1.stingri nosoda Krievijas Federācijas sākto agresijas karu pret Ukrainu un Krievijas pastāvīgos uzbrukumus civiliedzīvotājiem un civilajai infrastruktūrai; vēlreiz apliecina nelokāmo atbalstu varonīgajai Ukrainas tautai, kas kopš 2014. gada, maksājot visaugstāko cenu, ir aizstāvējusi Ukrainas suverenitāti un teritoriālo nedalāmību, kā arī Eiropas un mums kopīgās demokrātiskās vērtības un principus; dziļi jūt līdzi Krievijas sāktā agresijas karā kritušo varoņu un bojā gājušo nevainīgo civiliedzīvotāju ģimenēm, tostarp norāda, ka nogalināto vidū ir vairāk nekā 600 bērnu;

2.kategoriski nosoda ievērojamu Ukrainas amatpersonu un militārpersonu slepkavības un Ukrainas kritiskās infrastruktūras sabotāžu, ko organizē Krievija; ir dziļi satriekts un pauž sašutumu par bijušā Augstākās radas priekšsēdētāja un Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretāra Andrija Parubija — kurš demonstrēja ciešu apņemšanos tuvināt Ukrainu Eiropai —, nelietīgo noslepkavošanu 2025. gada 30. augustā Ļvivā;

3.pauž sašutumu par Krievijas pastiprinātajiem dronu un raķešu uzbrukumiem civiliem mērķiem, tostarp nosoda uzbrukumu Kijivai 2025. gada 28. augustā, kad uzbrukuma mērķis bija ES delegācija Ukrainā un Britu padome; uzsver, ka nesenais uzbrukums, kā arī visi citi triecieni, kas mērķēti uz civilo infrastruktūru, ir kara noziegums un kārtējo reizi pierāda, ka Krievijai neko nenozīmē cilvēka dzīvība, starptautiskās tiesības, ASV miera centieni un pamatprincipi, kas paredz civiliedzīvotāju aizsardzību;

4.no jauna apliecina nelokāmo apņemšanos atbalstīt Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo nedalāmību tās starptautiski atzītajās robežās; atkārtoti uzsver, ka neatzīst Krievijas tiesības piesavināties uz laiku okupētās Ukrainas teritorijas, tostarp par okupētu uzskata Krimu; stingri uzsver Ukrainas neatņemamās tiesības uz pašaizsardzību, kas atbilst ANO Statūtu 51. pantam un ietver tiesības uzbrukt militārajiem mērķiem Krievijas teritorijā; atkārtoti apstiprina ES apņemšanos panākt Ukrainā taisnīgu un ilgstošu mieru, kas būtu pieņemams Ukrainai un tās tautai, nosargātu Ukrainas suverenitāti un teritoriālo nedalāmību un panāktu kara noziedznieku saukšanu pie atbildības, kā arī reparāciju samaksāšanu; prasa Savienībai un tās dalībvalstīm aktīvi strādāt, lai saglabātu un panāktu pēc iespējas plašāku starptautisko atbalstu Ukrainai un nodrošinātu kara miermīlīgu atrisinājumu, kura pamatā obligāti ir jābūt starptautisko tiesību un Ukrainas neatkarības, suverenitātes un teritoriālās nedalāmības ievērošanai un par kara un agresijas noziegumiem vainīgo saukšanai pie atbildības, kā arī Krievijai ir jāatlīdzina milzīgie zaudējumi, ko tā nodarījusi Ukrainai; uzsver, ka jebkuram miermīlīgam atrisinājumam ir jābūt tādam, kas respektē Ukrainas tautas griba, to nedrīkst uzspiest nekāds starptautisks rīcībspēks un tas nedrīkst attaisnot agresiju vai apdraudēt Ukrainas turpmāko drošību; uzskata, ka divkosīgā nostāja sarunās un liekulīgie priekšlikumi, ko Krievija demonstrējusi iepriekšējos mēnešos, ir kārtējais pierādījums Krievijas apņēmībai visā Ukrainas teritorijā turpināt karu tik ilgi, cik vien tā varēs un cik tai ļaus karot; uzsver, ka pirms miera sarunām ir jāpanāk beznosacījumu pamiers; prasa ES arī turpmāk atbalstīt Ukrainas un starptautiskos centienus stiprināt kara noziegumu dokumentēšanu un izmeklēšanu, ko pastrādājuši Krievijas spēki;

5.ir ļoti nobažījies, ka ASV ir mainījušas nostāju Krievijas agresijas karā, tostarp nodibinājušas tiešus kontaktus ar Krieviju bez jēgpilnas ietekmes centieniem, publiski atteikušās no būtiskas iejaukšanās, noraidījušas papildu sankciju noteikšanu un sākušas diskusijas par sankciju atcelšanu, kā arī mēģinājušas izdarīt spiedienu uz Ukrainu, lai tā noslēgtu teritoriālas koncesijas un atteiktos no savām likumīgajām tiesībām uz pašaizsardzību; uzsver, ka, ņemot vērā iepriekš minētās tendences, ES un tās dalībvalstīm arī turpmāk jāpaliek Ukrainas galvenajiem stratēģiskajiem sabiedrotajiem un jāstiprina vadošā loma, atbalstot Ukrainas cīņu par suverenitāti, mieru un taisnīgumu; atzīst, ka Ukrainas drošība ir būtisks ES drošības elements; atzīmē, ka tagad ES atbalsts Ukrainai pārsniedz ASV sniegto palīdzību, un uzsver ES izšķirīgo lomu Ukrainas noturības un rekonstrukcijas nodrošināšanā;

6.uzsver, ka ES un tās dalībvalstīm būtiski ir jākāpina sniegtās militārās, materiālās un finansiālās palīdzības efektivitāte un jāpaātrina tās piegāde, lai atbalstītu Ukrainas tiesības sevi aizsargāt; prasa ES un tās dalībvalstīm kopā ar partneriem un sabiedrotajiem panākt stabilu drošības garantiju sniegšanu Ukrainai, lai atturētu Krieviju no turpmākas agresijas un ļautu Ukrainai pilnībā pievērsties vajadzīgo reformu īstenošanai ceļā uz pievienošanos ES; uzsver, ka, reaģējot uz Krievijas draudiem, pastāvīgi ir jāstiprina ES un NATO austrumu flanga drošība; prasa valstīs, kurām ir robeža ar Ukrainu, izstrādāt militāro un loģistikas infrastruktūru; atzīst Ukrainas suverēnās tiesības izvēlēties militārās alianses;

7.pieņem zināšanai neseno ASV prezidenta Donalda Trampa un Vladimira Putina tikšanos un uzsver, ka tā klaji kontrastē ar aizvien plašāk izvērstajiem Krievijas uzbrukumiem Ukrainai, kas kārtējo reizi pierāda, ka Krievija ne mazākā mērā nav ieinteresēta panākt mieru, bet gan vēlas pakļaut Ukrainu; uzsver, ka Vladimirs Putins liekulīgi iesaistās ASV miera centienos un vienīgi cenšas iegūt laiku, lai turpinātu Krievijas agresijas karu; aicina prezidentu Donaldu Trampu turēt savus solījumus, ka Amerikas Savienotās Valstis pieņems turpmākas stingras ekonomiskās sankcijas pret Krieviju un valstīm, kuras palīdz Krievijai vest karu; uzsver, ka ilgstošu un taisnīgu mieru Ukrainā nevar panākt bez Ukrainas vadības pilnīgas līdzdalības un Ukrainas tautas atbalsta, kā arī jāpiedalās ir Eiropas Savienībai; ar gandarījumu atzīmē, ka 2025. gada 18. augustā notika prezidenta Trampa, prezidenta Zelenska un vairāku Eiropas līderu tikšanās; no jauna apliecina nelokāmu apņemšanos sniegt drošības garantijas un veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai stiprinātu Ukrainas bruņotos spēkus un aizsardzības industriju; noraida jebkādus Krievijas apgalvojumus, ka tā turpmāk būs Ukrainas drošības garants, un atzīst par nepieņemamiem jebkādus mēģinājumus diktēt Ukrainai, kādam jābūt tās bruņoto spēku skaitliskajam sastāvam un operatīvajai suverenitātei;

8.atgādina, ka Eiropa jau ir sniegusi Ukrainai 50 miljardu EUR vērtu militāro palīdzību, taču uzsver, ka palīdzība ir jāturpina un ka tagad šāds atbalsts lielā mērā ir atkarīgs tieši no Eiropas; mudina dalībvalstis piegādāt Ukrainai vairāk ieroču un munīcijas pirms jebkādu sarunu noslēgšanas un būtiski paplašināt izlūkdatu apmaiņu ar Ukrainu; aicina dalībvalstis, starptautiskos partnerus un NATO sabiedrotos atcelt visus ierobežojumus, kas apgrūtina Ukrainai piegādāto rietumvalstu ieroču sistēmu pielietošanu pret militāriem mērķiem Krievijas teritorijā; atzinīgi vērtē Ukrainas centienus stiprināt iekšzemes aizsardzības industriālo bāzi, tostarp bezpilota lidaparātu un citu kritisko tehnoloģiju ražošanu; prasa vislielāko uzmanību veltīt sadarbībai ar Ukrainu un tās integrēšanai ES aizsardzības iniciatīvās, kas ietver Ukrainas aizsardzības industrijas integrāciju Eiropas aizsardzības tehnoloģiskajā un industriālajā bāzē, lai stiprinātu ES stratēģisko autonomiju; mudina izstrādāt kopīgus ieroču ražošanas projektus ar ES un NATO partneriem; aicina Komisiju un dalībvalstis nolūkā stiprināt Ukrainas ilgtermiņa pašaizsardzības spējas atbalstīt minētās iniciatīvas ar Eiropas aizsardzības industriālo stratēģiju un attiecīgiem instrumentiem; uzsver, ka nekavējoties un pienācīgā apmērā ir jāfinansē Eiropas Aizsardzības industrijas programmas Ukrainas atbalsta instruments, kam vēl nav piešķirti līdzekļi;

