1.atgādina, ka ES gatavība un spēja risināt 21. gadsimta problēmas tās iedzīvotāju labā lielā mērā ir atkarīga no tās spējas saglabāt un veicināt veselīgas debates, vienlaikus nodrošinot vēlēšanu un demokrātisko procesu noturību un integritāti; uzsver, ka to nevar uzskatīt par pašsaprotamu un tas ir jāstiprina un jāaizsargā, izmantojot saskaņotu politikas satvaru; pauž pārliecību, ka šis darbs nebūt nav pabeigts un ka ir jāpastiprina politikas centieni, lai veicinātu dalību vēlēšanās un mazinātu Savienības birokrātisko slogu, kā arī padarītu to demokrātiskāku un efektīvāku lēmumu pieņemšanā;

2.atzinīgi vērtē salīdzinoši augsto vēlētāju aktivitāti 10. Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kurās kopējais līdzdalības līmenis bija 50,74 % un kurās salīdzinājumā ar 2019. gada vēlēšanām bija vērojams neliels vēlētāju aktivitātes pieaugums; pauž pārliecību, ka šie skaitļi atspoguļo spēcīgāku sabiedrības iesaisti Eiropas projektā un Parlamenta pieaugošo nozīmi un tā ietekmi uz iedzīvotāju ikdienas dzīvi; tomēr pauž bažas par to, ka līdzdalības rādītāji dalībvalstīs ir ļoti atšķirīgi, un joprojām pauž apņēmību pastiprināt politikas centienus, lai novērstu plaisu un palielinātu vēlētāju aktivitāti visās ES grupās;

3.atzinīgi vērtē Eiropas iestāžu un Eiropas Apraides savienības centienus palielināt kandidātu pamanāmību visā kontinentā Eiropas vēlēšanu laikā, tostarp rīkojot virkni augsta līmeņa diskusiju visā Eiropā, pulcējot vadošos kandidātus no dažādām politiskajām saimēm, kā arī rīkojot debates, kuru mērķis ir dabūt cilvēkus pie urnām un palielināt jauno eiropiešu informētību; atzinīgi vērtē pozitīvo ietekmi, kāda bija Parlamenta paša institucionālās komunikācijas stratēģijai, kuras mērķis bija palielināt informētību par vēlēšanām, uzsverot to nozīmi ar saukli “Balso un neļauj lemt citiem tavā vietā!”; uzskata, ka ir uzlabojusies sadarbība iestāžu starpā un ar dalībvalstu vēlēšanu iestādēm, lai palielinātu vēlētāju aktivitāti, un apņemas pastiprināt koordinācijas centienus šajā jomā; aicina veikt turpmākus būtiskus ieguldījumus, lai paplašinātu šo kampaņu un raidījumu tvērumu 2029. gada vēlēšanu laikā; uzsver Eiropas Parlamenta vietējo biroju (EPLO) svarīgo un pozitīvo lomu Eiropas Parlamenta vēlēšanās;

4.uzsver, ka, lai izveidotu Eiropas demosu un kopīgu demokrātisko telpu, vispirms ir vajadzīgas pārmaiņas kultūrā, pamatojoties uz ilgtermiņa stratēģiju un pienācīgiem resursiem, lai ciešā sadarbībā ar pilsonisko sabiedrību un ieinteresētajām personām stiprinātu Eiropas izpratni un pilsoniskumu; pauž nožēlu par to, ka dalībvalstīs rīkotajās Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņās pārāk bieži figurē tikai valstu politikas skatījums, pat ja šīs kampaņas pievēršas kopīgiem Eiropas jautājumiem; aicina valstu politiskās partijas un Eiropas Parlamenta kandidātus, kā arī valstu medijus pienācīgi un patiesi informēt iedzīvotājus par pārvaldību ES līmenī, tostarp par Eiropas politiskajām partijām un Eiropas Parlamenta politiskajām grupām, kurām valstu partijas pievienojušās; mudina valstu partijas pastiprināt sadarbību ar Eiropas partneriem šajā jomā un padarīt redzamāku savu Eiropas aspektu; apņemas radīt šim nolūkam labvēlīgu normatīvo vidi;

