1.atkārtoti pauž solidaritāti ar Gruzijas tautu un apliecina nelokāmu atbalstu tās likumīgajiem Eiropas un eiroatlantiskajiem centieniem un vēlmei dzīvot pārtikušā un demokrātiskā valstī, par ko liecina masu protesti, kuri turpinās, neraugoties uz to, ka iestādes tos brutāli apspiež; joprojām ir gatavs palīdzēt Gruzijas tautai sasniegt šos mērķus; stingri nosoda vardarbīgās represijas, patvaļīgu un politiski motivētu aizturēšanu bez pietiekama juridiska pamata un ziņoto sistēmisko spīdzināšanu, kurai tikuši pakļauti miermīlīgi protestētāji, pilsoniskās sabiedrības dalībnieki, politiskie oponenti un mediju pārstāvji; prasa, lai Gruzijas iestādes atturētos no spēka lietošanas, ievērotu pulcēšanās un vārda brīvību un atceltu nesen pieņemtos drakoniskos tiesību aktus, kuru mērķis ir, sevišķi ar pārmērīgiem naudas sodiem, apturēt tautas protestus; pauž īpašas bažas par to, ka pieaug politieslodzīto skaits, un atkārtoti prasa nekavējoties un bez nosacījumiem viņus visus atbrīvot; prasa veikt reālu un ticamu izmeklēšanu par visiem vardarbības aktiem un saukt pie atbildības vainīgos; pauž bažas par neatkarības trūkumu tiesu sistēmā, jo augsta līmeņa tiesneši, kuriem ir saikne ar “Gruzijas sapni”, pārrauga politiski motivētas tiesvedības pret miermīlīgiem protestētājiem un valdības kritiķiem;

2.pauž dziļu nožēlu par to, ka, lai gan integrāciju Eiropā joprojām atbalsta nospiedoši lielākā daļa iedzīvotāju, valdošā partija “Gruzijas sapnis” nav izmantojusi vēsturisko iespēju, kas dota Gruzijai kā kandidātvalstij, lai virzītos uz integrāciju Eiropā; atgādina, ka kandidātvalsts statuss Gruzijai tika piešķirts, neraugoties uz šaubām un jau tā satraucošo “Gruzijas sapņa” valdības darbību virzienu, kas arvien vairāk bija pretrunā Eiropas vērtībām un demokrātijas principiem; uzsver, ka Gruzija “Gruzijas sapņa” vadībā nav virzījusies uz priekšu un faktiski ir pat regresējusi attiecībā uz Komisijas norādīto deviņu pasākumu galvenajiem noteikumiem, neraugoties uz iestāžu apgalvojumiem par pretējo; uzsver, ka Gruzijas integrācijas ES process ir faktiski apturēts, pie kā noveda valsts pastāvīgais regress demokrātijas jomā, un 2024. gada oktobra parlamenta vēlēšanas tika manipulētas, kas ir nepārprotams pagrieziena punkts virzībā uz autoritāru režīmu, tam sekoja valsts iestāžu un demokrātisko garantiju nelikumīga sagrābšana un virknes antidemokrātisku tiesību aktu pieņemšana, kas ir pretrunā ES pamatā esošajām vērtībām un principiem; piekrīt Eiropadomes 2024. gada 27. jūnija secinājumiem, ka nespēja mainīt pašreizējo rīcības virzienu apdraud Gruzijas virzību uz ES, un mudina “Gruzijas sapni” atgriezties pie demokrātisko reformu un eiroatlantiskās integrācijas gaitas;

