2)Lai sasniegtu šos mērķus, Direktīvā (ES) 2015/2302 ir paplašināta termina “komplekss pakalpojums” definīcija salīdzinājumā ar Direktīvu 90/314/EEK. Ar Direktīvu (ES) 2015/2302 tika precizētas spēkā esošās ceļotāju tiesības un ieviestas jaunas tiesības, piemēram, tiesības ceļotājiem ar zināmiem nosacījumiem izbeigt komplekso ceļojumu līgumu, nemaksājot līguma izbeigšanas maksu, ja rodas nenovēršami un ārkārtas apstākļi.

3)Lai gan kopumā Direktīva (ES) 2015/2302 ir bijusi lietderīga, kopš tās piemērošanas sākuma 2018. gada 1. jūlijā ir konstatētas vairākas problēmas. Covid-19 pandēmija un ar to saistītie valdības pasākumi būtiski ietekmēja gan ceļojumu nozari, gan ceļotājus un atsedza dažus trūkumus dominējošajos uzņēmējdarbības modeļos, kā arī parādīja, ka konkrētus direktīvas noteikumus varētu precizēt. Turklāt, neraugoties uz saistībā ar minēto direktīvu veiktajiem centieniem nodrošināt pārredzamību un sniegt ceļotājiem skaidru informāciju, joprojām trūkst vienveidības attiecībā uz to, kā ceļotājiem tiek paziņota informācija par viņu tiesībām.

5)Lai gan kopumā “kompleksā pakalpojuma” definīcija tiek uzskatīta par efektīvu, saistītu ceļojuma pakalpojumu definīcija un noteikumi par tiem ir radījuši lielāku sarežģītību un juridisko nenoteiktību, un tie tiek reti izmantoti praksē. Tādēļ būtu jāskaidro un jāvienkāršo kompleksā pakalpojuma definīcija, un noteikumi par saistītiem ceļojuma pakalpojumiem Direktīvā (ES) 2015/2302 būtu jāsvītro. Šādai kompleksa pakalpojuma definīcijas un jēdziena skaidrošanai un vienkāršošanai un atsauces uz saistīta ceļojuma pakalpojuma jēdzienu svītrošanai būtu jānodrošina lielāka juridiskā noteiktība visām pusēm, vienlaikus padarot ceļotāju aizsardzību efektīvāku un nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus tirgotājiem. Tajā pašā laikā būtu jāsamazina informācijas veidlapu skaits, kas tirgotājiem jāizmanto, informējot ceļotājus par viņu tiesībām. Svītrojot jēdzienu “saistīti ceļojuma pakalpojumi”, būtu jāsvītro arī II pielikums.

6)Būtu jāsaglabā princips, kas ir “kompleksa pakalpojuma” definīcijas pamatā, proti, ka pastāv cieša saikne starp dažādiem ceļojuma pakalpojumiem, kas rezervēti viena un tā paša ceļojuma vai brīvdienu nolūkā. Dažādu veidu ceļojuma pakalpojumu rezervācijas viena un tā paša ceļojuma vai brīvdienu vajadzībām vienā tirdzniecības vietā, ja pakalpojumi tiek izvēlēti pirms pirmā līguma noslēgšanas ar ceļotāju, būtu jāuzskata par kompleksajiem pakalpojumiem tāpat kā dažādu veidu ceļojuma pakalpojumu rezervācijas vienā tirdzniecības vietā īsā laikposmā. Abos gadījumos pastāv cieša saikne starp ceļojumu pakalpojumu rezervācijām. Tāpēc “kompleksā pakalpojuma” definīcijai būtu jāattiecas uz abām situācijām.

7)Attiecībā uz rezervācijām, kas veiktas īsā laikposmā vienā tirdzniecības vietā, ir lietderīgi aizstāt diezgan neskaidro kritēriju “viens apmeklējums vai viena saziņa”. Tāpēc dažāda veida ceļojuma pakalpojumu rezervācijas vienam un tam pašam ceļojumam vai brīvdienām gadījumos, kad – pirms ceļotājs piekritis veikt samaksu par pirmo ceļojuma pakalpojumu – tirgotājs aktīvi aicina ceļotāju rezervēt vienu vai vairākus papildu pakalpojumus attiecībā uz to pašu ceļojumu vai brīvdienām 24 stundu laikā pēc tam, kad ceļotājs piekritis veikt samaksu par pirmo pakalpojumu, būtu jāuzskata par kompleksiem pakalpojumiem. Šīs direktīvas piemērošanas nolūkā tirgotājs būtu jāuzskata par tādu, kas aktīvi aicina ceļotāju rezervēt pakalpojumu, ja tas optimizē attiecīgo tirdzniecības piedāvājumu vai reklamē šādu piedāvājumu.

