1.uzsver kohēzijas politikas izšķirīgo nozīmi daudzšķautņainu ārkārtas situāciju un sociālekonomisko problēmu risināšanā pēdējo piecu gadu laikā elastīgā veidā un stiprinot solidaritāti starp dalībvalstīm; tomēr uzskata, ka pastāvīgās izmaiņas tiesiskajā regulējumā ir mazinājušas tās stratēģisko virzību; uzsver, ka ir jāsaglabā vērienīgi mērķi attiecībā uz ilgtermiņa ieguldījumiem un vietējiem apstākļiem pielāgotu pamatojumu un prioritātēm, ievērojot principu “nekaitēt kohēzijai” un koncentrējoties uz izaugsmi, darbvietu radīšanu un sociālajiem pakalpojumiem, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar nelīdzsvarotību starp ES reģioniem, dzīves kvalitātes uzlabošanu, taisnīgu, zaļu un digitālu pārkārtošanos, kvalitatīvu darbvietu radīšanu, nabadzības izskaušanu, īpašu uzmanību pievēršot bērnu nabadzībai, un mājokļu krīzi;

2.brīdina, ka kohēzijas fondi nebūtu sistemātiski jānovirza, lai reaģētu uz krīzēm, jo tas vājina šo fondu sākotnējo mērķi stiprināt ES ekonomisko, teritoriālo un sociālo kohēziju, mazinot reģionālās atšķirības un veicinot ilgtspējīgu attīstību, un to finansējums ir paredzēts tikai šiem mērķiem; tā vietā aicina izstrādāt atsevišķu pastāvīgu un stiprāku ārkārtas instrumentu ES budžetā, kas nodrošinātu ātru un koordinētu reakciju uz krīzēm nākotnē, neapdraudot kohēzijas politikas strukturālo integritāti, lai garantētu kohēzijas politikas izmantošanu tās primāro mērķu sasniegšanai;

3.uzstāj, ka visās turpmākajās reformās ir jāsaglabā dalīta pārvaldība, daudzlīmeņu pārvaldība un vietējiem apstākļiem pielāgota pieeja, lai nodrošinātu efektivitāti; turklāt aicina izstrādāt modernu, decentralizētu un pastiprinātu kohēzijas politiku, kuras centrā būtu cilvēki un kuru atbalstītu spēcīgas partnerības visos līmeņos, jo, ņemot vērā pieaugošās ģeopolitiskās problēmas, ir būtiski saglabāt un veicināt ES vienotību; uzsver, ka KNR 8. pantā noteiktā partnerības principa piemērošanai ir jābūt saistošai un ka Komisijai tā ir stingri jāpārbauda;

4.atzīst svarīgos vienkāršošanas pasākumus, kas jau ieviesti 2021.–2027. gada plānošanas periodā, jo īpaši uzlabotos digitālos rīkus e-kohēzijai, noteikumu plašāku saskaņošanu vairākos fondos, lielāku elastību programmu pārvaldībā un atbilstības noteikumu racionalizēšanu, uzsver vajadzību no hibrīdas un papīra dokumentu administrācijas pāriet uz pilnībā digitāliem procesiem, tādējādi uzlabojot efektivitāti un atvieglojot elektronisku saziņu starp saņēmējiem un vadošajām iestādēm; taču uzskata, ka vairāki faktori, tostarp noslogojums saistībā ar kavēšanos 2021.–2027. gada finansēšanas perioda plānošanā, biežās noteikumu izmaiņas šā perioda laikā, sarežģīti daudzlīmeņu noteikumi par revīziju un kontroli, kā arī pārmērīga reglamentēšana, nosakot saņēmējiem lielāku slogu nekā paredzēts ES tiesību aktu prasībās, ir vājinājuši šos vienkāršošanas centienus;

5.uzsver, ka ES fondu līdzekļu pārvaldības, ziņošanas, pārraudzības un revīzijas digitalizācija ir būtiski svarīga tam, lai uzlabotu potenciālo saņēmēju piekļuvi un padarītu līdzekļu pārvaldību efektīvāku un pārredzamāku;

6.uzsver, ka vienkāršošanai vajadzētu būt vienam no kohēzijas politikas vadošajiem principiem; uzsver, ka vienkāršošanā vispirms ir jākoncentrējas uz sloga samazināšanu saņēmējiem, atvieglojot viņu piekļuvi fondiem, un administratīvā darba samazināšanu, novēršot procesu nevajadzīgu pārklāšanos; šajā sakarā aicina dalībvalstis izvairīties no pārmērīgas reglamentēšanas — ES prasību papildināšanas ar liekiem valsts noteikumiem —, kas rada papildu slogu saņēmējiem; norāda, ka valsts atbalsta noteikumu īstenošana dalībvalstīs dažos gadījumos var radīt papildu sarežģītību, un uzsver, ka citi faktori, kas veicināja kavēšanos, bija 2014.–2020. gada un 2021.–2027. gada plānošanas periodu pārklāšanās, kā arī ANM izveide;