9.atkārtoti aicina ES dalībvalstis sekot Dānijas un Nīderlandes piemēram un izveidot partnerattiecības ar Ukrainas aizsardzības industriju, lai pēc iespējas efektīvāk atbalstītu ražošanas spējas;

10.atzinīgi vērtē sasniegumus, ko Ukrainas militārā personāla apmācīšanā guvusi ES militārās palīdzības misija Ukrainas atbalstam (EUMAM); atbalsta Padomes 2024. gada 8. novembra lēmumu pagarināt misijas mandātu vēl uz diviem gadiem; prasa paplašināt EUMAM finanšu, loģistikas un personāla resursus un tos pielāgot Ukrainas bruņoto spēku mainīgajām militārās apmācības vajadzībām, kā arī ilgtermiņa reformu centieniem, ko veic saskaņā ar ES un Ukrainas kopējām drošības saistībām; uzsver, ka EUMAM ir jākalpo arī par paraugprakses apmaiņas platformu, nodrošinot, ka Eiropas spēki gūst labumu no Ukrainas bruņoto spēku pieredzes kaujas laukā;

11.kategoriski nosoda Krievijas varmācību un Baltkrievijas līdzdalību vardarbībā pret ukraiņu bērniem, tostarp slepkavības, piespiedu pārvietošanu, deportācijas un nelikumīgu adoptāciju ar mērķi izdzēst bērnos Ukrainas identitāti un viņus rusificēt piespiedu kārtā; aicina ES cieši iesaistīties un atbalstīt Ukrainas iestādes, starptautiskās organizācijas un NVO visu bezvēsts pazudušo un deportēto bērnu apzināšanā, lai nodrošinātu viņu drošu atgriešanos un reintegrāciju un sniegtu nepieciešamo juridisko, psiholoģisko un sociālo atbalstu;

12.nosoda Krievijas zvērīgo izturēšanos pret Ukrainas karagūstekņiem, karagūstekņu spīdzināšanu un sodīšanu ar nāvi, kas absolūti neatbilst Ženēvas konvencijām, lai gan tajā pašā laikā Krievijas karagūstekņi Ukrainā bauda visas priekšrocības, ko tiem garantē starptautiskās tiesības, tostarp tos apmeklē un atbalsta starptautiskās organizācijas, piemēram, Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja (SSKK); atzinīgi vērtē 2025. gada maijā notikušo līdz šim lielāko apmaiņu ar karagūstekņiem un prasa ES, tās dalībvalstīm un starptautiskajai kopienai veicināt turpmāku apmaiņu ar karagūstekņiem un vajadzības gadījumā izdarīt nepieciešamo spiedienu, lai apmaiņas turpinātos; nosoda to, ka Krievija nelikumīgi apcietina ukraiņu civiliedzīvotājus, tur viņus ieslodzījumā bez tiesībām sazināties un zvērīgos apstākļos, tostarp spīdzina un nogalina bez tiesas sprieduma; prasa palielināt starptautisko spiedienu, lai nodrošinātu visu apcietināto ukraiņu atbrīvošanu; prasa SSKK uzstāt, lai Krievijas iestādes ļauj SSKK pārstāvjiem netraucēti iekļūt visās vietās, kurās tiek turēti Ukrainas karagūstekņi;

13.uzsver, cik būtiski ir visaptveroši pārskatatbildības un tiesiskuma mehānismi; uzteic Ukrainu, ka tā ir ratificējusi Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus un ieviesusi attiecīgus grozījumus kriminālkodeksā; atzinīgi vērtē Pamatgrupas ārlietu ministru 2025. gada 9. maija kopīgo paziņojumu (Ļvivas paziņojums) par Īpaša pret Ukrainu vērstā agresijas nozieguma tribunāla izveidi; uzsver, ka kriminālvajāšanā par agresijas noziegumiem ir būtiski ievērot starptautiskā kārtībā balstītus noteikumus un nepieļaut nesodāmību; prasa ES iestādēm un dalībvalstīm arī turpmāk atbalstīt Īpašā tribunāla izveidi un darbību Eiropas Padomes paspārnē; mudina visas puses garantēt, lai tribunāla darbā jēgpilna loma būtu Ukrainas pilsoniskās sabiedrības organizācijām un karā cietušajiem; ir pārliecināts, ka taisnīgs un ilgstošs miers ir iespējams tikai tad, ja ukraiņu bērni un pārējie civiliedzīvotāji, kuri piespiedu kārtā deportēti vai apcietināti, un karagūstekņi tiks atbrīvoti un atgriezīsies savās ģimenēs un ja vainīgās personas tiks sauktas pie atbildības;

14.atzinīgi vērtē Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2025. gada 9. jūlija spriedumu lietā Ukraina un Nīderlande pret Krieviju, kurā Krievija tika atzīta par atbildīgu par plaši izplatītiem un klajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Ukrainā, tostarp MH17 notriekšanu, spīdzināšanu, izvarošanu kā kara ieroci, tūlītēju nāvessodu izpildi, nelikumīgu un patvaļīgu aizturēšanu un bērnu organizētu pārvietošanu uz Krieviju un adopciju tur;

15.uzsver, ka sankcijas kopā ar sankciju apiešanas novēršanu un apkarošanu joprojām ir būtiski instrumenti, lai grautu Krievijas spēju turpināt agresijas karu un neitralizētu Eiropas drošībai radītos draudus; prasa paplašināt pret Krievijas ekonomiku mērķētās sankcijas, tostarp metalurģijas, kodolenerģijas, ķīmiskās rūpniecības, enerģētikas un finanšu nozarēs; atzinīgi vērtē Krievijas Federācijai noteiktās 18 sankciju pakotnes un aicina ES un tās dalībvalstis pieņemt papildu sankciju pakotnes, jo īpaši nolūkā nepieļaut spēkā esošo pasākumu apiešanu; uzsver, cik būtiski ir stingri īstenot un izpildīt sankcijas, lai Krievijas kara mašīnai atņemtu resursus un stiprinātu Ukrainas noturību; aicina Komisiju un dalībvalstis strādāt pie tā, lai nodrošinātu ASV turpmāko līdzdalību Krievijai noteikto sankciju īstenošanā ar mērķi turpināt spiedienu uz Krievijas ekonomiku un valsts budžetu; uzskata, ka sankcijas ir jāpaplašina un jāturpina piemērot līdz brīdim, kad Krievija izbeidz agresijas karu pret Ukrainu un samaksā kara reparācijas;

16.mudina paātrināt ES atteikšanos no Krievijas ogļūdeņražu produktiem, lai beidzot tos aizliegtu pilnībā; vēlreiz norāda, ka ES enerģētiskās atkarības no Krievijas ogļūdeņražiem izbeigšana ir būtisks Eiropas enerģētiskās drošības elements; atzinīgi vērtē ES efektīvi īstenoto Krievijas akmeņogļu pilnīgo embargo, kā rezultātā ES vairs nav atkarīga no Krievijas akmeņoglēm; atgādina, kas ES ir noteikusi embargo Krievijas naftai, taču pauž nožēlu, ka Ungārijas un Slovākijas valdības ir izvēlējušās saglabāt atkarību no Krievijas naftas, un mudina šīs valdības ātri izbeigt šādu nekonstruktīvu atkarību, vajadzības gadījumā nodrošinot īpašus atbalsta pasākumus; aicina Padomi piemērot sankcijas visiem Krievijas ēnu flotes kuģiem un sazināties ar karoga valstīm, lai tās šādus kuģus svītrotu no sava kuģu reģistra, kas apdrošināšanas sabiedrībām liegtu tos apdrošināt; mudina darīt vairāk, lai novērstu Krievijas naftai uzlikto sankciju apiešanu; mudina ES un G7 koalīciju pazemināt cenu griestus naftai, lai vēl vairāk mazinātu Krievijas finansiālās spējas turpināt karu; atzinīgi vērtē Komisijas nesen paziņoto plānu Re-Power EU; tomēr mudina Komisiju pēc iespējas saīsināt īstenošanas termiņus un vajadzības gadījumā veikt pagaidu pasākumus;

17.nosoda kaitniecisko uzvedību, ko demonstrē atsevišķu ES valstu valdības, kas ir draudējušas uzlikt veto lēmumam par ierobežojošu pasākumu noteikšanu Krievijai vai to nepildīt; atbalsta nodomu noteikt kriminālatbildību par sankciju pārkāpšanu un apiešanu Ukrainā, kā to paredz steidzamības kārtā ierosinātais likumprojekts Nr. 12406; uzsver, ka šāda tiesību akta izpilde ir būtiska, lai novērstu likumu nepilnības, kas ļauj sankcionētos aktīvus izņemt bloķēšanas posmā, un lai sauktu pie atbildības Krievijas agresijas kara kurinātājus; mudina Ukrainu pieņemt šo likumprojektu saskaņā ar attiecīgu ES paraugpraksi;

18.mudina Komisiju un dalībvalstis konfiscēt iesaldētos Krievijas aktīvus un nodot tos Ukrainai, lai finansētu aizsardzību, rekonstrukciju un reparāciju izmaksāšanu cietušajiem saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un valsts atbildības principu; uzsver, ka šajā nolūkā ļoti svarīgi ir nodrošināt, lai Krievijas valsts aktīvi ES arī turpmāk paliek iesaldēti;

