1.atzinīgi vērtē Albānijas nelokāmo apņemšanos integrēties ES, kas atspoguļojas gan visu politisko partiju (kā valdības koalīcijas partiju, tā opozīcijas partiju) vienprātībā šai jautājumā, gan pārliecinošā iedzīvotāju atbalstā, un atzinīgi vērtē Albānijas konsekvento un pilnīgo pieskaņošanos ES kopējai ārpolitikai un drošības politikai un noteikumos balstītas starptautiskās kārtības veicināšanu, tostarp tās kategorisko reakciju pret Krievijas agresijas karu Ukrainā, tai pieņemot ES ierobežojošos pasākumus pret Krieviju un Baltkrieviju; atzīst šīs valsts aktīvo lomu reģionā un reģionālajās iniciatīvās;

2.atzinīgi vērtē Albānijas ieceri līdz 2027. gada beigām pabeigt pievienošanās sarunas un pēdējos gados panākto straujo progresu, jo īpaši divu sarunu sadaļu kopu atvēršanu 2024. gadā un vēl divu — līdz šim brīdim 2025. gadā; atgādina, ka kandidātvalstīs notiek pamatīgas pārmaiņas, lai izpildītu dalības kritērijus pievienošanās sarunu laikā, kas ilgst tik ilgi, cik nepieciešams, lai īstenotu vajadzīgās reformas; uzsver, ka ir jāstiprina pievienošanās procesa pārredzamība, pārskatatbildība un iekļautība, tostarp tā parlamentārā dimensija; brīdina par jebkādām darbībām, kas varētu apdraudēt līdzsvara un atsvara sistēmu;

3.norāda, ka pievienošanās ES tempu nosaka tas, kā kandidātvalstij sokas ar pieskaņošanos ES acquis, rezultāti tā īstenošanā un visu valsts iestāžu pienācīga darbība, un tā pamatā ir tiesiskums, laba pārvaldība un pamattiesības; mudina Albāniju paātrināt reformas, lai stiprinātu tiesiskumu, uzlabotu ekonomisko izaugsmi, apkarotu korupciju un organizēto noziedzību, nepieļautu cilvēku tirdzniecību un nodrošinātu pamattiesību aizsardzību un panāktu progresu tādās jomās kā vārda brīvība, informācijas brīvība un mediju plurālisms un neatkarība;

4.atzinīgi vērtē ES jauno reformu un izaugsmes mehānismu Rietumbalkāniem, no kura Albānija dabūs dotācijas un aizdevumus 922 miljonu EUR apmērā, ja tā izpildīs nosacījumus, kas izklāstīti tās vērienīgajā reformu programmā;

5.pieņem zināšanai to, ka Albānija ir pieņēmusi savu nacionālo Eiropas integrācijas plānu 2024.–2026. gadam; atzinīgi vērtē to, ka Albānija ir izveidojusi iestādes, kas atbild par integrācijas procesu; aicina darīt vairāk, lai palielinātu pārredzamību un iesaistītos publiskajā komunikācijā par ES integrāciju;

6.atzinīgi vērtē lēmumu atvērt Eiropas Parlamenta vietējo biroju Rietumbalkāniem Tirānā; norāda, ka šis birojs būs galvenais kontaktpunkts starp Eiropas Parlamentu un visa Rietumbalkānu reģiona valstu parlamentiem, pilsonisko sabiedrību un vietējiem partneriem;

7.atzinīgi vērtē 18 Albānijas dalībnieku iesaistīšanu Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas izveidotajā paplašināšanās kandidātvalstu iniciatīvā, kuras mērķis ir veicināt ciešākas saites ar kandidātvalstīm un to pakāpenisku integrāciju ES;

8.uzstāj, ka svarīgas ir konstruktīvas politiskas debates un sakārtota parlamentārā darbība, kas ir demokrātiskas pārvaldības galvenie aspekti; atkārtoti apstiprina, ka Albānijas politiskajiem spēkiem ir kopīgs pienākums stiprināt konstruktīvu un iekļaujošu politisko dialogu un pārvarēt politisko polarizāciju valstī; pauž nožēlu par visu partiju politiķu pastāvīgajām konfrontācijām un provocējošajiem izteikumiem un saspīlējumu starp pie varas esošo vairākumu un opozīciju; uzsver nepieciešamību veicināt tādu politisko kultūru, kuras pamatā ir savstarpēja cieņa un demokrātisko normu ievērošana, nodrošinot, ka politiskā konkurence neapdraud institucionālo stabilitāti, kā arī demonstrēt pilnīgu cieņu pret parlamentāro pārvaldi, izbeidzot politiskus uzbrukumus; aicina veidot patiesu dialogu, lai veicinātu politisko stabilitāti un progresu, uzsverot nepieciešamību panākt partiju vienprātību par ES integrācijas programmu un panākt jēgpilnu pilsoniskās sabiedrības iesaisti; uzsver, ka ir vajadzīga efektīvāka parlamentārā uzraudzība un labāka iestāžu darbība;

9.atzīst, ka pieaug ārvalstu ļaunprātīgas ietekmes un hibrīdiejaukšanās draudi Albānijas demokrātisko institūciju darbībā; uzsver, ka ar Kremli saskaņotie vēstījumi centās mazināt sabiedrības uzticēšanos demokrātiskajām iestādēm un veicināt pret Rietumiem vērstu noskaņojumu; aicina Albāniju paaugstināt savu institucionālo noturību pret slēptu politisko finansējumu, manipulācijām ar medijiem un kiberdraudiem, kas tiešā veidā ietekmē valsts pievienošanās ES procesu; aicina ES iestādes rūpīgi uzraudzīt Albānijas pakļautību ārvalstu ļaunprātīgai ietekmei;

10.atzinīgi vērtē to, ka Albānija bloķē Krievijas dezinformācijas domēnus, taču uzsver, ka, lai ātri atmaskotu un neitralizētu Kremļa vēstījumus, ir vajadzīgs koordinēts ES un Albānijas mehānisms reaģēšanai uz dezinformāciju, kas veidots pēc vietnes “EU vs Disinfo” parauga; atbalsta pastiprinātu reģionālo sadarbību starp Rietumbalkānu valstīm nolūkā apmainīties ar paraugpraksi un izstrādāt kopīgas stratēģijas dezinformācijas un ārvalstu iejaukšanās apkarošanai; brīdina par to, ka Albānijā pieaug Ķīnas valsts atbalstīto mediju nospiedums;