5.uzsver, ka ir jādara vairāk, lai palielinātu nepietiekami pārstāvēto grupu līdzdalību Eiropas vēlēšanās; pauž bažas par to, ka jauniešu vidū aktivitāte vēlēšanās samazinās, un apņemas pastiprināt politiskos centienus, lai palielinātu vēlēšanu kampaņu tvērumu šajā svarīgajā demogrāfiskajā grupā; norāda, ka jauniešu iesaistei ES nākotnē ir izšķiroša nozīme; mudina dalībvalstis pieņemt īpašus politikas satvarus, kas attiecas gan uz balsošanas, gan kandidēšanas iespējām, tostarp izmantojot īpašas informācijas kampaņas un alternatīvas balsošanas metodes, piemēram, balsošanu pa pastu un balsošanu ar pilnvarojumu; atzīst, ka ir jāturpina virzība uz iekļaujošāku vēlēšanu procesu, lai nodrošinātu, ka ikvienam pilsonim ir vienlīdzīgas iespējas piedalīties demokrātiskajā procesā; norāda, ka tikai daži Eiropas Parlamenta deputāti pieder pie nacionālajām un etniskajām minoritātēm, kas dalībvalstīs ir oficiāli atzītas par minoritātēm saskaņā ar to konstitucionālo vai tiesisko regulējumu un attiecīgajiem Eiropas Padomes instrumentiem; uzsver, ka cīņa pret rasismu, diskrimināciju un atstumtību ir pienākums, kas izriet no ES pamatvērtībām un ES Pamattiesību hartas; aicina dalībvalstis un valstu politiskās partijas pieņemt proaktīvus un samērīgus pasākumus, lai veicinātu šādu minoritāšu, tostarp romu kopienu, efektīvu iekļaušanu un pārstāvību Eiropas vēlēšanās, pilnībā ievērojot valstu konstitucionālo kārtību;

6.uzsver, ka Parlamenta vēlēšanas Ungārijā, iespējams, nav bijušas godīgas; šajā sakarā uzsver, ka EDSO Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja (ODIHR) vēlēšanu novērošanas misijas gala ziņojumā ODIHR Election Observation Mission Final Report – Hungary, 2022. par parlamenta vēlēšanām un referendumu Ungārijā 2022. gada 3. aprīlī konstatēja vienlīdzīgu konkurences apstākļu trūkumu; uzsver, ka Ungārijas valdība ir atbildīga par atbilstības atjaunošanu ES tiesību aktiem un vērtībām, kas noteiktas LES 2. pantā, un pauž dziļu nožēlu par to, ka izlēmīgas ES rīcības trūkums ir veicinājis demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību sabrukumu Ungārijā, pārvēršot valsti par hibrīdu vēlēšanu autokrātijas režīmu, par ko liecina attiecīgi rādītāji; pauž bažas par vairākiem Ungārijas centrālā izmeklēšanas prokurora pieprasījumiem atcelt EP deputātu imunitāti;

7.atkārtoti pauž savu jau sen pausto viedokli, ka ir vajadzīgas turpmākas reformas un pielāgojumi ES vēlēšanu sistēmā, lai padarītu Eiropas vēlēšanas demokrātiskākas, noturīgākas, iekļaujošākas un īsteni eiropeiskas; norāda uz vairākām vēl nepieņemtām politikas iniciatīvām šajā jomā un atkārtoti aicina ES Padomi un Eiropadomi konstruktīvi sadarboties ar Parlamentu, lai rastu politikas risinājumus, kas darbojas Eiropas iedzīvotāju interesēs;

8.pauž pārliecību, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanu tiesiskais regulējums ir jāpārskata un jāmodernizē, lai palielinātu iedzīvotāju ietekmi uz vēlēšanām un samazinātu regulējuma sadrumstalotību 27 dalībvalstīs, tostarp ieviešot visiem vienu balsošanas dienu, kā arī vienu minimālā balsošanas vecuma slieksni; atgādina, ka paredzams, ka Padomes Lēmums (ES, Euratom) 2018/994 šajā ziņā dos būtiskus pozitīvus soļus, tāpat kā vairāki iesniegumi no vēl neizskatītā 2022. gada 3. maija priekšlikuma par jaunu vēlēšanu likumu; atkārtoti aicina Padomi konstruktīvi sadarboties ar Parlamentu, lai nodrošinātu ātru apstiprināšanu; atgādina, ka 26 no 27 dalībvalstīm jau ir ratificējušas 2018. gada akta pārskatīšanu un apņemas kritiski izvērtēt, kāpēc īstenošana dažādās dalībvalstīs aizkavējās;