7.uzsver, ka ir svarīgi vienkāršot kohēzijas politikas noteikumus, lai nodrošinātu labāku īstenošanu; uzskata, ka nozaru tiesību aktu novēlota pieņemšana un ilgais plānošanas dokumentu pieņemšanas process ir aizkavējis īstenošanu iepriekšējos plānošanas periodos, un tāpēc aicina Komisiju savlaicīgi iesniegt priekšlikumus par 2028.–2034. gada finansēšanas periodu, lai reģionālās programmas varētu apstiprināt tūlīt pēc nākamās DFS sākuma; iesaka pārbaudīt, vai dažus tehniskus noteikumus un prasības nevarētu izņemt no Kopīgo noteikumu regulas un iekļaut pamatnostādnēs vai rokasgrāmatā, lai vadošajām iestādēm un saņēmējiem radītu noteiktību un ierastu kārtību; atgādina, ka noteiktības trūkums attiecībā uz finansēšanas instrumentu īstenošanu administratīvajām iestādēm bieži liek ievērot piesardzību un sliekties uz neskaidro noteikumu stingrāku interpretāciju;

8.pauž bažas gan par ES finansējuma papildināmības trūkumu, jo 2021.–2027. gada plānošanas periodā centralizēti tiek pārvaldītas vairāk nekā 50 daudzgadu programmas, gan par to, ka pašreizējā DFS pieaug centralizēti pārvaldīto programmu īpatsvars, kas pašlaik ir 40 %, un uzskata, ka kohēzijas politikai paredzētie kopējie budžeta līdzekļi būtu jāsaglabā vai pat jāpalielina, lai tā spētu pienācīgi apmierināt turpmākās investīciju vajadzības; uzsver, ka ES un valstu finansējums ir efektīvi jākoordinē, un norāda, ka jebkurā turpmākā tiesiskajā regulējumā ir jāiekļauj rūpīgs tā administratīvās ietekmes novērtējums; aicina Komisiju veicināt paraugpraksi, novērtējot dalībvalstu sistēmas, un rīkoties, lai izskaustu praksi, kas rada liekus sarežģījumus; atkārtoti apstiprina Eiropas strukturālo un investīciju fondu būtisko nozīmi reģionālo atšķirību mazināšanā un teritoriālās pieejamības un savienojamības uzlabošanā, jo īpaši mazāk attīstītos apgabalos, piemēram, lauku, salu, kalnu, tālākajos un austrumu pierobežas reģionos;

9.aicina Komisiju turpmākajos priekšlikumos par jaunās kohēzijas politikas izstrādes vienkāršošanu atbalstīt un ieviest augšupēju un decentralizētu pieeju, nodrošinot obligātu apspriešanos ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām un Eiropas rīcības kodeksa attiecībā uz partnerību 3. un 4. pantā definētajiem partneriem, piemēram, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un MVU, un to iesaisti;

10.uzskata, ka, uzlabojot koordināciju starp fondiem, ko pārvaldītu ar dažādajiem kohēzijas fondiem paredzētu skaidrāku, loģiskāku, labāk koordinētu un saskaņotāku satvaru, būtu iespējams pavērt ceļu efektīvākai un elastīgākai kohēzijas politikai, tostarp vienotam noteikumu kopumam un vienai revīzijas takai īstenošanas, uzraudzības un kontroles vajadzībām; ir pārliecināts, ka vienota, integrēta IT saskarne, kas būtu paredzēta finansējuma saņēmējiem katrā dalībvalstī, aptvertu visus programmas īstenošanas cikla posmus, sniegtu iespēju vienkārši apmainīties ar elektroniska formāta datiem un dokumentiem, ko papildinātu automatizēts atskaišu sagatavošanas rīks un kurai tiktu veikts rūpīgs ietekmes novērtējums, šajā ziņā varētu dot pievienoto vērtību un uzlabot pārredzamību, sniedzot regulārus un viegli pieejamus atjauninājumus par kohēzijas politikas projektos gūtajiem rezultātiem; uzskata, ka būtu jāizvairās no jaunu, mazu atsevišķu fondu izveides, lai neveicinātu finansēšanas instrumentu turpmāku sadrumstalotību un paralēlu struktūru izveidi; uzskata, ka tematiski un mērogā nesadrumstaloti fondi dažos gadījumos var iedarbīgāk īstenot Eiropas Savienības stratēģisko problēmu risinājumus;