11.uzsver Albānijas parlamenta pienākumu nekavējoties ievērot Konstitucionālās tiesas nolēmumus; uzsver parlamenta būtisko un neaizstājamo lomu līdzsvara un atsvara sistēmas nodrošināšanā; aicina Albāniju nodrošināt patiesu demokrātisko pārskatatbildību un spēcīgāku un pārredzamāku pārvaldību;

12.pieņem zināšanai 2024. gada jūlija grozījumus Albānijas vēlēšanu kodeksā, kas ļauj Albānijas diasporai balsot ārpus valsts un ar ko ir ieviesti daļēji atvērti kandidātu saraksti; pieņem zināšanai, ka 2025. gada 11. maijā notika parlamenta vēlēšanas, un uzsver, ka, pamatojoties uz EDSO/ODIHR sākotnējiem secinājumiem, vēlēšanās tika nodrošināta sāncensība un tās bija noorganizētas profesionāli, taču notika ļoti polarizētā vidē un sāncensībā iesaistītajiem nebija vienlīdzīgu konkurences apstākļu; pauž bažas par to, ka valdošā partija guva labumu no plaši izplatītas administratīvo resursu izmantošanas; norāda, ka tuvākajos mēnešos ir paredzēts publicēt EDSO/ODIHR galīgo ziņojumu, kurā būs iekļauts galīgais novērtējums un īstenojamie ieteikumi; aicina visas puses apliecināt politisko gribu veikt visaptverošu un iekļaujošu vēlēšanu reformu, lai pilnībā un savlaicīgi īstenotu visus EDSO/ODIHR un Venēcijas komisijas ieteikumus, tostarp par vēlēšanu un partiju finansēšanas sistēmu;

13.pauž nožēlu par to, ka pēdējos gados brīvo mediju un neatkarīgo žurnālistu darbības vide ir pasliktinājusies; ar bažām norāda, ka mediju neatkarību un plurālismu Albānijā joprojām ietekmē augsta koncentrācija to tirgū, uzņēmējdarbības un politisko interešu pārklāšanās, finansējuma un īpašnieku pārredzamības trūkums, žurnālistu iebiedēšana un darba nestabilitāte; norāda, ka organizācijas “Reportieri bez robežām” 2024. gada pasaules preses brīvības indeksā Albānija ierindojas 99. vietā, kas atspoguļo aktuālās problēmas saistībā ar mediju īpašumtiesību koncentrāciju, politisko iejaukšanos un draudiem žurnālistiem; uzsver, ka pārredzamības trūkums attiecībā uz mediju finansējumu un īpašniekiem palielina redakcionālas neobjektivitātes un ārvalstu propagandas iefiltrēšanās risku un mazina sabiedrības uzticēšanos žurnālistikai; aicina Albānijas iestādes nodrošināt mediju īpašnieku pārredzamību un panākt absolūtu neiecietību pret žurnālistu iebiedēšanu; aicina Albānijas valdību atbalstīt neatkarīgas faktu pārbaudes platformas, lai nodrošinātu publisku piekļuvi precīzai informācijai un saglabātu informācijas telpas integritāti;

14.atgādina, ka visi mediju jomas tiesību akti būtu jāpārskata atbilstīgi Venēcijas komisijas ieteikumiem un tas būtu jādara pārredzami un iekļaujoši, apspriežoties ar mediju organizācijām, lai uzlabotu mediju brīvību un pašregulāciju; atzinīgi vērtē žurnālistikas un žurnālistu drošības aizsardzības veicināšanas platformu, ko izveidojusi Eiropas Padome kopā ar ES un prominentu preses brīvības organizāciju tīklu; pauž nožēlu par to, ka nav bijis nekāds progress tiesiskā regulējuma saskaņošanā ar ES acquis un ES standartiem, tostarp Eiropas Mediju brīvības aktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1083 (2024. gada 11. aprīlis), ar ko izveido vienotu satvaru mediju pakalpojumiem iekšējā tirgū un groza Direktīvu 2010/13/ES (Eiropas Mediju brīvības akts) (OV L, 2024/1083, 17.4.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1083/oj).; atgādina par nepieciešamību stiprināt pētniecisko žurnālistiku, faktu pārbaudi un medijpratību un apkarot naida runu, dezinformāciju un viltus ziņas; pauž bažas par pastāvīgo musinošo, pret medijiem vērsto retoriku — arī no augsta līmeņa politiķu, valsts pārvaldes darbinieku un citu publisku personu puses —, kas visu laiku veicina iebiedēšanas gaisotni; stingri nosoda pieaugošos verbālos uzbrukumus žurnālistiem, kuri ziņo par tiesiskuma un korupcijas jautājumiem, kā arī mizoginisku aizskaršanu tiešsaistē, kas vērsta pret žurnālistēm, nosoda nomelnošanas kampaņas, vardarbību un nemierus, un aicina nodrošināt uzbrucēju notiesāšanu ar nepāstrīdamiem spriedumiem; pauž nožēlu par to, ka kriminālkodekss nenodrošina žurnālistu aizsardzību pret draudiem un vardarbību, aicina iestādes pieņemt tiesisko regulējumu, kas efektīvi aizsargātu žurnālistus, cilvēktiesību aizstāvjus, vides aktīvistus un citas ieinteresētās personas no aizvien biežāk izmantotās stratēģiskās tiesvedības pret sabiedrības līdzdalību (SLAPP), atcelt kriminālatbildību par neslavas celšanu, ievērot neatkarīgas žurnālistikas kā būtiskas varas pārbaudes lomu un sadarbībā ar medijiem ievērot demokrātijas principus;

15.atgādina par valsts un vietējo iestāžu atbildību uzlabot pārredzamību, pārskatatbildību un iekļautību, veicot jēgpilnas un regulāras sabiedriskās apspriešanas ar ieinteresētajām personām; ar bažām norāda, ka Albānijas parlaments joprojām sabiedriskās apspriešanas tiesisko regulējumu īsteno lielākoties tikai formāli; uzsver, ka ir vajadzīga lielāka pārredzamība attiecībā uz publiskajiem datiem un galvenajiem likumdošanas projektiem; uzstāj, ka ir jāpalielina vietējo pašvaldību struktūru finanšu resursi, administratīvā spēja un fiskālā autonomija;

