1.prasa vispārēji mobilizēt visus juridiskos, administratīvos un finanšu līdzekļus un pieejamo instrumentus, lai ģeopolitiskās nestabilitātes un starptautisko saspīlējumu kontekstā pastiprinātu ES drošību un rūpniecisko un tehnoloģisko suverenitāti — tostarp, palielinot kritiskās infrastruktūras, tādas kā elektroapgādes, ūdensapgādes un komunikāciju sistēmas, noturību un aizsardzību —, aizsargātu ES iedzīvotājus un uzņēmumus un mazinātu nodzisuma un citu būtisku apgādes traucējumu ietekmi, paātrinot pārkārtošanos un investējot tajā, uzlabojot konkurētspēju, radot ilgtspējīgu izaugsmi un kvalitatīvas darbvietas, atbalstot MVU un veicinot augšupēju sociālo konverģenci un kohēziju; uzsver, ka Eiropa atpaliek un turpmākas rīcības trūkuma gadījumā mūsu reģions var zaudēt savu nozīmi;

2.atzinīgi vērtē to, ka ir atsāktas debates par nepieciešamību atjaunot ES konkurētspēju, ražīgumu un ekonomikas izaugsmi, kam ir pausts atbalsts arī Draghi un Letta ziņojumos; atgādina, ka ražīguma palielināšanos varētu panākt galvenokārt, investējot inovatīvās darbībās, tostarp pārkārtošanās procesā; norāda, ka konkurence var stimulēt ražīgumu, investēšanu un inovāciju;

3.atzinīgi vērtē Draghi un Letta ziņojumus kā vienu no daudzajiem trauksmes signāliem ES un valsts līmeņa lēmumu pieņēmējiem, kā arī kā sākumpunktu rīcībai, lai palielinātu gan privātās, gan publiskās investīcijas, it īpaši pārkārtošanās procesā esošajām tehnoloģijas nozarēm, autobūves nozarei un smagajai rūpniecībai, piemēram, tērauda un ķīmisko vielu rūpniecībai; atzinīgi vērtē to, ka Komisija atzīst publisko finanšu lomu privātā finansējuma mobilizēšanā un inovācijas atbalstīšanā ES; norāda, ka iemesls progresa trūkumam ES finanšu tirgu integrēšanā bieži vien ir bijis dalībvalstu iebildumi; aicina dalībvalstis izmantot pašreizējo impulsu un kopā ar Parlamentu strādāt pie tā, lai panāktu patiesu progresu ES finanšu tirgu integrācijā; atgādina, ka Eiropas Savienības centieni pabeigt KTS izveidi nav devuši galīgo rezultātu kopš 2015. gada; mudina visas iesaistītās personas īstenot centienus, lai pēc iespējas ātrāk panāktu uzkrājumu un investīciju savienības izveidi;

4.ar bažām atzīmē ekonomikas izaugsmes satricinājuma risku SVF, World Economic Outlook, 2025. gada aprīlis. un pašreizējo satricinājumu finanšu tirgos un ģeopolitisko nenoteiktību, kas var apdraudēt Eiropas iedzīvotāju, darba ņēmēju un it īpaši uzņēmumu labklājību; atzīmē, ka šī ģeopolitiskā nenoteiktība jau ir būtiski palielinājusi finanšu tirgu svārstīgumu un veicinājusi ASV dolāra vērtības samazināšanos un ka drošība ir ilgtspējīgas izaugsmes priekšnoteikums;

5.atzīst, ka ES pamatīgais tiesiskais regulējums ir veicinājis tās finanšu stabilitāti; uzskata, ka šī leģislatīvā stabilitāte un paredzamība varētu kļūt par patiesu salīdzinošu un konkurētspējīgu priekšrocību, jo šie faktori ir izšķiroši svarīgi, lai iegūtu starptautisko investoru uzticēšanos; vērš uzmanību uz ciešo saikni starp tiesiskumu un ilgtspējīgu un konkurētspējīgu ekonomikas izaugsmi; uzsver, ka finanšu nozares stabilitāte ir svarīgs tās konkurētspējas elements;

6.atzinīgi vērtē līdz šim veikto darbu pie kapitāla tirgu savienības izveides, sākot ar 2015. gada septembrī pieņemto Rīcības plānu kapitāla tirgu savienības izveidei; pauž nožēlu par nebūtisko progresu, kas kopš tā laika sasniegts ES kapitāla tirgu integrēšanā, un prasa paātrināt šo procesu; šajā sakarā atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemts Komisijas paziņojums “Uzkrājumu un investīciju savienība. Stratēģija, kā veicināt ES iedzīvotāju turību un ekonomikas konkurētspēju”, kurā izklāstītas dažādas politikas iniciatīvas un kura mērķis ir integrēt ES finanšu tirgus un efektīvi novirzīt uzkrājumus uz investīcijām;

7.uzsver, ka ir svarīgi stiprināt uzticēšanos banku sistēmai un ka finanšu stabilitātes nodrošināšana un efektīva vienotā tirgus veicināšana ir ļoti svarīgi ES mērķi; atzīst, ka banku savienības izveides pabeigšanai jābūt stratēģiskai prioritātei Ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanā; aicina Padomi paātrināt atlikušo tiesību aktu pieņemšanu, lai nostiprinātu savu finanšu stabilitātes satvaru un pabeigtu banku savienības izveidi;

8.uzstāj uz nepieciešamību steidzami rīkoties, paātrinot lēmumu pieņemšanu, saīsinot aizkavēšanos īstenošanā un paātrinot lēmumu pieņemšanu attiecībā uz ES instrumentiem un atbalsta mehānismiem;

9.uzskata, ka Savienībai ir jāpanāk progress KTS izveidē, lai maksimāli izmantotu privātā sektora instrumentus; uzsver, ka tam būs nepieciešams arī publiskā sektora atbalsts, lai nodrošinātu minimālās ikgadējās papildu investīcijas, kas vajadzīgas ilgtspējīgas un inovatīvas rūpniecības nozares atjaunošanai un Savienības labklājības nostiprināšanai; vērš uzmanību uz to, ka ražīguma palielināšanās arī radītu plašāku fiskālo telpu;

10.vērš uzmanību uz to, ka ES pārāk daudz kapitāla netiek izmantots produktīvi; uzsver, ka uzņēmumi, it īpaši MVU, nespēj pašreizējos kapitāla tirgus Eiropā pilnībā izmantot finansēšanai un investēšanai;

11.pauž nožēlu par to, ka daudzi ES reģistrēti uzņēmēji izjūt nepieciešamību pārcelt uzņēmējdarbību, lai vieglāk piekļūtu finansējumam un resursiem; ar bažām atzīmē, ka liela mēroga riska kapitāla fondu un finansiāli dzīvotspējīgu izstāšanās iespēju trūkums Eiropas Savienībā mudina tos izvērst darbību ar ārvalstu investīciju palīdzību un ārvalstu tirgos; atzīmē, ka iemesls tam ir integrētas KTS trūkums Eiropas Savienībā un tas, ka ES tirgi vēl nespēj apmierināt šo uzņēmumu vajadzības; atgādina, ka ES gadā tiek nodibināts vairāk jaunuzņēmumu nekā ASV un ka iespējkapitāla investīciju sniegtā peļņa ES ir par aptuveni 6 % augstāka nekā ASV Eiropas Politikas pētījumu centrs, It’s finally time to leverage pension funds to foster EU productivity and benefit pensioners, 2025. gada 10. februāris, https://www.ceps.eu/its-finally-time-to-leverage-pension-funds-to-foster-eu-productivity-and-benefit-pensioners/., kas liecina par nepieciešamību ES iestādēm veicināt inovācijai un izaugsmei pievilcīgākas un tās atbalstošākas vides izveidi; piekrīt Draghi un Letta ziņojumos norādītajam, ka ES būtu jāturpina attīstīt savi iespējkapitāla tirgi, un tāpēc uzsver, ka ir ļoti svarīgi izveidot spēcīgu ekosistēmu riespējkapitālam un investēšanai ES un prasa radīt iespējkapitālu un riska kapitālu uzņēmumiem — piemēram, izveidojot pietiekami lielus Eiropas izaugsmes un izpirkšanas fondus —, lai panāktu investēšanu mūsu tirgos; vērš uzmanību uz to, ka, sniedzot publisko atbalstu iespējkapitāla tirgiem, prioritāte būtu jāpiešķir projektiem, kas ir saskaņoti ar ES prioritātēm;