3.pauž nožēlu par aptuveni 700 ierēdņu atlaišanu kopš 2024. gada decembra saistībā ar viņu dalību proeiropeiskos protestos vai atbalstu tiem; uzsver, ka šādas represijas mazina sabiedrības uzticēšanos demokrātiskām institūcijām, pārkāpj vārda un biedrošanās brīvību un veicina pašreizējā režīma autoritāro tendenču padziļināšanos; aicina Gruzijas iestādes ievērot darba tiesību standartus un ļaut ierēdņiem reģistrēties arodbiedrībā, lai aizsargātu viņus no nepamatotiem darba tiesību ierobežojumiem; pauž bažas par ierēdņu iecelšanas amatā pieaugošo politizāciju un prasa atcelt 2024. gada decembrī pieņemtos grozījumus Likumā par valsts dienestu, kuri atceļ konkurences noteikumu attiecībā uz ierēdņu iecelšanu un tā vietā piešķir tiešas iecelšanas pilnvaras publisko iestāžu vadītājiem; atkārtoti norāda, ka šie grozījumi rada satraucošu regresu līdz šim sekmīgajā sabiedrisko pakalpojumu reformā, ko Gruzija īstenoja saskaņā ar ES un Gruzijas Asociācijas nolīgumu, un prasa tos atcelt;

4.uzsver, ka ir jāveic tūlītēja un visaptveroša revīzija par ES politiku attiecībā uz Gruziju, ņemot vērā pastāvīgo demokrātijas regresu un aizvien represīvāko politisko un likumdošanas vidi, kas ir solis atpakaļ pēc daudziem Gruzijas demokrātiskajiem sasniegumiem un sekmīgām ES reformām, būtiski vājina demokrātiskās institūcijas un vēl vairāk nostiprina varu valdošās partijas rokās; šajā sakarā aicina Komisiju pārskatīt ES un Gruzijas Asociācijas nolīguma īstenošanu, ņemot vērā to, ka Gruzija ir rupji pārkāpusi saistības, ko paredz 2. pantā noteiktie vispārīgie principi, proti, demokrātijas, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana; atkārtoti uzsver, ka šo saistību neievērošana var novest pie nolīgumā paredzētās ekonomiskās sadarbības un privilēģiju nosacītas apturēšanas; prasa, ņemot vērā 2. pantā noteikto principu klaju pārkāpumu, piemērot ES un Gruzijas Asociācijas nolīguma 422. pantu attiecībā uz saistību neizpildi;

5.pauž nožēlu par to, ka valdošās partijas augsta līmeņa amatpersonas, parlamenta deputāti un ar valdību saistīti mediji regulāri izplata manipulatīvus vēstījumus, dezinformāciju un sazvērestības teorijas par ES, tās dalībvalstīm, līderiem un politiķiem, kā arī integrāciju Eiropā; uzsver, ka valdošās partijas režīms turpina mērķtiecīgi maldinošu un neskaidru diskursu, tādējādi daļā Gruzijas sabiedrības uzturot maldīgu ticību, ka tas joprojām atbalsta integrāciju Eiropā; pauž nožēlu par to, ka mediji un informācijas vide tiek apspiesta un pār to dominē TV un mediji, kurus atbalsta “Gruzijas sapnis” un kuri izplata nepatiesus vēstījumus par ES integrāciju, tādējādi atdarinot un piespēlējot Krievijas stila propagandai un veicinot polarizāciju sabiedrībā;

6.uzsver Bidzinas Ivanišvili un citu amatpersonu un politisko līderu, tostarp Iraklia Kobahidzes, Šalvas Papuašvili, Tbilisi mēra Vahtanga Gomelauri un “Gruzijas sapņa” ģenerālsekretāra Kahas Kaladzes un “Gruzijas sapņa” bijušā priekšsēdētāja Iraklia Garibašvili atbildību par politiskā procesa pasliktināšanos Gruzijā, veicinot regresu demokrātijas jomā, kura rezultātā ir notikusi varas autokrātiska konsolidācija, un vēršoties pret valsts konstitucionālo mērķi — eiroatlantisko integrāciju; tādēļ prasa nekavējoties un mērķtiecīgi noteikt individuālas sankcijas pret Bidzinu Ivanišvili, viņa ģimenes locekļiem un uzņēmumiem un prasa ES sadarbībā ar citām jurisdikcijām, jo sevišķi Apvienoto Karalisti, iesaldēt viņa finanšu aktīvus; atgādina Ungārijas un Slovākijas valdībām par lojālas sadarbības principu, kurš pieprasa dalībvalstīm atturēties no jebkādiem pasākumiem, kas varētu apdraudēt ES mērķu sasniegšanu; tādēļ mudina Ungārijas un Slovākijas valdības no jauna saskaņot savu ārpolitiku ar ES nostājām un principiem un atcelt veto pret sankciju piemērošanu personām, kas ir atbildīgas par regresu demokrātijas jomā Gruzijā un par likumīgo protestu apspiešanu; nosoda Ungārijas valdības vienpusējās darbības, kuru mērķis ir leģitimizēt “Gruzijas sapni”;