8)Direktīvas (ES) 2015/2302 3. panta 2. punkta b) apakšpunkta v) punktā iekļautā definīcija, kas paredzēja, ka ceļotāja vārds un uzvārds, maksājuma dati un e-pasta adrese tiek nosūtīti no viena tirgotāja citam tirgotājam, ir izrādījusies pārāk šaura. Tāpēc ir lietderīgi par kompleksu pakalpojumu uzskatīt dažādu veidu ceļojuma pakalpojumu rezervāciju attiecībā uz vienu un to pašu ceļojumu vai brīvdienām, ja tirgotājs, kas ir puse pirmajā līgumā, nodod tirgotājam, kas ir puse otrajā vai nākamajā līgumā, ceļotāja personas datus. Šādai personas datu nodošanai būtu jāļauj iesaistītajiem tirgotājiem noteikt, ka attiecīgie līgumi ir noslēgti ar vienu un to pašu ceļotāju, un attiecīgie dati varētu ietvert, piemēram, ceļotāja vārdu, maksājuma informāciju, e-pasta adresi vai tālruņa numuru. Minētā personas datu nodošana norāda uz ciešu saikni starp rezervācijām/līgumiem.

svītrots

10)Attiecībā uz kompleksiem pakalpojumiem, kuros, piemēram, izmitināšana ir apvienota ar citiem tūrisma pakalpojumiem, bet kuri neietver pasažieru pārvadāšanu, vispārējais kritērijs “nozīmīga daļa” no apvienojuma vērtības, kas piemērojams tūrisma pakalpojumiem, kā minēts 3. panta 1. punkta d) apakšpunktā, būtu jāaizstāj ar konkrētāku kritēriju “vismaz 25 %”, lai uzlabotu juridisko noteiktību. Būtu jāatzīmē, ka dažādām aktivitātēm uz vietas, ko nodrošina kā neatņemamu daļu no izmitināšanas vai kas parasti ir saistītas ar izmitināšanu, neatkarīgi no to vērtības nevajadzētu būt par iemeslu kompleksa pakalpojuma izveidei, ja šīs aktivitātes tiek apvienotas tikai ar izmitināšanu.

12)Uzņēmējdarbības praksei, kas paredz avansa maksājumu pieprasīšanu, ir raksturīgi zināmi riski, jo īpaši situācijās, kad organizatoriem ir pienākums īsā laikā atmaksāt ceļotājiem ievērojamas summas par atceltiem ceļojumiem. Tādēļ būtu jāparedz, ka pirmās iemaksas, t. i., maksājumus, ko no ceļotājiem pieprasa rezervācijas brīdī vai īsi pēc tam, nosaka atbilstošā apmērā. Pirmajai iemaksai var tikt piemēroti ierobežojumi, pamatojoties uz attiecīgās valsts jurisdikciju.

svītrots

svītrots

16)Noteiktās situācijās izvēles vaučeru piešķiršana ceļotājiem var būt noderīga alternatīva atmaksai. Vaučeri var nodrošināt lielāku elastību organizatoriem, jo īpaši tad, ja viņiem īsā laika posmā ir pienākums veikt daudzas atmaksas. Tajā pašā laikā vaučeri var būt pieņemami ceļotājiem, kuriem nav nepieciešama tūlītēja naudas atmaksa, ja vien ir spēkā konkrētas juridiskas garantijas. Tādēļ būtu jāparedz skaidri noteikumi par vaučeriem, ar kuriem sniedz šādas garantijas. Šīm garantijām būtu jāietver pārredzamība par vaučeru brīvprātīgo raksturu un galvenajām iezīmēm, kā arī par ceļotāju tiesībām saistībā ar vaučeriem, piemēram, par to, ka tie ir aizsargāti pret organizatora maksātnespēju un ka ceļotājiem ir tiesības uz automātisku atmaksu, ja vaučers tā derīguma termiņa laikā netiek izlietots. Būtu jāparedz iespēja vaučeru izmantot jebkādiem organizatora piedāvātiem pakalpojumiem. Organizatoriem vajadzētu būt nodrošinātai iespējai padarīt vaučerus pievilcīgākus, piemēram, palielinot to vērtību salīdzinājumā ar summu, uz kuras atmaksu ceļotājam ir tiesības. Šādos gadījumos aizsardzībai maksātnespējas gadījumā vajadzētu būt ierobežotai līdz summai, uz kuras atmaksu ceļotājam ir tiesības.

