 (2024. gada 19. decembris), ar ko groza Regulu (ES) 2020/2220 attiecībā uz īpašiem Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai pasākumiem, kuru mērķis ir sniegt papildu palīdzību dabas katastrofu skartajām dalībvalstīm (OV L, 2024/3242, 23.12.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/3242/oj)., sniedz papildu palīdzību dabas katastrofu skartajām dalībvalstīm un nodrošina papildu elastību līdzekļu izmantošanā; uzsver, ka dalībvalstīm būtu jāizmanto jaunās iespējas; uzsver arī to, ka RESTORE dažām dalībvalstīm nodrošināja ierobežotu elastību, jo pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas īstenošana ir ļoti pavirzījusies uz priekšu;

8.atgādina, cik svarīgi ir ātri un rūpīgi novērtēt zaudējumus, pienācīgi ņemot vērā ekonomiskās sekas, un prasa pastiprināt operatīvos centienus, lai samazinātu vidējo laiku avansa maksājumu veikšanai un tādējādi piedāvātu savlaicīgu palīdzību dabas katastrofu un ekstrēmu laikapstākļu notikumu skartajiem reģioniem, vienlaikus nodrošinot Savienības budžeta aizsardzību; uzsver, ka saistībā ar reaģēšanas uz katastrofām un atjaunošanas pasākumiem dalībvalstīm pienācīga prioritāte būtu jāpiešķir skarto iedzīvotāju vajadzībām, īpašu uzmanību pievēršot neaizsargātām grupām;

9.uzsver, ka no ESSF ir steidzami un nekavējoties jāpiešķir finansiāla palīdzība, lai nodrošinātu, ka atbalsts var laicīgi sasniegt skartos reģionus;

10.apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

11.uzdod priekšsēdētājai parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

12.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.