7.atkārtoti pauž nostāju, ka pašreizējo politisko un konstitucionālo krīzi Gruzijā var atrisināt tikai ar jaunām parlamenta vēlēšanām, kuras būtu jārīko tuvākajos mēnešos uzlabotā vēlēšanu vidē, jāpārrauga neatkarīgai un objektīvai vēlēšanu pārvaldei un rūpīgi jāvēro starptautiskiem un neatkarīgiem vietējiem novērotājiem, lai garantētu patiesi taisnīgu, brīvu un pārredzamu procesu, kas atspoguļotu patieso tautas gribu;

8.uzsver, ka neatzīst pašpasludinātās iestādes, ko partija “Gruzijas sapnis” izveidoja pēc negodīgajām parlamenta vēlēšanām 2024. gada 26. oktobrī, un ka tas Gruziju uzskata par valsti, ko savā varā sagrābis nelikumīgais “Gruzijas sapņa” režīms; līdz ar to noraida jebkādus lēmumus, ko pieņēmusi struktūra, kura ir pārņēmusi valsts kontroli, piemēram, sasteigtu grozījumu pieņemšanu Administratīvo pārkāpumu kodeksā, Kriminālkodeksā un Likumā par pulcēšanos un manifestācijām; pauž nožēlu par to, ka Gruzijas parlaments ir vienas partijas parlaments, kurš izveidots, pamatojoties uz krāpniecisku vēlēšanu rezultātiem, kas nav savienojami ar plurālistisku parlamentāro demokrātiju un standartiem, kurus sagaida no ES kandidātvalsts; atzinīgi vērtē “Gruzijas sapņa” pilnvaru noraidīšanu Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā, kā rezultātā Gruzijas delegācija tika atsaukta;

9.pauž nožēlu par valdošās partijas “Gruzijas sapnis” pastāvīgajiem mēģinājumiem vajāt politiskos oponentus, tostarp viņus nelikumīgi apcietinot un aizturot, viņiem draudot un fiziski uzbrūkot; atkārtoti prasa izbeigt politiski motivētu karadarbību, uzlabot politisko vidi un veidot uzticēšanos un dialogu starp partijām;

10.nosoda politisko oponentu nelikumīgo kriminālvajāšanu, kuru “Gruzijas sapņa” partijas vadībā veic de facto Gruzijas parlamenta izmeklēšanas komisija, kas nesamērīgi vēršas pret tās valdības darbībām, kuras pilnvaras beidzās pirms vairāk nekā divpadsmit gadiem; uzsver tā saucamās izmeklēšanas politisko raksturu, norādot, ka, lai gan partija “Gruzijas sapnis” ir pie varas kopš 2012. gada, tā vienlaikus ar centieniem aizliegt patiesas opozīcijas partijas ir izveidojusi izmeklēšanas komisiju; ar bažām norāda uz izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājas Teas Culukiani paziņojumiem, izplatot Krievijas vēstījumus; visstingrākajā iespējamā veidā nosoda Zuraba Girči Džaparidzes, Mamukas Hazaradzes, Badria Džaparidzes, Giorgia Vašadzes, Nikas Melias, Nikoloza Gvaramias un citu opozīcijas politiķu apcietināšanu un notiesāšanu, pamatojoties uz politiski motivētām apsūdzībām, un uzskata šīs personas par politieslodzītajiem;

