P10_TA(2025)0197Racionālu ES iekšējā tirgus noteikumu īstenošana spēcīgāka vienotā tirgus veidošanaiEiropas Parlamenta 2025. gada 11. septembra rezolūcija par racionālu ES iekšējā tirgus noteikumu īstenošanu spēcīgāka vienotā tirgus veidošanai (2025/2009(INI))Eiropas Parlaments,

–ņemot vērā Komisijas 2025. gada 11. februāra paziņojumu “Komisijas darba programma 2025. gadam – Kopā uz priekšu: drosmīgāka, vienkāršāka, ātrāka Savienība” (COM(2025)0045),

–ņemot vērā politiskās pamatnostādnes Komisijas 2024.-2029. gada pilnvaru termiņam, ar kurām jaunievēlētā Komisijas priekšsēdētāja iepazīstināja 2024. gada 18. jūlijā,

–ņemot vērā Komisijas 2025. gada 11. februāra paziņojumu “Vienkāršāka un ātrāka Eiropa: paziņojums par īstenošanu un vienkāršošanu” (COM(2025)0047),

–ņemot vērā Komisijas 2025. gada 29. janvāra paziņojumu “ES Konkurētspējas kompass” (COM(2025)0030),

–ņemot vērā Komisijas 2025. gada 29. janvāra paziņojumu “2025. gada ziņojums par vienoto tirgu un konkurētspēju” (COM(2025)0026),

–ņemot vērā Mario Dragi 2024. gada 9. septembra ziņojumu “The future of European competitiveness” (Eiropas konkurētspējas nākotne),

–ņemot vērā Enriko Letas 2024. gada 10. aprīļa ziņojumu “Much More Than A Market” (“Daudz vairāk nekā tirgus”),

–ņemot vērā Sauli Nīnistes 2024. gada 30. oktobra ziņojumu “Safer Together — Strengthening Europe’s Civilian and Military Preparedness and Readiness” (Kopā drošāk: Eiropas civilās un militārās sagatavotības un gatavības stiprināšana),

–ņemot vērā 2023. gada 18. janvāra rezolūciju par vienotā tirgus izveides 30. gadadienu: cildinot sasniegumus un raugoties uz turpmāko attīstību OV C 214, 16.6.2023., 8. lpp.,

–ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu (A10‑0151/2025),

A.tā kā ES ar 450 miljoniem iedzīvotāju ir viens no lielākajiem ekonomikas blokiem pasaulē; tā kā konkurētspējīgas, mērķtiecīgas un vienkāršotas normatīvās vides nodrošināšana ir būtiska tam, lai stiprinātu ES pozīciju pasaulē, veicinātu ilgtermiņa izaugsmi, patērētāju uzticēšanos un aizsardzību, kā arī inovāciju un taisnīgu zaļo un digitālo pārkārtošanos;

B.tā kā Komisija ir noteikusi mērķus līdz 2029. gadam administratīvās izmaksas visiem uzņēmumiem samazināt par 25 % un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) — par 35 %; tā kā Komisijas paziņojumā “Vienkāršāka un ātrāka Eiropa” ir uzsvērts, ka ar viedāku regulējumu, efektīvāku īstenošanu un labāku ieinteresēto personu iesaistīšanu ir jānodrošina ātri un uzskatāmi uzlabojumi; tā kā šādi centieni būtu jāizstrādā tā, lai sniegtu labumu uzņēmumiem, patērētājiem un sabiedrībai kopumā, uzlabojot piekļuvi tirgum, samazinot nevajadzīgu slogu un nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus, taču arī ievērojot ES politikas pamatmērķus un augstus sociālos un vides standartus;

C.tā kā Dragi un Letas ziņojumos ir konstatēts, ka iekšējā tirgus sadrumstalotība, regulējuma sarežģītība un nekonsekventa ES noteikumu īstenošana ir galvenie šķēršļi ES vienotā tirgus konkurētspējai; tā kā saskaņā ar Dragi ziņojumu stabilākas un paredzamākas normatīvās vides veicināšana, kurā koncentrējas uz nepieciešamiem un samērīgiem likumdošanas pasākumiem, varētu palīdzēt stiprināt ES konkurētspēju;

D.tā kā Nīnistes ziņojuma apsvērumos par ES aizsardzības rūpniecības vienkāršošanu un stiprināšanu ir uzsvērta stratēģiskā nepieciešamība racionalizēt noteikumus galvenajās nozarēs, lai samazinātu sadrumstalotību, paātrinātu publisko iepirkumu un uzlabotu piegādi nolūkā atbalstīt aizsardzības nozares un palīdzēt dalībvalstīm panākt būtiskus aizsardzības izdevumu mērķus, kā arī lai veicinātu ES drošību un konkurētspēju;

E.tā kā 2025. gada ziņojums par vienoto tirgu un konkurētspēju un vienotā tirgus un konkurētspējas rezultātu apkopojums sniedz būtisku informāciju par vienotā tirgus pašreizējo stāvokli, noskaņojumu uzņēmējdarbības vidē un nozaru konkurētspēju; tā kā pakalpojumu nozare joprojām ir mazāk integrēta nekā preču nozare; tā kā saskaņotības trūkums joprojām ierobežo iespējas, jo īpaši MVU, sniegt pārrobežu pakalpojumus; tā kā jaunākie statistikas dati liecina, ka atļaujas saņemšana uzņēmējdarbības sākšanai un veikšanai ES joprojām prasa ievērojami vairāk laika nekā konkurējošajos reģionos, kas rada šķēršļus investīcijām un inovācijai https://single-market-economy.ec.europa.eu/publications/2025-annual-single-market-and-competitiveness-report_en?prefLang=lv; https://documents1.worldbank.org/curated/en/600621587713071010/pdf/Doing-Business-in-the-European-Union-2020-Greece-Ireland-and-Italy.pdf; https://www.weforum.org/stories/2024/09/wind-energy-permitting-processes-europe/.;