12.vērš uzmanību uz to, ka Eiropas finanšu tirgiem ir jābūt pievilcīgiem un viegli pieejamiem gan emitentiem, gan investoriem; uzsver, ka tas attiecas gan uz primārajiem, gan sekundārajiem tirgiem; vērš uzmanību uz to, ka lēmums par akciju kotēšanu regulētā tirgū bieži vien nozīmē papildu prasības uzņēmumiem, arī prasību aizsargāt investorus; atzīmē, ka šīs prasības var tikt uztvertas kā kotēšanai biržā piemītošs trūkums; aicina Komisiju pastāvīgi uzraudzīt un samazināt biržas sarakstā iekļauto uzņēmumu, it īpaši MVU, administratīvās un atbilstības nodrošināšanas izmaksas; atzinīgi vērtē nesen pieņemto Tiesību aktu par iekļaušanu biržas sarakstā kā pirmo soli šajā virzienā, kas visu lielumu uzņēmumiem, to skaitā MVU, atvieglos iespēju tikt iekļautiem Eiropas biržu sarakstos; prasa pragmatiski īstenot Tiesību aktu par iekļaušanu biržas sarakstā un aicina Komisiju turpināt izmantot šo iniciatīvu, it īpaši attiecībā uz MVU nepieciešamā kapitāla meklēšanu un stiprinot MVU izaugsmes tirgus, kas ir palīdzējuši mazākiem uzņēmumiem sākt to akciju kotēšanu biržā;

13.uzsver, ka publiskajām investīcijām ir izšķiroši svarīga loma privāto investīciju papildināšanā; mudina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumiem, kuru mērķis ir mobilizēt papildu kapitālu, lai cita starpā palīdzētu sasniegt Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. pantā noteiktos mērķus; uzskata, ka finanšu instrumenti un budžeta garantijas ir veids, kā līdzekļus efektīvi izmantot ES politikas mērķu īstenošanai; atkārtoti norāda, ka labi izstrādātas budžeta garantijas un finanšu instrumenti, ja tie balstās uz tirgus vajadzībām, ir ļoti efektīvs veids, kā ierobežotos ES budžeta līdzekļus izmantot, lai mazinātu ar investēšanu saistīto risku un piesaistītu privāto kapitālu;

14.uzsver, ka publisko līdzekļi izmantošanā īpaša uzmanība būtu jāpievērš sabiedrisko pakalpojumu un infrastruktūras, it īpaši vispārējas nozīmes pakalpojumu, kvalitātes, efektivitātes, ilgtspējas un pieejamības nodrošināšanai, vienlaikus paātrinot privāto investēšanu inovatīvās un tīrās tehnoloģijās un nozarēs saskaņā ar skaidri definētiem nosacījumiem;

15.uzsver, ka investīciju trūkuma novēršana nenozīmē tikai liela finanšu līdzekļu apjoma mobilizēšanu, bet arī nodrošināšanu, ka ES rīcībā ir viss nepieciešamais, lai novirzītu līdzekļus uz produktīvām investīcijām; uzsver arī to, ka publiskā un privātā kapitāla efektīvai izmantošanai izšķiroši svarīga ir institucionālā spēja, skaidrs regulējums un kvalitatīvi projekti; šajā sakarā atzīmē, ka daudzu faktoru, tostarp ierobežotās pieejas plašākam tirgus portfelim, produktu kvalitātes un maksas, dēļ daudzi ES produkti nepiedāvā pietiekami pelņu;

16.atgādina, ka ražīguma palielināšanos var panākt galvenokārt, investējot inovatīvās darbībās; atgādina arī to, ka joprojām vēl ne tuvu nav sasniegts mērķis pētniecībā un inovācijā investēt 3 % no IKP; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt pietiekamu finansējumu un instrumentus šī mērķrādītāja sasniegšanai;

17.pauž nožēlu par to, ka zemais finansiālās izglītības līmenis daudzās dalībvalstīs būtiski kavē iedzīvotāju ekonomiskās autonomijas iegūšanu un spēcīgas un konkurētspējīgas ekonomikas attīstību; atgādina, ka zems finansiālā izglītības līmenis apgrūtina iedzīvotāju spēju pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus par uzkrāšanu, investēšanu un pensijā aiziešanas plānošanu; apgalvo, ka šāda nepietiekama finansiālā izglītība kavē investēšanas kultūras attīstību, kas ir izšķiroši svarīga ekonomikas izaugsmei; uzsver, ka liela nozīme ir vērienīgai, izmērāmai un apņēmīgai ES stratēģijai attiecībā uz finanšpratības veicināšanu Eiropā, palielinot tās iedzīvotāju spēju labāk aizsargāt un mobilizēt savus uzkrājumus un izmantot pievilcīgāku kapitāla tirgu peļņas gūšanai;

18.atzinīgi vērtē Komisijas sev nosprausto mērķi kļūt par “investīciju Komisiju” un rast finansējumu, kas nepieciešams zaļās, digitālās un sociālās pārkārtošanās īstenošanai, kā arī maksimāli palielināt sinerģiju starp publisko un privāto investēšanu un maksimāli izmantot privāto kapitālu, kā arī mazināt ar to saistīto risku;

19.uzskata, ka ES kapitāla tirgu pievilcību palielinās tās iekšējā tirgus turpmāka integrācija tādā veidā, kas veicina ES uzņēmumu savstarpējo konkurenci, ekonomisko iespēju radīšana privātai investēšanai un vienkāršošana, ļaujot iedzīvotājiem un uzņēmumiem gūt lielāku peļņu; uzsver, ka peļņas gūšanas iespēju mazina augstās izmaksas, kas saistītas ar investēšanu Eiropas finanšu tirgos; aicina Komisiju un dalībvalstis rast risinājumus — vai nu leģislatīvus, vai citus —, lai veicinātu tāda integrēta ES mēroga kapitāla tirgus izveidi, kas būtu pietiekami liels, dziļš, pārredzams un ar pietiekamu likviditāti, lai piesaistītu gan ES reģistrētus, gan starptautiskus investorus, vienlaikus nodrošinot patērētāju aizsardzību un saglabājot finanšu stabilitāti; atgādina, ka izredzes investējot gūt lielāku peļņu ir svarīgs stimuls privāto investoru dalībai kapitāla tirgos; šajā sakarā uzsver, ka KTS nebūs iespējams izveidot, ja netiks pabeigta banku savienības izveide;

20.atzīmē, ka Eiropas kapitāla tirgi pašlaik ir ļoti sadrumstaloti, jo Eiropas investīciju fondi joprojām ir gandrīz septiņas reizes mazāki nekā ASV investīciju fondi Noyer ziņojums, 62. lpp.; uzskata, ka tas mazina ES investīciju fondu sektora globālo konkurētspēju, jo fonda lielums ir svarīgs faktors, kas ietekmē galainvestoru izmaksas; uzskata arī, ka lielāka pārrobežu fondu tirgus integrācijas pakāpe Eiropas Savienībā laika gaitā varētu izraisīt fondu lieluma un efektivitātes palielināšanos un ka šis ieguvums, ja no tā labumu gūs privātie investori, varētu palīdzēt samazināt izmaksas un nodrošināt lielāku ieguldīto līdzekļu atdevi galainvestoriem;