11.pauž dziļas bažas par valdošās partijas “Gruzijas sapnis” vadītāju nesenajiem paziņojumiem, kuros pausts nodoms pasludināt opozīcijas partijas, galvenokārt Apvienoto nacionālo kustību, par antikonstitucionālām; atgādina, ka Apvienotajai nacionālajai kustībai bija izšķiroša nozīme Gruzijas integrācijas Eiropā procesa uzsākšanā un turpmākā virzībā; norāda uz paralēlēm starp “Gruzijas sapņa” de facto iestāžu rīcību un pašreizējo Kremļa režīmu, kurš nostiprināja savu varu, aizliedzot opozīcijas partijas; nosoda 2025. gada 13. maijā pieņemto grozījumu projektu Konstitutīvajā likumā par pilsoņu politiskajām apvienībām un Likumā par Konstitucionālo tiesu, kas ļautu Konstitucionālajai tiesai faktiski un patvaļīgi aizliegt visas opozīcijas partijas;

12.neatlaidīgi un atkārtoti uzsver prasību nekavējoties atbrīvot bijušo prezidentu Miheilu Saakašvili humānu apsvērumu dēļ, lai viņam varētu sniegt nepieciešamo medicīnisko aprūpi ārvalstīs; uzsver, ka Gruzijas iestādes ir pilnībā atbildīgas par viņa veselību un labjutību un ka tās jāsauc pie atbildības par jebkādu viņam nodarītu kaitējumu; turklāt aicina partijas “Gruzijas sapnis” iestādes nodrošināt, ka Eiropas Parlamenta deputātiem tiek piešķirta netraucēta piekļuve Miheilam Saakašvili;

13.uzsver, ka politika, kas paredz neatzīt vienas partijas parlamenta un tā ieceltā prezidenta leģitimitāti, būtu jāturpina līdz brīdim, kad būs jūtamas pārmaiņas Gruzijas politiskajā virzībā un tiks sarīkotas jaunas brīvas un godīgas parlamenta vēlēšanas; prasa ES un dalībvalstu pārstāvjiem un parlamenta deputātiem atturēties no sanāksmēm ar režīma pārstāvjiem, sākot ar pašreizējo prezidentu; turpina atzīt Salomi Zurabišvili par likumīgo Gruzijas prezidenti un Gruzijas tautas pārstāvi; uzteic viņas centienus miermīlīgā veidā valsti atgriezt uz demokrātiska un eiropeiska attīstības ceļa;

14.norāda, ka 2025. gada rudenī gaidāmās pašvaldību vēlēšanas notiks tiesiskā vidē, kas arvien pasliktinās pēc tam, kad 2024. gada decembrī tika pieņemti jauni grozījumi Gruzijas Konstitutīvajā likumā un Vēlēšanu kodeksā, un apstākļos, kad Gruzijas režīms pastiprina politiskās represijas un politisko oponentu vajāšanu; uzskata, ka pašreizējos politiskajos un tiesiskajos apstākļos pašvaldību vēlēšanas rada milzīgas problēmas ikvienam potenciālajam dalībniekam, kas sagaida brīvu un godīgu sacensību, un ka šādu dalību izmantos arī pašieceltās iestādes kā apliecinājumu jaunā status quo atzīšanai; uzskata, ka šīs gaidāmās vēlēšanas neatspoguļos Gruzijas tautas demokrātisko izvēli, ja vien ieslodzītie un aizturētie politiskās opozīcijas līderi netiks atbrīvoti un vēlēšanas nenotiks uzlabotā vēlēšanu vidē, ko pārraudzītu neatkarīga un objektīva vēlēšanu pārvalde un rūpīgi novērotu starptautiski novērotāji nolūkā garantēt patiesi taisnīgu, brīvu un pārredzamu procesu;