16.uzteic Albānijas dinamisko un konstruktīvo pilsonisko sabiedrību, kurai ir būtiska un pozitīva loma reformu procesā; atzinīgi vērtē vēlēšanu novērošanas uzlabojumus un pilsoniskās sabiedrības pieaugošo iesaistīšanos demokrātiskā procesa uzraudzībā; uzsver, ka pilsoniskajai sabiedrībai ir būtiska loma demokrātijas un plurālisma veicināšanā un labas pārvaldības un sociālā progresa sekmēšanā; mudina Albānijas valdību jau agrīnā posmā un pārredzamā likumdošanas procesā stiprināt pilsoniskās sabiedrības, tostarp sieviešu tiesību organizāciju, lomu pievienošanās ES procesā; pauž nožēlu par to, ka pilsoniskās sabiedrības organizācijas darbojas problemātiskā vidē un saņem ierobežotu finansējumu no valsts budžeta; uzstāj, ka ir jārada pamats efektīvai atbrīvojuma no PVN sistēmai saskaņā ar saistībām, ko Albānija uzņēmusies ar ES un Albānijas sadarbības nolīgumu un IPA III; mudina iestādes paātrināt valdības politikas ceļveža 2024.–2027. gadam izstrādi virzībā uz labvēlīgāku vidi pilsoniskās sabiedrības attīstībai un cieši uzraudzīt šā ceļveža īstenošanu;

17.atzinīgi vērtē to, ka ir izveidots jauns valsts pārvaldes un korupcijas apkarošanas ministra amats, un uzsver, cik svarīga ir tā darbības efektivitāte un valsts pārvaldes un korupcijas apkarošanas reformu īstenošana; tomēr joprojām pauž bažas par to, ka valsts pārvaldes reformas virzība bijusi pieticīga; uzstāj, ka Albānijas iestādēm ir efektīvi jāīsteno noteikumi par uz nopelniem balstītu pieņemšanu darbā un jāpārskata pašreizējo uzraudzības struktūru efektivitāte attiecībā uz jauno valsts pārvaldi un pretkorupcijas reformām; uzsver nepieciešamību veicināt pārskatatbildības kultūru, neatkarīgu piekļuvi publiskai informācijai un publisko iestāžu kontroli, tostarp īstenojot reformu programmu; norāda, ka publiskās pārvaldes struktūrām ir jāuzlabo pārredzamības prasību ievērošana un spēja reaģēt uz pieprasījumiem sniegt informāciju;

18.pauž nožēlu par to, ka ir panākts ierobežots progress iepirkuma tiesiskā regulējuma saskaņošanā ar ES acquis; pauž bažas par nesen ieviestajiem pagaidu atbrīvojumiem publiskā iepirkuma tiesību aktos; aicina Albānijas iestādes uzlabot konkurenciālas iepirkuma procedūras saskaņā ar ES acquis;

19.atzinīgi vērtē Albānijas panākto progresu, uzlabojot datu nosūtīšanu Eurostat;

20.norāda, ka Albānijas tiesiskais regulējums attiecībā uz dzimumbalstītu vardarbību vēl nav pilnībā saskaņots ar Stambulas konvenciju; pauž nopietnas bažas par to, ka vardarbība pret sievietēm joprojām ir spiedīga problēma, jo feminicīdu skaits joprojām ir liels; atzinīgi vērtē to, ka ombuds ir izveidojis “Femicide Watch”; mudina uzlabot atbalsta pakalpojumus cietušajiem, jo īpaši veselības aprūpi, patvēruma finansēšanu, bezmaksas juridisko palīdzību un cietušo reintegrāciju un rehabilitāciju; uzsver, ka ir jāpalielina finansiālais un institucionālais atbalsts prevencijas programmām, sabiedrības informēšanas kampaņām un specializētai apmācībai tiesībaizsardzības un tiesu iestādēm, lai nodrošinātu uz cietušajiem vērstu pieeju.

21.pauž bažas par pastāvīgiem trūkumiem attiecībā uz personām ar invaliditāti un dzimumu līdztiesību, piemēram, nesaskaņotību vai daļēju saskaņošanos ar ES acquis; atzīst, ka Albānijai ir pilnībā jāsaskaņo ar Stambulas konvenciju savs tiesiskais regulējums par dzimumbalstītu vardarbību; norāda, ka Pasaules Ekonomikas foruma 2024. gada ziņojumā par dzimumu nevienlīdzību pasaulē Albānija ir nokritusies par sešām vietām, ierindojoties 23. vietā pasaulē, kas liecina par aizvien lielāku dzimumu nevienlīdzību; pauž nopietnas bažas par to, ka vardarbība pret sievietēm joprojām ir spiedīga problēma, jo feminicīdu skaits joprojām ir liels; aicina pilnībā un efektīvi piemērot spēkā esošos tiesību aktus, tostarp stingrāk īstenot aizsardzības pasākumus un uzlabot tiesu iestāžu spēju reaģēt uz dzimumbalstītas vardarbības gadījumiem, kā uzsvērts Eiropas Komisijas 2024. gada ziņojumā par Albāniju;

22.atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemts jauns un labāk finansēts valsts rīcības plāns attiecībā uz LGBTI+ personām; tomēr pauž nožēlu par to, ka nav panākts progress, ierosinot nepieciešamos tiesību aktus šajā jomā, un aicina iestādes pieņemt nepieciešamos tiesību aktus par dzimumidentitātes un dzimumpazīmju atzīšanu, kā arī par viendzimuma partnerattiecībām/laulībām; pauž nožēlu par to, ka LGBTI+ personas joprojām saskaras ar draudiem un noniecinošām mediju kampaņām un ka publiskās pārvaldes iestādes nenodrošina tām pienācīgu aizsardzību; norāda, ka laukos un nomaļos apvidos dzīvojošām sievietēm, romu un ēģiptiešu sievietēm un LGBTI+ personām joprojām ir ierobežota piekļuve primārajai veselības aprūpei; mudina valsts iestādes apliecināt stingru apņemšanos aizsargāt LGBTI+ tiesības un izlēmīgi vērsties pret diskriminējošu un naidīgu retoriku, kas vērsta pret LGBTI+ kopienu;

