1.atzīst, ka augstākās izglītības iestādes ļoti atzinīgi un atsaucīgi vērtē iniciatīvu “Eiropas universitātes” un tās lomu, tai sekmējot centienus novērst tādus šķēršļus reģionālajai, pārrobežu un starptautiskajai sadarbībai augstākās izglītības jomā kā sadrumstalots finansējums, atšķirīgas akreditācijas sistēmas un juridiski šķēršļi;

2.uzsver, ka mobilitātes projektiem, kopēju studiju programmu izveidei un sadarbībai starp universitātēm Eiropā ir būtiska nozīme, lai apmierinātu vajadzības stratēģiskās jomās un nostiprinātu piederības sajūtu Eiropai un ES vērtību ievērošanu, vienlaikus saglabājot Eiropas Savienības bagātīgo daudzveidību;

3.norāda, ka alianses ir spēcīgs instruments Boloņas procesa īstenošanā un turpināšanā; uzsver, ka alianses sekmē pārveides procesus augstākās izglītības vidē, īstenojot novatoriskus risinājumus un veicinot inovatīvas pieejas, kā arī jaunas sadarbības metodes un paverot studentiem jaunas iespējas un nodrošinot pieejamību;

4.uzsver, ka alianses ir visai daudzveidīgas, raugoties uz to pārvaldību, aptvertajiem tematiem un disciplīnām, kā arī tajās iesaistījušos universitāšu lielumu un atrašanās vietu; norāda uz vidēja lieluma pilsētu, lauku apvidu un tālāko reģionu universitāšu skaita ziņā plašo un sekmīgo līdzdalību, kas šo iniciatīvu dara pieejamu un iekļaujošu; uzsver, ka aliansēm nav piemērota vispārīga, universāla pieeja; norāda, ka būtiska nozīme, lai novērstu intelektuālā darbaspēka emigrāciju un starptautiski piesaistītu talantus, vienlaikus sniedzot nenovērtējamu ieguldījumu Eiropas vienotībā un integrācijā, ir tam, lai universitātes šajās aliansēs ģeogrāfiskā ziņā būtu pārstāvētas visas Eiropas mērogā;

5.atzinīgi vērtē studentu iesaistīšanu alianšu pārvaldības struktūrās, tādējādi ļaujot jauniešiem būtiski un reāli ietekmēt to attīstību, jo jauniešu līdzdalība demokrātiskajos lēmumu pieņemšanas procesos palīdz aliansēm vairāk raudzīties nākotnē un risināt praktiskus problēmjautājumus, ar ko studenti saskaras; uzsver, ka, iesaistot studentus, ir svarīgi to saskaņot ar studentu organizācijām, lai nodrošinātu, ka ieinteresēto personu iesaistīšana ir pārredzama, taisnīga un iekļaujoša;

6.uzsver, ka aliansēm ir potenciāls un zināšanas, kas palīdz universitātēm risināt sociālekonomiskās problēmas; uzsver, ka alianšu īstenotajās darbībās ir svarīgi kā transversālu elementu iekļaut sociālo ietekmi; aicina izstrādāt skaidras stratēģijas, kā nodrošināt ierobežotām iespējām pakļautiem cilvēkiem Atbilstoši definīcijai Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 20. maija Regulā (ES) 2021/817. piekļuvi visām alianšu darbībām un iekļaušanu tajās, kā arī minēto aspektu uzraudzību, jo īpaši likvidējot šķēršļus mobilitātei un novēršot visu veidu diskrimināciju saskaņā ar “Erasmus” augstākās izglītības hartu;

7.atzinīgi vērtē izmēģinājuma projektus, kuru mērķis ir izveidot Eiropas grādu un/vai juridisko statusu; tomēr uzsver, ka aliansēm nevajadzētu būt vienīgajam instrumentam inovācijas ieviešanai augstākajā izglītībā; norāda, ka aliansēm vajadzētu būt iespējai brīvi specializēties un darboties elastīgi;

8.atzinīgi vērtē Eiropas grāda un sagatavošanās posmā piedāvājamā marķējuma (label) kontekstā gūtos rezultātus sešās “Erasmus+” politikas izmēģinājuma iniciatīvās, kurās piedalījās 21 alianse Komisijas dienestu darba dokuments (SWD(2024)0291).; atzīst, ka kopīga Eiropas kritērijos balstīta Eiropas grādu sistēma nepārprotami nodrošinātu pievienoto vērtību kā solis virzībā uz grādu un diplomu atzīšanu ES līmenī; atzīst, ka šāda ES līmenī veikta atzīšana uzlabotu mobilitāti un izglītības kvalitāti, stiprinot sadarbības sistēmu un veicinot plašāku iesaistīšanos transnacionālās akadēmiskajās programmās, kā arī stiprinātu Eiropas augstākās izglītības globālo atpazīstamību un konkurētspēju;