15.stingri nosoda pastāvīgo un apzināto Gruzijas dinamiskās pilsoniskās sabiedrības vides iznīcināšanu, pieņemot vairākus Krievijas stila ierobežojošus tiesību aktus, tostarp par ārvalstu ietekmes pārredzamību, draudot un iestādēm pielietojot stigmatizāciju; stingri nosoda jauno likumdošanas iniciatīvu, kas paredz, ka visas pilsoniskās sabiedrības organizāciju dotācijas ir jāreģistrē valdībā un kas uzliek ārvalstu līdzekļu devējiem pienākumu saņemt izpildvaras apstiprinājumu dotāciju izmaksai vietējām organizācijām; pauž nožēlu par iestāžu neseno lēmumu iesaldēt bankas kontus, kas paredzēti kolektīvās finansēšanas iniciatīvām un kampaņām politieslodzīto un viņu ģimeņu atbalstam; aicina iestādes nekavējoties izbeigt iebiedēšanu, draudus, politiski motivētas kriminālvajāšanas un fiziskus uzbrukumus, kas vērsti pret pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, politiskajiem līderiem, pilsonisko tiesību aktīvistiem, žurnālistiem un mediju darbiniekiem, Gruzijā; nosoda patvaļīgu un nepamatotu atteikumu vairākiem Eiropas žurnālistiem iebraukt Gruzijā; atkārtoti aicina nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot Mzia Amaghlobeli un atsaukt visas pret viņu izvirzītās apsūdzības, kas ir politiski motivētas, paužot dziļas bažas par viņas redzes kritisku pasliktināšanos aizturēšanas laikā un mudinot steidzami piekļūt uzticamai medicīniskajai aprūpei;

16.nosoda to, ka nesen bez pienācīgas sabiedriskās apspriešanas ir pieņemti tiesību akti, kas ļauj turpināt politisko vajāšanu, ierobežo pulcēšanās tiesības un vēl vairāk sašaurina pilsoniskās sabiedrības, neatkarīgo mediju un opozīcijas iespējas brīvi darboties, tostarp Krievijas stila ārvalstu aģentu likums, grozījumi Valsts civildienesta likumā, grozījumi Likumā par dotācijām, Ārvalstu aģentu reģistrācijas akts, kā arī jauni ierobežojoši grozījumi Apraides likumā; prasa Gruzijas iestādēm atcelt šīs tiesību aktu izmaiņas; uzsver, ka “Gruzijas sapņa” politiskā uzvedība, tostarp tās stratēģiskā pieskaņošanās Krievijas Federācijai un autoritāriem režīmiem raksturīgu instrumentu paātrināta pieņemšana, atspoguļo šādus notikumus pašā Krievijā; pauž bažas par neseno uzbrukumu vilni pret nevalstiskām organizācijām (NVO) un dažu valsts iestāžu, piemēram, Korupcijas apkarošanas biroja, prasību trīs darba dienu laikā sniegt detalizētu finanšu, juridisko un operatīvo informāciju par pēdējo pusotru gadu; uzsver, ka šī prasība pēc būtības nav izpildāma un var paralizēt attiecīgo organizāciju darbu un apturēt to darbības;

17.uzteic Gruzijas pilsoniskās sabiedrības darbu pēdējos mēnešos, sniedzot bezmaksas juridisko palīdzību, dokumentējot nopietnus cilvēktiesību pārkāpumus un uzņemoties vadošu lomu iekšējā un starptautiskajā tiesvedībā, lai panāktu taisnīgumu un saukšanu pie atbildības, ņemot vērā pastāvīgos uzbrukumus, pilsoniskās telpas kriminalizēšanu un dezinformācijas kampaņas pret pilsoniskās sabiedrības darbu;

18.uzsver, ka ir steidzami jāatbalsta Gruzijas pilsoniskā sabiedrība un neatkarīgi mediji, ņemot vērā pieaugošās represijas un ASV Starptautiskās attīstības aģentūras (USAID) darbības apturēšanu, un tādēļ prasa Komisijai palielināt finansiālo atbalstu un izmaksāt to bez turpmākas kavēšanās; prasa pielāgot ES finansēšanas mehānismus, lai ņemtu vērā vajadzības, kas rodas naidīgākā un antidemokrātiskā vidē, un pārdalīt līdzekļus, lai tieši atbalstītu pilsoniskās sabiedrības organizācijas, neatkarīgus medijus un cilvēktiesību aizstāvjus; turklāt šajā sakarā uzsver arī to, ka ES dalībvalstīm vajadzētu būt gatavām uzņemt un atbalstīt Gruzijas pilsoniskās sabiedrības organizācijas un neatkarīgos medijus, lai tie varētu turpinātu darbu trimdā;