F.tā kā ES iekšējā tirgus noteikumu regulējuma sadrumstalotība, sarežģītība, pārklāšanās un nekonsekventa īstenošana rada nepamatotus šķēršļus un nevajadzīgu administratīvo slogu, kas nesamērīgi ietekmē MVU, mazos vidējas kapitalizācijas uzņēmumus un jaunuzņēmumus (99 % no ES uzņēmumiem), ierobežojot to inovāciju spējas, iespējas investēt, paplašināt darbību, efektīvi konkurēt un iesaistīties pārrobežu darbībās vienotajā tirgū un pasaules tirgū; tā kā MVU tests un labāka ES noteikumu īstenošana un vienkāršošana nepieciešamības un pamatotos gadījumos ir būtiski tiesiskā regulējuma proporcionalitātes nodrošināšanai; tā kā ES konkurētspējas trūkumu pamatā – kā uzsvērts Dragi ziņojumā – ir arī lielo uzņēmumu nepietiekamais sniegums un tā kā iekšējā tirgū veiksmīgi uzņēmumi, kas piesaista arī pasaules tirgos pieejamās vērtības, ir būtiski faktori labklājības radīšanai ES un tās iedzīvotājiem;

G.tā kā, lai nodrošinātu godīgu konkurenci un uzņēmumu uzticēšanos un aizsargātu patērētājus no tirgus sadrumstalotības un izvēles samazināšanās sekām, ārkārtīgi svarīga ir stingra vienotā tirgus noteikumu izpilde, kā arī ātrāku un iedarbīgāku pārkāpuma procedūru piemērošana; tā kā centieniem uzlabot, racionalizēt un vienkāršot ES tiesisko regulējumu vajadzētu būt vērstiem arī uz kvalitātes, skaidrības un saskaņotības uzlabošanu, uz mazāk sadrumstalotu ES noteikumu īstenošanu, kā arī uz to, lai nodrošinātu, ka tiesību akti ir viegli saprotami iestādēm un visām ieinteresētajām personām;

H.tā kā Konkurētspējas kompasā un Komisijas darba programmā 2025. gadam ir noteikti vērienīgi politikas mērķi nolūkā stiprināt vienotā tirgus noturību, samazināt administratīvo slogu un pieskaņot tiesisko regulējumu globālajai paraugpraksi; tā kā ir svarīgi ES rūpniecības stratēģiju vēl vairāk sasaistīt ar vienotā tirgus stratēģiju, lai stiprinātu ES ekonomikas konkurētspēju, tostarp atbalstītu tīru un stratēģisku tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu;

I.tā kā centienos vienkāršot normatīvo vidi ES iekšējā tirgū būtu jāņem vērā uzņēmumu, arodbiedrību, patērētāju, pilsoniskās sabiedrības dalībnieku, akadēmisko aprindu un citu attiecīgo ieinteresēto personu viedokļi, lai nodrošinātu, ka ES politika atbalsta ekonomikas izaugsmi un kvalitatīvas darbvietas un rada labvēlīgu vidi privātiem ieguldījumiem un inovācijai, kā arī tādu politikas mērķu kā ilgtspēja, digitalizācija un patērētāju aizsardzība sasniegšanu, izmantojot visaptverošas, pārredzamas un iekļaujošas sabiedriskās apspriešanas, īpašu uzmanību pievēršot MVU un jaunuzņēmumu, kā arī citu ieinteresēto personu ar ierobežotām spējām īpašajām vajadzībām un perspektīvām, un nodrošinot, ka ar vienkāršošanas centieniem netiek sodīti pirmgājēji vai atcelti stimuli inovācijas virzītiem uzņēmumiem;

J.tā kā nepamatoti šķēršļi, ko valstis noteikušas preču un pakalpojumu brīvai apritei, ierobežo vienotā tirgus darbību, tādēļ tie jāapsver un jānovērš; tā kā Starptautiskais Valūtas fonds ir aplēsis, ka iekšējā tirgus šķēršļi ES līdzinās 45 % tarifam ražošanā un 110 % — pakalpojumu nozarē; tā kā šāda sadrumstalotība vājina konkurētspēju, mazina ražīgumu un nesamērīgi ietekmē MVU;

K.tā kā teritoriālie piegādes ierobežojumi (TSC) būtiski ietekmē vienoto tirgu, MVU un ES patērētāju pirktspēju, jo, kā secinājusi Komisija, TSC ES patērētājiem gadā izmaksā 14 miljardus EUR,

Vienotā tirgus stiprināšana, lai palielinātu ES konkurētspēju un globālo ietekmi

1.uzsver, ka globālās konkurētspējas ziņā ES atpaliek galvenokārt dažās atsevišķās nozarēs; atzīst, ka īstenošanas trūkumi, sadrumstalots regulējums un nevajadzīgs administratīvais slogs ir daži no galvenajiem faktoriem, kuru dēļ ES atpaliek investīciju, inovācijas, darbvietu radīšanas un uzņēmējdarbības iespēju ziņā; uzsver, ka noteikumu veicināšana, racionalizēšana un vienkāršošana, kopīgu noteikumu pienācīga un savlaicīga īstenošana, kā arī efektīva izpilde stiprina vienoto tirgu, tādējādi veicinot konkurētspēju, ekonomisko labklājību, nodarbinātību, prasmju attīstību, kvalitatīvas darba vietas, augstus vides standartus un inovāciju;

2.atzīst, ka, lai nodrošinātu ES labklājību, ir jāuzlabo regulatīvā saskaņotība un jāsamazina nevajadzīgs administratīvais slogs uzņēmumiem, jo īpaši mazākiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem; tādēļ uzstāj, ka ir jālikvidē šķēršļi, kas pašlaik kavē izaugsmi, darbvietu radīšanu un ieguldījumus, un ka resursi būtu jānovirza inovāciju veicināšanai un izaugsmes veicināšanai, taču nodrošinot godīgus konkurences apstākļus, kuru pamatā būtu augsti sociālie un vides standarti; uzsver vajadzību mobilizēt privātās investīcijas un uzsver, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš atbilstības nodrošināšanas izmaksu mazināšanai MVU, izmantojot digitālus rīkus un mērķtiecīgas atkāpes; uzsver, ka papildus īpaši MVU izstrādātiem noteikumiem ir jāparedz reformas, kas novērš esošos šķēršļus, ar ko saskaras izaugsmes fāzē esoši uzņēmumi, taču ir jārada arī iespējas lielākiem uzņēmumiem darboties pāri robežām un starptautiski;