21.uzskata, ka no KTS labumu gūs gan patērētāji, gan MVU, jo tas piedāvās iespējas ļoti ienesīgi investēt reālajā ekonomikā, un galu galā veicinās iespējkapitāla tirgus attīstību, uzlabojot piekļuvi diversificētiem finansējuma avotiem; uzskata arī, ka prioritāte būtu jāpiešķir Eiropas augošo uzņēmumu finansēšanai ar Eiropas kapitāla palīdzību, kā piemēru minot Eiropas tehnoloģiju čempionu iniciatīvu, kas tika sākta 2023. gada februārī, lai finansētu daudzsološus Eiropas tehnoloģiju uzņēmumus;

22.uzskata, ka iespējkapitālam būtu jākļūst uzņēmumiem plašāk pieejamam kā alternatīvai tradicionālajiem banku aizdevumiem, lai dažādotu finansējuma avotus; aicina Komisiju ierosināt pasākumus, lai palielinātu šāda veida finansējuma pieejamību ES uzņēmumiem;

23.norāda, ka kapitāla tirgu lielums, dziļums un likviditāte dalībvalstīs būtiski atšķiras, jo dažas dalībvalstis ir daudz sekmīgāk nodrošinājušas uzņēmumiem pievilcīgus primāros un sekundāros tirgus un stimulējušas iedzīvotājus investēt šajos tirgos; aicina Komisiju apzināt paraugpraksi un integrēt to ar uzkrājumu un investīciju savienības izveidi saistītajos darba uzdevumos;

24.uzskata, ka privātais kapitāls būs ļoti noderīgs instruments, lai visefektīvākajā veidā novērstu Draghi ziņojumā konstatēto investīciju trūkumu;

25.atbalsta institucionālo satvaru un tirgus struktūru integrāciju; atkārtoti aicina atbalstīt EVTI vadīto uzraudzības konverģences procesu, tostarp, piešķirot tai tiešas uzraudzības pilnvaras gadījumos, kad tas sniedz Eiropas pievienoto vērtību — piemēram, Eiropas mēroga tirgus infrastruktūras uzraudzības gadījumā —, lai palielinātu Eiropas kotēšanas tirgu konkurētspēju un uzlabotu uzraudzības satvara un sadarbības ar valstu kompetentajām iestādēm (VKI) efektivitāti; atgādina, ka EVTI jau ir pilnvaras tieši uzraudzīt vairāku veidu finanšu vienības, piemēram, kredītreitingu aģentūras, darījumu reģistrus un 2. līmeņa centrālos darījumu partnerus, kas atrodas ārpus ES;

26.atzīst arī to, ka saskaņotas uzraudzības īstenošanai ne vienmēr ir nepieciešams viens uzraudzītājs, bet to var panākt, vienādojot valstu uzraudzības praksi gadījumos, kad tas ir labāks risinājums; tādēļ atbalsta Komisijas nodomu ierosināt pasākumus, lai pastiprinātu uzraudzības konverģences instrumentus un padarītu tos efektīvākus un lai panāktu kapitāla tirgu vienādāku tiešo uzraudzību, atsevišķus uzdevumus pārceļot uz ES līmeni;

27.norāda, ka jebkādai Eiropas uzraudzības iestāžu (EUI) pilnvaru palielināšanai būtu jāiet roku rokā ar samērīgu EUI pārskatatbildības līmeņa paaugstināšanu; uzskata, ka būtu jāpārskata EVTI pārvaldība, lai garantētu EVTI lēmumu efektivitāti un neatkarību; atbalsta Draghi ziņojumā iekļauto priekšlikumu padarīt EVTI pārvaldības struktūru eiropeiskāku un izveidot ciešāku sadarbību ar valstu uzraudzības iestādēm, par paraugu ņemot vienotā uzraudzības mehānisma vai Iestādes nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanai (AMLA) modeli;

28.uzskata, ka EUI rīcībā vajadzētu būt atbilstošam finansējumam, lai tās varētu veikt savus pienākumus, tostarp, iesaistot finanšu iestādes un finanšu tirgus dalībniekus no uzraudzītajiem uzņēmumiem;

29.uzsver, ka ir svarīgi, lai ECB būtu būtiska loma sistēmiski nozīmīgu tirgus infrastruktūras vienību pārraudzībā atbilstoši tās pienākumiem, kas noteikti Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) un SNMS regulā Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 795/2014 (2014. gada 3. jūlijs) par sistēmiski nozīmīgu maksājumu sistēmu pārraudzību (OV L 217, 23.7.2014., 16. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2014/795/oj).; uzskata, ka ECB būtu aktīvi jāpiedalās ES mēroga tirdzniecības un pēctirdzniecības sistēmu sadarbspējas, noturības un integrācijas palielināšanā, it īpaši, pārraugot tādas platformas kā TARGET2-Securities;

30.uzsver, ka jautājumus, kas saistīti ar administratīvo slogu un atbilstības nodrošināšanas izmaksām, kuras rodas pārrobežu kontekstā, jau ir iespējams risināt, uzlabojot valstu uzraudzības iestāžu sadarbību un to darba koordināciju, piemēram, datu kopīgošanas jomā; aicina Komisiju un EUI pāriet uz režīmu “ziņo tikai vienreiz”; uzskata, ka šajā sakarā svarīga iniciatīva ir Eiropas vienotais piekļuves punkts, un prasa to īstenot savlaicīgi; ierosina, ka EVTI varētu kļūt arī par galveno datu centru, centralizējot to vienību veikto ziņošanu, uz kurām attiecas ziņošanas prasības saskaņā ar FITR Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 600/2014 (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2014/600/oj). un ETIR Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 648/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem, OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2012/648/oj).;

31.mudina Komisiju izstrādāt priekšlikumus, lai atbalstītu tīrvērtes darbību pārcelšanu uz ES; pauž nožēlu par pašreizējo situāciju, kad lielākā daļa ES tīrvērtes darījumu tiek veikta ārpus ES; ar nepacietību gaida vērienīgu deleģēto aktu par aktīvajiem kontiem saskaņā ar ETIR 3.0; aicina Komisiju pastāvīgi izvērtēt tīrvērtes darbību attīstību un minētās regulas ietekmi un ierosināt turpmākus tiesību aktu priekšlikumus, lai stiprinātu ES tīrvērtes ekosistēmu;

32.atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par vērienīgu tiesību aktu priekšlikumu paketi, kuras mērķis ir stiprināt tirdzniecības un pēctirdzniecības ekosistēmu Eiropas Savienībā, likvidēt šķēršļus pārrobežu darbībai un padarīt satvaru piemērotu jaunām tehnoloģijām; gaida, ka šāds priekšlikums palīdzēs risināt tirgus sadrumstalotības problēmu ES; tomēr uzsver, ka lielākajai daļai tirgus konsolidācijas veicināšanas iniciatīvu jābūt orientētām uz tirgu;