9.pauž nožēlu par to, ka Padome laikus pirms 2024. gada vēlēšanām nepieņēma jaunos ierosinātos noteikumus par “mobilo pilsoņu” tiesībām balsot un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās; norāda, ka vēlēšanu tiesību, kas ar Līgumiem piešķirtas mobilajiem pilsoņiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās, pilnīgu īstenošanu joprojām kavē nepamatoti šķēršļi demokrātiskai līdzdalībai, tostarp izpratnes trūkums par piemērojamajiem nosacījumiem un noteikumiem; atzīst, ka iestrēgušais Padomes direktīvas projekts paredz novērst dažus no šiem šķēršļiem; tomēr pauž nožēlu par to, ka Padome, formāli ievērojot LESD 22. panta 2. punktu, nav jēgpilni ņēmusi vērā Parlamenta atzinuma būtību; jo īpaši atkārtoti pauž priekšlikumus ļaut reģistrēties vēlētāju sarakstā, tiklīdz vēlētāji reģistrē savu dzīvesvietu, un stiprināt valodas un informācijas prasības vietējām iestādēm, kā arī atvieglot savu balsstiesību izmantošanu nepietiekami pārstāvētu vēlētāju grupu un uzlabot izpratnes veicināšanas kampaņas dalībvalstīs, aktīvi iesaistot pilsonisko sabiedrību; aicina dalībvalstis nodrošināt, ka to pilsoņi, kas dzīvo ārvalstīs, var piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās, tostarp stiprinot konsulāros pakalpojumus un nodrošinot balsošanu pa pastu; uzsver visu dalībvalstu nozīmi, nodrošinot vecāka gadagājuma cilvēkiem un personām ar invaliditāti netraucētu piekļuvi vēlēšanu iecirkņiem;

10.cieši atbalsta politisko partiju centienus turpināt pilnveidot vadošo kandidātu (Spitzenkandidaten) procesa īstenošanu, lai izveidotu saikni starp vēlēšanām, Parlamenta sastāvu un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja izvirzīšanu nolūkā padarīt ES izpildvaras iecelšanu pārredzamāku pilsoņiem; uzsver, ka šis process ļāva pilsoņiem efektīvi ietekmēt Komisijas priekšsēdētāja izvirzīšanu, iezīmējot būtisku soli uz priekšu un piešķirot tiešu lomu pilsoņiem; uzteic to, ka Eiropas politiskās partijas nosauca savus vadošos kandidātus labu laiku pirms vēlēšanām; norāda, ka šis process šoreiz bija samērā veiksmīgs, jo Komisijas priekšsēdētāja, lai arī nebija tieši ievēlēta vēlēšanās, bija vadošā kandidāte politiskajai grupai, kura saņēma visvairāk balsu; norāda, ka tieša Komisijas priekšsēdētāja ievēlēšana Eiropas vēlēšanās palielinātu viņu pārskatatbildību un demokrātisko leģitimitāti; tomēr joprojām pauž pārliecību, ka aizvien trūkst vairāku galveno panākumu faktoru, piemēram, Eiropas demokrātiskās sfēras nepārtrauktas attīstības un konsolidācijas, un tas neļauj pilnībā īstenot šā neoficiālā un neregulētā politiskā procesa potenciālu;

11.uzsver Eiropas politisko partiju svarīgo lomu debatēs par Eiropas sabiedriskās politikas jautājumiem un Eiropas politiskās apziņas veidošanā; uzskata, ka šīs partijas, gatavojoties vēlēšanām, var piedāvāt tik ļoti nepieciešamo pretsvaru dezinformācijas un maldinošas informācijas izplatīšanai; atzinīgi vērtē panākto vienošanos par Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu pārstrādāšanu, ar ko novērsīs atlikušās nepilnības, nodrošinās juridisko skaidrību, palīdzēs atraisīt Eiropas politisko partiju darbību un dos tām iespēju uzņemties Līgumos paredzēto lomu, tostarp palielinot to pamanāmību dalībvalstīs vēlēšanu kampaņas laikā un vadošo kandidātu popularizēšanā;