23.aicina Albāniju pilnībā ievērot Albānijas pareizticīgo autokefālās baznīcas autonomiju un atturēties no jebkādām darbībām, kas Albānijā apdraudētu reliģiskās izpausmes brīvību vai īpašumtiesības; aicina izbeigt iejaukšanos baznīcas amatpersonu iecelšanā un veidot dialogu ar reliģiskajām iestādēm, lai aizsargātu reliģisko plurālismu;

24.atzinīgi vērtē to, ka beidzot pieņemti īstenošanas tiesību akti par pie minoritātēm piederīgu personu tiesībām, jo īpaši par pašidentifikāciju un minoritāšu valodu lietošanu, tostarp vietējo pašvaldību struktūru līmenī, un uzsver, ka šie nolikumi ir pilnībā un efektīvi jāīsteno, lai patiešām praksē tiktu nodrošinātas minoritāšu tiesības un ar izglītību saistītās tiesības; aicina iestādes nodrošināt noteikumu efektīvu īstenošanu, jo īpaši piešķirot pienācīgus resursus centrālajām aģentūrām un vietējām pašvaldībām; aicina iestādes nodrošināt, ka tiek pārskatītas metodes Nacionālo minoritāšu komitejas locekļu atlasei saskaņā ar Komisijas un Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību Padomdevējas komitejas ieteikumiem; aicina iestādes palielināt Valsts mazākumtautību komitejas kapacitāti un nodrošināt, ka tā ir pilnībā funkcionējoša un tās rīcībā ir pietiekami resursi; pauž bažas par pastāvīgajām diskriminācijas un sociālās atstumtības problēmām, kas skar minoritāšu grupas Albānijā; aicina Albānijas valdību pilnībā ievērot un aizsargāt cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības, un nodrošināt visu paziņoto cilvēktiesību pārkāpumu, tostarp naida runas, ātru un rūpīgu izmeklēšanu; mudina Albānijas iestādes uzlabot institucionālos mehānismus, lai novērstu diskrimināciju un nodrošinātu visu kopienu jēgpilnu politisko līdzdalību saskaņā ar ieteikumiem Komisijas 2024. gada ziņojumā par Albāniju; aicina Albāniju aizsargāt un popularizēt mazākumtautību kultūras mantojumu, valodas un tradīcijas; aicina Albāniju nodrošināt mazākumtautību izglītību viņu dzimtajā valodā, tostarp pienācīgu pamata un vidējo izglītību grieķu valodā tajos reģionos, kuros tradicionāli dzīvo grieķu nacionālā minoritāte, kā arī nodrošināt, ka visiem iedzīvotājiem visā valstī ir pienācīga piekļuve valsts izglītībai pamata, vidējā un augstākajā līmenī, tādējādi pilnībā īstenojot attiecīgos tiesību aktus;

25.aicina Albāniju aizsargāt un saglabāt grieķu pareizticīgo minoritātes reliģisko un kultūras mantojumu, tostarp atjaunojot un juridiski atzīstot viņu baznīcas un kapsētas; aicina iestādes atturēties no grieķu minoritātei vēsturiski vai kultūras ziņā nozīmīgu īpašumu atsavināšanas vai nojaukšanas;

26.atgādina, ka Albānijai būtu jāaizsargā tiesības uz īpašumu, jo īpaši panākot izšķirošu progresu attiecībā uz pirmreizējo reģistrāciju un kompensāciju, uzlabojot valsts kadastra pārredzamību un īpašumu reģistra kadastrālo datu kvalitāti un nodrošinot, ka īpašuma atsavināšanas un atņemšanas gadījumos tiek ievērotas tiesības uz taisnīgu tiesu un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību;

27.mudina Albānijas valdību risināt un novērst komunistiskā režīma netaisnību pret visām reliģiskajām konfesijām;

28.pauž bažas par komunistu konfiscēto reliģisko īpašumu lēno restitūciju; ar bažām norāda arī uz to, ka, neraugoties uz daudzajiem reliģisko konfesiju pieprasījumiem, Albānijas valdība nav atgriezusi visas komunistiskā režīma laikā konfiscētās svētlietas, reliktus, ikonas un arhīvus https://www.state.gov/reports/2023-report-on-international-religious-freedom/albania/.

29.aicina palielināt ieguldījumus izglītības sistēmas modernizēšanā, lai nodrošinātu tās kvalitāti un iekļautību; aicina Albāniju īstenot pasākumus, lai veicinātu nodarbinātības un izglītības iespējas personām ar invaliditāti;

30.atzinīgi vērtē 2023. gada tautas skaitīšanas norisi Albānijā; aicina iestādes publicēt detalizētus datus un tematisko analīzi saskaņā ar Komisijas ieteikumu 2024. gada ziņojumā par Albāniju;

31.atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemts likums par personas datu aizsardzību, kura mērķis ir panākt pilnīgu saskaņotību ar ES acquis; uzteic Albānijas iestādes par īstenošanas tiesību aktu pieņemšanu attiecībā uz procedūru un taisnīgu kompensāciju par nezināmu autoru darbu izmantošanu un autortiesību darbu datubāzi, taču pauž nopietnas bažas par apiešanos ar personas datiem un trūkumiem IT sistēmās; aicina Albānijas iestādes pastiprināt aizsardzības pasākumus pret datu aizsardzības pārkāpumiem, uzlabot prevenciju un sabiedrības informētību un palielināt iestāžu kapacitāti, lai efektīvi īstenotu jauno Likumu par personas datu aizsardzību; aicina Albāniju turpināt sadarbību ar ES Intelektuālā īpašuma biroju;

32.atzīst, ka Albānijai tagad ir ciešāka sadarbība ar ES, sevišķi ar Frontex, migrācijas plūsmu un robežkontroles procesu pārvaldībā, jo īpaši saistībā ar jauno šīs valsts migrācijas stratēģiju 2024.–2026. gadam; pieņem zināšanai Itālijas un Albānijas saprašanās memorandu;