19.prasa Padomei un Komisijai demonstrēt stingru līderību, lai ilgtspējīgi darbotos ES pagaidu aizsardzības mehānisms, kuru pašlaik piemēro vairāk nekā 4 miljoniem ukraiņu un kurš ir pagarināts līdz 2026. gada martam; uzsver, ka ir jānodrošina vienlīdzīga attieksme un jānovērš sadrumstalotība starp ES valstīm; uzsver, cik būtiski ir aizstāvēt to ukraiņu tiesības, kuri nevar atgriezties un vēlas palikt ES, vienlaikus atbalstot arī ukraiņus, kuri izvēlas atgriezties un atsākt dzīvi Ukrainā;

20.mudina Ukrainu un ES dalībvalstis cieši sadarboties nolūkā palielināt Ukrainas bēgļu un diasporas potenciālu līdzdarboties ekonomikā, lai gan tagad, gan turpmāk Ukrainas ekonomikas atveseļošanās un rekonstrukcija būtu noturīga un iekļaujoša;

21.aicina Ukrainas politiskos spēkus palikt vienotiem un arī turpmāk rīkoties ciešas politiskās vienotības un saliedētības garā, jo tas ir palīdzējis stiprināt Ukrainas noturību un spēju turēties pretī pastāvīgajiem eksistenciālajiem draudiem valsts brīvībai un neatkarībai; aicina visus Ukrainas politiskos rīcībspēkus, jo īpaši pašlaik pie varas esošos, izmantot savas kara laika pilnvaras, lai stiprinātu politisko vienotību un politiku veidotu saskaņoti un iekļaujoši;

22.uzteic Ukrainas ciešo apņemšanos izpildīt prasības dalībai ES, tostarp apņemšanos nodrošināt atbilstību ES acquis, neraugoties uz Krievijas brutālo un nemitīgo agresijas karu un neseno karadarbības saasināšanos; mudina Ukrainu saglabāt apņēmību un turpināt reformas; uzsver Ukrainas augsto motivāciju īstenot reformas un uzteic Ukrainu, ka tā aktīvi īsteno pasākumus, kuru mērķis ir pieskaņoties ES kopējai ārpolitikai un drošības politikai un kuru izpilde 2024. gadā sasniedza 95 % līmeni; atzīmē, ka ES prasības īstenot pievienošanās procesa reformas atbalsta vairāk nekā 70 % ukraiņu, un uzsver, cik būtiska šajā laikposmā ir pastāvīga ES ietekme, strukturēti nosacījumi un sabiedrības informēšana;

23.uzteic Ukrainu par milzīgajiem pūliņiem kara laikā stiprināt demokrātiskās iestādes; mudina Ukrainu un tās valdību nezaudēt reformu tempu; atgādina, ka saskaņā ar vispāratzītiem demokrātijas principiem un Ukrainas konstitūciju vēlēšanas nevar rīkot kara un karastāvokļa laikā; uzsver, ka demokrātiskas vēlēšanas prasa pietiekamu laiku sagatavoties un piekļūt informācijai, lai tiktu ievēroti starptautiskie standarti; aicina Ukrainas iestādes atturēties no nelaikā un politiski motivētiem tiesas procesiem un sankcijām pret opozīcijas pārstāvjiem, kā arī uzturēt parlamentāro plurālismu un veicināt konstruktīvu dialogu starp politiskajām grupām Augstākajā radā;

24.vēlreiz iesaka pievienošanās ES kontekstā atcelt visus ierobežojumus, kas noteikti Augstākās radas locekļu mandātiem un braucieniem uz ārvalstīm politiskos nolūkos; uzsver, cik būtiski ir ievērot un stiprināt Augstākās radas institucionālo lomu, un atbalsta reformu centienus uzlabot Radas likumdošanas spējas, izpildvaras pārraudzību un pārskatatbildību sabiedrības priekšā;

25.atzinīgi vērtē pieņemto Likumdošanas procesa likumu, ko Komisija ir novērtējusi kā vienu no pamata pasākumiem ceļā uz strukturētāku un efektīvāku likumdošanas procesu Ukrainā pēc karastāvokļa atcelšanas, un uzteic Ukrainas Centrālās vēlēšanu komisijas centienus atjaunināt valsts vēlētāju reģistru;

26.uzteic Ukrainu, ka tā sadarbībā ar Komisiju ir izstrādājusi trīs ceļvežus, attiecīgi par tiesiskumu, publiskās pārvaldes reformu un demokrātisko iestāžu darbību, kuros visos liela vērība pievērsta centieniem apkarot korupciju; atzīmē, ka šie ceļveži, tiklīdz tos būs apstiprinājusi Komisija, būs izšķirīgs elements Ukrainas reformu progresa uzraudzībā; atzinīgi vērtē iekļautos pretkorupcijas centienus, kas ir neatņemama daļa visos trijos ceļvežos; uzsver, cik būtiski ir reformas nostiprināt plašākā sabiedrības un politiskajā pārveidē, lai tās ilgtermiņā būtu noturīgākas, efektīvāk īstenojamas un lai publisko iestāžu darbība būtu neatkarīga; uzsver, ka ir jāatbalsta konstruktīva politiskā kultūra un jāveicina uz uzticēšanos balstīta sadarbība starp politiskajām partijām Ukrainā; atzinīgi vērtē Ukrainas deputātu aktīvo dalību Žana Monē dialogā un mudina pielietot Eiropas paraugpraksi, lai ceļā uz dalību ES veicinātu partiju sadarbību un risinātu kopīgās problēmas;

27.atzinīgi vērtē tiesu reformas progresu pārskata periodā un mudina Ukrainu vēl vairāk uzlabot likumdošanas procesu pārredzamību un šajā ziņā piešķirt lielākus finanšu, personāla un tehniskos resursus, lai risinātu problēmas, kas apgrūtina tiesu iestāžu attīstību, palielinātu tiesu iestāžu neatkarību un stiprinātu cīņu pret korupciju, tādējādi nodrošinot saskaņotību ar ES standartiem, un vienlaikus aicina izvairīties no virspusējiem pasākumiem, kas varētu kavēt pievienošanos ES;

28.atzīmē — lai gan tiesiskais regulējums ir uzlabots, tomēr tiesu sistēma joprojām ir joma, kas vismazāk ir aizsargāta no korupcijas un politiskas iejaukšanās, par ko liecina atkārtotie augsta līmeņa korupcijas gadījumi un nepamatota iejaukšanās tiesas un tiesu iestāžu darbībās, tostarp Ukrainas Konstitucionālajā tiesā (UKT) un Augstākajā tiesnešu kvalifikācijas komisijā (ATKK); ar bažām atzīmē UKT pastāvīgo nespēju darboties un mudina bez kavēšanās iecelt tiesnešus atlikušajās amata vietās un aizpildīt vakances Augstākajā tieslietu padomē; turklāt aicina Augstāko radu pieņemt Konstitucionālās tiesas likumu saskaņā ar Venēcijas komisijas atzinumiem, kā arī aicina Ukrainu pieņemt rīcības plānu un veikt iekšējās reformas, lai novērstu nepamatotu iejaukšanos un stiprinātu tiesu ētiku; uzsver, cik būtiski ir aizsargāt ATKK institucionālo neatkarību, ņemot vērā arī saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem, tostarp ar Starptautisko Valūtas fondu, uzņemtās saistības; uzsver, ka ir jāstiprina cīņa pret korupciju un privātām interesēm tiesu sistēmā, kas ir priekšnoteikums tam, lai sabiedrība uzticētos un lai tuvinātu Ukrainas pievienošanos ES; uzsver, cik būtiski ir tiesu pārvaldības struktūru personāla un vadošo amatpersonu atlases procesus padarīt pārredzamus un balstīt uz nopelniem, tostarp iesaistot neatkarīgus valstu un starptautiskos ekspertus; uzsver, ka tiesnešu iecelšana amatā nedrīkst būt politiska, ir jāveic funkcionālās integritātes aizsardzības pasākumi, jānodrošina pārredzamība, objektivitāte, pārskatatbildība un cieša starptautiskā uzraudzība, lai nepieļautu selektīvu tiesiskumu un veicinātu sabiedrības uzticēšanos tiesu iestādēm;

29.ar bažām atzīmē, ka kritisks tiesnešu trūkums, pārmērīgs lietu daudzums lielākajā daļā tiesu, būtisks finansējuma deficīts un nevienmērīgs tiesnešu darba slodzes sadalījums grauj tiesvedības kvalitāti un termiņus un apgrūtina tiesu iestāžu pieejamību iedzīvotājiem; uzsver, ka šīs problēmas ir jārisina, tostarp jāizmanto mediācijas un procedūru filtrēšanas mehānismi, lai mazinātu tiesu pārslodzi; atzīmē, ka Transparency International 2024. gada korupcijas uztveres indeksā Ukraina ar 35 no 100 punktiem ierindojās 105. vietā no 180 valstīm, kas skaidri parāda tagadējo pretkorupcijas pārvaldības problēmu mērogu; uzsver, ka tiesnešu izglītības uzlabošana un Ukrainas tiesu digitalizācijas pabeigšana ir būtisks Ukrainas vispārējās tiesu iestāžu reformas elements;