18)Būtu jāprecizē, ka līguma izbeigšana ir iespējama, ja var pamatoti uzskatīt, ka tā sniegšanu būtiski un objektīvi ietekmēs nenovēršami un ārkārtas apstākļi, kas ir jāizvērtē katrā gadījumā atsevišķi. Izvērtēšanai, vai nenovēršamie un ārkārtas apstākļi būtiski ietekmēs kompleksā pakalpojuma sniegšanu, jāpamatojas uz līguma izbeigšanas brīdī veiktu noteikšanu, vai pastāv iespēja, ka nenovēršamie un ārkārtas apstākļi būtiski un objektīvi ietekmēs kompleksā pakalpojuma sniegšanu. Gadījumos, kad ceļotājs izbeidz līgumu, šāda izvērtēšana būtu jāveic no vidējā ceļotāja – kas ir samērā labi informēts un samērā vērīgs un apdomīgs — skatījuma, pamatojoties uz informāciju, kas ir pieejama attiecīgā kompleksā ceļojuma līguma izbeigšanas dienā. Tādu nenovēršamu un ārkārtas apstākļu ietekme, kuri pastāv izbraukšanas vietā vai galamērķī, tostarp tā(s) tiešā tuvumā, vai kuri ietekmē ceļojumu uz galamērķi vai no tā, tostarp uz dažādajām vietām, kas saistītas ar attiecīgā brauciena sākumu un atpakaļceļu, būtu jāņem vērā gadījumos, kad tā skar attiecīgajā kompleksajā pakalpojumā iekļauto ceļojuma pakalpojumu sniegšanu. Apstākļus, kas ietekmē tikai braucienu uz galamērķi vai atpakaļceļu, nevajadzētu ņemt vērā, ja šis brauciens nav daļa no kompleksā ceļojuma līguma, tostarp pasažiera nogādāšana norunātajā izbraukšanas vietā.

19)Covid-19 pandēmijas laikā parādījās dažādas interpretācijas attiecībā uz ceļojuma atcelšanas tiesībām “nenovēršamu un ārkārtēju apstākļu” dēļ, tostarp saistībā ar brīdinājumu par ceļošanu atbilstību. Tādēļ ir lietderīgi precizēt, ka ceļotāja dzīvesvietas vai izbraukšanas dalībvalsts vai galamērķa valsts iestāžu izdoti oficiāli brīdinājumi par ceļojuma galamērķi ir svarīgi elementi, kad tiekizvērtēts tas, vai līguma izbeigšana ir pamatota. Turklāt tam, ka nav oficiāla brīdinājuma par ceļojumu, nevajadzētu būt par šķērsli šādu apstākļu pastāvēšanas un to ietekmes uz kompleksā pakalpojuma sniegšanu konstatēšanai. Nenovēršami un ārkārtas apstākļi var ietvert ne tikai apstākļus, kas ietekmē kompleksa pakalpojuma sniegšanu, bet arī apstākļus, kuri, lai gan nekavē šādu sniegšanu, nozīmē to, ka komplekso pakalpojumu nav iespējams sniegt, nepakļaujot attiecīgos ceļotājus veselības un drošības apdraudējuma riskam. Šādu apstākļu un to ietekmes būtiskums būtu jāizvērtē objektīvi, vienlaikus attiecīgā gadījumā ņemot vērā pakāpi, kādā attiecīgie ceļotāji ir pakļauti minētajam riskam. Izvērtējot to, vai līguma izbeigšana ir pamatota, būtu jāņem vērā arī tas, ka nenovēršamu un ārkārtas apstākļu dēļ ceļotājiem tiks piemēroti nopietni ierobežojumi ceļojuma galamērķī vai izbraukšanas vietā, tostarp karantīnas prasības uz ievērojamu laikposmu.