33.atzinīgi vērtē progresu, ko Albānija ir panākusi, īstenojot tiesu sistēmas reformas, kuru mērķis ir stiprināt tiesu iestāžu neatkarību, pārredzamību un pārskatatbildību, tostarp attiecībā uz pirmajā instancē pabeigto pārbaudes procesu; atzinīgi vērtē Albānijas parlamenta sākto jauno reformu procesu attiecībā uz labu pārvaldību, tiesiskumu un korupcijas apkarošanu Albānijā līdz 2030. gadam; uzsver, ka ikviena iniciatīva, kuras mērķis ir stiprināt pārvaldību, tiesiskumu un korupcijas apkarošanas centienus, ir jābalsta uz iekļautību, pārredzamību un sadarbību;

34.pauž bažas par nepārtraukto politisko iejaukšanos un spiedienu uz tiesu sistēmu; pauž bažas par trūkumiem uz nopelniem balstītā Augstākās tiesu padomes un Augstākās prokuratūras padomes locekļu, kas nav miertiesneši, iecelšanā amatā un viņu profesionālo godprātībā; pauž nožēlu par pastāvīgajām problēmām saistībā ar tiesu iestāžu darbību, kas minētas SPAK 2024. gada ziņojumā;

35.aicina steidzami rīkoties, lai nodrošinātu tiesu neatkarību un institucionālo integritāti;

36.uzsver, ka Transparency International 2024. gada korupcijas uztveres indeksā Albānija ierindojās 80. vietā, kas liecina, ka ir jāpanāk būtisks progress augsta līmeņa korupcijas apkarošanā un tiesu neatkarības nodrošināšanā; uzsver Albānijas Īpašās korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanas struktūras (SPAK) svarīgo darbu, kas ir panākusi rezultātus augsta līmeņa korupcijas lietu izmeklēšanā, kriminālvajāšanā un notiesāšanā, kā arī lietās, kas saistītas ar ES finanšu interešu aizsardzību; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt korupcijas apkarošanas iestāžu pilnīgu neatkarību, un mudina stiprināt to darbības un izmeklēšanas spējas; atzinīgi vērtē augsta līmeņa korupcijas izmeklēšanu un tiesvedību; uzsver, ka augsta līmeņa amatpersonu notiesāšanas gadījumu skaita palielināšana joprojām ir svarīga prioritāte; mudina visus dalībniekus atturēties no jebkādām darbībām, kas apdraud neatkarīgu iestāžu, piemēram, SPAK, darbu; pauž nožēlu par iebiedēšanas vidi, kurā darbojas tiesu iestādes, un par gadījumiem, kad tās saskaras ar nepamatotu spiedienu, kas nopietni apdraud tiesu iestāžu neatkarību; pauž bažas par to, ka institucionālā atbalsta trūkums tiesnešiem, kuri saskaras ar draudiem, vājina sabiedrības uzticēšanos un nopietni apdraud tiesiskumu un Albānijas ES integrācijas procesu;

37.norāda uz problēmām, kas saistītas ar tiesu sistēmas kvalitāti un efektivitāti, tostarp lielo tiesnešu vakanču skaitu, nepietiekamu tiesu darbinieku skaitu, sākotnējās un pastāvīgās tiesiskās apmācības kvalitāti, trūkumus judikatūras konsekvencē un modernas integrētas lietu pārvaldības sistēmas trūkumu; norāda, ka budžeta piešķīrumi ir nepietiekami, jo īpaši attiecībā uz tiesu komponentu; uzsver, ka neizskatīto lietu uzkrāšanās samazināšanai tiesu sistēmā arī turpmāk vajadzētu būt prioritātei; tomēr atzinīgi vērtē to, ka Albānijas Konstitucionālā tiesa ir uzlabojusi savu darba efektivitāti un samazinājusi neizskatīto lietu skaitu, kā arī turpina uzturēt institucionālo līdzsvara un atsvara sistēmu;

38.atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemti valsts tiesību akti, lai pieskaņotos ES acquis nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā; norāda, ka ir jāizveido spēcīgs aktīvu atguves dienests un jāuzlabo augsta līmeņa korupcijas lietu pārbaude, procedūras un procesi, izmeklēšana, kriminālvajāšana un notiesāšana, tostarp arestējot un konfiscējot noziedzīgi iegūtus līdzekļus;

39.aicina Albāniju turpināt saskaņot savu tiesisko regulējumu, sevišķi kriminālkodeksu, ar ES acquis organizētās noziedzības cilvēku un narkotiku un šaujamieroču kontrabandas, kā arī kibernoziedzības, ekstrēmisma un terorisma draudu apkarošanas jomā; joprojām pauž bažas par albāņu mafijas grupējumu radīto pastāvīgo apdraudējumu Eiropā un par to, ka tie dažādo savu darbību; pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz centieniem likvidēt šos tīklus, tostarp izmantojot Sky-ECC šifrētā ziņojumapmaiņas dienesta datus, šie noziedzīgie grupējumi joprojām ir cieši iesaistīti narkotiku un ieroču tirdzniecībā, migrantu kontrabandā, cilvēku tirdzniecībā un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vairākās dalībvalstīs, īpaši Nīderlandē, Beļģijā, Itālijā un Francijā; norāda uz papildu prokuroru iecelšanu Īpašajā prokuratūrā, kā arī finanšu izmeklēšanas nodaļas izveidi; atzinīgi vērtē Albānijas dalību kopīgās narkotiku kontrabandas, naudas atmazgāšanas un kobernoziedzības apkarošanas operācijās un sadarbību Eiropas daudzdisciplīnu platformas pret noziedzības draudiem (EMPACT); turklāt atzīst pastiprināto sadarbību ar Eiropolu, EUROJUST, FRONTEX, Interpolu un CARIN tīklu organizētās noziedzības apkarošanā un starptautisko noziedzības tīklu likvidēšanā; mudina Albāniju stiprināt mehānismus izlūkdatu apmaiņai ar ES aģentūrām, lai uzlabotu reģionālo stabilitāti; aicina turpināt saskaņot Albānijas drošības politiku ar ES stratēģijām, veicinot integrētāku un noturīgāku reģionālo drošības satvaru. aicina Albāniju sadarbībā ar ES dalībvalstīm un ES aģentūrām pastiprināt cīņu pret cilvēku tirdzniecību; uzsver, ka ir jācīnās pret kājnieku ieroču un vieglo ieroču nelikumīgu tirdzniecību, jo Albānija joprojām ir gan šo ieroču mērķa, gan tranzīta valsts; atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemta jauna stratēģija noziegumos cietušo aizsardzībai; uzsver, cik svarīga ir pastāvīga apmācība migrācijas kontroles personālam, lai nodrošinātu Eiropas noteikumu efektīvu īstenošanu un stingrāku reakciju uz cilvēku tirdzniecības tīkliem;