3.uzsver, ka pastiprināta saskaņošana, racionalizēti procesi un ES tiesību aktu pareiza īstenošana, iedarbīga piemērošana, atbilstība, uzraudzība un izpilde ir būtiski svarīgi vienotā tirgus pienācīgai darbībai un būtisku ES politikas mērķu sasniegšanai; atzinīgi vērtē Komisijas mērķi palielināt konkurētspēju, inovācijas un ražīgumu, vienkāršojot, racionalizējot un uzlabojot ES noteikumu īstenošanu un izpildi; aicina Komisiju rīkoties saskaņā ar Dragi, Letas un Nīnistes ziņojumos iekļautajiem ieteikumiem, paredzot konkrētus pasākumus un skaidrus termiņus;

Racionalizēti noteikumi, labāka īstenošana un stingra izpilde paredzamas un konkurētspējīgas uzņēmējdarbības vides radīšanai

4.uzsver, ka regulējuma racionalizēšanas un vienkāršošanas mērķis ir atvieglot atbilstības procesus, vienlaikus ievērojot ES politikas pamatmērķus, nodrošinot, ka netiek mazināti ne sociālie un vides standarti, ne arī digitālās tiesības un patērētāju aizsardzība, un nodrošinot uzņēmumiem stabilu un paredzamu regulatīvo vidi, kas visiem nodrošinātu juridisko skaidrību un noteiktību; uzsver, ka konkurētspējai un inovācijai, jo īpaši pašreizējās dzīves dārdzības krīzes apstākļos, ir jānodrošina rezultāti, kas dotu labumu patērētājiem; uzsver, ka vienkāršošanai būtu arī jāpalīdz īstenot ES ilgtermiņa mērķus, tostarp saistībā ar ekonomikas digitalizāciju, zaļo pārkārtošanos un patērētāju aizsardzību, vienlaikus nodrošinot tehnoloģiju neitralitāti;

5.uzskata, ka labi funkcionējošs vienotais tirgus, kurā noteikumi tiek īstenoti un izpildīti pareizi, saskaņoti un efektīvi, ir ES iestāžu un dalībvalstu kopīga atbildība; uzsver, ka pārmērīga reglamentēšana ar ES direktīvām un sadrumstalota ES noteikumu izpilde joprojām traucē vienotā tirgus darbību un nesamērīgi apgrūtina MVU un jaunuzņēmumus; prasa Komisijai nodrošināt ES noteikumu pienācīgu un saskaņotu izpildi visās dalībvalstīs, lai tā novērstu pārrobežu šķēršļus; tādēļ mudina dalībvalstis risināt pārmērīgas reglamentēšanas problēmu un nodrošināt, ka valsts īstenošanas pasākumi tiek pārredzami un savlaicīgi publicēti, un novērst ES tiesību aktu nekonsekventu īstenošanu, taču atzīst dalībvalstu tiesības saglabāt vai ieviest valsts pasākumus saskaņā ar Līgumos paredzētajiem nosacījumiem; prasa stiprināt sadarbību starp esošajām dažādu dalībvalstu iestādēm un starp valsts un ES regulatīvajām iestādēm; mudina Komisiju palīdzēt dalībvalstīm panākt ES tiesību aktu saskaņotāku īstenošanu, turpinot veicināt lietišķu informācijas apmaiņu un savstarpēju mācīšanos, cita starpā rīkojot darbseminārus par transponēšanu valsts tiesību aktos, kā arī izstrādājot un izmantojot salīdzinošus rīkus un praksi;

6.aicina Komisiju nodrošināt, ka pašreizējie un turpmākie tiesību akti joprojām ir samērīgi un nerada nevajadzīgu slogu uzņēmumiem, bet vienlaikus nodrošina izvirzīto mērķu sasniegšanu, un savās attiecīgajās likumdošanas iniciatīvās iekļaut agrīnas pārskatīšanas klauzulu, taču šajā procesā nepalielinot administratīvo slogu; uzskata, ka pārskatīšanas klauzulām būtu īpaši jānovērtē tiesību aktu ietekme uz ES konkurētspēju, neskarot tiesību aktu vispārējo efektivitāti, un tās būtu jāizmanto, lai novērtētu nepieciešamību pārskatīt tos attiecīgos tiesību aktus, kas nevajadzīgi liek šķēršļus konkurētspējai; iesaka, veicot šādas pārskatīšanas, novērtēt arī tiesību aktu digitālo gatavību un to pielāgojamību inovācijai; mudina Komisiju izveidot un piemērot skaidru metodiku un vienkāršu pamatscenāriju sloga mazināšanai un virzības uz izvirzīto mērķu sasniegšanu mērīšanai un uzraudzībai, tā uzlabojot darbību efektivitāti un pārskatatbildību; atzīst, ka par mērķtiecīgu administratīvā sloga samazinājumu ir kopīgi atbildīgas ES iestādes un dalībvalstis un tas būtu jāpanāk, ievērojot visus ES politikas pamatmērķus; aicina likumdevējiestādes nodrošināt, ka ES tiesību akti ir mērķtiecīgi, samērīgi un atbilst paredzētajam mērķim un ka labāka regulējuma principi tiek ievēroti visos politikas cikla posmos;

7.mudina Komisiju sagatavot kvalitatīvus ietekmes novērtējumus, kas ir obligāti ES tiesību aktu izstrādē un svarīgi tam, lai nodrošinātu tiesību aktu pareizību, visiem tiesību aktu priekšlikumiem, tostarp deleģētajiem un īstenošanas aktiem; uzsver, ka ietekmes novērtējumos būtu jāņem vērā noteikumu kumulatīvā ietekme un jānovērtē jauno un spēkā esošo noteikumu sadarbspēja, jo īpaši attiecībā uz ziņošanas prasībām; uzstāj, ka visos ietekmes novērtējumos jāiekļauj konkurētspējas pārbaude, kurā īpaši novērtē ietekmi uz MVU, jaunuzņēmumiem un vidējas kapitalizācijas sabiedrībām; uzsver, ka konkurētspējas pārbaude būtu sistemātiski jāpiemēro visiem attiecīgajiem tiesību aktu priekšlikumiem, ņemot vērā arī to pārnozaru ietekmi un plašāku ietekmi valstī, un tās konstatējumi būtu jāņem vērā, kā izklāstīts arī ES konkurētspējas kompasā; uzskata, ka Regulējuma kontroles padomei ir svarīga loma Komisijas ietekmes novērtējumu, atbilstības pārbaužu un galveno novērtējumu kvalitātes nodrošināšanā, un uzsver, ka tai ir jārīkojas pārredzami un tai vajadzīgi līdzekļi un neatkarība, lai veiktu objektīvu, stingru un kvalitatīvu visu Komisijas ietekmes novērtējumu un tiesību aktu priekšlikumu pārbaudi un paustu bažas gadījumā, ja ietekmes novērtējumi nav veikti; iesaka stiprināt valdes pilnvaras un tās spējas, nodrošinot tai pienācīgus resursus, lai tā varētu savus uzdevumus veikt pilnīgi un efektīvi;