12.aicina dalībvalstis ieviest ārvalstu ziedojumu aizliegumu, kas aptvertu arī ieguldījumus natūrā, naudas ziedošanu vai labumu piešķiršanu, un ierobežot ziedojumus politiskajām partijām un kandidātiem; uzskata, ka politiskajiem rīcībspēkiem, kam kāds ārvalstu rīcībspēks ir piedāvājis finansiālu ieguldījumu vai ieguldījumu natūrā un/vai kas tādu pieņēmis, ir jābūt pienākumam par to ziņot kompetentajām iestādēm un šī informācija būtu tālāk jāizziņo ES līmenī, lai būtu iespējama ES mēroga uzraudzība;

13.uzsver, ka ir jāstiprina Eiropas politisko fondu nozīme un pamanāmība Eiropas demokrātijā; atgādina, ka šiem fondiem ir būtiska nozīme politisko debašu, politikas pētniecības un pilsoniskās izglītības pārrobežu attīstīšanā, tādējādi tie veicina īstenas Eiropas mēroga sabiedriskās domas veidošanos; aicina nodrošināt atbilstošus instrumentus un resursus, lai tie spētu atbalstīt Eiropas politiskās partijas to centienos iesaistīt pilsoņus, popularizēt Eiropas vērtības un jēgpilni piedalīties turpmākajās vēlēšanu kampaņās; atgādina, ka gaidāmajā Komisijas ziņojumā par to, kā tiek piemērota Regula (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu (gaida pārstrādāšanu), īpaša uzmanība būtu jāpievērš noteikumiem, kas reglamentē Eiropas politisko fondu finansēšanu, un vajadzības gadījumā būtu jāierosina grozījumi regulā;

14.uzsver, ka ir jāturpina institucionālais darbs, lai stiprinātu Eiropas vēlētāju ietekmi uz ES pārvaldību; šajā sakarā norāda uz vēl nepabeigto Līgumu izmaiņu procedūru, kas tika uzsākta pēc Konferences par Eiropas nākotni; uzsver savu priekšlikumu mainīt vietām Padomes un Parlamenta funkcijas Komisijas priekšsēdētāja kandidāta izvirzīšanā un apstiprināšanā, lai labāk ņemtu vērā Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus; uzsver arī savu priekšlikumu piešķirt Parlamentam likumdošanas iniciatīvas tiesības, kuru īstenošana radītu tiešu saikni starp pilsoņu balsojumu par saviem pārstāvjiem Parlamentā un politikas rezultātiem ES līmenī; uzsver arī savu priekšlikumu modernizēt Parlamenta izmeklēšanas tiesības, lai stiprinātu demokrātisko kontroli pār ES izpildvaru; aicina Eiropadomi ievērot Līgumus un bez liekas kavēšanās balsot par konventa sasaukšanu, lai apspriestu šos priekšlikumus;

15.uzsver, ka ir svarīgi stiprināt saikni starp vietējiem, reģionāliem, valsts un Eiropas jautājumiem; šajā sakarā atzinīgi vērtē vietējo un reģionālo pašvaldību vadītāju aktīvo un pozitīvo iesaisti Eiropas jautājumu apspriešanā un debatēs, jo īpaši pirmsvēlēšanu periodā, tostarp Reģionu komitejas darbā un tās tīklos un kampaņās;

16.atgādina, ka cīņa pret antidemokrātisku retoriku ir visefektīvākā iedzīvotājiem vistuvākajā līmenī, tostarp aktīvi iesaistot vietējos un reģionālos līderus; šajā sakarā uzsver ES kohēzijas politikas pozitīvo lomu, sevišķi reģionos, kas saskaras ar ekonomikas stagnāciju un kur ilgtermiņa atšķirības pastiprina atbalstu eiroskeptiķu partijām, norāda, ka tajā par prioritāti ir jānosaka būtiskas reģionālās vajadzības, nodrošinot, ka neviens netiek atstāts novārtā;