30.atzinīgi vērtē Pretkorupcijas valsts aģentūras (PVA) jaunā vadītāja iecelšanu un sākto neatkarīgo revīziju, kuras uzdevums ir izvērtēt Ukrainas Valsts pretkorupcijas biroja (VPB) darba efektivitāti cīņā pret korupciju; uzteic grozītā kriminālkodeksa un kriminālprocesa kodeksa stāšanos spēkā, kas, cerams, palielinās korupcijas apkarošanas efektivitāti, jo īpaši saistībā ar iespēju vienoties par soda samazināšanu; atzīst, ka ir pieaudzis Augstākās tiesas pretkorupcijas lietās (HACC) pieņemto spriedumu skaits gadā, kā arī audzis gadā saņemto apsūdzību skaits, ko iesnieguši VPB un Specializētā pretkorupcijas prokuratūra (SAPO), kas liecina par stabilu progresu kriminālvajāšanas lietās; atzinīgi vērtē aktīvu deklarēšanas procedūru un publiskās piekļuves atjaunošanu, noteikumu par interešu konfliktiem stiprināšanu un Specializētās pretkorupcijas prokuratūras neatkarības uzlabošanu; atzinīgi vērtē pieņemto rīcības plānu līdzekļu atgūšanas stratēģijas īstenošanai 2024.–2025. gadā un saistītos pasākumus; prasa steidzami reformēt Līdzekļu atgūšanas un pārvaldības aģentūru un atbalsta likumprojekta Nr. 12374-d ātru pieņemšanu, lai uzlabotu aģentūras darbību; atzinīgi vērtē Ģenerālprokuratūras Specializētās prokuratūras vides lietās personāla palielināšanu un mudina turpināt darbu pie pretkorupcijas rīcībpolitiku izstrādes dabas resursu pārvaldības jomā;

31.atzīmē, ka HACC joprojām trūkst tiesnešu, un uzsver, ka steidzami ir jāizsludina jauns pārredzams konkurss, lai aizpildītu vakances un lai HACC pietiekamā skaitā būtu gan darbinieku, gan telpu, kas ļautu strādāt efektīvi; uzsver, ka nekavējoties ir jāaizpilda vakantā ģenerālprokurora amata vieta un uzsver, cik būtiski ir stiprināt prokuratūras institucionālo neatkarību, vienlaikus pienācīgi kontrolējot prokuratūras pilnvaras;

32.mudina Ukrainu aizsargāt korupcijas apkarošanas iestāžu, tostarp SAPO un VPB, neatkarību un efektivitāti, nodrošinot pārredzamas iecelšanas procedūras, aizsargājot šīs struktūras no politiskas iejaukšanās un stiprinot to institucionālo autonomiju; uzsver, cik būtiski ir piešķirt SAPO lielāku neatkarību no Ģenerālprokuratūras un sniegt VPB resursus, kas nolūkā veikt efektīvu izmeklēšanu ļautu laikus piekļūt tiesu ekspertīzei un nodrošinātu autonomu spēju noklausīties sarunas; uzteic Ukrainu par SAPO darbinieku skaita palielināšanu un uzsver, ka līdz ar darbinieku skaita pieaugumu ir jānodrošina pienācīgi finanšu un tehniskie resursi, lai SAPO spētu strādāt; mudina Ukrainu apsvērt iespējas strukturāli reformēt Valsts izmeklēšanas biroju nolūkā stiprināt tā neatkarību un efektivitāti, lai ar to nevarētu manipulēt pēckara politisko norišu kontekstā, jo īpaši saistībā ar vēlēšanu procesiem;

33.pauž bažas par Ukrainas iestāžu neveiksmīgo mēģinājumu graut korupcijas apkarošanas iestāžu neatkarību; atzinīgi vērtē pilsoniskās sabiedrības apņēmīgo nostāju, kuras rezultātā varas iestādēm no saviem mēģinājumiem nācās atteikties; uzskata, ka šāda iestāžu rīcība ir bīstams mēģinājums graut īstenus centienus apkarot korupciju; uzsver — ja šāds mēģinājums izdotos, tas nāktu par labu vienīgi Ukrainas ienaidniekiem; uzsver, ka šim precedentam ir jākalpo par spilgtu piemēru visiem tiem Ukrainā, kas nekaunas apdraudēt valsts nākotni savu savtīgo interešu dēļ; atkārtoti norāda, ka cīņa ar korupciju prasa ilgtermiņa apņemšanos un visaptverošus centienus izveidot pareizu pārvaldību ar labi funkcionējošu līdzsvara un atsvara sistēmu; atbalsta Komisijas nostāju, ka minētajām iestādēm ir izšķirīga loma Ukrainas reformu programmā un ka tām ir jādarbojas neatkarīgi, lai apkarotu korupciju un saglabātu sabiedrības uzticēšanos;

34.atzinīgi vērtē Lobēšanas likuma pieņemšanu, kas ir daļa no programmas oligarhisku shēmu likvidēšanai; uzsver, ka ir vajadzīga atjaunināta un visaptveroša stratēģija, ar ko vērsties pret oligarhisku ietekmi, nodrošinot valsts ieinteresēto personu, starptautisko ekspertu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaisti; mudina Ukrainas iestādes saskaņā ar ESAO vadlīnijām turpināt darbu pie valstij piederošu uzņēmumu (VPU) pārvaldības reformas, lai pēc iespējas samazinātu patronāžas potenciālu un novērstu korupciju, cita starpā publicējot visus datus par faktiskajiem VPU īpašniekiem un nodrošinot, ka visu lielāko VPU valdes ir neatkarīgas un tajās ir dzimumu līdzsvars;

35.uzsver, ka ir būtiski turpināt finanšu kontroles reformas, cita starpā uzlabojot Valsts revīzijas dienesta uzraudzības sniegumu un pienācīgi īstenojot Valsts kontroles reformu, lai aizsargātu valsts izdevumus;

36.pieņem zināšanai konstatējumus, kas apkopoti Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupas 2024. gada 22. novembrī pieņemtā otrā atbilstības ziņojuma papildinājumā, kurā norādīts, ka 18 no 31 ziņojumā sniegtā ieteikuma Ukraina ir sekmīgi īstenojusi vai apmierinoši atrisinājusi ieteikumos norādītās problēmas; mudina Ukrainu pilnībā īstenot atlikušos ieteikumus, jo īpaši ieviest sistēmu, ar ko prokuroriem izskatāmās lietas piešķirtu pēc nejaušības principa, precizēt disciplināro pārkāpumu definīcijas un paplašināt disciplināro sankciju klāstu, lai nodrošinātu samērīgumu un efektivitāti, ņemot vērā Ukrainas specifiskos apstākļus;

37.mudina Ukrainu par prioritāti noteikt tiesiskuma stiprināšanu, tiesu iestāžu reformu un cīņu pret korupciju un aicina ES un dalībvalstis stiprināt atbalstu šiem centieniem, jo progress šajās jomās ir priekšnoteikums ne vien dalībai ES, bet arī sekmīgas rekonstrukcijas un ekonomiskās paļāvības ķīla; iesaka pieņemt stingru trauksmes cēlēju aizsardzības likumu saskaņā ar ES acquis; atzīmē, ka Ukrainas pašreizējais pretkorupcijas politikas regulējums zaudē spēku 2025. gadā, un uzsver, ka ir vajadzīga jauna valsts pretkorupcijas programma, kas atspoguļotu pilsoniskās sabiedrības ieguldījumu un nospraustu vērienīgus mērķus, izmērāmus kritērijus un skaidrus termiņus;

38.aicina Komisiju iekļaut Ukrainu nesen izveidotajā ES tiesiskuma rīkkopā, lai pirmspievienošanās ES posmā stiprinātu demokrātisko reformu efektivitāti; mudina uzlabot tiesībaizsardzības spējas finanšu izmeklēšanā un šajā ziņā izstrādāt metodiskus norādījumus un precizēt pienākumus, kas cita starpā ietver efektīvāku reaģēšanu uz aizvien biežāk novēroto naudas mūļu problēmu;

39.atzīmē, ka Krievijas agresijas karš rada milzīgu spiedienu uz Ukrainas tiesu sistēmu, tostarp lielā kolaboracionisma lietu skaita dēļ; šajā sakarībā aicina uzmanīgi piemērot tiesību aktus par kolaboracionismu, aizsargāt pamattiesības un taisnīgu tiesu un mudina īstenot vienotu kriminālvajāšanas pieeju, balstoties uz juridisko skaidrību un principiālu stingrību, kas ir būtiski saistībā ar atbrīvoto teritoriju reintegrāciju; šajā ziņā mudina Ukrainas iestādes par prioritāti noteikt kriminālvajāšanas lietas, kas balstītas uz nodarījuma un kaitējuma valsts drošībai smagumu, kā to prasa ceturtā Ženēvas konvencija; prasa uzlabot pārredzamību un publisko piekļuvi datiem par minētajām kriminālvajāšanas lietām;

40.mudina Ukrainu reglamentēt virtuālos aktīvus un šajā ziņā pieņemt visaptverošus tiesību aktus, iecelt uzraudzības iestādi, veikt riska novērtējumu un atbalstīt tādu finanšu noziegumu atklāšanu, kas saistīti ar virtuālajiem aktīviem; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Augstākās radas nesen pieņemto likumprojektu Nr. 11290 un mudina pieņemt likumprojektu Nr. 12207, ar ko inter alia ievieš Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmas un tiecas Ukrainas tiesību aktus pieskaņot ES standartiem;