8.prasa veikt ietekmes novērtējumus par Parlamenta un Padomes ierosinātajiem būtiskajiem grozījumiem Komisijas priekšlikumos, par kuriem likumdevēji jau vienojušies 2016. gadā 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu (OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_interinstit/2016/512/oj)., ja tie ir atbilstoši un vajadzīgi likumdošanas procesā, ievērojot arī likumdošanas procesa grafikus; prasa iedarbīgi pildīt Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu noteikumus un ierosina turpināt izstrādāt un izmantot Komisijas, Eiropas Parlamenta, Padomes un dalībvalstu ietekmes novērtējumu un konkurētspējas pārbaužu metodiku; uzsver, ka pienācīgā ietekmes novērtējumā būtu jāiekļauj potenciālās īstermiņa un ilgtermiņa izmaksas un ieguvumi, integrēti un līdzsvaroti izvērtējot ietekmi uz ekonomiku, vidi un sociālo jomu un izmantojot gan kvalitatīvu, gan kvantitatīvu analīzi;

9.uzskata, ka nolūkā uzlabot juridisko skaidrību un efektivitāti ir būtiski izvairīties no pārklāšanās un novērst neskaidras definīcijas un nekonsekvences dažādos tiesību aktos, jo īpaši vienotā tirgus tiesību aktos attiecībā uz precēm, pakalpojumiem un digitālajām tehnoloģijām, vienlaikus paturot prātā to attiecīgo specifiku; mudina Komisiju novērtējumus šajās jomās noteikt par prioritāti, lai nodrošinātu paredzamu un saskanīgu tiesisko regulējumu, lai uzņēmumi varētu veikt ilgtermiņa plānošanu un ieguldījumus; uzsver, ka pirms jaunu tiesību aktu ieviešanas par prioritāti jānosaka spēkā esošā tiesiskā regulējuma efektīva īstenošana, izpilde un vienāda piemērošana;

10.mudina Komisiju nodrošināt strukturētāku, pārredzamāku un iekļaujošāku apspriešanās procesu ar ieinteresētajām personām, tostarp ekspertu grupu sistēmas pārskatīšanu; prasa veikt pasākumus MVU un jaunuzņēmumu pārstāvības stiprināšanai un apspriešanos pielāgot MVU un citu ieinteresēto personu ar ierobežotām spējām vajadzībām, paredzot pietiekamu reaģēšanas laiku un uzlabojot pieejamību, lai nodrošinātu iekļaujošus un uz informāciju balstītus lēmumu pieņemšanas procesus un uzlabotu vienotā tirgus noteikumu kvalitāti; uzsver, ka ieinteresēto personu līdzdalības, tostarp atbilstošas ģeogrāfiskās pārstāvības, stiprināšanai ir svarīga nozīme vienotā tirgus padziļināšanā, tā efektīvas darbības nodrošināšanā un daudzveidības atspoguļošanā; uzsver arī pilsoniskās sabiedrības būtisko lomu lēmumu pieņemšanas procesā, kas nodrošina uzskatu dažādību un taisnīgu un līdzsvarotu pārstāvību; atbalsta regulāru īstenošanas dialogu izveidi, tostarp ar sociālajiem partneriem;

11.aicina Komisiju izstrādāt mehānismu, lai noteiktu skaidrus termiņus pamatnostādņu un izpildes pasākumu publicēšanai pirms regulas stāšanās spēkā, lai izvairītos no regulatīvās nenoteiktības un īstenošanas kavējumiem; uzstāj, ka arī šādas pamatnostādnes būtu jāsagatavo iesaistošā un līdzsvarotā veidā un jāizmanto kā līdzeklis, ar ko atvieglot atbilstības nodrošināšanu, nevis radīt papildu slogu; turklāt uzsver, ka tām, jo īpaši MVU paredzētajām, vajadzētu būt kodolīgām un skaidrām; prasa otrā līmeņa tiesību aktus, piemēram, deleģētos un īstenošanas aktus, izmantot tikai tehniskiem aspektiem un nodrošināt uzņēmējiem skaidrus grafikus un pietiekami garus paziņošanas termiņus, kā arī ievērot likumdevēju noteiktās pilnvaras;

12.uzsver jaunuzņēmumu un augošu uzņēmumu nozīmi inovācijas veicināšanā un ES vadošās lomas nodrošināšanā kritiski svarīgās nozarēs; mudina Komisiju un likumdevējus nodrošināt, ka turpmākie noteikumi tiktu izstrādāti tā, lai atbalstītu inovāciju un vienmēr uzturētu augstus standartus; ierosina turpmākajos noteikumos, kas skar inovatīvas nozares, attiecīgā gadījumā iekļaut “regulatīvās smilškastes” un īpašu uzmanību pievērst MVU un jaunuzņēmumiem; atbalsta ES inovācijas centru izveidi visās dalībvalstīs;

13.atzinīgi vērtē īstenošanas un vienkāršošanas komisāra iecelšanu; prasa paredzēt komisāram pietiekamus resursus un pilnvaras, lai viņš kopā ar komisāru kolēģiju nodrošinātu ES tiesību aktu pienācīgu īstenošanu un izpildi, kā arī nozarēm atbilstošu vienkāršošanu; mudina visus komisārus sistemātiski izvērtēt savu attiecīgo politikas jomu racionalizācijas un īstenošanas vajadzības un strādāt, cieši sadarbojoties un koordinējot, lai nodrošinātu saskaņotību un vienkāršošanas un racionalizācijas jomā panāktu reālus rezultātus; aicina Komisiju ietekmes novērtējumos noteiktos un pamatotos gadījumos turpināt iesniegt priekšlikumus vienotā tirgus tiesību aktu vienkāršošanai un racionalizēšanai; uzsver, ka ar jaunajiem vienkāršošanas priekšlikumiem būtu jāuzlabo regulējuma saskaņotība un jāsaglabā juridiskā paredzamība uzņēmumiem un ar tiem nedrīkstētu apdraudēt saskaņotos politikas mērķus;