40.mudina Eiropas ārējās darbības dienestu un Komisiju arī turpmāk palīdzēt stiprināt Albānijas noturību pret hibrīddraudiem tādās jomās kā kiberdrošība, manipulēšana ar informāciju un kritiskās infrastruktūras aizsardzība; aicina Albāniju novērtēt riskus, kas saistīti ar ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, un izvērtēt šādus ieguldījumus, jo īpaši tādās stratēģiskās nozarēs kā enerģētika, kalnrūpniecība un telekomunikācijas, lai izvairītos no ekonomiskās atkarības un iekrišanas parādu slazdos un lai aizsargātu valsts intereses, uzlabotu drošību un nodrošinātu atbilstību ES standartiem;

41.prasa ES un Rietumbalkānu valstīm izveidot sistēmu efektīvai sadarbībai starp Eiropas Prokuratūru (EPPO) un pievienošanās sarunvalstīm, lai sekmētu ciešu sadarbību un kriminālvajāšanu ES līdzekļu ļaunprātīgas izmantošanas gadījumos; atzinīgi vērtē to, ka Albānija ir noslēgusi divpusēju darba vienošanos ar EPPO;

42.atzinīgi vērtē Albānijas iesaistīšanos ES izaugsmes plāna Rietumbalkāniem īstenošanā, kas ietver ES vienotā tirgus integrāciju, reģionālo ekonomisko integrāciju, fundamentālas reformas un lielāku finansiālo atbalstu;

43.atkārtoti uzsver, cik svarīgi ir uzlabot publisko infrastruktūru Rietumbalkānu valstīs un veidot saiknes ar ES dalībvalstīm; atgādina, ka Ekonomikas un investīciju plāns Rietumbalkāniem var uzlabot reģionālo savienotību, izmantojot dzelzceļu un autoceļus; šajā ziņā mudina iestādes visās valstīs pabeigt VIII koridoru, kas savienos Albāniju, Ziemeļmaķedoniju un Bulgāriju; atgādina, ka ir svarīgi uzlabot gaisa transporta savienojumus starp Rietumbalkānu valstīm, lai tās savienotu savā starpā un ar ES dalībvalstīm;

44.atzinīgi vērtē Albānijas reformu programmu, kas attiecas uz uzņēmējdarbības vidi, cilvēkkapitālu, digitalizāciju, enerģētiku, zaļo pārkārtošanos, pamattiesībām un tiesiskumu; turklāt atzinīgi vērtē Albānijas dalību ES programmā “Digitālā Eiropa”; atzinīgi vērtē to, ka ES un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas vadītajā programmā “Atbalsts pārvaldības un vadības uzlabošanai” Albānija ir atzīta par reģionālo līderi valsts pārvaldē un digitālajā publiskajā iepirkumā;

45.mudina Albānijas iestādes samazināt nabadzības un sociālās atstumtības risku, turpinot uzlabot piekļuvi izglītībai, mājokļiem un sociālajiem un veselības aprūpes pakalpojumiem, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošiem iedzīvotājiem un minoritāšu grupām, tostarp romiem; aicina Albāniju īstenot savu sociālās aizsardzības stratēģiju 2024.–2030. gadam un nodarbinātības un prasmju stratēģiju 2023.–2030. gadam; aicina Albāniju pieņemt turpmākus pasākumus, lai cīnītos pret jauniešu bezdarbu, un aicina Albānijas iestādes efektīvi īstenot Valsts bērna tiesību programmu, sniedzot palīdzību bērniem, kuri saskaras ar atstumtību un nabadzību;

46.uzteic Albānijas iestādes par tiesību aktu pieņemšanu, lai reformētu augstāko izglītību, un par valsts izglītības stratēģijas 2021.–2026. gadam īstenošanu; mudina Albāniju paplašināt medijpratību kā pamata mācību priekšmetu skolu mācību programmās, vienlaikus nodrošinot, ka skolotāji saņem īpašu apmācību un modernus resursus kvalitatīvu programmu īstenošanai; mudina sadarboties ar ES izglītības iniciatīvām un reģionālajiem tīkliem, piemēram, Rietumbalkānu mediju lietotprasmes novērošanas centru, lai īstenotu paraugpraksi kritiskās domāšanas un digitālās pratības izglītības jomā;

47.atzinīgi vērtē Albānijas panākto progresu, noslēdzot divpusējus sociālā nodrošinājuma nolīgumus ar ES dalībvalstīm un turpinot sagatavošanas darbus, lai varētu savienot tās nodarbinātības dienestu sistēmu ar Eiropas Nodarbinātības dienestu tīklu EURES;

48.atzinīgi vērtē to, ka Albānija 2024. gada novembrī pievienojās vienotajai euro maksājumu telpai, kas samazina izmaksas iedzīvotājiem un uzņēmumiem un veicinās Albānijas tālāku integrāciju vienotajā tirgū; uzteic Albānijas iestādes par pieskaņošanos ES acquis maksājumu jomā (Maksājumu konta direktīva Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/92/ES (2014. gada 23. jūlijs) par maksājumu kontu tarifu salīdzināmību, maksājumu kontu maiņu un piekļuvi maksājumu kontiem ar pamatfunkcijām (OV L 257, 28.8.2014., 214. lpp.,ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2014/92/oj).) un par darbībām, kuru rezultātā Albānija tika svītrota no Finanšu darījumu darba grupas “pelēkā saraksta”; atzīst Albānijas centienus uzlabot ekonomikas konkurētspēju un aicina Albānijas valdību turpināt strukturālās reformas, lai veicinātu pievilcīgāku uzņēmējdarbības vidi, kas atbilst ES standartiem; pauž nožēlu par to, ka valsts pārvaldes neefektivitāte, pārregulācija, korupcija un milzīgā ēnu ekonomika bojā uzņēmējdarbības vidi un traucē konkurencei;