33.atzīst nepieciešamību pēc efektīviem un likvīdiem kapitāla tirgiem, lai veicinātu investēšanu, tostarp konkurētspējīgu pēcpārdošanas tirgus infrastruktūru; atzinīgi vērtē Komisijas tiesību akta priekšlikumu, kura mērķis ir izdarīt mērķvirzītus grozījumus Vērtspapīru norēķinu un centrālo depozitāriju regulā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 909/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un grozījumiem Direktīvās 98/26/EK un 2014/65/ES un Regulā (ES) Nr. 236/2012 (OV L 257, 28.8.2014., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2014/909/oj). (VNCDR), lai attiecībā uz tirdzniecības vietās veiktiem darījumiem ar pārvedamiem vērtspapīriem norēķinu ciklu ES saīsinātu no divām dienām (T+2) līdz vienai dienai (T+1); norāda, ka šī iniciatīva ļaus ES panākt citas jurisdikcijas, kas jau ir pabeigušas pāreju uz T+1, un izvairīties no neatbilstības; gaida, ka šis priekšlikums palielinās ES kapitāla tirgu efektivitāti un noturību, cita starpā, mazinot norēķinu neizpildes risku, paātrinot vērtspapīru un līdzekļu pieejamību un pazeminot drošības rezerves prasības; ar bažām atzīmē, ka citas jurisdikcijas, piemēram, ASV un Indija, pašlaik apsver iespēju pāriet uz T+0 norēķinu cikliem vai pat jau izmēģina šādu pāriešanu; aicina Komisiju ciešā sadarbībā ar tirgus infrastruktūras vienībām, centrālajām bankām un tirgus dalībniekiem steidzami sākt iespējas pāriet uz T+0 norēķinu ciklu tehnisku un regulatīvu izvērtēšanu; uzsver, ka norēķinu cikla saīsināšana mazinātu sistēmisko risku, palielinātu tirgus darbības efektivitāti un stiprinātu ES kapitāla tirgu pievilcību pasaulē;

34.atzīmē, ka administratīvo procedūru racionalizēšana var palielināt ES kā investīciju galamērķa pievilcību; uzskata, ka dalībvalstu tiesiskā regulējuma saskaņošana, vienlaikus saglabājot valsts kompetenci un minimālos standartus, būtu jāiekļauj vienkāršošanas programmā, lai atvieglotu pārrobežu darbības; atgādina, ka paļaušanās uz regulām, nevis direktīvām, mazinātu diverģenci ES tiesību aktu īstenošanā, tostarp pārmērīgu reglamentēšanu, un līdz ar to veicinātu pašlaik notiekošo vienkāršošanu; aicina Komisiju piemērot labāka regulējuma principu, garantējot saskaņošanu gadījumos, kad ietekmes izvērtējumi liecina par tās skaidru pievienoto vērtību, un mazinot sadrumstalotību; uzsver iespējamos ieguvumus no ES ilgtspējīgas finansēšanas satvara racionalizēšanas — kā uzsvērts Draghi ziņojumā —, it īpaši, nodrošinot lielāku skaidrību, konsekvenci un norādījumus; šajā sakarā atzīmē Komisijas Omnibus paketi ilgtspējas jomā;

35.uzskata, ka pirmais solis ceļā uz vienkāršošanu ir efektīvi tiesību akti; aicina Komisiju nodrošināt EUI iesaisti lēmumu pieņemšanas procesā attiecībā uz 2. un 3. līmeņa pilnvarām, lai garantētu, ka šīs pilnvaras ir balstītas uz pierādījumiem, samērīgas un pielāgotas finanšu nozares vajadzībām; aicina Komisiju un EUI izvērtēt iespējas, kā samazināt gaidāmo deleģēto aktu, īstenošanas aktu, jautājumu un atbilžu un pamatnostādņu skaitu un sarežģītību; uzsver, ka EUI būtu stingri jāievēro Eiropas likumdevēja piešķirtās pilnvaras;

36.atzinīgi vērtē neseno Tiesību akta par iekļaušanu biržas sarakstā pieņemšanu, kas atvieglos visu lielumu uzņēmumiem, to skaitā MVU, iespējas tikt iekļautiem Eiropas biržu sarakstos; uzsver, ka šī tiesību akta 2. līmeņa noteikumiem būtu jāveicina pieejamāka un izmaksu ziņā efektīvāka iekļaušana biržas sarakstā visā Savienībā;

37.aicina Komisiju pievērsties valstu maksātnespējas satvaru sadrumstalotībai un izveidot efektīvus mehānismus pārrobežu strīdu izšķiršanai; uzsver, ka augstāka juridiskās konverģences pakāpe un lielāka ar procedūru saistītā skaidrība ir ļoti svarīgas, lai samazinātu šķēršļus pārrobežu investēšanai un veicinātu ES kapitāla tirgu dziļāku integrāciju;

38.saglabā apņemšanos sasniegt ilgtspējīgas finansēšanas satvara vispārējos mērķus un mobilizēt publiskās un privātās investīcijas pārkārtošanās īstenošanā; atgādina, ka ieņēmumiem no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas būs liela nozīme, lai atbalstītu investīcijas ar klimatu un enerģiju saistītu mērķu īstenošanā gan dalībvalstu, gan Savienības budžeta ietvaros; pieņem zināšanai, ka Komisija sava pašreizējā pilnvaru laika sākumā no jauna apstiprināja apņemšanos saglabāt globālo līderību ilgtspējīgā finansēšanā; atzīmē, ka Komisija pašlaik kritiski izvērtē visus ilgtspējīgas finansēšanas satvara elementus un, iespējams, nāks klajā ar vienkāršošanas priekšlikumiem;

39.aicina Komisiju pieņemt priekšlikumu pārskatīt Ar ilgtspēju saistītās finanšu informācijas atklāšanas regulu Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2088 (2019. gada 27. novembris) par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē (OV L 317, 9.12.2019., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2019/2088/oj). (SFDR), tostarp, lai risinātu ar zaļmaldināšanas risku saistīto problēmu;

40.uzsver, ka augstas enerģijas cenas negatīvi ietekmē ES konkurētspēju; šajā sakarā atzinīgi vērtē Draghi ziņojumā iekļauto priekšlikumu; prasa piemērot principu “vienāda darbība, vienādi noteikumi” un pārskatīt palīgdarbību atbrīvojumu, kas ļauj nefinanšu uzņēmumiem veikt tirdzniecību enerģijas atvasināto instrumentu tirgos, neesot pakļautiem tādai pašai rūpīgai pārbaudei, kādai ir pakļautas finanšu vienības;

41.uzsver, ka uzņēmumi, kuriem ir piekļuve kapitāla tirgiem, pieredz būtisku izaugsmi, jo šāda piekļuve ļauj tiem finansēt paplašināšanos, inovāciju un attīstības projektus; pauž pārliecību, ka, iegūstot līdzekļus no plašākas investoru bāzes, šie uzņēmumi var dažādot savus finansējuma avotus; uzskata, ka sākotnējā publiskā piedāvājuma (SPP) stimulēšana ir ļoti svarīga Eiropas uzņēmumu izaugsmei un ES kapitāla tirgu turpmākai integrācijai; prasa īstenot pasākumus, kas samazina regulatīvos šķēršļus un uzlabo piekļuvi kapitālam, nodrošinot, ka MVU var viegli piekļūt kapitāla tirgiem, nesaskaroties ar pārmērīgām izmaksām vai sarežģītību;

42.pauž bažas par to, ka bez skaidras un koordinētas stratēģijas SPP skaits ES saglabāsies neliels, tādējādi mazinot Eiropas uzņēmumu izaugsmes iespējas un ES tirgus pievilcību globāliem investoriem;

43.atgādina, ka ES regulas, tādas kā Prospektu regula un FITD II, ir būtiski uzlabojušas pārredzamību un tirgus darbības efektivitāti, tomēr ir iespējams darīt vēl vairāk, lai racionalizētu procedūras uzņēmumiem, kuri vēlas tik iekļauti biržas sarakstā; vērš uzmanību uz nepieciešamību vēl vairāk saskaņot tirgus praksi dalībvalstīs, lai izveidotu patiesi vienotu kapitāla tirgu; atbalsta paraugprakses piemērošanu ES līmenī;