19.uzsver, ka papildus tam, ka “Gruzijas sapnis” ir noraidījis Gruzijas integrāciju ES, tas plašākā nozīmē noraida starptautiskās cilvēktiesības un demokrātijas standartus, vienlaikus ātri virzoties pa negatīvo trajektoriju, kas iepriekš pieredzēta Krievijā; konkrētāk, pauž dziļas bažas par to, ka tam būs lejupēja ietekme uz sieviešu, minoritāšu, migrantu, personu ar invaliditāti, LGBTI personu, personu, kas dzīvo zem nabadzības sliekšņa, un citu neaizsargātu vai riska grupu tiesībām un labjutību; stingri nosoda to, ka Gruzijas parlaments 2024. gada oktobrī pieņēma pret LGBTI vērstus tiesību aktus, kas atspoguļo autoritāru un Krievijas stila politiku un pārkāpj ES Pamattiesību hartu, un prasa tos atcelt; prasa atjaunot dzimumu kvotas, ko Gruzijas parlaments atcēla 2024. gada aprīlī; aicina ES dalībvalstis, izvērtējot patvēruma pieteikumus, pienācīgi ņemt vērā to, ka Gruzijā tagad ir viens no visrepresīvākajiem pret LGBTI vērstiem likumiem Eiropā; ir nobažījies par etnisko un reliģisko minoritāšu aizsardzības trūkumu Gruzijā;

20.atkārtoti norāda, ka ES līdz šim veiktie pasākumi, reaģējot uz acīmredzamo regresu demokrātijas jomā un iepriekšējo saistību neievērošanu, neatspoguļo situācijas nopietnību Gruzijā un tās sekas visā reģionā; pauž nožēlu par proaktīvu pasākumu trūkumu un Padomes un Komisijas kopumā ierobežoto un novēloto reakciju; uzsver, ka vienprātības trūkumam starp dalībvalstīm nevajadzētu kavēt tos, kuri vēlas veikt atbilstošus un efektīvus pasākumus; aicina ES vadību steidzami iesaistīt līdzīgi domājošas dalībvalstis, lai veiktu koordinētas darbības un tādējādi pārvarētu politiskos šķēršļus ES mēroga sankciju pieņemšanai;

21.prasa ES un tās dalībvalstīm divpusēji un koordinēti ieviest individuālas sankcijas pret tiem galvenajiem “Gruzijas sapņa” politiskajiem līderiem, amatpersonām un režīma veicinātājiem administrācijā, uzņēmējdarbībā, medijos, tiesu sistēmā, tiesībaizsardzības iestādēs un vēlēšanu komisijā, kuri ir atbildīgi par regresu demokrātijas jomā, krāpšanu vēlēšanās, cilvēktiesību pārkāpumiem un politisko oponentu un aktīvistu vajāšanu; turklāt prasa sankcijas attiecināt arī uz vidēja un zemāka līmeņa valsts amatpersonām, kas ir atbildīgas par represīvu pasākumu īstenošanu pret režīma oponentiem, un tās saglabāt, līdz tiks pienācīgi atjaunota Gruzijas demokrātija; atzinīgi vērtē Lietuvas, Igaunijas, Latvijas, Čehijas, Vācijas un Polijas, kā arī tādu līdzīgi domājošu partneru kā Amerikas Savienoto Valstu, Apvienotās Karalistes, Kanādas un Ukrainas ieviestās divpusējās sankcijas un aicina citas ES dalībvalstis sekot šim piemēram; prasa apsvērt turpmākus ierobežojošus pasākumus, piemēram, atslēgšanu no SWIFT vai nozaru sankcijas, kuru mērķis ir nogriezt “Gruzijas sapņa” režīma finanšu plūsmas un ienākumu avotus;