14.norāda, ka, lai gan Komisija ir uzlabojusi ES tiesību aktu pārkāpumu atklāšanu un labošanu, ES noteikumu izpilde un pārkāpumu novēršana vienotajā tirgū joprojām prasa pārāk daudz laika; aicina Komisiju pildīt savu Līgumu uzraudzītājas lomu un pilnībā izmantot savas izpildes pilnvaras, tostarp vajadzības gadījumā uzsākt pārkāpuma procedūras, lai nodrošinātu savlaicīgu, konsekventu un efektīvu vienotā tirgus noteikumu izpildi, kā arī pārskatīt pārkāpumu procedūras, lai nodrošinātu ātrāku, automatizētāku un paredzamāku atbildes reakciju; iesaka paplašināt pārkāpuma procedūras, lai ar tām novērstu sistēmiskus vienotā tirgus noteikumu pārkāpumus; uzsver, ka ir jānovērš regulējuma sadrumstalotība, kas apdraud vienlīdzīgus konkurences apstākļus un juridisko noteiktību, vienlaikus atzīstot Līgumos paredzēto dalībvalstu rīcības brīvību īstenot direktīvas;

Pilnīga vienotā tirgus potenciāla atraisīšana

15.mudina Komisiju un dalībvalstis efektīvāk izmantot pašreizējo atbilstības nodrošināšanas un sadarbības rīku kopumu; tādēļ aicina Komisiju stiprināt pašreizējos izpildes un sadarbības instrumentus, piemēram, SOLVIT, produktu informācijas punktu un Vienotā tirgus noteikumu izpildes panākšanas darba grupu, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar vienotā tirgus darbību; turklāt mudina Komisiju veikt to instrumentu, mehānismu un procesu uzskaiti, ko izmanto, lai izstrādātu likumdošanas un neleģislatīvas iniciatīvas, un uzraudzīt un nodrošināt atbilstību ES tiesību aktiem, lai uzlabotu to saskaņotību, novērstu dublēšanos, tos konsolidētu un racionalizētu un, pamatojoties uz šo uzskaiti, apsvērtu pašreizējo tīklu un instrumentu paplašināšanu; mudina visu dalībvalstu izpildiestādes un kompetentās struktūras uzlabot sadarbību un savstarpējo atbalstu, lai novērstu nepamatotu regulējuma sadrumstalotību un nodrošinātu vienotā tirgus noteikumu racionālāku, mērķderīgāku un saskaņotāku īstenošanu, un pauž atbalstu valsts līmeņa koordinācijas platformu izveidei, lai veicinātu ES noteikumu efektīvu un saskaņotu īstenošanu un transponēšanu;

16.uzsver pakalpojumu brīvas aprites izšķirošo nozīmi ekonomiskā potenciāla atraisīšanā, taču norāda, ka integrācija šajā nozarē joprojām ir vājāka nekā preču nozarē – pakalpojumu pārrobežu dimensija vienotajā tirgū ir nepietiekama; tādēļ uzsver nepieciešamību nodrošināt Pakalpojumu direktīvas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/123/EK ( 2006. gada 12. decembris ) par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2006/123/oj). konsekventu piemērošanu, jo pastāvošo nepamatoto šķēršļu dēļ, kas īpaši apgrūtina MVU un dažādos veidos ierobežo spēju sniegt pārrobežu pakalpojumus, paredzēto direktīvas mērķi ir izdevies sasniegt tikai daļēji; norāda uz pakalpojumu nozaru svarīgo lomu nesen publicētajā vienotā tirgus stratēģijā; prasa izstrādāt jaunas iniciatīvas un mērķtiecīgus un efektīvus pasākumus vienotā tirgus galvenajās nozarēs, lai novērstu pastāvošos nepamatotos šķēršļus un veicinātu tirgus integrāciju, nesamazinot sociālos standartus, bet saglabājot regulējuma saskaņotību un nepieļaujot vienotā tirgus noteikumu sadrumstalotību;

17.pauž nožēlu par to, ka Pakalpojumu direktīvā paredzētā paziņošanas procedūra netiek izmantota pietiekami; aicina dalībvalstis nodrošināt sistemātisku, savlaicīgu un pārredzamu paziņošanas procedūru piemērošanu saskaņā ar Pakalpojumu direktīvu un Vienotā tirgus pārredzamības direktīvu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/1535 (2015. gada 9. septembris), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā (OV L 241, 17.9.2015., 1. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/dir/2015/1535/oj).;

18.aicina Komisiju ierosināt efektīvus leģislatīvus un neleģislatīvus instrumentus, lai nepieciešamības un pamatotos gadījumos novērstu jaunus vienotā tirgus šķēršļus;

19.aicina Komisiju izpētīt dažādas metodes, kā novērst teritoriālos piegādes ierobežojumus, tostarp juridiski nepamatotus ierobežojumus, piemēram, nesamērīgas valodas prasības produktu marķēšanai, jo tie ir pastāvīgie šķēršļi, kas mazina konkurenci un ietekmē dzīves dārdzību;

20.norāda, ka, lai mazinātu izmaksas un juridisko nenoteiktību, jo īpaši MVU, ir svarīgi vienkāršot tādas administratīvās procedūras kā licencēšana un sertifikācija un racionalizēt atbilstības nodrošināšanas procesus; uzsver, ka racionalizēti procesi ļautu MVU efektīvāk darboties vienotajā tirgū;