11.atzīst perspektīvas, ko sniegtu ar valstu platformām sadarbspējīgas vienotas Eiropas platformas izveide nākamajā pārskatīšanā pēc 2027. gada, kas dotu iespēju saņēmējiem, jo īpaši mazajiem saņēmējiem, ātri piekļūt dažādiem Eiropas fondiem; uzskata, ka Komisijai un dalībvalstīm ar šo platformu būtu jāsniedz saņēmējiem visa informācija, kas nepieciešama, lai piekļūtu ES līdzekļiem, arī nodrošinot reāllaika datu apmaiņu par līdzekļu galasaņēmējiem, tostarp labāku datu vākšanu un kopīgu uzraudzības infopaneļu izveidi visās kohēzijas politikas programmās; uzskata, ka tas var būt nepieciešams, lai veicinātu atbalsta saņēmēju atbalstu un informētību, un ar to varētu uzlabot pārredzamību, novērst dubultu finansēšanu un stiprināt finanšu kontroli, tostarp krāpšanas atklāšanu;

12.uzstāj, ka visām jaunajām IT sistēmām vai citām digitālajām platformām, kas tiks ieviestas plānošanas periodā pēc 2027. gada, būtu jāpalīdz racionalizēt datu vākšanas pieprasījumus, nevis jāizvirza pieteikumu iesniedzējiem jaunas vai atkārtotas datu sniegšanas prasības;

13.tomēr uzsver, ka lielāku elastību nevajadzētu panākt uz ilgtermiņa stratēģiskās plānošanas un kohēzijas ieguldījumu stabilitātes rēķina, un tai nevajadzētu radīt finansiālu nenoteiktību un lielāku sarežģītību galasaņēmējiem; aicina nodrošināt, ka jebkādas izmaiņas attiecībā uz finansējuma prioritātēm plānošanas periodā pēc 2027. gada joprojām atbilst reģionālās attīstības mērķiem;

14.atkārtoti pauž atbalstu jaunajai BRIDGEforEU regulai un uzsver vajadzību pastiprināt vienkāršošanas pasākumus, īpaši pārrobežu programmās, izmantojot pielāgotus risinājumus, kuri pievēršas konkrētām pārrobežu reģionu ekonomiskajām, sociālajām un ģeopolitiskajām problēmām; uzsver, ka kohēzijas politikai arī turpmāk ir jāveicina un jāvienkāršo pārrobežu, valstu un reģionu sadarbība;

15.uzskata, ka integrēta pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai un dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana būtu jāveicina visos nākamā kohēzijas politikas satvara programmu sagatavošanas un īstenošanas posmos; aicina visas dalībvalstis konsekventāk izmantot dzimumu līdztiesības principa ievērošanas budžeta plānošanā uzraudzības instrumentu un uzsver, ka vienkāršošanas pasākumi nedrīkst apdraudēt dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas centienus;

16.uzskata, ka grūtībās nonākuša uzņēmuma pašreizējā definīcija rada nepamatotu slogu organizācijām un nevajadzīgus sarežģījumus inovācijām, konkurētspējai un potenciālajiem kohēzijas fondu galīgajiem saņēmējiem, tāpēc tā būtu jāpārskata;

17.norāda, ka aktīva un obligāta VRP iesaiste projektu sagatavošanā, plānošanā, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā tajās jomās, kuras tās pārvalda, ir fundamentāls sekmīgas un pielāgotas vienkāršošanas priekšnoteikums; uzsver, ka bez spēcīgas partnerības ar vietējo un reģionālo līmeni un bez administratīvo spēju stiprināšanas kohēzijas politika var kļūt pārmērīgi centralizēta un pārāk maz ietekmēt līdzsvarotu attīstību Eiropas reģionos;