41.uzteic Ukrainas apņemšanos ievērot pamattiesības, lai gan joprojām notiek un turpinās Krievijas sāktais agresijas karš; uzsver pilsoniskās sabiedrības būtisko lomu procesos, ar ko īsteno reformas un tuvina pievienošanos ES; uzsver, ka ir jāsaglabā droša, veicinoša un līdzdalīga telpa, kurā pastāvēt pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tostarp cilvēktiesību aizstāvjiem un aktīvistiem; prasa nekavējoties atjaunināt valsts cilvēktiesību stratēģiju un izstrādāt visaptverošu īstenošanas plānu; mudina uz jēgpilnu pilsonisko dialogu visās sabiedriskās un politiskās dzīves jomās un ceļā uz Ukrainas dalību ES mudina nenogurstoši veidot politisko vienotību; mudina Ukrainas Ombuda pilnvaras reglamentējošos tiesību aktus saskaņot ar ES acquis;

42.atzīmē grūtības, kas saistītas ar plurālistisku mediju saglabāšanu kara laikā, kā arī norāda uz tirgus sabrukumu, drošības ierobežojumiem un cilvēkresursu trūkumu; uzskata, ka Ukrainas dinamiskā informācijas telpa un mediju brīvība ir viens no stiprākajiem valsts pīlāriem cīņā pret Krievijas iebrukumu un tās propagandu; prasa kā vienu no politikas pasākumiem atjaunot mediju pakalpojumu apraidi valsts mērogā un stingri vērsties pret ieslīgšanu politiskā cenzūrā, vienlaikus piemērojot kara laika ierobežojumus, jo tie ir vajadzīgi;

43.uzteic Ukrainas cilvēktiesību aizstāvju un žurnālistu drosmīgo darbu, dokumentējot cilvēktiesību pārkāpumus uz laiku okupētajos reģionos; norāda uz Ukrainas stratēģisko pozīciju informācijas kara pirmajās līnijās un atzinīgi vērtē tās iesaistīšanos tādās Eiropas iniciatīvās kā Demokrātijas vairogs un Kopīgās drošības saistības apkarot ārvalstu īstenotu informācijas manipulāciju un iejaukšanos (FIMI); atzīst, ka Ukraina ir nozīmīga ES partnere cīņā pret FIMI, un mudina ES un tās dalībvalstis stiprināt cīņu pret Krievijas dezinformāciju un hibrīddraudiem; prasa veicināt digitālo pratību, īstenot Digitālo pakalpojumu aktu sociālo mediju platformās un stiprināt ES stratēģisko komunikāciju, lai vērstos pret Krievijas iejaukšanos un pārliecinoši izplatītu informāciju par ES lielo atbalstu Ukrainai;

44.atzinīgi vērtē likumdošanas iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt LGBTQI+ personu un citu marginalizētu grupu līdztiesību, jo īpaši likumprojektus Nr. 5488 (naida noziegumi), Nr. 12252 (civilās partnerattiecības) un Nr. 9103 (reģistrētas partnerattiecības); mudina nekavējoties pieņemt šos tiesību aktus, lai ievērotu Eiropas Cilvēktiesību tiesas standartus; prasa pieņemt jaunu pretdiskriminācijas likumu, kas attiektos uz seksuālo orientāciju, dzimumidentitāti un invaliditāti, un prasa vēl vairāk stiprināt Ukrainas pretdiskriminācijas tiesisko regulējumu;

45.atzinīgi vērtē 2024. gada jūlija grozījumus Mazākumtautību likumā, ar ko ievieš divvalodu izglītības iespējas, un mudina ātri īstenot šīs reformas, tam atvēlot pienācīgu finansējumu un nodrošinot skolotāju apmācību; atzinīgi vērtē Mazākumtautību padomes izveidi un pieņemto Rīcības plānu mazākumtautību aizsardzībai, kurš ir spēkā līdz 2027. gadam un kura mērķis ir Ukrainas tiesību aktus pieskaņot Eiropas standartiem; prasa veidot strukturētu un jēgpilnu dialogu ar mazākumtautību kopienām un pilnībā īstenot Venēcijas komisijas ieteikumus;

46.uzteic Ukrainu par spēju nodrošināt izglītības turpināmību un reformu, jo īpaši ar digitāliem rīkiem, ES atbalstītām programmām un noturīgas publiskās infrastruktūras izveidi; mudina Komisiju paplašināt atbalstu Ukrainas studentiem un institūtiem saskaņā ar programmām Erasmus+, “Apvārsnis Eiropa” un EU4Youth;

47.atzinīgi vērtē to, ka Ukraina ir ratificējusi Stambulas konvenciju un izveidojusi atbalsta centru cietušajiem; mudina Ukrainu nodrošināt pastāvīgu finansējumu dzimumu vardarbības novēršanai un cietušo atbalstam, jo īpaši ņemot vērā paaugstinātos riskus kara laikā; mudina Ukrainu pilnveidot Likumu par diskriminācijas novēršanas un apkarošanas Ukrainā principiem un Ukrainas Kriminālkodeksu attiecībā uz naida noziegumiem, lai šie likumi atbilstu starptautiskajiem standartiem, un aicina izdarīt nepieciešamās izmaiņas likumdošanā, lai varētu īstenot Stambulas konvenciju;

48.norāda, ka konflikta un pēckonflikta laikā var pieaugt cilvēku un jo īpaši sieviešu un bērnu tirdzniecība; prasa Ukrainas iestādēm ar ES atbalstu stiprināt atklāšanas mehānismus un sadarboties ar pilsonisko sabiedrību, lai nodrošinātu cietušo aizsardzību un rehabilitāciju saskaņā ar ES Direktīvu par cilvēku tirdzniecības apkarošanu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1712 (2024. gada 13. jūnijs), ar ko groza Direktīvu 2011/36/ES par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību (OV L, 2024/1712, 24.6.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2024/1712/oj).;

49.iestājas par lielāku ES atbalstu Ukrainai fiziskās rehabilitācijas un protezēšanas jomā un norāda, ka pirmām kārtām atbalsts ir vajadzīgs ievainotiem karavīriem, cilvēkiem, kuri cietuši no mīnām, un cilvēkiem ar amputētiem locekļiem; uzsver, cik būtiski ir izstrādāt valsts protezēšanas un rehabilitācijas sistēmu, saņemot attiecīgu ES un dalībvalstu atbalstu; mudina veidot partnerības ar Eiropas medicīnas iestādēm, lai uzlabotu spējas, apmācību un piekļuvi modernam aprīkojumam;

50.atzīmē, ka ir pieņemts likums, kas Ukrainas pareizticīgo draudzēm ļaus atdalīties no Maskavas patriarhāta jurisdikcijas un brīvi lemt par savu hierarhisko struktūru; nosoda kultūras mantojuma vērtību nelikumīgu piesavināšanos un izvešanu no Ukrainas teritorijām, ko uz laiku okupējuši Krievijas spēki; mudina cienīt reliģisko un kultūras mantojumu pagaidu okupētajās teritorijās, un atzīmē, ka jau ir izpostīti 485 kultūras pieminekļi, kulta vietas un svētvietas; uzsver, ka visām pusēm ir pienākums aizsargāt kultūras mantojumu saskaņā ar starptautiskajām konvencijām;

51.aicina Ukrainu turpināt iesākto darba standartu tuvināšanu, jo īpaši saistībā ar pulcēšanās brīvību un sociālo dialogu, un mudina Ukrainu strādāt pie valsts darba un sociālos tiesību aktu saskaņošanas ar ES standartiem, jo īpaši nodarbinātības, sociālās politikas un vienlīdzīgu iespēju jomā; aicina ES Komisiju sniegt papildu atbalstu, lai šis darbs ritētu veiklāk; uzsver, ka ir vajadzīga plaša apspriešanās ar arodbiedrībām un pilsonisko sabiedrību, un iesaka šajā jautājumā mācīties no Starptautiskās Darba organizācijas pieredzes;

52.atzinīgi vērtē Ukrainas aktīvo līdzdalību reģionālās iniciatīvās, piemēram, Ukraina ir Austrumu partnerības pilsoniskās sabiedrības foruma līdere un kopīgi ar ES dalībvalstīm koordinē pārrobežu projektus;

53.atzinīgi vērtē Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos neseno kopīgo paziņojumu “Eiropas Savienības stratēģiskā pieeja Melnās jūras reģionam” Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos kopīgs paziņojums (2025. gada 28. maijs) “Eiropas Savienības stratēģiskā pieeja Melnās jūras reģionam” (JOIN(2025)0135). un jo īpaši Ukrainas iespējas jēgpilni iesaistīties minētās pieejas īstenošanā; mudina Ukrainu arī turpmāk aktīvi piedalīties Austrumu partnerībā un Euronest parlamentārajā asamblejā kā integrācijas līderei, kas iestājas par Eiropas vērtībām un reformām visā reģionā;

54.atzinīgi vērtē un iedrošina jebkādus Ukrainas un ES dalībvalstu centienus pievērsties vēsturisko divpusējo un reģionālo attiecību neatrisinātajiem aspektiem, piemēram, saistībā ar Volīnijas slaktiņu, un aicina to darīt īstenas un neviltotas samierināšanas garā, ievērojot tādas ES vērtības kā cilvēka cieņa un labas kaimiņattiecības, kā arī vēsturisko notikumu kritisks izvērtējums; uzskata — visām iesaistītajām pusēm demonstrējot labo gribu, samierināšanas process noritēs konstruktīvi un tiks mērķēts uz savstarpējas sapratnes panākšanu; šajā ziņā atzinīgi vērtē Polijas un Ukrainas iestāžu sāktās sarunas, pēc kurām 2025. gada aprīlī Ukrainas teritorijā Polijas valstspiederīgo atdusas vietās tika atsākta ekshumācija; cer, ka šis process turpināsies ar skaidru mērķi nodrošināt bojāgājušo cieņpilnu apbedīšanu un piemiņu;