44.atzīmē, ka Savienības pašreizējais nodokļu satvars ar 27 dažādām uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmām var radīt šķēršļus uzņēmumiem un pārrobežu investēšanai iekšējā tirgū Komisijas 2023. gada 12. septembra priekšlikums Padomes direktīvai par uzņēmējdarbību Eiropā: ienākuma nodokļu sistēma (BEFIT) (COM(2023)0532), paskaidrojuma raksts, 5. lpp.; uzskata, ka inovatīvi uzņēmumi varētu gūt labumu no vienota ES līmeņa noteikumu kopuma — attiecīgā gadījumā — un no kopējas prakses; šajā sakarā atzīmē priekšlikumu direktīvai “Uzņēmējdarbība Eiropā: ienākuma nodokļu sistēma (BEFIT)”, ar ko izveido vienotu noteikumu kopumu uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes aprēķināšanai; atgādina, ka vairākas likumdošanas iniciatīvas nodokļu uzlikšanas jomā joprojām ir apturētas un ka ir svarīgi garantēt noteiktību, paredzamību un stabilitāti; pieņem zināšanai Komisiju precizējumu par to, kuras iniciatīvas nodokļu uzlikšanas jomā ir jāatsauc;

45.atgādina, ka lielākā daļa ar nodokļu uzlikšanu saistīto jautājumu ir dalībvalstu kompetencē; tomēr uzsver, ka ciešāk koordinēts satvars uzņēmumu ienākuma nodokļa uzlikšanai varētu palīdzēt samazināt atbilstības nodrošināšanas izmaksas un administratīvo slogu, kā arī radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem, kas darbojas visā iekšējā tirgū, veicināt darbības paplašināšanu, palielināt juridisko noteiktību un stimulēt investīcijas un izaugsmi Savienībā; mudina dalībvalstis it īpaši paātrināt sarunas par amortizācijas noteikumiem; aicina Komisiju izpētīt iespēju piemērot 28. režīmu un izvērtēt tā piemērošanas priekšrocības un trūkumus;

46.aicina Komisiju īstenot pasākumus, kas stimulētu gan iekšzemes, gan ārējos investorus piedalīties Eiropas kapitāla tirgos; aicina Komisiju sniegt dalībvalstīm tehnisku atbalstu investēšanu motivējošas nodokļu politikas izstrādē un īstenošanā;

47.pieņem zināšanai Draghi ziņojumā iekļauto ieteikumu nodrošināt nodokļu stimulus, lai atbalstītu stratēģisku nozaru attīstību; uzskata — lai atbalstītu Eiropas konkurētspēju, ar investīciju produktiem saistītu nodokļu stimulu izstrādē prioritāte būtu jāpiešķir Eiropā veiktām investīcijām;

48.atzinīgi vērtē Komisijas pamatnostādnes par nodokļu stimulu izstrādi kā pirmo soli iekšējā tirgus sarežģītības un sadrumstalotības mazināšanā, vienlaikus ievērojot dalībvalstu kompetenci;

49.aicina Komisiju pievērsties esošajiem šķēršļiem, kas kavē pārrobežu privātās investīcijas, piemēram, pārāk sarežģītām pārmērīga ieturējuma nodokļa atgūšanas procedūrām un akcionāru pilnsapulcēm piemērojamu ES mēroga minimālo standartu trūkumam;

50.uzsver, ka kapitāla tirgu integrācija ir nepieciešams Savienības investēšanas stratēģijas pīlārs, ko attiecīgā gadījumā, lai maksimāli palielinātu ietekmi, var papildināt ar rūpīgi izstrādātiem stimuliem attiecībā uz ilgtermiņa produktiem;

51.aicina Komisiju izstrādāt priekšlikumus, kuru mērķis ir atvieglot uzkrājumu novirzīšanu uz produktīvām investīcijām ar ilgtermiņa uzkrājumu produktu palīdzību, un šo priekšlikumu izstrādē balstīties uz to valstu pieredzi, kurās šajā jomā ir augsts minēto produktu pieņemšanas līmenis privātpersonu vidū; prasa Komisijai izpētīt risinājumus un idejas, piemēram, iespēju izveidot visiem ES iedzīvotājiem pieejamu ES investīciju krājkontu vai ES līmeņa marķējumu investīciju produktiem, kas ir piemēroti privātiem investoriem, balstoties uz kopīgiem kritērijiem vai iezīmēm, tādiem kā “nekompleksi produkti”, samērīgas izmaksas, koncentrēšanās uz ilgtermiņa investīcijām, aktīvu sadale un riska mazināšanas paņēmieni; mudina Komisiju ieviest vienkāršotu un racionalizētu konsultēšanas segmentu vai segmentu “izpilde tikai, vadoties pēc norādījumiem” attiecībā uz produktiem, kas marķēti kā vienkārši pamatprodukti; it īpaši prasa, lai Komisija izvērtētu tāda investīciju marķējuma pievienoto vērtību un efektivitāti, kas piedāvā atlīdzības iespējas investoriem globālā mērogā vai kas ir ilgtspējīgas un galvenokārt izvietotas ES (Invest vai Made In Europe marķējums), un izvērtēt uzņēmumu un iedzīvotāju vēlmi pēc šāda marķējuma; uzsver, ka šādas iniciatīvas mērķim vajadzētu būt papildu uzkrājumu radīšanai, vienlaikus aizsargājot un, kad vien iespējams, uzlabojot produktu, izplatītāju un tirgus struktūru daudzveidību Savienībā; atzīmē, ka dažas dalībvalstis īsteno iniciatīvu “Eiropa ir gatava rīkoties”; mudina Komisiju un dalībvalstis izvirzīt pēc iespējas vērienīgākus mērķus un tos īstenot kā vienotam blokam;

52.pieņem zināšanai to, ka septiņas dalībvalstis sadarbībā ar savas finanšu nozares dalībniekiem ir ieviesušas Eiropas ilgtermiņa uzkrājumu marķējumu “Finance Europe” Francijas Ekonomikas, finanšu un rūpnieciskās un digitālās suverenitātes ministrijas paziņojums presei Launch of the “Finance Europe” Label: creating investment opportunities for financing the European economy, 2025. gada 6. jūnijs, https://presse.economie.gouv.fr/lancement-du-label-europeen-finance-europe-pour-que-lepargne-des-europeens-contribue-au-financement-de-leconomie-europeenne/. (finansē Eiropu); atzīmē, ka šāda marķējuma izmantošanas kritēriji ietver tādu portfeļa sadalījumu, kurā vismaz 70 % ir investīcijas Eiropas uzņēmumos, 5 gadu minimālo investēšanas ilgumu, būtiskas daļas investēšanu pašu kapitālā un, iespējams, valstu izstrādātus nodokļu stimulus;

53.atgādina, ka pašreizējiem Eiropas mēroga produktiem, tādiem kā Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fonds (ELTIF) un Pan-Eiropas privāto pensiju produkts (PEPP), līdz šim ir bijis grūti piesaistīt būtisku uzmanību privāto investoru vidū; atzīst, ka, reformas, kas pašlaik tiek veiktas ar mērķi uzlabot šo produktu pievilcību, ir svarīgas, taču uzsver, ka, ņemot vērā gūto pieredzi, ar regulatīvo satvaru vien ir par maz, lai veicinātu kāda produkta plašu izmantošanu;