21.norāda, ka nekonsekvence ES noteikumu īstenošanā, izpildē un saskaņošanā kavē efektīvu vienotā tirgus darbību un var negatīvi ietekmēt darba ņēmēju un speciālistu brīvu pārvietošanos; uzsver, ka administratīvie šķēršļi un nekonsekventa kvalifikāciju atzīšana var palielināt darbaspēka un prasmju trūkumu un vājināt ES konkurētspēju; mudina Komisiju turpināt izvērtēt Direktīvas par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/36/EK (2005. gada 7. septembris) par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/dir/2005/36/oj). piemērošanu visās dalībvalstīs un apzināt pasākumus, ar kuriem varētu novērst atzīšanas procesu neatbilstības; uzsver, ka ir vajadzīgas racionalizētas, automatizētas procedūras un paātrinātās procedūras mehānismi, lai atvieglotu profesionālo kvalifikāciju atzīšanu, jo īpaši nozarēs, kurās trūkst darbaspēka; aicina Komisiju nodrošināt, ka vienotā tirgus noteikumi par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos atbilst dalībvalstīs spēkā esošajiem sociālajiem standartiem, taču uzsver, cik svarīgi ir likvidēt nepamatotus šķēršļus; noteikti atbalsta A1 veidlapas digitalizāciju visās dalībvalstīs, kā to paredz Regula (EK) Nr. 883/2004 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 883/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 166, 30.4.2004., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2004/883/oj)., lai racionalizētu pārrobežu pakalpojumu sniegšanas procedūras;

22.uzskata, ka vienotajam tirgum ir galvenā loma krīzes laikā, ja vien dalībvalstis rīkojas saskaņoti; tādēļ uzskata, ka nesen pieņemtais Iekšējā tirgus ārkārtējā stāvokļa un noturības akts (ITĀSNA) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/2747 (2024. gada 9. oktobris), ar ko izveido pasākumu satvaru saistībā ar iekšējā tirgus ārkārtas situāciju un iekšējā tirgus noturību un groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2679/98 (Iekšējā tirgus ārkārtas situācijas un noturības akts) (OV L, 2024/2747, 8.11.2024., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/2024/2747/oj). būs svarīgs šādas saskaņošanas nodrošināšanai, lai novērstu preču trūkumu un nodrošinātu vienota tirgus netraucētu darbību, cita starpā pirmās nepieciešamības preču un pakalpojumu brīvu apriti visā ES;

23.atgādina, cik svarīgi vienotā tirgus darbībai ir kopīgi standarti; uzsver, ka ir svarīgi aizsargāt ES standartizācijas sistēmu, vienlaikus uzlabojot to gadījumos, kad konstatētas problēmas, un saglabāt tās darbības integritāti;

24.mudina Komisiju konstatēt un samazināt nevajadzīgu ziņošanas slogu, īstenojot mērķtiecīgus pasākumus, piemēram, pagarinot ziņošanas intervālus, atceļot liekus pienākumus un nodrošinot proporcionalitāti nozaru prasībās, neapšaubot politikas mērķus, kurus ar minētajām prasībām cenšas ieviest; atkārtoti uzsver, ka jānodrošina to ziņošanas pienākumu saskaņotība, kas izriet no dažādiem ES tiesību aktiem; uzsver, ka ir svarīgi īstenot principu “vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem” un MVU un jaunuzņēmumiem pielāgotas pieejas, kā arī veicināt digitālās uzņēmējdarbības vidi, ko nodrošina uzticami digitālie uzņēmumi, droša datu apmaiņa un likumīgi atzīti digitālie paziņojumi; uzsver, ka ir svarīgi ievērot vienreizējas iesniegšanas principu, lai racionalizētu atbilstības procedūras, un atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi, ja tas ir iespējams, saskaņot ziņošanas formātus un digitālās saskarnes visās dalībvalstīs; uzsver, ka pamatotas un samērīgas ziņošanas prasības ir vajadzīgas tam, lai nodrošinātu pienācīgu uzraudzību un atbilstību pieņemtajiem noteikumiem, tādējādi nodrošinot efektīvu izpildi un labāku datu vākšanu nākotnes politikas iniciatīvu vajadzībām;

25.uzsver, ka jaunā tiesiskā regulējuma mērķis ir uzlabot preču vienoto tirgu un stiprināt nosacījumus plaša preču klāsta laišanai ES tirgū; aicina Komisiju to pārskatīt atbilstīgi nākotnes prasībām, nodrošinot tā pielāgojamību jaunajiem ģeopolitiskajiem uzdevumiem un divējādās zaļās un digitālās pārkārtošanās prasībām, tā uzlabojot ES vienotā tirgus kopējo konkurētspēju;

26.atzīst Komisijas nodomu ierosināt jaunu ES mēroga tiesisko regulējumu, t. i., “28. tiesisko režīmu”, kura mērķis būtu veidot uzņēmējdarbības vidi, kas veicina MVU, tostarp mazo inovatīvo uzņēmumu, visa veida izaugsmi, tā sekmējot ES konkurētspēju pasaulē; norāda, ka jaunais režīms varētu atvieglot gaidāmā Eiropas darījumdarbības maka izstrādi un ieviešanu;