20)Būtu arī jāprecizē, ka 14 dienu atmaksas periods, kas sākas pēc līguma izbeigšanas, ir spēkā neatkarīgi no tā, vai ceļotājs īpaši lūdz veikt atmaksu. Turklāt būtu jāprecizē, ka organizatoram ir jāatmaksā visi maksājumi, ko ceļotājs veicis vai kas veikti tā uzdevumā saistībā ar komplekso pakalpojumu.

22)Lai vienmēr nodrošinātu ceļotāju efektīvu aizsardzību maksātnespējas gadījumā, būtu jāparedz, ka nodrošinājums ir pietiekams atmaksas un repatriācijas izmaksu segšanai gadījumos, kad maksātnespēja iestājas laikā, kad organizatora rīcībā ir maksājumu summu lielākā daļa. Būtu jāņem vērā jebkāds šo summu palielinājums sakarā ar lielāku paredzamo attiecīgajā periodā pārdoto komplekso pakalpojumu daudzumu. Būtu jāprecizē, ka dalībvalstīm būtu jāuzrauga organizatoru aizsardzība maksātnespējas gadījumā un jāpārrauga tirgus aizsardzības maksātnespējas gadījumā sniegšanai. Būtu jāprecizē, ka šādus pasākumus dalībvalstis var līdzfinansēt tikai izņēmuma gadījumos, un atkārtoti jānorāda, ka šie noteikumi neskar Savienības noteikumus par valsts atbalstu, ciktāl šādi pasākumi ietver valsts atbalstu.

25)Ir svarīgi, lai ceļotāji būtu pienācīgi informēti par savām tiesībām, lai viņi spētu saprast viņiem sniegto informāciju un lai viņiem būtu piekļuve šai informācijai, kad tā viņiem ir nepieciešama. Tādēļ būtu jāveic dažas izmaiņas attiecībā uz prasībām par informāciju pirms līguma noslēgšanas, komplekso ceļojumu līguma saturu un standarta informācijas veidlapām, kas iekļautas Direktīvas (ES) 2015/2302 I un II pielikumā. Piemēram, I pielikumā iekļautajās standarta informācijas veidlapās būtu jānorāda tirgotājs, kas atbild par naudas atmaksu par atceltajiem kompleksajiem ceļojumiem. Tiesības izbeigt kompleksā ceļojuma līgumu bez izbeigšanas maksas nenovēršamu un ārkārtas apstākļu dēļ būtu jānorāda blakus informācijai par iespēju atcelt komplekso pakalpojumu, maksājot par to atcelšanas maksu. Turklāt organizatoriem būtu jāparedz pienākums līgumam pievienot standarta informācijas veidlapu, lai tā būtu pieejama ceļotājiem pēc līguma noslēgšanas, kā arī attiecīgo tirgotāju kontaktinformāciju. Lai nodrošinātu, ka ceļotāji ir pienācīgi informēti par savām tiesībām, organizatoriem būtu jānodrošina palīdzība, kas ceļotājiem, jo īpaši neaizsargātiem ceļotājiem, ir pieejama, izmantojot vienas pieturas aģentūru. Digitālie saziņas kanāli būtu jāatzīst par ļoti svarīgu rīku tam, lai visu laiku sniegtu atjauninātu un personalizētu informāciju par pasažieru tiesībām. Organizatoriem šī informācija būtu jāsniedz automātiski un proaktīvi – jo īpaši tādu notikumu gadījumos, kas var ietekmēt kompleksā pakalpojuma sniegšanu –, lai atvieglotu informācijas plūsmu pie ceļotāja un organizatora. Prioritāte būtu jāpiešķir digitāliem saziņas kanāliem, vienlaikus negatīvi neietekmējot pasažieriem klātienē sniegto palīdzību.

1. pants

Priekšmets

Šīs direktīvas mērķis ir veicināt iekšējā tirgus pienācīgu darbību un augsta un pēc iespējas vienāda patērētāju aizsardzības līmeņa sasniegšanu, tuvinot un vienkāršojot konkrētus dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu aspektus saistībā ar līgumiem starp ceļotājiem un tirgotājiem, kas attiecas uz kompleksiem ceļojumu pakalpojumiem, un konkrētus aspektus līgumos, kuri noslēgti starp komplekso pakalpojumu organizatoriem un ceļojuma pakalpojumu sniedzējiem, kā arī specifiskās informēšanas prasības dažos gadījumos, kad netiek izveidots komplekss pakalpojums.