18.aicina Komisiju izpētīt iespēju Eiropas pusgadā iekļaut teritoriālās un pārvaldības ietekmes novērtējumu; uzsver, ka Eiropas pusgadā būtu jāievēro LESD 174. un 175. pantā izvirzītie kohēzijas politikas mērķi, un aicina reģionus piedalīties šo mērķu sasniegšanā un īstenot spēcīgāku teritoriālo pieeju; uzsver, ka reģionālajam IKP uz vienu iedzīvotāju arī turpmāk jābūt galvenajam kritērijam, pēc kā nosaka kohēzijas politikas finansējuma sadalījumu starp dalībvalstīm, un uzskata, ka reģionālo IKP uz vienu iedzīvotāju, iespējams, varētu papildināt ar citiem reģionāliem sociālekonomiskajiem rādītājiem (piemēram, sociālie, demogrāfiskie u. c.), kas palīdzētu precīzāk atspoguļot reģionu sociālekonomisko situāciju, lai vēl vairāk samazinātu sociālās un teritoriālās atšķirības, tostarp reģionu iekšienē, un nodrošinātu mērķtiecīgākas investīcijas tur, kur tās ir visvairāk vajadzīgas;

19.uzskata, ka valstu kontaktpunkti no tiešas pārvaldības programmām būtu jāintegrē kohēzijas nacionālajā un reģionālajā plānošanā un lauku attīstības fondos, lai veicinātu sinerģijas un stiprinātu spēju veidošanu starp centralizēti un kopīgi pārvaldītām programmām, kas darbojas tajā pašā teritorijā un politikas jomā;

20.mudina izmantot integrētus reģionālās attīstības instrumentus, piemēram, ITI un SVVA, un ierosina izpētīt iespējas palielināt ITI, SVVA vai citiem teritoriālajiem instrumentiem atvēlēto kohēzijas politikas budžeta daļu visiem reģioniem, ņemot vērā arī lauku un attālo reģionu un ES austrumu pierobežas reģionu īpašās vajadzības, galveno uzmanību pievēršot projektiem, kas spēj efektīvi apmierināt faktiskās teritoriju vajadzības; iesaka izskatīt priekšlikumus par problēmu risināšanu un tehnisko palīdzību stratēģiju īstenošanā un pētījumu sagatavošanā; uzskata, ka arvien lielākam skaitam integrētas teritoriālās attīstības iniciatīvu — gan kohēzijas un lauku attīstības politikas ietvaros, gan plašāk — bieži trūkst konkrētu saikņu ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, kas var ierobežot iniciatīvu ilgtermiņa ietekmi;

21.iebilst pret jebkāda veida lejupēju kohēzijas politikas plānošanas centralizācijas vai atkārtotas nacionalizācijas reformu un atkārtoti pauž, ka daudzlīmeņu pārvaldībai, subsidiaritātei, dalītai pārvaldībai un vietējiem apstākļiem pielāgotai pieejai arī turpmāk jābūt tās pamatprincipiem; uzskata, ka, lai gan ANM tika veidots ar mērķi ātri reaģēt uz ekonomikas problēmām, tā īstenošanā ir bijuši ievērojami sarežģījumi, tostarp zems apguves līmenis, kavējumi līdzekļu izmaksā un pārredzamības trūkums piešķiršanas procesā; tomēr atzīst, ka ANM īstenošanā ir bijušas arī dažas pozitīvas iezīmes, jo īpaši zaļo investīciju standartu un principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” ieviešana; vērš uzmanību uz to, ka tiešās pārvaldības programmās līdzekļu izmaksa dalībvalstīm ne vienmēr atspoguļo izvirzīto atskaites punktu un mērķrādītāju kvantitāti un nozīmi;

22.uzsver, ka centralizētais modelis ir atklājis vairākus trūkumus, jo īpaši attiecībā uz ES finansējuma izsekojamību, pārskatatbildību, efektivitāti un ilgtermiņa ietekmi OV C 114, 29.3.2023., 5. lpp.; OV C, C/2024/5471, 10.9.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/5471/oj, (53.–56. punkts).; uzsver, ka tostarp jāmin arī vietējo un reģionālo pašvaldību un pilsoniskās sabiedrības nepietiekama iesaiste, kā arī kavēšanās, ierobežota pārredzamība un risks, ka pasākumi netiks pabeigti; brīdina, ka stingru uzraudzības mehānismu un skaidru revīzijas prasību trūkums var mazināt ES finanšu instrumentu uzticamību un ilgtermiņa ietekmi; aicina nodrošināt izmaksu un pārbaudītu rezultātu rūpīgāku uzraudzību un labāku saskaņotību starp tiem, lai ES fondi sniegtu konkrētus ieguvumus iedzīvotājiem, uzņēmumiem un sociālajiem un ekonomikas dalībniekiem; uzsver, ka daudzlīmeņu pārvaldība ļauj izstrādāt pielāgotus risinājumus visiem reģioniem, un uzsver, cik svarīgi ir iekļaujoši kopizstrādes procesi, kuros iesaistītas vietējās un reģionālās pašvaldības;