54.uzsver — lai veicinātu uzticēšanos Eiropas investīciju produktiem un dalību tajos, liela nozīme ir spēcīgai patērētāju aizsardzībai; uzsver arī nepieciešamību pēc skaidras informācijas atklāšanas, pārredzamām struktūrām ar zemu maksu, piekļuves finanšu pamatpakalpojumiem, lai veicinātu finansiālu iekļaušanu, stingra regulējuma attiecībā uz digitālajiem rīkiem, tādiem kā mākslīgais intelekts (MI), ko finanšu iestādes izmanto Eiropas finanšu produktu pārdošanā un konsultēšanā par tiem, un stingra finanšu produktu regulējuma un standartizācijas, to visu papildinot ar mērķvirzītām finansiālās izglītības iniciatīvām;

55.mudina Komisiju atbalstīt Eiropas kapitāla tirgu savienības indeksu kopuma izstrādi Eiropas Komisija, Feasibility study for the creation of a CMU Equity Market Index Family, 2020. g., https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/1562efbd-cbc6-11ea-adf7-01aa75ed71a1/language-en/., pamatojoties uz datiem, kurus darīs pieejamus saskaņā ar gaidāmo ES mēroga konsolidētu datu lenti, kas nodrošinās lielāku pamanāmību mazākiem un mazāk likvīdiem valstu tirgiem ES un ļaus Eiropas iedzīvotājiem viegli investēt biržas sarakstā iekļautu vidējas un mazas kapitalizācijas uzņēmumu akcijās visās ES dalībvalstīs; uzskata, ka šim indeksu kopumam būtu jāietver visu ES biržas sarakstā iekļauto uzņēmumu akcijas un jāļauj atsevišķu valstu, reģionu un nozaru apakšindeksiem apmierināt investoru, emitentu un to biržu dažādās vajadzības; uzsver, ka minēto indeksu izstrādei un pārvaldībai, kā arī veidam, kā tos izmanto tirgus dalībnieki, vajadzētu būt izmaksu ziņā efektīvam, lai līdz minimumam samazinātu slogu tirgus dalībniekiem un maksimāli palielinātu pozitīvu sekundāro ietekmi, tādu kā biržas sarakstā iekļautu uzņēmumu skaita palielināšanās un jaunu finanšu produktu piedāvāšana;

56.vērš uzmanību uz to, ka ir svarīgi uzlabot privāto investoru piekļuvi jaunākajai informācijai par cenām un produktiem, kā arī to iespējas saņemt savām vajadzībām pielāgotu piedāvājumu; prasa veikt pasākumus, lai padarītu šādu informāciju vieglāk pieejamu;

57.atgādina, ka pensiju sistēma un tās finansēšanas modelis lielā mērā ir atkarīgi no konkrētās valsts īpatnībām; uzsver, ka pensijas palīdz aizsargāt pensionārus, veidot kapitāla tirgus un mobilizēt investīciju sistēmas un ka pensiju sistēmām prioritāte ir jāpiešķir stabilitātei, solidaritātei un atbilstošu un prognozējamu ienākumu nodrošināšanai, kad cilvēks ir aizgājis pensijā; vērš uzmanību uz to, ka 2. un 3. pīlāra pensijas produktu izstrādē būtu jāpievērš uzmanība stingriem privāto noguldītāju aizsardzības pasākumiem;

58.uzskata, ka pensijas izsekošanas sistēma var sniegt Eiropas iedzīvotājiem skaidrāku pārskatu par tiesībām uz pensiju, ko viņi var sagaidīt, aizejot pensijā; mudina Komisiju nodrošināt, ka visas dalībvalstis ievieš vienkāršu un pārredzamu pensiju izsekošanas sistēmu, kas ir viegli un brīvi pieejama iedzīvotājiem;

59.norāda, ka starpniekiem, tādiem kā pensiju fondi un apdrošināšanas sabiedrības, ir būtiska loma privāto uzkrājumu novirzīšanā uz produktīvām investīcijām; gaida, ka Komisija pieņems tādu vērienīgu deleģēto aktu par ilgtermiņa garantijām un ilgtermiņa pašu kapitālu saskaņā ar direktīvu “Maksātspēja II”, kurš pilnvērtīgi atspoguļos likumdevēju panākto vienošanos par direktīvu, ar ko groza direktīvu “Maksātspēja II”, un kurā būs ņemti vērā attiecīgie EAAPI ieteikumi;

60.gaida, ka Komisija izstrādās risinājumus, kas ļaus uzņēmumiem, to skaitā augošiem jaunuzņēmumiem, mikrouzņēmumiem un MVU, paplašināt darbību un kotēt savas akcijas biržā ES teritorijā; tādēļ prasa gaidāmajā ES jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu stratēģijā iekļaut sadaļu par finansēšanu, it īpaši par iespējkapitālu, izklāstot pareizos stimulus Eiropas jaunuzņēmumiem un augošajiem uzņēmumiem, lai tie nepārceltu savu darbību uz trešām valstīm; šādu stimulu mērķim vajadzētu būt tādas pievilcīgas un atvērtas investīciju vides izveidei, kas ir labvēlīga gan ES, gan globālajiem investoriem, kuri vēlas investēt ES; vērš uzmanību uz to, ka ir svarīgi piesaistīt Eiropas Savienībai talantus, lai nodrošinātu ilgtermiņa ekonomikas izaugsmi, inovāciju un globālo konkurētspēju; uzsver nepieciešamību padziļināt ES primāro tirgu integrāciju, turpinot regulatīvo konverģenci un atvieglojot uzņēmumu akciju pārrobežu iekļaušanu biržas sarakstā; atzīst, ka MVU izaugsmes tirgi MVU ir ļoti svarīgs ienākšanas kapitāla tirgos punkts un ka tie būtu jāpadara pieejamāki, racionalizējot prasības;

61.prasa sniegt mērķvirzītu atbalstu ES līmenī, lai nodrošinātu, ka pētniecības rezultāti efektīvāk sasniedz tirgu, it īpaši dalībvalstīs ar vājāku inovācijas ekosistēmu; uzsver, ka ir svarīgi izveidot saikni starp pētniecības institūcijām, no vienas puses, un jaunuzņēmumiem un industriju, no otras puses;

62.atbalsta investoru iziešanu no privātiem uzņēmumiem, veicinot tādu mehānismu izmantošanu kā privāti turētu akciju daudzpusēja neregulāra tirdzniecība un tādējādi uzlabojot likviditāti un pārredzamību un dodot iespēju agrīnā posma investoriem gūt peļņu; uzskata, ka šādi mehānismi būtu jāizstrādā īpaši nolūkā atvieglot pārrobežu tirdzniecību starp ES dalībvalstīm, vienlaikus saglabājot akcionāru, it īpaši mazākuma akcionāru, tiesības;

63.aicina Komisiju prioritāti piešķirt tādai vērienīgai uzkrājumu un investīciju savienības programmai, kas stimulētu privāto investēšanu, atbalstītu finanšu stabilitāti un patērētāju aizsardzību, veicinātu piekļuvi iespējkapitālam un investīcijām pašu kapitālā — lai MVU varētu gūt labumu no dziļākas tirgus integrācijas —, nodrošinātu privātiem investoriem piekļuvi tirgiem, uzlabotu finanšpratību un mazinātu pārmērīgo paļaušanos uz banku aizdevumiem un papildinātu tos, vienlaikus nodrošinot stimulus ilgtspējīgām darbībām;

64.uzskata, ka finansiālās izpratnes un uzticēšanās palielināšana ir ļoti svarīga, lai izveidotu sekmīgi funkcionējošu KTS un mobilizētu privātās investīcijas; ar bažām atzīmē, ka vispārējais finanšpratības līmenis Savienībā joprojām ir zems — tas ir augsts tikai 18 % ES iedzīvotāju; uzsver, ka zināšanu līmenis ievērojami atšķiras starp dalībvalstīm un demogrāfiskajām grupām; prasa skaidrāk veltīt īpašu uzmanību finanšpratībai, jo ir jāuzlabo ES iedzīvotāju izpratne par investīciju produktiem;