22.atzinīgi vērtē Padomes lēmumu apturēt bezvīzu ceļošanu Gruzijas diplomātiem un amatpersonām kā pirmo soli, reaģējot uz pastāvīgajiem negatīvajiem notikumiem Gruzijā; atkārtoti aicina Komisiju un Padomi pārskatīt bezvīzu režīmu ar Gruziju, paredzot iespēju to apturēt, ja valdošās partijas darbību rezultātā netiek ievēroti attiecīgie kritēriji un standarti attiecībā uz demokrātisku pārvaldību un brīvībām; uzsver, ka “Gruzijas sapnis” ir pilnībā atbildīgs par visām sekām, kas izriet no bezvīzu režīma iespējamās atcelšanas Gruzijas pilsoņiem; uzsver, cik svarīga ir bezvīzu ceļošana Gruzijas pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem, cilvēktiesību aktīvistiem un žurnālistiem, cita starpā gan tāpēc, lai viņi varētu ceļot uz ES un informēt Eiropas pārstāvjus par norisēm Gruzijā, gan tāpēc, lai viņiem dotu iespēju ātri pamest valsti, jo daudzus no viņiem vajā varas iestādes;

23.pauž nožēlu par to, ka “Gruzijas sapnis” noārda gadu desmitos panākto progresu virzībā uz demokrātiju, tiesiskumu un eiroatlantisko integrāciju un atsvešina savus sabiedrotos, kuri to atbalstīja visā procesā; pauž nožēlu par to, ka Gruzija nav panākusi progresu ES ieteikumu ārpolitikā un drošības un aizsardzības politikā īstenošanā un ka Gruzijas saskaņotība ar ES kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP) joprojām ir ļoti slikta, proti, 49 %, kas liecina par to, ka tā nepietiekami atbalsta integrāciju Eiropā; uzsver, ka progress pievienošanās ES procesā prasa pilnīgu saskaņošanu ar ES KĀDP atbilstīgi tam, ko sagaida no visām kandidātvalstīm; pauž nožēlu par to, ka Gruzija nepiedalās ES krīžu pārvarēšanas misijās un operācijās kopējās drošības un aizsardzības politikas ietvaros; pauž nožēlu par to, ka Gruzijas ārpolitikas nesaskaņotība ved pie pašizolācijas un ka “Gruzijas sapņa” represīvais režīms palielina nestabilitāti Dienvidkaukāza reģionā un Melnajā jūrā;

24.norāda, ka Gruzija pašreizējās valdības vadībā iet virzienā, kas tai rada risku kļūt par tādu Krievijas vasaļvalsti kā Baltkrievija; pauž nožēlu par to, ka laikā, kad demokrātiskā pasaule stingri atbalsta Ukrainu pret neprovocēto Krievijas Federācijas agresijas karu, pašreizējās Gruzijas iestādes arvien vairāk pielāgojas Kremļa politikai un retorikai, tādējādi veicinot vēstures revizionismu; norāda, ka Gruzija nav pievienojusies lielākajai daļai sankciju pret Krieviju, Baltkrieviju un Irānu, bet ir apgalvojusi, ka tā ir cieši sadarbojusies ar ES, lai novērstu sankciju apiešanu; tomēr pauž bažas par ziņojumiem par Gruzijas lomu, palīdzot Krievijai izvairīties no ES sankcijām; tādēļ aicina Komisiju veikt rūpīgu izmeklēšanu par šādiem apgalvojumiem;

25.ar bažām norāda arī uz “Gruzijas sapņa” valdības nesen uzsākto stratēģisko virzību uz Ķīnu un tās pieaugošo sadarbību ar Irānu; norāda uz “Gruzijas sapņa” publisko atbalstu Ķīnas ģeostratēģiskajām iniciatīvām un divpusējo ekonomisko attiecību stiprināšanai, tostarp Anaklijas dziļjūras ostas būvniecības projekta piešķiršanu Ķīnas vadītam konsorcijam; uzsver, ka šāds solis ir pretrunā Gruzijas paustajai apņēmībai attiecībā uz eiroatlantisko integrāciju; uzsver, ka Anaklijas projekts tagad var kļūt par līdzekli Ķīnas politiskās, finansiālās un ekonomiskās ietekmes palielināšanai reģionā, tādējādi vēl vairāk distancējot Gruziju no tās stratēģiskajiem partneriem Rietumos; šajā sakarā aicina Komisiju un dalībvalstis pārskatīt un vajadzības gadījumā apturēt vai pārvirzīt finansējumu reģionālās savienotības projektiem; pauž nopietnas bažas par Gruzijas pieaugošo daudzpusējo sadarbību ar Teherānu, kas var izraisīt Gruzijas turpmāku izolāciju;