55.ir ļoti nobažījies par nesen konstatētajām Ungārijas drošības aģentūru darbībām saistībā ar izlūkdatu vākšanu Ukrainas Aizkarpatu apgabala dienvidrietumos; ir sarūgtināts par Ungārijas valdības sistemātiski piekoptajām rīcībpolitikām, ar ko iedragā Ukrainas pašaizsardzības centienus un Ukrainas ungāru mazākumtautību izmanto politiskiem mērķiem, tādējādi apgrūtinot Ukrainas virzību uz integrāciju ES;

56.atzinīgi vērtē Ukrainas īstenoto prioritārās rīcības plānu 2023.–2024. gadam un pieņemtos tiesību aktus, kas vajadzīgi Ukrainas Ekonomiskās drošības biroja reformai, lai Ukraina efektīvāk spētu apkarot nodokļu apiešanu un ekonomiskos noziegumus;

57.atgādina, ka 2023. gadā tika pieņemts Likums par vietējiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, un mudina Ukrainas valdību sistēmiski pieiet gaidāmajām valsts pārvaldes reformām, balstoties uz skaidru redzējumu un strukturētu īstenošanas stratēģiju; uzsver, ka ir jāuzlabo institucionālās un administratīvās spējas, kas nepieciešamas, lai ar pievienošanos saistītās reformas ne tikai tiesību aktos, bet arī praksē būtu sekmīgas un ietekmīgas ilgtermiņā; atzinīgi vērtē Augstākās radas nesen pieņemto likumprojektu Nr. 8222, ar ko standartizē civildienesta ierēdņu atalgojuma sistēmu, lai uzlabotu pārvaldības efektivitāti, vienlaikus to saskaņojot ar Eiropas civildienesta pārvaldības standartiem;

58.mudina Ukrainu darīt vairāk, lai apstiprinātu grozījumus likumā par vietējo valsts pārvaldi, tostarp likumprojektu Nr. 4298, ar mērķi vietējās pārvaldības reformas pieskaņot ES standartiem; prasa saskaņā ar proporcionalitātes principu un Eiropas Vietējo pašvaldību hartu izveidot līdzsvarotu administratīvās uzraudzības tiesisko regulējumu, vienlaikus aizsargājot vietējo pašvaldību kompetences, prerogatīvas un pašpārvaldes funkcijas; atgādina par savu prasību piešķirt juridiskas personas status vietējām un reģionālajām pašvaldībām;

59.prasa turpināt decentralizācijas reformu un stiprināt vietējā līmeņa pašpārvaldi; atzinīgi vērtē ES un dalībvalstu atbalstītā U-LEAD III posma sākšanu, kurā galvenā uzmanība veltīta vietējās pašpārvaldes stiprināšanai un noturīgas atveseļošanas sekmēšanai vietējā un reģionālā līmenī; uzsver, cik būtiski ir panākt, ka jebkādas turpmākās konstitucionālās vai institucionālās reformas, tostarp vēlēšanu un decentralizācijas reformas, ir pārredzamas, iekļaujošas un saskaņā ar Venēcijas komisijas ieteikumiem;

60.uzteic Ukrainu, ka tā ir izpildījusi galvenos starpposma mērķrādītājus, un aicina Ukrainu turpināt Ukrainas plāna īstenošanu saskaņā ar Regulu (ES) 2024/792, vienlaikus ievērojot plāna pamata vērtības un standartus; uzsver, ka Komisijai ir jāsaglabā nosacījumu sistēma, jo īpaši attiecībā uz mehānisma III pīlāru, lai reformu process būtu ilgtspējīgs un tiktu ievērota pārskatatbildība; uzsver, ka reformu īstenošanā lielākais atbalsts ir sabiedrības lielā vienprātība un Ukrainas mehānismam piemērotā nosacījumu sistēma;

61.atzinīgi vērtē pastāvīgo atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām, šajā ziņā izmantojot Ukrainas mehānisma pilsoniskās sabiedrības logu, un mudina Ukrainu nodrošināt, lai finanšu pārskatu prasības nepamatoti neierobežotu pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbību; uzsver, cik būtiska ir jēgpilna sadarbība ar pilsonisko sabiedrību un pašvaldības iestādēm, lai Ukrainas plāna īstenošana būtu efektīva un veiktās reformas kvalitatīvas; mudina Ukrainas tiesu iestādes stiprināt pašreizējos mehānismus, tostarp ar tiesvedību, lai aizsargātu pilsoniskās sabiedrības aktīvistus; mudina Ukrainu nodrošināt, lai finanšu pārskatu prasības un juridisko personu faktisko īpašumtiesību regulējums nepamatoti neietekmētu pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbību un neatkarību; atzinīgi vērtē pastāvīgo atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām, izmantojot Ukrainas mehānisma pilsoniskās sabiedrības logu;

62.uzsver, ka Ukrainas atjaunošanai ir jābūt cieši saistītai ar reformām, kas jāveic saistībā ar pievienošanos ES, un ir jāvadās pēc tādiem principiem kā sociālais taisnīgums, ilgtspēja, pārredzamība un vietējo rīcībspēku līdzdalība; bez tam uzsver, ka Ukrainas atjaunošana ir jābalsta uz stabilu tiesiskumu, pārredzamu pārvaldību un demokrātisku iekļautību; uzsver, ka tiesu iestāžu reforma, centieni apkarot korupciju un uzlabota valsts pārvalde ir ne vien nosacījumi dalībai ES, bet arī būtiski elementi, kā piesaistīt investīcijas un atjaunot Ukrainas partneru un iedzīvotāju uzticēšanos; prasa visos atjaunošanas centienos integrēt dzimumsensitīvas pieejas, tostarp palielināt sieviešu un minoritāšu pārstāvību lēmumu pieņemšanas procesos; prasa Ukrainas valdībai nodrošināt mehānisma RebuildUkraine pārredzamu īstenošanu un šajā procesā ņemt vērā pilsoniskās sabiedrības un atstumtu iedzīvotāju grupu domas un tās iesaistīt, jo īpaši saistībā ar pamattiesību un tiesiskuma ievērošanu, kā arī ES līdzekļu nediskriminējošu sadali un izmantošanu;

63.uzsver būtisko lomu, kāda ir ES Ukrainas mehānismam un ātrākai ārkārtas ieņēmumu izmantošanai Ukrainai domātiem aizdevumiem, kuru kopsumma 2025. gadā ir vairāk nekā 30 miljardi EUR un kurus izmanto, lai atbalstītu Ukrainas sabiedriskos pakalpojumus, makrofinansiālo stabilitāti un reformu programmu; prasa 2026. un 2027. gadā turpināt un uzlabot finansiālo atbalstu Ukrainai, tostarp ar jaunu makrofinansiālās palīdzības pakotni, lai novērstu paredzamo 39 miljardu EUR iztrūkumu Ukrainas budžetā; bez tam atzīmē, ka Ukrainas finansiālā un ekonomiskā noturība joprojām ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai Ukraina saglabātu aizsardzības spēju un turpinātu reformas; tādēļ prasa rast veidus, kā mazināt Ukrainas ārējā parāda slogu;

64.pieņem zināšanai ASV un Ukrainas ekonomisko partnerattiecību nolīgumu par kritiski svarīgiem izrakteņiem, konstatē, ka nolīgumā ir apstiprināts ASV ilgtermiņa atbalsts Ukrainas drošībai un rekonstrukcijai, atzīmē nolīgumā pausto nodomu atbalstīt Ukrainas pievienošanos ES un palīdzēt saistīto pienākumu izpildē, kā arī nodrošināt, lai Ukraina spētu pildīt solījumus, ko tā devusi starptautiskajām finanšu iestādēm vai citiem oficiāliem kreditoriem; prasa Komisijai aicināt abas puses precizēt, kā tiks īstenoti noteikumi, kuru mērķis ir aizsargāt Ukrainas ceļu uz integrāciju ES, un regulāri ziņot par šādu noteikumu atbilstību Savienības tiesību aktiem; uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai izrakteņu ieguvē, uz ko attiecas minētais nolīgums, pilnībā tiktu ievēroti sociālie un ekoloģiskie standarti un lai to ievērošanu nodrošinātu stingri kontroles mehānismi; turklāt sagaida, ka Ukraina savos reglamentējošos noteikumos pilnībā integrē attiecīgos ES tiesību aktus vides jomā, tostarp Ūdens pamatdirektīvu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2000/60/oj). un Direktīvu par ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/21/EK (2006. gada 15. marts) par ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanu un par grozījumiem Direktīvā 2004/35/EK (OV L 102, 11.4.2006., 15. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2006/21/oj).;

65.atgādina, ka ES paplašināšanās kontekstā ir jānodrošina, lai pievienošanās nenovestu pie kandidātvalstu dabas resursu sagrābšanas vai sociālās nevienlīdzības un vides degradācijas;

66.uzteic Ukrainu par dzīvnieku labturības tiesību aktu daļēju pieņemšanu, lai gan tas notika stipri vēlāk, nekā prasīts saistībās, kas uzņemtas padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas satvarā; mudina Ukrainu darīt vairāk un īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā Padomes Regula (EK) Nr. 1/2005 (2004. gada 22. decembris) par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā un grozījumu izdarīšanu Direktīvās 64/432/EEK un 93/119/EK un Regulā (EK) Nr. 1255/97 (OV L 3, 5.1.2005., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2005/1/oj)., ņemot vērā šā tiesību akta pašreizējo pārskatīšanu ES, jo tas noteikti ir jāievēro, lai būtu izpildīti ES ražošanas standarti un lai palielinātu dzīvnieku izcelsmes produktu eksportu uz ES; prasa ES un tās dalībvalstīm šajā ziņā sniegt Ukrainai finansiālu un tehnisku palīdzību;