65.uzskata, ka Eiropas Savienībā būtu jāatbalsta finansiālās izglītības līmeņa paaugstināšanas iniciatīvas, lai uzlabotu iedzīvotāju izpratni par labumu, ko sniedz dalība kapitāla tirgos, un palīdzētu privātajiem investoriem pieņemt uz labu informētību balstītus investēšanas lēmumus; atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu jaunai stratēģijai un prasa, lai tā būtu pietiekami vērienīga nolūkā būtiski uzlabot finansiālās izglītības līmeni visā Eiropā, nodrošinot ilgstošas pārmaiņas; vērš uzmanību uz nepieciešamību steidzami pieņemt pasākumus pieejamākas un objektīvākas finansiālās izglītības veicināšanai visā ES, ievērojot valstu kompetences jomas; uzskata, ka Komisijai un dalībvalstīm būtu jāfinansē patērētāju organizāciju, individuālo investoru asociāciju un akcionāru organizāciju iniciatīvas, kas veicina izpratni un sekmē privāto investoru dalību kapitāla tirgos; mudina Komisiju atbalstīt tādu neatkarīgu un lietotājdraudzīgu digitālo rīku izstrādi, kuri varētu sniegt iedzīvotājiem iespēju viegli salīdzināt tirgū pieejamo investīciju produktu dažādās raksturīgās iezīmes;

66.uzsver, ka finansiālās izglītības iniciatīvas nevar aizstāt spēcīgu investoru aizsardzības satvaru; norāda, ka finanšpratības iniciatīvu ietekme var būt ierobežota, ņemot vērā nenovēršamos uzvedības ierobežojumus un kognitīvos aizspriedumus, kas ietekmē individuālos investorus, un inovācijas ātrumu un finanšu tirgu lielo sarežģītību; uzskata, ka ES un dalībvalstu līmeņa iniciatīvas atbalstīt finanšu produktu standartizāciju un vienkāršību varētu palielināt ES iedzīvotāju izpratni par investīciju produktiem un uzlabot to salīdzināmību;

67.aicina Komisiju un dalībvalstis veltīt pastiprinātu uzmanību digitalizācijai finanšu pakalpojumu nozarē, lai izmantotu MI, datu kopīgošanas un jauno tehnoloģiju sniegtās iespējas un saglabātu konkurētspēju starptautiskā līmenī;

68.aicina Komisiju atvieglot institucionālo investoru, to skaitā banku, apdrošinātāju, pensiju fondu un investīciju fondu, ilgtermiņa investēšanu pašu kapitālā;

69.atbalsta pilnībā darboties spējīgas Eiropas noguldījumu apdrošināšanas shēmas izveidi; atzīst, ka riska dalīšana un riska mazināšana ir savstarpēji saistītas;

70.atzīmē vērtspapīrošanas satvara pārskatīšanu, ar kuru Komisija iepazīstināja 2025. gada 17. jūnijā, un norāda, ka tā varētu veicināt finansiālo integrāciju, izveidojot saikni starp banku veikto aizdošanu un kapitāla tirgiem; uzskata, ka vērtspapīrošanas atdzīvināšanā īpaša uzmanību būtu jāpievērš informācijas atklāšanai piemēroto regulatīvo prasību racionalizēšanai un vienkāršiem, pārredzamiem un standartizētiem kritērijiem, neapdraudot finanšu stabilitāti;;

71.atgādina par fiskālo rezervju nozīmi publiskās investēšanas atbalstīšanā; it īpaši atzīst, ka saskaņā ar fiskālo noteikumu satvaru dalībvalstīm būtu sava vidēja termiņa strukturālā plāna darbības laikā jāuztur vismaz tāds valsts finansētu publisko investīciju līmenis, kas atbilst vidēja termiņa līmenim pirms šī plāna īstenošanas sākšanas;

72.atzīmē, ka privātais sektors, visticamāk, nespēs finansēt lielāko daļu no investīcijām, kas nepieciešamas, lai digitalizētu un dekarbonizētu ekonomiku bez publiskā sektora atbalsta; uzskata, ka, ņemot vērā nepieciešamību steidzami veikt pasākumus konkurētspējas, aizsardzības, enerģētikas un dekarbonizācijas jomā, būs jāmobilizē ievērojamas privātās un publiskās investīcijas, tostarp, attiecīgā gadījumā izmantojot publiskā un privātā sektora partnerības;

73.tomēr norāda, ka visā ES ir augsts valsts parāda līmenis un ka fiskālā telpa ir ierobežota; tādēļ uzsver, ka jebkādiem publiskā atbalsta pasākumiem, kuru mērķis ir mobilizēt privātās investīcijas, ir jābūt precīzi mērķvirzītiem; norāda, ka minētā mērķa sasniegšanā ir izrādījušās veiksmīgas riska mazināšanas iniciatīvas, piemēram, izmantojot publiskās garantijas;

74.uzsver, ka pieaugošais dabas katastrofu biežums un ietekme rada milzīgu slogu publiskajām finansēm; atzīmē, ka parāda atmaksājamības analīzē šie nākotnes izdevumi pašlaik netiek ņemti vērā;

75.gaida, ka Komisija un dalībvalstis noteiks vērienīgus mērķus un konkrētus pasākumus, lai izvairītos no pēkšņas publisko investīciju samazināšanās pēc 2026. gada, kad, pastāvot plaša tirdzniecības kara iespējamībai, kurš var ietekmēt investīciju piešķiršanu, ir jābeidzas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) un programmas InvestEU darbībai; pieņem zināšanai ANM būtiskos trūkumus, piemēram, reģionālo un vietējo pašpārvaldes iestāžu neiesaistīšanu no izstrādes līdz rezultātu sniegšanai, izmantojot vietējiem apstākļiem pielāgotu daudzlīmeņu pārvaldības pieeju; uzsver nepieciešamību atbalstīt publiskās investīcijas gan valsts, gan Eiropas līmenī, lai maksimāli izmantotu privātās investēšanas iespējas un finansētu kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus un infrastruktūru; uzskata, ka šis satvars attiecīgā gadījumā būtu jāpastiprina ar ES līmeņa investīciju instrumentiem un rīkiem, kuri izstrādāti, lai līdz minimumam samazinātu izmaksas ES nodokļu maksātājiem un maksimāli palielinātu efektivitāti Eiropas sabiedriskā labuma nodrošināšanā, kas varētu būt arī solis ceļā uz kopīga droša aktīva ieviešanu; tādēļ atzinīgi vērtē priekšlikumu par Omnibus paketi programmai InvestEU, kas mobilizēs papildu investīcijas par ievērojamu summu atlikušajam pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas darbības laikam;

76.norāda uz nepieciešamību efektīvi koordinēt valstu fiskālās politikas, lai ES saglabātu pietiekamu publisko investīciju līmeni;

77.atzīmē — lai ievērotu ES fiskālo satvaru, ir sagaidāms, ka ES valstu valdības 2025. gadā ieņems ierobežojošu fiskālo nostāju, kas varētu būt pretrunā ES vajadzībai investēt; uzsver — tā kā ES valstu valdības cenšas tikt galā katra ar savu fiskālo slogu, investīciju trūkuma novēršanai ir nepieciešami ES mēroga investīciju instrumenti;