49.atzinīgi vērtē Albānijas fiskālo rādītāju uzlabošanos; aicina Albānijas iestādes vēl vairāk uzlabot fiskālā riska analīzi, stiprinot attiecīgo Finanšu ministrijas departamentu; prasa nodrošināt valstij piederošu uzņēmumu lielāku pārredzamību un pārskatatbildību, izmantojot gada finanšu pārskatus; aicina Albāniju stiprināt publisko iekšējo finanšu kontroli un nodrošināt, ka tiek īstenoti Augstākās revīzijas iestādes (ALSAI) ieteikumi;

50.atzinīgi vērtē tiesību aktu turpmāku saskaņošanu ar ES acquis attiecībā uz privātajiem pensiju fondiem, banku atveseļošanu un noregulējuma sistēmu; aicina Albāniju pabeigt saskaņošanu ar ES acquis apdrošināšanas, kapitāla tirgu, vērtspapīru tirgu, ieguldījumu fondu un finanšu tirgus infrastruktūru jomā;

51.atzinīgi vērtē Tirānas samitā panākto vienošanos par viesabonēšanas maksas samazināšanu; šajā sakarā aicina iestādes, privātos dalībniekus un visas ieinteresētās personas strādāt pie tā, lai sasniegtu saskaņotos mērķus, proti, līdz 2027. gadam būtiski samazināt viesabonēšanas maksu par datiem un vēl vairāk samazināt viesabonēšanas cenas starp Rietumbalkāniem un ES līdz līmenim, kas tuvs iekšzemes cenām; atzinīgi vērtē to, ka tiek īstenots pirmais viesabonēšanas ceļveža starp Rietumbalkāniem un ES posms;

52.pauž bažas par progresa trūkumu uzņēmējdarbības tiesību aktu jomā Albānijā; aicina Albānijas iestādes pabeigt uzņēmējdarbības tiesību aktu saskaņošanu ar ES acquis;

53.uzsver, ka Albānijai ir jāpieliek lielākas pūles, lai panāktu saskaņotību ar ES acquis vides jomā; aicina to saskaņoties ar ES Ietekmes uz vidi novērtējuma Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/92/ES (2011. gada 13. decembris) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 26, 28.1.2012., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2011/92/oj). un stratēģiskā vides novērtējuma Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/42/EK (2001. gada 27. jūnijs) par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 197, 21.7.2001., 30. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2001/42/oj). direktīvām; uzsver, ka ir jāpastiprina cīņa pret noziegumiem pret vidi;

54.uzsver, ka ir vajadzīgas pārredzamas un iekļaujošas sabiedriskās apspriešanas saskaņā ar Orhūsas konvenciju, nodrošinot vietējo kopienu, NVO un zinātnisko iestāžu aktīvu iesaistīšanos ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanas procesos, sevišķi attiecībā uz projektiem, kuriem ir liela ietekme uz vidi un sociālekonomiskās sekas; brīdina, ka pienācīgas ieinteresēto personu iesaistes trūkums apdraud pārvaldības standartus un Albānijas atbilstību ES acquis saistībām; pauž bažas par ietekmi uz ekonomiku un vidi, ko rada tādi ārvalstu finansēti attīstības projekti, kuros nav konkurences;

55.atgādina, ka Albānijai ir jāpieliek ievērojamas pūles, lai sasniegtu mērķus, kas saistīti ar klimata aizsardzību, energoefektivitāti, energoapgādes un transporta dažādošanu un zaļināšanu; norāda, ka šai valstī gaisa un ūdens kvalitāte, kā arī atkritumu apsaimniekošana joprojām ir īpaši problemātiski jautājumi; mudina centrālo valdību un vietējās iestādes pastiprināt centienus, lai uzlabotu gaisa kvalitāti un samazinātu potenciāli letālu piesārņojumu; mudina Albānijas valdību par prioritāti noteikt klimatadaptācijas stratēģiju īstenošanu, atjaunojamo energoresursu attīstību un atkritumu apsaimniekošanas sistēmas modernizāciju, lai tiktu panākta atbilstība ES standartiem un lai atbalstītu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi; mudina Albānijas iestādes pastiprināt pasākumus un palielināt investīcijas, lai paplašinātu sabiedriskā transporta sistēmu un dzelzceļa sistēmu;

56.pauž stingru pārliecību, ka vides aizsardzībai un ilgtspējīga tūrisma attīstībai ir jābūt savstarpēji saistītām; atzinīgi vērtē pirmā neskartas upes nacionālā parka – Vjosas nacionālā parka – izveidi un aicina piešķirt pietiekamus resursus tā aizsardzībai; aicina iestādes pilnībā respektēt nacionālā parka ekoloģisko integritāti un pārskatīt infrastruktūras projektus, proti, ūdens ieguves Šušikā projektu, saskaņā ar starptautiskajiem bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas standartiem un paraugpraksi, lai nodrošinātu, ka netiek ietekmēta nacionālā parka bioloģiskā daudzveidība, dzīvotnes un ekoloģiskās funkcijas; atkārtoti pauž bažas par Vloras lidostas būvniecību Vjosa-Narta aizsargājamajā teritorijā, pārkāpjot valsts un starptautiskās bioloģiskās daudzveidības aizsardzības normas, un aicina Komisiju pievērsties šim jautājumam iestāšanās sarunu 27. sadaļā; aicina Albānijas iestādes pieņemt tiesību aktus, ar kuriem īsteno Likumu par kultūras mantojumu un muzejiem;

57.pauž nopietnas bažas par nesenajiem grozījumiem Albānijas Likumā par aizsargājamām teritorijām, kas ļauj īstenot lielus infrastruktūras un tūrisma projektus ekoloģiski jutīgās zonās; prasa atcelt šos tiesību aktu grozījumus, lai nodrošinātu pilnīgu un stingru atbilstību valsts un starptautiskajam tiesiskajam regulējumam un vides aizsardzības standartiem un novērstu jūras piedrazošanu ar atkritumiem, kas ietekmē kaimiņvalstis;