23.iebilst pret vienotas nacionālās programmas ideju, jo tajā nav pienācīgi iesaistītas vietējās un reģionālās pašvaldības, tā ir pārāk atrauta no reālās situācijas uz vietas un apdraudētu vai pat iznīcinātu kohēzijas politikas spēju ņemt vērā atšķirīgas nozaru politikas vajadzības, kā arī makroreģionālo, valsts, reģionālo un vietējo instrumentu mērķus un īpašās iezīmes; uzsver, ka vietējiem apstākļiem pielāgotas programmas, kas pārvaldītas NUTS 2 reģionālajā līmenī NUTS (kopēja statistiski teritoriālo vienību klasifikācija) ir ES valstu reģionu klasifikācijas sistēma statistikas vajadzībām. “NUTS 2” līmenis attiecas uz (reģionālās politikas) pamatreģioniem., iepriekš ir bijušas svarīgas reaģēšanā uz reālajām sociālekonomiskajām vajadzībām konkrētajā vietā un reģionālo atšķirību veiksmīgā mazināšanā, tāpēc tām arī turpmāk ir jābūt kohēzijas politikas pamatā;

24.uzsver, cik svarīga ir vietējo un reģionālo pašvaldību sadarbība, zināšanu apmaiņa un spēju veidošana, tostarp ieguldījumi to tehniskajās un administratīvajās spējās; brīdina, ka bez spēcīgas partnerības ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām kohēzijas politika var kļūt pārāk centralizēta un mazāk iedarbīga līdzsvarotas reģionālās attīstības veicināšanā; uzsver, ka vienkāršošanas centieniem būtu jāveicina vietējo un reģionālo pašvaldību loma, jo tām ir izšķiroša nozīme ES finansēto projektu sekmīgā īstenošanā, jo īpaši Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Kohēzijas fonda un Interreg programmu satvarā; uzsver, ka vietējo un reģionālo pašvaldību iesaistes pastiprināšana, tostarp plānošanas posmā, ir būtisks faktors kohēzijas politikas iedarbīguma, teritoriālā nozīmīguma un noturības nodrošināšanā; aicina īstenot līdzsvarotu pieeju, kas racionalizē procedūras, vienlaikus saglabājot daudzlīmeņu pārvaldību un vietējās un reģionālās iesaistes teritoriālo pievienoto vērtību;

25.atzīst, ka uz sniegumu balstīti mehānismi var noderēt tam, lai kohēzijas politiku padarītu efektīvāku un vairāk orientētu uz rezultātiem; tomēr brīdina, ka šo modeli nevajadzētu stingri vai universāli piemērot 2028.–2034. gada plānošanas periodā; uzsver, ka, lai gan šādi mehānismi var veicināt efektivitāti, tajos ir jāņem vērā dažādu izdevumu nozaru specifika un galasaņēmēju neviendabīgums, jo īpaši tādās jomās kā pētniecība, sociālā politika un vietējā infrastruktūra, kur izmērāmi īstermiņa rezultāti var pilnībā neatspoguļot ilgtermiņa ietekmi;

26.brīdina, ka pašreizējos uz sniegumu balstītajos instrumentos bieži tiek izmantotas centralizētas pārvaldības struktūras, tāpēc var samazināties reģionālo un vietējo pašvaldību spēja iedarbīgi risināt konkrētas teritoriālās vajadzības; uzsver, ka turpmākai uz sniegumu balstītu īstenošanas mehānismu izmantošanai nevajadzētu kaitēt kohēzijas politikas pamatprincipiem, piemēram, daudzlīmeņu pārvaldībai, subsidiaritātei un konkrētai vietai pielāgotai pieejai, un tā ir jāpapildina ar ievērojami stingrākiem aizsardzības pasākumiem ES līdzekļu pareizas pārvaldības nodrošināšanai;

27.aicina Komisiju pieņemt elastīgu un līdzsvarotu finansēšanas satvaru, kas apvienotu uz rezultātiem balstītu un ierasto uz izmaksām balstītu finansēšanas mehānismu, ļaujot rast vietējiem apstākļiem pielāgotus risinājumus; atbalsta uz starpposma mērķiem balstītu vienreizējo maksājumu plašāku izmantošanu, kā tas ir darīts programmā “Radošā Eiropa”, vienlaikus nodrošinot, ka reģionālās un vietējās pašvaldības saglabā autonomiju, kas vajadzīga kohēzijas politikas īstenošanai;