Šo direktīvu piemēro kompleksiem pakalpojumiem, kurus tirgotāji piedāvā tirdzniecībā vai pārdod ceļotājiem.

i)tiek pirkti vienā tirdzniecības vietā un ir tikuši izvēlēti, pirms ceļotājs piekritis veikt samaksu, vai

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

v)tiek pirkti no atsevišķiem tirgotājiem, izmantojot saistītus tiešsaistes rezervēšanas procesus, ja ceļotāja personas dati, ar kuru palīdzību ceļotāju ir iespējams identificēt kā līgumslēdzēju pusi, tiek nosūtīti no tirgotāja, ar kuru ir noslēgts pirmais līgums, citam tirgotājam vai citiem tirgotājiem un ja ne vēlāk kā 24 stundas pēc pirmā ceļojuma pakalpojuma rezervācijas ar pēdējo minēto tirgotāju(-iem) tiek noslēgts(-i) līgums(-i),

b)5. punktu svītro;

d)maksāšanas kārtība, tostarp, izmantojot sakrātos punktus vai citu atlīdzināšanas sistēmu virtuālā valūtā, jebkāda summa vai cenas procentuālā daļa, kas jāmaksā kā pirmā iemaksa, un termiņš atlikušās daļas samaksai vai finanšu garantijas, kas ceļotājam jāmaksā vai jāsniedz;

5.a pants

Maksājumi

Dalībvalstis var saskaņā ar saviem noteikumiem noteikt priekšapmaksas ierobežojumus.

2.aAttiecīgo informācijas veidlapu, kas iekļauta I pielikumā, pievieno līgumam vai dara pieejamu elektroniski līguma noslēgšanas brīdī. Līgumā ir skaidra atsauce uz šo informācijas veidlapu.

2.Neatkarīgi no 1. punkta, ceļotājam ir tiesības pirms kompleksā pakalpojuma sākuma izbeigt kompleksā ceļojuma līgumu, nemaksājot nekādu izbeigšanas maksu, ja var pamatoti sagaidīt, ka kompleksā ceļojuma līguma izpildi būtiski un objektīvi ietekmēs nenovēršami un ārkārtas apstākļi, kas radušies ceļojuma galamērķī vai tā tiešā tuvumā vai izbraukšanas vietā vai kas ietekmēs ceļotāja braucienu uz galamērķi vai no tā. Ja kompleksā ceļojuma līgums tiek izbeigts saskaņā ar šo punktu, ceļotājam ir tiesības uz pilnīgu visu tādu maksājumu atmaksu, kas veikti par komplekso pakalpojumu bet nav tiesību saņemt papildu kompensāciju.

3.aOficiāli brīdinājumi par ceļošanu uz konkrētu galamērķi, kurus izdevušas izbraukšanas dalībvalsts, ceļotāja dzīvesvietas dalībvalsts vai galamērķa valsts, vai apstāklis, ka ceļotājiem ceļojuma galamērķī vai dzīvesvietas vai izbraukšanas dalībvalstī pēc atgriešanās no ceļojuma vai brīvdienām tiks piemēroti nopietni ierobežojumi, ir svarīgi elementi, kas ņemami vērā, novērtējot, vai līguma izbeigšana, pamatojoties uz 2. punktu un 3. punkta b) apakšpunktu, ir pamatota. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad oficiāls brīdinājums ir izdots lielākais 28 dienas pirms kompleksā pakalpojuma ieplānotā sākuma, taču tas neskar katra atsevišķā gadījumā izvērtēšanu. Ja organizators ir pienācīgi informējis ceļotāju par oficiālu brīdinājumu un ceļošanas ierobežojumiem, bet ceļotājs tik un tā ir veicis rezervāciju, ceļotājs uzņemas finansiālo risku, ja viņš izbeidz kompleksā pakalpojuma līgumu.