58.aicina Albānijas iestādes noteikt un efektīvi pārvaldīt galvenās aizsargājamās teritorijas kritiski apdraudēto sugu, jo īpaši Balkānu lūšu, izdzīvošanai, tostarp visaptverošas bioloģiskās daudzveidības uzraudzības programmas, un īstenot un stingri piemērot malumedniecības apkarošanas tiesību aktus; mudina Albāniju jo īpaši atteikties no plāniem būvēt Skavikas hidroelektrostaciju uz Melnās Drinas, ņemot vērā šīs upes nozīmīgo ekoloģisko, sociālo un kultūras lomu, tostarp to, ka nāktos pārvietot vietējos iedzīvotājus;

59.atzinīgi vērtē 2024. gada 19. novembrī pieņemto ES un Albānijas drošības un aizsardzības partnerību, ar kuru izveido platformu ciešākam dialogam un sadarbībai drošības un aizsardzības jautājumos un kura ir nozīmīgs solis uz priekšu; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, lai šī partnerība pārvērstos konkrētās darbībās, tostarp kopīgās apmācības iniciatīvās, kopīgās izlūkošanas spējās un uzlabotos robežu drošības pasākumos reģionālo un globālo drošības problēmu risināšanai; uzsver, ka Rietumbalkānos ir vajadzīga dziļāka sadarbība drošības jomā, lai veicinātu ciešāku koordināciju starp reģionālajiem partneriem un lai apkarotu organizēto noziedzību, kiberdraudus un hibrīdproblēmas; aicina pastiprināt ES atbalstu reģionālajām drošības iniciatīvām, kas uzlabo stabilitāti un noturību Rietumbalkānos; atzīst, ka šī partnerība ir nozīmīgs solis uz priekšu, stiprinot Albānijas kā uzticamas ES drošības partneres lomu; turklāt uzsver, ka partnerība cita starpā veicinās kopīgas iniciatīvas un spēju veidošanas centienus, tādējādi veicinot noturīgāku un integrētāku drošības arhitektūru Rietumbalkānos;

60.atzinīgi vērtē valsts drošības stratēģijas pieņemšanu 2024. gadā, lai turpinātu cīņu pret hibrīddraudiem, un jauno likumu par kiberdrošību; atzinīgi vērtē Albānijas, Kosovas un Horvātijas parakstīto trīspusējo deklarāciju par militāro aliansi, kuras mērķis ir uzlabot sadarbību un stiprināt aizsardzības potenciālu, vienlaikus sniedzot pilnīgu atbalstu eiroatlantiskajai un reģionālajai integrācijai aizsardzības jomā;

61.pauž bažas par to, ka ES robežvalstīs palielinās Krievijas ietekme; atzinīgi vērtē Albānijas Elektronisko un pasta sakaru iestādes (AKEP) 2024. gada oktobrī veiktās darbības, kuru rezultātā tika slēgti 155 Krievijas pārvaldītie tiešsaistes konti, kas bija iesaistīti dezinformācijas izplatīšanā, kā arī astoņi konti, kas bija saistīti ar kiberspiegošanas grupām; uzsver, ka šie pasāku https://politiko.al/english/e-tjera/-mbyll-155-llogari-ruse-ne-internet-per-dezinformimin-ne-tirane-i517028?.mi atspoguļo Albānijas pastāvīgos centienus mazināt kiberdraudus; mudina ES palielināt atbalstu Albānijai Krievijas ļaunprātīgās ietekmes apkarošanā un reģionālās stabilitātes nodrošināšanā;

62.atzinīgi vērtē Albānijas pilnīgo pieskaņošanos ES kopējai ārpolitikai un drošības politikai, tostarp tās atbalstu ES sankcijām pret trešām valstīm, un tās pozitīvo ieguldījumu kopējās drošības un aizsardzības politikas misijās, jo īpaši EUFOR Althea, kas pasvītro šīs valsts apņēmību veicināt reģionālo un starptautisko drošību un stabilitāti, un atzinīgi vērtē Albānijas dalību ES un NATO vadītajās operācijās un tās sadarbību ar Eiropolu un Interpolu; aicina turpināt dalību ES vadītās krīzes pārvarēšanas operācijās un kopējās drošības un aizsardzības politikas misijās, piemēram, jūras drošības operācijā EUNAVFOR Aspides; atzīst Adrijas-Jonijas jūras reģiona stratēģisko nozīmi Eiropas drošībai un ekonomikas stabilitātei; aicina Albāniju sadarbībā ar ES un NATO uzlabot savas jūras drošības spējas;

63.atzinīgi vērtē Albānijas valdības nemitīgos centienus veicināt labas kaimiņattiecības; šajā sakarā atgādina, cik svarīga ir Albānijas apņemšanās atrisināt jebkādus robežstrīdus saskaņā ar strīdu mierīgas izšķiršanas principu un saskaņā ar ANO Statūtiem un ANO Jūras tiesību konvenciju, tostarp vajadzības gadījumā ievērojot Starptautiskās Tiesas spriedumus; atzinīgi vērtē Albānijas aktīvo ieguldījumu Berlīnes procesā; turklāt mudina pastāvīgi un konstruktīvi iesaistīties reģionālās sadarbības iniciatīvās saskaņā ar ES vērtībām un paplašināšanās mērķiem, jo tas veicinās mieru, drošību un stabilitāti Rietumbalkānos; brīdina neveikt nekādas tādas darbības, piemēram, Atvērto Balkānu iniciatīvu, kas varētu apdraudēt kopējo reģionālo tirgu vai nozīmētu novirzīšanos no Berlīnes procesa, jo šādi pasākumi rada šķēršļus ES integrācijai un kohēzijai, potenciāli apdraudot Albānijas virzību uz dziļāku reģionālo un Eiropas integrāciju;

64.atzinīgi vērtē to, ka Albānija ir ratificējusi divpusējus nolīgumus ar Horvātiju, Melnkalni un Bulgāriju par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu;

65.uzsver Albānijas konstruktīvo lomu stabilitātes un sadarbības veicināšanā Rietumbalkānos, jo īpaši pateicoties tās divpusējam dialogam ar kaimiņvalstīm un iesaistei reģionālajās organizācijās;

66.uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo rezolūciju Eiropadomes priekšsēdētājam, Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniecei / Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Albānijas Republikas prezidentam, valdībai un parlamentam.