17.pauž dziļas bažas par aizvien pieaugošo iekšējo un ārējo apdraudējumu, kas grauj Eiropas demokrātijas struktūru; nosoda to, ka daži kandidāti, tostarp no valdošajām partijām atsevišķās dalībvalstīs, atklāti rīkoja kampaņas ar nepatiesiem un ārvalstu sponsorētiem vēstījumiem par ES, veicinot pret ES vērstu noskaņojumu;

18.atkārtoti pauž senas un dziļas bažas par pastāvīgo ļaunprātīgas iejaukšanās tendenci Eiropas demokrātiskajos procesos, tostarp dezinformēšanu; pauž dziļas bažas par to, ka atsevišķu dalībvalstu valdības aktīvi veicina dezinformācijas izplatīšanu; jo īpaši nosoda dezinformācijas kampaņas tiešsaistē, kuras sponsorē Krievijas un citu trešo valstu valstiskie un nevalstiskie dalībnieki un kuru mērķis ir polarizēt Eiropas vēlētājus un sēt neuzticēšanos; norāda, ka ārvalstu iejaukšanās notiek pirms vēlēšanām un sasniedz maksimumu pirmsvēlēšanu periodā; nosoda to, ka vairāki Eiropas Parlamenta deputāti ir labprātīgi sadarbojās ar mediju platformu “Voice of Europe”, pret kuru tiek veikta kriminālizmeklēšana, un popularizējuši Kremļa sponsorētus vēstījumus par agresijas karu Ukrainā;

19.atkārtoti aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt centienus apkarot ārvalstu iejaukšanos un dezinformāciju, izmantojot daudzslāņu, koordinētu un starpnozaru stratēģiju, kas atbalstīta ar pienācīgiem finanšu resursiem, lai nodrošinātu ES un tās dalībvalstis ar atbilstošu prognozēšanas un noturības politiku un atturēšanas instrumentiem; šajā sakarā aicina Komisiju, Eiropas Ārējās darbības dienestu un dalībvalstis vēl vairāk pastiprināt Savienības stratēģisko reakciju uz dezinformāciju, ārvalstu īstenotu manipulēšanu ar informāciju un iejaukšanos, un norāda uz daudzajiem ES pēdējos gados veiktajiem pasākumiem, tostarp DPA pieņemšanu, uzlaboto Rīcības kodeksu dezinformācijas jomā un iniciatīvām saskaņā ar Demokrātijas rīcības plānu; ar bažām atzīst, ka tiešsaistes platformas nesamērīgi ietekmē publisko diskursu; ar bažām norāda uz ziņojumiem par dažu platformu politiski motivētiem lēmumiem, kas var apdraudēt vārda brīvību un demokrātisko plurālismu;

20.uzsver, ka līdzsvarota un brīva dalībvalstu mediju vide ir svarīgs Eiropas demokrātijas pīlārs, sevišķi vēlēšanu laikā; atzīst, ka, lai gan ES ir pasaules līdere mediju brīvības jomā un 2024. gadā tika pieņemts Eiropas Mediju brīvības akts un stājās spēkā SLAAP apkarošanas direktīva Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1069 (2024. gada 11. aprīlis) par sabiedrības līdzdalībā iesaistījušos personu aizsardzību pret acīmredzami nepamatotām prasībām vai ļaunprātīgu tiesvedību (“stratēģiska tiesvedība pret sabiedrības līdzdalību”) (OV L, 2024/1069, 16.4.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2024/1069/oj)., pieaugošais iekšējais un ārējais spiediens uz ES mediju vidi prasa vēl vairāk stiprināt mediju brīvību ES, tostarp tad, kad tuvojas Eiropas vēlēšanas; atgādina, ka dažās dalībvalstīs 2024. gadā palielinājās uzbrukumu skaits žurnālistiem;