9.norāda, ka Eiropas grāda marķējumam vajadzētu būt pieejamam visām pārējām universitāšu kopīgajām programmām un papildināt valstu kvalifikācijas sistēmas, kas vajadzības gadījumā būtu jāpielāgo, neradot papildu administratīvo slogu;

10.pauž stingru pārliecību par alianšu potenciālu stiprināt Eiropas augstākās izglītības telpu, paverot ceļu vienotai ES līmeņa akreditācijas telpai; uzskata, ka tas ir nepieciešams solis Eiropas autonomijas nodrošināšanai, ņemot vērā, ka daudzas Eiropas augstākās izglītības iestādes, piemēram, tās, kuras piedāvā MBA programmas, joprojām sadarbojas ar Amerikas akreditācijas aģentūrām;

11.atzinīgi vērtē to, ka salīdzinājumā ar citiem “Erasmus+” mobilitātes projektiem ir ievērojami audzis to mobilitātes projektu skaits, kuros iesaistīti studenti, mūžizglītības guvēji un pētnieki, kā arī akadēmiskais un neakadēmiskais personāls no alianšu sastāvā esošajām universitātēm;

12.tomēr norāda, ka vēl nav sasniegts sākotnējais mērķis panākt, lai 50 % studentu no iesaistītajām aliansēm bez grūtībām gūtu mobilitātes pieredzi, un ka bez atbilstošiem finansēšanas mehānismiem to panākt būs sarežģīti; šajā sakarā pauž bažas par iespējamo konkurenci starp alianšu mobilitātes shēmām un universitāšu vispārējo “Erasmus+” mobilitāti, kurai ir tādi paši ierobežoti finansēšanas noteikumi, jo alianšu mobilitātei izvirzītie mērķi ir vērienīgāki nekā vispārējai “Erasmus+” mobilitātei; tādēļ aicina Komisiju izvērtēt šīs prasības;

13.pauž dziļas bažas par pašreizējiem akadēmiskās brīvības apdraudējumiem vairākās pasaules daļās, tostarp arī dažās dalībvalstīs un trešās valstīs, kuras piedalās “Erasmus+”;

14.uzsver, ka aliansēm ir jāatbalsta ES vērtības, demokrātiskā noturība un institucionālā autonomija un jāveicina aktīvs pilsoniskums; uzsver alianšu kā daudzpusējas un multikulturālas mācību vides nozīmi;

15.atzinīgi vērtē uz vērtībām balstītas iniciatīvas, piemēram, sadarbību, solidarizējoties ar Ukrainu, alianšu globālo tvērumu, kā arī to lomu sadarbībā ar Austrumu un Rietumbalkānu kandidātvalstīm, tām gatavojoties pievienošanās procesam;

16.atzinīgi vērtē iniciatīvu “Prasmju savienība”, jo īpaši topošo priekšlikumu par nākotnē iespējamo investīciju modeli un skaidra juridiskā statusa noteikšanu aliansēm, jo tas universitātēm atvieglos Eiropas projektu uzsākšanu un vadīšanu un resursu apvienošanu, ļaus palielināt savu autonomiju, mazināt administratīvo slogu, piesaistīt finansējumu un paplašināt savu pārvaldības struktūru, jo īpaši trešo valstu universitātēm, kā arī atvieglos pārrobežu sadarbības institucionalizāciju;

17.uzsver universitāšu, tostarp arī alianšu, būtisko nozīmi uz faktiem un pierādījumiem balstītas zinātnes aizsardzībā un veicināšanā, uzticēšanās veidošanā demokrātiskajam diskursam, ES vērtībās balstītas sadarbības veicināšanā, kā arī pašu universitāšu un Eiropas augstākās izglītības sektora pievilcīguma vairošanā trešo valstu studentiem, akadēmiskajam personālam un pētniekiem;

18.atzinīgi vērtē Eiropas universitāšu alianšu prakses kopienas izveidi; uzsver tās būtisko lomu aliansēs tapušo inovāciju izplatīšanā plašākai akadēmiskajai kopienai, jo nevajadzētu atstāt novārtā universitātes un augstākās izglītības iestādes, kas neietilpst aliansēs; atgādina, ka politikai un iniciatīvām būtu jānāk par labu visai augstākās izglītības sistēmai;

19.atzīst citu augstākās izglītības nozarē darbojošos tīklu svarīgo nozīmi, jo tie kopā pulcē plašāku Eiropas universitāšu spektru neatkarīgi no to dalības aliansēs; uzsver papildināmību starp šiem tīkliem un aliansēm un to potenciālu sagatavot augsni likumdošanas izmaiņām valsts līmenī;