67.atzīmē lauksaimniecības nozares noturību un nozīmi (19 % no IKP, 53 % no preču eksporta), taču norāda, ka ir jādažādo vērtību ķēdes, un uzsver ieguvumu, ko dotu ES fitosanitāro standartu ātra pieņemšana; uzsver vides aizsardzības pasākumu lomu Ukrainas zaļajā atveseļošanā; aicina Komisiju arī turpmāk atbalstīt Ukrainu, jo īpaši mežsaimniecības un lauksaimniecības nozarē, saistībā ar ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru un stratēģiskā vides novērtējuma procedūru īstenošanu; turklāt aicina Komisiju joprojām atbalstīt Ukrainas administratīvās spējas veidošanu, lai Ukraina spētu pilnībā īstenot ES vides acquis, kas ietver sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanā, un lai Ukraina savus tiesību aktus saskaņotu ar Atjaunīgo energoresursu direktīvu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/2413 (2023. gada 18. oktobris), ar ko attiecībā uz atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu groza Direktīvu (ES) 2018/2001, Regulu (ES) 2018/1999 un Direktīvu 98/70/EK un atceļ Padomes Direktīvu (ES) 2015/652, OV L, 2023/2413, 31.10.2023, ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2023/2413/oj)., jo īpaši bioenerģijas ilgtspējas kritērijiem;

68.aicina Augstāko radu un Ukrainas valdību grozīt Likumu Nr. 12089, kas privātpersonām ļauj legalizēt valstij nelikumīgi atņemto zemju, tostarp mežu un ūdenstilpju, īpašumtiesības un kas neatbilst ES acquis, jo likuma pašreizējā redakcija ietver juridiskas neskaidrības, kuru dēļ nebūs iespējama šādas zemes atdošana valstij;

69.atzinīgi vērtē ievērojamo progresu enerģētikas nozares reformēšanā, Ukrainas pieskaņošanos Eiropas zaļā kursa mērķiem un mudina Ukrainu neatkāpties no šā kursa; uzsver, ka ir jāturpina veicināt Ukrainas enerģētisko drošību, padziļinot tās integrāciju ES enerģētikas tirgū, arī saskaņojot Ukrainas elektrotīklu ar kontinentālo Eiropu un uzlabojot sadarbību gāzes uzglabāšanā un piegādē, kā arī paātrinot atjaunīgo energoresursu un energoefektivitātes pasākumu izvēršanu; uzsver, ka atkarības mazināšana no Krievijas enerģijas un kritiskas energoinfrastruktūras noturības stiprināšana joprojām ir galvenie faktori Ukrainas ekonomikas stabilitātes un stratēģiskās autonomijas nodrošināšanā;

70.uzsver, ka Ukrainai ir ievērojami resursi, lai spētu piegādāt enerģētikas un energoietilpīgus produktus pārējai Eiropai; tāpēc mudina Ukrainu turpināt enerģijas starpsavienojumu veidošanu ar kaimiņu ES dalībvalstīm un reģionālajiem partneriem, piemēram, Moldovas Republiku, lai vēl vairāk integrētos ES enerģētikas tirgū; konstatē, ka Krievijas agresijas karš ir mērķēts uz energoapgādes tīkliem un apakšstacijām un tie ir izpostīti; tāpēc mudina Ukrainu atjaunošanas laikā uzbūvēt labāku infrastruktūru, pēc iespējas izmantot klimatam draudzīgas tehnoloģijas un procesus, investēt atjaunīgos energoresursos un energoefektivitātē un līdz minimumam samazināt ietekmi uz vidi visā ražošanas ķēdē; atzinīgi vērtē Komisijas pastāvīgo iesaisti šajā jomā, lai atbalstītu Ukrainas enerģētikas nozares reformu, kas ietver rekonstrukciju un zaļo pārkārtošanos; prasa turpināt Ukrainas plānā un Enerģētikas kopienas pakotnēs ietverto saistību īstenošanu, tostarp reģionālo energosadales uzņēmumu atsaisti;

71.mudina Ukrainu pēc Krievijas uzbrukumiem energoinfrastruktūrai apzināt visrentablākos un drošākos risinājumus Ukrainas enerģētikas nozarei, piemēram, tagadējos kara apstākļos, ja vien tas iespējams, fosilā kurināmā spēkstacijas aizstāt ar decentralizētām un ilgtspējīgām energotehnoloģijām; aicina Komisiju un Ukrainas iestādes stratēģiski izmantot Ukrainas mehānisma līdzekļus, lai prioritārā kārtā investētu atjaunīgos energoresursos, kas ir izšķirīgi nolūkā nodrošināt ilgtermiņa enerģētisko drošību, vides ilgtspēju un ekonomikas noturību gan Ukrainā, gan pārējā kontinentā;

72.ir ļoti nobažījies par Krievijas kaitniecisko ietekmi Starptautiskajā Atomenerģijas aģentūrā (IAEA), jo Krievija vairākkārt ir pārkāpusi IAEA kodoldrošības un neiejaukšanās pamatprincipus; aicina ES un tās dalībvalstis pieprasīt, lai ciešāk tiktu uzraudzīta Krievijas loma IAEA un apzinātas reformas, ar ko spētu nodrošināt, ka agresori negrauj starptautiskās kodoldrošības pārraudzības neitralitāti un uzticamību;

73.uzsver, ka Krievijas agresijas karš ir izraisījis ekocīdu un nodarījis smagu un ilgstošu kaitējumu Ukrainas videi, tostarp ir izpostītas ekosistēmas, piesārņots ūdens un augsne un bojāta rūpniecības un enerģētikas infrastruktūra; uzskata, ka ir būtiski šos nodarījumus starptautiskā līmenī atzīt par kara noziegumiem, lai Krieviju pilnībā atzītu par juridiski atbildīgu un attiecīgi pieprasītu samaksāt kompensācijas Ukrainai, un prasa ES atbalstīt visaptverošu vides atveseļošanas stratēģiju, kas būtu daļa no Ukrainas atjaunošanas; prasa ES un tās dalībvalstīm pilnībā atbalstīt visas iniciatīvas, kas dokumentē Krievijas karā nodarīto vides postījumu, un atbalstīt centienus, kuru mērķis ir prasīt atbildības uzņemšanos un zaudējumu atlīdzināšanu ārvalstu jurisdikcijās;

74.uzteic Ukrainas pieņemto valsts enerģētikas un klimata plānu un koordinētās un plānotās enerģētikas un klimata rīcībpolitikas līdz 2030. gadam, kurās izvirzīti konkrēti mērķrādītāji, kas ietver siltumnīcefekta gāzu emisiju ievērojamu samazinājumu un atjaunīgās enerģijas īpatsvara pieaugumu; atbalsta Energoefektivitātes fonda un jaunizveidotā Dekarbonizācijas fonda nemitīgos centienus; prasa ES un dalībvalstīm nodrošināt šo instrumentu finansiālo ilgtspēju, jo īpaši saistībā ar atjaunošanu un atjaunīgo energoresursu integrēšanu dzīvojamā sektorā; mudina Ukrainu enerģētikas reformās integrēt taisnīgas pārkārtošanās principu, lai mazinātu sociālo ietekmi un atbalstītu mazāk aizsargātas grupas;

75.mudina Komisiju un dalībvalstis Ukrainas atveseļošanas un ES integrācijas stratēģijā kā vienu no galvenajiem elementiem iekļaut kodoldrošību, lai atbilstīgi Euratom satvaram pieskaņotos ES acquis kodolenerģijas un radiācijas aizsardzības jomā; uzskata, ka Ukrainas atveseļošanas un ES integrācijas stratēģijā kā viens no galvenajiem elementiem ir jāiekļauj Ukrainas kodoldrošības un reaģēšanas uz kodolnegadījumiem spēju stiprināšanu, kas ietver tehnisko un finansiālo palīdzību no ES un starptautiskajiem partneriem; prasa ES izveidot un vadīt iniciatīvu, ar ko stiprinātu kodoldrošību, aizsargātu kritisko infrastruktūru un novērstu kodolnegadījumus, ko var izraisīt Krievijas agresijas karš; ir ļoti nobažījies par Krievijas Federācijas centieniem de facto anektēt Ukrainas kritisko infrastruktūru, jo ir saņemti ticami publiski pieejami ziņojumi, ka Krievija plāno Zaporižjes atomelektrostaciju (ZAES) atslēgt no Ukrainas elektrotīkla un piespiedu kārtā integrēt Krievijas energosistēmā, kas pārkāptu Ukrainas suverenitāti un starptautiskās tiesības un radītu būtiskus kodoldrošības draudus; mudina nekavējoties un bez nosacījumiem visu Krievijas personālu un aprīkojumu izvest no ZAES telpām un visiem pārējiem Ukrainas kodolobjektiem un aicina IAEA publiski un nepārprotami vērsties pret jebkādiem Krievijas nodomiem anektēt kodolobjektus; uzsver, ka Ukrainas kodolinfrastruktūras integritāte un noturība ir ne tikai nacionāls jautājums, bet kopēja visas Eiropas atbildība; prasa koordinēti plānot ārkārtas situācijas un palielināt pārrobežu sadarbību starp ES dalībvalstīm, lai reaģētu uz iespējamiem kodoldraudiem, ko rada Krievijas darbības Ukrainā;

76.mudina Ukrainu saskaņā ar mežu ilgtspējīgas apsaimniekošanas un vides aizsardzības standartiem efektīvi apkarot nelikumīgu mežizstrādi, piemēram, nelikumīgo mežizstrādi Karpatu pirmmežos; prasa ES iesaistīties un novērst nelikumīgo mežizstrādi saistībā ar nelegālo Svidovecas slēpošanas kūrorta projektu; mudina Ukrainu investēt ekoloģiski un vidiski drošā un ilgtspējīgā tūrisma infrastruktūrā;