78.atgādina, ka atveseļošanas fonds NextGenerationEU ir vislielākais stimulu kopums, ko ES jebkad ir finansējusi, lai atbalstītu ekonomikas atveseļošanu un zaļo un digitālo pārkārtošanos; norāda, ka joprojām nav atrisināti svarīgi jautājumi attiecībā uz NextGenerationEU refinansēšanu; aicina Padomi steidzamības kārtā pieņemt jaunus pašu resursus, lai darītu iespējamu ar NextGenerationEU saistīto aizņēmumu ilgtspējīgu atmaksu; uzskata, ka būtu jāizpēta visi instrumenti un rīki, lai nodrošinātu ES nepieciešamos līdzekļus;

79.atzīmē, ka kopīga droša aktīva emitēšana varētu radīt atskaites punktu, kas atvieglotu KTS izveides pabeigšanu, uzlabotu monetārās politikas transmisiju eurozonā, pastiprinātu euro starptautisko lomu un apmierinātu dažas no Draghi ziņojumā konstatētajām vajadzībām pēc investīcijām; šajā sakarā atkārtoti norāda, ka kopīga aizņemšanās, emitējot ES obligācijas, ir dzīvotspējīgs risinājums, lai nodrošinātu to, ka ES rīcībā ir pietiekami līdzekļi reaģēšanai uz akūtām ES mēroga krīzēm, tādām kā pašreizējā krīze drošības un aizsardzības jomā; aicina Komisiju turpināt diskusijas par to, kā novērst ievērojamo investīciju trūkumu ES, kas konstatēts Draghi ziņojumā, un iesniegt konkrētus priekšlikumus par finansēšanas iespējām;

80.atzinīgi vērtē Komisijas nodomu pastiprināt privāto investoru līdzdalību Eiropas finanšu produktos sadarbībā ar Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupu, Eiropas Stabilitātes mehānismu un valstu attīstību veicinošajām bankām; iesaka ES līmenī emitētus drošos aktīvus integrēt uzkrājumu produktos, kas paredzēti darba ņēmējiem;

81.uzskata — lai apmierinātu ģeopolitisko saspīlējumu izraisītās paaugstinātās vajadzības aizsardzības jomā, ir nekavējoties jāmobilizē finansiāls atbalsts, neskarot noteiktu dalībvalstu, it īpaši to, kuras ir ieņēmušas neitralitātes statusu, drošības un aizsardzības politikas īpašo raksturu; atzinīgi vērtē gaidāmo Komisijas priekšlikumu par jaunu finanšu instrumentu SAFE līdz 150 miljardu EUR apjomā, kas paredzēts tam, lai plāna ReArm Europe ietvaros palielinātu ES aizsardzības spēju; tomēr pauž nožēlu par to, ka Komisija ir izvēlējusies savu tiesību akta priekšlikumu balstīt uz LESD 122. pantu, kas neparedz apspriešanos ar Parlamentu; atgādina, ka efektīva aizsardzības spējas attīstīšana ir atkarīga no kopīgas ES līmeņa investēšanas, kas nodrošina sadarbspēju un sniedz ieguvumus efektivitātes ziņā, nevis no paļaušanās galvenokārt uz sadrumstalotiem valstu izdevumiem, koordinēti aktivizējot valstu izņēmuma klauzulas, lai būtu iespējams veikt ar aizsardzību saistītas investīcijas;

82.atzinīgi vērtē Komisijas un EIB grupas kopīgo iniciatīvu izveidot fondu fondu “Aizsardzības kapitāla mehānisms”, kura budžets laikposmam no 2024. gada līdz 2027. gadam ir 175 miljoni EUR un kura mērķis ir atbalstīt privātās investīcijas Eiropas MVU, kuri izstrādā inovatīvas divējāda lietojuma aizsardzības tehnoloģijas;

83.atzinīgi vērtē EIB grupas apņemšanos, kas izklāstīta tās 2024.–2027. gada stratēģiskajā ceļvedī, palīdzēt panākt progresu KTS izveidē, mobilizējot privāto kapitālu produktīvām investīcijām un atbalstot ieguvumus svarīgākajās ES politikas jomās, inovāciju visā uzņēmumu dzīves ciklā, iespējkapitāla finansēšanu un augstāka riska pašu kapitāla finansēšanu jaunuzņēmumu un augošu uzņēmumu vajadzībām; atgādina ES publiskās bankas pienākumu atbalstīt ilgtermiņa pārkārtošanās projektus, kuru īstenošanai ir grūti iegūt privātā sektora finansējumu;

84.uzsver nepieciešamību vienkāršot, racionalizēt, optimizēt un konsolidēt EIB procesus un pilnvaras, lai palielinātu sinerģiju un efektivitāti, uzlabotu izmantoto līdzekļu atbilstību mērķu sasniegšanai un samazinātu administratīvo slogu, ziņošanas izmaksas un sarežģītību uzņēmumiem un projektiem, jo pretējā gadījumā uzņēmumiem nebūs motivācijas meklēt finansējumu sarežģīto procedūru, augsto atbilstības nodrošināšanas izmaksu un regulatīvās nenoteiktības dēļ;

85.atbalsta to, ka aizvien vairāk tiek izmantoti augstāka riska instrumenti, tādi kā EIB veiktā tiešā un netiešā pašu kapitāla un kvazikapitāla finansēšana, tostarp ar Eiropas Investīciju fonda palīdzību, lai veicinātu investēšanu uzņēmumos un fondos, it īpaši, izmantojot iespējkapitālu un riska parādu, vienlaikus uzsverot, ka, izmantojot augstāka riska instrumentus, ir jābūt skaidram riska satvaram un izmērāmiem snieguma rādītājiem;

86.uzskata, ka publiskais atbalsts investēšanai neaprobežojas ar piekļuvi finansējumam un ka tam būtu jāietver arī tehniskā palīdzība, projektu vadība, spējas veidošana, pētījumu komercializācija, atbalsts piekļuvei privātajam finansējumam un universitāšu un iespējkapitālu nodrošinošo vienību sadarbības veicināšana, lai sekmētu inovāciju un konkurētspēju;

87.aicina Komisiju ierosināt konkurētspējas koordinēšanas instrumentu, kas arī palīdzētu noteikt Eiropas industriālās vajadzības, trūkumus un tirgus iespējas, un sagatavot atbilstošus ieteikumus; uzsver, ka šim instrumentam vajadzētu būt saistītam ar gaidāmo Konkurētspējas fondu, lai nodrošinātu efektīvus risinājumus industriāliem izaicinājumiem visā ES;

88.aicina Komisiju Eiropas pusgadā likt lielāku uzsvaru uz uzkrājumu un investīciju savienības prioritātēm, nodrošinot, ka tiek pastāvīgi veicinātas, uzraudzītas un izvērtētas strukturālas reformas un pasākumi ES kapitāla tirgu padziļināšanai un integrēšanai;

89.prasa Komisijai gaidāmajā Konkurētspējas fondā, programmā TechEU un visās līdzīgajās iniciatīvās iekļaut īpašus pasākumus iespējkapitāla popularizēšanai;

90.atzīst konkurences politikas un valsts atbalsta lomu Eiropas rūpniecības attīstības atbalstīšanā; tomēr uzskata, ka valsts atbalsts var izraisīt vēl lielāku vienotā tirgus sadrumstalotību;

91.atzīmē, ka Komisija līdz 2027. gada 2. ceturksnim publicēs termiņa vidusposma pārskatu par uzkrājumu un investīciju savienību;

92.uzsver, ka Parlaments būtu pienācīgi jāiesaista uzkrājumu un investīciju savienības izveidē; aicina Komisiju pirms jaunu priekšlikumu iesniegšanas un jebkādu pielāgojumu veikšanas esošajos priekšlikumos iesaistīties agrīnās diskusijās KTS un finanšu pakalpojumu jomā;

93.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.