Organizators veic visu atmaksu, kas prasīta saskaņā ar 2. un 3. punktu, vai – attiecībā uz 1. punktu – atlīdzina visus maksājumus, ko veicis ceļotājs vai kas veikti ceļotāja vārdā par komplekso pakalpojumu, atskaitot atbilstošu un pamatojamu izbeigšanas maksu. Organizators bez nepamatotas kavēšanās un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 14 dienu laikā pēc kompleksā ceļojuma līguma izbeigšanas neatkarīgi no tā, vai ceļotājs īpaši ir prasījis atmaksu, veic ceļotājam tādu atmaksu vai atlīdzinājumu. Ja ceļotāja maksājuma informācija vairs nav derīga, ceļotājs organizatoram nodrošina pareizo maksājuma informāciju. Organizators veic atmaksu vai atlīdzināšanu ne vēlāk kā 14 dienu laikā pēc tam, kad ceļotājs iesniedzis jauno maksājuma informāciju.

1.Dalībvalstis nodrošina, ka līguma izbeigšanas gadījumā saskaņā ar 10., 11. vai 12. pantu, organizators ļauj ceļotājam izvēlēties atmaksas vietā pieņemt vaučeru, kas var tikt izmantots turpmākam kompleksajam pakalpojumam. Organizators var piedāvāt vaučeru par vērtību, kas pārsniedz summu, uz kuras atmaksu ceļotājam ir tiesības.

b)vaučera derīguma termiņu, ar vaučeriem saistītajām ceļotāju tiesībām, kas izklāstītas šajā pantā, un to, ka ne minētais termiņš, ne tiesības nemainīsies vaučera derīguma termiņā.

3.Piedāvātā vaučera vērtība atbilst vismaz tai summai, uz kuras atmaksu ceļotājam ir tiesības. Organizators var piedāvāt vaučeru par augstāku kopējo vērtību.

4.Ceļotāji zaudē tiesības uz atmaksu vaučera derīguma termiņa laikā pēc tam, kad viņi ir pieņēmuši vaučeru uz pastāvīga informācijas nesēja. Puses jebkurā laikā var vienoties par pilnu vai daļēju atmaksu, iekams vaučers izlietots vai beidzies tā derīguma termiņš.

5.Vaučeru derīguma termiņš nepārsniedz 12 mēnešus no dienas, kad ceļotājs vaučeru pieņem saskaņā ar 4. punktu. Termiņu var pagarināt vienu reizi uz laiku līdz 12 mēnešiem, abām pusēm skaidri un rakstiski vienojoties. Ceļotājiem ir tiesības pieprasīt atmaksu pēc vaučera derīguma termiņa beigām.

6.Vaučerus ir iespējams izmantot visiem organizatora piedāvātajiem ceļojuma pakalpojumiem. Ceļotāji var izmantot vaučerus vienam vai vairākiem organizatoru piedāvātiem pakalpojumiem, turklāt pa daļām dažādos gadījumos. Ja vaučers tā derīguma termiņa laikā netiek izlietots, organizators atmaksā summu, kas atbilst ceļotāja tiesībām uz atmaksu, pēc iespējas ātrāk un vēlākais 14 dienu laikā pēc tā derīguma termiņa beigām bez nepieciešamības ceļotājam veikt iepriekšēju pieprasījumu. Ja vaučers ir daļēji izlietots, organizators atmaksā tā atlikušo summu pēc iespējas ātrāk un vēlākais 14 dienu laikā pēc vaučera daļējās izlietošanas bez nepieciešamības ceļotājam veikt iepriekšēju pieprasījumu.

7.Vaučerus var nodot citam ceļotājam vienu reizi un bez papildu maksas. Ceļotājs rakstiski informē organizatoru par vaučera nodošanu un sniedz organizatoram saņēmēja personas datus, kas nepieciešami, lai izlietotu vaučeru vai saņemtu atmaksu, kad beidzies tā derīguma termiņš. Lai uzlabotu izsekojamību, vaučeru iezīmē kā nododamu.