28.īpaši atzīst, ka iestādēm, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un MVU nevajadzētu ciest uz sniegumu balstītu modeļu ieviešanas dēļ, it sevišķi ņemot vērā no tiem pieejamajiem ierobežotajiem finanšu līdzekļiem izrietošās grūtības ar pasākumu priekšfinansēšanu vai potenciālu zaudējumu uzņemšanos, ja mērķrādītāji netiek sasniegti;

29.atzīst, ka potenciālos saņēmējus, tostarp vietējās iestādes, kuras dažās dalībvalstīs saskaras ar fiskālās un budžeta autonomijas trūkumu, no pieteikšanās kohēzijas politikas finansētiem projektiem attur likviditātes problēmas; tāpēc prasa ievērojami un īpaši pielāgotā veidā palielināt priekšfinansējumu šādos gadījumos, kā arī lauku, pārrobežu un salu teritorijās, lai atbalstītu kohēzijas politikas līdzekļu ātru izmaksu, kā arī vienkāršotu līdzfinansēšanas noteikumus;

30.atzinīgi vērtē Komisijas ierosinājumu, kas ir izteikts 2021.–2027. gada kohēzijas politikas vidusposma pārskatīšanā, proti, ka mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” programmām, kas īstenotas NUTS 2 reģionos, kuriem ir robežas ar Krieviju, Baltkrieviju vai Ukrainu, vajadzētu būt iespējai saņemt vienreizēju 9,5 % priekšfinansējumu no programmas piešķīruma un 100 % ES finansējumu; mudina Komisiju ierosināt papildu pasākumus, lai apmierinātu ES austrumu pierobežas reģionu vajadzības;

31.pauž bažas par ieinteresēto personu regulārajiem ziņojumiem par to, ka dalībvalstis, sagatavojot partnerības nolīgumus, nepiemēro horizontālos principus; ierosina pārskatīto Eiropas rīcības kodeksu attiecībā uz partnerību tieši integrēt KNR, lai nodrošinātu tam saistošu raksturu un aptvertu tiešās pārvaldības programmas, kam ir teritoriāla ietekme; aicina Komisiju stingri īstenot partnerības principa piemērošanu un apsvērt pasākumus, kuru nolūks būtu stiprināt Parlamenta partnerības nolīgumu un programmu pārraudzības un uzraudzības pilnvaras; aicina Komisiju nodrošināt, ka dalībvalstis veic regulāru pārraudzību, tostarp attiecībā uz partneriem uzraudzības un ekspertu atlases laikā, lai garantētu kompetenci un nepieļautu krāpšanu;

32.atgādina, ka ir būtiski stingri piemērot ES finanšu noteikumus visās programmās un attiecībā uz visiem atbalsta saņēmējiem, lai izvairītos no jebkāda veida krāpšanas, interešu konfliktiem, korupcijas, dubultas finansēšanas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas; aicina Komisiju un dalībvalstis ierosināt papildu pasākumus, lai novērstu un nepieļautu dubultu finansēšanu, radītu vairāk iespēju integrētiem projektiem, nodrošinātu datizraces rīku sadarbspēju un līdz minimumam samazinātu vadošajām iestādēm izvirzītos datu saglabāšanas pienākumus; atkārtoti aicina Komisiju noteikt, ka IT rīki, piemēram, agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēma (EDES) un ARACHNE datubāze, ir obligāti jāizmanto visiem ES fondiem, tostarp dalītās pārvaldības fondiem, un nodrošināt jaunu tehnoloģiju labāku izmantošanu, lai pastiprinātu kontroli un aizsargātu ES budžetu pret krāpšanu un līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu; uzsver nepieciešamību nodrošināt līdzsvaru starp vienkāršošanu un ES budžeta aizsardzību; atgādina, ka vienkāršošanas centienos ir jāievēro labas pārvaldības, publiskā iepirkuma un kontroles principi, kas ir būtiski svarīgi, lai nodrošinātu sociālo un vides nosacījumu, kā arī tiesiskuma ievērošanu;

33.aicina Komisiju veikt pētījumus par sinerģiju starp kohēzijas fondiem un nozaru programmām, kā tā jau ir darījusi saistībā ar programmu “Apvārsnis Eiropa”;