20.uzsver, ka universitāšu misija aptver visus četrus zināšanu četrstūra aspektus: izglītību, pētniecību, inovāciju un kalpošanu sabiedrībai; uzsver, ka aliansēm ir jābūt cieši saskaņotām ar darba tirgu, lai Eiropā risinātu prasmju deficīta un konkurētspējas problēmas;

21.pauž ievērojamas bažas par to, ka, balstoties uz pašreizējo satvaru, aliansēs trūkst pētniecības un inovācijas pīlāru, un tas vājina aliansēs darbojošos universitāšu iespējas izvērst pilnu sadarbības potenciālu;

22.mudina alianses padziļināt saikni starp izglītību un pētniecību; uzsver alianšu ievērojamo spēju veidot pārrobežu izcilības tīklus pētniekiem un nodrošināt zināšanu apmaiņu un izplatīšanu Eiropas Savienības mērogā un ārpus tās, jo īpaši nozarēs (dabaszinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes, matemātika), tostarp Eiropas Savienībai stratēģiski nozīmīgās jomās;

23.uzsver, ka nākamajā daudzgadu finanšu shēmā ir jāatspoguļojas stratēģiskajam redzējumam attiecībā uz universitāšu aliansēm, lai maksimāli palielinātu to potenciālu un ietekmi; aicina Komisiju izvērtēt ikvienu aliansi, lai sniegtu atbalstu un pielāgotus risinājumus to turpmākai attīstībai;

24.aicina Komisiju, dalībvalstis un alianses no projektos balstītas pieejas pāriet uz ilgtermiņā īstenojamu, pārveidojošu sadarbību, ieviešot finansēšanas modeli, kas darītu iespējamu šādu pāreju; uzsver, ka ir svarīgi, lai alianses spētu paplašināt darbību; uzsver, ka ir svarīgāk ieviest kvalitatīvos, nevis kvantitatīvos rādītājus, uzsverot pārveidojošo ietekmi Eiropas izglītības telpā;

25.uzsver, ka pašreizējām aliansēm ir vajadzīgs koordinēts, ilgtspējīgs un prognozējams finansējums; aicina Komisiju apsvērt iespēju rezervēt turpmākos konkursus sekmīgi darbojošos alianšu darbības turpināšanai, ļaujot tām padziļināt integrāciju un turpināt izvērst savus sasniegumus; aicina Komisiju pieturēties pie maksimāli vienkāršas pieteikšanās un ziņojumu sniegšanas procedūras; mudina īstenot paātrinātu atjaunotas apstiprināšanas procedūru sekmīgi darbojošos alianšu gadījumā, lai nodrošinātu nepārtrauktu finansējumu bez pārmērīga administratīvā sloga;

26.atzīst, ka ir svarīgi, lai iniciatīva “Eiropas universitātes” arī turpmāk būtu programmas “Erasmus+” daļa, ņemot vērā pašreizējo satvaru; vienlaikus aicina Komisiju izpētīt, vai daudzgadu finanšu shēmā laikposmam pēc 2027. gada būtu lietderīgi izveidot īpaši pielāgotu risinājumu Eiropas universitāšu alianšu finansēšanai, paredzot iespēju izveidot atsevišķu programmu, lai alianses varētu stratēģiski plānot savu darbību, iesaistīties ilgtermiņa iniciatīvās un izveidot noturīgu sadarbību;

27.aicina dalībvalstis apņemties līdzfinansēt alianses no valstu budžetiem un aicina Komisiju nākt klajā ar aliansēm paredzētu vispusīgu ieguldījumu stratēģiju, kas ļautu tām īstenot savu četrkāršo misiju; norāda, ka šajā stratēģijā būtu jāparedz sinerģija ar tādām ES programmām kā “Apvārsnis Eiropa”, Eiropas Konkurētspējas fonds, Eiropas Sociālais fonds Plus un Eiropas Reģionālās attīstības fonds, lai optimizētu resursus, izvairītos no dublēšanās, stiprinātu mijiedarbību un sadarbību un saglabātu konkurētspēju;

28.uzsver — lai gūtu reālus un ilgstošus panākumus kvalitātes, izcilības un iekļaušanas ziņā, atbalsts aliansēm nevar nākt tikai no ES budžeta, bet tam būtu koordinētu iemaksu veidā jānāk arī no valsts, reģionālajiem, vietējiem un privātiem avotiem, ievērojot nosacījumu, ka tiek garantēta augstākās izglītības iestāžu autonomija un aizsargāta akadēmiskā brīvība;