26.brīdina, ka notiekošā Gruzijas pievēršanās autoritārismam un pieaugošā pieskaņošanās Krievijai rada arvien lielāku apdraudējumu Eiropas drošībai, jo īpaši ņemot vērā Gruzijas stratēģisko atrašanās vietu un piekļuvi Melnajai jūrai, kas ir kritiski svarīga Krievijas varas paplašināšanai reģionā; uzsver, ka valdošās partijas “Gruzijas sapnis” stratēģija var tikt izmantota kā paraugs hibrīdveida valsts nozagšanai un tikt atkārtota citviet; pauž bažas par sekām reģionā un brīdina, ka ir apdraudēta Eiropas rīcības uzticamība plašākā Dienvidkaukāzā, jo īpaši saistībā ar gaidāmo ES Melnās jūras stratēģiju;

27.pauž dziļas bažas par “Gruzijas sapņa” sadarbību, satuvināšanos un ideoloģisko konverģenci ar Krieviju un citiem autoritārajiem režīmiem, neraugoties uz Krievijas veikto pakāpenisko Gruzijas teritorijas okupāciju; nosoda to, ka “Gruzijas sapnis” atbalsta Krievijas dezinformāciju un manipulācijas, tostarp Krievijas agresijas kara Ukrainā izmantošanu par ietekmīgu propagandas instrumentu, un piedalās tajās, kas ir pretrunā neatlaidīgajam un ārkārtīgi lielajam sabiedrības atbalstam valsts eiroatlantiskajai integrācijai; pauž nožēlu par sadarbības ar ES trūkumu cīņā pret ārvalstu īstenotu informācijas manipulāciju un iejaukšanos;

28.atkārtoti un visstingrākajā veidā nosoda to, ka Krievija turpina okupēt Gruzijas reģionus Abhāziju un Dienvidosetiju, un arvien notiekošo robežizbūves procesu, kas ir Gruzijas suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpums; mudina Gruzijas valdību saglabāt skaidru un konsekventu nostāju attiecībā uz Krievijas agresiju un prasa ES arī turpmāk aktīvi iesaistīties konfliktu risināšanā, cilvēktiesību uzraudzībā un atbalsta sniegšanā skartajām kopienām;

29.iesaka pastiprināt ES Pārraudzības misiju Gruzijā (EUMM) ar lielākiem resursiem un plašākām pilnvarām uzraudzīt ārvalstu iejaukšanos un robežu destabilizāciju; mudina dalībvalstis nodrošināt EUMM pienācīgu finansējumu un personālu kā reakciju uz pašreizējo politisko un drošības krīzi;

30.norāda, ka, reaģējot uz regresu demokrātijas jomā Gruzijā, bija pareizi 2024. gadā apturēt atbalstu no Eiropas Miera mehānisma 30 miljonu EUR apmērā un ka 2025. gadā atbalsts nav plānots; uzsver, ka šī apturēšana negatīvi ietekmēs valsts stabilitāti un drošību Gruzijā; atkārtoti norāda, ka jebkādu turpmāku finansiālu atbalstu var atļaut tikai ar nosacījumu, ka pašpasludinātais Gruzijas režīms atkāpjas un ka tiek rīkotas taisnīgas un objektīvas vēlēšanas;

31.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos / Komisijas priekšsēdētājas vietniecei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomei, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai, Gruzijas prezidentei Salomei Zurabišvili un pašieceltajām Gruzijas iestādēm.