34.aicina nodrošināt reģionālajām un vietējām pašvaldībām, kā arī pilsētām un pilsētu iestādēm tiešāku piekļuvi ES finansējumam, cita starpā paplašinot ITI izmantošanu un pievēršot uzmanību projektiem, kas vērsti uz sociālajiem un ekonomiskajiem partneriem; aicina Komisiju izpētīt vēl citus veidus, kā nodrošināt, lai vietējās un reģionālās pašvaldības, pilsoniskā sabiedrība un citi saņēmēji arī turpmāk varētu saņemt ES finansējumu gadījumos, kad valstu valdības pārkāpj tiesiskumu, un netiktu vājināta Tiesiskuma regulas piemērošana Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/2092 (2020. gada 16. decembris) par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai (OV L 433 I, 22.12.2020., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2020/2092/oj).; uzsver, ka finansējumu nedrīkst pārdalīt citām programmām, jo apturēšanas lēmuma integritāte ir jāsaglabā līdz brīdim, kad būs sasniegti tā mērķi un izpildīti visi nosacījumi par piekļuvi finansējumam;

35.turklāt mudina izveidot pastāvīgu padomdevēju tīklu, kas koordinētu savu darbu jau esošo programmu un struktūru ietvaros, lai palīdzētu pašvaldībām orientēties sarežģītajā kohēzijas politikas īstenošanā;

36.atzinīgi vērtē tādus rīkus kā ES instrumentu kopums laukiem, kura mērķis ir sniegt saņēmējiem praktisku informāciju par pieejamajām programmām; taču uzsver, ka vajadzība pēc šādiem vienotiem kontaktpunktiem izceļ pašreizējo struktūru pārmērīgo sarežģītību, jo daudziem saņēmējiem, īpaši nelielām publiskā sektora iestādēm, joprojām nav iespējams tām piekļūt;

37.uzsver, ka ir steidzami jāpalielina ieguldījumi iedarbīgas un pienācīgas administratīvās spējas veidošanā, piešķirot atsevišķus finanšu resursus un tehnisko palīdzību, jo īpaši vietējām un reģionālajām pašvaldībām, tostarp salu un attālos reģionos, un īpašu uzmanību pievēršot reģioniem ar vēsturiski zemu apguves līmeni, lai atbalstītu ES līdzekļu decentralizētu un efektīvu pārvaldību un īstenošanu;

38.aicina stiprināt tehniskās palīdzības instrumentus kohēzijas politikas satvarā, piemēram, tos, kas izstrādāti sadarbībā starp Eiropas Investīciju banku un Komisiju, lai atbalstītu stratēģiskās plānošanas spējas attiecībā uz teritoriālajiem ieguldījumiem, kā arī mērķorientētu konsultatīvo atbalstu projektu noteikšanā, plānošanā un sagatavošanā; atzīst finanšu instrumentu izšķirīgo lomu konkurētspējas veicināšanā visos ES reģionos un gan privāto, gan publisko līdzekļu izmantošanā;

39.uzsver, ka kohēzijas politikas panākumi ir atkarīgi no tālredzīgām un iekļaujošām stratēģijām, pienācīgas ieinteresēto personu un pilsoniskās sabiedrības iesaistes un pareizas pārvaldības; atzīst, ka ir jāveicina uz rezultātiem balstītas pārvaldības pieejas, tostarp izmērāmu rādītāju un pārmaiņu teorijas modeļu izmantošana programmu novērtēšanā; uzsver, ka ir svarīgi piešķirt īpašus resursus sociālo partneru spēju veidošanai un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai stiprinātu to lomu ES fondu labā pārvaldībā un īstenošanā;

40.lūdz Komisijai jaunajā valsts atbalsta satvarā ierosināt papildu vienkāršošanu valsts atbalsta noteikumu piemērošanā ar kohēziju saistīta starpnozaru finansējuma gadījumā, kad tiek apvienoti ES un valsts līdzekļi (piemēram, vairāku fondu finansējums Eiropas Sociālā fonda Plus un ERAF ietvaros), lai samazinātu kļūdas un administratīvo slogu valsts un reģionālā līmenī, tajā pašā laikā uzlabojot kohēzijas politikas ieguldījumu efektivitāti konkrētajā vietā un novērstu tirgus izkropļojumus; aicina Komisiju izvērtēt, vai dažos gadījumos attiecībā uz dalītas pārvaldības programmām valsts atbalsta noteikumos būtu lietderīgi izmantot līdzīgus izņēmumus tiem, kādi tiek piemēroti tiešās pārvaldības programmām, piemēram, “Apvārsnis Eiropa” vai Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentā;