Digitalizācija un mākslīgais intelekts izaugsmei un pārvaldībai

27.atzinīgi vērtē Komisijas plānoto tiesību aktu kopuma digitālās politikas jomā atbilstības pārbaudi; prasa Komisijai izvērtēt un precizēt tiesisko regulējumu un mijiedarbību starp spēkā esošajiem ES tiesību aktiem, piemēram, Digitālo pakalpojumu aktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2065 (2022. gada 19. oktobris) par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK (Digitālo pakalpojumu akts) (OV L 277, 27.10.2022., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2022/2065/oj)., Vispārīgo datu aizsardzības regulu Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2016/679/oj)., Mākslīgā intelekta aktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1689 (2024. gada 13. jūnijs), ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā un groza Regulas (EK) Nr. 300/2008, (ES) Nr. 167/2013, (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1139 un (ES) 2019/2144 un Direktīvas 2014/90/ES, (ES) 2016/797 un (ES) 2020/1828 (Mākslīgā intelekta akts) (OV L, 2024/1689, 12.7.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1689/oj)., regulu par politiskās reklāmas pārredzamību un mērķorientēšanu Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/900 (2024. gada 13. marts) par politiskās reklāmas pārredzamību un mērķorientēšanu (OV L, 2024/900, 20.3.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/900/oj)., Produktatbildības direktīvu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/2853 (2024. gada 23. oktobris) par atbildību par defektīviem produktiem un Padomes Direktīvas 85/374/EEK atcelšanu (OV L, 2024/2853, 18.11.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2024/2853/oj)., e-komercijas un kiberdrošības noteikumiem, un mijiedarbību starp šiem aktiem un turpmākajām jaunu tiesību aktu iniciatīvām, pirms Komisija tos ir pieņēmusi; uzstāj, ka šajā procesā ir jāiesaista regulatori, valstu iestāžu tīkli un ieinteresētās personas, un uzsver, ka šīs kartēšanas rezultātiem būtu jāpalīdz apzināt iespējamu pārklāšanos, pretrunīgus noteikumus un iespējamos izpildes konfliktus un novērst šos trūkumus; turklāt tam būtu jāpalīdz uzlabot gan koordināciju starp izpildiestādēm visās dalībvalstīs un Komisijas iekšējiem dienestiem, gan uzņēmumu spēju investēt un ieviest jauninājumus ES; uzstāj, ka Komisijai ir jānodrošina tas, lai visi Komisijas 2019.–2024. gada pilnvaru termiņā pieņemtie un īstenotie tiesību akti tiktu pareizi un konsekventi īstenoti un piemēroti visās dalībvalstīs; aicina Komisiju ietekmes novērtējumos noteiktos un pamatotos gadījumos paredzētajā digitālajā paketē iekļaut vienkāršošanas priekšlikumus, kuru mērķis ir palielināt saskaņotību, juridisko skaidrību un paredzamību visām ieinteresētajām personām, neapdraudot saskaņotos politikas mērķus;

28.ņem vērā plānoto Komisijas ziņojumu par Digitālo pakalpojumu akta un citu tiesību aktu mijiedarbību un mudina Komisiju ar šo ziņojumu precizēt to, kā šie noteikumi mijiedarbojas ar citiem tiesību aktiem un kā novērst iespējamu pārklāšanos, lai atbalstītu ES digitālo noteikumu kopuma efektīvu īstenošanu un izpildi un nodrošinātu juridisko noteiktību pakalpojumu sniedzējiem, lietotājiem, patērētājiem un regulatīvajām iestādēm;

29.uzsver, ka digitālajā politikā, jo īpaši attiecībā uz jaunajām vai ārkārtīgi sarežģītām tehnoloģijām, būtu jāpiemēro iteratīva pieeja, ņemot vērā arī tādus rīkus kā strukturēts dialogs ar uzņēmumiem un citām ieinteresētajām pusēm, kopregulēšana un “regulatīvās smilškastes”, lai nodrošinātu praktiski izmantojamus, samērīgus un nākotnes prasībām atbilstīgus noteikumus, kas radīti inovatīvu ideju vadīti, taču izvairoties no nevēlamām sekām un pirms jaunus pienākumu ierosināšanas izvērtējot nesen pieņemtu tiesību aktu ietekmi; atgādina, cik svarīgi vienotā tirgus darbībai ir kopīgi digitālie standarti; uzsver ES vadošās lomas nozīmi digitālo tehnoloģiju standartizācijā, kā arī transatlantiskās un starptautiskās sadarbības izšķirošo nozīmi šajā jomā, lai nodrošinātu tehnoloģisko suverenitāti un globālo konkurētspēju, jo īpaši tādās jaunās jomās kā mākslīgais intelekts un mākoņpakalpojumi;

30.atzīst digitalizācijas un mākslīgā intelekta potenciālu, jo tie ir svarīgi instrumenti ES konkurences veicināšanai, administratīvā sloga mazināšanai un administratīvo procedūru, tostarp ziņošanas, atļauju izsniegšanas, atļauju piešķiršanas un atbilstības prasību, racionalizēšanai un automatizācijai, kā arī ienākšanas tirgū atvieglošanai un piemērojamo tiesību aktu izvērtēšanai; uzsver, ka ir jāveicina šo galveno rīku izmantošana, lai uzlabotu regulējuma efektivitāti, palīdzētu labāk īstenot un uzraudzīt vienotā tirgus tiesību aktus; norāda, ka dalībvalstu pārvaldes iestāžu atšķirīgais digitalizācijas līmenis veido pārrobežu šķērsli;

31.uzskata, ka visām ziņošanas un administratīvajām prasībām būtu pēc standarta jāpiemēro elektroniskie rīki un portāli, un paredz to integrāciju digitālā “vienas pieturas aģentūrā”; aicina Komisiju izpētīt, vai šāda digitālā aģentūra būtu iespējama, paplašinot vienoto digitālo vārteju, lai atvieglotu racionalizētas pieejas piemērošanu piekļuvei informācijai, administratīvajām procedūrām un uzņēmumiem paredzētajiem palīdzības pakalpojumiem, un piedāvāt vairāk tiešsaistes pakalpojumu gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem, jo īpaši MVU, izmantojot digitālo publisko infrastruktūru, piemēram, ES digitālās identitātes makus un gaidāmo Eiropas darījumdarbības maku, un nodrošinot konsekvenci šādus rīkus ieviešanā visos attiecīgajos tiesību aktu priekšlikumos;

32.uzsver sadarbspējas nozīmi administratīvā sloga samazināšanā, jo īpaši nepieciešamību uzlabot ziņošanas pienākumu saskaņotību un izpildāmību, un aicina Komisiju turpināt pētīt veidus, kā uzlabot un digitalizēt ziņošanas procedūras, lai panāktu labāku informācijas apmaiņu un atbilstību, vienlaikus nepārslogojot uzņēmumus, tostarp ar automatizētu ziņošanu starp uzņēmumiem; atzinīgi vērtē vienreizējas iesniegšanas tehnisko sistēmu kā galveno instrumentu, lai nodrošinātu automatizētu pārrobežu datu apmaiņu un samazinātu dubulto ziņošanas slogu uzņēmumiem; uzsver, ka jebkādas datu kopīgošanas un ziņošanas prasības būtu jāizstrādā, ņemot vērā digitalizāciju, lai nodrošinātu, ka datu kopīgošanas un ziņošanas prasības var būt balstītas uz datiem un automatizētas;