29.uzsver abpusējos ieguvumus, ko var radīt alianšu ciešāka integrācija ar privāto sektoru; rosina iedibināt partnerības un strukturētu sadarbību starp universitātēm un uzņēmumiem, lai veidotu integrētas sistēmas, kas veicinātu inovāciju un augsta līmeņa tehnisko un profesionālo apmācību un atvieglotu studentu iekļaušanos darba tirgū, kā arī pārkvalifikāciju un kvalifikācijas celšanu cilvēkiem, kuri atrodas ārpus augstākās izglītības vides;

30.uzsver, ka ir jāstiprina alianšu internacionalizācija atbilstoši tam, kā to cita starpā paredz stratēģija “Global Gateway” un talantu partnerības iniciatīva; norāda, ka alianses ir īstais līmenis, kurā veidot partnerības ar trešām valstīm, it sevišķi kandidātvalstīm, un tās var nostiprināt “Erasmus+” starptautisko dimensiju, piemēram, iesaistoties “Erasmus Mundus”; aicina Komisiju un alianses nodrošināt, ka visi iesaistītie partneri ievēro ES vērtības un akadēmiskās brīvības principu, kā arī ir pievienojušies “Erasmus” augstākās izglītības hartai;

31.norāda, ka alianses izmēģina inovatīvus zināšanu pasniegšanas un apguves veidus, piemēram, Eiropas līmeņa papildprogrammas, mikrodiplomus, jaukta tipa mācību mobilitāti un automātisku kvalifikāciju atzīšanu; uzsver, ka ir nepieciešams veikt ieguldījumus drošā digitālajā infrastruktūrā un stiprināt pastāvošās iniciatīvas, piemēram, Eiropas studenta apliecības ieviešanu;

32.uzsver, ka ir nepieciešams konsolidēt datorsistēmu sadarbspēju un saskaņot Eiropas un valstu rīcībpolitikas, lai izveidotu īstenas virtuālas Eiropas mēroga akadēmiskās pilsētiņas; mudina alianses vairāk sadarboties savstarpēji, lai pavērtu iespējas drošai, sadarbspējīgai studentu identifikācijai, kursu reģistrācijai un akadēmisko sekmju izrakstu apmaiņai, kā arī rosina veikt ieguldījumus jaunu izglītības tehnoloģiju integrēšanā;

33.uzsver, ka ir jāpaplašina mikrodiplomu izmantošana, balstoties uz paraugpraksi, lai alianses integrētu plašākā mācību vidē, savienojot to darbību ar citām neformālās mācīšanās iestādēm; norāda, ka ar mikrokvalifikācijām atzīta apmācība un kvalifikācijas celšana var sekmēt universitāšu grādu elastīgu pārskatīšanu, paplašināšanu un modernizāciju;

34.aicina Komisiju apsvērt iespēju, ja tiks izsludināti turpmāki konkursi, to nolikumos iekļaut papildu kritērijus atbilstoši tematiem, kas saistīti ar Eiropas stratēģisko autonomiju un konkurētspēju, piemēram, noturības, enerģētikas, klimata pārmaiņu, digitālās pārkārtošanās, digitālo prasmju un aizsardzības jomā, vienlaikus paturot prātā izvirzītos pamatmērķus, proti, ES vērtību ievērošanu, izglītības izcilību un inovāciju;

35.uzsver, ka ir nepieciešams, lai aliansēm būtu atbilstoša struktūra un spējas, kas ļautu atbalstīt pārnesi no akadēmiskās vides uz uzņēmējdarbības vidi, lai palīdzētu īstenot vērienīgo ES stratēģiskās autonomijas mērķi; aicina Komisiju novērst šķēršļus, kas kavē kopīgu resursu un zināšanu efektīvu koplietošanu un apvienošanu, šajā nolūkā, piemēram, īstenojot pasākumus, kas ļautu atvieglot akadēmiskā personāla un pētnieku kopīgu pieņemšanu darbā, kā arī kopīgu infrastruktūru izstrādi un izmantošanu;

36.uzsver, ka ir vajadzīgas efektīvas un pieejamas izpratnes veicināšanas un informēšanas kampaņas par Eiropas universitāšu aliansēm, lai veicinātu plašāku iesaisti, it sevišķi vietējā mērogā un studentu vidū, jo patlaban šīs iniciatīvas atpazīstamības līmenis ir ļoti zems;

37.aicina Ungārijas valdību ievērot tiesiskumu un ES vērtības un ieviest nepieciešamās reformas, lai publiski finansēto Ungārijas universitāšu studenti, mācībspēki un pētnieki varētu izmantot programmas “Erasmus+” piedāvātās priekšrocības, tostarp iesaistīties aliansēs iniciatīvas “Eiropas Universitātes” satvarā;

38.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.