21.visstingrākajā veidā nosoda visu veidu politisko vardarbību; pauž dziļas bažas par virkni incidentu, kas notika, tuvojoties 2024. gada vēlēšanām; mudina Komisiju un dalībvalstis par prioritāti noteikt politiskās vardarbības novēršanu, uzlabojot tiesību aktus, satvarus un politiku, kas vēlēšanu periodā aizsargā politiķus, kandidātus, aktīvistus, žurnālistus un pilsoņus no vardarbības un aizskarošas izturēšanās; uzsver, cik svarīga ir visaptveroša pieeja, kas ietver prevenciju, aizsardzību un izglītošanu, lai samazinātu politiskās vardarbības biežumu, jo īpaši veicinot izpratni par politiskās vardarbības briesmām un veicinot iecietības kultūru un atšķirīgu politisko uzskatu respektēšanu; uzsver, ka krāpšana vēlēšanu laikā sākas nevis vēlēšanu dienā, bet gan ar tiesiskuma, demokrātijas principu, preses brīvības, vārda brīvības un ārvalstu dezinformācijas un propagandas izplatīšanu; ar bažām norāda, ka sistēmiskas problēmas var ietekmēt to, cik lielā mērā vēlēšanas ir konsekventi brīvas un godīgas vēlēšanas visās dalībvalstīs;

22.pauž dziļas bažas par antisistēmisko un atklāti pret ES vērsto partiju elektorāta pieaugumu un panākumiem 2024. gada vēlēšanās; norāda, ka šīs pārmaiņas noved pie politiskā diskursa radikalizācijas un tālākas Parlamenta polarizācijas un turklāt nodrošina arī plašāku platformu ārvalstu dezinformācijas un propagandas izplatīšanai; nosoda jebkāda veida politisko retoriku, kas veicina naida runu, diskrimināciju, ksenofobiju vai vardarbību, un mudina visus politiskos dalībniekus iesaistīties konstruktīvā, uz faktiem balstītā dialogā, kurā tiek ievērotas demokrātiskās vērtības, cilvēktiesības un tiesiskums; apņemas turpināt reformēt un uzlabot Savienības darbību, lai labāk attaisnotu iedzīvotāju cerības; aicina visus attiecīgos dalībniekus aktīvāk stāstīt par ES politikas virzienu pozitīvo ieguldījumu visu Eiropas iedzīvotāju ikdienas dzīvē un drošībā;

23.apņemas izvērtēt šos satvarus ar Īpašās komitejas attiecībā uz Eiropas demokrātijas vairogu starpniecību, kuras pilnvarās, kas saņemtas ar balsojumu plenārsēdē, ietilpst iejaukšanās demokrātiskajos procesos un politikā novēršana un pasākumu īstenošana, lai saglabātu vēlēšanu taisnīgumu un integritāti, kā arī politika, kas veicina ES demokrātiskos procesus; uzsver, ka tādējādi komiteja ir galvenais instruments ļaunprātīgas iejaukšanās novēršanai, apzinot iespējamās nepilnības, trūkumus un pārklāšanos, ko iespējams izmantot; vienlaikus aicina Komisiju pilnībā un bez liekas kavēšanās īstenot šo tiesisko regulējumu, jo īpaši attiecībā uz tām platformām, kuras turpina atklāti pārkāpt ES regulējumu;

24.atzīst kiberdrošības un kiberinfrastruktūras nozīmi Eiropas vēlēšanu integritātes aizsardzībā; brīdina par MI iespējotu ietekmējošu darbību radītiem iespējamiem riskiem;

25.norāda, ka valstu vēlēšanu rezultāti netieši ietekmē arī Eiropas iestāžu sastāvu, piemēram, izvirzot komisāra amata kandidātus vai pievienojoties dalībvalstu politiskajam vairākumam Padomes sanāksmēs; šajā sakarā uzsver, ka visās dalībvalstīs ir nozīme tam, ka vispārējās vēlēšanas ir demokrātiskas;

26.secina, ka Eiropas demokrātija var zelt tikai tikmēr, kamēr tiek aizstāvēti un uzlaboti Eiropas demokrātiskie un vēlēšanu procesi; šajā sakarā uzsver, ka ir svarīgi veicināt brīvas un godīgas vēlēšanas, vienlaikus aizsargājot to integritāti pret iekšējiem un ārējiem draudiem ES demokrātijai; ar bažām norāda, ka dezinformācijas izplatīšanās un dažu sociālo mediju platformu ietekme joprojām netiek pārbaudīta; uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi īstenot visu pašlaik spēkā esošo tiesisko regulējumu, lai aizsargātu visa vēlēšanu procesa integritāti;

27.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.