33.aicina Komisiju racionalizēt esošos IT rīkus, kas ekonomikas dalībniekiem un valstu iestādēm ir pieejami, lai paziņotu un nodotu attiecīgo informāciju, piemēram, informāciju par incidentiem, korektīviem pasākumiem un citus datus par produktu drošumu vienotajā tirgū; uzskata – lai samazinātu laiku un izmaksas un uzlabotu atbilstību un izpildi, būtu jāizstrādā vienots IT rīks;

34.aicina Komisiju uzlabot atbilstības nodrošināšanas rīku, piemēram, prakses kodeksu, izstrādi, nodrošinot, ka tie atbilst to pamatā esošajiem juridiskajiem pienākumiem, tos var praktiski īstenot visu lielumu uzņēmumi un tie tiek izstrādāti, pilnvērtīgi un savlaicīgi apspriežoties ar ieinteresētajām personām;

35.uzsver, ka, lai sekmētu ES mērķu sasniegšanu digitalizācijas un progresīvo tehnoloģiju jomā, ir vajadzīga moderna un stabila digitālā infrastruktūra; prasa turpināt ieguldījumus tādu digitālo automaģistrāļu attīstībā, kas ietvertu augstas veiktspējas pārrobežu platjoslas tīklus, 5G koridorus, drošu mākoņdatošanas un perifēro infrastruktūru, kā arī sadarbspējīgus digitālos publiskos pakalpojumus;

36.prasa ES produktu tiesību aktos saskaņoti ieviest digitālo marķējumu un digitālo produkta pasi; uzsver to piedāvātās iespējas samazināt atbilstības nodrošināšanas slogu, uzlabot patērētāju piekļuvi precīzai informācijai un atbalstīt daudzvalodu sadarbspēju, bet vienlaikus saglabāt iespēju patēriņa produktiem papīra formātā pievienot būtisku informāciju par to drošumu; mudina Komisiju atvieglot saskaņoto standartu un precīzu norādījumu izstrādi, lai izvairītos no sadrumstalotības un atvieglotu MVU dalību pārrobežu tirdzniecībā;

Labāka patērētāju tiesību aizsardzība digitālajā laikmetā

37.uzsver, ka patērētāju tiesību aizsardzības tiesību aktu racionalizēšanai nevajadzētu pazemināt pašreizējos augstos patērētāju aizsardzības standartus visā ES; atzīst ievērojamo progresu, kas panākts patērētāju aizsardzības noteikumu stiprināšanā un to pielāgošanā jaunajai tehnoloģiskajai un ilgtspējas realitātei; uzsver, ka ir jāturpina stiprināt patērētāju tiesību aizsardzību pret nepatiesu vai maldinošu produktu informāciju tādās jomās kā e-komercija; Uzsver nozīmi, kāda ir patērētāju tiesību aizsardzības tiesību aktu efektīvai izpildei un rūpīgai analīzei, kā arī to radītajai ietekmei; uzstāj, ka jaunajās likumdošanas iniciatīvās būtu jākoncentrējas uz to, lai novērstu nepilnības spēkā esošajos tiesību aktos vai risinātu jaunās pamatotās problēmas, kas nav iekļautas pašreizējā tiesiskajā regulējumā;

38.uzsver, ka ar strauju digitālo platformu un e-komercijas ekspansiju ir ienākusi jauna tirgus dinamika un tā ir radījusi lietotājiem modernas iespējas, problēmas un riskus; atzīst, ka Digitālo tirgu akts Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/1925 (2022. gada 14. septembris) par sāncensīgiem un godīgiem tirgiem digitālajā nozarē un ar ko groza Direktīvas (ES) 2019/1937 un (ES) 2020/1828 (Digitālo tirgu akts) (OV L 265, 12.10.2022., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2022/1925/oj). un Digitālo pakalpojumu akts joprojām ir svarīgi likumdošanas instrumenti, ar kuriem nodrošināt godīgu konkurenci, apstrīdēšanas iespējas un godīgumu digitālajās platformās, kā arī sekmēt drošākas, uzticamākas un pārredzamākas digitālās vides izveidi un patērētāju tiesību aizsardzību digitālajā ekonomikā, un prasa pienācīgi pildīt šos tiesību aktus par tehnoloģijām, lai nodrošinātu patērētājiem īstu, neatkarīgu un informētu izvēli, aizsardzību un godīgu konkurenci;

39.atkārtoti apstiprina, ka patērētāju tiesību aizsardzības tiesību aktiem arī turpmāk vajadzētu ne vien būt balstītiem uz principiem un dažādos juridiskajos instrumentos saskaņotiem, bet arī tajos, ja nepieciešams, būtu jāparedz konkrētāki noteikumi juridiskās noteiktības nodrošināšanai gan uzņēmumiem, gan patērētājiem; uzsver, ka ir svarīgi izvairīties no pārmērīgiem vai nevajadzīgiem informēšanas pienākumiem, kas uzņēmumiem var radīt nevajadzīgu slogu, neuzlabojot patērētāju izpratni; prasa noteikt samērīgus un mērķtiecīgus patērētāju informēšanas pienākumus; norāda, ka 2025. gada patērētāju apstākļu rezultātu pārskatā secināts, ka vairākums patērētāju nezina savas tiesības; aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt kampaņas patērētāju informētības uzlabošanai;

40.mudina Komisiju izmantot digitālos rīkus, lai uzlabotu pārredzamību un patērētāju uzticēšanos pārrobežu darījumiem; prasa iedarbīgi piemērot patērētāju tiesiskās aizsardzības mehānismus, tostarp tos, kas attiecas uz kolektīvu tiesisko aizsardzību, un pilnībā īstenot patērētāju tiesības ES, tostarp pārskatot Regulu par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2394 (2017. gada 12. decembris) par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbild par tiesību aktu izpildi patērētāju tiesību aizsardzības jomā, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (OV L 345, 27.12.2017., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2017/2394/oj)., koncentrējoties uz pārrobežu izpildes uzlabošanu; turklāt uzsver, ka ir svarīgi pārskatīt Regulu par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā, lai uzlabotu pārrobežu izpildi un novērstu negodīgu rīcību, jo īpaši no trešo valstu tirgotāju puses; norāda, ka ir svarīgi stiprināt dalībvalstu dažādo kompetento iestāžu sadarbību, cita starpā īstenojot saskaņotus kopīgus izpildes projektus un racionalizējot informācijas apmaiņu;

°

° °

41.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.