77.aicina Komisiju palīdzēt Ukrainai, lai tā spētu nodrošināt pietiekami efektīvu Smaragda tīkla darbību, kura mērķis ir saglabāt īpaši aizsargājamas dabas teritorijas;

78.atzinīgi vērtē faktu, ka 2024. gadā eksports uz ES bija 63 % no kopējā eksporta (42 % 2021. gadā), kas liecina par sekmīgu tirdzniecības pārorientēšanu;

79.atzīmē, ka stratēģiska nozīme ir dzelzceļa koridoru izveidei un paplašināšanai, lai Ukrainu ar ES savienotu Eiropas transporta tīkls (TEN-T), ko varētu izmantot gan civilajai, gan militārajai loģistikai un kas būtu daļa no plašākas divējāda lietojuma infrastruktūras stratēģijas; mudina darīt vairāk, lai Ukrainas digitālos un transporta standartus pieskaņotu ES standartiem, kas sekmētu tirdzniecību, mobilitāti un drošu komunikāciju; uzsver, ka labāka savienotība veicinās Ukrainas ekonomikas atveseļošanu un integrāciju;

80.aicina Komisiju un dalībvalstis piešķirt visus līdzekļus, kas vien nepieciešami, lai uzlabotu transporta savienotību un noturību Ukrainā laikposmā līdz 2050. gadam, tostarp ir jāturpina atjaunināt TEN-T kartes; atzinīgi vērtē solidaritātes joslu sekmīgo izveidošanu un īstenošanu, kas ir ļāvis Ukrainai apiet Krievijas blokādi Melnajā jūrā un caur ES kaimiņvalstīm un Moldovu uz globālajiem tirgiem eksportēt daudzveidīgu preču klāstu; atzinīgi vērtē to, ka, neraugoties uz šausminošo karu un labības ieguves būtisko kritumu, Ukrainai ir bijusi nozīmīga loma globālās pārtikas krīzes novēršanā, piemēram, ar humanitāro pārtikas programmu “Labība no Ukrainas”, ko 2022. gadā aizsāka prezidents V. Zelenskis un ar ko vairāk nekā 170 000 tonnu kviešu ir piegādāts valstīm, kuras visvairāk, sevišķi Āfrika, cieš no pārtikas krīzes; atzīmē, ka lielākā daļa no Ukrainas labības eksporta ir paredzēta jaunattīstības valstīm;

81.redz sasniegumus, ko Ukraina guvusi saistībā ar integrāciju ES transporta un digitālās savienotības iniciatīvās, un uzsver, cik būtiski ir šīs jomas pieskaņot ES acquis; sevišķi atzinīgi vērtē pasākumus, kas ir veikti, lai Ukrainu iekļautu ES bezmaksas viesabonēšanas zonā un atceltu mobilās viesabonēšanas maksas saziņai starp Ukrainu un ES pilsoņiem un uzņēmumiem;

82.uzsver, cik būtiski ir saskaņā ar asociācijas nolīgumu stiprināt ES un Ukrainas digitālo un IT sistēmu savienotību, sadarbspēju un jaudu; prasa turpināt centienus saskaņot digitālās rīcībpolitikas, paplašināt kiberdrošības sadarbību un uzturēt noturīgu un drošu digitālo infrastruktūru; šajā ziņā atzinīgi vērtē 2023. gada decembrī noslēgto darba vienošanos starp Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūru un Ukrainas kiberdrošības iestādēm;

83.atgādina, ka Eiropadome 2023. gada 14. un 15. decembrī pieņēma lēmumu sākt pievienošanās sarunas ar Ukrainu, kas ir vēsturisks pavērsiena punkts Ukrainas ceļā uz dalību ES; pauž gandarījumu, ka 2024. gada 25. jūnijā bez liekas kavēšanās tika sasaukta ES un Ukrainas pirmā starpvaldību pievienošanās konference, ar ko oficiāli aizsākās sarunu process, un atzinīgi vērtē komisāres M. Kosas novērtējumu, ka visas priekšpārbaudes varētu pabeigt līdz 2025. gada rudenim;

84.konstatē, ka Ukraina ir veikusi nozīmīgas reformas un pildījusi saistības, un tāpēc iesaka Komisijai ātri atvērt sarunu kopas ar Ukrainu, lai pēc iespējas ātrāk virzītu uz priekšu valsts pieteikumu dalībai ES, ar nosacījumu, ka Ukraina turpinās īstenot ES acquis un pabeigs uzsāktās reformas; uzsver, ka pievienošanās sarunās ir jāturas pie skaidra un pārredzama kursa, vadoties pēc objektīviem un izmērāmiem kritērijiem; uzsver, ka šāds kurss ietver padziļinātas reformas visās pamata jomās un stabilu iestāžu darbības nodrošināšanu, lai tiktu atbalstīta demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesības un jo īpaši cieņa pret minoritātēm un to aizsardzība; sevišķi uzsver Komisijas ieteikumus nākamajam gadam;

85.aicina Ungārijas valdību un dalībvalstis rīkoties godprātīgi, kad tiek risinātas jebkādas nesaskaņas, kuras ir līdzīgas tām, kas skar Ukrainas Mazākumtautību likumu, un aicina atturēties no šādu nesaskaņu izmantošanas, lai bloķētu Ukrainas pievienošanos ES; tāpēc aicina Ungārijas valdību vairs nebloķēt plānotās sarunas par pirmajām sadaļām un ļaut Ukrainai un tās kaimiņvalstij Moldovai turpināt kopīgo ceļu uz dalību ES;

86.atgādina, ka paplašināšanās procesu nedrīkst izmantot divpusēju strīdu kārtošanai, nav pamatoti novilcināt uz nopelniem balstītas pieejas piemērošanu un ka šādas problēmas ir jārisina neatkarīgi no pievienošanās procesa, konstruktīvā dialogā un īstenā sadarbībā; atgādina, ka pārmērīga kavēšanās ceļā uz pilnīgu dalību ES var mazināt gan sabiedrības atbalstu, gan politisko apņēmību kandidātvalstī;

87.gatavojoties sarunām, prasa sniegt pastāvīgu ES atbalstu, jo īpaši ekspertu palīdzību, lai kompensētu jebkādus administratīvos trūkumus, kas izriet no pašreizējā agresijas kara pret Ukrainu; turklāt mudina ES sniegt tehnisko palīdzību, lai Ukraina spētu efektīvi izpildīt visas pievienošanās prasības; pauž nožēlu par ASV valdības lēmumu atsaukt ASV Starptautiskās attīstības aģentūras (USAID) finansējumu, kas tieši skar atbalstu Ukrainas izšķirīgo reformu procesiem, tostarp saistībā ar tiesiskumu, cīņu ar korupciju, publisko finanšu pārvaldību, ekonomikas attīstību, enerģētisko drošību un humānās palīdzības sniegšanu; atzinīgi vērtē Komisijas un starptautisko partneru centienus novērst neatliekami risināmās problēmas, ko rada finansējuma atsaukšana;

88.uzsver, ka pirms Ukrainas pievienošanās ES ir jāpalielina ES atbalsts, lai paātrinātu Ukrainas integrāciju, izmantojot mērķētas finansiālās un tehniskās palīdzības programmas, un uzsver, ka līdztekus oficiālajām pievienošanās sarunām gan Ukraina, gan ES gūs labumu no valsts aizvien dziļākas integrācijas ES rīcībpolitikās un programmās;

89.atzīmē, ka Ukrainas lieluma un pašreizējā kara dēļ valsts integrācija ES ir sarežģīta, prasa risināt problēmas pamata jomās, tādās kā lauksaimniecība, un ir vajadzīgas vērienīgas institucionālas un finanšu reformas ES satvarā, lai ES spētu uzņemt Ukrainu; tāpēc prasa ES un tās dalībvalstīm proaktīvi pievērsties šiem uzdevumiem, skaidri popularizēt Ukrainas integrācijas ieguvumus ES pilsoņiem, rast ilgtspējīgus un taisnīgus risinājumus sensitīvās nozarēs un līdztekus sāktajām pievienošanās sarunām īstenot vajadzīgās iekšējās reformas; aicina Komisiju atbalstīt nozares, kuras Ukrainas pievienošanās kontekstā visvairāk skar tirdzniecības liberalizācija; vienlaikus atzīmē, ka, ņemot vērā iepriekšējās paplašināšanās kārtās gūto pieredzi, atsevišķās specifiskās nozarēs, kurās viss acquis vēl nav piemērojams, var būt vajadzīgi pārejas periodi, lai pilntiesīgās dalībvalstis spētu pielāgoties; atkārtoti aicina dalībvalstis skaidri un nepārprotami parādīt politisko gribu turpināt paplašināšanās procesu un atturēties no šā procesa ļaunprātīgas izmatošanas tādu divpusēju strīdu kārtošanai, kuri būtu jārisina atsevišķi no pievienošanās procesa;

90.atkārtoti aicina stiprināt ES rīcības spēju un šajā ziņā reformēt lēmumu pieņemšanu, tostarp Padomē ieviest kvalificēta vairākuma balsošanu par pievienošanās procesa starpposmiem, jo īpaši saistībā ar sarunu sākšanu un atsevišķu sarunu kopu un sadaļu atvēršanu un slēgšanu;

91.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Ukrainas prezidentam, valdībai un parlamentam, ES dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Padomei un Komisijai.