41.saistībā ar gaidāmo Eiropas Publiskā iepirkuma direktīvas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK Dokuments attiecas uz EEZ ( OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2014/24/oj). pārskatīšanu mudina Komisiju vairāk veicināt koplīguma sarunas un sociālās klauzulas izmantošanu; uzsver, ka līgumslēdzējām iestādēm ir jāizslēdz no publiskā iepirkuma konkursiem ekonomikas dalībnieki, kas ir iesaistījušies noziedzīgās darbībās; aicina noteikumos, kuri reglamentē kohēzijas politiku, atļaut publiskos līdzekļus piešķirt tikai tiem uzņēmumiem, kas ievēro darba ņēmēju tiesības un piemērojamos noteikumus par darba apstākļiem;

42.uzskata, ka būtu jāstiprina vienotas revīzijas princips un atgādina, ka praksē vienotas revīzijas pieejas piemērošana ir atkarīga no stabila un uzticama revīzijas darba, ko veic revīzijas iestādes dalībvalstīs; uzsver, ka nākamajā kohēzijas politikā būtu jāievieš pārskatīta, pastiprināta un vienota pieeja revīzijām un kontrolēm un ka šīs pieejas mērķim vajadzētu būt samazināt gan kļūdu, gan krāpšanas gadījumu īpatsvaru, budžeta perioda sākumā pastiprinot preventīvu (ex ante) kontroli, lai samazinātu kontroles nepilnības un riskus; uzsver, ka ir svarīgi šo pieeju saskaņot ar Eiropas Revīzijas palātas ieteikumiem, jo īpaši saistībā ar finanšu pārvaldības stiprināšanu, izdevumu efektivitātes uzlabošanu un nodrošināšanu, ka netiek atkārtotas iepriekšējos plānošanas periodos konstatētās kļūdas;

43.aicina revīzijas struktūras visā ES un visus fondus konsekventāk interpretēt noteikumus un atbalsta vairāk uz risku balstītas revīzijas stratēģijas izmantošanu, lai izvairītos no nevajadzīgas dublēšanās, vienlaikus nodrošinot iedarbīgu finanšu uzraudzību un krāpšanas novēršanu; uzsver, ka to dalībvalstu īstenotās programmas, uz kurām ir attiecināms tiesiskuma nosacījuma mehānisms vai 7. panta procedūra vai kuras nepiedalās Eiropas Prokuratūrā, ir jāuzrauga stingāk;

44.aicina Komisiju ierosināt standartizēt un plašāk izmantot vienkāršotu izmaksu iespējas un ar izmaksām nesaistītu finansējumu, un uzsver šo mehānismu būtisko nozīmi administratīvā sloga samazināšanā, kļūdu īpatsvara samazināšanā un izpildes uzlabošanā; iesaka paplašināt šos mehānismus, jo īpaši atvieglojot prasības attiecībā uz publisko iepirkumu, pārbaudēm un revīziju; uzsver to lietderību apstākļos, kad mērķi ir skaidri pārbaudāmi, jo īpaši tādiem mazākiem saņēmējiem kā vietējās iestādes, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un vietējās rīcības grupas, vai projektos, kuros iesaistīti mikrouzņēmumi un sociālās ekonomikas dalībnieki, lai samazinātu birokrātiju un paātrinātu īstenošanu; aicina Komisiju izskatīt iespējas ieviest vienkāršotas ziņošanas un revīzijas procedūras vietējām pašvaldībām, kurās ir mazāk nekā 100 000 iedzīvotāju, un atbalsta saņēmējiem, kas atrodas lauku apvidos, salās un ES tālākajos reģionos, lai panāktu līdzsvaru starp vienkāršošanu un pareizu finanšu pārvaldību;

45.uzskata, ka ir jāmaina pieeja revīzijām un kontrolēm, pakāpeniski atsakoties no statistikas ekstrapolācijas izmantošanas finanšu korekcijām, lai skaidri nošķirtu netīšas kļūdas no krāpšanas un nodrošinātu, ka šādas korekcijas tiek izmantotas tikai sistēmisku pārkāpumu un tīšas krāpšanas gadījumos, kā arī lai izvairītos no pārmērīgas darba slodzes vai finansiāla sloga radīšanas saņēmējiem un vadošajām iestādēm; uzsver, ka administratīvajam un finansiālajam slogam, kas saistīts ar finanšu kontroli un revīzijas darbu, kā arī no tā izrietošajiem turpmākajiem pasākumiem, vienmēr vajadzētu būt samērīgam ar līdzekļu apjomu un saistītajiem riskiem;

46.aicina Komisiju izpētīt dažādas iespējas stiprināt ES fondu papildināmību, tostarp KNR atkārtoti integrējot ELFLA paredzētās kopienā balstītās un lauku attīstības intervences;

47.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Revīzijas palātai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un dalībvalstu nacionālajiem un reģionālajiem parlamentiem.