Dalībvalstis nodrošina, ka organizatori, kas veic uzņēmējdarbību to teritorijā, organizatoru maksātnespējas gadījumā sniedz nodrošinājumu visu ceļotāju vai to vārdā veikto maksājumu atmaksai. Tajā ietilpst veikto maksājumu aizsardzība tad, ja organizatora maksātnespējas dēļ kompleksais pakalpojums nav sniegts pilnībā vai sniegts daļēji vai ja ceļotājam bija tiesības uz atmaksu vai tas no organizatora pirms tā maksātnespējas iestāšanās bija saņēmis vaučeru. Attiecībā uz vaučeriem nodrošinājums nepārsniedz summu, kas atbilst ceļotāja tiesībām uz atmaksu. Ja kompleksā ceļojuma līgumā ir iekļauts atpakaļceļš, organizatori arī sniedz nodrošinājumu attiecībā uz ceļotāju repatriāciju. Var tikt piedāvāts turpināt komplekso pakalpojumu.

2.Nodrošinājums, kas minēts 1. punktā, ir efektīvs un sedz saprātīgi paredzamas izmaksas. Tas sedz maksājumu summas, kurus veikuši ceļotāji vai kuri veikti ceļotāju vārdā attiecībā uz kompleksajiem pakalpojumiem, ņemot vērā perioda ilgumu starp maksājumu saņemšanu un komplekso pakalpojumu noslēgumu, kā arī aplēstās repatriācijas izmaksas organizatora maksātnespējas gadījumā. Nodrošinājums vienmēr ir pietiekams, lai segtu atmaksas izmaksas un attiecīgā gadījumā repatriācijas un vaučeru izmaksas. Attiecībā uz segumu ņem vērā periodus, kuros organizatora rīcībā ir maksājumu summu lielākā daļa.

3.Lai nodrošinātu efektīvu aizsardzību maksātnespējas gadījumā, dalībvalstis uzrauga aizsardzības pasākumus, ko īsteno organizatori, kuri veic uzņēmējdarbību to teritorijā, un pārrauga tirgu, kas saistīts ar aizsardzību maksātnespējas gadījumā. Dalībvalstu līdzfinansējums ir iespējams tikai ārkārtas un pienācīgi pamatotos apstākļos un ar nosacījumu, ka tas apstiprināts saskaņā ar Savienības valsts atbalsta noteikumiem.

6.Organizatora maksātnespējas skarto maksājumu atmaksu veic bez nepamatotas kavēšanās pēc ceļotāja pieprasījuma un ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc tam, kad ceļotājs ir iesniedzis dokumentus, kas vajadzīgi pieprasījuma izskatīšanai. Pieprasot atmaksu, ceļotāji iesniedz kompleksā ceļojuma līgumu un apliecinājumu par maksājumu, kas veikts organizatoram vai attiecīgā gadījumā mazumtirgotājiem. Ar šiem dokumentiem pietiek, lai ceļotājs varētu pieprasīt atmaksu.

2.Dalībvalstis norīko centrālos kontaktpunktus, lai atvieglotu administratīvo sadarbību un dažādās dalībvalstīs darbojošos organizatoru uzraudzību un apmainītos ar informāciju, kas saistīta ar aizsardzību maksātnespējas gadījumā un visiem mehānismiem, kuri ieviesti, lai nodrošinātu efektīvu atmaksu veikšanu par izbeigtiem komplekso ceļojumu līgumiem. Dalībvalstis paziņo minēto kontaktpunktu kontaktinformāciju visām pārējām dalībvalstīm un Komisijai. Ikviena dalībvalsts sastāda visu to tirgotāju reģistru, kuri pārdod kompleksus pakalpojumus to teritorijā, un tajā norāda attiecīgo vienību, kas atbild par aizsardzību maksātnespējas gadījumā. Minētie reģistri ir publiski un pieejami, un tie atvieglo sadarbību starp dalībvalstu izraudzītajiem kontaktpunktiem. Komisija centralizē un uztur atjauninātu informāciju, kas attiecas uz aizsardzību maksātnespējas gadījumā, tostarp visu minēto reģistru sarakstu, un dara to publiski pieejamu savā tīmekļa vietnē.

11)direktīvas VI nodaļu svītro;

14)direktīvas II pielikumu svītro.

3. pants

Transponēšana

Dalībvalstis vēlākais līdz [24 mēneši no šīs direktīvas stāšanās spēkā] pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas nepieciešami, lai izpildītu šīs direktīvas prasības.

Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus. Tās piemēro minētos noteikumus, sākot no [seši mēneši pēc transponēšanas termiņa].

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

svītrots